Bavarijas Latviesu vestnesis, September 20, 1950

              •
m g> 16. septembrf
it eeliiiiud varbūt n,.
J c i ievadīt kāduaugfj
(tu minl«trs Kardelg Ž?,*
-eldOto MtreSo pozičiiu,'
im rietumiem uzskatot
j ^ c l ^ e , par vidu!
L<Mf pret Albānijas ko,
flkotlca lietus sezonai
«pkate par Iespējamu
jijas vidienes kalnāju
, pārvaldot dažādas albā-i,
piegidā ieročus Tito.
ijārlpo kādai galvai, rak<.
ļo tichniskas kļūdas dēl
Budapeitas raidītājs ne.
•rUgl klausītājiem p ā N
balsa progranimu.
mēģiiiālumu lafrābt
tuvāko divu mēnešu lai.
lietpratēji Vašingtonā,
i Matkdvai politbirojā ra.
Koivjft, ziņ^ no Austrum-i;*;
Pirettlžu zaudējusi Ma-toui
mudinljusi uz karu
«VlegUivis Molotovs, kas
itri aplams solis Varetu
ilt^e pasaules konflikta,
irezidenta vietniekus uz.
^ i i Iespējamiem pficnie-liišim
^pi^enotām nāci*
ļ^iņļljōrdāii^jaB valdība.
I^Jfdŗdfinai upi žīdu vie*
liiilui Tfansjordānijas ro-nOU/
piurtisāiiu pašreiz
dljenvidvi provincēs, (im^tmM ministrija!
Jiolteg: arf kāds komū.
fvHB^edis; Pēdējās ne-pdķliUis
pilsĢtās par.
troiežoil valdnieki,
lereēuf pafi^eiz izga*
irtgriatārvaUtis. Pēc
tju'liŗtdeienlem šie ierod
tanku. Ierobu demon-
Uelbrltfinijfi pie.
•|rihēt|, Ijrttu un citu
idottertts" mOkiem un
jm ŌMho^^^ ko-illiil^
dāStajiem u stun^
ļitfiilliiiigfikta: darM un
IfUbiliMUinlBs kursos.
par^ ierl.
<i4^ MIkonI Batory at-
MtM strādnieki, lo t
iif 1$ kastes ar strep.
niesim politiķi, bet mēs
ipiotitidnt var ndderēt
'*^K<»^«", paskaidroja
. ji|rmdiett Malajā le-
]ii tvaikoni Ļermontov.
i vil 7000 t gumijas, ko
rt|t uz Odesu,
etms vai kara gadījumā
ļaunais Ariļientinas 11.
unLsplegdIanu. So
valdība iesniegusi parla.
pirmdien iauzls pazīsta-
* :ekf, H g. vecais Bern-i^
ģļl krftot savā dārzā,
rakstnieku operēja,
tunikē vēsti, ka Sovs
Ieveda slimnīcā,
, teica māsāmr'„Es
ķ*^^ būtu daudz
fittljlku slimnieku".
Svētā gada plrma*
^ «.il;lH5i.Poni;i, ziņo '
leridugās
_!l»tf trešā
^īfesā. Vienu delegāciju
rliiais redaktors.
1 jiftbt IS apraktos sko*
^ eetru dienu izmisīgām
fkpmaņdas tagad oarbus
iueriii grāmatu Krusta
Jšas padomju okupāci-i
. Tāpat aizliegta ame-
Jprof. Oalika grāmata
iburīiemlldz_^ Hitleram,
krlavi apzimP par „fa-
1*!;...:
Jreiz ir britu strfidnie-
.Jftot ar ieprieWējo ga-ias
pieaugušas par 294.510
[un izdalīt Svētos sakra-ardiiblskaps
aizliedzis
pfiteram 2anam
[aavajal nn Alaskai vēl
l i pieprasīšot daži se-kontrabandu
tiz Pad. «a-
(meiropas valstīm Vīnē
. polldja ar britu arml-lesta
Ierēdņiem. Kāda
j firma", kuras centrāle
ftniba nodarbojusies ar
i detohātoru, lidmašīnu
ilta, rādija, urāna un d-materiālu
piegādi krie-iribas
darbinieki apcleti-
" tuvto attieksmes ar
„.jparttjti. Atrasti ari
.dokumenti.
leelta. stepju racionēSana,
kpš 1942. g. februāra. Pār-gan
joprojām kontrolēs
. Vācijas anstramn joslā,
raidītājs, skaršot vismaz
.listu,.kurus apsūdzēs par
pdām, Machihācijām pret
Išanos no Marksa-Ļeņi-la
Belgrades tiesa pie-ķtnlekam
niēam par spie-labā.
Sr-lO gadus ple-iddinju
sūtniecības dar-citlem
apsūdzētiem,
apgalvoja, ka atzlSa-detumā
pēc 18 negu-
>slavijfi sākusies jauna
m Humānljas labā.
1 ^li^mulkojuši, kļūdas
savus rietumu raidl-ļdomātos
traucētājus, tie-id
DrbSIbas padomes 25.
iē runu" sāka padomju
•Traucētāji strādāja tik
|ka runas Korejas ļautā-m
tulkojumiem nebija
nekas,
ies nn sieviešu sabied-bijusi
pieejama kāda
iemītniekiem, paskaid-toils,
ierosinot Izmeklē-sodltie
par 8 dolāriem
imerā uz pusstundu tlk-
Sādā ceļā iegūto naudu
darbinieki un viņu pa-lasens
Maskavas
lieku sarakstā
— Ļiteratumaja Gazeta
deklarē, ka starptautisks
•kā kara noziedzniekus
isa maršalu lordu Tren-
Iku Morganu un pārla­bu,
tāpat kā amerikāņu
- Haroldu Stasenu uņ
īlebertu Grafu. Tie visi
ktbmu karu un esot „bls-samaksfis
ar savām gal«
mi
LATVIJA
Latvian Newspaper
Sf. n (416), Sept. 20, 1950
Publisher and Edltor: Valde­mār
» Lambergs, Sdiwābisdi
Gmūnd, DP Camp Artillerie-
Kaseme, Phone Sdiw. GmUnd
2159. Printer: Remsdruckerei
Sigg. Hārtel & Co, Schwābisdi
Gmiind, Paradiesstr. 12. Publis-hed
twice weekly Circulation
ll.OOO/Sponsor-Intemational Re-fugee
Organization.
lATVlAN NEWSPAPER
Nr. 72 (416)
TMdien, 1950. f. 20. aepi
isnak treMienas u n m ^ f ^
Izdevējs: Latviešu Centrālā Ko­miteja.
Galvenais redaktors: V.
Lamberts: salv. red« vletn. M.
CuUtla. Redaktori: A. BoUteins,
P. Klfiņs, B. Ķīselis, V- ^
£A ^ R a i » t « ^ ^ Svarc».
Austrālijas redakcijas v*<i- ļļ-
Smlts (Lawley House. Canber-ra,
AC.T., Australla), RaJ^K
cljas adrese; (m Sch^JMscb
Gmttnd. DP Camp ArtUlerlj-
Kaseme. tālr. Schw. Gmtod « »
APVIENOTO NĀCIJU KARASPĒKS JAU
CĪNĀS SEUUS PRIEKŠPILSĒTĀS
PESANTS mU^LOSNfiA^S ^OST A - "I"Z«PpLfE^TJŅKU^ PLE^C^E JI KIMPO LID- LAU1 KA AMEBĢIEKNAEWRA KUAS UAMVEmKAu RLTIŪERLSS
APMEKLĒ INVĀZIJAS FRONTI
Tokio (D). — Uģi gaidītais pagrieziens trīs mēneša ilgaji^ ciņās Ko-le^
sSkās pagājušās nedēļas beigās. Vašingtona on Londona par lielu
gaiaiegumu jau uzskatīja to, ka ģenerālim Mekartflram visos frontes sek­toros
izdevās apturēt kdmiinistu iielofensīvu un pasargāt svarīgo Puša-*
nas apgādes ostu. Bet tad pagājušo piektdien, par lielu pārsteigumu v i ­siem
militārajiem novērotājiem rietumos, Filipīnu atbilvotājs sāka Apvie­noto
nāciju karaspēka pretuzbrukumu. Kara kuģu un lidmašīnu aizsegā
amerikāņu un dienvidkorejiešu spēki izcēla piecus desantus daudzus sim­tos
kilometrus aiz komunistu līnijām. Pēd^ās ziņas no Tokio vēsti, ka
Savienoto valstu flotes kājnieki cīnās jau agrākajā Dienvidkorejas gal­vaspilsētā
Seulā. Svētdienas rītā ģenerālis Mekartūrs personīgi ieradās
InSonas frontē, lai inspicētu karaspēka vienības un pārbaudītu sttvokli.
Viemgi vel Francija pre­tojas
Rietumvaciļas
remUitarizāciļai
Ņujorka (E). — Pēc trīs ārlietu
ministru konferences tais pašās Val-dorfa
Astorijas telpās Ņujorkā pagā­jušās
nedēļas l^eigās sākās Atlantika
pakta apspriedes. Tajā piedalījās 11
signatārvalstu ārlietu ministri. Vie­nīgi
Dāniju pārstāvēja tās sūtnis
Vašingtonā. Kā ārlietu ministru kon­ferencē,
tā ari šai apspriedē svaii-r
gākais jautājums bija Rietumvācijas
remilitārizācija m vācu spēku ie­saistīšana
kopīgajā aizsardzības sis­tēmā.
Pagājušā nedēļā pret to asi
nostājās kā Bevins,, tā Sūmans.
Amerikāņu viedoklis jau bija skaidrs
pirms ilgāka laika. Ārlietu ministrs
Ečesons un augstais komisārs Mek-lojs
vēlējās „atrast metodi, kas ļautu
ari vāciešiem rūpēties par savu aiz­sardzību".
So atzinumu ASV ārlietu
inistrs deklarēja ari apspriedēs ar
aviem kollēgām un Atlantika, pakta
sanāksmi Bevlns, pēc sazināšanās
ar Londonu un pēc britu ministru
kabineta ārkārtējās sēdes, paziņoja,
ka-Lielbritānija atbalsta Dina Eče­sons
iesniisgumu. Vienīgi Sūmans
palika pie saviem agrākajiem ieska­tiem,
ka Rietumvācijai nevar ļaut
organizēt savu karaspēku.
Lai nomierinātu franču atklātības
domu un noskaņotu Parīzi par labu
Bietumvācijai, pagājušās nedēļas
beigās vairāki amerikāņu raidītāji
deklarēja Vašingtonas viedokli, ka
Savienotās valstis saista vācu divī­ziju
dibināšanu ar garantijām, ka
Rietumvācijā nekad netiks atjaunots
militārisms. Vašingtona tālāk pie­bilst,
ka vācu sauszemes karaspēks,
salīdzinot ar Atlantika pakta bruņo­tajiem
spēkiem, būs pārāk niecīgs,
lai varētu apdraudēt Franciju. Jau
sēdes pirmajā dienā Ečesons pa­skaidroja,
ka Rietumvācijā neražos
ieročus. Militāro palīdzību vispirms
saņems Atlantika pakta signatārval-stis,
jo paies vēl ilgs laiks, kamēr
vācu divīzijas varēs praktiski uz­stādīt.
Opozīcija pret Rietumvācijas remi-lltārizāciju
izmanāma arī pašos vā­ciešos.
SPD priekšsēdis Dr. Sūma-chers
pag. sestdien Stutgartē pa­skaidroja,
ka. sociāldemokrāti būtu
ar mieru atjaunot vācu armiju vie­nīgi
tādā gadījumā, ja sabiedrotie
apsolītos aizstāvēt Elbas līniju. Sū-machers
piebilda, ka vāciešiem jāsa­ņem
garantijas, lai Vācija otrreiz
nekļūst par kara lauku.
rīG sesreizelas tiesāšanas
khts g a i aitaisnots
Lineburga (md). — Lineburgas de-nacifikācijas
kamera pēc 3 nedēļu i l ­gas
prāvas attaisnojusi bijušo Hit­lera
laika Vācijas valsts bankas pre­zidentu
Hjalmaru Sachtu, ko proku­rors
prasīja ieskaitīt nacionālsoci­ālisma
lidzskrējējos. 73 g. vecais vā­cu
linanču speciālists kopš kara bei­gām
gandrīz nepārtraukti bijis apsū­dzētā
lomā. Pēc attaisnošanas Nim-bergas
lielajā kara noziedznieku
prāvā viņš tiesāts piecās denacifikā-cijas
kamerās, reizēm attaisnots, rei­zēm
notiesāts, bet spriedums vienmēr
pārsūdzēts. Pēdējā prāvā denacifi-kācijas
kamera atzina, ka Sachts gan
savās runās slavinājis Hitleru un at­balstījis
Vācijas apbruņošanu, bet
neesot bijis pārliecināts nacists, jo
pēc 1934. g. tam pretojies un vēlāk
piedalījies pretestības kustībā.
Apvienoto nāciju karaspēka ofen­sīvu
Korejā pagājušās nedēļas sāku­mā
pieteica amerikāņu sauszemes
caŗaspēka virspavēlnieks ģenerālis
Vokers, paziņodams, ka nebūs ilgi
jāgaida, ka iniciatīva pāries aizstāv­ju
.pusē. Sal Intervijai toreiz daudzi
militārie lietpratēji tomēr neveltīja
pārāk lielu uzmanību. Trīs mēnešu
Ilgais karš Korejā bija pierādījis, ka
Apvienoto nāciju spēki, nepietieka­mu
kara materiālu un dzīvā spēka
dēļ, bijuši spiesti tikai atkāpties un
ar grūtībām varēja, nosargāt Pūšanas
priekštilta pozīcijas. Pagājušās ne­dēļas
piektdiena tomēr izgaisināja
šaubas visiem skeptiķiem. Par lielu
pārsteigumu militārajiem lietpratē­jiem
Rietumeiropā ģenerālis Mekar­tūrs
sāka ofensīvu ne vien visos
frontes sektoros priekštilta pozīcijā,
bet ari izcila desantus piecās vietās
simtiem kilometru aiz komunistu
pirmajām ļlnljām. Pēc divu dienu
Ilgas sagatavošanās, ko ievadīja ār­kārtīgi
spēcīgi aviācijas uzlidojumi
un flotes artilērijas uguns, Apvienoto
nāciju karaspēks izcēlās Inčonā»
Ķunsanā^ P(^angdong§, Jongdohā un
ap 40 km uj? ?lenieļleitt ao P o ^
Tai pašā laikā amerikāņu izplešu
lēcēji Iesāka ofensīvu ari pret svarī­go
Klmpo lidlauku, kas atrodas ap-itiērafn
20 km no Seulas. .
Par vissvarīgāko desanta operāci­ju
ģenerālis Mekartūrs uzskata In-čonas
ostas Ieņemšanu. Tā atrodas
apmēram 30 km no agrākās Dienvid­korejas
galvaspilsētas Seulas. Jau
ceturtdienas priekšpusdienā Apvie­noto
nāciju flotes artilērijas aizsegā
stiprākas dienvidkorejiešu vienības
Izkāpa krastā Volml salā, no kurie­nes
Iespējams kontrolēt Inčonas
ostas Ieeju. Tai laikā operācijām
jau bija sapulcināti vairāk nekā 260
karakuģu, desanta laivu un minu
traleru. Desantu personīgi vadīja
Apvienoto nāciju karaspēka virspa­vēlnieks
ģenerālis Mekartūrs, kas
atradās uz sava fla^uģa Tā kā tai
laikā Korejas rietumu piekrastē bija
paisums, kas sasniedza līdz 7 metri
(Turplnfijums 8. Ipp.)
Jauna ancija izskmia
Ufavīrn
Kā mēs jau ziņojām, DP ko-misija
Vašingtonā L septembrf
pieņēma labvēlīgu lēmumu
mūsu karavīru emigrācijas lie­tā.
8. septembri mūsu sūtnis
J. FeMmanis apmeklēja ASV
ārlietu ministriju un iesniedza
Jaunu memorandu mūsu iz-skrlnēto
virsnieku un kareiv­ju
lietā, lūdzot atjaunot tiem
DP statusu, kas tiem dotu tie­sības
uz emigrāciju. Mūsu
sūtnis atracUs ārlietu ministri­jā
šajā mums tik svarīgajā
Jautājmnā dzirdīgas ausis, kaa
dod cerības, ka ari šo Jautāju­mu
varbūt izdosies izkārtot
labvēlīgi
Jauni masu kapi Latvijā
Rīga (vl). — Pie Ķekavas, Stren- ir slikti, trūkst apģērbu un apavu.
ēiem, Alūksnes un Daudzevas atklāti
Jauni latviešu masu kapL Ķekavā
aprakti latviešu leģiona virsnieki,
bij. valsts darbinieki, sevišķi ^cu
laiki nodarbinātie, kas pēc kapitulā­cijas
Kurzemē saņeknti gūstā. Stren-ēu,
Alūksnes un Daudzevas masu ka­pos
galveni kirti apbedīti civīlie-dzīvotiji,
kas noiauti vai pakirti ko­munistu
atriebības dē} sakari ar
partizinu darbību iajos apgabalos.
Rīgi un Liepāji jūliji notikušas pU|-
šas iedsīvotiju apdetinišanas. Ap-oietinito
skaitu vērtē no 3000--4000;
tie izsūtīti uz Padomju savienību.
Dzīves apstākļi okupētajā Latvijā
15 godu cietumd par
inaSanu
Britu komunisti gata­vojas
sabotaiām
un streikiem
Londona (D). — Britu presē un at­klātībā
Ievērību radījis darba mini­stra
Alseksa paziņojums apakšnamā,
ka komļnf orma aģenti un komunisti
paredzējuši inscenēt Lielbritānijā sa-botāžas
aktus un streikus, lai traucē­tu
bruņošanās programmas realizē­šanu.
So nemieru aģitatori Ir vai nu
tādas personas, kas Izslēgtas no
arodbiedrībām vai ari atgriezušās no
Varšavas pēc „apsprledēm ar saviem
komlnforma draugiem". Runas bei­gās
Alsekss piebilda, ka valdība ar
lielu uzmanību vēro notikumus un
gatava pieņemt Jaunus likumus, lai
pārvilktu svītru komunisma nodo­miem.
Beigās ministrs aicināja angļu
strādniekus nepaklausīt valsts grā­vēju
parolēm. Londonas neatkarigals
laikraksts Times šai sakarībā raksta,
ka komunistu draudi uzskatāmi par
ļoti nopietniem. Pretēji agrākajām
metodēm viņi tagad nolēmuši organi­zēt
lokālus streikus, lai katrai strād­nieku
grupai būtu savas prasības.
Manchester Guardian piebilst, ka
valdībai Jau tagad Ir pietiekami lie­la
vara lai daritu galu komunistu
draudiem. Sķlet, ka par pirmo ko­munistu
mēģinājumu varētu uzska­tīt
autobusu streiku Londonā, kad
kustību bija pārtraukušas vairāk ne­kā
50 proc. satiksmes līniju. Streiks
tagad atkal beidzies.
9
ARI HOLANDE SCTIS KARA­SPĒKU
UZ RIETUMVACIJU
Hāga (F). — Holandes aizsardzības
ministrs Sokings paziņoja pariamen-tam,
ka valdība piedāvājusi nosūtīt
uz Rietumvāciju holandiešu sausze­mes
karaspēku. Ministrs tālāk pie­bilda,
ka Holande, Ja būs vajadzīgs,
palielinās savu Iesaucamo skaitu. Ja
tas notiks, daļu armijas būs Jāno­vieto
Rietumvācijā, 1o pašu mājās
nav tik daudz kazarmju un apmācī­bas
laukumu.
Sabiedroto augstās komisijas Vā­cijā
amerikāņu tiesa ceturtdien 14.
septembri Stutgartē piesprieda 15
gadu cietuma sodu 26 g. vecajai Mir­dzai
Stubei par sava trīs un pus ga­dus
vecā dēla Huberta noslepkavoša­nu.
Spriedums stājas spēkā ar š. g.
3. maiju, un vainīgajai Ir tiesības celt
pret to Iebildumus. Tiesāšanās izde­vumus
sedz valsts.
Kā zināms, blJ. EsUngenas latviešu
kolonijas Iedzīvotāja Mirdza Stube
š. g. 30. martā puisēnu nožņaudza ar
cilpu un. Iesaiņojusi līķi maisā, die­nu
vēlāk Iemeta to Nekārā. Stut-gartes
kriminālpolicija kopā ar ame­rikāņu
militāro policiju M. Stubl ap­cietināja
4. maijā pēc tam, kad 24.
aprīlī kādā Stutgartes tilta tuvumā
atrasto bērna līķi izdevās identificēt
par mīklainā kārtā nozudušo M Stu-bes
dēlu Hubertu,
Tiesas sēdes aprakstu lasiet mūsu
laikraksta nākamajā numurā.
>veice un Zviedrija stiprinās
savu aizsardzību
Lozanna (md). — ,Jlākotne nekad
nav bijusi tik tumša kā pašreiz," iz­teicās
Šveices prezidents Petlpjers,
atklājot Lozannas Izstādi. Viņš no­rādīja,
ka karam Korejā esot ne vien
politiskas, bet ari saimnieciskas un
psicholoģiskas konsekvences. Līdzī­gi
notikumi varot atkārtoties citos
apgabalos un ari Eiropā. Tādēļ
Šveicei Jāveltī visas pūles nacionā­lās
I aizsardzības stiprināšanai, iek­šējā
un sociālā miera uzturēšanai un
starptautiskai sadarbībai. Pasaulē,
kur visu noteic spēks, tālāk norādīja
prezidents,,nācijas neatkarības pir­mais
priekšnoteikums Ir gatavība ar
Ieročiem rokā pretoties katrai agre­sijai,
neatkarīgi no tā, cik spēcīgs
būtu uzbrucējs. ^
No Stokholmas ziņo, ka Zviedrijas
ministru prezidents Erlanders pietei­cis
Jaunus soļus Zviedrijas aizsar­dzības
stiprināšanai pret eventuālu
agresiju no ārienes vai iekšienes. Pa­redzēts
pastiprināt un paātrināt bru-ņoSanos,
Izbūvēt Jaunus nocietināju­mus
un militārus lidlaukus, palieli­nāt
rezerves virsnieku skaitu un at­vēlēt
īpašus līdzekļus piektās kolon­nas
apkarošanai. Bez tam Zviedrijas
premiērs paziņojis, ka paredzēts Iz-
, būvēt vairāk kara slimnīcu un pret-
Musu laiks
nāk
Kari Koreji nu jau ilgst 8 mSne-
Sus. Nav piepildījusies Krem|a f^ins
pirmi faie — Koreju okupēt ar ii«
bens kira daiis nedēlis. Mekartūri
sids Ueto Btila desanta opMelJaā,
kas draud komllnistiem ar laUvL
Staltus ir nepatīkami pirstelgta: brf-vi
pasaule viņu vairs nebīstas un l i -
atolna. Politbiroji valda augttipfte-gurns,
jo Ir Jipleņem Jauni UķlrlP
lēmumi MlUtira sakive Kmft m-sU
vēl smai^ktt saldlvl Padomju ta-vļenibai
poHtlki un IdeolptUi. Trtt-mens
sik kļfit velna dudm politbi­roji
bīstams pretspēlētijs. ta­gad
galdimi drimatlskikl uoHknmL
Bet Kremlis ar pfarmo iMieņu Kore-guvis
tomēr skaidrību par rietum
valstu Idejisko, politisko un milkiro
spēku.
Komfiidsma viltus un melu ideolo­gi^
bUa diiļi iemidiinijusi pasaules
sMsainiņu un padarījusi lielas un
masas valstis gfēvas un kurlas. Ta­gad
iis komOnlsma Uelikals spēks Ir
radījis pretspēku. Ja ilgu laiku Aus-meiiopas
trimdinieku ideoloģisko
ciņu pret komflnismu rietumu val­stis
nosauea par propagandu» kas iķl-rama
no valstsvīru darba, tad tagad
beldsot acis atvēfuSis. Ir sagiUdima
Ideoloģiska ofensīva pret komtļnis-
Usko hlpnosL Sis dņas vadība ASV
osticita vēstniekam B. Smltam, kai
labi parist pretinieku un a metodes.
Ideoloģiski oiņi Utvieiu trimdi­nieki
ir lellkull daudi garīga miCka
un guvuši panikumus, kas vainago-
Jumu sasniegs nikamos nofiknnm.
Tas pamudina mfis stingri turēt ro-kis
io Ierod. Mums Jisit bei ttlastl-bas
un bes apstijas, vienmēr paturot
a^ prieku drausmīgo Latvijas ip*
iihll lai d ņ a l i l e ^ kant vlemi^op
ifm mnOm fm»mnmXkL Bet
aif dauOd trimdinieki Ir ktouil gtt»
tl «n kiira -
l i i e i A c^ ipēķi Ir stiprlnljii i4
|N>ntl8ko spēku. Masās valstis atdsl^
vina rietumu llelvalsin irpollUkai
tlriianas uii saskaņoiaiiis ar taisnī­bas
prlnetpiem. Tas licis augt ari
Baltijas valstu no^ei starptautiski
politiķi. Labvēlīgo situioiju limantb
Latvijas sOtņI ar diplomitisku rosī­bu.
Mflsn sOtņlem sik arvien bleiik
atvērties augstikas durvis, Baltijas
valstis panuudUn uznik ui pasaulei
poUtiskis skatuves. Savu sCitņu dar»
bu mēs varam atvieglot un atbalstīt
ar vienpritibu, ustielbu im politisku
darbīgumu. Us mflsu'sfitļ^iem Ir lik­tas
tautas eerinms. Ybfi tiU plepOdb.
Bet ari mums Ir Jistridi. Latviešu
nadonilai padomei un eentrilai ko­mitejai
blakus itri laiki Ir Jinosti-
Jas spēoirtm eentriiļim nacioni^im
komitejim dtos kontinentos un val­stis.
Statfitu un dti pinek}l ilgik
vairs nedrīkst kavēt, Jo us spēles
likta pati Latvija. Brīdinoši skan
diejnieka Andreja Egllia izmisīgie
virdi: JTo tiilik ejam, Jo dzi|ik esam
savu trimdas |auiu tuksnesi. Dzim­tene,
svied uguns ^rdus mflsu dvē­selēs!—
Kari Koreji nebeigsies, tu tur
sicies. Valdības nu zina, ka trešais
pasaules kaŗl vairs nav novēršams.
Patiesība tas Ir Jau sides. Maršala
iecelšana par ASV aizsardzības mi­nistru
skaidri iezīmē nikamos noti­kumus
un gala iznikumu. T^nd
ASV bfis spēdga armija, kas nostii-sies
ari EIropi uz robeiim ar skatu
ui austrumiem. Eiropi sikdes Jauns
Maršala Uikmets. Eiropai Ir bIsUms
šis laiks lldz rietumu armiju moblli-sBanaL
Pontbirojs var izšķirties sikt
uzbrukumu Eiropai vēl šo^d, par ko
izteicies ari republikāņu prezidenta
amata kandidito DJuiJs, kaut gan in-
Parlze (D). — Pagājušo sestdien '«™«*M Vašingtonas apHlndas So
Sociālie nodrošinājumi pastāv tUcai
uz papīra. Iedzīvotāju vidū nepiedzī­voti
augsts tbc., nervu un venēriski
slimo %, sevišķi sarkanarmiešu vidū.
Veselības stāvokļa pārbaudes armijā
un skolās nenotiek. Medicīnā nav
nākuši klāt Jauni ārstniecības lī­dzekļi
tbc. un vēža ārstēšanā. Pēdē­jos
gados nav uzcelta neviena Jauna
slimnīca un skola. Laukos. sevišķi
grūts stāvoklis vedem, slimiem un
Invalidiem. Pabalstus Izsniedz tikai
kara invalidiem ^ sarkanarmiešiem.
Galvenais uzturs lauksainmieclbas
zemē Latvijā Ir sēneSj zivis, kartu­peļi,
biezpiens un auzu un rudzu
jauktu miltu maize. Veikalos preces
Ir, bet Iedzīvotāju lielākā daļa nav
pirktspējīga.
, m^a jmijā i?pW}W; vfedteit tīfs.
^ a t t i ^ pilsētfi jb^Jim
vē)4 ielās red;&ami sc^āpltās di^bēs
un cauriem apiaviem. Vakaros apstā­dījumos
bīstami uzturēties, Jo liotiek
lauplšanais.
Taisās pavērties dur­vis
arī vācu bēgļiem
Bonna (E). — Bonnas valdība vie­nojusies
ar sabiedroto augsto komi­siju
par sarunu ievadīšanu ar Dien-vldafriku,
Zviedriju un Luksembur-gu,
lai rastu iespējas Izceļot ari vācu
bēgļiem. Dienvidafrikas ūnija vēlas
uzņemt medicīnisko personālu, se­višķi
žēlsirdīgās māsas un ze^^a rak­tuvju
speciālistus. Bonna ievadījusi
sarimas par vācu bēgļu izceļošanu
ari ar Jaunzēlandi un Austrāliju.
BBC ziņo, ka pie starptautiskā darba
pārvaldes nolemts dibināt īpašu Imi­grācijas
nodaļu, kuras galvenais uz­devums
būtu palīdzēt Rietumvācijai
atrisināt imigrācijas problēmas.
gaisa patvertņu. Nākamā gada sā­kumā
varbūt palielinās iesaucamo
skaitu, kā ari aktīvajā dienestā no­dotos
karakuģus. Erlandera paziņo­jums
sekoja vairākām slepenām ap­spriedēm,
kurās piedalījās valdības
locekļi un visu Zviedrijas politisko
partiju lldeŗl, Izņemot komunistus.
lamam Miiiīeiiniotliis
irani!» Kopis
Lamanšas kanāli Iepretim Santmalo
ostai eksplodēja franču metereolo­ģiskā
dienesta kuģis Laplas. No 93
vīru lielās komandas Izglābti tikai 43.
Jūrniecības speciālisti domā, ka ku­ģis
uzbraucis virsū magnētiskai mī­nai
Kāds izglābtais Jūrnieks stāsta,
ka Jau 3 minūtes pēc eksplozijas ko­mandas
tilts atradies zem ūdens.
Kuģis nogrimis nepilnu 10 minūšu
laikā. Lai gan uz notlkiunu vietu no
apkārtējām ostām tūdaļ devās glāb­šanas
laivas, vētras dēļ 50 Jūrniekus
vairs nevarēja atrast. Laplas "no
Spānijas piekrastes bija ceļā uz
Santmalo ostu, lai piedalītos flotes
svinībās.
uzbrukumu sagaida tikai nākami ga­da
rudeni. Mums Eiropi Jipaliek
modriem nn gatoviem katru dienu.
Visos apstiikfos mums ir Jisaglabi
latviešu ddvibas Latvijas brīvības
ritam.
Upuŗl dzimtenē Ir drausmīgi sma-
^LatviMs dvēseļu putenis nerimsi.
Ari Koreji Jau krituši divi latviešu
karaiM Divi Jau mazāk Utvijas
ati>rivoianas armlJaL Tie nebūs vie-nlgle.
kas pletrfiks Latvijai Mēs gri­bam
karu, mēs gribam cīnīties, bet
«J»l par tēvu lemi un brivfbu. Lat­vija
mums Ir vienīgā.
V. Lambergs
I
i
1:1
I
ii
sli
I
i
ii-'. ' M
Tki'
S M
rit
'ii
I
t
'i'