Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1950

              I ;
Vienoti ne&im savu karogu
• a a I •«A^.SS.. AlCniA SŪTNIS K. U l IMUVIIU VAURSSVCtKUASriLOllDOltt
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
18/nov. sviiubas Rietumvacija ILC. vMk
$ Qm lidie tālumi kavējufil saņemt
titviku informāciju par mūsu valsts
fvittīt aoriil visftt brivāi pasaules^
lemēs, taču ienākuši jau tik daudz,
ka spējām t(Ht atsimēt tikai īsumā.
Taču ikviena latvietti ari tajoe izju­tis
to lielo pacilātību un svtolgumu,
kas viioolla mOs visus, kaut ari mū*
stt Ifliiaai par Latviju Jicanljufi da*
lādis nometnēs, pilsētās vai valstis.
to^iidonas un aiMrtn^ latvieši
valsissvētku rītā pulcējās Sv. Trls-vie^
toi bamlei, kur svinīgo diev»
kaipolumu vadīja Ai^iblikapa vietn
priv. E. Ber«i. Svētins aktā, kas
notiki fgUurā, Hoyal viesnīcas zili,
runHt lOtnii K. Zariņi, apsveik­dams
latvteius tuvumā un ttlumi.
Satnls konstatēja* ka svešumā savu
brfvibaa dienu atceramies tikpat lie­lā,
) i vēl ne lielākā pacUāfiPbā un
vienprātībā kā savās mājās. Tas
Uediui m ^ nadoiiālo nobri^umu
un tfvaimes mīlestību. Mēs nedrlk-stamnokirl
galvas skumjfi% nolaist
rokas un pidoties terutālijam be4še*
viku afmljas aktam. Mums Jācīnās
prati, dk varam, un spitigi jāatsakās
io Metu tMt Trimda ir grQta, —
tā m MUi vienm^. Bet tas, kas at­tīsti
» grOtlbls, izveidojas sīkstāks un
Nepietiek ar to vien, ka
mii| ķiltrs alsevil^ trimdas grūtības
augam un atttstam savu
rakftoru, mumi ari jāapvieno savi
splkt^^^l^ spēkā. T6 sa­sniegt
ttiims pčoidzē^ mūsu nacionā­lās
p$Čfiit»mL kas veidojas visās se*
misĻ kur dpvo latvML
Savi runi sūtnis pMkiris ari
satversmei jautijumam, uzsverot, ka
viņi neaizstāv reHmus, bet pārstāv
LaMJii viMl un dnas par latviešu
tautu, >Pftr sati^rsnd mums tagad
nav Jfstefdas," teica sūtnl!^ „llls
v i s ^ iMņiinim, kādos apstākļos brī­vību
atgūsim un kādas būs polltis*
k|t ^vajadzības atbrīvotajā valsti
Satvirioies na^ elku dievi, tās Ir ti­kai
J^itMvab dzīvei tiepie-daiipjil4ai|
arIkL Kad būsim mā­jās,
mijpki tauta iileim kāda būs mū­su
i T " • - -
rakiilMs saivmnis viņai nav. Vir^
būl inuma visām trim Baltijas teu-t
i » Ma Jāveds viena satversme, var^
Mt mums lava satversme būs Jāie-kļati}
kā sastāvdaļa visas I^ropas sa­tversmi;
īsi sakot, trimdā nav ne-
UrtderfU Jālauž šķēpi par vēl nezi-
Bino^ ieliekot visu savu enerģiju
Imtrīdttlvi darbā. Ti vienoti ne-tfiftn
larkan-balt-sarkano karogu at-i
t l a l ua LatviJur
Pēc sūtņa n^s svētku akta da
nā. Aktam sekoja koncerta, kurā
dalījās dziedone K. Bidiņa, piāniste
M. Zariņa un Londonas latviešu ko­ris
komp. A. Jēruma vadībā. Pēc
koncerta notika saviesīga vakars, ku­r
i imr I c ^ ^ UA prlddk^
sunnta i o M » oŗ tmttis^^^
SūifļivadBi*
Aii|ai»Briia - H o t h f a l d la
nomW g i i i i l b i i , i t i ^ ^ 17. nov^
vakasi 4liiM|W!N^ 1^* X
ĶuBOaittisiie. 1 UlMia vidibi. la
nov. riti notiki a v l ^ karoga pa-celiami
ar latvfeiii ua mAaii kilBuņ^
tautu ptrslivltt mmaint^ wSm
notika avlnlgi akta ar l i ^ )Mt
pr-ia I. Ztnitti iBRtnRi im &
Ruddia jNrihilta p ^
lamic^lBliailg 9 ^ & Zar^^
N i i b i l f i i i tsvU^
vijoli^ jnailililvitaa^l^^
blata» lii#&v«^ aif llit^ ua
igauņu nadcmālās krāsas. Goda sar­dzē
stāvēja baltidhi invalidi. Vācu
luterāņu baznīcā notika svinīgs diev­kalpojums
ar koncertu. Svētrunu tei­ca
mādtājs Zeilingers, garā aizvedot
dievlūdzējus uz Hfgu, pie Brīvības
pieminekļa. Vakarā pēc karoga no­laišanas
notika kopējs azaids.
V i l d f l a k e n a s lldaji izceļotā­ju
caurlaides nometnē }8. novembra
aktā dievkalpojumu vadīja prāv. V.
Sanders; solo dziedāja J. Āboliņš;
svētku runu teica LNP prez. vlce-pr-
dis A. Kllve. Deklamēja aktieri
O. Odra un A. Stams, dztodāja bari­tons
A. Melderis un tautas dziesmas
klavieratskaņojumā sniedza V. San­ders.
Skatuvi bija ddcorējis māksi.
A. Sildegs. Pēcpusdienā tautieši ko­pīgi
noklausījās Mindienes radio
pārraidītās latviešu kora dziesnas.
(TurpInSJums i t|^.)
B«mi JOSLAS JAUNIEŠI VAB
BIAClnBS AUOUSTDOBFAS
VmUSSKOLA
^ « D i . U m i . ^ . ĻCK iMflltlIN nozare aizrāda brl-
AugustdML Jaunlelili^kas ddvņ
irpus Vestniea un gribētu turpināt
respi nobeigt IzgUMbu latviešu ģim-nadji
un internātā, maksājot ik mē-n
^ DM 30.-% Intereseniti lūgti ne-kavējotiea
pieteikUes LCK izglIUbas
nozari Augustdorlā. Tāpat lūgti {ie­teikties
visi tie, kas vēlētos ģimnāzi­jā
mādties» bet kam trūkst Udzddu.
Pieteikumos uzdot: uzvārdu, vārdu,
dzimS. datus, pēdējo skolu un klasi,
resp. zināšanas, ķfi ari matedālos
apstākļus. Pieteikumus nosūtīt: (21a)
Augustdorf b. Detmold, Lagier, Bar.
IBaldcl vienojis mūsu tautas lūgSa*" 9, Lat\4ešu centrālai komitejai.
Lietuvju kapteinis
devies liāve
14 Mrcsnbri AufdMtrfaa - Boch-
Mdaa nometnē n^vu tfīblidiumi
pakirlea i i g. v. lietuvis J. Adamai-tia.
Hdalķls ir bIJ. Lietuvas armijas
Icapteinis un ilgus gadus bijis Bilari-ampdea
apr. prleUkiieks. Pēc komu­nistu
ienākšanas Lietuvā viņš apde-tināts
un spīdzināts; tikai pēc 11 mē­nešiem
—' isi itons nāves soda izpil­dīšanas
— tam laimējies izbēgt no
čekas gūsta, pēc kam viņš atradis
patvērumu roak un dnijka kopi ar
lltti^u parUiiitea. Vicu ota^pid^
Jaa laiki Utiuvaa pi^Prvaldea atel-atti,
vlai atkal u^iBiiiea agriko
amatu, ko nOiBlla Udi liealoiaaal uz
Vidjti mi; s fldAti laiki J. Ada*
maltla noraWlī48V Izca^nas ko-mldA
pie kam v i l atialsts no IBO
dlOBeita. AIzgljiJs atitij devu, l i Ķ
V, oiattu ua U g. dilu* Ita
Zpdojiili savu Artavu Latvijai
Nomeiņu dsTva
baitfiii ar LHr ua ifcne ai*
Msitt aoUka satSfedunMi ki nolūki biii
m U M M Ļ PNI. I t icimdsias, vaeu tv.
lut. mie. Henigs un katoļu pitert volfs,
ki art vicu studenUi draudzes mic. Bo-levikii.
kas pēdiji laiki blJls luteriņu
inSeltajs Skotiji. kur aprOpijls ar SVW.
Sartkojums noritēja kristīgas sadraudzī­bas
gara» un daudzie runātāji izteica
pirUedbu, ka iinoirda vecu aizspriedu­mu
togi dažSdo nāciju un pafiu starpā,
lai pasaule spētu patiesi atdzimt.
HUSTATFS nometnē, Kolšteini, par
latviešu komitejas priekS8ē<n Itvēlits agr.
J. Da^s. bet starptautiskajā komitejā,
kas aizstāv blj. DP intereses vācu iestā­dīs,
latviešus pirstivēs agr. J. Daģis,
mag. lur. AL Plauka un E. Miesnieks.
Nelitates vācu bēgļu organizācijas no­dibinājušu
ar latviešu pflrstāvn)u drau-dttgu
attiecības. LatvleSus un viņu pa­sākumus
bleSI piemin vietēji.vicu prese.
AUOUSTDOUPAS nometnē šinTs dienās
notika amatpersonu vēlēSanas. Komitejā
ievēlēti: N. I^Ideks, E. BOmanis, V. 2da.
novskis, J. Ceplītis un A . Mežals. No
Jauna ievēlētajam iepriekšējās kom. loc.
J. Bleralm vēlēšanu komisija mandātu
svītroja* jo iirādijis, ka pēdējais nav
trimdas kopnus dalībnieks. Jaunlevēlē«
ti komiteja konstruēfas iSdl: priekšsēdis
J, OepHtis, viņa vietnieks V. ždanovskis,
sekretārs un kasieris E. BOmanis, lab-
MBlIbas noz. vadītais A. Melals. Revftrt-
Jas komislli ievēlēja E. Avotu» h Katu
un S. Vārpiņu.
V J e i j ā : LCK ^P^tM^^^īft^ biniaki DM «Ļ A. Wo^w!5?* A » rSSl
^ 1 0 , E. Dramtoks lo. ^ p t ņ š o.
OTun A. Fablānl 20. V. Belsoi^ 10. E.
S^ēde i . mo Aret t HQs ^ Jf"**.***^"
Snkki 30. H. Smlte 5. A. BrUts sSStņl i O. Muriņi^». ^Ji^tSd
Hohnienē M. H. un E. /«n^^^*? ' i ,
VItoUņS 10. V. VUums \ ^^^^^
baums 10. J. Spllvenleks 5. M. BMņS
Pat vicu
nav apmierināts ar
beglu ^.dzivokliem'^
Wcu laikraksts Rems Zeltung 266.
n-ri raksti: ..Vlrtembergas-Bidenas
landrfitu sanāksmi HeUbronas pār­stāvis
Htršs tetelca MVU neapmlert-nāttbu
ar Jauniekirtojamlem „vls.
vienkāršākiem dzīvokļiem**, I n ^
paredzēts novietot ārzemnieku bēg­ļus.
Hlrfs uzsvēra, ka šo dzīvokļu
barakās nav ievērotas higiēnas un
mājīguma prasības. Tā, piem., tur
nav paredzētas ne izlietnes, nedz ari
atejas. Netīrais ūdens tātad būs Jā­izgāž
turpat durvju jfflekšā. Nav no­zīmes
tam, ka šādās nometnēs iekār­totas
kopējas mazgājamās un atejas
telpas kā karavīru mītnēs. So ap-apstākļu
novēršanu prasa ne vien
humānisma un higiēnas intereses,
bet ari apsvērums, kādas atskaņas
šāds stāvoklis radīs ārzemēs." Līdzī­gu
novērtējumu atrodam arī Stutt-garter
Nachrichten 203. n-rā.
kttp. H. Strovalds 10 SU.. M. Berfholcs
un A. Riekstiņš 3 mArc. K. Pētersons 10
SU., A. Muravskls 14 SU.. K. Pavlovlčs l
tnirc.. J. Dilrkalt l mSrc. 10 SIL. M.
Strautmanis 4 šU., J. Koklns 1 mirc, L.
un E. Jakobsonl 10 ŠU^ E. MuzlkanU 10
Ul.. A. Baumane l mSrc. i SU.. A. Buk*
bardis 10 §il.. P. Jekabsons 10 iii.. E. K.
Kraukļa ģimene 1 mirc
A. S, V.: H. Veilands - » starpt. pasta
kup.. N. Rotast DM 5. Dr. A. Dargevlcs
S dol.. Ouam Memortal HospltM UuUeil
10 dol.
K o p S. Ieskaitot divās lepriekSēlSs rel-ilt
pubUcētOB īledojumus. DM S,8T1,91;
SS diAul; tl angļu mērc. S iUlņl un 70
starpi pasta kuponi.
LNP prezidijs, LCK un Arējas in-lonnidjas
fonds izaaka sirsnīgu pa-tdc^
bu visiem ziedotājiem, sevišķi
atzīmējot kara invalidu R. Zeltiņu,
kas atteikdamies uz 1 mēnesi no
smēķēšanas atlicinājis DM 25.—. lai
kuplāka būtu viņa Artava Latvijai
Vielia diitiiližSldf
izceļošanu
No Neištates nometnes (Holšteinā)
uz Kanādu devās neredzīgie ārzemju
bēg}i, to vidū arī 3 latviešu ģimenes.
Daļa viņu dažādu iemeslu dēļ tomēr
noraidīti un atgriezušies pamatno-roetnē.
Kāds lietuvietis, kam pirms
izbraukšanas uz transitnometni no
Irilniem 50 gadiem trūkušas vēl da­žas
dienas, Falingboatelā gan nosvi­nējis
50 g. Jubileju, bet izceļošanai
kļuvis nederīgs, Jo sasniedzis „mak-simālo
vecumu"... E. M.
NAUDA KARTUPEĻU LAUKA
Kartupeļu lauki šoruden daudziem
bē^em palīdzēja papildināt trūcī­gos
ienākumus, jo vācu zemnieki at­ļāva
novāktos laukus vēl pārķsīt.
Kāds Neištates nomistnes latvietis tā
nopelnījis 150 DM. Cīttgi lasot, dieni
varot salasīt i—I centnerus. Pirdo-dot,
savas 15—20 maricas n<q;)elnltas,
kam patreizējā trūlcumā liela no­zīme.
,Jlauda šoruden gulēja l^rtupeļu
laukā, bet daudzi šo izdevību viegl­prātīgi
palaida garām,'' saka simis
latvju tēva. „Kad es biju Jauns, man
bija Jāstrādā, bet šodien mūsu Jau­nieši
labāk klīst ai&ārt unlzUek no
nablu^ga h^^^iasfim^^^
m mv ImiēJu iĶ^tkb !V>#Pjt.^|«|v-„,
ik^Hent^tpadomā: jM^Jvai^mll^s^rlf m
centnerus kartup^u, t i lō DM; ne- —
dēļā 12 centn. — 60 markas. Ja man
būtu spSca gana, es gan šo izdevību
nelaistu garām.'* Edv. Br.
UDZ NAKOSA JUNUA BEIGĀM
ASV IZVIETOS 40.000 DP
Laiks ziņo. ka IHO ģenerāldirek­tors
Donalds Kingslejs ieradies Va­šingtonā,
lai aps^estos ar DP ko­misiju
un UN pārjrtāvjiem par vēl
atlikušo 40.000 DP ieceļotāju izvieto­šanu
ASV līdz nāk. gada ao. Jūnijam.
VĪSI ULBS
REDAKCIJA!
NAUDA, KAS NBDRlKSTBTU PAZUST
Sava KaUii Uslitt Laiviji, ka PaUnf.
bostelas transitnometni lekSrtotaJi dar- V V B * V « « «
ba pārvaldi amlfrantl yar saņemt bet*
tlarba pabalstu* Tomir praksi ilm jaun*
lekirtojunuun ir savi trflkuml. Pabalsta
saņemšanā srfltibu nav tiem, kas pidiji
sada laikā strādājuši masāk par M nedi*
lām on saņem sociālo pabalstu (Arbelts*
loseAfaehfsozfeunterstuetsons). Tādiem
vilākaU pie 14 dienām ismaktā DM %M
UdB 3^ nedila, atkavibā no šimenes Ue-luBUL
Bet Uem, kas nostrādājuši vairāk
l»ar 2S nedilām un kuriem pienāku bei*
darba pabalsts (Arbeltslosunterstuetiaiis),
il pabalste limafcsa bieti novUdnās. vfi-pirms
— da|a isce|otāJa no savām darba
vietām nav Isņimvii apliecība par ispel»
ņas Uelomu, kas nepleclešanM pabalsta
apriķināšanat Kārtojot šo lietu sarakstei
cetā» paiet Usāks Uiks» un Meli iKcļotā-
{lem. Jādodas tālāk, pabalstu nesafsldljtt-lem.
' Tie, kas lādn apUedba paņimail ttdi^
J»arastt pabalsta saņem pie S-3 nedilām,
0 Fallnģbostelas darba pārvalde pabalsta
Ismaka viealsi pie tam, kad ao ptekri-tlfās
darba pārvaldes saņemtas aktis pat
emtgranU Udsšlniio darbu« Uds Ilm ia-maksātā
pabalsta lielāmu ntt Tomir daa*
dil Bs pabalsta iamafcsa galda ail Usāk
- pat i aa s nadUai» NepacieUsiein sai*
dltljlem Še parasti paskaidro, ka atUed-
Sāš aktis vil neesot atsfltitas. Interesijo»
tles piektltlsā darba pārvaldi par vilel*
Bāšanās Iemesliem* gandifs vleamir lirā»
dljles, ka aktis sen Jau nošautas, bet Pa^
Ungbostelā It kā „nav plenākulas«<, ku
ar sodālo pabalstu saņimiju akUm ae-aoUek.
Tādil daudzi emlgranU alsbrauc,
naudu nesagaidijuli.
Uikiltoii Ir apstākUs, ka Paliasbestelas
darba pārvalde nepiekrīt Vācijā vispār
atdtai Wtlbai, ka Ja pabaUta saņimiji
dlbbiāttt lamesla di} pats nevar Ierasties,
4a4 ^nau^ ns pUiivaras panutu iimakil
dtleoiL Tā kā oanAsi alsl»raiH|tL'i¥m
mm mjm vairāk knbku, aa flfparādl.
var Iedomāties; kidas «assauui ptum na-
Ismaksātas. M H neesam Uk baglU, lal
Os atotatu Vācijas valstij. Vai kāda ao
mOsn organliādjām nevaritu panākt vis»
mas to, ka, emlrrantiem aisbnucot, aaa*
du limaka viņu pUnvarotām persoaāmf
Tie, kam Vācijā tuvinieku nepāUek»
varēta i^llnvarot kādu no mflso orsanlņ-cijim
saņemt viņiem plenākoids aāaāa
un liUetot to Vācijā pattciju - veco )aa«
tu un tnvaUda Ubā vai ari dtiem Utvie*
iu kopības mirķiem. Katrā transitnomet*
ai bfls kāds tautietis, kam nometni Jā*
paUek llsākn lattu, on ku bOs ar miera
us pUnvaru panmU saņemt un pāršaut
mttsu orsanlsācljām aisbraucijiem pis*
BākoSos naudu. ^.
L. Verners, Anrlchā
S S
KURŠ VAINĪGS? ,
AOATBS KlISn lOBUNS
'(29. turpinājums)
J5l Udtja Rorberlji, na, šo Upu es padstu! Tas ir ļoti
tntamacionāls un ļoti dārgs. Jūs atradīsit to vairumā ap
bakarl ^Idtem... fi[ maigā seja... un šl cietā iiteiksme...
un JOa iinat ļoti labi, kaa 15 gadu laikā no tā iznāk. Lē­dija
Horberija tvīkst pēc sensācijām. Augsta spēle, varbūt
ari relbeķļl ^ citādi viņa ir neinteiesanta.**
„Un miss Ķerra?''
n ^ a Ir angliete no galvas Udi kājām. Viņa i^eder tai
ļautu šķirai, kam Ikviens tirgotājs Rivjērā piešķirtu kredītu.
Un mūsu veikalnieki ir ļoti uamanlgi. Ķerra Jaunkundzes
apiirba, kaut nevainojami piegriezts, izskatās drusku
ķlga. Ķerta jaunkundzes gaita ir tāda, it kā viņai piederētu
pasaule. Ne tādēļ, ka viņa būtu iedomīga — nē, bet viņa,
lūk, ir angliete.**
„lfti* eiT... Ko Jūs doniāJāt par mani?**
nPto Jums? Es sadju sev: dk tas būtu jauki, dk āricār-ilgi
Jauki, Ja es viņu sastaptu vēl kādreiz! Uh nu es patiesi
sēdu Jums pretim. Dalrdz dievi muma, mirstīgajiem, ir
labvēBgl-
,Jfūa esat archaiologs?" DHna novirrija sarunu. „Jūs no­darbojaties
ar izrakumiem?" un lielā uzmanībā viņa klau-sijāsi
kā 2ans Dipons stilstfja par savu darba
„Cik zemēs gan esat bijuši, ko visu esat redzējuši!'* bei­dzot
iesaucās Džēna, viegli nopūzdamās. JSs turpretim ne­kad
neizkļūšu no šejienes, un nekad neko neredzēšu.**
„Val tad jūs vilina meionigās, nedvilizētās zemes? Ap­domājiet
— tur jūs nevarēsit likt ilgviļņus savos matos.**
,»Toa man uzdivinājuai daba, nevis frizieris,** Diena amie*
damāa paskaidroja. Bet pi^šņl viņa palūkojās pulksteni un
stddaiii pieprasīja r ^ u . Dipons, kļuvis drusku iz­klaide
vilka uz galdauta bier^ilus.
,.aetfti jaunkundze, vai jūs to neuzlūkosit par uzmā­cību,
Ja es jūs lūgšu šovakar k ( ^ ar mani vakariņot? Kā
Jau teicu, es ntu dodos atpakaļ uz Frandju."
JUM lāk bet emu Jau saistīta ar kādu norunu.'*
jm\ Y9k Jōa drīzumā atkal nedodUes uz Parui?*'
«Stuboi.**
„Un ea nednu, kad a^al būšu Londcma. Bēdigi!'* Kādu
bridi viņš paturēja Džēnas roku savēji „Par spiti tam es
tcmiēr ceru Jūa vtt satiki» madmoiselle,** un tas skanēja tā,
It kā viņi to patteai domātu nopietni
XIV
Ap to laiku, kad DIēna atstāja Mr. Antuāna veikalu, Nor-mans
Gāls rūpju pilnā balsi sadja savai pacientei: „Si vieta
ir drusku jūtiga... Sakiet man, ja es jums daru sāpes.**
Viņa piedzīvojušā roka vadīja elektrisko urbi. „Tā, ta­gad
viss ir pāri! Rosa Jaunkundze?**
Mērija Rosa, deši blakus viņam stāvēdama, sagatavoja
uz stikla plates kādu baltu Jaukumu, ar ko Gāls aizpildīja
sUmo zoba
„Vai Jūs atlikušo plombju dēļ varētu ierasties nākošā otr^
dienā?** jautāja Jaunais puisis, kad bija beidzis darboties.
Viņa paciente, aizgūtnēm skalodama muti, izplūda garos pa­skaidrojumos.
Diemžēl viņa aizceļojot.. • viņa bezgaUgi no­žēlojot,
taču acumirkli neesot spējīga dot nekādus noteiktus
adījumus. Jā, protams, viņa paziņošot, tikko atgriezīšoties.
Un viņa steidzīgi pazuda no istabas.
„Tā, Rosa Jaunkimdze, šodien tas ir viss.**
,j4ēdija Higinsone nule telefonēja, ka nākošajā nedēļā ne­varot
ierasties/* ziņoja asistente. „Un dtu termiņu viņa ne­gribēja
nodmēt. Ak... es aizmirsu — ari pulkvedis Blānts
atteica.**
Normans Gāls sarūgtināts pamāja. Katru dienu atkārto­jās
viena un tas pats. Padenti piezvanīja un, uzdodami vi­sādus
iemeslus un atvainojumus, anulēja visas norunas.
Kādam bija jābrauc uz laukiem, kāds dts bija nolēmia do­ties
uz kontinentu, trešajam bija iesnas, bet'ceturtais deva
priekšroku veikala darīšanām. Taču vienalga, kādus iemes­lus
viņi uzdeva. īsto iemeslu Normans Gāls izlasīja pēdē­jās
padentes acis. satverdams urbi: tās bija paniskas bai­les!
Viņš būtu pat spējis uzraksUt šis sievietes domas: .JPa-reizi,
viņš atradās lidmašīnā, kad tika nogalināta vecā £ran-dete...
Mans Dievs, notiek jau vistrakākās lietas. Bieži
dzirdams par dlvēkiem, kam pēkšņi aptumšojas prāts un
kas izdara visnejēdzīgākos noziegumus. Patiesi — tas ne­maz
nav Uk droši, ļaut viņam sevi ārstēt Sis dlvēks var
būt ari asins kārs ārprātīgais. Kaut gan no skate tas nav
nomanāms.., Un tomēr — man šķiet, ka šie savādie uz­liesmojumi
viņa ads jau dažu labu reizi padarījuši mani
neorošu,^
.^ēc visām pazīmēm spriežot, mums gaidāma ļoti mieriga
nedēļa. Rosa jaunkundze/* sadja Normans Gāls.
,jra, Uda daļa pacientu atteikuši. Bet, Gāla kungs, pie-tiek
ari ar atlikušajiem. Jūs jau tā šai vaarā strādājāt
parmerigi daudz,*'
nTagad, rudeni, man gan nedraud nekādas pārpūlBanās
briesmas, vai nē?"
Rosa Jaunkundze nesteidzās ar atbildi, un viņu no tās iz­glāba
telefona zvans, kas atskanēja priekšistebā. Viņa iz­gāja
ārā, lai atsauktos zvanītājam.
Palicis viens, Gāls iesvieda instrumentus sterilizatorā, tajā
pašā laikā sarunādamies pats ar sevi: „Kādēļ padarit lietas
sķaistākSss, nekā tās ir? Frandetes. nāve sagādājusi man
lielus arodniedslcus zaudējumus, Džēnai toties tā nākusi par
labu. Sievietes tīšu prātu drāžas uz Antuāna zalonu, Ud
viņu aplūkotu. Nu Ja, bet ari normālos apstākļos cilvēks
Jūtas ārkārtīgi bezpaUdzIgs, sēdēdams zot&rste krēslā! Un
kas tā par brīnumainu lietu tāda slepkavībai Tā rada
visādas neparedzētas sekas... Bet a^kaļ pie realitātēm.
Kā z<*ārsts, šķiet, esmu pagaidām zaudējis... Būtu gan
interesanti, kā uzvestos mani padenti, ja policija apcietinātu
lēdiju Horberiju? Vai tie atgrieztos pie manis? Grūti zi­nāt!
. . . Bet kāda man par to daļa? Un tomēr — Džēnas
dēļ, Diēmi ir burvīga. Manai laimei vh;ia ir nepiedeSama.
Un ea viņu nevaru iegūt — vēl n ē . . . Cik nejauki!" viņš
pasmaidīja. „Es jūtu, ka bddzot viss vēl izies labi... Es
viņai patiku. Viņa gaidīs. Jā, man vajadzētu doties uz
Kanādu un sapelnīt tur naudu.**
Sajā acumirkli atgriezās Rosa Jaunkundze.
«Tā bija Lorija kundze Diemžēl.. .**
« . . . manis dēļ viņa var iet pie velna/* Gāls viņu pār­trauca.
4ial dzīvo žurkas! Jums ir pēdējais laiks, Rosa
Jaunkundze, apskaities pēc dtas vietas; SI te man atgādina
grimstošu kuģi.**
^ ^^^^^ nedomāju jūs pamest/'
..Krietnā meitene! Jūs neesat nekāda žurka. Bet, no­pietni
runājot — Ja šis gadījums drīz nenoskaidrosies, ^
esmu {mgalam.**
Kad viņš tajā pašā vakarā kopā ar Džēnu sēdēja pie va­kariņu
galda, viņš pa daļai neapzinīgi apgalvoja, ka esot
udlskā garastāvokK. Bet Džēnas asais skats neļāva melte-nd
maldīties. Viņa pamanīja spējas izklaidības mirkļus.
SĪKU grumbu, kas iezagās sterp viņa uzadm, pēkšņu asu lī­niju
ap muti. t V
•«rJ^^r^H P^^® ^^^^^ Norman?** Džēna beidzot jau­tāja.
Viņš uzmete meitend ātru skatu un pēc tam lūkojās
sāņus.
.Jle sevišķi labi. Sis ir klusais gada laiks.**
nNeesiet tāds vientiesis!" viņa izmete
,JDžēna!"
neŽb vaSi=r^l'*'u ^ «««»ots par to. ka |audli
negrib varbuteiam slepkavām ļaut ārstēt savus ^bus."
„Cik bnesmigi, cik muļķlgil"
<Xurpimjuin» Mko.)
'1
^ t a i s novembris Mm
VW»«f"M sauc mums. a t a ^
«tf» f^mms mūsu Mīnē. I f
' ^ - f f S j a taisni g&dtt
S « « ° " J r f S £ kad 1918. g.aP-kara
le»«-S°
m t a L a t v l J a at-»
^ Z^a sārtu magoni pie Igō-fUl
«*«^.^Sn mndriJas rie;
karogu, i^rbpnl u n T u gM
ļS^Par sapulc^ ^^SteS? TK SUarālu, par viņa V^f^^ -
Sv T. Savicki, bet sekretāru
^mim un sapulc^ va«Wļ
A. SUarāja uzrunas, kurā v ķ l k j
Ļ^o uzdevumu izcēla ko^^^^
brivu U^^^
Sunā ārkārtējo pilnvaru neiējf
ļōtnis K Zariņš. i ,
" ^ i s uzsver, ka LHPL «nSM^Of
#tt pilda ar gandari juma mj^
idonālo komiteju un.P?dfM-mOBm
un darbs nesis lielu v^m
ba. par ko sūtnis pārUednāJles, apf
©drtSJot Vāciju, Tā bijuri ma^ Latr
vija, ko cauraudis Istš latvju '•^'^
Tagad šis mazās Jiatvijas drive
ļošanas dēļ pamazām apsīksi Tm
skepticismam nav vietas. Mums jā-it^
dā še tāpat, kā tas dārits luK.
Galvenais - pie dwba jāķeras W
mīlestību un sajūsmu. Sai bri^ajl
lemē kultūras darbam nebūs nekidu
Iķēršļu. LNPL saņem; ļdrietnu mantoji
Jumu no jau pastāvošajām drganļžā-^
djām. Noslēgumā sūtnis pasvltl^oja
lielo atbildību, kas gulstas uz k^tru
padomes locekli: kam daudz dots^ ho
tS ari daudz prasīts. Vajadzīga dNm
sirds un gara vienotība. JŪan^ .tl,
lai ikviens šāds mūsu 'pasākts
būtu jauns solis atceļā uz Latviju.
Sūtņa runu nobeidz valsts hlmnii
Seko apsveikumi. No LCP un IJplli
svdc plkv. V. Jartums, kas iŗ Ml
LNPL loceklis, no Latvijas ēv. ļuiļ
baznīcas - prāv. JBargfciitt ŪBiidčz'
arf TBk^^mmmm.-"^ ^'^
lOTL^Slēšanu rīclbaii;:^
ElJ^l^H^^^ ^^^^ ziņojumu par
līdzšinējās sagatavošanās darbiem,
vēlēšanām un finandālo pusi Miii-dštu
komlsHa savukārt atzīst, ka Visi
ievēlētie atbilst vēlēšanu notdķu-miem.
Vienīgi plkv. V Janumim
tolves^eta patreiz nav Uelbritlņi-
L^H^ vēlētāju gribu, 1 ^
S^nH^^'v™"!^^ Ievēlēšanu ap-
S ,^^Ps»PWce tam vienbaM^
I
Mēs fomēr
i^ti apmierinst u'/^ Prasības
l i * Ilgi » n
(ii<
novembri ^ m
' lv