Bavarijas Latviesu vestnesis, August 9, 1950

              9. JitaM
T
PUVI 1
MM
li j*
Ites ekti-ito:
»!lve-trīi
-tos •
ti plalt
la drlzuml
•l68»..I*«-.
• • 1 (/ ļ
, kur
vēlams
ieteicami
audatētSJa
» Slilupl*
ļau
;WIla ttU-ļO^^
• •
J C ^ t e c i
ļizdai-ifKiarē
U-
,cs archit^-
^jTt varēja
^^Wlu no-
; dalādēm
ar <auto»
ajisildllattas
ieiojot 01^1^,
demonstrēts
audzēSa-ī
lietojot
lemipo-iz-daudz
lietojot
ities,
a; immgl Iz-.
Dārzkopībā
i miniatūrie
traktori ko-
Khn maksāja
mals jau-
[ar 1 riteni,
la (cena ko-irc).
Bija
maSīnas
uzirdihfi-dzTv-
Nākotncs
chirur-to,
lietojot
un kom-llLBeiim
EI U N VIBAI
Vt0t F. gtan»
KAS UN KĀPĒC
Prot B.Bleie
Garliba Meikeļa
TAUTAS SAGLABĀŠANAS PROBLEUAS
Noklausoties prof. p. starca m-
^«5tu par tautas saglabāšanas
probļfimSm. NLP pilnsapulce ».
jmUS pieņēma attiecīgas teztt, ku*
ŗas ieteicam tautieSiem un vinu
organizācijām iedzīvināt. Lai par
sya2f? jautājumu informētu vis-plafiākls
aprindas, sniedzam saīsi­nātā
veidā minēto referātu,
Mūsu tauta pārdzīvo nopietnas
briesmas, kas apdraud tās eksistenci.
Tādēļ mūsu svarīgākais uzdevums ir
gādāt par tautas saglabāšanu tm So
briesmu mazināšanu.
Visā pasaulē iestājies katastrofu
laikmets, kuru jēga vēl pilnā mērā
nav izprotama, bet liekas būt skaidrs,
ka to uzdevums ir palēnināt pasaules
iedzīvotāju skaita straujo pieau­gumu.
Angļu tautsaimnieks Roberts
Maltuss 18. g. s. pareģoja cilvēku
skaita divkāršošanos. katros gados,
kas nozīmētu 16 kārtīgu pi^nugumu
100 gados. Saprotams, ka tik straujā
pieaugums praktiski nav iespējams,
bet novērojami gan gadījumi, ka kā-da
tauta 100 gados pieaug S kārtīgi.
Ja^ katra ģimene uzaudzinātu caur­mērā
4 bērnus, kas.apprecētos un
/dotu caurmērā tādu pat skaitu pēc-n|
cēļu, tad tauta vienas paaudzes turpmāk uzturēsimies, vitalitāte ir
laļkā skaitliski divkāršotos. Ja uz h^"^»» Piesavlnālot^es So tautu tiku-viehu
paaudzi rēķinātu 25 gadus, tad ^J^^ dzīves veidu, mēs rezultātā
pāflesi tauta 100 gados pavairotos 16 vairāk pazemināsim savu jau tā
kērtiģi. bet ja 33 gadus, tad 8 kār- neapmierinošo vlJSlitāti un līdz ar to
tlil. Pēc pēdējiem datiem pasaules apdraudēsim savas tautas pastāvē-iedzlvotfiju
skaits divkāršojas 80 ga-P»^" nākotnē. ASV zinātnieki aprē-dos.
Tas nozīmē, ka pasaulē Jau pēc r^^fiJu*^» ka līdzšinējā dabīgā pieau-
800 gadiem būs 54 miljardi ledzi- Igaunijas iedzivot&lu
votāju, . I skaits var divkāršoties tikai 584 ga*
Ap Kristus dzimšanas laiku pasau-1^^*^ Latvilal šis skaitlis Ir 161, Ue-
Ies iedzīvotāju skaits aprēķināts uz [^^^^ '^^j Polijai 65, bet Padomju sa-
280. mllldniem. Ja tas būtu divkār- r '^^^ Ja tāds stāvoklis turpi-iojies
tikai 100 gados, ari tad ap 1000. r^*<^8^ W. g. Krievijā būtu
gadu pasaulē būtu blju^ 256 miljardi
iedzīvotāju, vai 160 cUvēku uz katra
ha tagadējās aramzemes platības. | Jfiatt SlUpi
Bet pasaules iedzīvotāju skaita fak- * "
tiskais pieaugums pagātnē bija stipri , KT.%-i.i-^«ii.rl-.:^ fj^-l»
gauss. Tikai 1604 g.taa sasniedzaI INaClOnSlSlS luBdlļSlTlS
māca, ka kādu telpu var nosargāt
tikai, piepUdot to ar cUvēMem. Tā­dēļ
mums jādomā par savas tautas
vitalitātes pacelšanu un nostiprinā­šanu.
Ap 1800. g. Eiropā dzīvoja viena
trešdaļa romSņu, viena trešdaļa ģer­māņu
un viena trešdaļa slavu. Paš­laik
tāds stāvokUs, ka 805 milj. slavu
pretī stāv tikai 295 milj, ģermāņu un
romāņu. Bet ap 2000 g. no Sropas
iedzīvotājiem trīs ceturtdaļas būšot
slavu un viena ceturtā daļa ģermāņi
un romāņi Mūsu stāvokli vēl paslik­tina
apstāklis, ka mēs dzīvojam uz
? tautu grupu - slavu un ģermāņu
robežas un līdzsvara zušana starp
Jām tautu grupām mums var nākt
stipri par ļaunu. Tādēļ ārkārtīgi sva-rigsJautājums
ir mūsU vitalitātes
stiprināšana, kas nokritusies pēc
1805. g. revolūcijas. Pēc T»jtu savie­nības
speciālistu apr&ina reproduk­cijas^
koeficients bljU ap 1989. g.
lAtvUā ^ 99, Igaunijā ^ 79, Anglijā
78, Prancija 87, Vficilā 98, bet Poli­jā
ļll, Ukrainā 151, Krievijā 170.
Nelaimīgā kārtā zemēs, kur mēs
tuvu pie 400 mUJ. cilvēku! ļ M»^*
Sie takti Utdna, dk n o p l ^ jā­domā
par tmk eksistences stiprina- i Trimdas didves Jūkli mūsu intelli-
Sanu. Mūsu tautas stiprums agrāk I ģencei laikam pagājusi nepamanīta
bija mūsu veseHgā sabiedriskā iekar-1 kāda diena, kuru tomēr vērte divos
ta un tautas veselīgais dzīves veids, vārdos atcerēties. Tā Ir S. g. 9. maijs,
Mūsu cilvēki nepazina regulāras al-1 kad pirms 100 gadiem, tātad 1850. g.
kohola lietošanas, maz patērēja ta-lo. maljā^ VķMB no šis pasaules un
bakas, sievietes tikpat kfi; nepīpēja. Uka guldlU zemes klēpī Katlakalna
Tautā vakllja liels darba prieks un [kapos kādreiz mums dzimtenē plaši
liela Interese par gara dzīves prob-1 daudzinātais latviešu brivibas dnl
dlģē Provlnzialblatt fūi* Ūvl und
£stland, Kiedēļas 2uinālu„ kas bijis
savā laikā visai populārs. 1819. g. M.
sarakste Die freien Lett^n und Es-ten,
par ko ieguva mūža pensiju:
Kopš 1820. g. M. d^īvcda Depkina
muižā pie Katlakalna, kur sarakstī­ja
ari savus memuārus Barttellun»
gen und Charakteristiken aus mei«
tfijs^o Utvljas vācu aprindām -ļnem Uben, I, U; i839.-4a. kur
daudz zīmīgu novērojumu par liik<
lēmām.
Tautas eksistences nodrošināšanā ļ GarHbs Helvlģs Merķells. „
svarigs ne tikai tautas koiiskaits jeb M. dzimis 1769. g. 21. okt. Lēdur-jljļ'e'^ garī|^^5^ Vācijā un LatvUi
kvantitāte, bet ari kvalitāte. Vienu gas (Vidzemes jūrmalā) mācītāja ^ī^ moia beigām M. interesējiea
miljonu liela apdāvināta tauta varļmuižā kā turienes mādtāja Danl^ā par latviešiem, bet, diemiēl, v i i ^
veikt lielākus darbus nekā 10 mlljo-1 Merķeļa dēls. Drimta bija cēlusies no bija radušās šaubas, vai latvleii ^pēi
nu liela mazapdāvlnāta tauta, tāpēc Blzļisas un tajā ritējušas ari franču attīstīt paši savu nacionālo garigo
mūsu misijai svešumā jābūt rādīt ci- asinis (vairākas reizes pie mums kultūru. Tāpēc M. ieteica latviešiem
tām tautām veselīgas dzīves veida i (}ermershein^ uzstājies kāds pazīs-1 p§rvācoties (kā drusicu agrtk to lau
paraugu, nevis piesavināties dtu tams franču vijolnieks Merkels), ar bļja darījis Jaunais Stendere), lai tii
tautu ļaunos netikumus, kā haz|irda|ko izskaidrojas Merķeļa brivākā ga-|tfidējādl kļūtu tuvāk vismu vācu
un apreibināšanās kāri, pārmērigu | ra levkze, kāda piemitusi Jau ari kultūras avotiem un vaiētu d£ivot ar
dziņu pēc izpriecām un garigo inte-1 viņa tēvam, kas cītīgi studējis Vol- vādešiem kopēju garīgu dzīvi 1830.
rešu apsīkumu. Par visām lietām Jā- tēra un Ruso rakstus. Drīz 1776. g. M. Uldis klajā ari kādu vā0d(i<
sargfilas no jauktām laulībām, Jāsa- g. Garlībs M. Iestājas Rīgas dom- latvisku lasāmgrāmatu,
glabā latvisko ģimeņu veselums, ve-i skolā, kur viņa gara dzīvi stipri ie* ^ _ niader nacātnaL
selīga mīlas morāle. Pēdīgi jārūpē- tekmē šīs skolas rektors - ari viens j^ļļļ^ * «Jortos ari i£r«Mai
Jas par veselīgu tautas mentalitāti, nb vācu tautības apgaismes laika cl- «unfillste^ nuhlldstiskāa dadribai.
?dz,īwvoStiglriKb^as? modināšanu, ^ . v«o"k«ļ^a «u^z labošanu Vidzemē Ķ. P LW^e^lu^ skaļu ?ānrdenuo. UeSdaivaām ala Sl wttōemm
kvalitāti, utrturēt ves<*1u tautas mo-1 tājs Liepupes mācītāja Klēmaņa gl- vīni ifitaiiiia lat«le«
rāU un mentalitāti, tad ari^^^^^ gadā Očakovas iejemSa- C * ^^
baudījumi nevar apdraudēt mūsu nas gadījumā M. saraksta Krievijas nadc^OUli atmodas lalk»
pastāvēšanu. Ja maz varam darltiķelmle^^^
lai aizkavētu mūsu skaita samazina-]kurā aidna ķeizarieni ari pašu UK- 13^9 gadaoktobrLatcerēdimtetint
šanos, tad ļoti daudz varam darit darit kādu varoņdarbu — atbrivotLj^^^^^jjjjjj^jjjjj^^^^^
kvalitātes saglabāšanā. Savas tautas latviešus no dzimtbūšanas. Ap So j^^^ pitminekU Katlakil»
darba kultūru nedrīkstam apmainīt pašu laiku parādījies ari M. dzejo* L^^ kapsētā. N6 Mirkela raksttom ar
pret citu tautu izpriecu un baudu jums pgeruldesle^^^ ^^Joļa Imanta nevaid mi*
kultūru. I Iten. kā ari Aļtjiv^»*« starpniecību nfids viens no mūsu
ŗas vēlāk izvddojles viņa populārais L ^ ^ ^ ^ ^ ^ nēsalaužamlbai simbo-
Vanems Imanta. ; Uem - Imanta, kuru der atcerēties
1796. g. parādās atklātībā pats sla- ļ ^ \^^A
m miljonu. Tā tad bUa vajadzīgi
16 gadsimteņi, lai pasaules iedzīvotā-ļ Oft-^i**» i^^^u -1 %^
gurns Izskaidrojan» ar f
skaitolaiļķuj |»a, IfiilHun J
^ >^9|Bliro{a«, «pldibnlJAs
venakals ī l datbg Dle Letten, voi-| T.!?tt.«mi.«« W«WT.
pHaosophUdien^Jahrhunderts. EIn 'l'J'^iSS?;f*l\?i2^
Beyti«g nr Vilker- und MeMAen- M«d P"*^»}" ,1«J»«*'
kunde Tas ir skali laudens pecl^" populārākie vL tucstl: LatvMit
oās. B«t «arigl dtiva un raiņa ļ dzintMUanai atcelimu Utviji, kas JlL^^J!?'^*"S.SS'll^
tauta no Jbrienea aizņemto iekšēji Uaraksats ugunīgi sajūsma par tat- J»». ««««^
\6 nd ivišās ^d'es,- betn^ neatUekafflo aadiuik val»<
¥1 killi'ei'ipn
milj, iedzīvotāiu katrā. Japānā paš
laik ir 12,5. Korejā 5,5 iedzīvotāji
K caur^nērā uz katra ha lauksairanie-
'.cibaš zemes. Ārkārtīgi pieaug ari
i Krievijas iedzīvotāju skaits, kas
1Š70. g. sasniegs 251 miljonu.
Sie apstākļi pasauli nostāda ārkār­tīgi
grūtu problēmu prifekšā. Jārēķi-
\ nās ar to, ka vai nu nāks briesmīga
• kara katastrofa, kur bojā ies daudz
miljonu un pasaule atslogosies no
pšrmērigā dlvēku skaita, vai ari
turpināsies asas ekonomiskas cīņas
starp tautām drīves telpas dēļ, tikai
bez ieročiem. Mums, latviešiem, dzī­ves
telpa ir p^^^t^^ek^mi plaša, bet
mēs stāvam liktenīgas problēmas
priekšā, kā šo telpu sev nos?^^gfit pēc
tam, kad -tā būs atbrivota. Vēsture
vājāko nādju tiesības veidot savu
patstāvīgo dzīvi. Gluži saprotams,
ka pret šādu šovinistisku nacionā­lismu
mums ir iedzimts riebums.
Latviešu nacionālisms Ir paudis
mūsu kopības apziņu cīņā par savu
patstāvību, Izveidojies tautiskās at­modas
cenUenos. Mūsu nacionā­lisms
nav nekas dts- kā griba savā
dzimtajā zemē un valstī patstāvīgi
kopt savu kultūras un gara dzīvi.
Tālab tautiskums mūsu apztoā sa­plūst
ar tēvz<^mes jēdzienu. Ir nai­vi
domāt, ka nacionālā gara dzīve
būtu kāda izolēta sala. ^neviena tau-ta
kam ir vēsturiska dcslstence, ie­saistīdamās
pasaules k^tūras lokā
lio citām Uutam daudz kas jamā 1 nājums.
visnotaļ Ir Iekšējā aktivitāte. Ide­ālisms
Ir slrdsprfita dziļa un darbī­ga
pārliecība, ka gars Ir pārāks par
matēriju, ka garigfis vērtfbas Ir aug­stākas
un pārākas par materiāliem
labumiem. Gluži aplami būtu do­māt,
ka dzīves materiālie labumi
Ideālistiski noskaņotam dlvēkam
būtu pagalam vienaldzīgi un novār­tā
pametami. Ir taču gluži sapro­tama
lieta, ka bez materiāliem labu­miem
un labklājības kultūras cil­vēkam
nav iespējams eksistēt. Taču
Ideālistiskā dzīves skatījumā visiem
materiāliem labumiem, kā neplede-šamlem
dzīves nosacījumiem, Ir tikai
līdzekļa nozīme; tie nav pašmērķis,
tie nav vērtīgi paši par sevi. To jē­ga
ir kalpot augtiem mērķiem,
gluži kā marmors kalpo tēlniekam
un audekls un krāsas kalpo glezno­tājam,
lai varētu radīt skaistus vei­dolus.
Crars rada un veido Idejas,
gars dara dzīvu atsevišķo cilvēku tā
ari tautas. Ideālisms ir darbīga,
aktivitātes un rosības pilna ticība
^ a m un kalpošana garanu Ari
tēvzeme, tautas brivība, ir visnotaļ
idejas, garīgi saturi, kas mūsu prā­tam
un s i r ^ padara tuvus, nozīmī­gus
un svētus gan mazo zemes stū-ritl
pie Baltijas Jūras, gan cilvēku
kopu, kas saucas par latviešiem.
Tldba garam un gara pārākumam
nozīmē ari ticību tam mūžīgajam
avotam, no kā šis vērtības rodas, —
Dievam. Kur nav Dieva, tur nav
patiesības, nav taisnības, nav dlvē-clguma.
Tā ideālisms veŗ mums ce­ļu
uz tēvzemi un veŗ mums ceļu uz
Dievu, kas ari mūsu tautas likteņus
lemj. Tēvzeme mums pagaidām
zaudēta. Dievs un mūsu gara pa­saule
mums nevar zust. tos mums
nevar nekāda vara atņemt. Sve­šumā
izkaisītus mūs vieno Sl ticība,
apziņa, ka esam cīnītāji, kam, par
spīti vls'^m grūtībām. Ir jāiztur un
jāuzvar. Tāda Ir n^donālā id-llis-
MlUgā shmda
mi sados msr! ?āf« hnīT i^;^ P'^^'™»»' ^^^^^ valda tagadnes
dSanoEiro^^^^ situācijā. Tā Ir nesa-
25 mUi cSvīku ^^^^^^^ deklarētām Ide-
Ltes kaSno .rirf.. S^^/mi^^; vadlīnijām un faktisko Izri-m^
rA 5R mm . T i f f c f^lSf ^tarp vispārējiem principiem _ ^ ^ ,
Smufs StSa's"' Ari ba?sV£ i ^ l ^ ^ ^ ^ ^''^ ^audē-j^rde&Ig^^^^^^ tid. kad varējām | «rDiSi^^^^^^^^
Sffi^^^^^^^^^ mālie režģlrfcar mūsu bijušos dzim-nl^
SS^f "^^^^^^ "L^^ltenes aizstāvjut. Bet šii smagums
^Sf!? h«^t uz mazajām Baltijas taStām S^M SSf^l^* m^li.^^^ g. vlspāri. Tās izkUedē un pulverizē
ffiv ^^^ovfi"'^?? ^i^^'^'^^A* h*^» P««a«l«8 vējos, paveŗSt ar zl-
Pa«alk1rtlkai2^^milj^^^^ te^bežoJuiAlem indivīdu-g.
81a *aits varbūt sasniegs pilnus^ eksistences iespēju, bet Jūtami
3 mUjardus. «S^^tu Plnnā un otrā kulturālās un garīgās ko-pasaulei
karM^ Nav varas pa-
Ji^l^ l«<Jz^otāju. ļjet p t^kai saulē, kas mūs atbalstītu, rādot pa-
65 mllj. Neskatoties uz kara katas- udzīgu Izpratni. Bet mums šī ga-trofām
» Pēdējo 10.gadu laikā pasau-rigj un kulturālā kopība ir pašlaik
Ies iedzīvotāju pieaugums bijia IT viss; tā, ir mūsu galvenā vērtība un
milj. gadā. ļmūsu nākotnes ķīla, lai trimdā eso-
^ U!f ipeciālisti un dtl zinātnieki I jļe neizvērstos nokaltušos saros pie
aprēķinājuši, ka viena Iedzīvotāja jsjBtvas tautas tik daudzās vētrās dra-uzturēSanal
nepledeSami 1—1,2 ha gātā koka. Mums jāpalīdz sev pa-apsfrādālamas
zemes, bet pašlaik šiem; telpiski izklīstot, iekšēji jfisa-cauŗmērā
uz katru dvēseli pasaulē] sigdzas vēl ciešāki.
Iznākot tikai 08 ha. Tā kā pasaules Paldies Dievam: emigrācijas iz-ledzlvotālu
skaits var pieaugt par 20 kalsijumā šis iekšējās saites vēl nav
milj. gādā, pēc 25 gadiem \XĶ katru hriruSas; latviešu rosīgākā daļa Iz-iedzlvbtāju
iznāks valr stikai 0,6 ha. rāda svešās malās dzīvības zīmes.
Aramzemes platība pasaulē ir I,6ļ3et cīņa par savām tiesībām, par
miljardi ha, un to vēl varētu pālie- savu pastāvēšanu nav domājama bez
lināt paļT 8 proc. Tāpat vēl pastāv iļdejislfa kodola. Sal skatījumā mū-ieij)|
fti celt ražas, bet ari tai daba su idejisko vadmotīvu varētu ietvert
sprauž robežas. jēdzienā n a c i o n ā l a i s Ideā-
Jau tagad no uztura viedokļa pa^- Usms. Nacionālismam, kāds sal
saules: iedzīvotāju stāvoklis stipri jēdzienā ir domāts, nav ndcā kopēja
traģisks. Pirms otrā pasaules kara ar agresīvo nacismu, kas sakņojas
Itoll 10 proc. no visiem cUvēkiem uzptitigā iedomībā par kādas teutas
p bijā labi paofiluši, vfena trešdaļa ap- rasisko pārākumu. Tas^ ir tikpat
taerinoši, bet vairāk nekā puse neveselīgs un nosodāms kā Msaa to-spiesta
vairāk vai mazāk badoties, tālitārisma izpausmes. Apspiežot
Pašlaik Ķīnā iznāk 5 iedz. uz 1 ha. un nomācot dtas tautes, šis krcjii-i
l » e dzīvo ārkārtīgi triicigi. Tāpat ļoti gals nacionālisms tās brutāU verdri^
dzīvo 410 milj. indiešu. Pēcļna un izmanto, neatzidams mazo un
50 gadiem Ķīnā un Indijā būs 800
. "^-w, ---fŽtvi^Sf apsp^l^M^lua ^«.^••^««i. . j « i \^
slmks ar to! Aslmllādjas spējas latvju tauta? kādreizējo cll^^^^
var stiprināt mūsu garīgo kodolu, stūru, jo ļaunās un smagās drives ^«^ļ
bet pati aslmUēš^ās nozīmē mūsu ietekmē latviešof vēlāk izveidojušās «tkal
bojā eju. Svešumā būdami pieķer- peļamas īpašības - kūtriba, vUtus, P^Jf^^^^^ļļ» piegriežam savi no-sln^
es tēvzemei garā vēl fanatlskāk, gļgvums. neuzticība, nodošanās alko-njf^,«*^y^^? I » " ^ ! ^ P^au'^
vēl dedzīgāk nekā tad. kad varējām kolam. Dart)8 strauji Izplatījās un P^» ^^^JH'^^^h,^
tur dzīvot. 1800. g. nāk klajā Jau otrā Iespiedu- atcerēties ari MerķtU.
Šādiem tautiskuma centieniem mā. 1796. g. M. dodas uz ārzemēm,
nepledeSams daudz Ideālisma. Ide- un Vllan^ žurnālā JDer deutsdie
āllsms nenozīmē jūsmīgu pasapņo- ļ Merkur 1797. g. parādās viņa raksts ļ ^^^M^
Šanos par tālām un cēlām lietām, U- Ūber Dlchtergelst und ļ «oP^ns muā
gošanos pēc zilām nesasniedzamām unter den Letten. Tai pašā gadā Iz­tālēm
un mākoņu $tumdISanu; tas nāk Meri^eļa apcerējums par Jūma
un Ruso pārdomām par plrmnoUgu-mu
Udz ar apceri par dzimtbūšanu. I TidI lukiiiiiril nebUn flgi,
1798. g< M. raksta romānam Udzigu ^ Msanle ki iela bnntii.
darbu Dle Rūckkehr Ins Vaterland. „ ™ ^ ^ , .t
1798.-99. g. nāk klajā lielais M.I ™ WmlT
darbs Dle Vorzeit lieflands. E m , ,
Denkmal Pfaffen- und Rittergeistes Peronu brivim* Mttr» pirkāt»^
I, II. Kopš 1799. g. M dart>ojas Ber- Italeis plUnana itl Muil «ani:
llnē par žurnālistu, nākamajos gados I Atviriii beiglU, betgiiia Iril
spēcīgi uzbriikdams Napoleonam.!
1606. g. M. ir atkal Rīgā. 1812. g. bēg Sapratar Invojaa mmki atimda,
uz^ Maskavu (j^ārigi M^rķellm L ^ , ^ ,
raksturīgs nenoliedzams rusofmsms).!"™ ifnum mmāvmum,
1813. g. Ir atkal Rīgā. 1816. g. dodas ļNelraa M mirdi Dfei^as vatbili.
uz Berlīni, bet no 1817. g. pārnāk uz
Rīgu. No šī laika līdz 1838. g. M. t^.\^^hA^^H,^f^^^šh^A^^lii^»A<
Studiju iespējas latviešiem Bonna
Laikraksta Latvija S. g. 8. jūl. nr.
rakstā Bonnas studentu mītne jā­atstāj
skarts ari jautājums par stu­dēšanas
neiespējamību Bonnā un par
baltiešu kristīgo studentu mītni Han-gelarā.
Paskaidroju, ka Hangdarā pie
Bonnas pastāv baltiešu kristīgo stu­dentu
mītne, kurā u^em baltiešu
studentus no dažādām zinību noza­rēm^
Dzīvoklis un uzturs studentiem
Ir par brivu. Ikvienu, kas piedalās
mūsu VoļpNizīvē, mēs lūdzam parallēli
savām studijām augstskolā sagatavo­ties
mūsu m^hiē kristīgam laju dar­bam
— kristīgiem sabiedriskiem pie­nākumiem
mūsu tautas dzīvē kā ari
vissļļS^ cilvēces lab5. Sim nolūkam
mīinē notiks nr'cHlasī^umi. pārrunu
vaWi. bībeles stundas, lūšanu
brīži. dziedāfi?in«J un citas «rarigas no­darbības.
Par l«Mor<ATri nf»^drēti
mūsu mācības spēki. vācU garigle
audzinātāji un ānemju viesi.
Līdz šim mītnes vadība ir varē-jus'
uzņemt ikvienu mūsu st^'dentu,
kas vē;^:ies iesahtT^^es šajā darbā.
Tikai vienā eadT^umā, uzaidnājuSl
kādu kandidātu piedalīties mītnes
izbūvē, nesaņēmām no tā vairs ne­kādu
atbildi. Noraidījuši neesam
nevienu. Nākošam studiju semestrim
pieteikušies — lūgumus iesnieguši 10
latviešu studenti un abiturienti. Mēt
ceram, ka tie visi šeit atradīs mājas
vietu un stualju 4 . . « ^ v , u Bonnas uni­versitātē.
Pašlaik mītnē norit steidzīga Iz­būve,
darbus velc bez Jebkādas at­līdzības
brivprātīgl mūsu studenti
Mītnes vadībā bez atalaojuma dar^
bojas garīgās dzīves vadītājs māc J.
Urdze, saimniecības nozares pārzinis
Dr. lur. A. Zelmenis un grāmatvedis
A Pomers — pēdējais saņēma mazu
kabatas naudu.
No 1.^1. augustam Hangelarā
mītnes Izbūves paātrināšanai notiks
starptautiskā kristīgo studentu darba
nometoe. Piedalās studenti no Somi­jas,
Norvēģijas, Dānijas, Holandes,
BelģUas, Šveices. Amerikas. Vādju
un mūsu pašu ļaudis. ^\ nometne
veicinās ari gariģo sadarbību studē­jošo
saimes vidū. Bez fiziskā darba
paredzētas dažādas garigas nodarbī­bas.
Uzaicinu visus interesentus pie-tdkties
mūsu kopējā mērķa sekmē­šanai
— kristīgai pašpalldribal. Mēs
esam pārliecināti, ka šis palīdzības
»e«pēias Ir loti lielas un viņu pamats
ir vienprātība un ticība.
Māc. J.Urdie
-5
.t
ii
!
ii
i .ii
• r ;