1951-12-08-02 |
Previous | 2 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
liet- : L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 8. decembr! (Turpinfijums no 1. Ipp.) ; Slēzv^gas-Holšteinas apgabala pārstāvis A*' Vanags savā ziņojumā pie-imiiēja, k»a atjaunotas veselības dēl atlikto ASV emigrantu pārbaudes. Uz VaSiaigtonu nosūtīts 50 galīgi norai-dato lietu, un ja to vidū bū« daudz "ŗevidSjemu gadījumu, tad apsolīta' spedālas amerikāņu komisijas steidzama ierašanās transitnometnēs Vācijā. Izdevies ari panākt atsevišķu iļoraiditō atpakaļ uzņemšanu emlgrl-cŗijas procesā. . Latviešu izceļotāju ^ a i t s Ventorfas nometnē patla^n ap '3^00, Blankenzē ap 150. LWF pārstā-norvēģis, Bergemsens pēc personīgās iniciatīvas sagādājis vairāk desmit tūktos kārbu konservu sadalīšanai Šļlēzvigas»Holšteinais ārzemju bēgļiem. Par transportu rūpējas Ziemfelvācijā novietotā norvēģu karaspēka vienības. , Kā zdņoja V. Janums un A. Silde, atsevišķi baltvāciešu sabiedriski ^ darbinieki izrādījuši interesi par kontakta radlSanu ar latviešu bēgļu organizācijām un par latviešu trimdinieku viedbkll eventuālas atgriešanās gadījumā Latvijā. ^ V. Janums un H. Zā^gars ziņoja par LCK apgāda Latvija darbību un pašreizējo stāvokli. Saimniecisko stāvokli izdevies nostabilizēt, un visā periodā no 1. jūUja līdz 31* oktobrim apgāds saamniekojis bez zaudējumiem, paspējot ari izlīdzināt jūlijā^ radušos 32bo DM zaudējmmis. LCP Vācijā revirljas kdmisijas priekšsēdim R. Purs, kas piedalījies izmeklēšanas komsisaj'as darbā,. zaņoja par apgāda . darbības . pārbaudē no- " skaidrotiem' apstākļiem un iemesliem, kādēļ apgāds savā laika nonācis 6>aam-nieciskās .grutib|s. Komisij'as sastādītā likta saituni sniegsim Latvijas nā-kiasnā nupurā.v, . Ņolēņia sastādīt Jaunu Vātcijā dzi-vojļoSo l^itviešu kartotēku uz 1 ^ . g. l. i janvāri, jo tāda darbam gluži ne-pieclešamia, un lidiz ,tam laikam latviešu sastāvs Vācijā jau būs lielS mērā nostabilizējies.^ Tikļ^at nepie-cle^ amias.būtu iespējami pilnīgas lat vi£|^ t>ārstāvlbu kartotēkas' par dtās zemēs nonākušajiem liatvie.^iemL . y» Jamums pasvītroja, ka Ziem-svSitku' laiks būtu izmantojams arī taiļfieiu latviskās izjūtas stiprināšanai svētku sarīkojumos, aicinot uh pie gaismot ar! izklaiduis. dzīvojošo» vien- 0 0 0 ļtulos tautiešus, bet it īpaši domājot par bērjiiem, viņu apdāvināšanu u-n svētku svinēšanu mums ierastā latviskā garā. Nolēnua svētku sarīkojumu atbalstīšanai atvēlēt no Latviešu pašpalīdzības fonda lldZj^kliem 1500 DM', ko nodos apgabalu pārstāvjiem sadalīšanai pēc vajadzības, it īpaši palīdzot mazākām latviešu novietnēm, kur tautiešu skaits neliels un grūtāk sagādājami vajadzīgie līdzekli. Pēc Janumavierosinājuma izraudzīja rīcības ķomiteju ~- prof. H. Laci, māc. A. Abakuku un A. Kripenu, kas sadarbosies ar LCK Vācijā apgabalu pārstāvjiem, tāpat ar mācītājiem, vietējām organizāciju nodaļām un latviešu komntfjām'. Dažos apgabalos grūtības rada mazais atlikušo mācītāju skaiļts. Virtembergā-Bādenē, varbūt arī citur, par DP bērnu apdāvināšanu domā arī IRO saziņā ar YMCA/ YWCA. Ziemsvētku sarīkojumos un apdāvināšanā katrā ziņā piesaistāmi latviešu bērni arī no vācu skolām. Pārninājot aprūpes jautājumu,, V . Janums norādīja, ka palīdzību atsevišķiem aprūpējamiem tautiešiem resp. ģimenēm grūti koordinēt, jo līdztekus dažādu centrālu aprūpes organizāciju m pasākumu aktivitātei risinās ari tieša individuāla palīdzība, ko tautieši emigrācijas zemēs veic savrupēji, izmantojot presē vai citur iegūtas Vācijas trūcīgo vai darba nespējīgo tautiešu adreses. Tā dažkārt rodas arī saņemtās paildzlbas nesamērība, ko organizācijas, kas ar aprūpi nodarbo-j- as, šādos apstākļos nav spējīgas novērst. Bez tam konstatēti gadījumi, kur atsevišķi aprūpējamie Vācijā lūguši A S V tautiešu palīdzību, norādot, ka np Vācijas aprūpes organizācijām nekādu palīdzību nav saņēmuši, bet patiesībā no D V saņēmuši 300 līdz 1600 DM pabafetu, tikai, vienā gadījumā 65 DM. TSi>at zināmi arī vairāki citi, pat loti krasi gadījumi, kur palidssibas šāJļjīēmēji-^^^^^ļ^ veddS centušies savtīgi izmantot tautiešu gatavību un gribu palīdzēt grūtdieņiem. Sl jautājuma kārtošanai veltījama Īpaša vēribav LGK Vācijā, kā ari vairāku citu or-ganizāpiju un orgānu sēžu sesija 1. un 2. decembrī notika Etlingenas Rein-ļandes k^armās, kur viesmīlīgo nama tēvu lomu bija uzņēmušies šeit sta-cionētō abu. latviešu darba rotu vīri. Morālās apbtuņošanās konifetrencē Šveicē, kas notika no 4. aug.. līdz 4. novembrim Ko pilsētiņā, pie Montrē, piedalījās latviešu delegācija no Zviedrijas ar mag. A. Zāmuēli, J . un S. Ešmitu priekšgalā, kā arī Dr. M. Valters. Zāmiuēlis konferences beigās runāja uz< 1500 del*^ātiem, kas bija ieradušies no 88 zemēm, vēstīdams par netaisnību, kas nodarīta latviešu tautai, boļševikiem okupējot Baltijas valstis. Runa ieguva tādu piekrišanu, ka, tai beidzoties, visi klātr esošie godināja Latvijas pārstāvi ar piecelšanos, izteikdama ar to jo dziļu līdzjūtību smiagi piemeklētai latviešu -tautai, Latviešu delegāti izplatīja ari Arējās imformācijas biroja izdoto brošūru Red Pestilence) kas Jldz ar to aizceļoja ua ^visiem kontinentiem. Morālās apliruņošanās kustība pazīstama vienai latviešu sabiedrības daļai ari kā Oksfordas kustība. Pēdējo ^pārveidoja šveicietis Buchmans, iegūdams ļoti daudz piekritēju visās kultūras zemēs. Šī kustība vadās no Atcerēsimies nei«dzig_Qs Ziemsvētkos ^tavodamies Ziemsvētkiem, atcerēsimies savus tuviniekus, dzīves sēr dieņus un ari neredzīgos, kurus liktenis piemeklējis vissmagāk. Kaujās ' piiei Volhovas, Madonas Un Ventas krastos, drosmīgi cīnoties par' mūsu dārgo dzimteni, daudzi mūsu karavīri zaudējuši savu acugaismu, bet citus šis smagais liktenis piemeklējis nelaimes un slimības gadījumos, gan ari vecuma dēļ. Rietumvācijā jau reģistrēti 58 neredzīgie. IRO aprūpei izbeidzoties, viņu stāvoklis manāmi pasliktinājies, un daļa to nonākusi sevišķi grūtā stāvokli. Ziemsvētku velte iepriecinās ikvienu, jo Dievs svĢtī devēju un ņēmēju. Ziedojumus lūdz sūtīt to tālākai t sadalīšanai neredzīgo pārstāvim uz šādu adresi; Mag. Oiķ. Dāvis, (13b) Menuningerberg- b. Memmingen, Re- .gieningslager, Bl. 13,^ Germany. Nau- ' das sūtījumiem: Post^checkkonto Mūn-chen Nr. Ī02004 ar feineto adresi. devīzes, kas prasa pilnīgu godiīguiriu, tīrību, pašaizliedzību un mīlestību. Pēc šīs kustības piekritēju uzskata Morālā apbruņošanās, ko tie pauž, nav teorija, bet ir dzīve, dzīves veids un pasaules uzskats. Sai kustībai nekur vairs nav pretinieku, atskaitot Maskaivu un tās rokas puišus. Rūras komūniļstu partija, vērodama minētās kustības panākumus strādniekos, np-iegusļ saviem biedriem-stāties sakarā ar tās piekritējiem. ' Par šīs kustības idepIoģiju tuvāk aš ziņas sniedz Jēkabs Ešmits, Getebor-gā, Zviedrijā, Kari Gustavsgatan 21/11 izsūta arī bezmaksas literatūru. Minsteres nometnē nesen beidzās Pasaules YMGA/YWCA rīkotie starptautiskie vadītāju kursi, kurus beidza 7 latvieši no Minsteres un 1 no Disel-dorfas. Vadītāju kursi jau notikuši ari Li-bekā un Oldenburgā, bet nākošajā nedēļā sāksies Hanoverā. Šādi kursi turpmāk paredzēti visās vietās, kur mīt vairāk nekā 500 ārzem^nieku. Kursos bez YMCAs vēstures un dažādām sabiedriskām zināšanām uz latviešu JKS priekšlikumu sevišķu vērību veltL nacionālo svētdienas un papild-skolu iekārtošanas un vadīšands jautājumiem. Kursos var piedalīties visi interesenti. Latviešu JKS savukārt īpašu vērību veltī -jaunatnes audzināšanai latviskā garā un rūpējas, l^ļ visās latviešu nometnēs noorganizētu svētdienas un papildskolas. A. L. ALA PĒTĪS DEMOGRĀFISKO STĀVOKLI LATVIJA Amerikas latviešu apvienības centrālās valdes Sēdē Vašingtonā priekš-sēdds prof. P. Lejiņš ziņoja, ka šogad visās ASV Latvij'as valsts neatkarības diena svinēta ar izcilu tautas piedalīšanos un vienības garu. Amerikas balss noraidījusi uz Latviju ALAs vēstījumu latviešu tautai. Np organizācijām un atsevišķām personām sa-ņemsti apsveikumi un novēlējumi, kā arī ziedojumi no 18. novembra sarīkojumu atlikumiem. Tāpat ajtsaucību radis ALAs aicinājums ziedot asinis amerikāņu karavīru dzīvību glābšanai kara laukā. Sūtnis J . Feldmans norādīja, ka līdz šim latviešu organizāciju un sabiedrisko darbinieku memorandos un publikācijās par latviešu tautas upuru lielumu zem okupācijas varām minēti dažādi, bieži pārspīlēti skaitļi, kas var radīt neuzticību latviešu sniegtajai informācijai. Tā kā skaidru datu nav, jāvāc iespējatnā informācija un jāpanāk viena aptuveni pareiza skaitļa uzdošana.. To vēlas arī mūsu sūtniecība ' Londonā. ALAs valde, kopā ar Brīvās Eiropas komitejas latviešu konsultatīvo kopu, uzsāks pētījumus par tagadējo demogrāfisko stāvokli Latvijā. ^ 4 " : : ^ ' v -. Tālāk sūtnis 'norādīja., ka kļuvis akūts jautājums par latviešu jauīiiešu karaklausības attieksmēin ar ASV armiju, liesaukšanas pavēles saņ^m visi latviešu jaunieši attiecīgos gados, arī tie, kas nav A S V pilsoņi, ne art izņēmuši pirmos pavalstniecības dokumentus. ASV vienmēr bijušas latviešiem labvēlīgas, devušas patvērumu un palīdzību latviešu bēgļiem no komunisma un nav arī atzinušas Latvijas iekļaušanu Pad. savdenlbā, oficiāli sadarbojoties ar neatkarīgās Latvijas diplomātisko pārstāvību. Bez tam ir spēkā Latvijas un A S V valdību 1928. gada līgums, kas paredz abām pusēm iesaukt kaŗaddenestā otras valsts pilsoņus, ja kāda no līguma slēdzējām atrodas karastāvokli ar kādu trešo valsti, un šodien ASV vada cīņu pret komunismu visā pasaulē, hļēļ ALAs valde atzina, ka ies pavēlēm būtu jāseko. Kasieris R. Silleŗs ziņoja, ka no biedru naudām ieņemti 2785 dol., bet no ziedojumiem apvienībai, kultūras fondam uc, 791,15 dol. Izdoti 1834,30 doL, bet atlikums uz 1. nov, 1741,85 dol. Ienākumi ar katru mēnesi vairojas, un apvienība materiāli nostiprinās. No Ņujorkas 18. novembra sarīkojuma atlikuma Kultūras fondam iemaksāti 300 dol. un tikpat ari aprūpei. Patlaban ALA jau apvieno 117 organizāciju un samtiem fizisku personu. ALAs gadskārtējo kongresu nolēma sasaukt nākošā gada februāra beigās vai marta sākumā Vašingtonā. Ūz Kultūras biroja vadītāja Ev. Frei valda priekšlikumu par Kultūras biro ja valdes locekļiem iecēla prof. R. Pāvelu un dzejnieku E. Raisteru. Kultūras dienās jinvāŗa un februāra mēnešos ALAs kuitūras birojs vāks zie^ dojumus Kultūras fonda vajadzībām. Par latviešu iniazpulku vadītāju izraudzīts agr. A. Eglītis. Korporācija Let-tonia ziedojusi Kultūras fondam 50 dol. jaunatnes audzināšanai latviskā garā. Informācijas biroja vadātājs A Bērziņš ziijbja, ka Latviešu informācijas centra izdevumā iznācis Latvian Bulletin otrais numurs angļu valodā 6. decembr! Somija svinējr savus 34. valsts neatkairības svētkus. Sis notikums pašreizējā Eiropas politiskajā situācijā ir ar sevišķu nozīmi. Somija i r tā zeme, pret kuru pašreizējie Kremļa valdnieki izmēģināja vispirms savu laimi, sākdama pārgalvīgo iebrukumu Eiropā. Nevar teikt, ka ši dēka tiem būtu sevišķi izdevusies. Nevarēdami somus pielauzt politisku sarufiu ceļā, tie 1939. g. 30. nov. lika soļot sarkanarmijai. Pēdējā tūliņ aiz Somijas robežas uzdūrās tik sīvai pretestībai, ka iedomāta iešana ūz Helsrn-kietm" apstājās. Nelldzēja ari vairāk desmit jaunu divīziju pievilkšana. Ziemas karā, kas turpinājās līdz 1940 gada pavasarim, somi uzrādīja vēLne-pieredzētu vaironību un nelokāmību. Pad. savienība šinī karā pret savu mazo ziemeļu kaimiņu pazaudēja zu spēkus. Militārās operācijas gan deva tiem labu pieredzi, Somija, kas nesaņēma militāru atbalstu no ārpuses, bija spiesta slēgt goda pilnu pa»- mieru. 1941. g. Jāņos kaŗs ar Pad. savienību tomēr atjaunojās. Somija šoreiz saņēma atbailstu no Vācijas, bet pēdējās kara neveiksmju finālā, tai nācās slēgt jaunu, jau neizdevīgāku pamietru. Abos karos Somija zaudējusi Kareliju, Petsamio ostu un Sallu, kas ir 12 proc. kopējās zemes platības. Līdz ar to tā zaudēja 32 proc. spēkstaciju, 20 proc. cellulozes rūpniecības, kā arī daudz citu saimniecisku vērtību. Tā tika piespiesta iznomāt Paid. savienības kuģniecības un tām vajadzibām Porkalas pussa līdz Karelijas un citu wudēto novadu iedzīvotāji uzsnināja; ka viņu zema okupēs krievi, tie cēlās kā viens vīrs, dodamies uz brīvo Somija 480 tūkstošu kareliesu pameta savus īpašumus un lielāko daļu.iedzīves. Kopš ši drūmā notikuima, katrs devītais soms i r bēglis jeb vārda pilnā nozīmē DP. Vācijā steidzīgi vajadzīgs i s - c i ar perfektu vācu un vēlams ari angļu valodu, kas spētu patstāvīgi tulkot no latviešu valodas. Pieteikumi ar izglītības un prakses aprakstu iesūtāmi mūsu laikraksta kantorī ar Nr. 543. gadu laikā nokārtot šādus reparāciju maksājumus, kādēļ no jaunavatēs improvizēt „Somijas apzinātu jaun*^ prātibu" pret Pad. savienību. Bet patlaban Somija ir ceļā uz šo maksājumu beigu cēlienu. Pēc miera līguma tam jānotiek 1952. g. septembrī, bet somi apņēmušies reparāciju m^k- . sājumus, neskatoties uz to smagumu, nomaksāt pat agrāk. Neko nav līdzējusi boļševiku rīkotie strēlei, ar ko tie gribēja sagraut šīs smagi cietušās valsts finances. Par spīti visam, * šī sīkstā ziemeļnieku ta'uta no jauna pierādījusi ^savu „sisu*' — somiem > īpato izturību. Visa pasaule ar aizturētu elpu ee-kojusi šīs ziemeļu demokrātijas vlēp-. najai cīņai pret boļševismu. Somija palikusi kā vientuļa sala sarkanās ekspansijas ūdeņos. Kamēr datudzie Pad. Krievijas satelīti sevi apzīmē par „tautas demokrātijām", Somija jo- )rojēm air lepnumu atgādina rietumu )a&aulei, ka tāi demokrātija nav ie. dragājama ne ar kādiem līdzekļiem. Savās publikācijās, kur tie run| p^i savu valsti un tautas dzīles,tiadicļ» ām, tie uzsver, ka ši zeme i | vieaļa no visvecākajām deanokratijām pa- ļ saulē. Būdama tāda, Somija neUfidz darboties savā zemē ari komūnistieiDi. Viņu skaits pēdējās vēlēšanās pat ne*- daudz pieaudzis, iTdmēr pašu zeine's tomūnisti nenozīmē Somijai nekādus draudus. To sevišķi skaidri pierl(}!ja ciņa ar komunistiem arodbiedrībā». Somiu strādnieki nevien tikuši gellS ar komunistiem savā arodu kustibi, bet pēc notikušajām vēlēšanām arodbiedrībās šā gada aprīlī, tie izlēmja Jaunie apstākļi piespieda somus iz darīt janinu zemes reformu. Karelijas bēgļi ierīkojuši Somijā -47.000 jaunu lauksaimniecību. Ar! rūpniecība un mežsaimniecība uzrāda apbrīnojamus anākumus. To visu Somija paveikusi be? Maršala plāna, tikai paļaujo ties saviem spēkiem. Somiijas spēkus nesalauza ari tas, k« boļševiki tiem uzlika 300X)00.000 dolāru lielas reparādjas;; Boļševika bija pārliecināti, ka somi nespēs astoņu ļielbrttāniļas 6 i e V k a l p o j u m i Latviešu Miera draudze Londonā, prāv. Bergs, Daugavas Vanagu namā, 72, Oueens borough Terrace, W. 2 Ziemsvētku eglītes va karš 20. dec. p l . 18. Bērnus lūdz pieteJ" pie draudzes pr-ka P. Priedlša Latvijas sūt niecībā, 87, Eaton Place, S. W . 1, t e l . SLO 2564, vai pie prāv. E. Berga, 10". Fairfay Rd. N. W. 6, t e l . PRI 6121. V Bedfoidā, māc. A . Dzenitis, St. MaTy baz nicā, 91 dec. p l . 16. Lelghton Buzzard, prāv. E. B'ergs, N . S Hostel, .Steinbridge Rd., 16. dec. p l . 15. Rietumangliļas draudze, māc. R. Mužlks Montcombe Park nometnē pie Sha{te8bury, dec. pl. 11. — Henlijas nometnē, Bearly un apkārtnes kopa pie Stratford-on-Āvon diev kalpi ar eglītes vakaru 15. dec. pl, 18. LIdsas' draudzei māc. E. Bergmanls, LIdsā Emmaņuel Church adventes dievkalp. ar diev galdu 9. dec. p l . 16. — Hudersflldā, Pafochia H a l l , 8, Springvrood Str. eglītes vakars ar bērnu apdāvināšanu 15. dec. p l . 18. — Lau lāti: Kārlis Ozols-OzoliņS ar Helēnu Lozdu. Nottinģhamā, prāv. B. Fedders, Sv. Pētera baznīcā, 9. dec. p l . 16. ' Skotijas draudze; māc. J . Sapiets, Lady-bankas nometnē, 16, dec. Ziemeļanglijas-Bradfordas draudze, māc. R. Āboliņš, Bradfordā, Lūkas bazn., 9. dec. p l . 15. - - Bradfordā, skolēnu eglīte 15. dec. — Donkasterā, Parish Church zālē, 16. dec. — Sim numuram 10 lappuses/ par izstāšanos no komunistu iespaidā ©sošās Vispasaules arodu savienībai Ar to tie krasi demonstrēja pret Ma#- , bet somu paitstāvības griba m' nepiekāpība naidīgas varas priekšā ' uzdrīkstējās pat šādu „izlēci^u". Somijas piemērs rāda, ka ari demo* a spēj sekmīgi cīnīties pret ap-drauidējumiem, kas to grib iznīcināt Tas ir kā somu tautas, tā tās izraudzīto valstsvīru nopelns. Zfmigi bij. Somijas parlamenta priekšsēža Fager*. "holma vārdļi, š. g. 4. februāri stāvot pie maršala Manerheima" kapa. Viņš teica, ka Manerheims atstājot somu tautai dārgu mantojumu, -—prast sargāt savas zemes brīvību un patstāvību. Somi to tiešām lieliski pratuši darīt. Sd. Mūsu laikraksta vietējās un ārzemju korespondenču nodaļas red. E. Miesnieks kopš 15. novembra redakdjā vairs nestrādā, kādēļ šīm nodaļām domātās vēstules un raksftus Mdzanļ headresēt vairs:viņam, bet gan tieši Latvijas redakcijai — (13b) Grafenļ-aschaū, Obb., Regierungslager, BL K^. — 2. Latvijas redakcija kas veltīts 18. novembrim un piešu- Miris:/Alberts Grandbergs. fTIc n f t l T f i V i o T T V « r f l c « { A r ^ a r , u 5 ^ { t 5 ^ ' Mančesteris draudze, māc. P. Namgauds, tits politiķiem., presei, organizācijām ^ ^ ^ ^ ^ g ^ ^ ^ ^ ^ vakars 8. dec. pi. i7 ~ un atsevišķām personām. - Aprūpes biroja vadītājs A. Līdacis sniedza pārskatu par aprūpes darbu.* Iekārtota kartotēk-a ar aprūpējamiem Vācijā, Austrijā un ASV. Vācijā aprūpējamas 1900 darba nespējīgu personu. DV organizācija ASV tiem izsniegusi pabalstu 962 gadījumos 22.222,50 DM un 98 dol. apmērā, Austrijā 134 gadījumos 12.808 šiliņoi un ASV 900 dol. apmērā. Citas organizācijas sniegušas aprūpei 801,15 dol. un 8 saiņus. Vācijā DV vēlas iegūt invalidu namu Holandes pierobežā 100 invalidu uzturēšanai. Nams maksā 80.000 DM. Būtu jāsniedz materiāla palīdzība šī nama iegūšanai un iekārtošanai. , Par aprūpes biroja techniskb vadītāju apstiprināja A. Puķīti, bet par juridiskās padomdošan'as sekcijas vadītāju iecēla mag. iur, K. Vanagu. Sekcija jau stājusies pie juridiskās pa-domdošanas tikla noorganizēšanas visos ASV štatos, kur dzīvo latvieši. : '^r• v.L Stoke-on-Trent,- HartshilI Parish Church, ar dievgaldu, 9. dec. p l . 15,15, — Alsagerā, Excalibur ģim. hostell, eglītes vakars, 16. dec. pl. 19. Katoļu dievkalpojums, prāv. J . Savickis, Lesterā, St. Peter baznīcā, King Richards Rd. cv. M i s a 16. dec. pl. 12. Baptistu dievkalpojumi, māc. T. Kauliņš, Lečvortā, „Croft Cprner", Croft Lane Letch-woŗth svētbrīdis 8. dec. pl. 19,30. - Londonā, Misiohes zālē, 189, Whitechapel Rd., E. l (V^hitechapel apakSz. stac.) dievkalpojums ar priekšnesumiem 9. dec. p l . 15. Pēc tam ga-r i ga satura filmas. Pareizticīgo dievkalpojumi,' Mančesteras draudze, Mančesterā, Holv Trinity Church, Stretford Rd., (Vine Str. stūri), 16. dec. p l . 11. C i t i s a r i k o j u mi Londonā Archway, N. 19, The Central Hall (pretim Archway apakšz. stac.), 14. dec. p l , 19,30 izrādīs filmu Reachirig from Heaven; ieejas maksa 2/6. _ L B L U ^ ^ ^ lid., London, f• : >^^,^^*'• ^'^^ referēs par tematu Cilvēks kā politisks radījums; kafijas galds, j^V Londonas nod. rīko eglītes vakaru n^mT ^^'.^«^^avas Vanagu eglīte St. Chads skolas telpās 15. dec rA 17- pieteikties pie B. Bencones. 28. Hano^er e m im LWF vietējās izvietošanas biroji (Local Settiem-ent Office) Ludvigsbur-gā ziņo, ka saskaņā ar VirtemibergaS' Bādenes amerikāņu civilās pārvaldei DP ņožaies vaditā;js J . H . kfem^ (Displaced Population Advišer, Office of Land Coniiimssioner for Wuertem' berg-Baden) pasfcaadrpjumu, vSct saimniecībā pārskaitītās personas joprojām bauda priekšrocību uz darbu pie amerikāņu civilām vai militārlm iestādēm, ja ir vakances un darba ineklētāji attiecīgajam darbam kvaii- ViTtēm-bergas-Bādenes vācu saiumieclbā pārskaitītām personām joprojām i r pārskološanas iespējas attiecīgos vācu profesionālos pasāku-ui'os, pie kam personas, kas pārtiek no; sociāliem pabalstiem, var saņemt ne-; pieciešamo dzivokļia im uztura naudu no vācu sociālās palīdzības iestādēm (WohIfa3irtsami). Pārskološanai jāpieteicas vietējos darba apgādes birojos (Arbeitsamtļ. • Gadījumā, ja luterāņu bēgļiem Virtembergā- Bādenē rastos grūtības augš-uiiinēto priekšrocību izmantošanā, par katru atsevišķu gadījumu' jāinformē 1WF Loca] Settlement Office vadītājs K. Kalniņš, IRO Ar.ea 2 HOs, Stutt-garter Str. 35, Ludjwigsburg. dece' la tviešī« celS bet otrā p< no as bij Japānu, a ^uania jieksposi vīru tteicies, kļuva P'^j )rai c.iTm«Tjiaass Vv aroni smagas art kasi ļzcelas krita .Saules dēla W»^%;Vpret karas Ifl bipfliaiiles Dr, ned. Ed. Faļ iŗa vētras k| zam aIp liida alpa*k< staigāšana;', u tikās Guamas sali atviesa trimdinieku ļteklts&a jaunu dzīvi un i Tie bija latviešu \0 ļjcienēin. Viņi' iepa ' s dabu un īpatibām, S «I latviešu trimdini 6 rīts .Guamā austi leliHluiMt Jau ap • pl. - 6 Stoiiivelāk valda dziļa t\ kino izrādēm,^ uta. Mūžīgā vasarai lites) .dienu no dienas, cļ i Vienīgā pārmaiņa ir li M periodi. Lietus laļ «g neiedomājamā strauji ,kur liekas, ka pat nevarētu parādīties, sa< jami džungļi: aiz| \m klajuma, un 7 u garumu. Ap ie( divi pļāvēji nepārtr| bet sporta laiiki rūpējas par tā. Arlkolčiun citi augi i gada zaļumi \i neuzlvērīga acst )( iekrist, jau trešā '^^sullgs jaunlapojui u zvēru ua čūsku. I bagātības ^ ir daži strazdam līdzīgi, jPfc ģeograilskis ^^io vulkānisko ^ ^ ^ ^ l u atlii '^-^Mr klijīšaina « pauguri ziemel( dienvidu Sakarā ar S^^^^ia-J^jaiLTi^i ..:^^^^tu likties,/ka *ugim. Dažs 1^ "bezpanakuDsir- ^ aug tikai ^ ^ ^ ^ ^ e ^ ' S ? sārtiem ui aiiij^^ffiij^i^^^^ ]^,Wukart tik'si S^^^V^ Visu di! *s no ai '•«o paris ^ «beltē; • pie
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 8, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-12-08 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari511208 |
Description
Title | 1951-12-08-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | liet- : L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 8. decembr! (Turpinfijums no 1. Ipp.) ; Slēzv^gas-Holšteinas apgabala pārstāvis A*' Vanags savā ziņojumā pie-imiiēja, k»a atjaunotas veselības dēl atlikto ASV emigrantu pārbaudes. Uz VaSiaigtonu nosūtīts 50 galīgi norai-dato lietu, un ja to vidū bū« daudz "ŗevidSjemu gadījumu, tad apsolīta' spedālas amerikāņu komisijas steidzama ierašanās transitnometnēs Vācijā. Izdevies ari panākt atsevišķu iļoraiditō atpakaļ uzņemšanu emlgrl-cŗijas procesā. . Latviešu izceļotāju ^ a i t s Ventorfas nometnē patla^n ap '3^00, Blankenzē ap 150. LWF pārstā-norvēģis, Bergemsens pēc personīgās iniciatīvas sagādājis vairāk desmit tūktos kārbu konservu sadalīšanai Šļlēzvigas»Holšteinais ārzemju bēgļiem. Par transportu rūpējas Ziemfelvācijā novietotā norvēģu karaspēka vienības. , Kā zdņoja V. Janums un A. Silde, atsevišķi baltvāciešu sabiedriski ^ darbinieki izrādījuši interesi par kontakta radlSanu ar latviešu bēgļu organizācijām un par latviešu trimdinieku viedbkll eventuālas atgriešanās gadījumā Latvijā. ^ V. Janums un H. Zā^gars ziņoja par LCK apgāda Latvija darbību un pašreizējo stāvokli. Saimniecisko stāvokli izdevies nostabilizēt, un visā periodā no 1. jūUja līdz 31* oktobrim apgāds saamniekojis bez zaudējumiem, paspējot ari izlīdzināt jūlijā^ radušos 32bo DM zaudējmmis. LCP Vācijā revirljas kdmisijas priekšsēdim R. Purs, kas piedalījies izmeklēšanas komsisaj'as darbā,. zaņoja par apgāda . darbības . pārbaudē no- " skaidrotiem' apstākļiem un iemesliem, kādēļ apgāds savā laika nonācis 6>aam-nieciskās .grutib|s. Komisij'as sastādītā likta saituni sniegsim Latvijas nā-kiasnā nupurā.v, . Ņolēņia sastādīt Jaunu Vātcijā dzi-vojļoSo l^itviešu kartotēku uz 1 ^ . g. l. i janvāri, jo tāda darbam gluži ne-pieclešamia, un lidiz ,tam laikam latviešu sastāvs Vācijā jau būs lielS mērā nostabilizējies.^ Tikļ^at nepie-cle^ amias.būtu iespējami pilnīgas lat vi£|^ t>ārstāvlbu kartotēkas' par dtās zemēs nonākušajiem liatvie.^iemL . y» Jamums pasvītroja, ka Ziem-svSitku' laiks būtu izmantojams arī taiļfieiu latviskās izjūtas stiprināšanai svētku sarīkojumos, aicinot uh pie gaismot ar! izklaiduis. dzīvojošo» vien- 0 0 0 ļtulos tautiešus, bet it īpaši domājot par bērjiiem, viņu apdāvināšanu u-n svētku svinēšanu mums ierastā latviskā garā. Nolēnua svētku sarīkojumu atbalstīšanai atvēlēt no Latviešu pašpalīdzības fonda lldZj^kliem 1500 DM', ko nodos apgabalu pārstāvjiem sadalīšanai pēc vajadzības, it īpaši palīdzot mazākām latviešu novietnēm, kur tautiešu skaits neliels un grūtāk sagādājami vajadzīgie līdzekli. Pēc Janumavierosinājuma izraudzīja rīcības ķomiteju ~- prof. H. Laci, māc. A. Abakuku un A. Kripenu, kas sadarbosies ar LCK Vācijā apgabalu pārstāvjiem, tāpat ar mācītājiem, vietējām organizāciju nodaļām un latviešu komntfjām'. Dažos apgabalos grūtības rada mazais atlikušo mācītāju skaiļts. Virtembergā-Bādenē, varbūt arī citur, par DP bērnu apdāvināšanu domā arī IRO saziņā ar YMCA/ YWCA. Ziemsvētku sarīkojumos un apdāvināšanā katrā ziņā piesaistāmi latviešu bērni arī no vācu skolām. Pārninājot aprūpes jautājumu,, V . Janums norādīja, ka palīdzību atsevišķiem aprūpējamiem tautiešiem resp. ģimenēm grūti koordinēt, jo līdztekus dažādu centrālu aprūpes organizāciju m pasākumu aktivitātei risinās ari tieša individuāla palīdzība, ko tautieši emigrācijas zemēs veic savrupēji, izmantojot presē vai citur iegūtas Vācijas trūcīgo vai darba nespējīgo tautiešu adreses. Tā dažkārt rodas arī saņemtās paildzlbas nesamērība, ko organizācijas, kas ar aprūpi nodarbo-j- as, šādos apstākļos nav spējīgas novērst. Bez tam konstatēti gadījumi, kur atsevišķi aprūpējamie Vācijā lūguši A S V tautiešu palīdzību, norādot, ka np Vācijas aprūpes organizācijām nekādu palīdzību nav saņēmuši, bet patiesībā no D V saņēmuši 300 līdz 1600 DM pabafetu, tikai, vienā gadījumā 65 DM. TSi>at zināmi arī vairāki citi, pat loti krasi gadījumi, kur palidssibas šāJļjīēmēji-^^^^^ļ^ veddS centušies savtīgi izmantot tautiešu gatavību un gribu palīdzēt grūtdieņiem. Sl jautājuma kārtošanai veltījama Īpaša vēribav LGK Vācijā, kā ari vairāku citu or-ganizāpiju un orgānu sēžu sesija 1. un 2. decembrī notika Etlingenas Rein-ļandes k^armās, kur viesmīlīgo nama tēvu lomu bija uzņēmušies šeit sta-cionētō abu. latviešu darba rotu vīri. Morālās apbtuņošanās konifetrencē Šveicē, kas notika no 4. aug.. līdz 4. novembrim Ko pilsētiņā, pie Montrē, piedalījās latviešu delegācija no Zviedrijas ar mag. A. Zāmuēli, J . un S. Ešmitu priekšgalā, kā arī Dr. M. Valters. Zāmiuēlis konferences beigās runāja uz< 1500 del*^ātiem, kas bija ieradušies no 88 zemēm, vēstīdams par netaisnību, kas nodarīta latviešu tautai, boļševikiem okupējot Baltijas valstis. Runa ieguva tādu piekrišanu, ka, tai beidzoties, visi klātr esošie godināja Latvijas pārstāvi ar piecelšanos, izteikdama ar to jo dziļu līdzjūtību smiagi piemeklētai latviešu -tautai, Latviešu delegāti izplatīja ari Arējās imformācijas biroja izdoto brošūru Red Pestilence) kas Jldz ar to aizceļoja ua ^visiem kontinentiem. Morālās apliruņošanās kustība pazīstama vienai latviešu sabiedrības daļai ari kā Oksfordas kustība. Pēdējo ^pārveidoja šveicietis Buchmans, iegūdams ļoti daudz piekritēju visās kultūras zemēs. Šī kustība vadās no Atcerēsimies nei«dzig_Qs Ziemsvētkos ^tavodamies Ziemsvētkiem, atcerēsimies savus tuviniekus, dzīves sēr dieņus un ari neredzīgos, kurus liktenis piemeklējis vissmagāk. Kaujās ' piiei Volhovas, Madonas Un Ventas krastos, drosmīgi cīnoties par' mūsu dārgo dzimteni, daudzi mūsu karavīri zaudējuši savu acugaismu, bet citus šis smagais liktenis piemeklējis nelaimes un slimības gadījumos, gan ari vecuma dēļ. Rietumvācijā jau reģistrēti 58 neredzīgie. IRO aprūpei izbeidzoties, viņu stāvoklis manāmi pasliktinājies, un daļa to nonākusi sevišķi grūtā stāvokli. Ziemsvētku velte iepriecinās ikvienu, jo Dievs svĢtī devēju un ņēmēju. Ziedojumus lūdz sūtīt to tālākai t sadalīšanai neredzīgo pārstāvim uz šādu adresi; Mag. Oiķ. Dāvis, (13b) Menuningerberg- b. Memmingen, Re- .gieningslager, Bl. 13,^ Germany. Nau- ' das sūtījumiem: Post^checkkonto Mūn-chen Nr. Ī02004 ar feineto adresi. devīzes, kas prasa pilnīgu godiīguiriu, tīrību, pašaizliedzību un mīlestību. Pēc šīs kustības piekritēju uzskata Morālā apbruņošanās, ko tie pauž, nav teorija, bet ir dzīve, dzīves veids un pasaules uzskats. Sai kustībai nekur vairs nav pretinieku, atskaitot Maskaivu un tās rokas puišus. Rūras komūniļstu partija, vērodama minētās kustības panākumus strādniekos, np-iegusļ saviem biedriem-stāties sakarā ar tās piekritējiem. ' Par šīs kustības idepIoģiju tuvāk aš ziņas sniedz Jēkabs Ešmits, Getebor-gā, Zviedrijā, Kari Gustavsgatan 21/11 izsūta arī bezmaksas literatūru. Minsteres nometnē nesen beidzās Pasaules YMGA/YWCA rīkotie starptautiskie vadītāju kursi, kurus beidza 7 latvieši no Minsteres un 1 no Disel-dorfas. Vadītāju kursi jau notikuši ari Li-bekā un Oldenburgā, bet nākošajā nedēļā sāksies Hanoverā. Šādi kursi turpmāk paredzēti visās vietās, kur mīt vairāk nekā 500 ārzem^nieku. Kursos bez YMCAs vēstures un dažādām sabiedriskām zināšanām uz latviešu JKS priekšlikumu sevišķu vērību veltL nacionālo svētdienas un papild-skolu iekārtošanas un vadīšands jautājumiem. Kursos var piedalīties visi interesenti. Latviešu JKS savukārt īpašu vērību veltī -jaunatnes audzināšanai latviskā garā un rūpējas, l^ļ visās latviešu nometnēs noorganizētu svētdienas un papildskolas. A. L. ALA PĒTĪS DEMOGRĀFISKO STĀVOKLI LATVIJA Amerikas latviešu apvienības centrālās valdes Sēdē Vašingtonā priekš-sēdds prof. P. Lejiņš ziņoja, ka šogad visās ASV Latvij'as valsts neatkarības diena svinēta ar izcilu tautas piedalīšanos un vienības garu. Amerikas balss noraidījusi uz Latviju ALAs vēstījumu latviešu tautai. Np organizācijām un atsevišķām personām sa-ņemsti apsveikumi un novēlējumi, kā arī ziedojumi no 18. novembra sarīkojumu atlikumiem. Tāpat ajtsaucību radis ALAs aicinājums ziedot asinis amerikāņu karavīru dzīvību glābšanai kara laukā. Sūtnis J . Feldmans norādīja, ka līdz šim latviešu organizāciju un sabiedrisko darbinieku memorandos un publikācijās par latviešu tautas upuru lielumu zem okupācijas varām minēti dažādi, bieži pārspīlēti skaitļi, kas var radīt neuzticību latviešu sniegtajai informācijai. Tā kā skaidru datu nav, jāvāc iespējatnā informācija un jāpanāk viena aptuveni pareiza skaitļa uzdošana.. To vēlas arī mūsu sūtniecība ' Londonā. ALAs valde, kopā ar Brīvās Eiropas komitejas latviešu konsultatīvo kopu, uzsāks pētījumus par tagadējo demogrāfisko stāvokli Latvijā. ^ 4 " : : ^ ' v -. Tālāk sūtnis 'norādīja., ka kļuvis akūts jautājums par latviešu jauīiiešu karaklausības attieksmēin ar ASV armiju, liesaukšanas pavēles saņ^m visi latviešu jaunieši attiecīgos gados, arī tie, kas nav A S V pilsoņi, ne art izņēmuši pirmos pavalstniecības dokumentus. ASV vienmēr bijušas latviešiem labvēlīgas, devušas patvērumu un palīdzību latviešu bēgļiem no komunisma un nav arī atzinušas Latvijas iekļaušanu Pad. savdenlbā, oficiāli sadarbojoties ar neatkarīgās Latvijas diplomātisko pārstāvību. Bez tam ir spēkā Latvijas un A S V valdību 1928. gada līgums, kas paredz abām pusēm iesaukt kaŗaddenestā otras valsts pilsoņus, ja kāda no līguma slēdzējām atrodas karastāvokli ar kādu trešo valsti, un šodien ASV vada cīņu pret komunismu visā pasaulē, hļēļ ALAs valde atzina, ka ies pavēlēm būtu jāseko. Kasieris R. Silleŗs ziņoja, ka no biedru naudām ieņemti 2785 dol., bet no ziedojumiem apvienībai, kultūras fondam uc, 791,15 dol. Izdoti 1834,30 doL, bet atlikums uz 1. nov, 1741,85 dol. Ienākumi ar katru mēnesi vairojas, un apvienība materiāli nostiprinās. No Ņujorkas 18. novembra sarīkojuma atlikuma Kultūras fondam iemaksāti 300 dol. un tikpat ari aprūpei. Patlaban ALA jau apvieno 117 organizāciju un samtiem fizisku personu. ALAs gadskārtējo kongresu nolēma sasaukt nākošā gada februāra beigās vai marta sākumā Vašingtonā. Ūz Kultūras biroja vadītāja Ev. Frei valda priekšlikumu par Kultūras biro ja valdes locekļiem iecēla prof. R. Pāvelu un dzejnieku E. Raisteru. Kultūras dienās jinvāŗa un februāra mēnešos ALAs kuitūras birojs vāks zie^ dojumus Kultūras fonda vajadzībām. Par latviešu iniazpulku vadītāju izraudzīts agr. A. Eglītis. Korporācija Let-tonia ziedojusi Kultūras fondam 50 dol. jaunatnes audzināšanai latviskā garā. Informācijas biroja vadātājs A Bērziņš ziijbja, ka Latviešu informācijas centra izdevumā iznācis Latvian Bulletin otrais numurs angļu valodā 6. decembr! Somija svinējr savus 34. valsts neatkairības svētkus. Sis notikums pašreizējā Eiropas politiskajā situācijā ir ar sevišķu nozīmi. Somija i r tā zeme, pret kuru pašreizējie Kremļa valdnieki izmēģināja vispirms savu laimi, sākdama pārgalvīgo iebrukumu Eiropā. Nevar teikt, ka ši dēka tiem būtu sevišķi izdevusies. Nevarēdami somus pielauzt politisku sarufiu ceļā, tie 1939. g. 30. nov. lika soļot sarkanarmijai. Pēdējā tūliņ aiz Somijas robežas uzdūrās tik sīvai pretestībai, ka iedomāta iešana ūz Helsrn-kietm" apstājās. Nelldzēja ari vairāk desmit jaunu divīziju pievilkšana. Ziemas karā, kas turpinājās līdz 1940 gada pavasarim, somi uzrādīja vēLne-pieredzētu vaironību un nelokāmību. Pad. savienība šinī karā pret savu mazo ziemeļu kaimiņu pazaudēja zu spēkus. Militārās operācijas gan deva tiem labu pieredzi, Somija, kas nesaņēma militāru atbalstu no ārpuses, bija spiesta slēgt goda pilnu pa»- mieru. 1941. g. Jāņos kaŗs ar Pad. savienību tomēr atjaunojās. Somija šoreiz saņēma atbailstu no Vācijas, bet pēdējās kara neveiksmju finālā, tai nācās slēgt jaunu, jau neizdevīgāku pamietru. Abos karos Somija zaudējusi Kareliju, Petsamio ostu un Sallu, kas ir 12 proc. kopējās zemes platības. Līdz ar to tā zaudēja 32 proc. spēkstaciju, 20 proc. cellulozes rūpniecības, kā arī daudz citu saimniecisku vērtību. Tā tika piespiesta iznomāt Paid. savienības kuģniecības un tām vajadzibām Porkalas pussa līdz Karelijas un citu wudēto novadu iedzīvotāji uzsnināja; ka viņu zema okupēs krievi, tie cēlās kā viens vīrs, dodamies uz brīvo Somija 480 tūkstošu kareliesu pameta savus īpašumus un lielāko daļu.iedzīves. Kopš ši drūmā notikuima, katrs devītais soms i r bēglis jeb vārda pilnā nozīmē DP. Vācijā steidzīgi vajadzīgs i s - c i ar perfektu vācu un vēlams ari angļu valodu, kas spētu patstāvīgi tulkot no latviešu valodas. Pieteikumi ar izglītības un prakses aprakstu iesūtāmi mūsu laikraksta kantorī ar Nr. 543. gadu laikā nokārtot šādus reparāciju maksājumus, kādēļ no jaunavatēs improvizēt „Somijas apzinātu jaun*^ prātibu" pret Pad. savienību. Bet patlaban Somija ir ceļā uz šo maksājumu beigu cēlienu. Pēc miera līguma tam jānotiek 1952. g. septembrī, bet somi apņēmušies reparāciju m^k- . sājumus, neskatoties uz to smagumu, nomaksāt pat agrāk. Neko nav līdzējusi boļševiku rīkotie strēlei, ar ko tie gribēja sagraut šīs smagi cietušās valsts finances. Par spīti visam, * šī sīkstā ziemeļnieku ta'uta no jauna pierādījusi ^savu „sisu*' — somiem > īpato izturību. Visa pasaule ar aizturētu elpu ee-kojusi šīs ziemeļu demokrātijas vlēp-. najai cīņai pret boļševismu. Somija palikusi kā vientuļa sala sarkanās ekspansijas ūdeņos. Kamēr datudzie Pad. Krievijas satelīti sevi apzīmē par „tautas demokrātijām", Somija jo- )rojēm air lepnumu atgādina rietumu )a&aulei, ka tāi demokrātija nav ie. dragājama ne ar kādiem līdzekļiem. Savās publikācijās, kur tie run| p^i savu valsti un tautas dzīles,tiadicļ» ām, tie uzsver, ka ši zeme i | vieaļa no visvecākajām deanokratijām pa- ļ saulē. Būdama tāda, Somija neUfidz darboties savā zemē ari komūnistieiDi. Viņu skaits pēdējās vēlēšanās pat ne*- daudz pieaudzis, iTdmēr pašu zeine's tomūnisti nenozīmē Somijai nekādus draudus. To sevišķi skaidri pierl(}!ja ciņa ar komunistiem arodbiedrībā». Somiu strādnieki nevien tikuši gellS ar komunistiem savā arodu kustibi, bet pēc notikušajām vēlēšanām arodbiedrībās šā gada aprīlī, tie izlēmja Jaunie apstākļi piespieda somus iz darīt janinu zemes reformu. Karelijas bēgļi ierīkojuši Somijā -47.000 jaunu lauksaimniecību. Ar! rūpniecība un mežsaimniecība uzrāda apbrīnojamus anākumus. To visu Somija paveikusi be? Maršala plāna, tikai paļaujo ties saviem spēkiem. Somiijas spēkus nesalauza ari tas, k« boļševiki tiem uzlika 300X)00.000 dolāru lielas reparādjas;; Boļševika bija pārliecināti, ka somi nespēs astoņu ļielbrttāniļas 6 i e V k a l p o j u m i Latviešu Miera draudze Londonā, prāv. Bergs, Daugavas Vanagu namā, 72, Oueens borough Terrace, W. 2 Ziemsvētku eglītes va karš 20. dec. p l . 18. Bērnus lūdz pieteJ" pie draudzes pr-ka P. Priedlša Latvijas sūt niecībā, 87, Eaton Place, S. W . 1, t e l . SLO 2564, vai pie prāv. E. Berga, 10". Fairfay Rd. N. W. 6, t e l . PRI 6121. V Bedfoidā, māc. A . Dzenitis, St. MaTy baz nicā, 91 dec. p l . 16. Lelghton Buzzard, prāv. E. B'ergs, N . S Hostel, .Steinbridge Rd., 16. dec. p l . 15. Rietumangliļas draudze, māc. R. Mužlks Montcombe Park nometnē pie Sha{te8bury, dec. pl. 11. — Henlijas nometnē, Bearly un apkārtnes kopa pie Stratford-on-Āvon diev kalpi ar eglītes vakaru 15. dec. pl, 18. LIdsas' draudzei māc. E. Bergmanls, LIdsā Emmaņuel Church adventes dievkalp. ar diev galdu 9. dec. p l . 16. — Hudersflldā, Pafochia H a l l , 8, Springvrood Str. eglītes vakars ar bērnu apdāvināšanu 15. dec. p l . 18. — Lau lāti: Kārlis Ozols-OzoliņS ar Helēnu Lozdu. Nottinģhamā, prāv. B. Fedders, Sv. Pētera baznīcā, 9. dec. p l . 16. ' Skotijas draudze; māc. J . Sapiets, Lady-bankas nometnē, 16, dec. Ziemeļanglijas-Bradfordas draudze, māc. R. Āboliņš, Bradfordā, Lūkas bazn., 9. dec. p l . 15. - - Bradfordā, skolēnu eglīte 15. dec. — Donkasterā, Parish Church zālē, 16. dec. — Sim numuram 10 lappuses/ par izstāšanos no komunistu iespaidā ©sošās Vispasaules arodu savienībai Ar to tie krasi demonstrēja pret Ma#- , bet somu paitstāvības griba m' nepiekāpība naidīgas varas priekšā ' uzdrīkstējās pat šādu „izlēci^u". Somijas piemērs rāda, ka ari demo* a spēj sekmīgi cīnīties pret ap-drauidējumiem, kas to grib iznīcināt Tas ir kā somu tautas, tā tās izraudzīto valstsvīru nopelns. Zfmigi bij. Somijas parlamenta priekšsēža Fager*. "holma vārdļi, š. g. 4. februāri stāvot pie maršala Manerheima" kapa. Viņš teica, ka Manerheims atstājot somu tautai dārgu mantojumu, -—prast sargāt savas zemes brīvību un patstāvību. Somi to tiešām lieliski pratuši darīt. Sd. Mūsu laikraksta vietējās un ārzemju korespondenču nodaļas red. E. Miesnieks kopš 15. novembra redakdjā vairs nestrādā, kādēļ šīm nodaļām domātās vēstules un raksftus Mdzanļ headresēt vairs:viņam, bet gan tieši Latvijas redakcijai — (13b) Grafenļ-aschaū, Obb., Regierungslager, BL K^. — 2. Latvijas redakcija kas veltīts 18. novembrim un piešu- Miris:/Alberts Grandbergs. fTIc n f t l T f i V i o T T V « r f l c « { A r ^ a r , u 5 ^ { t 5 ^ ' Mančesteris draudze, māc. P. Namgauds, tits politiķiem., presei, organizācijām ^ ^ ^ ^ ^ g ^ ^ ^ ^ ^ vakars 8. dec. pi. i7 ~ un atsevišķām personām. - Aprūpes biroja vadītājs A. Līdacis sniedza pārskatu par aprūpes darbu.* Iekārtota kartotēk-a ar aprūpējamiem Vācijā, Austrijā un ASV. Vācijā aprūpējamas 1900 darba nespējīgu personu. DV organizācija ASV tiem izsniegusi pabalstu 962 gadījumos 22.222,50 DM un 98 dol. apmērā, Austrijā 134 gadījumos 12.808 šiliņoi un ASV 900 dol. apmērā. Citas organizācijas sniegušas aprūpei 801,15 dol. un 8 saiņus. Vācijā DV vēlas iegūt invalidu namu Holandes pierobežā 100 invalidu uzturēšanai. Nams maksā 80.000 DM. Būtu jāsniedz materiāla palīdzība šī nama iegūšanai un iekārtošanai. , Par aprūpes biroja techniskb vadītāju apstiprināja A. Puķīti, bet par juridiskās padomdošan'as sekcijas vadītāju iecēla mag. iur, K. Vanagu. Sekcija jau stājusies pie juridiskās pa-domdošanas tikla noorganizēšanas visos ASV štatos, kur dzīvo latvieši. : '^r• v.L Stoke-on-Trent,- HartshilI Parish Church, ar dievgaldu, 9. dec. p l . 15,15, — Alsagerā, Excalibur ģim. hostell, eglītes vakars, 16. dec. pl. 19. Katoļu dievkalpojums, prāv. J . Savickis, Lesterā, St. Peter baznīcā, King Richards Rd. cv. M i s a 16. dec. pl. 12. Baptistu dievkalpojumi, māc. T. Kauliņš, Lečvortā, „Croft Cprner", Croft Lane Letch-woŗth svētbrīdis 8. dec. pl. 19,30. - Londonā, Misiohes zālē, 189, Whitechapel Rd., E. l (V^hitechapel apakSz. stac.) dievkalpojums ar priekšnesumiem 9. dec. p l . 15. Pēc tam ga-r i ga satura filmas. Pareizticīgo dievkalpojumi,' Mančesteras draudze, Mančesterā, Holv Trinity Church, Stretford Rd., (Vine Str. stūri), 16. dec. p l . 11. C i t i s a r i k o j u mi Londonā Archway, N. 19, The Central Hall (pretim Archway apakšz. stac.), 14. dec. p l , 19,30 izrādīs filmu Reachirig from Heaven; ieejas maksa 2/6. _ L B L U ^ ^ ^ lid., London, f• : >^^,^^*'• ^'^^ referēs par tematu Cilvēks kā politisks radījums; kafijas galds, j^V Londonas nod. rīko eglītes vakaru n^mT ^^'.^«^^avas Vanagu eglīte St. Chads skolas telpās 15. dec rA 17- pieteikties pie B. Bencones. 28. Hano^er e m im LWF vietējās izvietošanas biroji (Local Settiem-ent Office) Ludvigsbur-gā ziņo, ka saskaņā ar VirtemibergaS' Bādenes amerikāņu civilās pārvaldei DP ņožaies vaditā;js J . H . kfem^ (Displaced Population Advišer, Office of Land Coniiimssioner for Wuertem' berg-Baden) pasfcaadrpjumu, vSct saimniecībā pārskaitītās personas joprojām bauda priekšrocību uz darbu pie amerikāņu civilām vai militārlm iestādēm, ja ir vakances un darba ineklētāji attiecīgajam darbam kvaii- ViTtēm-bergas-Bādenes vācu saiumieclbā pārskaitītām personām joprojām i r pārskološanas iespējas attiecīgos vācu profesionālos pasāku-ui'os, pie kam personas, kas pārtiek no; sociāliem pabalstiem, var saņemt ne-; pieciešamo dzivokļia im uztura naudu no vācu sociālās palīdzības iestādēm (WohIfa3irtsami). Pārskološanai jāpieteicas vietējos darba apgādes birojos (Arbeitsamtļ. • Gadījumā, ja luterāņu bēgļiem Virtembergā- Bādenē rastos grūtības augš-uiiinēto priekšrocību izmantošanā, par katru atsevišķu gadījumu' jāinformē 1WF Loca] Settlement Office vadītājs K. Kalniņš, IRO Ar.ea 2 HOs, Stutt-garter Str. 35, Ludjwigsburg. dece' la tviešī« celS bet otrā p< no as bij Japānu, a ^uania jieksposi vīru tteicies, kļuva P'^j )rai c.iTm«Tjiaass Vv aroni smagas art kasi ļzcelas krita .Saules dēla W»^%;Vpret karas Ifl bipfliaiiles Dr, ned. Ed. Faļ iŗa vētras k| zam aIp liida alpa*k< staigāšana;', u tikās Guamas sali atviesa trimdinieku ļteklts&a jaunu dzīvi un i Tie bija latviešu \0 ļjcienēin. Viņi' iepa ' s dabu un īpatibām, S «I latviešu trimdini 6 rīts .Guamā austi leliHluiMt Jau ap • pl. - 6 Stoiiivelāk valda dziļa t\ kino izrādēm,^ uta. Mūžīgā vasarai lites) .dienu no dienas, cļ i Vienīgā pārmaiņa ir li M periodi. Lietus laļ «g neiedomājamā strauji ,kur liekas, ka pat nevarētu parādīties, sa< jami džungļi: aiz| \m klajuma, un 7 u garumu. Ap ie( divi pļāvēji nepārtr| bet sporta laiiki rūpējas par tā. Arlkolčiun citi augi i gada zaļumi \i neuzlvērīga acst )( iekrist, jau trešā '^^sullgs jaunlapojui u zvēru ua čūsku. I bagātības ^ ir daži strazdam līdzīgi, jPfc ģeograilskis ^^io vulkānisko ^ ^ ^ ^ l u atlii '^-^Mr klijīšaina « pauguri ziemel( dienvidu Sakarā ar S^^^^ia-J^jaiLTi^i ..:^^^^tu likties,/ka *ugim. Dažs 1^ "bezpanakuDsir- ^ aug tikai ^ ^ ^ ^ ^ e ^ ' S ? sārtiem ui aiiij^^ffiij^i^^^^ ]^,Wukart tik'si S^^^V^ Visu di! *s no ai '•«o paris ^ «beltē; • pie |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-12-08-02