Bavarijas Latviesu vestnesis, May 3, 1949

              i» mm vai isMUea
Mtm mkm MiEtai im» w lian
DP
ap-eklē
dievkalpojumus,
bet sporta dzīve atslābst
YMCAi JAVKAĪNBB VAORĀIV KONFCIINOB PBlNK
PROLETARIĀTS
YMCAs apmācību centra Prtoa
notika latviešu jaunatnes vadītāju
J gadskārtējā konlereoM, toiŗā pieda-
M^aUmiaiM Iftteņa «««tur- "Jās valfik ne» 60 dalībnieku ao
«Mi. MaUpdanl tidVMl us aoet* pi>ni Boikaidrolinit W Inoinl]»-
Ste!UlUr««Wiaa«^ Ed. 6ilavdda r^larltl,
nSni tl bSTbitka b« tom ««^IgS^ vtikte d*rt»uj«
^ w Mi^rikt va)l, li4 fut ^ atrinumui_^^9mn»m daiibam,
« 0 «tam nft p^ijoli kara tm
«ba Mi? «ult apdilsti ne v^ļem * f t t «Jj^^^^^ 'SSSte
MSuSr^ ka ««tt li«B divim var< w HnmrtiMd, k i i vacUn piinr M
«mtieei» ticdtuds, bat te»««!S2tef£^?%lfc*„!'!l^^
nSSi duras ada ki naiva» ttelbaa « I M » jiunlaB ļ^S^ ^fļ^
^TiT LT^-^ , apmeklēšanā, tāpat slimnieku, inva-
•^S*^^Sf' ^ ^ i ^ ^ «iSl POJumu laflil citi sarīkojumi pl«-
2IlSffM*-rS i*. iJJPT*?'^"y'i'"f*'n...™S"llSauN1am ^i CtUAtia l simaneāmksummeas ljāaidevijamdao sa, r
]Sl?«2SBl»fJ2M'SStt^«?rS Jaunatnes vadītāju vaja-a^
M^JSa^h»»»» l«>ot rokas grSmatu,
2KS£l.iSS'2Sf .-Ji F Jtalpotu garīgās ddves v^ldoSa- !W'?&*ar^s£ i r ^'"'^
25^^*52?'*'^ 3Ē^?^5 Sabiedriski kulturālā diskiasiju
mJSSS^X^SS cUw >top8»n5 ^ brīvā laika lietclerl- SL'^^ISJ?*S2^Sr w izmantošana, ka aJl valodu; un
Vm MWtt mn pie «Mas, lal tttu gŗ^j^^ mācīšanās. YMCA8 Uubos
SSi ' f i ' ^ Paw^ demokrātiskā aud^inSSana un
BolalliiatL kM tomtr ar stnamu
Hpaumtt alk dtM «veSoi kontinen-1 I^T ,
t» tfttii ap emas ar lokaio N 0 Hl C t UU
inanBieka dliland ataip sevi un} J_7..^
nlsti pOMOlam un. bOdami matoji uZlVe
HIU sitosiinia no viMon, tomēr ,
«MTl BAVĀRIJAS apgabalā pajireiz
. SinI masKlB vardB nu «Upjas dala darbojas V Aolas a r j l l j skoltoiem
BlllMgima tam. kaa pnMbau vei un 2S7 skolotajiem. No 297 eikalota-ļļSiTrtM,
Ijlem vācu iestādes algo tikai 139,
I t ^ a^l. i 1.. par StL^siTiJeflS'^ diS
biMtlitinii mla ttOBin, ka Jaunala I n^m^^ig stipri aesnas ^-^Ol^E 4S
^ nalsK davai Bet mis i t o i m l ' ^ ' " ^ .P!S« ^ i?"
kfohols m Ua aikojoii morlU *»- JSii
2?S; S^STliStelS^ SkSenu veseinas stāvokli, .all-
STtSllitailMhu « ^ 1 ^ ^ vi«)ar«te UBl^otenBs. Kop-
S S d ^ i AHSIK »»«ba8 Sai gada iz-
J M 2 « I* «kl no tas art ari tWh'l
™™'- i. . j I kolonijas padomes vēlēSanaa. le-
MM2a!22llX^!l'^ . J S S H n n . t p s t l p r i n a u 8 kiatdldatu
22īw*«2S2i.* So Ueiako latviešu kolo-
SSSJ^2!M»«S^2?^J^1?H]^^ amerikāņu joaia pedaja la&a
IKMite^ SSSĒSK ^ . M N*^ lepatriadjM misijas no m-
S^^ēLi^^n^^itv"^ l«*6m pastiprināts
i t ^ M H ^ K ^ ^ " «Cīņas- eksem?.»- rtJiJi^J 22^^ P^^^ Admtalstradjanolēmusl lūgt
•S 2?^-«.S!2f!LJS! «S* tautiešus no šis propagandas un
kaa k l irti)auii«ti poaitiakSa attīsti-nacionālās
apziņas izkopSana Jau­niešos
laidusi dziļas saknes.
Konferemce atzina, ka YMCAi
plv^okārt; jānodar^Jas ar jaunie-liam,
kas pav nekādu organizšciju
biedri. Lai pasargātu jaunatnes mo-riU,
JUestliai pat nailtlvo i^amttru
tttkaulanui ktoua bim fida pltau
luHa. JIvttdna crl Jaunatnaa ataip*
tautiski ladaibiba, Ī9M ar nfiiu
kataniņu ttiutfim, mieot dantt un
l a i ^ t ari; tautu nadmUBbi
ItmtnRm.
Sporta m»m dUkuallu fnva
k(matat|]t« ka MlHbdniluml ar ci
ttan imartm^ttMsrtadilvf atdttuil
ttiKbroM iififtiu^ grtitu-mua,
noltoia iaraudaSt sporta vadi-tt]
u8 «tiīnrintbn nmarlm, kurt
darboilea pila VMCAa todu a ^ t l *
rllta, VII liUI vaiart Ranavl ilkos
koreapondartm aaoandbM vlailat*
Utikl, bit VMurit ^ baiiitbda
t<ini^««au lae^iiilbai.
vajadiīblm vlias YMCAa nodiala
tovuar JUblko I^RMI pallddbai
aniagtanaa llwd.
No kcnimncoi ddlbnlihl no-daiadUa
JHim, aviKI Utvlitu"* un
darba blnu^ii*
10.
Kas notfek^^^^
Francijas, Holandes un Beļģijas
NOMETNĶ K l « TICU
Zināmu lakatu lOrtffli!, kāds sa-ļ nieka, kura platais ainojums ^IHIM*
gaida tos DP, kas bez mo piekriSa- liecina par objektīvu iiosWiLaSr
iiBs atsēžas Vfidjfi no darbiem I ka šādi apstāiqi var n o ļ ^ ! ^
Frandjft. Holandē un BeļMi, dod kus zaksturua kāidinivu^
kida raksta JDarmstādter Ecbo"* par metnes pārvalde atrodoti^i^e^
ārzemnidcu nometni BensheimāJ rokās, un tās atti^^tmes ar
Kaut kas līdzīgs varbCrt sagaida lie- kiem ne vlenra^ ^ t viitobākšA
kl dalu no tiem DP, kaa paliks Va- Pēdējā laikā arvien VISSK^LA.
djā pic IKO daibnm i:^ifšanaa.ļnes Iemītniekus vainojot
Rakstā norādīts, ka pēdējos tn^e- ^ ^ ^ ^ ^ ^
šos arvien vairojošies Nojumi par ^ ^ ^ 3 ^^^^
ielaušanos, zSdziDām un citiem 1^" USi berSS^^
kāpumiem, kunis PimkstaBenshei- ^ ^ISU?*^^
m a s ^ ^ a ^ f f i ^ e ? 1 = ^ | .^^^.^^^^^^
nl. Uela d^a no vlpiem wto.bēudi- maiikirMa kā na
juii IBO aprtpi, ar Sla organlaldjas j ^ ļ ^ * ^ 1*1
palldsibu nosCltlti darbos ua Fran-| nanMtadt«r 1I^A«
mm m Holandl, bet ao tu. LeSnSidS^^^
rtenes atgritiuSiei un pēc 1 » no*ļ^^
doti v l ^ bēibi komlatoii riolbā, S ^ S S S a ^ i J ^
Novlenam no viņiem ntaaol izdfvlea SmanSt^ d ^ iJSL?*i
atrast pastāvīgu daibu Vtm ^^A^S^m^
Uelficā dila dzīvojot bez^daiba J«« Z ?ttei
vairāk ndcā gada Bensheimas no- ^ ^aSnSu? ZĪSSsJ^
metnē Sle bMi saņem vācu normāU 15^-^*?^??^ li
kiem. kaut arī . ; . u K^frl^j;?
Parlaments pazemina nodokļus,
bei valdība cihās ar ārstiem
Par tMo nobeigto AustrBIJaa
parlamenta sesiju Austrālijas ra<fio*
!on8 savos midliumoA Eiropai isaa-cās,
ka tā sagādājusi pārsteigumu.
Tā kā šī gada beigās Austrālijā no-tyka
jaunas vēlēšanas, dat:^ sagai­dīja,
ka daUdfia parlaments^ par­tijas
darīs visu, lai jau šai seMjā ie­vadītu
neti«$u vS^anu kampaņu.
Par spīti šiiķm pareģojumiem, sešu
nedēlu Ugā sesUa tomēr noritējusi
ražīga daiba iezīmē.
Pirmais ļoti svarīgais notikums
parlamenta sesijā bijis ministru
predd^^ta Oflija paziņojums, ka
nfikdUffn iinanču gadam, kas sāk-alea
ar U jdiUitĻ paredzēta nodokļu
aamazinlfianii par S6,S miU« mirci
ņu. NodoKļtua pazeminās vlaiem
tiem, kas pirtis no savaa algas,
kā arī ienākumiem no lauku ^ļiatu-miem.
Pēc tam, kad parlaments šim
prc^j^am piekrita, ministru pr^«
denta vēl imca cerību, ka gada
beigās, ja izrādīsies, ka budtets re-ālbs^
aa 8^k!gi« būšot ieiEq;)ējaini vēl
tālāki nodokļu pazeminājumi
Kamēr noddklu pazemināšana par­lamentā
radtla tikai loti niecīgas de^
Imtes, diezgaia asas domstarpības iz­paudās
par n&cošo svarīgāko valdl-priekšlikiunu
radīt valsts uzņē­mumu
l^ēiio Odeņu un piekrastes
kaa nmeitnae tarastlii nat S
daēta. / • • B i
B«i8h«imaa^ueibaclMi tfillite'
vidda atkārtoti grimaiia iSTZ
stikām leatfidlm, leAattoliSiS
minIatrUu, ar lOiunkm toiS
kus no Ka pilaMņaa l i v i £ 7S
aagidDot kOnrtitat siftta^iM
Ņcmetna gan naiv UkvidlkL iSlS
tlas MHrOa vidO ua nomtol
kutnlecIbaL Opoz»cUa pārmeta, ka fSta kāda ^»ba pirvdte i i i l i
vaidiba šādi atkal tuvinot Aus- vki. kam uadMa vUdem le«lkMi||!
trfiliju socilUzādjai, Jo ]nrdcU*l aagMil darbni^^^S^^
valsta uzņēmuma nīdllana M noza- viegla, Jo atkal Jiatrial&a gM||
rē esot līdzīga kuģniecības nacicml* Ā^Pirvaramat gr<lttt>ai ^ kl
Uzēšanai. Valdības pfiratlvjl la to Uit Jaimua ddvokļui tin. kai^^^^
atbild^a, ka tdina radīts lai h«mi «aibu atttUkls ^ttii l i
sagatavotu kul^eclbaa 8d>ledribu N^lta, ka katram, kal i i % im
nadonālizēšanu, bet c^zsardsllma M, Ittniap daiba apavus««mi
apsvērumu dēĻ Spēdga ttrdznied-luivalku. Esot tkilmaa otrtabll
bas flote ^ot tftpīt svarīga vaisla »aija pirmi misi viflnaa fiih I i i aii^ardzlbal, kā apēefi^ kara flote» |iu»B«uheimaa-AuerbaduiMI^
tāpēc tās imidoSanu nevarot atstāt Ur^^ bCUM UMI i j p i
gadījumam. Likumprojektu pieņl^ I darbi,
abas partamenta kameras. ļ /
Sesijas beigu dalfl visvairāk deba-| </ ^ LATVBlO CK^i
tēta par valdībai ierosināto likunHl ^ tm ŅTOlUUllir Sil^lf^JS^^^^ ^.tvaikoni „QeneraI Boaif H
Sf^aW iSSLi*^^ uz ASV devis arpb*
gs i'.J*^'*^*^^^ ^ Kalikota tfSidftu noorgi^dMl W
Piimorelz briim medi<itoidw apriJpl l a t ^ transports. ^We«i
pirrunāja Jau 19«. g. t^nreiz lero^ i«Dē^te^
sinlla Irstniecfbas lld^bi tanieg- u n a ^ iTT^f iitn^^ZiiiS
Sami iedzīvotājiem be» mstoaa. Pa- ffi w a « s iiiiuili
gājušā gadā parlaments pleņ^ H«
kumu par vispārēju bezmaksas Ir^
stāšanu, bet tdllt ari sikis ]otl asa
op(MsiciJa no AustrfiUJas ārstu puses.
Ar maz izņēmumiem visi austrāHeēu
ārsti vēl šodien lledzaa šai virzienā
TOANSITNDMETNi» EOIIZOT
ntiS HABtrJAMAS OUUUTAS
Savā la&i LCR aicināja savus
apgabalu pārstāvjus noorganizēt
grāmatu gakhis ar latviešu grāma­tām
izceļotāju vajadzībām ^sos
emigrācijas centros. īpaši ostas irfi-sētās,
no k\i\%m «rtiet ku& ar lat­viešu
emigranti^
Sekojot šim aicinājuma, tāds grā­matu
galds Jau ierīkota ^Ondbenei
Funkkazarmu tmnsitnometnes kan-tīnē.
Ir ziņas, ka jautājumu kārto
arī Gronas nometnē. Oerantt, ka
s^otāju šim labajam pasākumam
netrūks.
vtsinim
RBDAKtmi
5Si^Mffi1^.2i^i;.*^n*«'^ eletanam un nāves ļbiiemiSm
Ir Jau pledjdttual skaidna»
jaumtapAaIdiMtIbtt polttlfta dilve, j , ! tleti viiis dselu alikara nai«s.
St dŗlma nu Jau ir vairāk nekBluo tā palftilm rodas «rī pāi^dā i»-
100 |MU veel darba e«v«m krāp- saulft. DP proletariāts ir tikai zlBe,
tena iķtŗu dņas vWa. Ne viens kam ar jauno v«8ti tadevies ianukt.
Art» no Jauna DP proletariāta tUtal lai liecinot patiesību, tfāl^ nUta-tadeļ
devies «pkfirt remes lodei, kalmos upurus.
J««»w»l lo krtplanu no viena ptlem vārdiem ~ Hropā ir leil-
«ikSSri 1?*^apwat«nlem. TBtal liedau-waMauta8
po«u zem ļ ) ^ ^ j>p ^u ir Šl m ^ sauja,
JSkālMJML^^^ ^ ^ vlsdcaldrāko apziņu
n S o S f ^ a i K i S ^ ^ h^S^^^ P^^^^ P^^ rletumieiaVllņi
S S A S S ^ ' . ^ ^ l ^ ' f un te bOs atkal pārsti^.
Sf^SSLS^'S^^^ nezinātājam šie c i l v K 'v
S z ^ ^ T ^ n ^ ^ S f i ^ ^ ^ «^^^^a Viņi ir redzi-
J w S ^ ^ tlSrtnSS^' '^^^^ ^ nodedzinām vi^^u
^ ^ I L to^t^ un tāpēc ir pār.Wē-
M ^ e f f i o i K ē S ^ ^ '^^«^ cSlvēkrdzivē.
S d e S r ^ K e ^ u t S ^ ^ ^ ^ ^ ^ kā trenkāti
^^iSm^iSml ^ ^ ' i , ^ ^ 5^^tot pa ceļiem, viņi ir vellti
t»!l!S^ v ^ J^ Mauvējuši vakaros pie Jaužu mli-
^HSr^^^ ^^"5^ ir jc^iem un tāpēc a i ; ^ vērtē arī
^ • ? : a « 5 ^ marksismu dzem- tuvākmneatību. Un raudājto viai
^ bijā viņš izauga un izvtrta, un tr par aizvestiem, nošautiem, pazu-tapīd
atkal Eiropa ir tā, kas pāri'dušiejn...
Visumā šo nostāju varētu dēvēt
par pa<teilinSilas cilvēcības nostāju,
ar kādu šie cilv^i tagad skatās pa­saulē.
Ne manta vai stāvoklis, bet
cilvOss pats Viņiem liekas vlssvarl-g^
ais. Laiktneta slieksnis tad nu
iezimēļjas ari teit, tikai pod^vā no­zīmē.
Vai Hetumu pasaule pastāvēs
bez zaudējuma šo kritisko acu
priekšā? Mēsi jOtam, ka šai saka­rībā
būtu pieiininama valstu sociālā
pdītika. iz^lbas iespējas un dar­ba
atti^cmes. Kaut nu zemes, kur
tmsk DP proletariāts, šai ziņā viņu
pareizi saprastu. Viņš ir pozitīvs
un pateicīgs vēro^ja Viņš, kas do­mā
cilvēcības m&x)gā, nevar būt ne­gatīvāks
kā tjis, Las redz vel tikai
šķiras un to <^ņu. Bet viņš tomēr
meklēs aU>iIdl problēmām, ko rada
dēšanas, netaisnība un rupja vara.
Sīm lietām viņš '1 ienafdrkcks.
Dzīve, bez šaub^. uzrādīs vēl d-tas
imzīn^, l>et :au ar pieminēta­jam
trim — Jir bezbailīgu d:^ves
Ieņemšanu, ijMlitisku pieredzi un
jutību aodālo attieksmju plāksnē
jaunais cilvSia tips ir pietiektiml ie­zīmējies
r i ^ n u ainavā. Pie tam
mums ir pārllyeclba, ka daža ziņā
viņš pārstāv ki^u vaksurdieims
dzemdētu ritcUe-^as viedK^li^ has
būs iāņem vērā (galīgajā ciņa par
dlvēclbu VHV brīvl>u-
V. Upes! acis
sadaibo^ies ar valdības iestādēm, un I ^ . . . - .
vvēēll ttaaagaadd iizzrreeddzzeess uuzz llaabbuu saaapiirraalSaa^-ll**^''"^^^^' " "o*^aa rci, RenAflftl.
nos starp firstiem un valdību ir nie-| PASBIZ!ĪICI€K> EfUBNiOA Mf
cfgas. ViOdlba parlamenta sesijā tā** I nmvn MiifrA
pēc pieprasīja un ari saņēma pUn- mmmv BAUITA
varas piespiest ārstus sadarboties,! «JiStvlJas^ i g. 5 aprila n<^tt.
Radiofons pledn^a, ka aiflistrfilieiu p i ^ 0. Bezkolda vēstiiU^JEII m
miriiika ar He3u Interesi sagaida, k ā - ( ^ dtl kuUte^ starp dkl wm
das b(k Šī Jaunā likuma sekas rei^.|ka vārda jtar^eticlba*' esot
kā uz to reaģēs firsti. [laScos ar varu tļzsplests krim %
zīmējuma burtisks tuBeojumi. l i
apgalvojums skar tCtotohis LiMtfIl
pišoņu, tld^ ir nepiecMamlļ alitil'
kal maldu uzskatus ar diflttlllH
pirzināmām patieilM^
gajuia nedēlā Brēmenē kādai Hrtu- { f t w>%i2S
sn^ttānrtuno^l^P^ sss
d ^ « ^ " 1 * 2 P«>t»»* parebSdba. sika ll«W|fc
apmēros. J«nvār! us ASV lArau-Sffi ^
ca 1406 DP. (ebniBri loeļotahi^SSi» « . ^ S L ^ f T I^
skftits bija jau «85, marta 8168. "* ^ ™
Pieaug izceļotāju
skaits uz ASV \/
P8e va nepilnlsSm Unām irtelotaju|Sr''S? «
Skaits sprm Pir^^ledzi. 8 ^ ^ ISL*Sffacftafl.'%^
cibas Izveidotanas beidzli m f .Tft A^lMlrciee Ami<CvAf Iseptita viapasaulet tomdli
«la aiieiKSieS emigrēt, ļdoSanag darba nav Pled4l!jl«l:5t
atraus IRO atbalstu viens krievs, Jo krievi
pieņēma tUcal 988. t, tfitad
vaak.
IHO un maitara pirvalde angļu is,iv\^ «oitiska tcnnlaoloļl»
Josla izdevušas kopīgu rikojumu, k a L ^ ^ i»iSr£d>
atņemamas tiesības ua IRO iacelo."'' »»««»anto «» «»»
natrfāōljal, b^ «tsddte htoiiM., ui*,,*! nar«t**iMci loaSi svarīgos gadījumos draud ari M^^ pareiztteigL
mo aprūpes atņembna. ^ tam ziņa, ka Maskavai JJJ
f^t^l ^ r ^ k l a l f f i m ' ^ ' ^ h ^^
StiM P^"'^'*^'^» ^ garīgi Iznicināta ar kādas kri*W^
'.v kieonnfīebsāU adaz īpvaol īdszpīb u6?0 mPialJ^. —«n &£
nmdol auna Bute pn pvtK kas nav parelzticigL Vai ir P*»?
oeaismlrstiei nt pāfvedama latoMidomāt. ka Tulas ardiiblikS^
otrā piue ataknet. ««t ka JSilšos miljonus un ari vSl ^
maksājat itautas garl^ Iznīcināt?