Bavarijas Latviesu vestnesis, December 8, 1951

              1W
1951. 5* 8.
ļ ā d ^ ā a darba giu,fc,
apstās
m'ff augstākai, «
«Jabak neks btivibj
•"Ida. 'v-.ļ ** ..
ir Rita
»ņ KoliBia,,,p,
sanaJorkutJ,Ki„.
Kusbasi,-kinii„
lun Starn K.iiii.L ^
fia, hļdroelektīiskjs
Pi^ Munnanskas,
''^"•^e K^ragandi. li
, f rricšaha, lauk.
W;^oku pludinssan,
ail)o metallu un nif.
11^ Japānas un Odhot.
Bu konzervesana Ma.'
ļ nometnē. Darba ap.
|ļimitivi.i6g)raktuvjy
ļismojuma; sūkņi bie-
I ogliļačiem jžstrjdi
p Ņ^ietiekošs ari
ļprinajums, kad§l ik-
| r nelaimes' gadījumi
fm. Zivju rōpnieclbs
Byietēm nav darba
|dkas ir sSls Hgstas.
laiks ir deviņi ar
pusdienu/ pSŗtrau.
latbos 10 stundu^
tas-'dievietēm jistiS»
ļdarba diena ir pat
^ Vairāfa)sapJaba•
l . vietasj^ kur visa '
)ta neviena atptļtas
10 VERGIEM
>ie Karajandas «•
plānā paredzētu
| u ŗ a veikšanai biju^
ŗ g i p 12 viršu. Ta
a šo jūga lopu nav
ifba UZ laiku iemair
pometnes gūstekņu
lējos Kazakijaskol"
zirgu tie prasījuši
^ i b viru. Kad pgc,
|rgl un vērši atkal
lītie gūstekiji at'
lometnē. Pie tam
ienu no «vergiem"
ītājs jau pārdevis
polhozam. JauJi3i5
itteicies atdot pēc
gi iegūto gūstekni,
karavīru palīdz^
:aļ nometnē.
>metnēs*ir četras
sinagais; fi»«i^*is
j s {fiziskais darbs,
ļam savāiaikāuz-thtol
gūstekņu ie-jdrijās,
liecina, ka
noliegts ieskaitīt
ļpā vairāk, par 1^
ļekņu skaita. No-^
)ij.uši īpaši punkv
daiba nespejigis
[vecāki par 65 ga-īpaša
āi«tu ko-
)a nespējīgos
invalidu darbu.
ftītājs centies P^^
)ties no nepiln-aemi
protams r- ,
par to, vai vS-ļgie
nonāks inva-l
ē , galvenais
lādēļ arl,iiivaliļ
ļ k niecīgs, ka sļB ^
bvēršamai baaa
ini^ometnes va;
nekādas vir^;
nasta noD^^^^
Sestdien,. 1951. g. "8. decembri
L A T V I J A
Kad vakara stundā,pēc beigtajiem
dienas darbiem lapoju archibiskapa
T. Grlnberga Bitītes kalendāru 1952.
gadam, rodas dažādas pārdomas un
atceres. Ta« bija jau tik sen, i e t re^zē
arī tik tuvu, kad mōsu sirmais archi-blskppa
tēvs ibija jauns lauku drau-dzes
mācītājs. Saldus apkārtnē. Tolaik
musu izcilākie mācītāji, kam rūpēja
latviešu, tautas liktenis, sirsnīgi no-1
^darbojās ne tikai ar reliģiskajām iie^
tām. bet arī ar zinātni un liierātūru^
vai. kā rakstīja Vecais Stenders. ar
taaitās gara pacilāšanu'', t ā d s ijija
arī viņa dēls Jaunais-vStenders,Elver.'
felds, Hugenbergērs, Pantēnijs, Vat-sons.
„kukaiņu mācītājs" Kava'.s, J
Rozēns ar simpātisko laikrakstu Ap^
skats un bērnu . žiirnālu Jaunības i
Draugs; J. Sanders, kas Pēterpilī iz­deva
Bazmcas Vēstnesi/ kā arī Bit-1
ners, kas pirms Kr. Barona vāca un
izdeva latviešu tautas dziesmas, utt.
Tā arr tagadējais archlbīskaps 19^^^
sāka izdot mēnešrakstu Evaņģēiiuma
Gaisma ar "loti daudzpusīgu saturu.
Zīmīgi ir, ka šī mēnešraksta pirmajā
numurā ievietots Fr. Brīvzeriinieka
raksts K l modināt bērnos prieku uz
grāmatu lasīšariu, kur šis skolu dar-bini€
iks latviešu tautskolu in^pek-tors
pirmāk Lejaskurzemē, pēc tara
Rīgā w norāda, ka lasīšana pērniem
vēl svarīgāka par tām zinību druskām,
ko ļam sniedz īsajā skolas laikā.
Par to gādāt sirsnīgi vēlējās ari
jaunais mācītājs Grīnbergs, ieļntere-
§ēdams pieaugušos ar viņa mēnešrak­stā
atrodamo lasāmvielu. Kļūdams
dižāks Ventspils latviešu draudzes mā­cītājs,
viņi tur' nodibināja Jaunības
draugu vienību, atvēra privātskolu ļ
latviešu bērniem, bez atlīdzības mā-!
cīja latviešu ģimnazistēm neobligāto I
latviešu valodu, un sāka gādāt arī
lasāiņvielu jaunajai paaudzei, izdodot
bērnu, laikrakstu Bitīte. Sis izdevums
bija iemīļots visās bērnu ģimenēs, un
pie tā kavējās ne tikai jaunā paaudze,
bet ,visi ģimenes locekli.
Ari tagad, archibīskapam svešumā
mītot, Bitīte ikmēņesi aplido: savus
cienltSjus, un nupat iznācis ;Bitltes
kalendārs 1952. gadam. Papīru šim
kalendāram sagādājusi Vispasļauies
luterltiu federācija ķā sveicienus no
luterāņu banzīcām visā pasalilēv Ka­lendāra
Vāka gaiši zilā debe«u^^Ū^^
tieaizniirstulu krāsa aicināt aicina ne­aizmirst
tur attēloto dzimtenes diev-namui,
Bībeli un citas vērtīgas un
jaukas grāmatas — protams, latviskas.
Šai 3: iespiedloksnes bieziaja kalendā­rā'
aŗchibīskaps skubina atcerēties arī
svarīgākos notikumus latviešu tautas
dzīvei īpaši toSi kam tuvojas apaļu
gadu skaits. Tā ; 5. janv. paiet 1301
gadu, kopš iznāk i^»,,-^-
6- janvārī ir piicv K^^^. "'^''^'^
mumdiena utt Sa! ^•»"' " " ^ ' ^ spēkus, sava
ari yelilT^::'ļmjŗ''^''rf^> Ubākos g.dus un .avu ģēniju.:
^ i n a i d . . Lazdas -M^^^as^Sfe'^^. apUed„. Ale.sand. GLS/ Si
Plikas; Strēlertes, J. Ruģēna j ' j^^^ ^^^^ norddijums jaunatnei,
sudrabiņa un Andreja Eglīša^dže^c^bi^^r^ veidot sev: un savu dziv:,
par dzimteni. Latviju ināt< nn vin^c - ^ l>^evs mums varētu atdot- mūsu
niācīto dzīvesziņu.
prat pašiem bērniem tāpat-vieS^
lasīt būtu mazāk nozīmes bet ]al)3k ^^^^ archiblskapa apcerē-butu;
ja ievestu tādu kārtību ka 6^ ^ ^ ^ ^
mene reizi nedēļā, varbūt svētdienā ^^^^ - ^ ^ ^ i P^^s pirmais raksts, ko
kad visi ir mājās, kādu stundiņu pul^^
cetos ^kopa uz : nacioriMi-patriotisku vienkāršo diiesm:r:iu par
pārdomu brīdi. h Ā r m n i ; . . "^^^^«^^Z ka
ari tālā pusē kā priekos, tā bēdās
gr:b saņemt tēvzemes svētību- Ir
rakstiņi ar bildēm par aklajiem un
kurlajiem,: dažas pasacloas un citas
iriteresaritts' lietas, ko pieaugušie ne-
Uzbrukums „meza kaķim''
Rrdomu brīdi, pārrunājot kalendārā
mmetos notikumus un apcerot ar tiem
saistītas personas: Daju materiālu
sāi nodaļai dos sekojošie raksti par
izcilajiem vīriem, kam nākošajā gadā
u atceres diervas: par Erne
Kādā jūnija dienā izbraucu uz Ne­mēriem,
lai noķertu dažus zalkšus
Skolu muzeja vajadzībām. Man bija
zmāmas dižas vietas, kur t!e pastā­vīgi
mājoja. Šoreiz devos uz purvu,
kur raka kūdru dziedniecības vaja­dzībām:
Apsēdos uz celma pie kad^
niedru pudurļšauh Vēroju tuvējo ap­kārtni,
p^lūkodam:^ tālāk, 200 soļu
no sevis ieraudzīju ksķi, kas kaut ko
ķēra, meta gačsā un atkal uzbruka.
Binoklī redzēju, ka kaķis darbojas ar
kaut ko līdzīgu vitves galam. Nebija
imbn, ka tas bija nomedījis čūsku un
centās to nobeigt Ar savu laupījumu
kaķis nozuda «iz kūdras gubām, un
es to aizmirsu. • •"-^ •••.i';.
Sēdēju vēl minūt<es 15. bet talkši
nerādījās, J&y nodomāju mainīt vie-itimuMHiuiiniunttitniiittnniiiiitttituiuiitutiuitinm
UiaevU J. A-nt
valsts prezidentu Kārli Ulmani, daudz veselam gadam - - l ī d z nākošā
^i^^'^^^^^^^ inleresi. ka
1 musu tautu un musu pašu celto gaidījām šo. i J.SvIesliņi
..Dzīvā spēki saglabāšana latviešu
ķppibai:,un nākotnei ir trimdas sa-biedriskā
darba pirmā un galvenā
problēma. Cīņai par tēvzemes atbrī­vošanu
un tautas nākotni nozīme un
panākumi būs vienīgi tād, ja veselīga
un spēcīga kā fmski, tā garīgi būs
saglabāta mūsu tlTotas kopība un tās.
atsevišķi locekļi, visiem apzināti un
mērķtieclgļ atbalstot mūsu ciņu parj
Latvijas brīvību," --teica Hullas lai- ļ
viešu kopas priekšsēdis A. Prāms.
pasniedzot mūsu laikraksta balvu —
mākslinieciski darinātu i k l v i Lat­viešu
nacionālās padomes Lielbritāni­jā
rīkotās jaunatnesv darbu sacensības
uzvarētajai vecākajf grupā — Skaid­rītei
Eberšteinei. i
tu, kad atkal ierai*dzl;u kaki, bet nu
jau daudz tuvāk. Tas tupēja pie kūd­ras
gubas un cītīgi ko vēro}^, Tāt^d
man bija radies koncurents 'un p:e
Um vēl .manā rajonā". Bvnokn 1o
labi apskatīju: tas b i j s ļ o t ! reajs ka-kis;
kādu nebiju redi<?)ts — strupām
ausim, pelnpeiēkā krāsā. Sāku do­m
ā t — v a i patiesi Ķemeru apkārtnē
vēl būtu uzgli^Sjies kāds send enu
^;ednleksmeia kaķis, ko savos sa­rakstos
piemin DfTŗansehe un A.
Grose?
Ka ar! butu, no^prli»du doties cTul
ar to, lai divi zalkšu Vērēji te ne­tupētu.
Es taču šo rajonu leoēmu pu*
mais! Vispirms iat^.pārlku. ka vis­labāk
šim briesmcmim uzbrukt.
PriekšI bija metri ti|s plats im tik­pat
disUlrraktās kūdras grāvis, kas
izbeidiSs pa Ubi np inaftis, Pa tunem
kaķis bija ienācis, Tātad se:t j ^ ē »
ģina aizsprostot cels, la^ kaķim ne*
būtu citas i i e j a s ķ ā lēkt platajā, ar
udenl pieplūduša jā grāvL
Udzi man bija zalkšļu ķeramais tīk­liņš,
liekts nō stipras stieples, ap 2 ra
garā niedres kāti: Tas
nlgais ierocis, ar ko
bija mans vie'
uzbrukt konku-
Apbalvotā dzimusi Prickulē un ta
gad sekmīgi mācās Hullas inaksias
koledža,: brīvajā ^ikā^dzdarbojotie5j
tautis%) deju kopā Ritenitis un te- ļ
ātra kopā. kā arī deklamējot latviešu
s^rlkojumds.
Jaunatne ir svešzemju iespaidu vis­vairāk
dpdrau<Iētd, bet tieši tai pieder
Izšķīrēja loma mūsu iecerētās nākot­nes
piepildīšanā. Tādēļ augstu vēr-tējaiti^
LNPL rīkotā sacensība, kur
parādītā jaunatnes atsaucība :r dro:a
ķīla nākotnes darba sckracm. Jā­vēlas.
\. lai šim sekmīgajam latviešu
stājas stiprināšanas gājienam sekotu
arī tālāki ar tikpsl rosīgu aisAuclbu.
|F I Hullas latvieši :r priecīgi, ka vērtīgo
. : ' i laikraksta Latvija balvu ieguvusi viņu
HullailalvJeSu kopai prJeksiēdli A Prāms ļ, .• . i • u 1
pasniedi mutu lafkrai^ia balvu skaidrtv^i tautiete. Un pateicība p^emm balvas
Ebcrsteln*!. • ..^ļ.Ziedotājus. ..; A. P.-.-
LIioenUM: U PiUēU IV<iU|āi 3r lekStieļumi
baznīca»} 5/ Stikla camullte iķidruina ie-
«ūkSanaīi 7. Pavēlētāju 9 Slimība; U. Sh-mi;
14- Puķe! 16 Sala lndJ)aVokMiiSi PiK
ifla PfanciJS} 2t VlTirla Vaidi; 23^ Kijadar
24. Tauta licsiā; 25 tJdeni augi; 29 Atl«ideji{
31. StaU ASVi 34 Itaļu nactoi\āU ēdiebis
36. Zinātna par atādietni 39. Puiaala Indijā?
4!. Trauki; :42. Govjlopi; 41. V « l | t i Vlduiv
amerikai 44. Arkla daļa.
Statenltkl; 1: Vi«ia Uzvija, kur komfittUti
1941. g. noslepkavoja latV; karavlrusr 2. Lie­ta
» gaita; 3 Augitiene Aiijļfij 4, Riti 5.
.JQias lauptiāiii 6. Aimfima ierlc«i I. Up«
Sibtrljar 10. Siev, vardai 12- Zvaiijnici; 13.
PadMļinaļumli tS. Piedftvaļumii. 17, ŠaU
Baltijaj jūr&i 18. MSkiltgše mēsUi 19. Pil-
»fita Siriļāi 20. Austrumnieku ditm&OiV 21.
Upe Sibifijā; 22. NedroSii 26. Z\v%i
Mājkustoniv; 28. Puķc; 30, Augļi; 3t- Pittēta
Filipjnāsj 32. Kctai 33. Kalni latvfļ8; 34
Amazones pieteka5 35. Seneiiopi^ii 37. Sko^
lai piederumii 3d. Pleci; 40. Sala Ķaŗolmaf/
41. Volga» pieteka.
iepriekšējās krostvārdļu mikli*
atrisinājums:
UmcnliVlr \, BuUa 1 4. Ordaii 7. Wejai S,
AnanaJi; ī l . Goba; 13. Ati», 15. Ap«i 16
ASV; 13. Atji 19. Elk*; 20 īkr»; 21. A T ! ; 22.
Kaļ; 24. Pie; 26. Mata; 28. Sami; 29. Ekonomai
52. Triko; 33; AlUe: 34v AkOia. w stale*
nlJbl/ 1 Banga; 2. Tina; 3- Ada; 4; Oja; S.
Kd>a;'6. S a u i i ļ S - Ena». 9, Abellie; 10. Stat-pas;
12. Operaj 14. Irstm: 16. AŠK: 17, Vjļi
21. Amēbai 23. Atni; 25. Eleja; 27. AkUt
28; Smok; 30. Ore; 31, Oka.
rentam. Vispirms aizgāju uz to vie' i.
kur grāvis izbeidzās, lai no tur;enes
straujā skrējienā dotis kaķim virsū.
Uz otru pusi bija ūdens, peļķes, kur
dzīvniekam nebija izdivigi bēgt.
Uzbrukums sākās. Kaķis piecēlās.
Tikai tagad es redzēju, dk tas bija
resns. Tā acis zvēroja. Atkāpšanās
nebijav kaut ari tas būtu meža kļkU,
Pacēlu tīkliņu siianaiūn skrēju tam
virsū,*' Kaķis devās tieii manu
pttsj, J a ( a i a*ēgtug4f grāvja malu
niedrājā. Aizkrustoju dzīvniekam ce.
lū. mezdams tam galvā tīkliņu. Kaķis
lēca pāri grāvim un iekrita ūdeni.
Pārāk sparigi rīkodamies, paklupu un
iekrUu grāvi tāpat kā ksķis.
Protams — vii^š tika laukā pirmais,
jo pirmais &r! tur ielēca. Kad JzrS-pos
nb ūdens, ļutu, ka sausa nav n^*
vieiva drēbju vīle: Nu bija jāiāvējaa.
Tā kā kūdras purvā neredzēju nevie­na
cilvēka un tuvumā nebija ar! dzī­vojamo
māju, izģērboi kals un drēbes
S;ldl)a saule.
Divi stundu lai-izžuvušas
Pa
pfikāru k ārķ!a k rūmas
ūnpflta mazs vējiņi.
kā manas drēbes bij,
tam sagūstīju trīs zalkšus
Kā mela kaķa uzvīrētā)s un trH
zalkšu īpainieks^^d^^^ uz Ķemeru
ciemu pie pazīstamiem un Izsiāstfiu
Hvas dēkas. Ķemerriekt par io ga­dījumu
smējās kā kutināti, — t^s bū­šot
bijis vietējā miesfieka kaķis. No^
barots ar ga\u resns kā āpsis, tas to
mēr vēl ēdot visu, kas vien kustas,
im nesot mājās plljes, zalkšus un
pat indīgās odz^.
X Šiliņi
K. ĀUGSTKALNS jānoorganizē un jāsagatčivo. Rietum­nieku
rīcībā ir arī pieliekami šim no-lūkam
piemērotu cilvēku.
KARA DARBĪBAS RAJONU
Karā gadījumā starp a\istrum-em
tikai īldz zināmai robežai. Pārsnie-ļ kā austrunios. Ļoti iespējams, ka ar
dzot to, laiks jau strādās Kremļa
labā.': -
Pad. savienībā ar katru gadu pie­aug
bruņoto spēku sagatavotās rezer­ves,
pie tam straujāk nekā rietumu
un ri•e t.u mi•e m ibu.s - t»n, t s vv riie«n« s* n„^o^ fo^traa! '-elva]stls. Ap^m ē.r am pēc 5^— 6 ga
Pāt neliela, labi apgādāta un ener­ģiska
partizānu grupa vaŗ piesaistīt
celii apsardzībai lielas karaspēka vie­nībās,
kas jāatrauj / tiešajai :kaujas
darbībai frontē. Ķāidā stāvoklī no­nāks
Vidus- :V ai Rietunieiropā cīno­šās
sarkanarmijas vienības, ja viņu
apgādi graus simtiem kilometru dziļā
joslā Polijas, Cechoslovakijas;^^^
rijas partizāni? Kā lai cīnās padomju
spēki Mazāzijāi ja Kaukāza kalnu pār­ejas
pārvalda partizāni?; Cik spēku
nav jāziedo, lai nodrošinātu bruņoša­nās
rūpniecības ražojumu pārvešanu
caur Urāliem, ja tur darbojas parti­zāni?-.
Plašā, maz apdzīvotā territorija sa­gādā
ļoti labas: partizānu darbības
iespējas. Tā veicina partizānu ne-novērotu
izsēdinašanu, ļauj tiemslepti
novietoties un pārvielplies, To lak-sluro
vienkāršs piemērs. Territorija,
kur uz 10 kv. km dzīvo • 200 iedzīvo­tā
ju, 1 tilvēks partizānu apkarošanai
jau nozīmē 0,5 proc. visa;i¥^ly^|^^
skaita vai normāli 5 proc. militāra
potenciāla cilvēku z i M - T e r r i l o r i j a,
kur iiz 10 k v J k m d z ī ^ 2000 cilvēku,
šis pats 1 cilvēks partizānu apkaro­šanai
nozīmē fikai 0.05 proc. no leto^
volāju skaita vai 0.5 proc. mihtara
potenciāla cilvēku ziņā. Pie: tam p^-
L j ā gadījumā partizāni .lom^^^
darboties vieglāk nekā otrajā.
p^mērširāda. cik milzīga nozKnepa^
Unu darbības izraisīšanai, P a d ^ ^ -
vieiiībā. : Tagadējā:; aviācijas;, aUisa-bas
laikmetā nav neiespējama_ to
nogādāšana vajadzīgā vietā un viņu
apgāde.' Tikai viss iepriekš jāizplāno.
gadiem Pad. savienība būs pārvarē
jusi otrā pasaules kara radīto krīzi
auksto karu un vietējām cīnām da
i ādā s vi e t š s K r emļa v adoņi tffiši cen-šas
turēt rietumu pasauli satrauktā
5tāvokl 1, cēnšas piespiest rietumus
atraut cilvēku labklājībai milzu
ucizeklus. To viņi varbūt dara pār­liecībā,
ka demokrātijas nekad neuz­sāks
aktīvu darbību un ļaus ar sevi
šinējā pilnīgu iŗnīciniianu un jauna
radīšanu. Sajā sakarībā ari sapro-tams
tā mērķis — vispasdļiles revolū­cija
un komflnisma diktatūra. Libe­rālajam
derookratisma^^^^^^ vai nu
pakļauties kwn<iti{srn|a terrora sistē-atdaliti
galvenie kara darbibas • ra­joni:
Eiropar Tuvie un Vidējie aus­trumi,
Aļasku! ieskaitot. Ja Pad. sa­vienībai
īsJā laika neizdotos ieņemt
Skandināviju, tad Eiropas ziemeļos
būs atsevišķs darbības rajons, ko at­dala
Baltijas jūra. -
Iniciatīvai esot Pad. savienības ro­kās,
rietumniekiem samērā grūls stā­voklis,
jo vajadzīgs laiks spēka pār­vietošanai
uz attiecīgo rajonu. Šai
. - . . . . . ma tūlītēja kara darbības sākšanās.n izkārtolumu; Palai-norisi^
vTurprelrm, ja^inici^ :^:^.r^^
rietumnieku; puse. Pad.; savienībai Austrumu bloka rupmeciba^n .zej-, . ' ^ ^ ^ ^ ^ ^ ubā. Un tad viss būs
daudz neizdevīgāks stāvoklis. Tai jā-; vielas nē^^^
ci\l vērkt u sastāva :z:'ņ.ā..X JTā-rēj iķii,n-āvs •a rt] s^p ēlēties kā kaķim ir peli.
ar to, ka padomi ja ar vieriu plašāk ļ Tā ir vēl daudz un dažādu pierādi-iesaistīs
ķiniešu masas gan lūpniecī- ļ jumu, ka neierobežots laiks nebūt ner
bā; gan ari bruņotos spēkos. Sispro-i strādā rietumnieku labā. Bet kur tad
cess loti svarīgs, un tas ir jau sācies,) ;r šī la:karobežd?^— būs tur, kad
jo ir zinas par ķīniešu strādnieku pa- j rietumnieki, izmantojot savu pārāku-rādīsanos
pat satelUvčilstls.; TurpretīVmuzin izejvielu ba-ik:
gadus jo vairāk austrumu bloka; gallbas un Tūpnleclhm ražotspēju zi-valstīs
aiziet bo]āt;e C;Wēki, kas vis- j b ā , p c c iespējas īsākā laikā pacel sa*
līdz pilnībai,
ļauj tcchniska
pasaules po-arī
cīnīties,
izraisīs, J O ma-izdara
speķu pārvietošana uzalliecī-^ no5,:bet ilgākā īaikā. atstājot novārtā
jāsāk no jauna, jo šīsdienas tcchniska
g—o darb-īrb as VT a. jonu; mil,z u attālumos ^isa,: mmcasK0 sektt,o ru, s p^e,j,. v- tov. k, .. uu^, ,^ attīstība mainās tik s^
M. pa dzelzceļu, kas v.jadzigo.J5:s:r -^^^^ ^ ^ ^ - ^ ^^
»ciba tur- "^^^^ Jāšaubās, vai rietumu
pa sauszemi,
pie retā ceļu tīkla un vāja vispārēja ; kādē] pēc Vātijas kapitulāc:jč
t-r-a'n-srp-o rta- stāvokļa sag-ā dā, liela, s grū-|sav:,e nībā. bruņošanāj s . liivp,n,i,e_ , , c , , r , t ^ kratijām būs iespē
Ubas. un prasa d a u d r , : l a : k a y J * v e i r p : n a j a s tM
ieksčju sabrukumu, kad tās pašas bez
ciņas iekristu komunistu klēpi.
pašā pirmajā bTidī slralēcļisko; rezerv-ļ apmērā. Sava uzdevuma veikšanai tai ^
ju pārvietošana no^ centrālā stāvokļa
viegiāka. tad vēlāk vienā darbības | ^mātnes līmenis ri
rajonā jau iesaistīto speķu parsvie- j j^^ap^aubāmi augstāks
otru pavisam sarežģīta. Oru- ļ^^^. Zinātnieki var ;
ietumu pasAule t
nekā-;au5;;ru-]
šana uz ^air^Hi^ strādāt btivi; un ;
tības iespējams . v ē l kāpināt, ver^at^^^ atraisīt savas, spējas, līdz. ar.;
aviācijas uzbrukumus pret ceļu tiklu JI^J^^JU jaunizgudrojumu ziņā' rie-un
izraisot partizānu ^^^^i^^V ^^^^^^, vumnieki;būs vienmēr pārsvarā. B e l
kara darbības sākšanos
LAIKA VERTiBA
C i l v k e s sabiedrlskls iēklrtēs pār-veidbianas
procesā neizbēgernacioa
st4rp liberālo demokrātismu un ko­munisma
tetroia sistēmu. Senā pa-tikpat
neapšaubāmi pierādījies; ka Pad.jgaine ka dažādas pa­ša
vienības spiegi samērā īsā laikā j saules dalās vienlaicīgi pastāvēja da-
, _ , r^ftfnmn up' ieausi' visus šos izgudroiumus; Tā 2āda kuitūia un sabiedriska iekārta.
Tiklīdz . k a d s a s u m ^ nopietnāks jaunizgudroiumsdosļTagad visa
austrumu ^ t a r p a s ^ e ^ n u M ^ ^ ^
vienmēr priecigtkQnsvdie,Nciicy_^^^^v^_^^^^ « L . . — : 4 . ~ - . v , . » : v . , iziTdzināšanās nav jespējama. jo ko-
;sms- neatzist-evoļiiCiju, 'bet; krasi
25-: par •revoiūciju, i i . ; v:sa;'.ļldz-.
mai im iet bojā, vai
Jo ātrāk io cīnu
lāk upuru tā prasīs, jo viegljķ būs
Iespējams visā pasaiJlē veidot aptu­veni
vienādu sabiedīisko iekārtu, jo
Vieglāk būs iespējaris visu pasauli
apvienot kopīgā, veselīgā saimnte-ciskā
organismā^ t^^^ austrumu un
rietumu starpā nedrīkst izcīnīt tikai
materiālajā plāksnē, jo tā ir ideolo­ģiju
cloaj to nēdrlksf izcīnīt tikai iz­nicināšanas
un sagraušanas dēl. bet
gan skaidri formulētas nākotnes dēļ.
dodot cilvēkiem cioas mērķi nn jēgu.
Pareiza terrora sistēinas vājo pu6u
izmantošana dod milzīgu priekšrocību
rietumu demokratijāni.. Grūtj apgal-ļ
vot, kas pašreiz vairāk attur Kremļa
I varasvīrus sākt jāunp' plašu agresiju
i — rietumnieku pārsvars atombumbu
^skaitā, vai arī sacelšanās iespēja k i
ļsalelllvalstiš. tā arf pašā Pad. savie-i
n!bā> Sevišķs drauds Maskavai 4ai
(ziņā ir brīvajā paisaufē esošie ap-i
Spiesto tautu piederīgie.
Liela nozīme cīņas norisē būs tam,
kiirā pusē būs jniciātiva atklātas cī­ņas
izraisīšanās bridi. Cik ari grūti
tas būtu, bet tas jāsaprot ne tikai rie-t
urnu demok rati ju va doiā m pe? w)n ām,
; bet visai brīvajai cilvēcei. Komūms-imi
ūrma lilstēma ellvpces organis-i
mā ir tas pats, kas vcz.s atsevišķa
.cilvēka organisma: Ja cilvēki» ne-
; spēj savlaicigr izikiŗties par tā iz-operēiaņu.:
slimība ar laiku pārnes
visu organiimu. nelīdz va.rs operāaj4.
un cilvēkam jāiet boj^: Tāpat ja bri.
VI cilvēce nespēs
un ar ciqu izniGnāt
ieperinājušos komOni
laicīgi izšķirtiem
sava organismā
.%ma terrora si­stēmu
. ūi būs jā.ei; hfļI.
^Ķ';p'^'^
1
iv-pa,--
B?5iiii*iiiBl-1
I f
i i