Bavarijas Latviesu vestnesis, February 8, 1950

              I
piai] m
vieci' r\
tikai,
kāp mi
rak; '
mēr r:W
pielJ--Hl
būtt
tad
un :
M
lieki
valn
llem
laiUf
teik:
biiti
dari;
Kati!
pūli)'
patii
iemi
Jumi;
pētfļi
neat
tēmiīlliij
vispi
to v; i'^^i
nu),:
ļšanu * ' • • " . iv
1Q«
itvl mi
Mi-l
t.
Mi
1
I ' • l i
i
. 1
'.i ' i •
t
I;
l i
,1. i
1 !
ir
II
fm
L rx i V I J A Trešdien, 1950. g. 8. februāri
i'jf.ii^Jiiļļi'ļHrTjiVKTnTB'.ii^it^-^
Nr. 11 (355) 1950. g. 8. februārī.
Ar autora parakstu vai Iniciāļiem pa
rakstītajos rakstos izteiktas domas nav
katra ziņa redakcijas domas
NERIMSIM!
Lai kāda bija DP nometņu'maize
un iekārojama dažkārt šķita siļi^es
<aste, viena mums tad netrūka * —
sapņu un cerību! Mūsu sirdis vēl
paloja dzīvas atmiņas, posta izrautā
trimdas upe bija >vaiga un rēlas
neapdzijujas. Pāri mānīgajiem uz­varas
lozungiem savā vienreizībā
milzīgs pacēlās sarkanā briesmoņa
koloss, un uz Eiropas gruvešu fona
tā nežēlīgie taustekļi bija pat akla­jiem
samanāmi. Savā prātā mēs ne­pieļāvām
samierināšanos un par no­ziegumu
uzskatījām šaubas. Vairā­kus
gadus mēs nosēdējām uz saviem
sapņu kalniem, zem „reālo" cerību
ozoliem, par ko šobrīd var stāstīt
vairs tikai baraku caurās sienas un
pirmie trimdas izdevumi.
Bet laiks nestāv uz vietas, un pat
dziļākās rētas pamazām pārvelkas
ar krevi, lai cilvēks, vairs neizjuz-dams
viņu asumu, nemanot zaudētu
sākotnējo nostāju pret bruCu cirtē­jiem.
• Bet līdz ko cilvēks sāk ar sa­vu
nelaimi aprast un samierināties,
viņa pretestības spējas zaudē ciņaf
jēgu un top par bezsaturīgu reklā­mu,
ko daudzi lasa, bet maz pār-domā*
Te izsīkst ari visu nepelnītu
uh negandarītu ciešanu pamats: ne­aizmirst
un nepiedot!
Un lai nu šis process attīstītos āt­rāk,
tad — vai nu tā ir mQ?u „glā-bēju**
gudrā ziņa, vai ari varbūt
tikai saimniecisko apstākļu prasība
— dzīvā trimdas upe tiek sadalīta
sīkās urdziņās pa kontinentiem un
valstīm. Tur viņā pusē mēs ieju­kām
starp miljoniem, kam pagājušais
karš gan radījis dažādas nepatikša­nas,
arī licis zaudēt tēvus vai dēlus,
bet sveša vēl ir sajīita, ko pārdzīvo
totālai iznīcībai nolemta tauta. Viņu
ikdiena rit normālās kārtības zīmē,
kur katrs svešs skarbums ierosina
tikai drusciņ fantāzijas un ziņkā­rības,
lai nobeigtos saldā nopūtā; cik
labi, ka pie mums tā navl
Sl plašā pārticīgās pieticības strau­me
nesaviļņodamās uzņem sīkos
strautiņus no miisu posta milzīga­jiem
paliem. Un le sāka|_tniisu pa­tiesās
izturības uh v5rtīl>as pSrbati-dtasna.
Ne tas bija grūtākais, ķa
tu, šausts un vajāts, ar zvērīgu ; i i k -
numu cirties pretim savam mocīta­jam!
Katrs kareivis zina, ka varo­nība
bieži vien ir atkāpšanās iespēju
trūkums. Arī no tā bija pēdējā iz­šķiršanās,
ka tu, svaigi asiņodams,
zvērēji nepiekāpību un ciņu, kad
vēl viss tavs pulks bija kopā vienā
zemē — vienā apvāršņa lokā.
Ne! Mūsu īstās varonības laiks ti­kai
nulo sakas! Toreiz, kad mēs sa­vās
domās ik brīdi ciemojāmies
dzimtenes ežnaalās, bija viegli cerēt
un solīties. Tagad daudzi jau sev vij
jaunas lizdas. Vēl gan bieži lieto
vārdiņu „pagaidu", ļo cilvēkam, kas
godīgā un sūrā darbā nopelna dzī­vošanas
tiesu, ir nepieciešams kaut
kas tāds, ko dēvē par mājām, lai
atpūtinātu rokas un sirdi. Bet cil­vēka
sirds nav., akmens, kas katrā
zemē ieguļ vietu pēc savas līdzības,
pats nemainīdamies! Daudz biežāk
zeme un apstākļi sirdi pārv<?ido, un
vēl talkā nāk laiks, kas ir tikpat v i l ­tīgs,
cik neredzams!
Un pirmās pārvērtības zīmes jau
skaidri redzamas, ja pārlasa daudzas
vēstules mūsu laikrakstos. Tur vairs
nerunā bezkompromisu cīnītāji un
nešaubīgie ticētāji! Viņu sāpes vairs
nav asas, bet tā drīzāk ir sentimen­tāla
niezēšana, un vēl pēc gadiem
pieciem daudziem izbeigsies arī tā.
Tādēļ, cik negudri tas arī izklau­sītos!,
un daudzi bijušie patrioti to
nosauks par muļķīgu absurdu, mūsu
sirdis nedrīkst ne pārvērsties, ne sa­dzīt!
Viņām ir jāasiņo tik ilgi, ka­mēr
vien Latvijas mežos būs dzīvs
kaut viens vīrs ar ieroci, kamēr tā­lajās
vergu nometnēs (ja tumsa pa­saulē
būs tik ilga) savas dvēseles iz­vaidēs
pēdēiā latviešu sieva un
bērns! Tik i\cŗi — un arī vēl pēc
tam. Sajā nemitīgajā asiņošanā
mums būs jāati'od līdzekļi, kā, likt
sajust mOsu ienaidniekam nepatīka­mo
patiesību — mcs nerimstam! Ar
iekšējas kārtības orgānu radīšanu
un uz āru vērsto propagandu vēl v i ­sas
iespējas nav izsmeltas. Pasaulē
izkaisītiem, mums ari vēl ir dota
varēšana (ja mēī". to gribam!) bp.rgi
atcerēties un va';:ā sastapt ļaunākos
no launaMem. Tilcai gars lai neie­mieg,
lai sirdis nesadzīst pieticībā,
un prāts lai patur sev! visu tikpat
skaidri kā 14. jūniua rītā vai Kur­zemes
pēdējās dienās.
Mums nav jābaidās upuru, kaut
nejēgas nicīgi smaidītu un starptau­tiskie
miera s':!cku'nnti dažu labu
no mums nosauktu par plānprāti vai
neliet'. Mocekļi zina, ka viena no
lielākajām nelietībām, ko atļāvās
Kristus mācckM. bija aizmigšana
Getzemaaes dārzā.
Valentīns Pelēcis
Zēdorfas transitnometnē pēdējais
transports uz Itāliju aizgāja 22. de­cembrī.
Turpmāk paredzētos ešalo-nus
nācās atlikt vairāku saslim.ša-nas
gadījumu dēļ ar šarlaku un ma­salām.
Pagāja Ziemsvētki, Jaungads,
nekas nemainījās. IRO informācijas
stundās emigranti saņēma dažādas
un dažkārt pat pretrunīgas atbildes.
Tas radīja izceļotājos satraukumu un
rūpes, ko vēl pavairoja uznākošais
sals, kas prasīja papildu apkuri.
Saorganizējušies lielā skaitā, emi­granti
12- janvārī devās uz IRO
mītni, lai kopēji iegūtu skaidru in­formāciju
par transportu turpmāko
gaitu un runātu par apstākļu uzla­bošanu
nometnē pa transportu pār­traukuma
laiku* Kad no IRO puses
noteiktas atbildes nebija. Izceļotāju
izraudzītie pārstāvji pieprasīja
transporta sastādīšanu uz Itāliju vis­drīzākā
laikā, pretējā gadījumā pie­draudot
ar bada streiku. Otrā dienā
Informācijas sapulcē IRO darbinieki
paziņoja nākošo traasportu — 17-
janvāru Turpmākie sekoja 24 , 27. un
31. Janvāri'
Jāpiezīmē, ka dzīves apstākļi, Ie­stājoties
ziemai, nometnē visai ne­labvēlīgi.
Izsniegtais kurināmā dau­dzums
ne tuvu nesedz patēriņu, bet
malku neizsniedz, tā ka tā jDašlem
meklējama 3--4 km attālajos me­žos.
Reti kad izsniedz ari drēbes vai
apavus, tā ka dažs labs Eiropu
spiests atstāt diezgan bēdīgā pa­skatā-
Pēc pēdējā transporta uz Itāliju
31. janvārī Zēdorfa kā transitnomet­nē
braucējiem uz Austrāliju tiek
slēgta. Atlikušos 1. un 2, februārī
pārcēla uz Delmenhorstu. Zēdorfa
turpmāk paredzēta 'par palīgnomet-ni
braucējiem uz ASV. P. S-Uz
Austrāliju viegli, uz ASV
grutak
Dažas piezīmes par braucienu no Henigsenas lidz Ventorfai
Ka ar visiem izceļotājiem nomet­ņu
administrācija neapietas vienādi,
nācās pieredzēt šinīs dienās, brau­cot
uz transitnometni Ventorfā. B i ­ju
jau vērojis mūsu aprūpes iestāžu
pūles nometņu iemītniekus lielāko
tiesu novirzīt izceļošanai uz Austrā­liju,
kamēr pret citām izceļošanas
akcijām bija manāma lielāka vai
rnazāka rezervētība. So pūļu rezul­tātā
ap 80 DP no Henigsenas 31. jan­vārī
devās Uz Falingbostelu, lai do­tos
tālāk uz Austrāliju- Nelīdzēja
nekādas ASV mācītāju vēstules, ka
dažam labam afidevits jau nosūtīts
Goslaras viru paraugs
Ar pag. gada 11. novembri Gos-larā
novietotie mūsu sardžu vīri ^'uz-ņemās
aprūpi invalidiem un biJ* ka­ravīru
atraitnēm un bāreņiem Va-tenštetes
nometnē. Vienības viri ar
DV nodaļas pārstāvju J. Lelmaņa,
J. Jaunslla un £• Sķlllņa starpnie­cību
aprūpējamiem vairākkārt no­devuši
gan saziedotos naudas līdzek­ļus,
gan ari citas veltes. A r i 28. jan­vāri
vienības pārstāvji apmeklēja
savus aprūpējamos, izdalīdami in­validiem
cigaretes uc. veltes. Par
cēlo paraugu un sirsnīgo atbalstu
VatemHetes tauti<5šu vārdā Gosla-ras
sardžu vīriem sirsnīgi pateicās.
nbm. kom. priekšsēdis J. Kalniņš,
kas pats ir invalids.
Algas nodokļa alvieg=
lināiumi
Neizmantota bezdarba pabalsta
tiesību vienreizēja atlīdzināšana
(Abgeltung vai Abfindung) tiek
praktizēta dažās Vācijas federācijas
valstīs. Lai šādu tiesību iegūtu, pre­tendentam
jāgriežas ar lūgumu at­tiecīgā
darba pārvaldē.
Atvieglinājumi algas, nodokļa mak­sām
arī atstāti federācijas valstu
likumdošanām. Lielāka daļā atvieg­linājumi
pastāv bēgļu un DP tiesībā
lūgt attiecīgo finanču pārvaldi at­brīvot
no algas nodokļa aplikuma
paušalsummu DM 40 neprecētiem
un DM 50 precētiem mēnesī. Sī
summa izlietojama drēbju un māj­turības
priekšmetu iegādei. Lūgu­mam
jāpievieno pierādījumi par
bēgļu resp. DP statūtu un ģimenes
sastāvu. Lūguma iesniegšana ter­minēta:
tā, piem., Ziemeļreinas -
Vestfāles valstī lūgumi par 1950. g.
summām iesniedzami līdz_30. aprī­lim.
Atpakaļejoši atvieglinājumi nav
iespējami, (in)
Nometņu lasītavu un bibliolCku
ievērībai
Esllngenas nometnes bibliotēka pazi­ņo,
ka nometņu lasītavas un bibliotē­kas
var saņemt amerikāou armijas ka­ravīru
mācības grāmatas (angļu valodā)
dažādās nozares: zīmSšanā. meteorolo­ģijā,
f^aldniecibā. mašīnrakstīšanā, ste-nografijā
biroju ierīkošanā, žurnālisti­kā.
ASV tiesībās un valsts iekārtā, vē­sturē,
angļu valodā, polīt. socioloģijā,
tirdzniecības grāmatvedībā, fizikā, arit­mētikā,
al.E^ebrā. trlj?onometrljā. vistko-pibā
u. c. Sis grāmatas Ieteicamas īpa­ši
pārskoiošanās vajadzībām. Grāmatas
var saņemt, IrprlckS pieteicot. Eslinge-nas
latviešu nometnes bibliotēkā. Breite
ielā 19.
Kā ārzemnieks var Francijā
nodarboties ar tirdzniecību »m
rūpniecību
Francijas starpresoru komisija infor­mē:
Lai ārzemnieks varētu nodarboties
Francijā ar tirdzniecību un rflpnlecibu,
vīnam vajadzīga atsevlSķa franCu iestā­žu*
Izdota ārzemnieku tlrdznlecibas un
rūpniecības apliecība, kas ir derīga ti­kai
kopā ar aMiecīĢU uzturēšanās aplie­cību
Francijā. Ja viss tas Ir, var ie­sniegt
lūsumu nodarboties ar tirdznie­cību
un rūpniecību Francijā tā depar­tamenta
prefektūrai, kura robežās at­radīsies
uzņēmuma galvenais sēdeklis,
Izpildot attiecīgu aptauju. Lūdzējam jā­pierāda,
' ka viņS pilda noteikumus, kā­dus
prasa no pa-^iem frančiem, proti,
ka viņš nav ticis notiesāts par zinā­miem
nelikumīgiem nodarījumiem un
nav bankrotējis, kas ārzemniekam jā­pierāda
ar dokumentiem Ja ārzemnieks
bez pārtraukuma nodzīvojis Francijā 20
gadu. pierādījumi nav jāiesniedz. Kad
ārzemnieks nodomājis dibin.īt jaunu uz­ņēmumu,
vēl Jāiesniedz otrs lūgums
pēc atļaujas to dibināt.
Attiecīgas franfu profcktfiras sniedz
ārzemniekam visas nepiecieSamās zinas,
kādā kārtā viņš var dabūt atjauju dar­boties
kā ārzemnieks tirgotājs vai rūp­nieks
Francijā.
Saņemama svarīga ziņa
Jānis Veidcmanis no RīJ^as. kas St
kā esot Vācijā, un Smita kundze vai
jaunkundze, arī no Rīqas bet tagad
Zviedrijā, var saņemt svarīgas ziņas.
Pieteikties vai rakstīt musu redakcijai.
Patlaban franču joslā notiek pri­vāti
dzīvojošo DP koncentrēšana
nometnēs. Tāpat atbrīvo dažus DP
aizņemtos klosterus, iemītniekus
pārvietojot uz bij. kaŗagūstekņu un
strādnieku nometnēm, kā^a, piem.,
Ir Tutlingena» ko patlaban remon­tē.
Bez Tutlingenas nometnes vēl
atradīsies Lindavā, Minsingenā, B i -
berachā un Bad-Zulcburgā- Ārpus
nometnēm privāti varēs dzīvot vie­nīgi
IRO un okupācijas iestādēs
strādājošie, kas paši maksās par
par gala pārbaudījumiem tautskolās un
ģimnāzijai 1949./30. māc. gadā
IzMlīlības nozare nosaka 1949.30. māc.
gadā Šādus pārbaudījumus:
1) Tautskolās: a) latvleSu valodā vār­dos
un rakstos, b) matemātika vārdos
un rakstos; c) Latvijas vēsturē vārdos;
2) Humanitārģimnazijās: a) latviešu
valodā vārdos un rakstos, b) angļu va­lodā
vārdos un rakstos, c) latīņu valodā
vārdos un rakstos, g) trigonometrija
vārdos un rakstos; »
3) Reālģlmnazijās: a) latviešu valodā
vārdos un rakstos, b) angļu valodā vār­dos
un rakstos, c) analītiskā ģeometrijā
vārdos un rakstos, d) algebras analizē
Vārdos un rakstos.
Pārceļot no klases klasē, ģimnāzijās
pārbaudījumi jānotur tanīs priekšmetos,
kuŗl attiecīga klasē tiek nobeigti, proti;
humanitārā tipa 3. klasē — ķīmijS
vārdos, dabzinātnēs — zooloģijā, botā­nikā
un anatomijā , vārdos, ģeogrāfijā
vārdos. 4. klasē — algebrā rakstos un
vārdos; reālā tipa 3. klasē — ģeogrā­fijā
vārdos. 4. klasē — algebrā rakstos
un vārdos, ģeometrijā Vakstoa un vār­dos,
dabzinātnēs (ieskaitot bioloģiju)
vārdos un ķtmijā vftnlo».
Augustdorfā, 1950. g. 16. janvāri ,
V. Mālkalns,
LCK Izgl. nozares vadītājs.
franču joslā
«
uzturu un dzīvokli- Pakāpeniski
vācu saimniecībā pārskaitīs arī tos
nometnēs dzīvojošos, kas neiesaistī­sies
nevienā izceļošanas akcijā-
Papildām pie iepriekšējā ziņoju­ma
par franču joslu jāpiebilst, ka
uz Austrāliju izceļot projektē prof.
P. Jurevičs, bet uz ASV vēl glezn.
Jānis Kalmite un A. EberSteins,
rakstn. H. Pūriņš, māc- Ed- Putnu;iš,
senators P. Stērste, tautskolu insp-
T. Sīlis un dziedones Velta Ozola
un Mirdza Sile.
Strauji samazinājies ari studējošo
skaits. Freiburgā no 60 studentiem
studijas turpina vairs tikai 12, bet
Tībingenā no 80 — tikai 32, no ku­riem
faktiski tikai kādi 18 regulāri
apmeklē lekcijas-
No Tutlingenas mums ziņo, ka
sanitārie apstākļi šai baraku no­metnē
diezgan bēdīgi- Barakās
trūkst ūdens, daļai ēku nav griestu,
bet citās ieviesušās blaktis. Vis­sāpīgāk
sajūtams mēbeļu trūkums.
Administrācija izsniedz vienīgi gul­tas,
papīra ma:sus un segas, bet
nav ne galdu, ne krēslu- T* un V.
Vairāk neka o o e
ļauns pārskoiošanās
centrs
Vartā, starp Hanoveru un Osna^
briku, iekārtots pārskoiošanās centrs
angļu joslas tbc slimajiem- Kursu
ilgums paredzēts līdz 6 mēneši, pēc
kam sola labākās izredzes iesaistī­ties
kādā no emigrācijas schēmām- No
Šlēzvigholšteinas nometnēm uz pār­skoiošanās
centru jau devušies pir­mie
transporti, vairums vieninieku.
Britu iestāžu pārstāvji norāda, ka
Vārta būs priekšzīmīgi iekārtota
pārskoiošanās. Dzīves apstākļi ļoti
labi. Arī ārstniecības lietās darīts
viss nepieciešamais* Apkārtnes gaiss
veselīgs, piemērots tbc slimanem.
E. M.
Slimos DP koncentrēs
Tuvākā laikā paredzēts pārkārtot
DP slimnīcas amerikāņu joslā. Plānā
kā pirmos paredzēts koncentrēt un
novietot chroniski slimos īpašās
slimnīcās, kas it kā vēl pastāvēšot
2—3 gadus. Cik zināms, tā būšot
Rēgensburgā, kurp novietos slimnie­kus
no Augsburgas, Ansbncha un
Heilbronnā-
Lai latvieši varētu pulcēties vienā
vietā, Serv. Stifta slimnieki Augs-burgā
iesniedza lūgumu LCK darīt
no savas puses visu iespējamo lat­viešu
slimnieku sapulcēšanai vien­kopus
un novietošanai iespējami la­bākos
klimatiskos apstākļos, kas ļoti
svarīgi sirds un reimatisma slim­niekiem.
M. K :
No 1o februāra nometnēs pa
lielinatas pārtikas devas
r i ju iziltrupeR
Londona (v). Bēgļu kuģi Vik­toriju,
kas izbrauca no Zviedrijas ar
354 pasažieriem un pārtrauca savu
ceļojumu kijā, nodomāts izūtrupēt.
Kuģa kapteinis nokļuvis lielos pa­rādos
un nespēj tos vairs samaksāt-
Tagad galīgi noskaidrojies, ka Kanā­das
valdība iebraukšanas vīzas pie­šķīrusi
315 Viktorijas bēgļiem, un
tikai 39 personas palikušas bez imi­grācijas
dokumentiem' Vai šīs 39
personas paliks uz dzīvi Skotjjā, vai
atgriezīsies Zviedrijā, par to pagai­dām
vēl nav skaidrības. Bēgļi, kas
saņēmuši vīzas, turpinās ceļojumu
uz Kanādu par personīgiem līdzek­ļiem.
Pasažieru kuģis Frankonija,
kas uztur kārtējo satiksmi starp L i ­verpūli
un Kanādu, 7- janvārī izņē­muma
kārtā iegriezās Korkas ostā,
lai uzņemtu 45 bēgl'os-
(Turpinājums no 1. Ipp.).
vietas. Kā jau ziņots, februāri pare­dzēts
likvidēt Sleisheimas, Kleinke-cas,'
Jaunfreimanes, Grinvaldes un
ja rastos brīvas'"telpas, iespējams,
vēl arī kādas citas nometnes. Paš­reiz
visās amerikāņu joslas nomet­nēs
pēc IRO aprēķina ir ap 19.000
neaizņemtu vietu.
Decembrī no amerikāņu joslas uz
Gronas izceļotāju nometni izbrau­kuši
840 latvieši, 560 lietuvieši un
309 igauņi. DP sakarnieki atkārtoti
lūdza IRO vadību gādāt, lai izceļo­tāji
varētu ņemt līdzi kaut nelielas
naudas summas. Izceļošanas norisē
uz ASV pagaidām nekādu labvēlīgu
pārmaiņu nav: vēl. arvien neizkār-tots
bij. leģionāru jautājums un vēl
ari nav aizpildīts iztrūkum^ lauk­strādnieku
kvotā; sakarā ar to bei­dzamajā
nedēļā visā joslā izsniegtas
tikai 374 vīzas.
Ari DP ieceļošanas likuma papil-din.")
jums, kas pašreiz ir tikai pro­jektā
un turpmākajās kongresa de­bates
vēl var ievērojami grozīties,
paredz, ka 30 proc. ieceļotāju jābūt
laukstrādniekiem, kuriem pie tam
prasa pierādījumus par 2 gadu prak­si.
Visumā likumprojekts vēl ne­skaidrs,
bet, pēc IRO informācijas,
dažas pazīmes rādot, ka tas var ne­attaisnot
cerības, kādas uz to liek
DP, jo tajā starp citu paredzēts, ka
daļu no kvotas ļaus izmantot arī t.s.
VorKSdeutsche.
Plašākas pārrunas radīja latviešu
jau agrāk ierosinātā kooperatīvu or­ganizēšana
Vācijā palicējiem, lūdzot
šiem pasākumiem IRO tiesisko un
materiālo atbalstu; IRO paSr. stadija
tos uzņem visai atsaucīgi. Pašreiz
izstrādā konkrētus priekšlikumus.
Nav cerību, ka uzlabosies skolotāju
atalgošanas jautājums. Zināms at­balsts
izglītībai gan bus 22.000 dažā­das
vārdnīcas, ko, cik paredzams,
' šajā nedēļā ar IRO bērnu aprū­pes
un labklājības ierēdņu starpnie-cīlxi
sadalīs pa novadiem.
No 1. februāra DP saņem pārtikas
devas pēc jaunām normām. Emigrā­cijas
procesā esošie turpmāk nor-mālpatērētBju
devu vietā saņems ie­vērojami
lielākas jauniešu devas, bet
nometnēs dzīvojošiem palielināta ga-as
deva par 5—25 gr., dienā, tauku
par 10—20 gr., cukura par 10 gr.,
saknes un augļi atkarībā no patērē­tāju
grupas par 50—100 proc, un
tur;>māk visiem DP izsniegs arī zi­vis
un olas. Veco ļaužu grupai vecu­ma
robeža pārcelta no 70 uz 65 ga­diem
Konferences» nobeigumā sakarnie­ki
pārsprieda^'vaiadzību nodrošmāt
nacionālo pārstāvību pastāvēšanu
nēc IRO darbības izbein'anās un
:autāļumu par iestāžu rīcību denun­ciāciju
lietās.
Nākamā sakarnieku apspriede pa­redzēta
1. martā Bad Kialngenā.
uz Vašingtonu un kuru katru dienu
gaidāms Eiropā.
Austrāliju šeit protežē arī citādā
ziņā. Ja dodas uz FaUn^bostelUj DP
turp noved ar visu bagāžu vai nu
tieši uz transitnometni vai arī uz
tuvāko Burgdorfas staciju, kamēr
braucējiem uz ASV pašiem jāpie­liek
lielas pūles, lai šādas ērtības
izkārtotu, kas ne vienmēr laimējas.
Arī es noliktajā dienā līdz vēlai
pēcpusdienai veltīgi gaidīju trans­portu
uz staciju un kad beidzot zva-rtiju
uz savu DPACCSu, atbildēja,
ka mani viņi pavisam piemirsuši.
Bez tam šoferiem darba laiks esot
beidzies. Vienīgi atsaucoties uz sa­viem
mazgadīgajiem bērniem, izkau­lēju
mašīnu, kas noveda mūsu ba­gāžu
uz staciju- Pa^em turp 'nokļūt
otrā dienā ieteica par saviem lī­dzekļiem-
Bet to man kā bezdarbnie­kam
nebija. Stāvokli pavisam negai­dot
glāba vācu darba pārvalde, ku­rā
man bija pienākušas 25 DM t. s.
kartupeļu un ogļu nauda, ko kā Le-jassaksijas
valdības Ziemsvētku dā­vanu
saņēma visi apgabala bezdarb­nieki.
Tā varēju samaksāt savai ģi­menei
autobusu uz staciju, kas no
nometnes atrodas 12 km.
Ventorfā esmu iejucis lielajā izce­ļotāju
pulkā un gaidu pārbaužu sāk­šanos,
lai varētu doties tālāk uz
Gronu, ja laimētos. Te rīmā, ka visā
drīzumā kuģi uz ASV sākšot iet ari
no Hambui:gas, kas būtu liels at­vieglinājums
britu joslas tautie».
šiem.
Otrs piemērs, ko §eit visi pārrunfi,
ir ASV senāta komisijas pieņemtais
DP likuma papildinājums- Par to
kādā sestdienā lutei^āņu draudzes
sanāksmē referēja šejienes LWF
vadītājs un sirsnīgais baltiešu draugfi
dānis Christiansens, norādīdams, ka
pēc viņa rīcībā esošās iiformficljas,
pēc jaunā likumprojekta uz ASV
varēs tikt arī bij. karavīri, izņemot
vienīgi, ja kāds būtu cīnījies pret
un vienīgi pret amerikāņiem. Viņš
arī norādīja, ka tiem, kas aizbrauks
uz ASV, jādomā par palicējiem un
steidzīgi jāmeklē ari viņiem iespējas'
sekot, sagādājot galvojumus.
Osvalds Akmentiņi,
i i i i i l l l i i l i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i l i i i i i i i i i i ii
VESJ ULBS
REDAKCIJAI
ĪSTENĪBA BEZ SAPŅIEM
Pēc ilga laika manās rokās bija
nonācis Latvijas 5. novembra nu­murs,
kurā E- Grundmanis izklāsta
franču ārzemnieku leģiona Viru dzī-vea
īstenību un sapņus, Vēfftuli pār­lasot,
sadusmojos, par apstākļu ne­zinātāja
iedomību nosaukt citus par
meļiem un dezertieriem. Ar! es es­mu
„balto ķepu" nēsātāju pulkā, bet
tikai nepilnus 3 gadus. Esmu īstenī­bā,
ne sapņos izbraukājis visas fran­ču
kolonijas Āfrikā, izņemot Mada-gaskaru.
Ceļā uz Indoķīnu 1949- g.
maijā nebija nemaz jākļūst dezer­tierim,
lai redzētu un pastaigātos
pa Portsaldu, Kolombu un Singa-puru.
To varēju izdarīt godīgā kārtā
ar bataljona komandiera parakstī­tu
atvaļinājuma zīmi kabatā.
Veltīgi diskutēt par dēku mīlēša­nu
ar kungu Grundmani. Domāju,
ka ne mazāk svarīgs par viņa ie­teikto
mierīgo darbu ir nomods pie
sarkanās Ķīnas robežām-
I n d o ķ ī n ā , janvārī.
Kramerovskis,
franču* ārz. leģ. apakšvirsnieks.
VEL PAR TAN2ERU
Sakarā ar maniem rakstiem par
Tanžeru, kas bija Ievietoti Jū«U
laikrakstā, esmu saņēmis daudz
vēstuļu no tautiešiem Anglijā un
Zviedrijā, kurās viņi apvaicājas par
darba un dzīves iespējām šeit- V i ­siem
nevarēdams personīgi atbildēt,
paskaidroju:
Lūgums iebraukšanas atļaujai Jā­iesniedz
Directeur d'Administration
de Tangcr, pie .,?m tanī jāatzīmē,
ka veļas ierasties Kā tūrists. Atļauju
var saņemt pēc 2—3 nedēļām. Ar
derīgām izbraukšanas vīzām tūristi
Tanžerā var uzturēties ilgākais trīs
mēnešus. Pretējā gadījumā jāie­maksā
50.000 marokāņu franku (1 do­lārs
=400 fr) drošības naudas, ko at­maksā,
Tanžeru atstājot- Pēc droSI-bas
naudas iemaksas izsniedz pagai­du
pasi, kas pagarināma pēc katriem
6 mēnešiem. Pēc gada ir izredzes sa­ņemt
paistāvīgu uzturē.^,anās atļauju.
Tūlīt jāpiezīmē, ka tūristam nav
tiesību pasākt kādu privātu uzņS-j
mumU vai nodarboties kādā brīvā
profesijā. Pēdēfās uzrauga sevišķi
stingri- Iesaistoties kādā citā darb§,
nepieciešams pārvaldīt franču un
spāņu valodas. Neskatoties uz visu
to, ir veikli cilvēki, kas šeit ieradu^
sies bez santīma un drīz vien kļu­vuši
bagāti. Katrā zinā mūsu sešu
cilvēku lielā koloniia priecātos bu^
vēl prāvāka. Eksistence.^; izdevumi
Tanžerā ir ap 80 dol- mēnesī vienai
personai.
Edg. Rempe, Tanžerā.
jjoi«Bber«s f r7 g v Uldi; ot
^ Haralds BU"»'" ^evastēvu
si Prus^- Ģ"^,^^ vienkāršs, »
SSāiV^^ajS^od^^^^^^
Divas latvleļSn ģimenes AustralUļ
di: Uldis, Erna, Herberts un 7
hoĶi, JSnls Prūsis, Haralds, Osi
V. J, R
iftai'TS ari notika, un tagad viņi
ir ģimenēm dzīvo mistera Rosolaļ
fannā. Nolēma vēl tā, ka abi viiriļ
Joprojām strādās pilsētā, bet pa va^ļ
tolem šo un to piepalīdzēs t^-
mērim. Par to ^menēm brfva ap­mešanās.
Tā septiņi latvieti kļuva
Mr* Rosola īrnieki un paJi^
Ja cilvēkam ir 2500 aitu, kas ga­nās
no valsts nomāta 100 hektāru
zemes platāba, tad tai vajadzētu būt
varenai larmaL Sļs varenības vietā
kalnu piekij^ rfaip eukaJiptiem ir
, tikai jāds niecīgu būēņu. Tur viņi
ti^d dzīvo. Dieni, kad gadās vle-fioties
pie šiem tautiešiem, bagātais
saimnieks, icfljn-,inauda naķ pa vi-
M rtalam« jāti Veseli mēnesi nav
ffiājSs, bet aizbraucis izklaidēties
uz -200 jūdžu attālo Sidneju. Saim-tteciba
pilnī^ uzticēta latviešiem, jo
^ .ar tiem jau paspējis pamatīgi
^ifaes un zina, ka viss būs kār-
«M. Ta ari Ir, kaut rīkošanās ar
filto nav nekāda joka lieta. Gadās
JMdas netones, piemēram, jāpotē
slimībām, un spēcīgie aum^ ^ J^/^ tad tl apl
«tiSda, ka tas otrā rītā netiek vaks J£ no gultas. Taču a u s S
ļ n b ^ ar aitām mūsu ļaudīm Snl-"^^^^ n o s l ē p u m u . ^^
a p S visā
£nS ^^at jā-
« f e " Fams ^ ^ ' ^ savāra
^ J«rSl' kādi Tu"? ''^^"^ē-fe^^
i"- bet tu'^..lAu3trāUjas
mi
V(
nuVSl!J«"na bižu
ari sākiiā bija
J{
gani
stāj
dēļāl
tilāt
labpļ
Nakf
sega
perāļ
+ 21
tus
naktī
saukt,
cietusi
Pamal
žas.
nedāi
gaišā
jo zei
Apk
feju li
kongaļ
udeņ,
It kā,
tagad
tikai
cīnās
lauki,
liels
nkrasti
griežas I
Vis kj'