1950-05-06-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
g. 4. maijs ĀRDOS ledbmS izstgtiet kaidroja karalig is arābu daļas frdānijā radījusi •uvajos- un Vidē. ;..šo jautājumu slietu komisija. ^i*eses aizstāvēs vadīs ārUetu -*vies Pakistāna» AU Khans. Celā ar premjeru iiustru. Savieno- »ff būs predden* iršcijā atvieglota ^ Līdz&inējo 60 «dāņiem izsnieai «as 120 dienām, [emti sakarā ar ^tus spēlēm un Maskavā, ideszeitung. Sl " kāda Maskava zlnāmsL prezidents ienību, lai „at* m pie- . padom^ I. V4ņS paskaid* !S krišanas Foiv )z3ine v?l vairāk ASV būtu jā- Mv aizstāvētu ' imiem. , kas ir lielākie [as laikā, turpi-enaš. Studenti jas saviem pro-sijas, kuŗāg tīe- 15000 augstskolu idien izklīdi-palīdzlbu. ^gaiss šinīs die-luī Teksasat •sonas un vai-īdonēzieSu ne- I nedēļas beigās Īdam ameirikā-ļidās Jēlas uni-lenedlja un ne- |e speclālkores-cāņus terro* nogalināja. 'atrodas^ Pa-ŗācijas noniet^ Cīņas grupa ESav t N orgāni:^- . valstu pi9» : d ņ o ^ ^ domām Jauno Ap- 4 kurā ne* enlba un tšs tļBote atzināsi ioli .sašutumu [umu par-strādnieku >jot par sa* Setu. Balsis pret 278, pēc Itfitu IzSķlril no lidmaši* (iigOļSlavu emi* >vļčs. Neparas- -virs Prancljaš i1xadusies ce- TBelgradi, kur sclot Jugoslavu iīn Pablo Pl-ilču «miera de-llestades attei-ļ> raukšanai Sa-r tie gribSja istu kongress. Ireizings baznīcas mu ik katoļu bis-ings piesūtījis 'u • preziden-vēstuli, kult baznīcas ap-norāda, ka la izplata ma-j uzskatu skor-organizācijās » līcai atņemta tautu. Raksja ida, ka katoļu ; iestāties tais nav garan* .g. Kardināla ļtevolam if :nes laikraksts itikāna. pēkM lijas sūtnis in sūtniecības Pretēji visātn Eijām viņi ne- [ānam. M^^' sūtniecības jnas noslēgts, aprindas novar nozīmēt Jju pārtrauk- LATVIA Latvlan Neirspaper Publlsbed uDder &UCOM ClvU Affai» IMvisloo AutborisatlOD Number ONDP t96. Publliber •nd Bdltor; Valdemfln Lam-oergi EBUngen/N. Brdte 8tr. W. Prlnttf; Ubgebeuer & Olmer. Ludwlg8bur2, Kčrner* ftr. 11 PubliBbed twiee weekly Clrculatioo um LATVIAN NEWSPAPER Nr, 35 (379) Sestdien, 1950. g. 6. maifi. Unik treklienii un mtHūmm Otdtirijt} Utfkša Cvitrlll mtt«)l. OālveDātt r«Stiitoff; V Umbergt; fftlvent rvsaktors vlet&lekt: II CuUta Rīdik* torl: K Bolitdns. I. Jikab» •oiUL a insdli. r lUittnt. L Smct AuttrilUaa rtdtk* etlat vad K Smlti (Uwlei House. Cuibtm. A. C Tn AustnOH). RedākeUat adiVM: SnUngen/N. Br«tt« 8lr. I - I. AMERIKĀŅU JOSLĀ LĪDZ JŪLIJAM PĀRVIETOS 55.000 NOMETŅU IEMĪTNIEKU • Bij. karavīru izceļošanas izredzes novērtēs individuāli Kārtējā amerikāņu Joslas DP preses konferencē, kas notika 3 maUā mO galvenajā mitnē Bad Kisingenā, svarīgākais bija paziņojums m tuvākā laikā sagaidāmajām plašāka apmēra nometņu pārcelšanām un pārorganizēSanām» kuru mērķis - izvietot šķirti tos DP, kam izredzes izceļota un tos, kuriem būs JāpaHek VācUā un pēc 3a. Jūnija Jāiekļaujas vicu saimniecībā. Sal sakarā pārvietošanas skars apmēram 60 proc no visiem nometnēs dzīvojošiem DP. BiJ. karavīru emigrācijas izredzes novērtēs sevišķas padomdošanas komisijas, kas darbu Jau sākušas Turpmākajā emigrācijas gaitā uz ASV svanga ar! informācija, ka vizu Izsniegšanā atjaunota agrākā laukstrādnieku klauzula, t i., ka 35 proc. no visām vizam izsniedzamas Izceļotājiem, kas strādās ASV lauksaim-niedbā* / DP preses konference Bad Kisingenā Preses- konferences ievadijiunā IRO amerikāņu joslas publiskās in-fonnadjas daļas vadītājs Carls T. Ŗeiners paziņoja jaunākos oficiālos fitalMfikos datus par nometnēs un if)rivāti dzīvojošo DP skaitu un sa-dalijumu amerikāņu joslā. Skaitļi raksturo stāvokli pirms viena mē-ņeSa, bet var uzskatīt, ka starplaikā DP akaits un procentuālais iedalījums nav būtiski grozījies. Nometņu aprūpē pārskata dienā bijuši vispirms 5436 grūti izvietojamie resp. „hard core" grupas DP. 15.564 personām izceļošaiuis iespējas atzīstamas par ierobežotām, un tādēļ tas pēc 30. Jūnija aprūpi vairs nesaņems. 645 personām dažādu Iemeslu dēļ IRO pēc minētā datuma nesniegs vairs nekāda veida palīdzību, galvenokārt tādēļ, ka tās at-sacījuSās izmantot piedāvātās izce-ļoSamas iespējas. 3978 DP paši iz-teikuši vēlēšanos palikt Vācijā, un tos iespējami ātri iesaistīs vācu HiiiniDlecIbā. Iilelākā «rup^ nometņu iemitnielcu — 63 08i — ir tādi, kam pamatotas izredzes izceļot un kas tādēļ arī pēc 30. jūnija paliks IRO liprūpē. 100 nometņu iedzīvotāju iz-teikuM vēlēšanos repatriēties, bet 2969 personas nav vēl pagūtas intervēt Visas tikko minētās grupas kopskaitā sastāda 91.772 nometņu iedzīvotājus. Tai pašā datumā nometnēs atradušies vēl 289 bāreņi, bet eraīgrācļjas centros un transltno-metnēs (galvenokārt Gronā) — 16.126 DP. Tātad galīgais a p r ū p ē j a m o DP ' skaits pārskata dienā simierikāņu jo^ā sasniedz 108.187» Amerikāņu joslas privāti dzīvojošo DP slodts tai pašā datuma bijis 78.162. No tiem 45.442 ir labas izredzes izceļot, 193 grib repatriēties, bet pārējo izceļošanas izredzes problemātiskas. 7893 nav vēl iztaujāti. Kopā ar nometņu iedzīvotājiem DP skaits tātad bijis 181.349. Sal skaitā ļtetllplnātii airi apm. 11.000 sardžu vienību vīru, IRO pārvietošanas un dzīvokļu diaļas (Movements and Accomodation Dept.) vadītājs amerikāņu joslā Braiens Edvordss (Brian Edwards) Žurnālistiem plaši referēja par pa-ledzamām nometņu pārvietošanas akcijām, kas kļuvušas nepieciešamas sakatā ar organizācijas ģenerālpa-dotoes Zenēvā pieņemto lēmumu par WU aprūpējamo DP sagrupēšanu divās kategorijās. So sagrupējumu IRO veiks tuvāko divu mēnešu laikā, t. i., līdz jūnija beigām, izveidojot divus nometņu tipus. Pirmā tipa nometnēs sapulcinās visus tos( DP, kam dažādu apstākļu dēļ paredzama palikšana Vācijā (t s. resldual group), bet otrā — tos, kam Izredzes izceļot (t. 8. pipe-line group). Pašlaik amerikāņu joslā vēl arvien pastāv 120 DP instaUācljas, no tām 63 parastās dzīvojamās nometnēs, bet pārējās — dažādi emigrācijas un pārskološanās centri, ārstniecības iestādes un taml. Līdz 30. jūnijam dzīvojamo nometņu skaits joslā jāsamazina uz 32, sadalot to iemītniekus saskaņā ar minētajām divām kategorijām Vācijā paliekošo DP nometnes pēc 30. jūnija nodos vācu saimniecības iestāžu pārziņā. Mr. Edvordss norādīja, ka DP i e vietošanas akcijas ^ars ļoti plašu personu skaitu. Pēc pašre zējām aplēsēm vsr vērtēt, ka būs jāpārceļas apm. 60 proc. no visiem nometņu DP resp. ap 55.000 personām. «Mēs ceram, ka katram no šiem DP iz^ nāks madnīt savu nometni tikai vie- Jauns Maskavas me^najumg salricināt Somiju NO 4500 STREIKOTAJIEM LOKOMOTĪVJU VADĪTAJIEM 2000 MO* BILIZETI UN PAKĻAUTI MILITĀRAI DISCIPLINAL ^ KEKO-NENA VALDĪBA GATAVOJAS IZD OT IGAUŅU KAPTEINI H e l s i n k i (E). — Trešdien visā I Somijā sākās lokomotīvju vadītāju ^ streiks. Dzelzceļnieku arodbiedrība, kurā liela noteikšana komunistiem, prasa paaugstināt algas un normēt dartiilft laiiku. K M tt^dlenas pittk-tiskl apstājusies kustība uz visiem Somijas dzelzceļiem. Lai nedotu iemeslu Maskavai pārmest, ka Somija nepilda reparācijas, i ^ l Karē-lljas šaurumam uz Ļeņingradu ripo vienīgi preču vilcieni Kekonena valdība trešdienas vakarā devusi rīkojumu mobilizēt visiis lokomotīvju vadītājus, kas pensionēti, lai kaut daļēji atjaunotu kustību. Komunisti par atbildi pieteikuši pirmdien ģenerālstreiku. Britu flotei ļauns lidmašīnu bāzes kuģis Liverpūle (D). — Trešdien Liverpūles ostā Lielbritānijas karaliene Elizabete Iesvētīja lielāko angļu flotes lidmašīnu bāzes kuģi Ark Royal. Kuģis ir 268 m garš \ * skaitās 36.800 br. reģ. t. Uz tā atradīsies turboiznīdn^tāji un tālUdojumu bumbvežL Sasitot pret Ark Royal sāniem šampanieša pudeli, karaliene izteica vēlēšanos, lai kuģim nekad nebūtu jāpiedales karā. Nule uzbūvētais Ark Royal ir tiešs pēcnieks līdzīga nosaukuma kuģim, ko vācu zemūdenes 1941. gada novembrī nogremdēja Vidusjūrā. Ievērojot kritisko stāvokli S6mljas valdība trešdien mobilizējusi 2000 tos lokomotīvju vadītājus no streikotāju vidus, km jaunāki par 40 gadiem. &^ rlcībsd. ai^biedrību kongress s^bUdēja^^ al' ultlmatif apmleri^ nāt stre^otāju prdnbas līdz svētdienas vakaram. Pretējā gadījumā piedraudot pirmdien ar ģenerālstreiku. Ceturtdloi valdība mobilizētos novietojusi kazarmās, apģērbusi karavīru formas tērpos un pakļāvusi militārai disciplīnai un kara tiesas l i kumiem. Pēdējās ziņas vēstī, ka streiks ceturtdienas pēcpusdienā paplašinājies un apstājušies arī piena vilcieni un reparāciju transporti. Sis nav pirmais komunistu mēģinājums satricināt Somijas Iekšpolitisko stāvokli un radīt nemierus. Fā-gerholma valdības laikā notika vairāki streiki un asiņainas sadursmes, ko somi tomēr pārvarēja. Arī tagadējais ministru prezidents Kekonens trešdienai vakarā pa radio apellēja pie somu tautas atbalstīt valdību un palīdzēt pārvarēt pašreizējo saspīlējumu. Rietumos nevienam nav noslēpums, ka Somija līdz šim bijusi (TurpinSjums 8. Ipp.). Staļins personīgi pārņēmis Kremļa ārpolitikas virsvadību Maskava (Is). — Speciālajā raidījumā Ķīnai un Padomju savienības Tālo austrumu apgabaliem Maskavas radio paziņojis, ka ministru prezidents un kompartijas ģenerālsekretārs Staļins nesen pārņēmis krievu ārpolitikas augstāko vadību. Raidījumā uzsvērts, ka turpmāk viņš personīgi izsekos un vadīs visu to problēmu atrisināšanu, kas skar Padomju savienības attieksmes ar citām valstīm, bet it sevišķi „starp-tautisko miera kustību'*. Tālāk raidījumā norādīts, ka, neraugoties uz Padomju savienības mēģinājumiem konfliktu atrisināt, Staiptautiskais stāvoklis pēdējos mē-aeSos tādā mērā paasinājies, ka tagad jāmobilizē visi spēki pasaules miera sargāšanai. Svarīgākais uzdevums šajā pasākumā esot „visu Padomju savienības ārpolitisko spēku un ārzemju progresīvo elementu koordinēšana un iesaistišana anglo-amerikāņu kara kūdīšanas atvairi-šanai". Otra pasaules kara laikā Staļins personīgi pārņēmis karaspēka augstāko virsvadību, un viņa vadībā karš ari uzvarēts. Tagad viņš diriģēs arī „miera virsvadību", tādēļ pēc Maskavas raidītāja apgalvojuma. Padomju savienības jaunā «ārpolitiskā ģenerāllīnija" panākšot arī mieru. Tuvākus paskaidrojumus par jauno ārpolitisko līniju raidījums nedeva. Arī padomju prese un ziņu aģentūra TASS līdz šim vēl nav pieskārusies jaunajai līnijai. Bet, izsekojot radio un preses propagandai, kas domāta padomju tautai, nevar būt šaubu, ka jaunā starptautiskā llniia nebūt nemīkstina auksto karu, Pretamerikāniskās polemikas asums un lielā rosība lidmašīnas incidenta gadījumā ļauj secināt, ka Padomju savienība plaisu starp rietumiem im austrumiem nodomājusi vēl vairāk padziļināt. Krievi netaupa arī britu l(uqu$ Londona (E). — BBC ziņo, ka kopš pirmdienas pazudis britu zvejas kuģis Etruriā, kas atradies Ziemeļjūrā. Tagad Londonā saņemta informācija, ka kuģi aizturējušas padomju ātrlaivas un likušas tām doties uz Murmansku. Kāds cits tvaikonis, kas atradies tais pašos ūdeņos, saņēmis sekojošu radio-grammu: „MŪ9 aizturēja krievi. Uz klāja atrodas sarkanarmieši, kas piespieda Etruriai doties uz Murmansku." Līdz šim, kā zināms, Padomju savienība bija aizturējusi vairākus zviedru zvejas kuģus. Tagad krievi valr^ netaupa ari britu flotL Angļu ārlietu mniistriļa ceturtdien paskaidroja, ka lielbritānljas vēstniekam Maskavā uzdots noskaidrot šo gadījumu. Viņam jānoskfddro ari kādos apstākļos Etruria aizturēta. Ja aizturēšana notikusi ārpus starptau-»^ tiski deklarētās 3 jūdžu joslas, vēstniekam jāpieprasa kuģa tūlītēju atbrīvošanu. Situāciju pasliktina tas apstāklis, ka Pad. savienība pretēji starptau-tiskaiiem noteikumiem, piemēram, Baltijas jūrā pieprasa 12 jūras jūdžu platu teritoriālo ūdeņu joslu, moti-vēiot to ar drošības viedokli. Informētas aprindas domā, ka savādā krievu riciba jāizskaidro ar padomju aizsardzības ierīču būvēm arktiskajos apgabalos un Baltijas jū-n@ pi^astē. nu reizi,** tdca pārvietošanas akcijas augstākais vadītājs, „bet galvot katrā gadījumā to tomēr nevaram. Nav šaubu, ka tik plaša pārvietošanas akcija neizbēgami saistīsies ad ar grūtībām un sarežģījumiem. Mēs tomēr ^ i n ām visus DP pilnībā izprast pārvietošanas nepieciešamību, jo tikai tādā veidi IRO iespējams realizēt savu neatliekamo tuvfikfi laika programmu izšķirot Vācijā palicējus no emigrācijas procesā iesaistāmiem resp. jau iesaistītiem DP." Mr. Edvordss piebilda, ka arī pēc iedalīšanas palicēju ^upfi un pāriešanas vācu saimniecībā ikviens Sīs grupas DP vaifs turpināt m^lēt sev kādu izceļotoas iespēju, m ja to laimētos ataraist, tad izceļot būs iespējams ar IRO palīdzību. Uz vairāicu ' žurnālistu jautājumiem Mr. Edvordss vēl papildus paskaidroja, ka pagaidām IRO nav iespējams konkrēti paeiņot» kādās nometnēs ievietos liceļošai^ kandidātus, m kādās Vācijā palicējus. Sai jautājumā nepieciešams armijas vadības akcepts» kas vēl nav saņemts. IRO viio^fir centīsies pārvietot DP pa tautību grupām, ievērojot jauno nometņu organizēšanā viņu nackmālfis intereses. Tomēr jau tagad jābrīdina» ka vienmēr nacionalitāšu principu ievērot prakti^ nebūs iespējams, un tādēļ pārsvarā sagaidāma jauktu tautību nometņu izveidošana. Par visām pārcelšanām IRO attiecīgajām DP grupām mftģl-ņās šo i n f ( ^ d j u „ui i^ftjb mlnM^. Daļa no speciālajām DP instal-lācijām savu darbību turpinās ari pēc 30. jūnija, bet daļu likvidēs. Darbību sašaurinās konļrolcentri, bet strādātāju centrus paredzēts pavisam slēgt. Divi arodapmācības centri turpinās darboties līdz decembrim. Tāpat līdz gada beigām darbosies invalidu un slimnieku pārskološanās kursi, bet valodu kursus no IRO pārņems kāda cita bēgļu palīdzības aģentūra. Par to, kādā veidā notiks «resldual group" nometņu iekļaušana vācu saimniecībā, IRO ģenerāldirektors Donalds Kingslejs jau agrāk panācis principiālu vienošanos ar visiem 3 Rietumvācljas augstajiem komisāriem Bez tam šai jautājumā amerikāņu augstais komisārs Mek-klojs iesniedzis memorandu ar konkrētiem plāniem triju Rietumvācljas zemju valdībām Katra no šīm valdībām tikko pabeigusi izstrādāt savus pretpriekSlikumus im papildu ierosinājumus, ko drizumā saskaņos galīgā veidā. Latviešu un igauņu žurnālisti ierosināja preses konferencē plašākas pārrunas pat sasāpējušo karavīru emigrācijas jautājumu. Vai bij. karavīrus, kufu emigrācijas process „ierūsējis", nometņu jaunorganizē-šanas akcijā domāts pieskaitīt palicēju vai izceļošanas kandidātu grupai? — Uz šo jautājumu preses šefs Relners vispirms atbildēja, ka karavīrus, kas emigrācijas procesu jsp ievadījuši, paredzēts ietilpināt izceļošanas kandidātu grupā (pipe-line group). Žurnālisti tad norādīja, ka IRO apgabalu (Area) birojos nesen saņemta emigrācijas šefa Tomasa 17. aprīlī parakstfta instrukcija, oēc kuras karavīri tomēr ietilpināmi Vācijā palicēju grupā. Preses konferences nobeigumā Mr. Retners speciāli devās uz emigrācijas daļu šo jautājumu noskaidrot, pēc kam paziņoja, ka saskaņā ar ļaunākajiem emigrācijas daļas norādījumiem katru bij. karavīra gadījumu izšķirs individuāli sevišķa padomdoSanas komisija, piedaloties labklājības un izvietošanas ierēdņiem. Ja padomdošanas komisija atzīs, ka attiecīgajam DP ir izredzes izceļot, tad viņu arī ieskaitīs kādā no izceļošanas kandidātu nometnēm, bet negatīvā gadījumā — palicēlu nometnē. Kur un kad šis padomdošanas komisijas sāks darboties? Pēc kādiem principiem tāis noteiks, vai DP ir vai nav izredzes izceļot? — Atbilde: minētās komisijas jau darbojas. Tās nodibinātas visos apgabalos un pieņem savus atzinumus, pamatojoties (Turpinājun>s 4. Ipp.). ASV sagatavota katrai iespējai PREZIDENTS TRŪBOSNS JOPROMM OPTIIII8TI8K8 VaSinftona (Is). - Pre«l. dents TrOm^ kārtējā pctm konferencē Baltajā muoiā ce-tiartdien paskaidroja, ka l l i r^ šala plāns izmaksā daudz mazāk nekā jauns pasmilet kari Prezidents pasvītroja nepieciešamību turiet Maršala plāna atbalstišanu pilnos mēros un aizrādīja, ka Savfa^ notAjām valstīm jāizmanto v i - A līdzekļi, lai panāktu uzvaru auliertajā karš. Viens no iiem lidz^iem ir Maršala plāns. Tālāk Trūmens norādīja, ka, neraugoties uz aizsardzības izdevumu samazināšanu nfika-mi^ am gadam, ASV aizsardzības spēks ir i^etiekamt. AU bildot senatora Taidinga apgalvojumam, it kā draudot karš ASV un Pad. s^vtenlbis starpā, prezidents atkārtoja savus opltimistiskos vārdus, ka pašreizējais pmules p(^ti9- kais s t ā v ^ esot of^kn!»- ti^ m senatora baias vtl^ tīgas. StāvokUs «ioi labāks nekā 1946. gadi sākumi, m )(H?n>jām ueiibojottos. Tālāk prezidents paidņoji, ka iiamirdi^ ministrija iMdiJusI sīkus plānus mili* tarai «un dvllai mobiHzādjii kara gadījumā, bet norādīji ari ka šot» {dāņus turēšot no-slēomnā. Bksi^regidsnta ROvtra tmm izteiktijim prtekttOļmim nu*^ austrumu bloka imtm līnMt» šami no UN Wxam$ iM#hh vienojās. A 2000 DP ARI JAUNZĒLANDE VlUS VAIlSK IECEĻOTĀJU Londona (D) — BBC ziņo, ka Jaunzēlandes valdība pašreiz pir^ bauda likumprojektu kas pama uzņemt vaiitāk ieceļotāju. Imlirt* cijas ministrs parlamentā paskaidro* jis, ka Jaunzēlandē trūkst wba roku, kāpēc nepieciešams tās n i ^ l citur. Jaunais likum|»rojdcts, ja to pieņems, pavērs tālās salas (hirvia vieniniekiem un vieninlecēm no vU sām Eiropas valstīm. Līdz šim Jaunzēlande lumēma vienīgi imigrantus no Lielbrilānijas un nelielu ^ t u DP. BBC ceturtdienas vakarā ziņoja» ka ari Anglija uzņemšot vēl 2000 DP no Vācijas un Austrijas. To oficiāli kādā runā paziņojis Anglijas idcš# lietu ministrs. Apcietināts ari Igau-ŗ nijas augstākās padomes priekšsēdis Londona (E). — BBC ceturtdien pl. 14. ziņoja, ka no amata atcelts un apcietināts ari Igauniias augstā** kās padomes priekšsēdis Ekiuards Pells Tallinas komunistu partijas biedri ar telegrammu paziņojuši Staļinam, ka tagad „no padomju kopības padzīti visi pilsoniski nacionālie elementi*, informāciju par Pella atcelšanu un apcietināšanu sniedzia igauņu komunistu partijas oflclozs. Viņam piedēvē «nacionāli buržuāziskas tendences un titolsmu". Laikraksts saka, ka Igaunijas valsts svētkos Pells esot „lgnorējis'* krievu Uutas dejas un dziesmas. RaKSta beigās oflciozs vēršas arī pret partijas ģenerālsekretāru, neminot • gan viņu vārdā. Sniedzot šo informāciju, BBC piebilst, ka Pella'atcelšana un apcietināšana ir sekas tām tīrīšanām, kas . Igaunijā sākās jau 1945. g. Padomju savienība esot sevišķi jūtiga Baltijas jūras piekrastē Maskava baidās^ kaut tik kāda piektā kolonna neizjauktu tās nodomus svarīgo aizsardzības līniju izvddošanā un Baltijas jūras nocietināSana. Par tirišanSm Igaunijā raksta ari Die Neue Zei-tung . ^ c tiešas pavēles no Kremļa^ tas esot izdarījis valsts drošības ministrs Moskaļenko, kas stājies igauņa Kumma vietā.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 6, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-05-06 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500506 |
Description
Title | 1950-05-06-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | g. 4. maijs ĀRDOS ledbmS izstgtiet kaidroja karalig is arābu daļas frdānijā radījusi •uvajos- un Vidē. ;..šo jautājumu slietu komisija. ^i*eses aizstāvēs vadīs ārUetu -*vies Pakistāna» AU Khans. Celā ar premjeru iiustru. Savieno- »ff būs predden* iršcijā atvieglota ^ Līdz&inējo 60 «dāņiem izsnieai «as 120 dienām, [emti sakarā ar ^tus spēlēm un Maskavā, ideszeitung. Sl " kāda Maskava zlnāmsL prezidents ienību, lai „at* m pie- . padom^ I. V4ņS paskaid* !S krišanas Foiv )z3ine v?l vairāk ASV būtu jā- Mv aizstāvētu ' imiem. , kas ir lielākie [as laikā, turpi-enaš. Studenti jas saviem pro-sijas, kuŗāg tīe- 15000 augstskolu idien izklīdi-palīdzlbu. ^gaiss šinīs die-luī Teksasat •sonas un vai-īdonēzieSu ne- I nedēļas beigās Īdam ameirikā-ļidās Jēlas uni-lenedlja un ne- |e speclālkores-cāņus terro* nogalināja. 'atrodas^ Pa-ŗācijas noniet^ Cīņas grupa ESav t N orgāni:^- . valstu pi9» : d ņ o ^ ^ domām Jauno Ap- 4 kurā ne* enlba un tšs tļBote atzināsi ioli .sašutumu [umu par-strādnieku >jot par sa* Setu. Balsis pret 278, pēc Itfitu IzSķlril no lidmaši* (iigOļSlavu emi* >vļčs. Neparas- -virs Prancljaš i1xadusies ce- TBelgradi, kur sclot Jugoslavu iīn Pablo Pl-ilču «miera de-llestades attei-ļ> raukšanai Sa-r tie gribSja istu kongress. Ireizings baznīcas mu ik katoļu bis-ings piesūtījis 'u • preziden-vēstuli, kult baznīcas ap-norāda, ka la izplata ma-j uzskatu skor-organizācijās » līcai atņemta tautu. Raksja ida, ka katoļu ; iestāties tais nav garan* .g. Kardināla ļtevolam if :nes laikraksts itikāna. pēkM lijas sūtnis in sūtniecības Pretēji visātn Eijām viņi ne- [ānam. M^^' sūtniecības jnas noslēgts, aprindas novar nozīmēt Jju pārtrauk- LATVIA Latvlan Neirspaper Publlsbed uDder &UCOM ClvU Affai» IMvisloo AutborisatlOD Number ONDP t96. Publliber •nd Bdltor; Valdemfln Lam-oergi EBUngen/N. Brdte 8tr. W. Prlnttf; Ubgebeuer & Olmer. Ludwlg8bur2, Kčrner* ftr. 11 PubliBbed twiee weekly Clrculatioo um LATVIAN NEWSPAPER Nr, 35 (379) Sestdien, 1950. g. 6. maifi. Unik treklienii un mtHūmm Otdtirijt} Utfkša Cvitrlll mtt«)l. OālveDātt r«Stiitoff; V Umbergt; fftlvent rvsaktors vlet&lekt: II CuUta Rīdik* torl: K Bolitdns. I. Jikab» •oiUL a insdli. r lUittnt. L Smct AuttrilUaa rtdtk* etlat vad K Smlti (Uwlei House. Cuibtm. A. C Tn AustnOH). RedākeUat adiVM: SnUngen/N. Br«tt« 8lr. I - I. AMERIKĀŅU JOSLĀ LĪDZ JŪLIJAM PĀRVIETOS 55.000 NOMETŅU IEMĪTNIEKU • Bij. karavīru izceļošanas izredzes novērtēs individuāli Kārtējā amerikāņu Joslas DP preses konferencē, kas notika 3 maUā mO galvenajā mitnē Bad Kisingenā, svarīgākais bija paziņojums m tuvākā laikā sagaidāmajām plašāka apmēra nometņu pārcelšanām un pārorganizēSanām» kuru mērķis - izvietot šķirti tos DP, kam izredzes izceļota un tos, kuriem būs JāpaHek VācUā un pēc 3a. Jūnija Jāiekļaujas vicu saimniecībā. Sal sakarā pārvietošanas skars apmēram 60 proc no visiem nometnēs dzīvojošiem DP. BiJ. karavīru emigrācijas izredzes novērtēs sevišķas padomdošanas komisijas, kas darbu Jau sākušas Turpmākajā emigrācijas gaitā uz ASV svanga ar! informācija, ka vizu Izsniegšanā atjaunota agrākā laukstrādnieku klauzula, t i., ka 35 proc. no visām vizam izsniedzamas Izceļotājiem, kas strādās ASV lauksaim-niedbā* / DP preses konference Bad Kisingenā Preses- konferences ievadijiunā IRO amerikāņu joslas publiskās in-fonnadjas daļas vadītājs Carls T. Ŗeiners paziņoja jaunākos oficiālos fitalMfikos datus par nometnēs un if)rivāti dzīvojošo DP skaitu un sa-dalijumu amerikāņu joslā. Skaitļi raksturo stāvokli pirms viena mē-ņeSa, bet var uzskatīt, ka starplaikā DP akaits un procentuālais iedalījums nav būtiski grozījies. Nometņu aprūpē pārskata dienā bijuši vispirms 5436 grūti izvietojamie resp. „hard core" grupas DP. 15.564 personām izceļošaiuis iespējas atzīstamas par ierobežotām, un tādēļ tas pēc 30. Jūnija aprūpi vairs nesaņems. 645 personām dažādu Iemeslu dēļ IRO pēc minētā datuma nesniegs vairs nekāda veida palīdzību, galvenokārt tādēļ, ka tās at-sacījuSās izmantot piedāvātās izce-ļoSamas iespējas. 3978 DP paši iz-teikuši vēlēšanos palikt Vācijā, un tos iespējami ātri iesaistīs vācu HiiiniDlecIbā. Iilelākā «rup^ nometņu iemitnielcu — 63 08i — ir tādi, kam pamatotas izredzes izceļot un kas tādēļ arī pēc 30. jūnija paliks IRO liprūpē. 100 nometņu iedzīvotāju iz-teikuM vēlēšanos repatriēties, bet 2969 personas nav vēl pagūtas intervēt Visas tikko minētās grupas kopskaitā sastāda 91.772 nometņu iedzīvotājus. Tai pašā datumā nometnēs atradušies vēl 289 bāreņi, bet eraīgrācļjas centros un transltno-metnēs (galvenokārt Gronā) — 16.126 DP. Tātad galīgais a p r ū p ē j a m o DP ' skaits pārskata dienā simierikāņu jo^ā sasniedz 108.187» Amerikāņu joslas privāti dzīvojošo DP slodts tai pašā datuma bijis 78.162. No tiem 45.442 ir labas izredzes izceļot, 193 grib repatriēties, bet pārējo izceļošanas izredzes problemātiskas. 7893 nav vēl iztaujāti. Kopā ar nometņu iedzīvotājiem DP skaits tātad bijis 181.349. Sal skaitā ļtetllplnātii airi apm. 11.000 sardžu vienību vīru, IRO pārvietošanas un dzīvokļu diaļas (Movements and Accomodation Dept.) vadītājs amerikāņu joslā Braiens Edvordss (Brian Edwards) Žurnālistiem plaši referēja par pa-ledzamām nometņu pārvietošanas akcijām, kas kļuvušas nepieciešamas sakatā ar organizācijas ģenerālpa-dotoes Zenēvā pieņemto lēmumu par WU aprūpējamo DP sagrupēšanu divās kategorijās. So sagrupējumu IRO veiks tuvāko divu mēnešu laikā, t. i., līdz jūnija beigām, izveidojot divus nometņu tipus. Pirmā tipa nometnēs sapulcinās visus tos( DP, kam dažādu apstākļu dēļ paredzama palikšana Vācijā (t s. resldual group), bet otrā — tos, kam Izredzes izceļot (t. 8. pipe-line group). Pašlaik amerikāņu joslā vēl arvien pastāv 120 DP instaUācljas, no tām 63 parastās dzīvojamās nometnēs, bet pārējās — dažādi emigrācijas un pārskološanās centri, ārstniecības iestādes un taml. Līdz 30. jūnijam dzīvojamo nometņu skaits joslā jāsamazina uz 32, sadalot to iemītniekus saskaņā ar minētajām divām kategorijām Vācijā paliekošo DP nometnes pēc 30. jūnija nodos vācu saimniecības iestāžu pārziņā. Mr. Edvordss norādīja, ka DP i e vietošanas akcijas ^ars ļoti plašu personu skaitu. Pēc pašre zējām aplēsēm vsr vērtēt, ka būs jāpārceļas apm. 60 proc. no visiem nometņu DP resp. ap 55.000 personām. «Mēs ceram, ka katram no šiem DP iz^ nāks madnīt savu nometni tikai vie- Jauns Maskavas me^najumg salricināt Somiju NO 4500 STREIKOTAJIEM LOKOMOTĪVJU VADĪTAJIEM 2000 MO* BILIZETI UN PAKĻAUTI MILITĀRAI DISCIPLINAL ^ KEKO-NENA VALDĪBA GATAVOJAS IZD OT IGAUŅU KAPTEINI H e l s i n k i (E). — Trešdien visā I Somijā sākās lokomotīvju vadītāju ^ streiks. Dzelzceļnieku arodbiedrība, kurā liela noteikšana komunistiem, prasa paaugstināt algas un normēt dartiilft laiiku. K M tt^dlenas pittk-tiskl apstājusies kustība uz visiem Somijas dzelzceļiem. Lai nedotu iemeslu Maskavai pārmest, ka Somija nepilda reparācijas, i ^ l Karē-lljas šaurumam uz Ļeņingradu ripo vienīgi preču vilcieni Kekonena valdība trešdienas vakarā devusi rīkojumu mobilizēt visiis lokomotīvju vadītājus, kas pensionēti, lai kaut daļēji atjaunotu kustību. Komunisti par atbildi pieteikuši pirmdien ģenerālstreiku. Britu flotei ļauns lidmašīnu bāzes kuģis Liverpūle (D). — Trešdien Liverpūles ostā Lielbritānijas karaliene Elizabete Iesvētīja lielāko angļu flotes lidmašīnu bāzes kuģi Ark Royal. Kuģis ir 268 m garš \ * skaitās 36.800 br. reģ. t. Uz tā atradīsies turboiznīdn^tāji un tālUdojumu bumbvežL Sasitot pret Ark Royal sāniem šampanieša pudeli, karaliene izteica vēlēšanos, lai kuģim nekad nebūtu jāpiedales karā. Nule uzbūvētais Ark Royal ir tiešs pēcnieks līdzīga nosaukuma kuģim, ko vācu zemūdenes 1941. gada novembrī nogremdēja Vidusjūrā. Ievērojot kritisko stāvokli S6mljas valdība trešdien mobilizējusi 2000 tos lokomotīvju vadītājus no streikotāju vidus, km jaunāki par 40 gadiem. &^ rlcībsd. ai^biedrību kongress s^bUdēja^^ al' ultlmatif apmleri^ nāt stre^otāju prdnbas līdz svētdienas vakaram. Pretējā gadījumā piedraudot pirmdien ar ģenerālstreiku. Ceturtdloi valdība mobilizētos novietojusi kazarmās, apģērbusi karavīru formas tērpos un pakļāvusi militārai disciplīnai un kara tiesas l i kumiem. Pēdējās ziņas vēstī, ka streiks ceturtdienas pēcpusdienā paplašinājies un apstājušies arī piena vilcieni un reparāciju transporti. Sis nav pirmais komunistu mēģinājums satricināt Somijas Iekšpolitisko stāvokli un radīt nemierus. Fā-gerholma valdības laikā notika vairāki streiki un asiņainas sadursmes, ko somi tomēr pārvarēja. Arī tagadējais ministru prezidents Kekonens trešdienai vakarā pa radio apellēja pie somu tautas atbalstīt valdību un palīdzēt pārvarēt pašreizējo saspīlējumu. Rietumos nevienam nav noslēpums, ka Somija līdz šim bijusi (TurpinSjums 8. Ipp.). Staļins personīgi pārņēmis Kremļa ārpolitikas virsvadību Maskava (Is). — Speciālajā raidījumā Ķīnai un Padomju savienības Tālo austrumu apgabaliem Maskavas radio paziņojis, ka ministru prezidents un kompartijas ģenerālsekretārs Staļins nesen pārņēmis krievu ārpolitikas augstāko vadību. Raidījumā uzsvērts, ka turpmāk viņš personīgi izsekos un vadīs visu to problēmu atrisināšanu, kas skar Padomju savienības attieksmes ar citām valstīm, bet it sevišķi „starp-tautisko miera kustību'*. Tālāk raidījumā norādīts, ka, neraugoties uz Padomju savienības mēģinājumiem konfliktu atrisināt, Staiptautiskais stāvoklis pēdējos mē-aeSos tādā mērā paasinājies, ka tagad jāmobilizē visi spēki pasaules miera sargāšanai. Svarīgākais uzdevums šajā pasākumā esot „visu Padomju savienības ārpolitisko spēku un ārzemju progresīvo elementu koordinēšana un iesaistišana anglo-amerikāņu kara kūdīšanas atvairi-šanai". Otra pasaules kara laikā Staļins personīgi pārņēmis karaspēka augstāko virsvadību, un viņa vadībā karš ari uzvarēts. Tagad viņš diriģēs arī „miera virsvadību", tādēļ pēc Maskavas raidītāja apgalvojuma. Padomju savienības jaunā «ārpolitiskā ģenerāllīnija" panākšot arī mieru. Tuvākus paskaidrojumus par jauno ārpolitisko līniju raidījums nedeva. Arī padomju prese un ziņu aģentūra TASS līdz šim vēl nav pieskārusies jaunajai līnijai. Bet, izsekojot radio un preses propagandai, kas domāta padomju tautai, nevar būt šaubu, ka jaunā starptautiskā llniia nebūt nemīkstina auksto karu, Pretamerikāniskās polemikas asums un lielā rosība lidmašīnas incidenta gadījumā ļauj secināt, ka Padomju savienība plaisu starp rietumiem im austrumiem nodomājusi vēl vairāk padziļināt. Krievi netaupa arī britu l(uqu$ Londona (E). — BBC ziņo, ka kopš pirmdienas pazudis britu zvejas kuģis Etruriā, kas atradies Ziemeļjūrā. Tagad Londonā saņemta informācija, ka kuģi aizturējušas padomju ātrlaivas un likušas tām doties uz Murmansku. Kāds cits tvaikonis, kas atradies tais pašos ūdeņos, saņēmis sekojošu radio-grammu: „MŪ9 aizturēja krievi. Uz klāja atrodas sarkanarmieši, kas piespieda Etruriai doties uz Murmansku." Līdz šim, kā zināms, Padomju savienība bija aizturējusi vairākus zviedru zvejas kuģus. Tagad krievi valr^ netaupa ari britu flotL Angļu ārlietu mniistriļa ceturtdien paskaidroja, ka lielbritānljas vēstniekam Maskavā uzdots noskaidrot šo gadījumu. Viņam jānoskfddro ari kādos apstākļos Etruria aizturēta. Ja aizturēšana notikusi ārpus starptau-»^ tiski deklarētās 3 jūdžu joslas, vēstniekam jāpieprasa kuģa tūlītēju atbrīvošanu. Situāciju pasliktina tas apstāklis, ka Pad. savienība pretēji starptau-tiskaiiem noteikumiem, piemēram, Baltijas jūrā pieprasa 12 jūras jūdžu platu teritoriālo ūdeņu joslu, moti-vēiot to ar drošības viedokli. Informētas aprindas domā, ka savādā krievu riciba jāizskaidro ar padomju aizsardzības ierīču būvēm arktiskajos apgabalos un Baltijas jū-n@ pi^astē. nu reizi,** tdca pārvietošanas akcijas augstākais vadītājs, „bet galvot katrā gadījumā to tomēr nevaram. Nav šaubu, ka tik plaša pārvietošanas akcija neizbēgami saistīsies ad ar grūtībām un sarežģījumiem. Mēs tomēr ^ i n ām visus DP pilnībā izprast pārvietošanas nepieciešamību, jo tikai tādā veidi IRO iespējams realizēt savu neatliekamo tuvfikfi laika programmu izšķirot Vācijā palicējus no emigrācijas procesā iesaistāmiem resp. jau iesaistītiem DP." Mr. Edvordss piebilda, ka arī pēc iedalīšanas palicēju ^upfi un pāriešanas vācu saimniecībā ikviens Sīs grupas DP vaifs turpināt m^lēt sev kādu izceļotoas iespēju, m ja to laimētos ataraist, tad izceļot būs iespējams ar IRO palīdzību. Uz vairāicu ' žurnālistu jautājumiem Mr. Edvordss vēl papildus paskaidroja, ka pagaidām IRO nav iespējams konkrēti paeiņot» kādās nometnēs ievietos liceļošai^ kandidātus, m kādās Vācijā palicējus. Sai jautājumā nepieciešams armijas vadības akcepts» kas vēl nav saņemts. IRO viio^fir centīsies pārvietot DP pa tautību grupām, ievērojot jauno nometņu organizēšanā viņu nackmālfis intereses. Tomēr jau tagad jābrīdina» ka vienmēr nacionalitāšu principu ievērot prakti^ nebūs iespējams, un tādēļ pārsvarā sagaidāma jauktu tautību nometņu izveidošana. Par visām pārcelšanām IRO attiecīgajām DP grupām mftģl-ņās šo i n f ( ^ d j u „ui i^ftjb mlnM^. Daļa no speciālajām DP instal-lācijām savu darbību turpinās ari pēc 30. jūnija, bet daļu likvidēs. Darbību sašaurinās konļrolcentri, bet strādātāju centrus paredzēts pavisam slēgt. Divi arodapmācības centri turpinās darboties līdz decembrim. Tāpat līdz gada beigām darbosies invalidu un slimnieku pārskološanās kursi, bet valodu kursus no IRO pārņems kāda cita bēgļu palīdzības aģentūra. Par to, kādā veidā notiks «resldual group" nometņu iekļaušana vācu saimniecībā, IRO ģenerāldirektors Donalds Kingslejs jau agrāk panācis principiālu vienošanos ar visiem 3 Rietumvācljas augstajiem komisāriem Bez tam šai jautājumā amerikāņu augstais komisārs Mek-klojs iesniedzis memorandu ar konkrētiem plāniem triju Rietumvācljas zemju valdībām Katra no šīm valdībām tikko pabeigusi izstrādāt savus pretpriekSlikumus im papildu ierosinājumus, ko drizumā saskaņos galīgā veidā. Latviešu un igauņu žurnālisti ierosināja preses konferencē plašākas pārrunas pat sasāpējušo karavīru emigrācijas jautājumu. Vai bij. karavīrus, kufu emigrācijas process „ierūsējis", nometņu jaunorganizē-šanas akcijā domāts pieskaitīt palicēju vai izceļošanas kandidātu grupai? — Uz šo jautājumu preses šefs Relners vispirms atbildēja, ka karavīrus, kas emigrācijas procesu jsp ievadījuši, paredzēts ietilpināt izceļošanas kandidātu grupā (pipe-line group). Žurnālisti tad norādīja, ka IRO apgabalu (Area) birojos nesen saņemta emigrācijas šefa Tomasa 17. aprīlī parakstfta instrukcija, oēc kuras karavīri tomēr ietilpināmi Vācijā palicēju grupā. Preses konferences nobeigumā Mr. Retners speciāli devās uz emigrācijas daļu šo jautājumu noskaidrot, pēc kam paziņoja, ka saskaņā ar ļaunākajiem emigrācijas daļas norādījumiem katru bij. karavīra gadījumu izšķirs individuāli sevišķa padomdoSanas komisija, piedaloties labklājības un izvietošanas ierēdņiem. Ja padomdošanas komisija atzīs, ka attiecīgajam DP ir izredzes izceļot, tad viņu arī ieskaitīs kādā no izceļošanas kandidātu nometnēm, bet negatīvā gadījumā — palicēlu nometnē. Kur un kad šis padomdošanas komisijas sāks darboties? Pēc kādiem principiem tāis noteiks, vai DP ir vai nav izredzes izceļot? — Atbilde: minētās komisijas jau darbojas. Tās nodibinātas visos apgabalos un pieņem savus atzinumus, pamatojoties (Turpinājun>s 4. Ipp.). ASV sagatavota katrai iespējai PREZIDENTS TRŪBOSNS JOPROMM OPTIIII8TI8K8 VaSinftona (Is). - Pre«l. dents TrOm^ kārtējā pctm konferencē Baltajā muoiā ce-tiartdien paskaidroja, ka l l i r^ šala plāns izmaksā daudz mazāk nekā jauns pasmilet kari Prezidents pasvītroja nepieciešamību turiet Maršala plāna atbalstišanu pilnos mēros un aizrādīja, ka Savfa^ notAjām valstīm jāizmanto v i - A līdzekļi, lai panāktu uzvaru auliertajā karš. Viens no iiem lidz^iem ir Maršala plāns. Tālāk Trūmens norādīja, ka, neraugoties uz aizsardzības izdevumu samazināšanu nfika-mi^ am gadam, ASV aizsardzības spēks ir i^etiekamt. AU bildot senatora Taidinga apgalvojumam, it kā draudot karš ASV un Pad. s^vtenlbis starpā, prezidents atkārtoja savus opltimistiskos vārdus, ka pašreizējais pmules p(^ti9- kais s t ā v ^ esot of^kn!»- ti^ m senatora baias vtl^ tīgas. StāvokUs «ioi labāks nekā 1946. gadi sākumi, m )(H?n>jām ueiibojottos. Tālāk prezidents paidņoji, ka iiamirdi^ ministrija iMdiJusI sīkus plānus mili* tarai «un dvllai mobiHzādjii kara gadījumā, bet norādīji ari ka šot» {dāņus turēšot no-slēomnā. Bksi^regidsnta ROvtra tmm izteiktijim prtekttOļmim nu*^ austrumu bloka imtm līnMt» šami no UN Wxam$ iM#hh vienojās. A 2000 DP ARI JAUNZĒLANDE VlUS VAIlSK IECEĻOTĀJU Londona (D) — BBC ziņo, ka Jaunzēlandes valdība pašreiz pir^ bauda likumprojektu kas pama uzņemt vaiitāk ieceļotāju. Imlirt* cijas ministrs parlamentā paskaidro* jis, ka Jaunzēlandē trūkst wba roku, kāpēc nepieciešams tās n i ^ l citur. Jaunais likum|»rojdcts, ja to pieņems, pavērs tālās salas (hirvia vieniniekiem un vieninlecēm no vU sām Eiropas valstīm. Līdz šim Jaunzēlande lumēma vienīgi imigrantus no Lielbrilānijas un nelielu ^ t u DP. BBC ceturtdienas vakarā ziņoja» ka ari Anglija uzņemšot vēl 2000 DP no Vācijas un Austrijas. To oficiāli kādā runā paziņojis Anglijas idcš# lietu ministrs. Apcietināts ari Igau-ŗ nijas augstākās padomes priekšsēdis Londona (E). — BBC ceturtdien pl. 14. ziņoja, ka no amata atcelts un apcietināts ari Igauniias augstā** kās padomes priekšsēdis Ekiuards Pells Tallinas komunistu partijas biedri ar telegrammu paziņojuši Staļinam, ka tagad „no padomju kopības padzīti visi pilsoniski nacionālie elementi*, informāciju par Pella atcelšanu un apcietināšanu sniedzia igauņu komunistu partijas oflclozs. Viņam piedēvē «nacionāli buržuāziskas tendences un titolsmu". Laikraksts saka, ka Igaunijas valsts svētkos Pells esot „lgnorējis'* krievu Uutas dejas un dziesmas. RaKSta beigās oflciozs vēršas arī pret partijas ģenerālsekretāru, neminot • gan viņu vārdā. Sniedzot šo informāciju, BBC piebilst, ka Pella'atcelšana un apcietināšana ir sekas tām tīrīšanām, kas . Igaunijā sākās jau 1945. g. Padomju savienība esot sevišķi jūtiga Baltijas jūras piekrastē Maskava baidās^ kaut tik kāda piektā kolonna neizjauktu tās nodomus svarīgo aizsardzības līniju izvddošanā un Baltijas jūras nocietināSana. Par tirišanSm Igaunijā raksta ari Die Neue Zei-tung . ^ c tiešas pavēles no Kremļa^ tas esot izdarījis valsts drošības ministrs Moskaļenko, kas stājies igauņa Kumma vietā. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-05-06-01