Bavarijas Latviesu vestnesis, August 22, 1950

              L A T V I J A TreSdi^ 1950. g. 18. augutil
1 i
ii
|.;ļ ,
i:
5"; \
i
Iii
1
i
m
U ļ,:
• ir \
INTERVUA AR BEITU JOSLAS KATOĻU DRAUDŽU DEKĀNU
MONSIŅORU JĀNI VELKMI
Sinls dienfis LCK mītni Augufit*
dorfā apciemoja britu joslas katoļu
draudžu dekfins monslņors J. Velk-me
» kas Jau kopš 1948. g. vasaras ār­stējas
slimnīcā ZalckotenL Izmanto­jot
io ga^Jumu, musu līdzstrādnieks
griezās pie dekāna ar dažiem jautā­jumiem,
kaa skar mūsu vispārējo
stāvokli un organizādijas darbu.
Vispirms 74 g. v. monsiņors rak­sturoja
sava garā mūža piered^ cīņā
ar svešām varām un dažādajiem no-grupēJumieDļi
par visas latviešu tau­tas
tiesībām un brīvību. Tā sākta
1902. g. Preiļos, kur, darbojoties ka­toļu
draudzē, viņam nākas uzņemties
cīņu ar pārkrievotājiem, lai latviešu
b^us mācītu rakstīt un lasīt lat­viešu
valodā, kas ari izdodas. Ludzas
draudze, kuip viņu pārvieto 1905. g^
atsaucoties uz cara manifestu, izdo­das
no izglītības ministrijas dabūt
atļauju ticības mācību mācīt latviešu
valodā. Velkme apce}o visus sava no­vada
ciemus, noskaidrodams ļaudīm
nacionālās kultūras un vienības lo­mu
revolucionārajā laikmetā un brī­dinādams
tos no pārsteidzīgas aiz­raušanās
ar krievisko anardiiju un
terroru. Tāpēc ari soda ekspedīcijas
laikā l i u d^ neviens n^^cieš.
Blakus nacionālai un kultūras cī­ņai
velkme nemitīgi rūpējas par lī­dzekļiem,
kā pacelt Latgales iedzīvo­tāju
labklājību. Darbodamies par ga-ridmieku
K^upē, viņš nodibina pir­mo
lauksaimniecības biedrību Lat­galē
un krājaizdevu kasi, kā ari sa-riko
pirmos lauksaimniecības kursus.
1913. g» viņu iecel par dekānu Ag­lonā.
Sai novadā tad ari paiejt pirmā
pasaules kara un 1917. g. revolūcijas
posms. Velkme piedalās vēsturiskā
Latgales kongresa organizēšanā, no­drošinādams
ar savu ietekmi balsu
pārsvaru par labu Latgales apvieno­šanai
ar pārējiem novadiem, un ir
iniciators Latgales kristīgo zemnieku
ppriijas dibināšanā. Tautas vienībai
unr Latvijas atbrivošančii viņa darbs
veltīts ari vācu okupācijas laikā un
Latvijas brivibas cīņu posmā. Viņu
ievēl Tautas padomē, kur viņš tur­pina
saskaņas un vienības politiku.
Seko atkal dekāna darbs Aglonā, Rē­zeknē,
Ilūkstē, Liepājā m Kuldīgā,
Visur viņš rūpējās ne vien par drau­džu
reliģisko apkopšanu un nacionā­lu
aud2JM$.anw, bet. arī .par latvis­kām
skolām un kai6ļu jaunatnes pie­vēršanu
latiHtešu kdtifi^:t»ii%īmij,
kad 9 ^ ^ ^ nt&i^lcuflt^
gu dsuttilbu attīsta pāri>6lotājL
Trimdā Velkme turpina garīdznie­ka
darbu un blakus'tam no 1946. g.
līdz 1948. g. vasarai ir ICK un LCP
loceklis. Kādā no LCP sesijām jau
1946. g. viņš ierosina domu visiem
līdzekļiem sekmēt tālāko emigrāciju,
kaš toreiz sastapa loti sivu pretestī­bu.
Jautāts par viņa n o ^ u šajā un
citos aktuālos Jautājumos tagad, de­kāns
norāda:
„Tāpat kā toreiz, ari tagad es tau­tiešiem
gribu likt pie sirds pēc ie­spējas
ātrāk gādāt, lai tiktu projām
no Vācijas. Lai nevilcinās tie, kas
tiek aicināti uz transitnometnēm un
ar šādu Izturēšanos lai nesabojā tā­lāko
emigrāciju citiem, Jaunajās ze­mēs
pats svarigākals noteikums —
turēties kopā. Visur jāorganizē na­cionālās
vienības bez politisko parti-
Jii, novadu vai citām atšķirībām.
Šķelšanās un diferencēšanās jau ne­susi
diezgan posta."
Uz Jautājumu, kā viņš, būdams
viens no vecākiem Latgales kultūras
darbiniekiem, skatās uz pašieizējo
nelielās trimdas latgaliešu grupiņas,
kas pulcējas ap laikrakstu Latgola,
nesamierināmo un bieži vien kaili
sāpēm jāvēro viss tas, kur nevaja­dzīgi
^esta enerģija savstarpēju
}retešķību un nesaskaņu vairošanai
>eviš|^ tas nosodāms tagad, grūtajā
laikā, svešu durvju priekšā.
Sevišķs gandarijums man ir, ka
Timdas centrālie orgāni LCP un
LCK nešķiro latviešus pēc viņu poli­tiskās
pārliecības, novadu vai konfe­sionālās
piederības, bet ar iespējamo
enerģiju un prasmi cenšas aizstāvēt
visu latviešu intereses. Gribētos no­vēlēt,
lai tas tā paliktu ari uz
priekšu un lai atgriežoties dzimtenē^
mēs visi būtu vēl sirsnīgākām un
ciešākām saitēm saliedēti, nekā dzim­teni
atstājot. Uz to mani lab^e
dievpalīga novēlējumi"
NO RIGAĀ RMJfOgatlItf
IROTEJAS TOMSONES SKARBS BRlDINĀJUBIS AMERIKĀŅU
TAUTAI
ORDEŅU UN BIEDAĻU BIRUMS «„^BIIC*O
UZ 5. AUGUSTU - KOLHOZOS Paostāmā
DARBS LIDZ MELNAITUMSAI- f^^L^rSāg^^
BOERA G»IBU APUECINA AR L^^g ļ^jjusļ Heiu ASV laikrakstu ko-
PASTIPRINĀTU RAŽOŠANU respondente Vīnē un Berlīnē, norai­zējusies
par savas dzimtās temes po-
Uz 5. augustu, kad paiet 10 gadu, Utiku. , .
kopš KirdienSteins ar U c i žēUgi lū- „Mēs dzīvojam krizes laikā," rak-dza
Staļinu uzņemt Latviju padomju gta Tomsone. „Mūs apdraud no vl-
Prakfiskais
padomnieks
KĀ SAUDZĒT KĀJAS UN IZVAI­RĪTIES
NO PLAKANAS PĒDAS
PaMoie Ir Uetas, pu kuŗtm mH nevi»
jadzlfi lauzām galvas, bet Ir ari JanU-Jmiit,
knŗlem nepelnīti paejam faŗftm. T i
katri no mnms tina, ka tUvot dands
ttrik nognrttam nekā ejot Bet kftpēc taa
ta, kldas tam vardtn bflt sekas nn k& to
varētu novērst, par to bOstm domlJuBl
vimaiik.
Cilvēka kijas domltai leSanai on ne
ttfivēianai, par to āntt Jau Ubu laika ir
vienis prStis. Tāpļic medicīna dara visu,
lai ilgas savešanas eventuilis (aunfis te­kas
novērstu. Ar ko atiķirls Iešana no
savešanas? Ejot ķenneņa syars vlenU*
dilfi izdalās pa visu pēdu, un muskuli un
saites vienādi nodarMnfitas. Bet tam mns*
kuļn tavUklanās nn atslābSana veieint
asins riņķošanu. Protams, pēe Ugakas ie-republiku
saimē, kam „tētiņS", pro- g§ni pusēm. Vakar tas bija Hitlers
tams, piekrita, pateicīgajiem algot- Uo^jien tas Ir Staļins, atombumba
ņiem pār galvu nolijis Jauns ordeņu nodevība niūsu pašu vidū un saim-un
medaļu birums. Atkārtoti ar Ļe- nieciskfi nedrošība. Taču mēs lieliski
ņina ordeni apbalvoti KirdienSteins, protam sevi mierināt ar to, ka esam
Vilis Lāds, Kalnbēi^iņš, Andrejs visstiprākā nācija pasaulē, turklāt
Upitis, PelSe, Ļebedevs, RJazanovs ^gļ ^ visaugstāko dzīves standartu,
uc, bet pirmo reizi Berta Rūmnlece, ļ xjn, par spīti visām briesmām, mēs
kolhoza priekšnieks O. Valdmanis, V.Lg^^jj^ pārpilni iedomāta pašlepnuma.
Bullītis un vēl daži. Latvijas PSR iedomājāmies, ka spējam at-tautas
mākslinieka nosaukums p i ^ risināt visu citu Jvalstu problēļaōas.
šķirts garai rindai aktieru, māksli- J^^^^s iļ^j^ag^ mēs zinām, kas
nieku, skolotāju un dtu darbinieku. U^t^ jg^j^ Anglijai un dodam tai
Starp apbalvotiem Jāmin Anta Klin- L^^^^g padomus, ko darit Indijā,
te, P. Ertnere, L. Zvigule, A. Vide- j^jjg ^ Izraēlā. Mēs dodam pado-niek8,
E. Kronbe^a, A . F r i n l ^ ^ Holandei Indonēzijā
Hundi^ns, V. Coburs, nga Zvanova, 1 ļ^randjai Indoķīnā, mēs dodam
^ ^J^^' Au^'^^^TJp^^omus ari Cangkaišekam, kā tam
un kultūras sekdjas vadītāja M i l d a i ^ t e d o d a m milzu
sanat cilvēks tāpat Jūtas noguris, bet tas
notiek daudz vēlāk nekā stāvot
Eādns launomos pārliecīga sUvēŠ^na
var sdgādātt Vispirms Jāmin plakanā pē­da,
kap ir itpUtttāka nekā to parasti ie«
domājas. Ar plakano pēdu saprotam stā­vokli,
kad pēdas gareniskais velvējnms,
kas tai dod etiutlbtt un mašīna ķermeņa
satricinājumus, ir gtipri samatinājies vai
Pilnīgi Iņndis. Plakanā pēda rodas, Ja nav
īsta samira s ^ pēdas netttpējn un fak
tUko notlodsUnmo, Neievērojot ledtlmt!
bu un daāādas kaulu, salšu un muskuļu
slimlbāt, loti Uela norime ir pēdai
liedgal un ilgstošai apgrfitlnāianal
demagoģisko rīcību un nostāju pret
pārējiem latviešiem un mūsu centrā­lām
organizācijām, J. Velkme pa­skaidro:
„Savā garajā mūžā ar vienādu
sirsnību un lat^ku izjūtu esmu vei­cis
savus pienākumus pret visiem
tautiešiem kā Pēterpill, tā Rīgā, kā
Rēzeknē, tā Ilūkstē. Ir zināms, ka
vēsturisku notikumu ietekmē un no
mums pašiem neatkarīgu iemeslu dēļ
starp atsevišķiem Latvijas novadiem
radušās dažas atšķirības ticības, va­lodas,
sadzīves formu un arī sodālā
ziņā, bet tas nav un nedrīkst būt par
traucējumu latviešu vienībai un sa­darbībai.
Arī Latvijas brīvvalsts di­bināšanas
laikā bija savi ekstrēmi
novirzieni no abām pusēm, bet tautas
vairākums, veselīga instinkta vadīts,
izšķiras iet pa latviešu kopības ceļu.
Tāds kopējs cejš mums jāiet arī
šodien, neatkarīgi no tā, kā domātu
atsevišķi cilvēki vienā vai otrā pusē.
ledetībai un taisnības izjūtai jāval­da
visās lietās un vietās, un no tās
jāvadās visiem. Ļoti priecājos par
mūsu akadēmisko saimi, kas ar pla­šāku
un tālāku skatu pāii sīkām ne­saskaņām
šeit trimdā, nešķirodamas
pēc apgabalu īpatnībām vai dažā­diem
politiskiem uzskatiem, kopīgi
k^ gara ieročus un gūst pieredzi
nākošam darbam atbrivotājā dzim­tenē.
Bet ar lielu nepatiku un sirds-vieglāk
pēda pārveidojama. Ja cilvēks,
kura kā^.resp. pēdu muskulatOra nav
pietiekami trenēta un spēcīga, nonāk ap
stflkļos, kur pēda stiprāk apgrfitināta,
piem., ar ilgstošu savešanu darba vietā.
Veicinātājs a|M»aļais.Jķ cieta pa
KUntm tās ttklāutftos (Dvalnl - a1»u
pēdi^v«tt»māli^Mvoiait(^tr |»arallēltli;ļ«
pat ar tinamu tendenci ut ieicšpusi, tat
gareniskā pēdas velve bdtu pēc iespējas
lielāka. Tāpēe \t ļoti nepareizi censties
pirkstgalus turēt ut ānt Tas pats sakāms
par armijā pieņemto pēda ttāvokU nOd^-
ra<* stājā.
' Ari visas deSi piegulošās slēgtās kur­pes
traucē pēdas musKulātdras brīvu dar­bību.
Muskuli IcIOst vājāki, un reizē arto
samatlnās pēdas velve, veicinot plakanās
pēdas rašanos. VUUelākle ietiildaml ceļa
ml pret pārmērīgi augstiem papēžiera,
kas rada nenormālu pēdas suvokll un
burtiski kroplo kāju. Plakanā pēda Ir
saistīta ar nepatīkamām sāpēm, traucē
iešanu, rada ilgstošas muskuln kontrakel
Jas. (krampjus) un beidzot var radīt pē­das
kaulu plēves iekaisumus un paml
rumus. I
Otrkārt, sUvot trflkst muskuļu kustību,
un venozās asinis, kurām Jau a atpakiU-ceļš
ut sirdi ir apgrōtini^ts vertikāU ita
vokla dē), sastājas arvien vairāk kāju vē­nās,
tā radot traucējuma lermeņa apgādē
ar svaigām asinīm. Sekas ir kāju, musku-lātflras
nogurums. Ilgstoša asins sastāSa
nās vēnās var radīt vēnu paplašināšanos
ar visām tās sekām.
fils abas nelaimes, par dk to pamatā
nav kāds organisks Iemesls, varam Jau
laikus novērst vai vismai ierobeiot Ma­tus
bērnus nedrīkst spiest celties vai likt
viņiem stāvēt, kamēr tie paši to negrib.
Jo tā ir zīme, ka organisms resp. mus-kulātUra
vēl nav pietiekami ftipra.
H bērni noguruši» tad nespiett viņlis iet
tālāk vai turpināt fbtaļlttet. Itspējami sar­gāties
no augstiem papēžiem. Pārnākot no
darba, kājas no ielas kurpēm Jāatbrīvo
un Jāļauj tām atpūsties.
Ļoti vēlams daudt staigāt basām kājām.
meklēšanas komisijai Bet par t l.
dām lietām pie mums neuztraucat»
Vēlāk vēstures rakstftāji droši vien
būs pārsteigti par amedkāņu morāli
20. gadsimteni, ko parasti apzlml
par „sasniegumu un panākumu gad»
simteni"
Tādi ir amerikānietes Tcmiflonei
ļoti zīmīgie spriedumi par ameri«
kāņu tautas garīgo un morālie
boiāeju. Arvien skaļāk tauta pte«
prasa sev tiesības, bet n e v i ^ nt*
grib uzņemties ne visma^os pie*
Oākumus. Kā gan tādā vidē vn
BuSa, rel Buturlins, Jurovskis, Ve-izaugt
vadoņi, zinātņu viri un perw
S(xuba8, kas ar savām sprieduma
spējām, InteUiģenci un loģiku var
nostāties tautas priekšgalā un tant
un vadīt rietumu civilizācijas gai«
tas?
„Vai tiedām neviens neredz, ka
Jaltas nolīgumi ir vēsturiski Oms
dl kulturāli atpakaļejoši un augstā­kā
mērā nemorāli?" tālāk Jauti au­tore.
„Kad no Austrumpolijas
dalīja veselus apgabalus un atdeva
Krievijai un tāpat Austrumvādjai
„ n 1 ^ r^^m«ATn^^ novadus PoliJal vai tad neviens na^
Ucka,'Sinovjevs, Stibirska, Parinov-1 ^^f^^^^^^ pēc kādiem vētturiH
skis, Gavrilova7kas ir Rīgas Aoreo- i ^ ļ j ^ ^ ^ ļ ^ j ^ * pamatiem un aiz kādiem eU ^
grafiskās skolas direktora vietniece, h ^ ^ ^ ^ < ļ ^ ^ ^ ^ ^ n^ion'ffi nog^i^Mem motīviem tas^viss no-
^ revolūcijas Āzijā, bet tad esam pafii.^J. Vai tad n e v i ^ nednāja. ka
Latvijas kolhozos ar augustu sSku- pg^^jg^i komūnistt, kam jau ir .Baltijas tautas iie etnoOTfiskfi. m
sies rudzu pļauja. Šogad pirmo reizi §0 g^^^ pieredze revolūciju' valodas un kultūras ziņā nebiji
pļauj ari ar kombainiem . R^ortāžā L^^jj^g jj^ Ein^g — ^-^—^
P^JP/'^-f Uēs pūlamies importēt 19. gadsim-ņik
statīja, ka MkaiJ a^ Uberālismu, lai gan paši «avā
pnaamņui . kīrnardt «w»mm SSftnokkhhnollmmnasa Aa^iM^n^A^l ii«l ^ - ^. ^- . ^'„ ^33^^ atmetuSi .a r
ma parakstījusies visi kolhoznieki, '
Ksaik, ^p,tto*u^t ipfl! f6n u'!n! 1pļ[alu^j? i^m„ "si^e.nn k^ū^- ^ Tipei emyūestaum dil vrēinkfii.š aknamu. ilar il aaipkssv ēurn- mLitn„. ''p^us^die.,n?ā.! ^Tūlli,ņ* r^kUu.ļt teuLrpta5t U™~ tS'°. ~ļiŗ,*|,^^^ Pasaulē yno^t iek,:
uz lauka, strftdājot 20 stundu dienā 1°^»^ noraizējusies par visu vaitar
M, pl« kam kilUanS
dalās Sl 6 ppuusaLudužic i^m vārpas J^«Jf • \ ^'^^^^^'^Z^^^
Skolēni un bērni. Ari dtos žomozpi ^^^^^^
miera petīcijas parakstītāji a p ņ t e i a i » ^ P^ f^
kalpot mieram, vairāk Gādājot u n f J ^ sSkās jau senajā Grieķijā,
savus ražojumus nododot valstij. H"^ P»^^^^^
īpaša sacensība miera labā gākli un daUe» Jēda^^
kūdras nurvos ma ar savu kārtības un likumības
t>r^oa »sir*« ^«,411*.. M^l^ftlu- Bfi^tā Tasc bljō tt, kas <kva
n r ^ ^ T ^ , ^ ^ w ? t P^nigo brivibu un konsti-
E t ^ n . ^ w htf^tSim tūdonāllT valdības lormai, beipar-
Sama kolhozos, kur partijas biedriem likumus, zinātni un nipnie-
Jāvada ražošana un kolhozu apvieno- S,» ^Tn VAkareirftnflfi
Sana. īpaša vēriba piegriežami sociā- l^^^I" ^J^^^,}^^^^
listiskā īpašuma stāšanai un ražas h P f f c j J , ^ » ^ ^ ^ ^
ievākšanai bez zudiSniem. Uzmanīgih?^^^*!^!^^^^
jāraugās m> lai novtotu sabiedris- PI^^*^ Trumens pirms ^em
i S u ^ u n i ^ ^ P«ns 4lJf^^^^^^
Sitoa Jaunatnē ^^'8^^ sasnlegSot^velelu biljonu
biedrs Kamerjans plaSi stāstīja par'un lielumu sākam izmērit dolāriem.
krievi un ka Staļins irisdmlto gi­du
svinīgajos neuzbrukšanas Ugu*
mos pats bija atzinis Baltijai vālito
patstāvību? Un kad PotsdamI B»i
vins un Trūmoii ne6ēla wUim
iebildumus, ka no Austnimvādļji%
Ungārijas un Cechollovakijii dl»
portē vāciešus, vai tad nevios m»
redzēja, dk neloģiska un mortUdd
nosodāmai ir tāda ifdba, Ja vid^
Sus par tāļdu pašu ricibu tinlja par
„nozieguitdem pret cilvēcību** u&
sūtīja ui karfitavāmT
Vēl nekad Uelai dviUileiJu oat
lagFāvuSi tīri irējl apitil^ Vm
parasti par iemeslu Mjii n l MI
stulbumi, cilvēku kaislības vai pM*
savaldīšanai trūkums. lOs ddvo*
Jam demokratijas laikoi, un tai to»
žlmē, ka pēdējais vārds viili l i iM
paliek tautas vairākumam. Motti
pašiem liekas, ka šis apstākUi nfli
ari glābs. Bet tas mūs nevar vil
glābt, bet gan pazudināt, Jo tauta
vairākums nav pietiekami lt||f*
tcļtS)*' nobdcte "Tomsoftt šāvu meā^
« # i ' t a a ^ tik ikārbo B i U ^ ir
p9c iespējas pa grantētiem celiņiem, tik­ko
plautn plavu vai Udzlri, lai rastos kai«
rlnSJnms pēdas Idai, tiktu nodarbināti
mnskiiH un nostiprlnita velve. Darba vie­tā
JIrada apstākli, l i l nebdtn Jāstāv ni
cieta (akmens, cementa) pamata. Ietei­cams
stāvēt uz paklājiem vai koka rež­ģiem.
Kurpes ar gmnljas vai krepa toU
Ir vairāk nekā vēlamas. Mājas mātēm visi
iespējamie darbi bfltn Jāveic sēdot, piem.,
flndināšana, sakņn tlrflana uc. Ļoti ie­teicams
Ir pie katras plepllcs kāju no­vietot
augsak par pārējo i ķermeni. Tādēļ
gan nevajadzētu tās tailņ Ukt uz galda,
bet, atlallotles gultā, novietot Iespējami
augstu.
Zinot, kādas sekas var rasties, pfirUed-gl
un neproduktlvl nopaiot kājas, mēs
varam Izsargāties no tā; tad bdslm ne ti­kai
acumirklīgi pasargāti no nogumnia
saJOtas, bet aiztaupīsim sev daudi nepa
tikSanu, sāpju un lieku Izdevumu.
Dr. BI. 9,
reliģiskiem maldiem un atgādināja
ļeņinisma - staļinisma mācības, ka
nevis Dievs radījis dlvēkus, bet tais­ni
otrādi: Dievs pastāv tur, kur to
rada cilvēki savos reliģiskos maldos
tm murgošanā. Tagad reliģija kapi­tālistiskās
zemēs apvienojas ar impa^
riālismu, lai uzbruktu progresīvai
cilvēcei. Vēl ari Padomju savienībā
ir cilvēki, kas tic raliģiikiem mal­diem,
un tāpēc Jādara viss, lai viņus
no tiem atbrivotu.
Nākamam gadam partijas skolām
Latvijā Jāsagatavo mazākais 1100
propagandistu, tāpēc pie pilsētu iz­pildkomitejām
organizē^ 3 mēnešu
kursus propagandistiem. Kur nav
Idāt propagandista un aģitatora, tur
nav ari cīņas pret buržuju atUekām
dlvēkos.
31 Jūlijā sniedza reportāžu par
Jelgavu, kuru pirms 6 gadiem ieņē­mis
padomji' karaspēks. Sajā laikā
uzcelts 10 sabiedrisku ēku un iedzī­votājiem
nodoti 25 dzīvokļu nami.
90 proc. no visas apdinfvotās platības
Jelgavā, bijis nopostīts, tāpēc celšana
grūta. Atjauno ari Jelgavas piU, kur
paredz iekārtot muzeju.
— vai tikai tā nav zīme, ka pie
mums kaut kas nav kārtībā?
Kopš pilsoņu kara visa mūsu do­māšana
kļuvusi gaužām vienkārša,
vulgāra un tīri materiālistiska. Savui
sasnieiumui mēs mērijām ar dažādu
greznflma priekšmetu produkdju, ar
fabriku, automobiļu, radio aparāta,
atombumbu skaitu, ar gaļas un tē­rauda
tonnām, ar ledusskapjiem,
nailonu un filmām, kuru ražošanā un
patēriņā pārspējam visu pārējo pa­sauli
Bet mūsu laulības šl^itSanu
skaits gandrīz Jau sasniedz noslēgto
laulību skaitu. Amerika ir gan viffla-bāk
apgādātā zeme pasaulē, un to­mēr
kriminālnoziegumu>'ticaita ziņā
mūsu Jaunatne ieņem pirmo vietu
pasaulē. Mums ir ari milzīgs skaits
alkoholiķu un garā vājo.
Kamēr mūsu ārlietu ministrijā
pilnā gaitā ir izmeklēšana par ko­munistiem
un homoseksuālistiem,
kļūst zināms, ka kāds no preziden­ta
vistuvākajiem Udzstrādniddem
un uzticības personām, ģenerālma­jora
Harijā Vons (Vaui^en) ir vien­kāršs
blēdis, kas par valsts dariju-miem
ņem sev 5 proa un melo iz-
„Poliiiskōs vaboles" arī virs Igaunijas
kolhoziem
IGArŅU 8AKKANIE MOŖI 8ATU DARBU PADARlIUSl
imniH tm
kMZjPlUMH
KA Dmvo ANOhUAB PUt-
MIUONS ĀRZEMNIEKU
Londona (fm). — Ieceļojušie DP tm
bēgli Anglijā dzīvojošo āRemnMni
skaitu pacēluši līdz izbijuši augstam
110 saiŗiti mācibas
spēkiem
LSK Beļģijā pārskats par JūUju
rāda, ka uz Vādju nosūtītas tautie­šu
atbalstam 28 kastes, to starpā 8
ar apaviem un drānām, ko ziedojuši
tautieši Beļģijā un nodevusi baznīcu
oiiouneniskā imdome. Sadalei zie­dojumi
nosūtīti LSK pārstāvim
Spridm Paeglem. 110 saiņu ir
akadēmisko mācības spēku palīdzī­bas
fonda sūtijumi trūcīgajiem mā­cības
spēkiem V ā d^
Stokholmas Newsletter from be-hind
the iron curtain sniedz infor-mādju
par pārmaiņām padomju
Igaunijas augstāko amatvīru rindās
pēc šī gada marta un aprīļa tīriša-nām.
Nežēlastībā kritušo komunistu
dižvīru vietā, kurus apsūdzēja par
„buržuāzistiski nacionālistisku novir­zīšanos"
iecelti jauni, uzticamāki.
Jaunais augstākās padomes priekš­sēdis
ir rakstnieks Augusts Jākob-sons,
kas divas reizes apbalvots ar
Staļina prēmiju. Padzītā vicepriekš-sēža
Nigolas Andrēsena vietā stājies
rusificēts igaunis, „Padomju savienī­bas
varonis" Endels Pūseps, kas ka­ra
laikā bija pilots un vadīja lidma­šīnu,
ar kuru Molotovs lidoja uz
ASV. Ari partijas pirmais sekretārs
Nikolajs Karotams aizstāts ar krie­vu
Dmitriju Kuzminu. TīriŠanas iz-darija
padomju emisārs Ponomaren-ko,
Vissavienības politbiroja loceklis.
Līdz ar pārējiem bija jākrit Igauni-padomes
prielcšsēdi Pellu, padzina no
Igaunijas politbiroja, pie tam reizē
ar tiem pazuda ari viņu krievu pa­domnieki
Zozulija un Timofejevs,
kas admredzot nebija bijuši pietie­kami
modri. Jaunie politbiroja lo­cekļi
ir Jākobsons, Kuzmlns un Kel-bergs.
Interesanti atrimēt, ka Tallinas ra­dio
bridinājis kolhozu zemniekus no
bīstamās Kolorado vaboles. „Saskaņā
ar padomju Igaunijas valdības iegūto
informāciju" šīs vaboles virs kolho­zu
laukiem izkaisot amerikāņu lid­mašīnas.
Ļoti jāšaubās, piezīmē
Newsletter, vai šī ziņa par amerikā­ņu
lidmašīnām virs Igaunijas kolho­ziem
rada to sašutumu igauņu zem­niekos,
kādu padomju iestādes ar šā­du
informāciju cerējušas panākt.
Gluži otrādi, igauņi par šo ziņu, dro­ši
vien, priecājas, — diemžēl gan ne­dibināti.
Korejas konflikts atdzīvinā­jis
igauņu tautas cerības uz atbrivo-jas
MGB šefam Kūmam, kuru tāpat šanu, im līdz šim pasīvā pretestība
kā Karotamu un agrāko augstākās visā Igaunijā pastiprinās.
līmenim. Patlaban Antfiilft diSvo
425.578 ārzemnieku, kamir 1988. gi
to skaits bija tikai 198351 Mlnētajoi
skaitļos ndetilpst finemJatOrittl bet
to lielāko daļu sastāda poUtiskti
bēgļi kas Anglijā mēģina nodiblnlt
Jaunu eksistenci
Lielākā ārzemnieku kokmija kUr
glijā ir poļienv Tie pa Uelākai ddil
ir bijušās ģenerāļa Andersa annifai
dalībnieki un viņu ģimenes ^ l o o ^
Patlaban Anglijā ir pavisam^ 10.756
poļi, pret 6000 pirms kara. Ap 100.000
no viņiem nodarbināti tekstila vai
kahirūpniecībā, lauksaimniecībā ua
mājsaimniecībā. Poļu tautas gnm
lAnglijā izveidojusi rosīgu nadonUO
dzīvi ar savām baznīcām, klubiem,
teātri un poļu valodā iespiestii die­nas
laikrakstu.
Tālāk ofidālā statistika min ap
100.000 personu lielo bēgļu grupu ao
Vācijas, Latvijas un Lietuvas, kas pa
lielākai daļai strādā par mājkalpotā­jiem,
lauksaimniekiem vai raktuvju
strādniekiem. Daudzi no tiem dzīvo
hosieļos, un ari SI grupa kopj lavtt
sabiedrisko dzīvi un svin savus tra-didonālos
svētkus.
Lielākā daļa no vācu un austrieša
bēgļiem, kas Anglijā ieradās M
pirms kara, bēgdami no Hitlera re­žīma,
tagad vairs nav ārzemnieki JO
kļuvuši Lielbritānijas pilsoņi un rei­zē
ar naturālizēšanos daudzos gadī­jumos
ari pieņēmuši anglosakšu Ul-vārdus.
Ap 15.000 Anglijas franču vidū Ir
daudzi veikalnieki, kas atraduši dar^
bu zīda rūpniecībā, kā firi lōietn»
skaits pavāru. Samērā nelielā attālu­ma
dēl no dzhntenes, AngUjā dzīvo­jošie
franči bieži vien gadskārtējo at­vaļinājumu
pavada Frandjā, bet ari
viņi izveidojuši rosīgu nadonālo ko­loniju
ar klubiem, skolu, savu kultū­ras
institūtu, slimnīcu, kā ari savu
krodziņu Londonas Soho priekšpil­sētā.
ICrodziņa īpašnieks ir francūzis,
un tajā, kā atzīst paši franči un ari
londonieši, valda tipiska franču al^
mosfaira*