Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1950

              •\ . ..
.iH:V.:,.-i
Vai Tito nolauž.^jlfilW
(tutpiaāivtm m lAņp,)
k i i non&ušu otirā i>a8aule8 kara tan­ku
iegfidi. Beļģijā iepirkts zināms
daudzums armijas pistoļu, kas jau no
Antverpenes piegādāti Jugoslavljas
Oitā Rijdcā. Sarunas tcnnēr apgrd-tinot
Ju^)8lavijas fir»»nju valūtas
grilhims. Kovonbrf gan Tito ddda-lija,
ka neesot ieva<fitas nekādas sa­runas
par ieroču piegādi no ASV un
Anglijas, ko ari uzskata par ticamu.
4000 ROZU UN 250 GADUS VECI
SUDRABA GALDA PIEDERUMI
Ii0iid<ma (K). — Holandes Icaralie-nes
Julianas un prinča Bernharda
Paias JugCMilavi jas kara rūpniecību I viesošanās Londonā izvērtās par vi-r
i i ^ u nepratēji Aeņem sevi^^ no- sai spožu, svinīgu notUaimu, kā to
I^tol t maija parādē Belgradē Tito Uecina apmeklējuma programma,
i i n lepojās ar pieciem „mQsu pa$u Valdnieku pāris atstāja Holandi
iafe*iem« tankim b^ "^^^^ pavadflja
ffik par 20 Hdz «m nav ražoU. mail^f^^^^^J^^^
}ott medga var bOt arlfnovec<*igah^n^
^liiUtāras aprindas ASV ^ ^ . « f - princesēm un dtiem karaliskās ģi-v
i ^ ;raWķ uzskata par varbū^Ju „jenes locekļiem. No iejienes viesi ar
sabiedroto jaunā karā un, liekas, bū- sagaidītājiem ēetrās karietēs un sep-tu
ar mieru par iSiem jautājumiem tīņos automobiļos, jātnieku miesas-rui^
ti bet amerikāņi laikam ^sardzes eskortēti, devās uz karaļa
Belgradel nepiedāvās ieroCus iekam pili
tā pēc tiem nelfig^ Svinfbfis Bakinfļiemā karalis
JEamēr visi i e p r i ^ minētie fakti Diordžs, uzrunājot dižciltīgos viesus,
Idortufb pastiprinātu tito režīma no- atcerējās vēsturiskās dienas, kad ka-sUeianos
uz rietumiem, Belgrades re- T\ laikā. Holandes okupācijai spltē-
JBtem ofldālaU laikraksts Borb^ 20. |f> '««•alimJuU^^ baudīja Ang-novembri
imbUcēja Tito propagan- ļ ^ ^ ^^
dat Ida Djilasa rakstu, kurā plaisa
banketaiibija veikti ne-
& i^Jcopi ^^j^^fj^l dēļām ilgi. Hāgas karaUskās pUs Sef-ioMS
apdmi par Udfiko despotisma dekorators telpu greznošanai bija iz-itstēmu
pasaules vWurt un agiesiva vēlējies 4000 skaistākās rožu šķirnes
kara gatavotāju. Piezīmējams, ka ^ ziedu, kas tika nogādāti Londonā no
g. vieais Milovans Djilass ir viens no Holandes, tāpat kā visi gastronomi-*
ēetriem izdlfikajiem Tito „galma*Mjas mākslas sniegumi, kas visi bija
amatvīriem. Viņa raksts satur tādus Holandes ražojums, ieskaitot damas-bibrukumus
Maskavai, Idļdi ll<k šim ta galdautu. Galda piederumi bija
vH nrt>ija dzirdHl . ' |290 gadu vecas sudrablietas, un mie-
Tai pašā laikā Tito ari ieMpolIti8ki|l&8ta sagatavošanā piedalījās 42 ku-cenlas
stiprināt savu režiniu tautā. p j M ^ ^ ;
Silti nofflkaitt bija domāti pirms ^If|*^*^^^,S^^^^
da laika izdotie dekrēti, kas «itcēla «^^^ ««;
tim partijas biedru sped
lolŽT^des «iņē. Pagājušā ne-dl)
ā« p«r ŠO ddorētii pārkāpšanu 8-- '"^^"^
II minefcidetuma sodus dabOjuši
MsJieiU a m « | ^ VABlAVAS KONGRESI
g ^ J ā j M ARI PRETKOMUNIS-Ipeclito
veikaltt^^^^^u^ TISKAB RAI ai« iBair, pirms jauno dekrētu spēkā . TiSKAS BALSIS
itlNiilāS, im n ( ^ ^ Varšava (if>;-PisaniMmiera kon
^k^ff, GatiUmas ari vēl d»|*J^^*^g j^^J^ tēnerl^roka-
Tl Maršala Tito poU^ais kurss Rmiitijs, kas pledn paiailet miera kni-neattaidi
» a ^
tļtisdem, un, pēc ASV ārlietu mini-|cftvaeit«tiMM«^^A
ml^ «I» K^tm jbieiSf ram.
Ut Mlilcal^^^ liedbUfitarpfaaeieiil. leTOH kad ^ iektari-
|a« ka komāalftu vaina miera efenifva
birf dklkāsUetās; %n^ināmiIktoSSTpuiTetaSlkoa
atitoltf fikstt presē par ASV; An- iš4« poii«te RddiiioTa-stinia paHaoja,
tm m rietumu Jccmstruktlvāmj!*^^^
MvailOlll, komplimenti Trumenaml sonrea nmUa aif transa atomplt-un
BCasonam, kā ari Tito līdzjūtības fi«ki KIrt, padomjn rakitalekl A. fade-teh^
mma p^^^^ ASV ļSS«?f j i n * ^ ^ ^
pņzidentu. Tālāk Tito solījis Grie- nlftliko mi kapItiUittiko flitlma ar gara
ķijid izdot pUsoņu kara laikā uz «•Jil««r;^ 4...
Grietu atvestus SOolļrieķu bērnus,LirJOTX^?^^^
kāarf devis saprast,kabOtuar mie- roaiiavst novietn^atcHeiotiņ^koati^
ruidaist no eietiunft niitiMfitA leatn. I iagalOTJtfUMi paaela baMIJai*
vm. f " ® ^ a nouesaiO icato- ou^i^^ kUa parean^s kontre» beigas,
}u archiblskapu Stepinaēu, ja tas taCa tās nleis vairākkārt atlikt, Jo reto-pārietu
uz djdvi klosteri, ari neat-ho«*iw Kwn!?ii« w s j^
stājot Jugoslaviju. Vēl nozīmīgāka
ir maršala deklarācija Borbā, no ku-
Ifia secināms, ka Tito jaunas agresi*
jas gadījumā Tālos austrumos būtu
gitavi pat nosūtīt cīņā Jugoslavijas
kmūnistiskās armijas vienības. Tā^
pēp ari daudzi politiski novērotāji
rietumos gatavi apgalvot, ka Tito jau
uzskatāms par pilnīgi pārgājušu rie­tumu
pufē un visus tiltus aiz sevis
nolauads. —^
par reioiaeljii tekstu*
Eiropas padome prasa
vienotu Eiropas aizsardzību ar vācu
piedaBanos, bet federalisli - Eiropas
savienotas valstis
Strasburga (U). — Strasburgā pat­laban
vienlaicīgi uz apspriedēm sa­nākušas
četras Eiropas mēroga or­ganizācijas
— Eiropas padomes pa-ošanas
sapulce, Eiropas federā­llstu
ūnija, Ein^as savienoto valstu
sociālistiskā kustība un ts. Eiropas
ricibas padome, kas agrāk dēvējās
par Eiropas modrības padomi Trīs
pēdējo — privātā rakstura Eiropas
organizāciju sanāksmes, kas notiek
vienlaicīgi ar oficiālo i^lamentārie-šu
padomi, ietekmējušas visai nelab­vēlīgi
Eiropas padomes orgānu dar­bību.
No līdzšinējām padomdošanas sa­pulces
apspriedēm redzams, ka Stras-
>urgā grūti būs panākt kādus no­teiktus
un iespaicUgus lēmumus Ei­ropas
federācijas konkretizēšanai. Iz-šķiriga
loma šeit turpmāk būs atse-
Vicu viletiji pret
aplirun(£anu
Frankfurte (11). — Vācijas iznāku­mi
Hesenē un Virtembergā Badenā
izraisījuši pārsteigumu ne vien Vāci­jā,
bet tālu aiz tās robežām. No līdz­šinējiem
39 ladtaga locekļiem Vir-tembergā-
Bādenē CDU paturējusi
tikai 31. SPD 85 (UdzSla (32), DVP 21
aīdzš. 19), KPD 0! UdzS. 10). Udziga
aina ir ari Hesenē — CDU 12 (Hdzš.
28). SPD 47 (38), FPD 21 (14) un KPD
(10). Piedalīšanās vēlēšanās bijusi
ievērojami atturigāka nekā iepriek­šējos
gados — Virtembergā-Bādenē
balsotāju procents pat nesasnie­dza
60.
Pasaules presē un atklātībā visu­mā
saista vēlēšanu iznākumu ar vā­cu
tautas n(^tāju pret apbruņoSanu.
Amerikāņu nelietu ministrijas pār­stāvis
paskaidrojis, ka Vašingtona
ļoti j^rsteigta par sociāldemokrātu
uzvaru. Iznākumu tomēr nevarot uz­skatīt
par „nāvējoSu triecienu" vācu
līdzdalībai Rietumeiropas aizsardzi-
DAŽOS VĀRDOS
Aimlk&sa kaft nlnlitrUa apsver mi
nu par M miy. viru Uela apmācsu v j ^
spēka radīšanu 18 meneiu laiki,
paredEēls Uds nākošā gada vidum
ļ Unāt art flotes sasttvu,
Oandrls takštoS Vācijas austnimjociM
poUcUtu šogad -«-^-"*» ^.^.J^^
FranCa WM"
ļpēc valdībai
576.000 viru.
I Kanadl^u kaŗaipāka transpomUdens
viiķb zemlu valdībām un parlam«- fej-^ 5f^MS?S
tiem. Bietumyācijas parlaments, ta-ļļj^virt. Transports bija domāts Ko.
^ t ari franftu Pf^^^^^^^^ sacensn,» īssiudini.
rtikusi savu gatavību atbalsfit Eiro- U^j^unu lāgošanai spedāu itdodamto
oas nadomes pilnvaru ievērojamu ļtm pastmarkām.
^li^^sSn.i -TiPlbritānlias anakš- Ipato«« •traUm ussāka l&ooo
paplašināšanu. algu paaugstlntiSS
nams turpretim pilnvaru paplasma-ļj^ ieradās darba, bet savus u».
«anii noraidīlis No UdzSinējiem pa-1 devumus veica pēc Ukuma burta, Pi^
sanu noraicujis. w muitnieki pārmekiij,
domdoSanas sapulces UeiaKiem pana i apelsīnu kravu, rūpīgi pārbtuS
kūmiem jāatatoē otrdienas nakti pēc I katra atsevišķa aug|a kvailtāU. Ja mult.
4 stundu llgSm debatēm poUttJ^ k o - U ļ ^ «^"L^STTp.^.
misijā pieņemtais lēmums par Kopi-1 y^ skaitļus virs n Norvēģijā tmp.
0as Eironas aizsardribas sistēmas I māk izrunās ciadl.' Udi Hm norvik
STi^^Tm steidzīgu. ilUzvroeMidAofštaanniui aArr Vvfaiocijiaass Poi*e^-1ļ„ ļ«„«i^5šc*u sv āudne štaledm d, esmminitēnjiae kvulss.p Plnēnc sja vulm«.
dalīšanos. Lēmums pieņemts ar oļiļķuma bQ8't>ti^di.
nar un 1 oret balsl 2 bsdsim atturo*! Smaftt mufiirkaula kalti kādā saosto*
par u n i P ļ ^ "TT ol^^^IIL 4^ m CIrtchē ārstē blj, britu flnanču mi,
ties. Pretī balsojis Rietumvācijas so- ^^gt» Krlpss. ArsU paredi viņa Isveah
ciāldemokratu pārstāvis Dr. Mom-ļ ļoSanos. . .
«m*u»etHr>s , J4oft liaemmum^fi nnaavv «Izlteeuikstiss Vvaācdi -Ii I««ge^loŗp**tJan^ t^ls^k^āJ nd aBrobnan oār gpaanreltdāzc lljeak. lNm
jas vienlīdzības princips ar pārējām paif^zētu visiem izceļot jgribetājiem.
Eiropas valstīm.
PTaJZdsoLmA^d^otš.^afn^ai»s sananpnuil«c«ēs fslttaftrmp aHaftuu--11 «"«trumu tm r^icijtau mgāuj upšlaesk rbāosjUā, sUsd pietnro*.
dzu zemju parlamentāriešiem pleda-Inas. no tām Kailfomljā vien 9 nosUko.
lijles ari Itālijas ārUetu niinistrs Ugj, ^ j o n ā^
grāfs Sforca. Pēc plašas un poritivas h^ar^ajoj^^
runas Sforca deklarēja, ka, par spīti domju joslā ^tfēgtā sēdē notieau m
lielām griitibām, Eiropas padome no- ^Jg^Sm STdi. K i S
zīmē tomēr kļuvusi daudz lielāka ne-1 sievietēm pa is gadi cietuma,
kā priekš viena gada. Ar lielu inte- Fnmrija ņoiom
e^^oKt.-rtS «*aMn i«»«#iomi«« I vēstnloku UZ Madrldl, izteicās lilletu
rest Strasburgā gaida ierodamies ^^^.^ a^gj^^jj^ādams. ka mS.
franču ārlietu ministru Sumanu, kaslcija art atturējps no bais(Wia8 UN, jo
padomdošanas sapulcē deklai^ fran- SJ^^H-SJSu'S^S^^ ^
ču nostāju Vācijas apbruņoSanas un ^niviembritukomanfstuvadiem,piN
Eiropas aizsardzības jautājumā. I tijas vicepriekšsēdim pat«n un sakietā-
Eiropas federāUstu ūnijas k o n g i ^ s s , ^ ?S!iS£a,^^L^^ki^
kurā piedalījās 140 delegātu no da-1 nīstu partiju kongzesu Ņujorkā da­žādām
Eiropas zemēm, ari ungāru un ļ ^JJ^l* ^^^m
bulgāru trimdas poUUķl. pSc tris die- UglSfSe^J! SSU'M.^Tt
nu ilģāip apspriedēm pieņēma rezo-iPershing tanki ar 9 cm lleigabalitm.
vienotās valstis. Rezolūcijā prasīta itāba priekšiaeiU «eu. Br«iUjrpM^
Eir^ms pakta parakstīšana un ķopi- ISLļfK"*'?'^**" Turcijas bažas par kidu
gas Eiropa, vaMm«s. ķopiga JJprla- M ' f e t t
menta un augstākās tiesas izveido-1 tās no gaiventa pretkomonisma dņas.
Sana. Nekavējoties jāizstrādā sat- « •JJL?"'^^^^^
versme, kurā noteiktas atsevišķo gelSm-f'ilir^
valstu ārpolitiskās, aizsardzības un • sods.
saimnieciskās kompetences.
Eiropas savienoto valstu sociālistu
kustības kongress pieņēiņis līdzīgu
bā. Sociāldemdcratu opozīcija izzu- programmu. Galvenā atšķirība starp
dlšot pati no sevis, tikko rietumi abām rezolūcijām tā, ka federāUstu
nākSot klajā ar konkrētiem piedāvā- (mija nenosaka laiku, kad Jāizveido
jumiem Vācijai. I Eiropas savienotās valstis, toties šo-
Parfees prese gaiKirlz vienbalsīgi cļfilisti prasa
l?M» JN W^ no ^Wmv^
J^^. I S " Ifitori^as EEiirr<ct*oggši: VMAIģafflisf^l. ww ^
daļa no tām.
UN karaspēks...
—politiski
vai medicīniski?
M818 Frar^^as MlHiri
liČMiHlļUPII
CĪŅAJSU STAOSNK NINOA JAUUZUNEASM O-Salgona
(ag). — Ciņu atslābuins
Indoķīnā, kur pēdējās 10 dienās no-
I ritēja tikai franču aviācijas uzbru-lilias
^ abpusēja izlūkvienibu dar-
»bjba, tagad beidzies, un pirmdien
vietnamieši sākuši uzbrukumu. At­sevišķām
komunistu vienībām izde­vies
izlauzties ^ur franču aizstāvē-
^ . . . , šanās līnijām. UP korespondents zl-mnkfurte
flC). AmerifcĶu ņo, ka apmēram miljonu Uelā katoļ-
J^omisfiro Meklojs, atbildot Scigo vietnamiešu kolonija Tonkinas
Srtitf.ne'^t?S!!ufv^^*^r*^^^*"' ^JS^heita» dienvidaustrumos iesaistījusi ^Vešanai pret
Aptalvojums. ka amerikfiņu imld- P f , «^r
nāttjs uzbrucis padomju lidmailnal, «^^^^s TraUnas ddtu un nedomā
Jo» pretēji itarptautisitajiem notetku- ^ galvaspilsētu Hanoju. Pin-mion,
krievu lidmašīnas idldojums Jons izteicfis, ka franCu speu vSl nav
amerikāņu Joslfi nav bijis tdeteikts piciiekoii stipri, pretotensivai taču
Frankfurtes kontrolstadjai, kfide} arlliekfirtotas Jaunas aizstfivBanfis Uni-nav
izsniegta at|auja pfirlidot Joslu. Jas, un ar! rezervē vei Ir laU apmi-
Kfi zinSms, torSzs Francijfi savSs I citas vienības,
aprindās pazlstaais k8 ,Jarletns fran- No Indoķīnai nolemtās bumbV^u
cūzis un īsts savas tautas dēls". le- eskadriļas pirmie tris amcvikeņu JS^rt:^i!' viņS Maskavai kļuvis bumbveži Jau IzUdoJuit uz Saigonu. S?^J^l!i;S: ""^ " ^ " ' " ^ . ^ sekos ari vēl dtu tipu kara lid-bulgāru
komiinistu vidoņa D i m l t r o - t e . ? w ^ « H
va brauciens uz Maskavu , "fc?''^^^
Kā Zināms, patlaban slimo ari! .J^^^JļJ?,'^»^
Italtt komunistu vadonis Tolatl. Die "S^^JTJr^^^n^"
Welt Jautā, vai komOnlsUeiii ārpusP*''^.Y'^°1'S«» Jt^,*9*i;8-J^^-
Bad. savienības pašreiz nav pienids ^ »?»l««>sēt8 7?0 mU-laiks
bOt sUmion. bet Daily MailN*'^" " " ^ " t " " ^ ' no kā 220 mU-IpaSi
izcel vācu komunista Pika 1 ^ paredzēti IndoPaaL 140 mil-strādnidni
partijas laikraksts Dally
Herald runā par smagu Dr. Adenau-era
sakāvi. New York Dail7 New6
norāda, ka Pedējfi laikā vispār bijusi
nomanāma vācIeSu attfiUnāSanfis no
kopīgas Eiropas aizsardzības domas, i (TurptnajuiM no i. ipp.)
„Vācu apātija," raksta laikraksts, ļ M . i . a i s
..vedama tieSā sakarā ar franču no- ^libās '«'PuleStie» partizānu
SāTk^SC^^ ^'^^ ^ dienvidkorejleiu KKitumSS S^dzIbS ^"^nss'^ti» finansētājas, atzīst, foi rrfenāds laiks S^^J?"»^*' J«8ie spēki izda-
OoStiS M^eflrt savu vie- P*«rtezlena «grāciju no austru- £jS-'!?ST'SiSS?ācSlā^^ Ervle?C'*S '1'*!??*" Jā­saista
kā līdztiesīga sabiedU. vai Ji^'Sd t^i^^»^t*d^^^^^
ari ASV vispār atteiksies no sava at- f UA l«k^L^i^ M^IS
balstīšanas projekta." Ari labi Infor- f "*J,^*"^^^^^ *gn'f8u ķomūnis-metais
N e v ^ k ziņo par VaSing-tonas
pārUecIbu, ka deceVbra sāku-h^^Lg
mā beidzot būs panākta ari Frand- J^<i^ JBsMda no­jās
plekriSana Vādjas Iesaistīšanai rSS^™.'"»'»^^^
Eiropas aizsardzībā. LSSfi^l. Pfi"ttvjl
Kā v ā d ^ nostāju pret apbniņo- g ™ * « « ^ < > V t o ^ ^ IM gūstā
Sanu saviem nolūkiem Izmanto ko- kSl» . S ^ ^ ^ ^ M I ^ * "
mūnisti, tas skaidri redzams no Efl* 'Jenlbas
kāda augsta SED funkcionāra pa- S^SS^"?"-saņēmušas pa­skaidrojuma
Austrumvādjas augs«- ^ S " " ! " ?°
kajā komunisma ideoloģijas skolā: |^i?|^^«J^«^Ņi*!*dro^^^^^
„Visus tos, kas mūsu partijai
m betpajamtnlekii Roml okupDa m
nepabeigtu dtivokļa jaunceltni un pra*
tojfiš ari poUdjai. Pie Mdunmei ip
100 personu tomēr paUka ēkl. Tl «ictitt
Maršala plāna ietvaros, pirtdaot tijl
telpas 100 ģimenēm.
nfs nesiBiĻ kas ar maal aotika,<( pa-sieaidtoia
daudsi tmeehtai tltfotlH,
ka<ito nezinlma blēti r?Mpn(^tlBa ie*
tfltoniti, Mjļ§ tm^ an.
ffttv|ifwijtone-puntraf
karti, da
tlenē, krit no gtfldiem, li4o pa g i ^ «a
sašķist trauki. Neiaprotamo ^^^^^
van?*^^^.? 38- armijas sastāvā
„vi9UB SUS, Kas mušu uarujtu VHI: n - « j i „ t _ | j ^ . ^ V . . -
kalpot, viekalga kādu saules uz- S^^^^/J^^
skato tie pāiSfivētu, īSS izUetoslm
par UdzekU mērķa sksniegSanai Mēs 2 S k „ S ^ f ? m ' * ^ ^ toH^āt savus
itbalstlsim mācītāju Ntoielleru «k j^Tn^nS?
ilgi, kamēr viņš atbalstīs mūsu clou S|f«,,f^^^
par mieru, kaut viņš ari nav komū-
Ssts." Toties Vācijas baznīcas kon- M^^f^",^^8^^^^^
ference, tāpat kā lielākā dala vācu S^^Jf^^^^, J «™iJ«- P^e8u
politiķu un laikrakstu, NImelleru po- n?l'X.?.«'1La^^ sakāvusi
miskds uzskatus un viedokļus, IMIS H^^fStt ^ ^^If^JS
galvenokārt vēršas pret apbnu>oju.L„«ti!liSl^ 2^
mu, uzskata par nepar^iziek gfSS^J^k^I!?'^' ^\ Pi«^««Mes
^ ^ "Ziemeļkorejas un ķiniešu komunistu
pārstāvji, kā ari krievu padomnieki.
izmeklē garīdznieki un ztnlt
Anonīmi, vlstnlf bi^ģu agrllde pret-vāca
pagrldniekl piedraud ar nlvl vicu
ģenerāla von Falkenhauzena aintivliaš
Jo neapmierinātt ar aizstāvja nostāju Iii
prāvā.
10-21 iradtti lem nottei aeitdien rādīja
termometri Zviedrijas ziemeļa provineli. š
Tankoi, Uelgabalns, mallnptstolef, tur- ;
boiznicinstājus un radara iericei rā^nji
ņujorkieiiem angļu rotaļlietu iabrlkas
savā Ziemffvētku skatē uz okeāna tyti*
kona Britannic. leroēl bija M ameilki>|
ņu armijai jaunāko itiodeļu atveidi, \.
Vesela gada atompltnieribas darbā Pa«l
domju savienn>ai ietaujAjis pāib^piiliSr
angļu atomu spiegi Tuksi. A8V atonļr
enerģUas komisijai prleUMdis Dins
ikaidrojii, ka Fukss piederot tiem m
atomzbiātniekiem pasaulē, k u prikUslS
pārzinot visas atombumbas detaļas.
Atombumba nomelana negaranteiot ui*
varu uzbrucējam bruņota konflikta |i«
dljumā aif tad, Ja pretiniekam atom»
bumbu vU neesot, iziakls daii lietpri*
tlji. Sarkano Ķīnu atombumbu varot
apdraudēt vēl mazāk nekā Pad. savie-nn)
u.
14.000 angļa mārciņu a milj. DM) Ui-mēJuSi
divi angļu karavīri futbola toto.
Prieka vēsti tie laņēmuli 4£ādā Dienvld-korejai
ostā.
Bifvu robežpāreja ar Ipalām Jaunatnoi
pasēm Eiropas Jaunatnei līdz SS g. vecu­mam
piepruljli Rietumvflciju flninctt
ministrs Sefers. Ierosinājumu atbalsta
franēu augstā komisāra vietnieks Be»
rārs un Bavārijas komisārs prof. Susten.
Uds piekara Hmenlm ASV paredz kā­pināt
savii Vienību kaujas spējas Eiropā.
tO.000 gada bfitu vajadtigt, lai ar atom­bumbām
iznicinātu visu zemes loļļ
virsmu, kaut art Pad.'savienība un A8V
lai virzienā vērstu visas savas pūles, —
paskaidroja kāds Birmlnghemu untve^
Slates fiziku lektors. Pusi vai divu
trešdaļu no AniKliJas salām tomēr bOtu
Iespējams Izpostīt ar atombumbām.
Metans karogus pacēla kādas Eiropss
bēgļu Imigrācijas nometnes lemTtnien
Kaurā, Ņusautvelsā, protestējot pret plr-tiku
pasiiktlnfilanu.
braudeau uz Maskavu — ari ..atpū- J^^s no budžetā paredzētās sum-tas
nolūkos", kaut 74 g. vecais sirm- nias cer realizēt ar Amerikas kredi- ļ
gulvis Jūtas visai sirgts un darba tiem. Budžets vēl jāapstiprina na-
^ p l ^ IdonālsapulceL
BIKDANA PADOMJU ANEKDOTI ?^ konferencē nolemts atturēties no
(3) izšķīrējām kaujām, bet aprobežoties
ar aizstāvēšanās cīņām, ievelkot pre­tinieku
ziemas kaŗ^
Kvantungas provincē, Mandžūrijā,
pie Ķīnas robežām, uzaicināti {ie­teikties
visi ārzemnienki. Tāpat jā­pieteic
ierod un radioaparāti.
Sarunas par bufervalsts radīšanu
pie Jalu upes nonākušas strupcefā, jo
angļi turas pie ieskata, ka bufer­valsts
ierikojama 35 km dziļumā no
Mandžūrijas robežas tikai Korejas
pusē, kam pretojas amerikāņi.
Dienvidkorejas ārlietu ministrs,
kas ieradies Vašingtonā, Izteides, ka
komunistiskai Ķinai Korejas territo-rijā
esot 12 divīzijas 70.000 viru kop­skaitā.
Attiecībā uz bufervalsts radi-
BE!... šanu viņš kategoriski uzsvēris, ka
Lielīs divi pnikas, padomju pionieris I Kocejas territorija pieder kore-
'""^^Ht^^ i'^^^rU. tautai, un ši kara nolūks ir at-ir
stlif^^ Koreja nedotu nevienas pēdas
»Phe, ari mums var bōt tāds Staļins! zemes kāda sanitārā kordona Jeri-nBei
tad Jums nebOs šokolādes, bē!** 1 košanai
ABI DIMITR0V8 P A R AUSTRUM-EIROPAS
PRETESTĪBAS ORUPI^
SADARBĪBU
Sflndiene Ql). ^ Bulgāru atbrivo-šanas
komitejas prezidents Dimit-rovs,
kas no Vašingtonas ieradies Ei­ropā,
pirmdien apspriedās ar vācu
SPD priekšsēdi Sūmacheru. Stundu
ilgā sarunā abi valstsvīri iztirzāja
vācu un bulgāru sociāldemokrātu sa­darbību
un kopīgo ciņu pret boļše-vismu.
Dimitrovs preses pārstāvjiem
paskaidroja, ka pk Balkānu valstu
atbrivoSanas nedrīkst atjaunot vecās
robdlas agrākā vddā. Bulgāru na-donālā
kmniteja paf savu mērķi uz­sieta
iekļaušanos Eiropas federādjā
vai vismaz Balkānu federādjl Pat­reizējā
visu Austrumeiropas pretestī­bas
grupu sadarbība šajā puse dielzs
PriddOcaram labi noUdzinot ceļu Ei­ropas
federādjai
-! i'
AMBHM^
- — u a to
iļllnlbl
tanti
«r
siki
ļjg ultittiāfa: vl^
«i^:gaiisntaa, ka p
Baltijai valstis^kr
savplbiidalii^
ailW,i«lW
itt pariinmī Hi^Ns^
ttnr«uci«i!^^
Vtsmat^iM^o"
Mfv}paK uusn
iO^aodpi^
1* '-•
āriiel
Vani
inMpjī
^jim
sli
aŗl ii<
mānii
šKiads m
ar^cjinu^'
;?*HWļ% » i i i e l b i ^^
U e p inofcsikti iHttfeišftī
^ « « PW un ttvu t(
l^akftirte