Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1950

              »
i t?
L A T V I JA Sestdien, 1950. g. 25. novembri
Z I E M E Ļ U G A LA
Tām, kai trimdas gadus sutis un
imadi siltajā Di^vidvādjā ar tās
fintom un ziemām bez sniega, ar
saulei svelmi un i e l ^ liqļ>isko tvei*
ar gaisu bez joda un vēju bez jū­ras
sāļuma — tam \^jās ziemeļu
gali lidui kā dzimtenes i»riekšnams,
kuri jau Ieejot vien norimst veseri
deniņos un krūtis piepūlas kā bura,
pUna ivalpi brlz^ Tādam švābu
gala latviettm, kaa libekfi nekad nav
tāi vārdi vien Jau atmiņā ial^
itti ar baltai imllts, ar vēsas zieme-
]ķi saulei un dlaa Jūrai priekšstatu.
Igoujļu velte savai
universitātei
itikliolai «ffltki U4ā laika Inidi
lifta anlfimtilM Sl giia Jabilejsl v«l-
Ifli liksta krijaaM Ap^kortta Tartoiii*
sli. «i Isitvast Isisav sJaitaUki Hittf*
llla SEvliiiUi, ItipIJiiBs Iii pasSkoau
kfivis ir llBiBililtt 9il«ltt0j ko snlfio»
IM liii9« tilBUtaf orjiiitiiriiat, ttS9<^
aiaatt aa ^fMtptmaif aa «r ttflo Igsa-vaifik
atfci m satekriatata.
iillliilii B iatoiLiirik^'^^ aal-
Vifsititts micliq»lkl» vl4i isņtnot di­vas
tfitiras» liiaņa tiattUs* P « M ao
nkUtfai ir vica viledi, pirljft iasla
VH fiaaSii «Ivt tTltdra, aa tiksi divl
Igiaņa vilitfit griniti, adnirtdsot, io-atfta
aa psia vaJaMbiai, ktt Igiaņn
tfaitaii aa Mttaris at^Nifiatfil* Kfi*
lani Millcilti ipcttfiaoil iptvtr dali
iif skiBtfa aoiam aa tiem tfiatfikirt
Ir liiil sMdils fikstais, ceatrtto vltta
kiltaitii Mima laksHt karos ipskātfta
(CSĻOJUHA PIBŪŪMl^
Hamburga dimd kā Riga un kauc ar
vilinātājām baMm ostā; Brēmene
nc^ur ar fatamorgānām par savu
ziem^u māsu; Old^burga noskan ar
tālas operas atbalsīm; Farele <HiI^
LNPL nodomi kultūras lauka
V ē s t u l e L a i v i j a i n o l ^ o n d o n aa
ar izdeguša ugunskura ogles sicienu
— kā Kurzeme mājā pie vecmāmi­ņas
pavarda
Viss, kas psichlski un morāliski ilgi
drupinātam trimdiniekam vajad^dgs,
bieži vioi Ir tikai daU pilieni svaigu
asiņu, paiam savas garigās un an-iskās
grupas asiņu, kas Ir
pretinde laikmeta ^apmātībai un
ceļvedis — Instinkts svešniecibas
labirintos. To gūst ar mijiedarbību,
kas pērkama par 100 markām ceļa­naudas.
Kad biļete kabatā, var sāk­ties
brauciens uz sanatoriju — uz
ziemeļu galu, kur tādā kā nošķirtā
salā drivo asiņu devēji — latvieši.
Tie, kas vēl palikuši
Pati technika, vismaz netieši gādā
par to, lai izslāpušais drīz tiktu pie
akas. Vilciens nakti aizrauj gar aiz­migušiem
švābu Alba pakalniem ar
spodru mēnesnīcu sUtajās debesis un
iiiialjis ataie» da^ tiata aa vtotart.
āf tatofiH toi laUs tsaaiil _ , .
tlos ar ttsn <ter|ta irtlitvf«la liiltl*
paill itaa4<
HMĻ JO tais apskiHtSs proUiauui dmr
aMsa slaitaltkas aa lAtifostatas. flds,
ii«ai«« Ir O, liaka nMā par tsaaņa
stno diffolaaM ikif R. Hatara raksts
par WAUķk sāl|a arkUam, B. fairoko
fir ikaeas lilkawta fdolliai« % Blaai*
mm par Isaanljis taa iistvllas) sam*
altka kafa fclaašin ridnnaikc» ae. Ti­pa!
tatuisaatS ^ Itoritlskli apcartjaail
parjgūgaiM pMllaMUa pontlki aa
m IfiaaUis kUttvfaailis salauiloelba!^
pnklimivttitsi salldilBSJnais g. Pooaia
fiksti» ao kara ettisiai tikai vltaa sta*
tli«ikis mm Militeta ttUromat ISM.
ttlā alm, nļis aa ola prodakelja
O^aalH amuaiasl sovkosa aa komosa
pfoiīi&fa1^ ifins» rtHaot as l l«dd-
S^ lilasi aa vlina a i i m ^ H. Roaal»
iNlss savi likstii ko pmisl dirtta tai-kajaaui
fasatfirktvlste^tailtllloaii sp-simta
imiala ii^alt«lips koasfltadoai-tos
trēittin» aa aSk plo atstaama, ka
paioiaila igp^gggi^ gļjgļggalsŗjļ^
aa i^SttvI i p i a l s ^ A. Mst noSS.
lliM tfiaii^ indailņl savai AUaa aia^
Itf ļ a i ^ atsteljafl vliat l i « ^ aa
eīidil« iifa propasaadas aa ialonaSd*
|is mka ttf paeilatt aajītil llnent*
^fsioi «a tasof io i^akidialil itdoto.
ilattalikl aajstt vlrtijamo vottljaiaat
rodas slaadrals Jaatijams» kSple ssa
aiiia. latfiiia akadlailtkii aprladas aav
aratasis ipviiaottis ifdīIsiBi pasikaaiam.
Vilis aisaaits asaUs tatviju aalvarita-tH
JaUltlas disai sia siitkoU ivlaf|t
ikti» iNīt aav ridaslts piUtkiaii pltaaai*
ūa kiplo maaui vil llds iim aav sa-ifla
iifitra, ku pSrl polIttikSm aa per-loaltkSai
Bfiaik«ilm, jfkim im nenotf-nMm
vlialai kā otrSn* aktivlilta
mtia akadiialikis aprbīdast
Prof.ld. fitarms
ciemu retām ugunim tuvu un tālu.
Udz 10 vakarā Jūs vēl apmeklē balts
virs naga cepurē ar augļiem, kaUju
un cigaretēm, vēl varat nopirkt ari
kādu īpašu, tikai vilcienos pārdoda­mu
lUustrētu žurnālu — pēc tam jūs
piedot pats savam miegam, grauzē­jām
domām vai atmiņām — kā nu
kurais. Jūs netraucē ari konduktors,
bet Ja viņš to dara, tad ar tik smalk­jūtīgu
un šarmantu atvain(^os, ka
jums gandrīz pat neveikli, ka ar savu
klātieni sagādājiet viņam neērtības
nakts ļalkfi. Jā, rupjie, neiecietīgie
laiki ar bāršanos, stumdīšanos un
apzc^Sšanoi tumiā Ir garām — nu Jau
dažus gadus. Toreiz ļaudis samaksā­ja
ceļa biļeti ar paciņu clgar^u, ar
d&oņlem ielauzās vilcienā un brau­ca,
bez īstas vajadzības klejodami pa
Vficļju. Tagad brauc tūcai tie, kam
Ir Jābrauc, un parasti tiem Ir nauda
un noteikts mērķis. Jūs vairs neesit
„verdammt, noch a mool!'* — bet
„Bitte, meln Herr, verzeihung, meine
Dame". Vācija ir kļuvusi gandriz vai
patīkama.
Progress sākās un neapturami iet
uz priekšu ar to bridi, kad pēc va­lūtas
reformas. Berlīnes 2 feniņu
ibāHdis iAka t»llrddtitf'Vd^^
llm, T» bija pirmā, tā'sakot, ne­plēšamā
ērtība. Progress pamazām
turpinās un iezīmējas ar tikko Iznā­kušu,
visās Uelajfii pUsētās dabūjamu
grāmatu Man benimmt sich wieder
(Uzvešanās atkal cieņā), bet sabie­driskai
satiksmei vainagu uzUek
Augsburga, kur lielas firmas augsta
direktora stikla uzgaidāmā telpā glīta
bavāriete Jums pasniedz cigārus vai
cigaretes (bez maksas, protams) - kā
kungs vēlas! Ta(u pOidgi jūs ap­mulsina
Frankfurte, kur pa stacijas
peronu pastaigājas ļaudis ar gumijas
sēdamspilveniem kaulainākiem brau­cējiem,
ratiņstūfl^Js ar smaržām, un
laikrakstu pārdevējs, kas piedāvā
visjaunākos Šveices un Austrijas iz­devumus.
Udd pieminēt? Jā, bet agrāk tā
nebija. Tad. kad uz citām zemēm
aizbrauca daudzi trimdinieki Vācija
vairs nav ipostaža. To tikami apzi­nāties
tam, kas nekur nebrauc Dru­pas
ir prom, ceļas jauni nami, veras
Jauni veikali Nemaz nerunājot par
^eiropisko vidi un garu''.
J^u. bet tas nav viss. Ja gribat
taisni medīt Vācijas atplaukstošās
dadves sasniegumus, tad iekāpjiet
Frankfurtes-Hamburgas dizeļvilcie-nā.
Tam ir tikai 3 vagoni, kas
skrien ar 120 km stundā. Viss vienā
stiklā, paklājos un mīkstos polsteros.
Ar numurētām vietām un niecīgu
pasažieru skaitu — vilcienam ir tik
pirmā un otrā klase. Un kur tad re­storānvagons!
Un kur vēl rakstām-istaba
7^ ar rakstāmmašīnu un citiem
piederumiem! Kas par to, ja šis pē­dējais
progresa kliedziens drusku
pāragrs — vilciens drāžas ar tādu
kratišanos, kā amerikāņu di^ps pa
arumiem. Es redzēju vienu kungu,
kas errodamies atgriezās no rak-stāmistabas
— ar salauztu zelta pil-dāmspalvu
rokā. Es redzēju vienu
dāmu, kas atgriezās no restorānvago­na
ar pārkostu lūpu kā lai iedzer
kafiju no smagās porcelāna tases,
kad vilciens tik traki svaidās! Un
es redzēju vienu džentlmeni, kas
gaiteni izslīdēja uz pārmērīgi vas­kotās
gridas un iegāzās logā, apbir­dams
ar miljardiem sīku un rupju
stikla Šķembu...
Bet tas nekas. Mēs braucam, mēs
drāžamies uz ziemeļiem, uz dzimte­nes
priekšnamu, kur Hamburga dimd
un Farele čukst.
Crurplnftiumt sekos)
Par LNPL kultūras un izgli^bas
daļas darbiem un nodomiem tās va­dītājs
komponists un LBL priekšsē­dis
A. Jērums mūsu līdzstrādniekam
paskaidroja, ka Uelbritānljā latviešu
kultūras ddvei jau Izveidots satvars
un kodols, AtUek tikai to tālāk ro­sināt
un paplašināt Organizācijas
kultūras darbu ievadījušas nopietnā
gultnē, un LNPL uzdevums ir tām
palīdzēt Konkrēts darbs tuvākajam
laikam būtu paplašināt papildskolu
tiklu, kamēr vidējo izglītību būtu ie­spējams
noorganizēt korrespondences
ceļā. Taču Uelbritānija vien šim
uzdevumam par mazu, un šejleies
latviešu skaits nespētu iznest šo pa­sākumu.
Se nepieciešama sadarbība
citu zemju latviešu kultūras iestā­dēm
un organizācijām.
Lielbritānijas latviešu biedrības
veiksmīgi gādājušas par koncertiem
un priekšlasījumiem. Nac padomei
no ^vas puses būtu darāms viss ie­spējamais
radītāju mākslinieku at­balstīšanai
Līdz nākošajiem dziesmu
svētkieļfn iim nolūkam būtu noorga­nizējama
darbu godalgošana un sti­pendijas.
Dziesmu dienu organizācijas komi­teja
tagad nu kļuvusi pastāvīgs ON
gans, kas ar savu līdzekļu atliku*
miem spēs gādāt par nošu iegādi ko.
riem utt Visai nozīmīgs fakts ir tas,
ka nākošie dziesmu svētki 1951.
29. jūlijā notiks Karaliskajā Alberta
ballē. Tāpat ka citos gados ari Šo.
reiz tie būa saistīti ar jaundarbi^
veltītu vakaru.
LNPL vienreiz par visām reizēQ
grib atrisināt ari autora honorfim
jautājumu, kas mūsu trimdas laiki
bijis pabērna Icnnā.
Londcma, novembri
NIrušo p:emirias
dani
lllirls Mik drauig
Stokholmā 9. nov. miris priv. doc.
Harijs Vallns, kam Ueli nopelni lat­viešu
un zviedru attieksmju izveido­šanā
un tuvināšanā — ar nodomu sa­slēgt
tuvākā draudzībā tautas un ze­mes
ap Baltijas jūru. Viņa nopelniem
ciju veidošana, koru viesošanās, mū­su
operas un baleta viesošanās Stok- j
holmā uc. Sis rosības centrā biļai
zviedru un latviešu sūtniecības un
abas zviedru un latviešu biedrības,
kuļās izcili nopelni bija nelaiķim no
zviedru puses, no lahrješu puses —
ari Jau nelaiķim prof. Fr. Balodim.
Priv. doc. H. Vallns darbojās par
zviedru valodas lektoru Rīgā un ie­kārtoja
priekšzīmīgu zviedru biblio­tēku.
Viņu atceras liels skaits latvie­šu
draugu, no kuriem viņš bēgļu
gaitās daudziem sniedza pašaizliedzī­gu
atbalstu.
KULTŪRAS CHRONIKA
Glenotājs Vn Alberts, kas Vidji en.
vodāBis piediulis vālrikSs Iistidēs, te.
fid A8V darboju savi spediuati n
strīdi kldi archltekta biroji par dau!:
AngUJi DVF SOT novadi drimaUsU
kopa režisora h Dticalvja vadibi sasattp
vojnst Blavmaņa Trlnes grike liridi,Ko»
{la darbība anlkasl prieki viena itda,
•stndf Jot VU ZIverta Ķlaas visi, KlS
kari aav, R. Blaumaņa ZagU ui tadiiid
on L , Attiines GlemotiJI Otlai. KOPII
Ir IS diUbnlekl aa Os Ipilumi Ir MSS
audekla dekoricljas*
OleiBOtili Arnolda SfaiOa darbs Mei­tene
ar bereti listtdits Braltonu mik«
slas galerUi. nsUdl rediamis Ukal ts
f Iesnas, kas saviktas no eltim Loadoiiu
Ifstidlm. Tā ankitima par Islases lOimu
Prof. Atis Telcķmanls ar Dagmāra Ko-kori,
ērģelnieks E, Senfelds na dsletttlil
Edvīns Kramiņš nn Galda tristna^So.
dUuU LondonI reformiclju sviSn koa*
cera, knŗi piedalījies Londonu laterle»
in koris, A ISnuna vadibi.
Uteritaru kritiķis Mnls Badsitls n»
tivojis Iscelot os Zviedrija, kar cer It-rasties
ap Ziemsvētkiem. lebiaakšaais
vfia Zviedrija siņimls iri plkv» Kirlis
Lobe.
BIJ. RIfis ndiofona orķestra plrmils
trompetists EmesU Volkovs pie pleee
f ada nostridilanas Hambargas (lUiarmo»
nlļi^ui operi latovojas iscelot os Aos*
BiletmlksUnleks Indriķis Upkovskls.
kas kida lilka darbojis itottartes ^Uirts
teātri kopi ar Osvalda Umanl, tagad
salstfte riensbargas pllsitas teātri. No.
vembri paredsēts osvest Petraika, Paono
pBcpasdIena an Pasadalo dēlm
Raima Galenieee
NESASTAmiS emmi^f^ ^Isiai ieJaiNlId.
v% amatds, tove aea skatleai %
nepaipld.
Vien iapnl nāe un mii ar setta kresL
Ei pamostos: ktfr esi tu, kur esi?
Tāls aiHcvēl ce|S, pilns rudenīga
apšu.
Bi lešu, meklēšu, bet neeaitapio.
BriVTias Dlemliieklls Rauni
godina cUdea&kos misu aizgāiējus
kritaios karavīrus
Selonijas 70 gadu
, studentu korporācija Selonlja 24.
. novembri ai^itatās uz 70 sava akadē­miskā
mQža fjadlem. īpašu rakstu
par korporācitas tapšanu, nozīmi un
nopelniem sniegsim mōsu laikraksta
nākamā numurā.
iairidi Hki&a
ROMĀNS
turpinājums)
nJa nē, nē; bet vēl ir dta lieta — man vakarā sarunāts
aliitt pie daktera ^ ieķert vienu maziņo. Tu ari varētu
atkāpt SOilidkam vēl kādi prātīgi
j^^aa tai par dakteri?'* Deksnls atjautāja.
nPauls Skudra, no pilsētas slimnīcas. Ooda virs un
mm spirta balonu ari šad tad atkorķē. Aizkāpju tur itin
bifžL"
i^ā pa miglu atceros ^ varbūt bOs ar! mani lāpījis. Bet
vai es tā varu tur ielauzties?"
«Skaidrs! Un vai tev nav ar! kāda meitene, ko paraut
»dz?" ,
nNav gan,** Deksnis purināja galvu. „Nav bijis laika. Bet
labāk parunāsim tāpat — viri vien.**
jJLabi," Oeigals virzījās uz durvīm, „Tad līdz vakaram —
l^enāc šeit ap pieciem, iesim reizē.**
nJa vien negadīsies kas ārkārtīgs.**
nKedrIkst gadīties!'* Gaigals paspieda draugam roku un
pazuda ap stūri
Izšķiries ar Gaigalu, Deksnis domīgs sāka soļot uz Božu
laukumu pusi. Taisnību sakot, viņam nebija nekur Jāstei­dzas,
nekas Jākārto, negribējās vienīgi vairs ilgāk stridities
ar spītīgo dzejnieku. Oma viņam bija nelāga, un v ^ Jutās
Heks un nevajadzīgs visai pasaulei. Deksnis nevarēja iedo­māties
neko tādu, kas viņu šai bridi spētu izraut no riebīgā
sastinguma. Viņš stāvēja pie tik izi^gām krustcelēm, ka
visas viņa Jūtas bija sarautas pretrunīgā mudžekli, un n^
spēja atSķetinfities. Iela bija pustukša, tin pretim nāca tikai
reti gājēji. Ap stūri bmira divi Jūrnieki, un, pamanījuši
Deksni, nostiepās sveicienam.
Jktz tiem mani vairs nebūs Jāsveicina,** noskatīdamies
pakaļ iaraviriem, nodomāja Juris, un viņa soļi kļuva l&ifiki
un gausāk nc^ā meklējot Isto ceļu.
Izklaidīgi vērodams garāmgājējus, Deksnis pēkšņi sarāvās
un ātri Ieēdās apkārt Garām pazibēja it kā pazīstama
seja, kaut kur redzēts augums, bet tai pašā bridi ari aizgā­jēja
paskatifjfis atpakaļ un viņas soļi drusku sastomījās.
Patiesi, tā taēu bija meitene no Biržarājiem. veco saim-nidni
radiniece, ko viņš nesen bija iesēdinājis Ventilis vil-clioi.
Kur gap tā varēja «adittes fiaitf
Juris ātri piesvieda roku pie cepures, un viņu pārņēma
negaidīts silts prieks. Mirkli viņš redzēja Dagnijas skaidrās,
pelēkās acis, kas lūkojās viņā ar tiru gaišumu, un tad viņi
i|bi reizē iesmējās samulsusi par savu ziņkārīgo atskatlSanos.
tiešām biju cerējis Jūs vēl kādreiz sastapt, bet ka tas
notiks tik drīz, un šai pašā vecajā Liepājā — to gan nedo­māju!*'
teica Deksnis un satvēra Dagnijas roku.
,iMūsu kustības telpa ir kļuvusi tik šaura, ka gribot ne­gribot
jāsaduras kā ar draugiem, tā ienaidniekiem,** Dagnija
pasmaidīja.
nCeru, ka Jūs mani neierindosit starp pēdējiem!**
„Nē, nemaz — drizāk otrādi.**
„Tas ir lieliski — tad es Jūs vairs tik viegli nelaidīšu vaļā.
Uz kuru pusi iedama?**
„Uz nekurieni,*' Dagnija teica klusu. „Visu, ko gribēju,
esmu nokārtojusi un izpētījusi, un nu man nav vaira kurp
griezties Bet iznākimiā man ir tik skumīgs prāts, ka var­būt
ir tiri labi, ka satieku kādu pazīstamu cilvēku."
„Tāpat kā man — tad mēs esam vienādi,** Deksnis nopūtās.
„Un mums laikam — neatliks nekas dts, kā mēģināt uzla­bot
vai ari samaitāt vēl vairāk vienam otra garastāvokli**
Iesmiedamies viņi soļoja bridi viens otram blakus, Udz
Deksnis satvēra Dagnijas elkoņu un ievindja viņu nākošā
šķērsielā, kas nogriezās uz jūras pusi.
«Aiziesim Udz ūdeņiem, lai vējš drusku izpurina prātu,**
viņš ieminējās, un Dagnija mēmi pamāja ar galvu. Šodien
viņai bija vienaldzīgi, uz kuļru pusi to kāds veda.
MazUet dzestra rudenīga saule spraucās cauri gandriz kai­lajiem
kokiem, un nāsīm pielipa sāļš un stiprs jūras gaiss.
Tālumā varēja sadzirdēt viļņu skaloSanos gar krastmalas
moliem, un pa retam gaisā nozibēja kādas kaijas spārns.
Deksnis juta, cik mierīgs pēkšņi bija kļuvis viņa satrauk­tais
prāts, un šad tad no sāniem viņš paraudrijās Dagnijā.
KaUu galvu un vējā atglauztiem gaišajiem matiem viņa šķita
kā meitene, kas tikko pārsniegusi pusaudža gadus, bet viņas
vingrais, slaidais augums bija reizē spēcīgs un glezns.
,^ad pēdējo reizi jūs redzēju, jūs iekāpāt Tukuma stacijā
vUdenā, lai brauktu uz VentspUl,** Deksnis lauza klusumu.
JBet nu jūs esat jau citā debesu pusē!**
.,Debesu puse ir tā pati," Dagnija drusku pasmaidīja, „un
ari pUsēta tik pat drudžaina, sveša un bezceriga, kā Vents­pils,"
J)rudSaina? Man Uekas. tā ir pamirusi, Seit pat - mēs
neesam sastapuši gandriz neviena cilvēka parkā,**
„Jā, bet paraugāties tikai galvenajās ielās, ostmalā, ēdnl-
^JTK^ ^f. logi» katras durvis,
dārdlgās mašīnas raustās it kā krampjos, bezcerīgā, steidzīgā
izmisumā, ķerot dienas un stundas pirms sava gala."
«Varbūt dažam Uekas, ka tās mostas uz Uelu dzīvību!**
nNē, tās nav dzīvības rfmes," Dagnija noraldlgi papurināja
galvu. ,.Tas ir atplaukums pirms agonijas. Ari grūti sUm-nieki
fsi pirms sava gala pēkšņi kļūst spraigi, Jūtas atlābuSi
un cerību pilni. Un tad nāk ātrs, ass gals.**
„Vai jūs paredzat tādus ari šai pilsētai?'*
„Nē,** Dagnija cieši skknieba lūpas. „Gaŗas, Ugas un
briesmīgas mokas - kā mums visiem.** ,
.J)ievs pasarg* no Jaunas meitenes lūpām dzirdēt tik bries-mlgos
vāiflus!** Deksnis patiesi satrūkās no Dagnijas balss
savādās noskaņas un satvēra viņu aiz eUcoņa. „Kas jūs tā
ir pārvērtis?** v « ^
«Ari Blržarājos es nebiju priecīga.**
„Jā, tvtf jūs bijāt skumīga, bet šodien jūs mani biedējat
ar savu drūmumu.**
..Redziet nu, jums labāk nevajadzēja nākt man līdz - Jūsu
slUcto omu es nekādā ziņā neuzlabošu.**
,JJē, taisni otrādi!** Deksnis iesaucās dedzīgi, «varbūt es
varēšu paglābt jūsu,**
nNetlcu...** Dagnija papurināja galvu, „Es esmu galīgi
gar zemi, jo šodien man izzuda pēdējā cerība, ka atradīšu
kādas pēdas no saviem vecākiem. Tā tad.. .**
„Jūs esat tādēļ šeit, lai kaut ko uzzinātu?**
tikai tādēļ es braucu ari uz Ventspili Bet ari tur es
n ^^*** PaSu satricinātu piebū­vētu
pUsētu un neziņā šaudīgus cUvēkus, kā šeit Bet ne­vienā
sarakstā, nevienā reģistri^ nekur nekādu zinu - ne
vārda, ne ēnas.**
„Un kā Liepājā? Ari neko neatradāt?"
,J^. Es iebraucu vakar, un esmu gandriz divas dienas
skraidījusi pa visām iespējamām vietām un iestādēm. Biju
Tautas Palīdzībā, bēgļu mītnē, sUmnīcās. kuģu kantoros, pie
pa^ām. Un nekur nekā. Nu es vairs neticu.**
„Cik skumīgi,. .*• Deksnis teica neveikli, nezinādams īsti,
ko lai saka šādā brīdī Dagnijai, „Bet ko jūs pati tagad da-rislt?
Jums jādomā ari par sevi"
„Es nezinu.**
,3ūtu laiks doties uz Vāciju, kamēr vēl iet kuģL**
v f i'^o^^c??? ' ^ n " ^ ^ ^ ^ ^ es darišu viena
Vācija? Skriet tUcai tādēļ turp, lai laflcus kaut kur nogla­bāji
savu kaUo dzīvību? Kāda tam nozīme? Ne manis
kādam vajaga. ne fri zinu kādu, kād^ man vajadzētu cen-stles
dzīvot un saglabāt sevL**
n ^ ; ; f i t l ^ ' ' ' ^ ^ ^ • ' ^ ^ ' " Deksnim gribējās norāt Dag- hnLTn^.n'^'J^ ^ftt. kam īsti
j ^ busit va adziga, un kas Jūs vēl sagaida. Tā vien jau ir
M « n r V V^' ^ ^^^^^ ^ S n e s stūS^
„Man Uekas, ka es mēģināšu tOrt tuvāk fnmtei _ kādā
sanitārā punktā vai s U n u f f^
«Vai jOi domājat braukl atpaka} m Vent«dH?"
ffarpliiijums sekot)
MOiu mUiis tēvs
'"-'ī-t
sivi SO. dtfvn>as iidi|ao
Hangeliri pia Bopaa^ m^M
.-.ii- •. l A . - - . t'-ifi- ,'5Uif--.*C> • • • • v i i.
GriMju til&joi liukof vtt
Situmianakts...
NBA]
ispriednit ivitkoi ssnts di;sws i^i
jmu irflmitfm, tis uivS'^''
1. KĻAVIŅA
visterof, apaatgitin ISB, ivetigi. i
J ļ U f t i l i mo an Jnu Mtfnn
tMlOdeBdliL ^ ;
nq>nilet kataloga. '
Izlietojiet iespējas l]
JJJtoit MV un «•'irtem tuvtoltktem Wk-
LATVIJA
PA GAISA PASTU
LCK apjflds LATVTJA
^TVUAS
tai