Bavarijas Latviesu vestnesis, April 7, 1951

              lUīar to viņi ļ^aj j 1 ^
.Mi» «asu ta,itļff"^ļ3
| i Daudz mūāi S^!^
ŗopas bēgļu brūpei ii
to egpi«i. tad
mrm^z^m^ no Sļļ.
.PARAUGAM
?rzemnlektf„
2CfiloJ6t uz Kta3*'
*;t»8«^ŗ vēli atrodas 2«0
•00 ;: Itttviešii un 20fll
.Mm. U ļšinl gadi ļ
ļMS| ap 36oo baltiein
Mv
P«*^i28Jais Izceļošanai „,
^ J i t o i ļ ŗ lielākais un taai ^-t^sir^ intirVijā nesen ,
^u^u ^omite as priek^iis
illvKanādas itnigrScijas lej
l & . l s l laikā ļiespējams Hoitl
iif;;:;af! imigrantu piederīga iet
'piittStal emigrācijai iemesli t
iļM^u robežas jtuvums, taiuii
c ] ^ ^ bēgšanu nav mf
ļ-K^nadas sūtniecība Stokholal
'i^lilirojust, ka I uzņem to aroi
ŗjus, • kldos . i nepieciešains
"'atfetteāiiam! laikam, plei
lis^i Vajarttetiļi galdnieki, tiii|
ir pieteikušies, tiem bezlui
ļll^pjcfiķiŗ vīz^s. Kad kvotelr
(av vizu izsniegšanu šinī arodi,
f t o f c j p ^ principa vW
pieī8r:to čriū arodu^prateji^
ržvteijru laikraksts Aftonblj(i«l
I I 4ie^ft8 ziņoja, ka ari zviedii
iuSi:;sekot baltiešu, poļu ua
^^ļuigiam un nizceļojot IK K
ipma sākumā ar kuģi Anna
i^^eaŗiju atstija lielāka gnīpa
n l O ņ u ļir inženieri, tij,
Jaitstridnielitt, mežsaimnieU i
pārstāvji. Iemesls «vled»
^ i t e n a i lielāko tiesu ir d*
ilfcuins: un lielie nodokļi. Kii
iu tipografs, kas precējies ar fi
^ kldulaikuļ i dzīvojis Zviedrljl
'M. to atstāj.! I Aftonbladetiff
iļiu emigrants izteicies:
I veselu gadu fitrādājlm iil«»
«ittl,. laj, sakiātu 3000 kromi
^Sdel, Mum^ | ir vienalga, f''
(U Kanādā strādājam, tikai.
iļiem» Žvieidrija nav nekai
ime ār^emnjekiemr še nekad
liii/ bet gan ļifunā aiz muguf
t)kli dabūt Zviedrijā ir w .
"."Tālāk Aftonbladet nori*
:ejnmeki iztfelo galvenokārt w
krieviem, turpretī zviedri
iandlnāvi tāpēc, lai sasnie
^«;lku dzīves I standartu un ^
;ie|l8k avanšēties sav8 aro l
Sn Ķanadae Isūtnieciba Zvi#
iložanu savā zemē speciāli'
laflaiidē, tačU tā vienmēr p.
Jidim, kas vēlas ieceļošanai
ias. Vairums iSkandinSvijas r
:u pašreiz ir eomi, bet PJ
Xa ari zviedri aizvien vairtt
BSles izcelošbai. Beidzot A^.
i«t piezīmē, ka vienīgai»
?i}bšanai Kaiiadā ir t^mm
lUkS pagātne* ^'
RĒDAKCII>\
INVALIDA Pi^IClBA TAUT»^
IlVlttisSl'^rakstīta vWul^ W
rfil intvlslta paltUei paroli ^ rdoftritm - toaUetel i> VJ'*"
10
Cuxhava« - CroM
Versor
VAI AIZMIRSTS
f U^plapgl.M ag 'adkaa ra o d»r?' ^np. ri
m Kalpos. TSpat tai BfJ^ *
ŗ^okimes 1946. g. J , ^
tidenta pavēlē armijai o» J.^^.#-
bataljona kafavlro ^ y| . ļtmMh pulkv. A, KriP«ļ;,
Iksenu nav reaģējis Jļ'
Sestdien, 1051. g. 7. apiTT!
L A T V I J A
No spoffIsfa
par »izmoklēianQs tiesnesi
BCCARA LAIPBNIFJCA GAITAS
I
mifDAS REKOSOS KIKEVU
OKUPĒTAJĀ
Lielais sabrukums viņu novedis Au­strijā,
Tā eauktaiē .jniers" viņu ««•
stop franču joslā. Turpat tuvumā ir
tie, no kā viņš btois — krievi. Bet
viņam laimējat: franču okupācijas ar-siija
viņa paņon savā aizvējā par
siipošanas trenerim vajadzībai gadī­jumā
viņi var paslēptieis aiai austriešu
paMi «a sveša vārda. Tā viņš sa-miedz
ari latviešu trimdas rekordu
5 km skrējienā Austrijas vieglatlē­tikas
sacīkstēs, 1946. g. aļKjrufitā Vīnē,
paļā krievu oki^ācija«t sirdi. Vīnē
viņš ierodas jau 3 diena« pirms sa-cflLstēm
un līdz apiiikuntam izklaiņo-jas
pa krievu okupēto Vīnes dalu.
Viņš lebi apskata ari turlMes čekas
f^oamu m novēro,
kā tur ved iekšā
apcietinātos, bet
sacīkšu la&l gari
UA plaši izrunājas
ar čekisUeo. Nā-koiajā
dienā pēc
saeflutlD visai
austriešu «vīzes
raksta, ka 5 km
skrējienā uzvarējis
Vienīgā izeja - bēgt uz brīvo Eiro­pas
zemes stūrīti ~ Sveici. Tās pie-yi^
»r !L P^^'^^i^a ~ Austrijas Srunā
a reti Davosai-San Moricai) kāds pa­zīstams
slēpošanas skolotājs apņemas
K?Ā- PSr robežu, bet pēdējā
onoi pārdomā un St. pārvešanu par to
pasu maksu uztic kādam paziņam.
Tam Mvukārt uznāk mānija nospēlēt
nesaudzīgu patriotu un varoni: St.
pārvešanas laiku un vietu viņš pazi-ņo
muitas priekšniekam, bet pēdējais
savukārt žandarmērijai.
St. nav ne mazākās jausmas par
gaidāmo likteni- Iepriekšējā vakarā
cejvedis vēl aizved viņu uz savu māju
labi izgulēties. Pateicībai St. atstāj
mājastēvam pāris rotas lietu.
Kalnos putenis, — jo augstāk, jo
sitiprāk. Jau sasniegtas kailās klin­tis,
pāri par 3000 m augstu. Un te
latvietis (minot
vārdu un uzvārdu)*
Bet tftd viņš ir jau
mijās, franču jos­lā,
kur atgriezies
tieši no stadija.
Neoiiers par nā­kotni
tomēr moka.
Miertoājumu Lai-penieks
meklē ār­zemju
konsulātos
Šveicē, kur savos
trenera un sportista uzdevumos nākas
bratdct vai katru mēnetsi: varbūt kāda
valsts tomēr būtu ar mi<^ru ņemt viņu
pretī kopā ar visu ģimeni. Kanādas
konsuls saka: „Mēs nevaram ļaut ie­ceļot
svešiem, jo tie atņems darbu
miisu demobilizētiem karavīriem* Kad
tis būs ifckārtojušles, varbūt varēsim
runāt par kādu ieceloIJaiUL" Vislielā­kā
daiļrunība paliek kā saucēja balss
tuksnesL Vienlgd Clles un Argentīnas
konsuls {aujas runātiem, pieņem vis­maz
Ieceļošanas pieprajsljmmu. Toties
tie pl^rasa garantijji, piem., Clle 300
dol. par katru pieaugušo un 150 dol.
par katru bērnu, Naudai» nav.
M U I T I M I U O N A R A DELA
TBAĢEDIJi^
Meklēšana viņu saved kopā ar kādu
Cechoslovakljas vācieti- Tas kopā ar
savu tēvu pirms kara apceļojis vai
visu pasauli — būvējuž;i ērģeles. Kā­das
būvējuši arī Argentīnā, kur vā­cietis
sadraudzējies ar visā Dienvid­amerikā
pazīstama Argentīnas multi­miljonāra
St. jaunāko dēlu. St. sen.
Argentīnā i-ecelojis no Vācijas pirms
40 gadiem. Viņa rokils gandrīz visa
Argentīnas vilnas tirdiKriiiedba, un tam
ievērojama teikšana url lauksaimnie­ku
apgādē ar lauksaimniecības mašl-nim
un darba rīkiem. Argentīnā vi-l^
ain pieder miljoniem aitu un milzīgi
zemesgabali. Rikardo St- tirdzniecības
nami Ir visās Dienvidamerikas val­stis,
Pirms kara viņš ar personīgo
kuģi, savu teātra trupu un orķestri
mādzis ik gadus doties izpriecas brau­cienos
uz Eiropu.
Sl varenā vira jaunākais dēls —
Cechijas vācieša draugs — studējis
medicīnu Vīnē, Kara laikā viņš brīv­prātīgi
iestājies vācu armijā. Vēl ilgt
pic kara viņa tēvs zinājis tikai tik
daudz, ka kara beigu posmi dēls gājis
bo'^ mīklainos apstākļos Šveices pie­robežā.
Visi tālākie meklējumi pali­kuši
nesekmīgi.
Tad ar sava paziņas vācieša starpnie­cību
mūsu tautietis uzņemas izsekot
nenoskaidroto nāves gadījumu, izdo­šanas
gadījumā cerēdams varenā tēva
personā atrast palīdzību izceļošanai
no Eiropas. 1946- g. beigās viņš uzsāk
visu pavedienu risināiknu. Multimil­jonārs
personīgā vēstulē lūdz lietu
skaidrot pēc iespējas ātri un rūpīgi,
«olot par to savu palīdzību pārkļū-
Sanl uz Argentīnu un jaunas dzīves
iekSrtošana.
MiKU ATRISINĀTA
Rūpīgā meklēšanā atklājās šāda
aina: 1944. g. jaunais St, beidz Vīnes
universitāti. Viņu ka kara ārstu ko­mandē
uz austrumu fronti. Bet sabru-
Itums jau nepārprotams. Argentīnā
dzimušais jauneklis jo spilgtāk izjūt
cīņas veltīgumu. Viņš grib dzīvot,
StfSariLalpenieki tava iporta kluba stadill Santjaoo fCIlS)
vada trantņui
priekšā gaida četri, līdz zobiem bru­ņoti
robežsargi: „Hānde hoch!"
Nācēji pacel rokas, ari St. Bet tad
viņš kc sānis. Robežsargi šauj un
bēgli ievaino. St- izrauj pistoli un
šauj pretL Redzot sevi ielenktu no
visām pusēm, viņš pacel pistoli pret
sevi uiii izšauj. Dzīvība viņā vēl turas
5 stundas, bet tad viņš izdziest...
Pāri paliek skumjais stāsts, ko lat­viešu
I)P sešos mēnešos savāds mel­najā
materiālu mapē. Apbraukāta vai
visa Austrija, pa daļai ari Vācija.
Drāma<i; dalībnieki izklīduši vteos vē­jos-
Viens no šāvējiem un pats node­vējs
pat jau bijuši apcietināti, bet
pierādījumu trūkuma dēl atbrīvoti.
Uzņimigais ^izmeklēšanas tiesne­sis"
vispirms aplinkus celos iegūst
dažas detaļas par notikuma vispārējo
norisi. To pieminēšana dažādās variā­cijās
apstulbo un pārsteidz visus līdz­vainīgos:
tiem šķiet, ka jautātājs Jau
visu zina. Nav nozīmes vairs slēp­ties.
Pārējais risinās pilnīgi draudzī­gā
garā, Visi savu līdzdalību dziU
nožēlo un, it kā sevi šausdami, bez
tielēšanās stāsta sīkumu sīkumus un
paraksta ari „nopratināšanas protoko­lu",
ja tā to varētu dēvēt. Sanāk bie­za
materiālu akts, ko Parīzē iesien
melnon» ādas vākos, un no turienes tā
lido pie nogalinātā tēva Argentīnā.
UZ FRANCIJU
Paiet nedēļas, mēneši, bet izceļoša­nas
liii^tā nekas nemainās. Vienīgi Cī-le
tagad būtu ar mieru dot ieceļoša­nas
vizu, neprasot 300 dolāru- Bet iz­rādās,
ka DP ārzemju pases (vēlāk
mums pazīstamais „Temporary Travel
Document") nevienam vēl» nav iz­sniegtas,
vismaz Austrijas franču
oslā nē. Tās vēl gul spiestuves plauk-
:05, un tieši no turienes tās saņem
latviešu sportists un viņa ģimene.
„ M f l i n tāda nojauta, ka būšu gan­drīz
vai pirmais latvešu DP izceļo­tājs
no Eiropas, katrā ziņā vismaz no
Austrijas frančti joslas," viņš šodien
saka.
No mājām vēl dažas mantas tās
pārdosi varbūt, ka ceļa naudu kaut
kā s^ligrabinās. Vajaga jau diezgan
daudz — pašiem un divi bērniem. Jā­brauc
caur Parīzi, kur pēc kara kīd-reiz
būts franču armijas sporta trene­ra
gaitās. Parīzes tuvumā ir ari kāds
pazīstams franču ārsts no agrākiem
slēpošanas laikiem Šveicē. Tātad —
uz Franciju, uz Parīzi. Tur varbūt va-rēs
vēl kaut ko piepelnīt vai vismaz
pārdot mantas izdevīgāk nekā Austri-iā,
kur jau visas malas pilnas ar
mums līdzīgiem- Liktenis tomēr pare­dzējis
savādāk, un trijiem no ģimenes
gandrīz jāaiziet bojā. Par to - nāko­šajā
rakstā. K. Zvirgzdlņi
B u e n o s a i r e s ā , martā.
Man māju
nav
Melburnas latviešu
bērnunamā
VĒSTULE LATVIJAI
NO AUSTRAUJAS
Braucot no pilsētas centra pa Ken-terberijas
ielu, redzu lielu košuma
dārzu, ar dižu divstāvu māju tajā.
Uz mājas uzraksts: Ev- lut. bērnu
nams. Un tad jau dzirdama arī lat­viešu
valoda un bērnu balsis. Vārtos
sastopu Ināru, kas pri«d[gi saņem
manu sveicienu un ved pie bērnu na­ma
vadītājas Elzas Buivides. Patlaban
viņa ir loti aizņemta, kādēļ iepazīsti­nāšanu
ar šo latviešu iestādi uzņemas
viņas vīrs, kas še ir nevien skolotājs,
bet reizē arī grāmatvedis, dārznieks
un sētnieks.
Vispirms iegriežamies viesistabā,
kur jūtos kā mazā Latvijā. Pie sienas
mākslinieku Meilertes un Branta glez­nas,
uz galda lelle Bārtas novada
tautas tērpā, tur tautiska prievīte, un
daudz citu lietiņu, kas latvieša sirdij
tik mīlas un tuvas. Kancelejā blakus
Austrālijas krāsām redzu mūsu sar­kanbaltsarkano
standartiņu, bet pie
pretējās sienas — māksi. Pūces kok­griezumu.
Viesu grāmatā blakus da­žādu
tautību emigrantu vārdiem Au­strālijas
parlamenta locekļu, garīdz­nieku,
pilsētas valdes locekļu tu c.
vārdi. Vērojot še izstādītās gleznas
un pieraiņlietiņas, tie visi interesēju­šies
par mūsu mākslu, un Buividu pā­ris
katram arī stāstījuši par mūsu
mākslu un latviešu tautas agrāko un
tagadējo dzīvi, kā arī par visu mūsu
nelaimju cēloni — komunismu.
Pēc tīro un glīto gulamtelpu apskat­ies
iegriežamies svētdienas skolas
telpās, kur rītos pulcējas visi trīsdes­mit
mazie nama iemītnieki, no ku­riem
trīs ir igauņu zēni un viena
krievu meitenīte, bet pārējie — lat­viešu
bērniv „llzīt1, vai tev patīk
svētdienas skola?" —• „Jā, loti! Te
mums stāsta par Jēzus bērniņu un
ar! par Latviju, ko neatceros, jo biju
vēl maziņa? tētiņu aizveda krievi, mā­miņa
pelna maizīti, bet es dzīvoju
bērnu namā." Lūk, mūsu tautas traģē­dija
un ciešanas, ko tik asi izjūt arī
bērnu sirdis. No smagajām pārdomām
mani atmodina savāda rūkoņa. Ejot uz
to pusi, ieraugu trīs zēnus. Lielākais
saka: „NebIsties, krusttēv, mēs jums
nekā nedarīsim, jo jūs esot labs ciī-cēi
». Pie mums nāk tikai labi dJvēki
un nes dāvanas. Es esmu lauvas ķē­niņš,
šis ir zilonis, bet tas trešais ir
tīģeris." "
„Jā, tās dāvanas," saka 0. Buivids.
„KatTu dienu piebrauc kāda austrā­liešu
mašīna ar dāvanām, un tur nu
var redzēt visu ko: te radioaparāts,
gleznas, bērnp drēbītes, rotaļlietiņas,
gaļa, olas, augli, u. t. t. Pag. nedēlā
kāds lauksaimnieks atveda 600 olu
un pēc dažām dienām kāds cits 50 ka­stes
ābolu. Tas tiešām ir simpātisks
pārsteigums." Kā vēlāk man paskaid­roja
kāda kalpotāja, tas esot.Buividu
pāra nopelns, jo viņi atraduši laiku
izbraukt uz tālākām provinces pilsē­tām,
nolasot tur referātus par mūsu
Musu līdzstrādniekiem Amerika
Vēršam mūsu līdzstrādnieku uimanlbu uz to, ka mflsu laikraksta
ASV redakdju vada red. Arvīds K1 ā v s o n s ar dzīves vietu 310 N,
2^d Ave W, Duluth, Wm. Redakcija uzaicina visus līdzstrādniekus,
kl lldzllnijog, tā Jaunos, sazlnāUes ar red. A. Klāvsonu par līdzdar­bības
veidu im rakstu tematiku.
laikraksta saimniecības Vetas ASV kārto apgāda galvenais pir-
•llvis A, Āboliņi, 102-15, 85tli DiIve, Ridimond Hill 18, Long Island,
Na Y.
VAI JAUNAIS KONTINENTS
DOD MUMS
Izklīstot tālākās trintdas zemēs, kur
sociālā likumdošana ir citāda
Latvijā, katram jāapsver kā nodro­šināt
savu stāvokli, jo bez mērķtiecī­gas
rīcības jaunajā zemē var viegli
atgadīties, ka apgādājamie ģimenes
locekli vai ari pats pelnītājs nonāk
apstāklos, ka vairs nespēj nodrošināt
iztiku.
Visplašāk pazīstamais veids — krāt
nebaltai dienai. Tas tomēr katram nav
iespējams, un pietiekamas summas
sakrāšana prasa pārāk ilgu laiku. Vēr­tējot
pēc Kanādas apstākļiem, kas
maz atšķiras no apstākļiem ASV, pel­nītājam
zūAoi, ģimene stāv nopietnu
materiālu grūtību priekšā. Vietējie to
apsvēruši un Kanādā reta būs ģime­ne,
kas nebūtu izvēlējusies kādu no
dažādajām apdrošināšanas polisēm —
individuāliem apstākļiem vispiemēro­tāko,
vai ari to, ko pratis piedāvāt
kāds apdrošināšanas Hrmas aģents.
Citur valsts ar nodokļiem un pie­spiedu
apdrošināšanu gādājusi, lai ie­dzīvotājiem
būtu piemērota protekci­ja,
bet Ziemeļamerikā tas atstāts paša
indivīda brīvai izvēlei. Ir iespējams
ne vien izvēlēties kādu vai vairākus
veselības vai dzīvības apdrošināšanas
veidus un aizeardzlbas lielumu, bet
ari uzmeklēt vispiemērotāko no dau­dzajām
Kanādas, Sav. valstu vai Ang­lijas
firmām, kas pārdod polises šai
kontinentā. Te nu mums, jauniebrau-cējiem,
jābūt sevišķi uzmanīgiem un,
pirms apdrošinām sevi un savus ģi­menes
locekļus, jāiepazīstas ar dažā­dajām
iespējām, izvēloties ne vien
piemērotāko sabiedrību, bet ari pie­mērotāko
plānu, jo no tā atkarāsies,
vai nenopirksim kaut ko, kas vēlāk
jānožēlo- Katrai sabiedrībai ir citas
likmes, un katram aģentam kāds
plāns, ko tas pārdod labprātāk, kaut
arī cits būtu pircējam piemērotāks.
Manuprāt katram jāpapūlas iepazī­ties
ar bezpartejisku informāciju, kas
šajos jautājumos ir bagātīgi pieejams
gan valdības iestāžu izdotos statisti­kas
pārskatos, gan ari speciālā litera­tūrā,
kur Uizradītas ne vien dažādas
valdības kontrolētās, privātās un koo­peratīvās
sabiedrības ar īsiem aprak­stiem,
bet ari to likmes dažādot ap­drošināšanas
plānos. Pūles šai virzie­nā
noteikti atmaksāsies, jo dos ie­spēju
par lētāko naudu iegūt lielāko
drošību. Ja arī principā par lielākām
mēneša vai gada maksām pircējs sa­ņem
lielāku aizsardzību, tad tomēr ne
katrs plām, kas dārgāks, būs izdevī­gāks
katram nākamajam polises īpaš­niekam,
jo„ apdrošināšanu pērkot, jā-evēro
apdrošināmā nodarbošanās, ve­cums,
kā ari nākotnes nodomi un
mērķis. Dažādās likmes dažādās sa­biedrībās
izskaidrojamas ar to, ka vi­sas
neizdod vienādas summas admi­nistrācijai,
ne arī vadās no tām pa­šām
statiiitikas tabulām, izstrādājot
ikmes. K|ūda, polisi pērkot, vēlāk
grūti izlabojama, jo starplaikā būs jau
zdaritas iemaksas, palielinājies ap­drošināmā
gadu skalu un dažkārt zau­dēta
vajadzīgā aizsardzība. Ja vakts
kontrolētās Kanādas sabiedrības ne­kad
nav atteikušās maksāt garantētās
summas, kopš vippār šie pasākumi pa­stāv,
ar drošību var pieņemt, ka tas
tā būs ari turpmāk. Nebūtu jāzOdās,
ka esam nonākuši kontinentā bez aiz­sardzības,
bet jāizmanto priekšrocī­bas,
ko mums dod šl brīvā zeme —
nodrošināti sevi par tik, cik paši to
vēlamies, un tādā veidā, kā to vēla­mies.
Neviens mūsu vietā nedomās
. mums pašiem jābūt aktīviem un
jārīkojas, lai šī brīvība nepārvērstos
nedrošībā un neuzliktu mums amagut
pārbaudījumus tāpēc vien, ka, piera­duši
pie piespiedu atvilkumiem, paši
negribētu izšķirties par drošības sa­gādi
sev un saviem piederīgajiem, cik
tas mūsu spēkos-
Ilmirs Andrejsoni
O t a v ā , martā.
M4ilt)uraai UtvieSu bēmu nama itnltiiiakl ar
viirilem. Aizmugurē no labSs: AustrSli)os
ev„ lut. draudžu prezidenta viein. māc. PeČs
(P(iech), nama vadltfija E. Buivide un Ade­laides
bankas dir. B, Kochs, kas finansējis
bērnu namu ar 10.000 mfirc.
tautas traģēdiju un tās cēloņiem.
Siem referātiem ar! sekojuši apciemo­jumi
un veltes.
Virtuvi pārzina D. Kriķc, kas visus
nama iemītniekus paēdina ar latviskā
gaumē gatavotiem ēdieniem. Zinot
visas tās rūpes un pūles, ko netaupa
nama personāls, redzot gaumīgo nama
iekārtojumu un dzirdot jautrās bērnu
čalas, liekas, ka še nekā netrūkst.
Un tomēr, kad jautāju Mārītei: „Kad
brauksi mājās pie māmiņas un tēti­ņa?"
— atbilde skan — ..Man māju
nav. Tētis ar māmiņu dzīvo pie au­strāliešiem
mazā istabiņā; tur bērnu
neņem, tāpēc man jādzīvo šeit. Bet
nav jau slikti ari še, jo tētis vai mā­miņa
mani apciemo katru sestdienu
un svētdienu."
Atvados, lai dotos pie saviem die­nas
pi-nākumiera. Cauri ielu troksnim
vēl ausīs skan mazās Mārītes vārdi:
„Man māju nav." — Jā, — lielajai
latviešu trimdas draudzei nav savu
māju. Taču mēs, kas izkaisīti plaša­jā
pasaulē, esam pārliecināti, ka reizi
pienāks diena, kad atkal mums būs
savas mājas; un tās būs arī Mārītei.
R. Atvarnieks
M e l b u r n ā ,
latMdlo panakimīl
Kanāda
ŅUFAUNDLENDA MBKlE JAUNUS
INŽENIERUS
Dr- A. Valdmaņa pūles nodibināt
Ņufaundlendā Labradoras dabas ba­gātību
izmantošanas akciju sabiedrī­bu
guvušas panākumus. Nodibināta
jaukta Ņufaundlendas valdības un
amerikāņu akciju sabiedrība ar 200
milj. dolāru pamatkapitāla. Ņufaund­lendas
valdībai sabiedrībā ir 51 proc.
akciju.
Montrealā uz divām dienām iera­dies
inž. Uja ar Vācijas firmas M I AG
pārstāvi Jungu neoficiālām pārrunām
ar latviešu inženieru un tedmiķu ko
pas Montrealas prezidiju par rūpnie­cības
uzbūvi Ņufaundlendā. Jaunās
cementfabrikas montāžas darbi tur
norit sekmīgi, un drīzumā uzsāks ģip
sa plātņu fabrikas būvi- Padomā vēl
virkne citu rūpnīcu. Pārrunās no­skaidrojās,
ka pašreizējos apstākļos
še arūti ieinteresēt kanādiešu inže­nierus,
kādēļ rodas izdevība tedinis
kos darbiniekus komplektēt no latvie­šiem,
kas vēl atrodas Eiropā. Nesen
Ņufaundlendā ieradušies un sākuši
darbu elektrpinžen-leris Strauss un
inž.-ķīmiķi ISteinbergs un Linde. Gai
da vēl ierodamies prof. Dr. inž. Jē-kabsonu
un inženierus Miķelsonu un
Saulīti Ņufaundlendas valdības ceļu
dala pēc Latviias inženieru apvieiil
bas ārzemēs (LIAA) Montrealas ko­pas
ieteikuma par cela būvju speciā­listu
saistīts būvinž. 2. Bumbulis.
Inženieru kopa Montrealā saņēmusi
no LĪAA priekšnieka V. Burkevica
to latviešu technisko darbinieku sa
rakstu, kas velētos emigrēt uz Kanā­du.
Interesentiem jau izsūtītas aptau­jas
lapas papildziņu ievākšanai, kas
nepieciešamas eventuālās emigrācijas
lietu ievadīšanai.
Ņufaundlendas valdības ceļu daļā
steidzīgi vajadzīgs speciālists tiltu
projektēšanā. Tāpat meklē arī spe
ciālistu aizsprostu un spēkstaciju
būvniecībā- Alga un darba noteiku­mi
labi; tuvākas ziņas pieprasāmas
un piedāvājumi adresējami LIAA
Montrealas kopas sekretāram A
Spūrmanim: 4890, Walkley Ave.
Apt. 11, Montreal, P. Q., Canada.
VATIKĀNS RAIDA LATVISKI
PIRMDIENAS UN PIEKTDIENAS
Savos raidījumos visas pasaules
tautām Vatikāna radio stacija latviešu
valodā raida pirmdienās un piekt
dienas pl. 18,45 - 19,00 pēc Vidos-eiropas
laika, ar 50,26 m, 31,10 m
25,55 m un 196 m viļņu garumu.
I Atslieti ļļia^,ļļaļļļļ
MoMtrtaUi Botika aallasut*
Bltclbat UfUiSa, kir Mia
Uititftf vilriki taitlls
ralolmal — iSai, koka «•
MataUa UitrāSIļvBl No
latvieilaai litUSl ptaSan*
iti fttSrakkaUa O. Vta-
Sadilt ar latvUkit rotai
Uelu liitrisaiiimlaa.
ToroBto latvtaia tv. lat.
draadif• dlav koBUaJa at«
vadllāi •() avētdla»u akolu vaSia|ai M.
Kaullņai, Huladiot tai tovttaku vāti. AlvaS-vakars
ar ralarShi pladalIlSi vliturn aiaģlt-
Ua A. ĶIkala w vira SnbtltkvartaU Z. liSa
vadīti. IDraiiafaa 4i«« ko»ltfJat orfantti-l
i dribju vikianai akci|a balsitslaa, ttS la- -
viktfa drlļnai Bodotai DV orfantadjal M -
•fitlIaBai ItrfldgiaB tattUaSlasi Vid|i. '
* Moatraalaf DV aodalai kopaapvlet vla-ttojif
par aprflpaa darba tfliko Mrltl, ki
ari BOipraada vadllBliu torpaikal dartfkal.
iattBaJi valdi par priaUifdlti|Q lavllS|a
TirdH, priakSiēia Ma4r« I. VMkalaU^t,
aakf. 0. X}avaBlaka« ku. K. DakiBl BB MaSr-liBl
J. Zajftņa; ravlitlaa koaiUiJi — A. Tic
BiaBi, I. MainU OB I. Vltlņo. Ma Bodalaa
aaSlbiati propagandu foBda vadlko eiņl-
Bdai ZīmņS.
* ViBlpitstt latvlala lakltdrlaki Stlvt kopi
B^e. Bd. favaiara laraiaBia k|«vBil rotlgika.
NodlMaitii Utviala av. lat. draodiM kopa ar
valdas prlaklildl A. Kuaka. Paaikta IsSa-'^
v l f i Uguni ar vic« Sv. PItera draidii par
kainlcM «B taBikīaJii laipu liatolaBv lat-vlalB
vaJēdsIbiB. DiavkalpoltiBil BOtlak ik
otri ivlMlaBi; ir ari Ipall dlavkalpojBBil
Mralan «B Ubolai itvadu plaai^Biieai. Pta
dravdtaa kopai darkojai tvitdlasai ikola ar
4 ikolotillaBi. SarIkoUe draudzaa vakari kttp*
U apnekllti. Roilgl itridi draadiai difliB
koBittaJa iiic. Favaiara kuadiM vadibl,
it VlBipasai laivtalti bladribai vadIM dar-kojai
A SaUgi, E. Oiollņa, H. JBBIOBI, A.
Jaadava na I. Ponmcrbacha. NodlblBiti Jaakti
korta kOBiBOBiita J. CIni|a vadlU, kai ar
lavlaBi priaklBaiamtam InpliBa dtavkalpo|B»
BiBi «B biedrībai tarlkojuaiai. Soilfa ari
iporta lakeija, ko vada B. Ivaoi.
* Toroito 8v. Jiņa av. lat. draodiaa fadi*
k i r t l l i MBiknal paUaliaiti draodtai pado-
Biai iocak}B ikalti, Ievēlot 4 JaoBai — A.
VaBagv, A . Atteka, J. Uļoka BA A . DobeU.
Pirnmijot draadtei latvertaiei }aati|afliB.
vlaBpritiffl BOlIna, ka draadtei darbi veido-iaoM
laikaņi ar tiem latverimei BOtalks*
miem on (radlcljSai, kidai pailSvIJa dtlBite-
Bl. Nolēna dlblBftt bēra toada, kafi varēi
leiaHei ari Ue taatieii, kai nav draadtei
locekli.
* HaBUltosai latvlala kato|o laBikioie BO-dtbinSta
katolo vienība, kaŗai valdi leVIllti
J . GaidoUi, M . Kaaciaa BB J . laiBUiBii. Via*
an^ā aptiDitt 70 latvifia kaloia.
DiBlJai DV Bod. iporta
tplla Botllgami Kopen-hageni
notika ivlalpa bal- \\
va iidalIlaBa. Novoia
ipēll 1. vieta ieguva A.
ftogilt, laulani UB lacbS
— Kaieki, bet gandari loma
taralri Saaiani — Vagen.
Sekoja teilŗa UrSdc, at­vedot
ZIverta komldllu
Dlvkaa)a bl}. Slieknet te-itŗa
aktiera P. Gala režlļfl. Ule Mia Itpir-dota,
UB atllkuBii nik par laba trflkaaclatl-jle
».
it Dinl}i esoileiB bigllea iiiBledtaBUii
ilarptaailikii paies aoderlgu nevleB eaii-grljot,
bet ari tlea, kai paliek DlBi)l.
StarptautUki pase dod tleilbei ttce|ot aa at-grleitlei
Dini)i bet fpalai at|ea|u. Peiei
•aņaai Ue DP ar ISO itataia, kafieai sev
citu derīgo dokamenta, pleai. latvi|ai ir-teai)
a piiei.
Gādāsim latvisko
vardu latviešu
cīnitajiem Korejā
Arējās informācijas fonds lūdz
tos vecākus, kuru dēli mobili­zēti
un nosūtīti uz Koreju, uz­dot
viņu adreses, lai varētu
tiem piesūtīt latviešu grāmatas
un laikrakstus. Par vieninie­kiem,
kam vecāku nav, ziņat
lūdz sūtīt citus piederigos,
draugus vai paziņas, kuriem zi­nāma
latviešu — Korejas cīnī­tāju
adrese.
Arēfls informicijis fonds,
(21a) Augustdorf b. Detmold
Lager, Bl. 9. Germsny.