Bavarijas Latviesu vestnesis, April 7, 1951

              l A T V I J
Sestdien, 19St. g, 7.
Slepenas izlūkošanas virsnieks un sensacionālas grāmatas autors
stāsta par saviem atzinumiem / ž i ŗ S^RHi^Jl
Sinii dienli bija izdevība noklau*
•ftiti •asilcioniiāf grāmatai autora,
atvaļināti admiirāla Zaduiriaia pritki*
lafljimra par lodianct mieru un rit-dianai
kani* Pag* 9«di izdoti grama*
tt Btlihi4 Cloied Doon pamatota m
komfiniitu diiviru runām, publikāci*
jim tttt amerikāņu elepenā (tienesta
•avikto informāciju. Augitl krievu
vinnitki, kam bijusi izdevība pieda*
Utiti viHiepenākāi Kremļa eēdēs.
pirbēguli mc rietumiem un palīdzējuši
«tklit StaPna nodomus. Viemi dalu
no ilt Informieijaa ēdm. Zacbarlaie
pubHcējii tavi grimēti, pirējaie pa-likf
noilipums uz ilgiem laiklem< lai
kmnOniilu vadībai nekliltu zinim»,
kat no tie tuvikie» pliniem nav
vairi mikla Eiienhauera itibam.
MfCad atg?iezIlo« Vaāingtoni/' teica
edffu Zadiariaie, ,»man bdi veeeU ta«
runu rinda ar kongr^ia ITdeiiem, tai
paoiktii Centrilii tzlOkoianas aģen«
ttirai nodibiniianu/'
No aktīvi dieneita atvalinitaie ad-mirilii
fivai dzīvei tabikoi gadus
voltfjii īlepenai IzlOkoianai No 38
gadim, kai pavadīti flotei dienestā,
turpat 30 pagājuii, nodarbojoties ar
siņu vākšanu par ASV iespējamiem
ienaidnieki^. Jau 1941. g, martā viņš
brldiiOiji par sagaidāmo japāņu uz­brukumu
ASV flotei Perl Harboras
ostā. Flotes tzlOkoianas dienests ari
bija oegat^vojli ziņojumu par japāņu
pt«tMiaii jau pirms Mtai
tmi^Mŗtiieei. Bet prezidents Ruzvelts
plinetojās uz citiem daflemr un Sta­ļins
Mr nevajadzīgu kaia pieteiku­mu
Japānai saņēma koncesijai, kas
pēdaiIM to itipro ad Aziji. Admirilis
Žēdiariaii domi, ka Sav. valstu iz-lakošanas
dienests stipri jiuzlabo, lai
neatkirtotos tik liktenīgas klCldas kā
Jalti, Perl Harborā un Korejā.
MlCttTlES NO TITOI
nTito sOta savus aģentus aiz dzelzs
priekškara, un tāpēc viņi tik labi zi­na,
kas tur notlekt tā līdz šim izde-viei
novirit kominforma plānoto ap­vērsumu.
Mums jādara tāpat."
i Slepenās izlūkošanas savāktās zi*^
I ņas dod ieskatu pretinieka plānos. Ja
I tās ir pareizas un uz tām var pa|au-i
ties, tad lavlaitl^ var iekārtoties uz-ļ
brakuma atvairīšanai. Sāda izlūkošana'
ir iedarbīgāka par atombumbu. Pal-i
reiz ASV rīcībā ir atombuīnbas, k^
I 50 reizei ipēdgākai par to, ko nometa
I uz Kirošimu. Bez tam ir vil iedarbl-i
glkl cilvēku iznldnāšansi ieroči. Tos
^ pašlaik sl^ izgatavot. Ar šāviņiem,
i las vadāmi no liela attāluma, varēs
iznicināt cilvēkui, dzlvniekui un au-gui
plašā apgabalā. Bet šie ieroči nav
tikai amerikāņu monopoli. Vairāk nā­cijām
zināmi to izgatavošanai princi­pi,
un jādomā, ka tos ari izgatavo.
Vjīiirāk gadus pavadījii Japānai,
es japāņu valodu un sadrau-es
ar ķeizara brāli, ar kuru ko-apcelojii
Sav. valsitii. Japāņi, jli-
4mm, jau iovaMr dabūs miera Ifgui-
\m m lavas zemes aiaistāvēšanai ne­pieciešamu
ka]ŗa»pēka kontingentu.
INo ienaidnieka tie pirvērtlsies sē-biedroti.
Ar propagandlu, bet nevis ar iero-ftim
vai atombumbāmi, daudz varētu
\m\iki arf Ķfnli^ Pēc ftdnnrāla infor-
Jimcljai, Maotsfituings tur pilnīgi no-iMabilizējis
savu varu^ un Cangkal-
\k\m nav vairs spējīgii gūt paniku-
\mm. Prese gan ralcsta par 2 miljoniem
j^eiiniernieku, bi!>l ko ļūnā nozīmē 2
loiialijoni? Un bandīti tur bijuši vien-iiRilr.
Nebūtu ari lielas nozīmes Man-
<!l;liirijae bombaTdēšanai no gaisa, jo
W e š i savu kairaipēku, ne tā apgādi»
iDeiiavāc vienkopus. Tie pārvietojas
parasti naktis. fCInai Jūtīga vieta ir
(»p4lilstacijas \n Korejai un Mandžu-viim
robeiai, -^^ ķinieši iejaucāi, kad
biji reāls draudi šo tpēkitaciju no-iitlKianai
amerikāņu kiontrolē. Admi­rilis
domāja, k*i itarp Ķīnu un Pad.
(U^enlbu jārodas nes^tikaņām Man-džiirijas
dēļ; krievi vlilēiiei to pār­valdīt.
Sli interešu piļeteitlbai būtu
jēimanto un jādzen klltis itarp abiem
piišreiiftjim sabiedrotajiem.
DROŠĪBA Pi^SU MĀJAS
hln Riaas radiofom
Vofa^e
KA SAGIABAT , K A U T CIK ILGSTO­ŠU
PROUTABIATA DIKTATOBU"
Komunistu partijas cenUālkomite-jas
plēnuma nospraustajā piecgadei
Pašlaik daudz runā. kā aizsargāties Ljogrammā dzirdam: G a l v e n a i s c u -
pret uzlidojumiem ASV pilsētām. U ē k u izvēle un lēmumu pārbaude.
Daudz lielākas briesmas draud no jiatbrivojas no nespējīgiem un po-tiem
550.000 komunistu un viņu līdz- ētiski neuzticamiem. Proletariāta CUK-skrējējiero,
kas brīvi var apceļot Sav. hātūrai jāatrodas partijas ^okāi. w«h
valstis „IedomājieUes tikai, kādas sa. pārtraukti jāuzlabo parUjas poiiusK«i
botāzas un izlūkošanas pakalpojumus hnasu darbs. Bez partijas vadības nav
tie var izdarīt ienaidnieka labā!" Kād- iespējama kaut cik ilgstoša proletā-reiz
karsti debatēts, ka aktīvākie nāta diktatūra. Nepietiek ar trūlcumu
12.000 komōntstu reģistrējami un kara atklāšanu un novēršanu, galvenais —
gadījumā ievietojami īpašā nometnē, jāatrod vainīgie. (Pietiktu jau paska-
..Kopš tā laika tie iien jau pārmaini- tītiem spogulUl
juši vārdus un adreses." No komū- ļ Uirksaimniecības ministrs Nikonovs
nīstu spiegiem un sabotieriem ASV plēnumā nosprauda piecgadM uzde-pašlaik
nav aizsargātas, un tas ir lau- Uumus: Jau šogad jāuzar divarpus
reizes vairāk nekā pērn? graudu sēju­mi
jādivkāršo, bet tecbnisko kultūru
platība jāpalielina seškārt. Katram
traktoram jāstrādā divi maiņai. Darbā
jātaupa katra minūte, Ji.^*^^^*^j^^
1 HMOSanu uz niBriini, JCd veneja-1 ^^'?f'-^5if^u*n?^Jja^
nāk nekā bailotiea par gaisa uzbruku
miem, kas vēl nav reāli.
Priekšlasījuma beigās kāds Iejauti
jās, kā novērst Austrumvācijas komū
nistu soļošanu Berlīni, kā vērtēja
ma
un vai Mekarturs
— oLabākasi līdzeklis, &<! nuvcioii--. .^T, TAnKarThji* is«afla.
briaiiBM Berlīnei, ir Vak.reiropas «P- "t!?, 'T.k
bruņošana," atbildijii adm. Zacharia»«>vo divrea vairik nekā pērn.
..Kopi Korejat kara tākuma Ečesona -„rtriiii«Bni«t ilnx ATVASBM UN darbība Ir apoža. Mekartur* ir otrs « O G M S B J U S I l ^ A T V A S BM UN
pēc imperatora JapSnē. Viņi braukti ZAIIŅIIM
mijSi, kad būs miers ar Jap8nu."
ASV, marti. Anr. KL
Virs no Kurzemes cidoktiia «««g»»)
Olvcki cer uz brfaiumu
PIECI GADI LATVIJAS OKUPANTU GŪSTA
Cik grūti ir ar lopbarību, dzirdams
sekojošā raidījumi: Bleil lietus dēl
dalds mūsu republikas kotbosds sajū­tams
rupjās barības trūkums, iai va­rētu
lopus labi izturit Ifdz gantbu se­zonai,
si^na izbaroianā jāievēro tau­pība.
Lopbarībā jāizlieto visi pelavu
un salmu krājumi, ieskaitot ari zie­māju
salmus, ko parasti izKeto pakai
šiem. Par rupjo barību var- lietot ari
atvases un zariņus no bērziem, apsēm
KĀ NOVEBST KAļUt
iJMuma vajaga būt tik ipēcigi ap­bruņotiem
un lagatavotiem, lai Pad.
lavlenlbai nebūtu nekādu ilūziju par
Iespējamu uzvaru." Līdz Korejas kara
sākvmiam ASV aizsardzība „bija lī­dzīga
nullei'*. Staļins ar io karu ne­bija
rēķinājiei, un tā izraiifiana bija
viņa kļūdā. Pēc politbiroja teorijas
Sav. valnim vajadzēja ekonomiiki no-vijlt)
un tad starp 1952. un 1959. g.
vajadsiļa rasties izdevībai, kad sar-kanarmija
sāk uzbrukumu. Stāvoklii
radikāli grozījās ar Korejas operāciju
sākšanos: pasaules sabiedriskā doma
mobilizējis pret Maskavu, Sav. vai
stis ieīāka itrauji bruņotiei. Ļoti ie
spējams, ka Korejai kari būi novēnii
1 pmņles kara izcfelianos.
.iJūs dzirdat runai," teica admirā
liĶ rtClk un kidi karaipēks jāiūta uz
Eiropu. Uz turieni jāsūta Uk daudz
vUu, cik vajadzīgs, bet to lai noiaka
Hit Mariak, nevte tie, kas, runāda
ffit par aizsardzību, domā par 1951 g.
vēlēšanām... Taču ari Eiropas vai
stim vairāk jādomā par savas daļas
veikianu> Anglija eksperimentē ar so
ciāliamut bet mēs palīdzam, pali
dzam... Eiropas valstis jāsaliedē ko
pēji aizsardzības sistēmā, bet tām
katrai lava listēma, no kuras tāa ne
grib atteikties.... Saliedēšanai jābūt
ne vien ekonomiskai, bet ari polītis
kai."
Pēc admirāļa Zadiariasa domām,
pasaules mieram visvairāk dotu pre­zidenta
Trumena un Staļina personīga
satikšanai un izrunāšanās ,.aci pret
aci", kad skaidri un atklāti Staļinam
pateiktu, ko mēs jūtam un ko darī
sim, kā atbildēsim jaunas agresijas
mēģinājumam*
NO LATVUAS VAIRS PALIKUSI
TIKAI 4 BUtlļfl...
Vēlāk mūs norīkoja darboi VBFā„
^kur pulējām un lakojami radio aparā*^
kaitei. Mūsu nodalll strādāja arī
dilba skolu (FRA) audzēkņi, 14—16
g. v. krievu zeņķi. Ar latviešiem še
netikoi. Pēc kāda laika mūs pārcēla
m Vairogu, kur piepalīdzējām celtņa
būves darbos. Vairogi Izgatavoja
elektriskos dzelzceļa vigonus, kuru
p^iraugiem bija alveiti pazemei dzelz­ceļa
vagoni no Vācijaii Se sastapu
vtiirākui latviešu meistarus. Viņi gan
nļii labprāt ielaidis sarunai un, kā
nii ķufaii mācēdap, cei^lēs runāt krie-l
i k i Visi tii^ i i i esian)| kompartijas
biedri. Ar dillēm itridnļekiem tomēr
izrunājāmiea itin atkliil un dzirdē­jām,
ka vīru siirdļi irļ^lnas. Viņi
pateica, ka no Latvijas vairs palikuši
tikai 4 burU LPSli. Vienkāršs strid-neks
pelna tikai līdz 3(10 rub|ti mē­nesī,
ārsti — 501), inženieri — 800,
bet vislielākās algas e«ot metinātā-jism
— līdz 1500 rub|u. Grūts kuri­nāmā
stāvoklis, gadlil uz cilvēku
izsniedz 1 kub. m kūdniis vai celmu
malkas. Caurmēra itrādniieks spēj ie-gāidāties
tikai ēdisaio. Syieets maksā
35 rubļus mārciņā, cukuru — 15, biez­piens
5 un maize 1 r^bli kilogramā.
Ļoti sliktai kvalitātes niitglām apkal-tasi
kurpes maksai 120 un nātns uz-vailki
400 rubļu. Cilvēki cieš, klusībā
cerot uz brīnumu, un čvikstue izrunā
amerikāņu vārdu, no kuriem gaida
llbiņu.
Strādājot Vairogā un W ā , dzīvo­jām
gūitekņu nometnē, kas ierīkota
sporta biedrības Marss velodromā,
Vidzemes gatvē. Kādu dienu mūs -
20 cilvēku — aizveda diiirboi uz Rī­ga
» jūrmalu, kur vajadzēja apkopt „l!e
lo biedru" vasaruku dlirzus. Agrā­kajā
Benjamiņa vasarnīcā dzīvoja
ģen* Eglītis, kam pakļauti Rīgā novie
totie gūstekņi. Lai gan bija vasaras
vidlus. taču jūrmala šķita kā izmirusi;
tikai pie lielākajām vasiimīcām plī­voja
karogi. Tāi visas salabotas, un
tur iekārtoti dažādo uzņimumu atpū-taa
nami. Pārējās mājas ļneapdzīvotas
un atgādina postāilu, jo tllim nav vairs
lofu. ne durvju, kraugoit jūru, mani
pāirsteldza visgarlim kraulam metros
dajmit no kāpām uzceltais nocietinā­jumu
valnis? tas ir ap 2 m augsta un
sniedzis visgarām jūras malai, cik tilu
vien var redzēt. Vaļņa jūras pusē vēl
uzcelti dzeloņstiepļu žogii, atstājot ti­kai!
retas pieejas jūrai
SEVIŠĶI VERTIGS IEROCIS
I Par sevišķi vērtīgu ierod kādreizē­jais
amerikāņu flotes izlūkošanas pir
ļ mals virs ieteica propagandu. To» pēc
viņa domām, vajadzētu .,izņemt no
I ārlietu ministrijas rokām un nodot
Centrālai izlūkoianas aģentūrai, kas
atbildīga par pareizu informāciju un
piemērotiem pretsoliem".
: Ki piemēru pareizas rīcības pani
kuiņtem viņi pieminēja Japānu -
litASV ienaidnieku Nr. 1 pirms pie­ciem
gadiem*'. Zacfaariass pēc pēdējā
©EPORTE VESELUS K^rARTALUS
Jūnija beigās miil* uzaicināja briv
priltīgi pieteikties darbam svētdienā,
pair to apsolot brīvu pinmdienu. Pie
teicoa arī es. Pl. 7 bijām Uniona spor-ta
laukumā. Jau turpu braucot, mūsu
mašīnu apturēja miliču posteņi un ne­gribēja
laist caurii. Seit pats savjim
«cim pieredzēju lnitviešu deportāciju.
Villu rajonu bija ielenkuks MVD un
mililcljas vienības. Ļauditi* ar paunžim
sēdināja smagajās mašīnās un — kā
vēliāk noskaidrojām veda uz Ro-paiiiem,
kur ieslodzīja vilcienos. Ģi­meņu
galvas bija saņēmuši papīiru,
ka riņus pārcel m tāda un tāda ap
gab^Ja lādžu, kur liem jāapmetas uz
dzlNr! ar ģimeni um jistrāiilā norādītais
dairba. Aizvešana notika mo Vilandes
Rūpniecības, Alberta un citam ielām.
Kīimvn šoferis vēliik mumii stāstīja, ka
deponēto vietJ l««dHoH« tie, ka, »«^«"; S'S^Kliei^^^^^^
līdz iim dzīvojusi .I7v«tajiem P«e- Jetotē d a u S var izbarot arī
dzētajās apmešanās vietās melnalkšņu, ozolu un skābaržu zari
Jūlija sākumā mūs atkal šķiroja un ^n^j izstāstīts, kā šī ,.8pa
pratināja. Izlasīja ap 500 vīru, apzI-Kjŗib^o sagatavojama un izmantoja
mējotto«parkaranoziedzniekiOT,un^n^^^ ^^^^^l viens no ..lielajiem pa
aizsūtīja uz Pad Mvienibu. 300 citu L^^^^ progresīvai saimniecības sa
nosūtīja veikt vēl klīdu darbu, apso-L,^i^™jj^jQ..j)
lot ar to pašu vflciemu vēlāk nogādāt *
viņus uz Vāciju Sps vilcienus mēsi ^IRGI TOMER PALIKS
jau pazinām: tie bija precu vagoni ar ļ
gujamlāvām un ateju un bija izbūvēti! Kaut gan lauksaimniecības ministra
īpašiem transportiem uz tāliem apga- vietnieks Vanaga kādā sanāksmē pa­bāliem;
kas tajos tika, tas varēja būt ziņoja, ka šogad ar traktoriem jāap-drošs,
ka tikpat kā jāatvadās no dzī-1 strādā divreiz vairāk nekā pērn, taču
ves.
SASTAPŠANAS AR BRĀLI
JXKOBS6NU
kādā citā raidījumā dzirdam dīvainu
apgalvojumu, ka „zirgs paliks par
darba spēku arī tad, ja kolhozs būs
100 proc. medianizēts". Tātad, uz iz
, slavēto mechanizāciju un traktoriem
Mūsu skatu jau bija krietni saru- paļauties nevar, kaut arī strādājot di-cis,
kad visiem atkal bija jāstājas jau- vi maiņās un taupot katru minūti
nas komisijas priekšā. Šoreiz tajā Saulkrastu rajona Sta|ina kolhoza bri
bija krievu virsleitnants un izmeklē- gsdieris tJdris pat paziņoja, ka kat
šanas tiesnesis vi ens no brāļiem ram kolhozniekam ar aktu nodots zirgs
Jākobsoniem, kam, ja nemaldos, kād- un inventārs (lai saglābtu loi pašus
reiz Kaļķu ielā piederēja gatavu ap- četrkājainos traktorus), Odris arī at-ģērbu
veikals. Pēdīgi mūs nostādīja UļnSs, ka pērn pļaušana kavējusies
un izsauca an 400 vārdu, paziņojot, ka tādēļ, ka kūlīšu sējējiem trūcis..
esam izraudzīti atbrīvošanai. Mums li-1 auklu,
ka mazgāties, apgriezt matus, katrs
saņēmām divi kārtas ve|aa un pieklā-1 LIELiBA NEVIETĀ
jīgākus' svārkus vai bikses; iedeva! ^ ^
arī koka zoļu zābakus un pirmo reizi ^^^^ sanāksmē lauksaimniecības
visa gūsta laikā - kājautus. Visiem, ministra vletn. Vanags sūdzējās, ka
kam vēl par darbu bija uzkrājusies Latvijā Austra Moldenhau
nauda, to izmaksāja uiii brīvi laida uz ^^i^" 9ane. be^ tagad. lūk. eso
pilsētu iepirkties. Arī es kaut cik sa- ^* vadītāja Liepājā. Tas, ka lat
ņēmu un devos uz Annijas ekonomis- ^^^^^ zemnieku tautā lielum lielā da
ko veikalu. Lai gan tur nekā netrūkst. iedzīvotāju savā bērnībā gājuši ga
iaču cenas ir tādas, ka strādnieks ne- «av nekāds noslēpums va
k i nevar nopirkt. Un tā nu šis vei- ne90<l«' Ja palasām mūsu valstsvīru
kals plašajām masām ir tikai izstāde h.'f^^^'^ieJ^"' mikiHnieku u. c. biogra
acu pamielošanai, kamēr iepircēji» ir ^^i**' konstatēsim, ka gandrīz vis
augitākie virsnieki un „dižie biedri". | izauguši no ganu pastalām, la
Arī es par visu lavu ^ietaupījumu"
varēju atļauties tikai tabaciņu.
Kad bijām jau atgriezušies nomet
nē, ieradās ģen. Eglltin ar svītu, teica
muma atvadrunu un slavināja „tēti
ņu". Pl. 23 Rīgaa preču stacijā mūs
iesēdināja meijām puiiķotos vagonos,
un atkal skanēja jau kādreiz dzirdētā! v . j \r u ^ . . .
mūzika. Gandrīz jau sakām ticēt brī- , Vašingtonas aprindas bija ne-numam,
bet kad vilciens atkal devās i^P^*/«^ . ^ f padomju kraso atteikša
Daugavpils virzienā, uizmācās šaubas. lurpmāt sarunas Japānas mier
Beidzot tomēr nonācām Brestlitovskā. ^^""^^ jautājumā (tā parakstīšana
Tur pavadījām 8 dienas, un pa šo lai-r^^™""^ «^'^«^^^^ stratēģiskiem
ku mūsu skaits saruka aizvien ma- Vācijas un Austri-
, jo atkal notika pārbaudes, dau- 1^ gadījumā) — pat ārlietu ministr»
lasīja laukā un sijtīja atpakaļ. ^^a spiests meklēt izskaidro-
Tad pienāca klāt vēl viens transports. P""*" boļševiku rīcībai un beigās rast
ar kuru kopā mūs nosūtīja uz Frank- vienkāršu izskaidrojumu: Sta-furU
pie Oderas. Negribējās lāga t i - * ' " * rīkojies saskaņā ar vairāk nekā
cēt savēra acīm: mūa saņēma melnās 25 gadiem pasludināto tezi, ka
formās tērptie vācu tautas policisti, r ^ ļ ? ^} komunisma uzvaru rietumos
skanēja mūzika un propagandas ru-ļ '^^ panākumiem Tālajua austru-nas,
un tā vien šķita, ka atgriezušies P-^' ^^^P* Je^l^āda apstākļu normāli-
Hitlera laiki. Kāds policijas virsnieks r ^ " " ^ ^^ipā ir šķērslis komū-tūliņ
uzaicināja mūs iestāties tautas ^^^^^ uzvarai.
\ r . ' . Stalmu par komunistu nar»
Visu pieredzēto un pārdzīvoto kopā "^^ * " "'umsiu agre
saņemot, gribētos teikt, ka komunisti
gan radījuši elli zemeii virsū, bet arī
vjņu pašu starpā jau rodas aizvien
vairāk atkritēju, seviiķi bijušo sar­kanarmiešu
rindās. Un tā vien liekas.
ka šī režīma beigu stundas nav tālu!
jo visu Pad. savienību nevar izkaut!
nedz pārvērst par vienu vienīgu kon^
centrācijēs nometni. G. S
,ālākajā dzīvē ar savu centība ^
apdāvinātību kļūtu par izglītoti^ Z
turīgiem cilvēkiem, ar auigstu
drisko stāvokli. Padomju siit&^T
nav iespējams nevienamti atsktiS
partijas dižvīrus, kam visus celi»
īdzina ..nopelni" partijā. Un ja !![
domju vara būtu sagarābusi Utrib
au Austras Moldenhauzeres b ē n^
aikā, tad tai.droši vien, nepieiiirf^
ganes gaitām vien. bet viņai t^s^
atrādāt daudz smagāku darbu, k| %
spiesti dānt bērni un jauni^i ^
ban gan fabrikās, gan mazu duboi
LAUPA, KAMEE VAI
Ar milzīgu skubu turpinās LatvUd
mežu postīšana. Kā radio ziņo, iļļ
tas kolhoznieki izpildijuli lolljsii
izvest 5000 kub. m lietaskoka liik
jām celtnēm. Tagad turpina cim %
vām būvēm, kam paredzēlis 7000 kA
metru. Kuldīgas mežrūpniecībai S
mii dienu un nakti neapklust Msn
un elektrMo zāģu dūkšana. Koksm
izvešana turpināi vin uzden^g,
Traktos itridi divi maiņai, ua JIK^
Rudavs Iztralējis no mela ]IQ
kub. m virs uzdevtana. KokmatadOii
izved nepārtraukti, aŗl nd^
Sesavas kottioza Alise Boljfelde ukļ(^^
gi veikusi meža materiilu insim
Elejas rajona partijas komiteja aa*l
tijusi us clrsmim labikoi aj^tātam^
Tādēļ ar! saprotams, ka darbi Hn^.
norit ar ..milzTgu sajūsmu". DUIIBA
stacijas Jelgavas, Cesvainm, ValiMi,
ras un Balvu rajoni bez pirtraotami^
nosūta kokņiateriilus Kahovkal d,
turkšņa plins izpildīts mēneša U H
(Jāsteidz laupīt, kamēr vēl vari)
OEDSŅIUNFEEMUAS
Aiz pateicības par Kremla aoMh
dziģo nolūku centīgu atbalUliii
Kalnbērziņam un Lācim neisft
ihiegti Ļeņina ordeņi. nKiitušaf iģ
vairākai Staļina prēmijas* Starp dti i
ar tām apbalvoti: prof. Smlts (piTi^
taminu iegūšanu no askorblnskibiļļit
ķīmijas tresta vadītāji GucaMi
galv. inž. Jefimovs, vecākais slaātril^
kais lldzitridnieks HiUeii, pi^ ^
Kalniņš, Naumenko, Geriins, tm^
cijas fabrikas dir^tors Semeņskii
žisors Kiseļevs, operitorl SndiBlil
un Mailovs, komponiiti A^ SkultstaS
M. Zariņš, rež. A. Amtmaiyi-Brisd)|^
aktieri J. Osis, A. Klinte, A W
nieks, V. LIne, O .Starka-Stendsi^l^
Baranovska, L. Freknane, baMiili!
stars J. Canga, A. Jansoni, A Pdilļ
A. Lapiņš. J, Pankrāte, A. OEOUAI
Grauds, j . Jurovskis, ki ari pirli»
kraušana darbu medianizāciju kil»
struktoru biroja vadītājs Tkačuki si
Drebiņš.
Apbalvotais prof. A. Kalniņš itfiļ»
ja: „Anglijā ar prettuberkuloisi i »
mu iritē tikai 8 slimnieku!, bel M
lavienlbi jau 1948- g. to gatavo
lielākos vairumoi. (Interesanti liaH^
kādēļ gan Pad. savienība līdz pat pl<
dējam laikam slepus uzpērk Anģ$
ražotos prettuberkulozes prsparttii
pie tam — milzīgos vairumoi?) MĻ
savienība tuberkulozes apkaŗoiili
varēs iet pasaules priekšgali...**
Kādā citi raidījumi dzirdatt, b
zviedru strādnieks Nilsons bijii larii*
mii, bet zviedru ārsti neeiot varljii
to izdziedināt. Tad īlimaii ļMā
pie padomju sūtniecībai, un pag. fA
beigās viņu licii iritēt prof. RO*
tovs, izdziedinot īlimnieku 32 dksfi.
(Se gan, laikam, būs darīšana ar
mūnisma slimību, jo pat tism^ft
laslimuiie irzemnieki Pad. laviitibi
drīz vien tikuši vali no šīs sērffiii)
Staļina zvērests
JAUNS IZCILS IZDEVUMS BOĻSEVISMA BOTIBAS VU MlSPJ
NOSKAIDROŠANAI
siju). Ta dod skaidru ainu ne tikai
j S n ā n f l ^ T ' ' - ^ ' ? " *^*'P notikumiem
Lmi. ' n ? ! ^ " ^ ' rūpīgi izstrādātā
Kremļa plānā pasaules iekarošanai,
bet koncentrētā, intriģējošā intervj:
L^tJrT-'l'' ^ autentiska
matenahem. noskaidro arī bolševis-ma
izcelšanos, mērķus un metodes
Rietumvalstu presei, kas p«B«*
cenšas lasītājiem noskaidrot hdi^
ma briesmas, publicējot blj. koi*
nistu atmiņas (Daily Mail) tit, ta
oriģināli un lietpratīgi apiliiiM
viela būtu liels ieguvums. Tāpat Iii
izdevums izplatāms tiklab r i t»
valstu politiski domājošā sabisdi»
kā arī tautas masās, jo tas «
Višķi pievienoto materiālu rtdl^l^"
piezīmēm vienlīdz piemērots
diem lasītājiem. .,
Tuvojoties 14. jūnija 10 ga^o
ccrei, kas latviešiem visā brīvi PJ^
saulē būtu jāatzīmē ne tikai ar w
aktiem, bet ari ar ceļojošām PJ^
bolševisma izstādēm, plašāko ia»^
mātīvu referātu ciklu vai tml"
nizācijām un biedrībām šis izdevi*
būtu savlaicīgi pasūtināms. AnciiP
lasītājiem grāmata- aukstasinīga IJJ
tišķibā noskaidro likteni, kāds jao J
var piemeklēt ikvienu šodien vel
vu nāciju, ja tā nespēj pietieM»
novērtēt draudošās briesmas. ^
Konspektīvi atsvaidzinot ^ « c ^
sniedzot jaunākās boļševiku atttOJ
viņu vispasaules revolūcijas itatcgi^
šis izdevums kā rokas grāmaU
pieciešams ari ikvienam sabiedni^
jam darbiniekam un cīnītāja» P*
dzimtenes atgūšanu.
SS^ l2a mocekļa nā-
^ " • ' « P f A . Stiaut.
m^ .^ ^ ^ rakstu
i ^ . Goppersbija
^ imz savai
P * * f f l i t f bija ne tikai sr«-
kad es no save^ CiļS kaut mazāko irūg-
-igļg^r.viDU. Mēs biaim
TOdrīz astoņus ga-fe&
u Vitoes divfejas
rJiKJkniSdnu ddiieennuu iieessaauuccaa iiggeenn..
S?i8W«l, kaprSl, vai mēs va
,4tpakalārltiksimrļyiņš
^iāpārstrigtspar šojau-o
«kai vēlāk uzzināju, ka
4^irto 4««nu jau daudzas
ļlHipiJicii puscslā, jo tā b ia
•lafia ritptga kopšanu. Biju
b piw» tikšan^ ar
jp viņam piemita tas, ķ^^
īgtli laiita pie sevis. V i -
iin balss nebija augst-,
ļ^ptlafiivjiemviņš izturēja
[lijSid'nttiktt viņu redzējis par
lisrtaocainies.' Kareivju priek-tiU
m^tn bija priekšnieks, kas
lilitija var rādīt citiem priekš
W«'Mrti, Kareivji
«MNiciipārziņu kā par vienņ
ft]^ pflļUnl^em. Nezinu'
MlkjiflJMi, kur vlņii kādam
Mii ni instruktoram būtu - devis
IļMdljaoitt..
Him jautiju: „Sakiet, ģene-wfai|
i, ko jās domājat par mūsu
M M thmieidem, kas nupat āt«
W h » AoliJ un tura par lavu
MII tidevoffla notv^ kādu ka-
«iiiiaitnAtpni, kas viņus neļpa.
Wtarlil tīd tos sodītu?" Ģenerā.
y»Wja, ka ļ a ^ ^
» l W f l i karavīru stāju, 1)0^
52* ^ •^^^ padotifem
jādala viens
JJ»pWi T«i smēķis, tad labāk
2«ft8s/npašls^^ savus
Iļ5«*^J?Kws īsto būt^^^
i l J r ' ^ l ^ n ā , braucot uz Sa-
S£ W:^^9uai bijušā
' līS ^l"^'"^' Sarkanie v^-
[»«PMto«ikojušl Šoferis viņus
izglābis, f
braucot
tūliņ iegruvis
feris bijis vic
kiem, kādu vj
esot vedis ar
bandas spirtu
kļuvis policijas
lūgusi, lai genf
izkļūt no nepat
ko nevaru ļJdzI
iēī," sacīja geni
Utrljis iktatB
Politiskās pai
dalījās, jo, viņš
su armijas regli
ka karavīri nedri
tisku partiju bi(
mūsu< armijas
neievēroja. Ar!
pānnaiņās, ģen«
ī^tu demokfatu,
priekšzīmi un ai
ceir ideālos* ^
Kq>i ar ļfķA
skautu noiņ€&0
zie vilcēni un sķi
un sajūsmu/sagai
lotāju, kas bija K,
kulots. Ar.vilcēniļ
ipt pie velētiu pļ
daudz asprātību;
nometnē ieradiesi
VU8 dēlus.
Ģenerāla matei
diezin dk spoži^
kādu citu ienākui
alga. Viņam k ā .
āķirts Lielbērzes
Dobeles ar maz i
muižas > lielajām ,
daudz istabu. Tāsi
apkurina, un ien!
izlietoti ēku uzti
lāk viņš centru
Eikažu muižas c<
ēkas bija bēdīgā
nekāda inventāra,
no savas algas i
priekšniekam bijaļ
Mklūs un lizi^viii
0)
^ 5. 6.
l
1 • . • • •
i.Si «.»iv PAZlSti
i l i u ? : » ^ - ' « « t , r . ,
Vai atceries
' lai
!• Utvi«i
Gr.bxd,l, Kriv«|
\ , »• No «
») Ķtlšjgoi, V.7d«
mm