1946-03-09-03 |
Previous | 3 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Tirdznieciba trimdas apstākļos
Šķiet, kopdarbības pasākumi • tieši
trimdas apstākļos varētu un tiem vajadzētu
būt rosmes avotiem, kas saimnieciskā
laukā mēģina tautiešiem izcīnīt
kādas pozicijlis. Līdz šim tomēr lielākos;
panākumus šajā plāksnē, kaut arī
tie vispār niecīgi, var uzrādīt privāta
iniciatīva. Gan pirms dažiem mēnešiem
no mūsu agrāko centrālo kopdarbības
organizāciju vadošo darbinieku
puses, kās gandrīz v i s i : mitinās angļu
okupācijas joslā, pazibēja rosīgums,
bet tad atkal viss , apklusa. Mazākais
līdz amerikāņu joslas novadiem nekādi
norādījumi vai paskubinājumi nav atnākuši.
, Ir gan arī' šeit jail radušies daži
kopdarbības pasākumi, bet to nav
aaudz, lieElks svars, kā j au teikts, privātai
iniciatīvai vai tā -sauktajiem komiteju
pasākumiem, īpaši attiecībā uz
tirdzniecību. \
Kaut arī atrodamies UNRRx\'s apgādē,
ir tomēr daudz gan sīku, gan lielā-ku
vajadzību, kuru apmierināšanai
esam spiesti iegriesties vācu tirgotāju
uzņēmumos. Tāpēc i r atzļīstami, j a r o -
darļ>ašu latviešu veikaliņi, šajā tirdzniecībā
rasta pelna neaizplūstu projām
no miisu apskaužami ātri dilstošās līdzekļu
kopsummas. Bet tajā pašā. l a i kā
šai tirdzniecībai jābūt arī i z k a l k u -
lētai ar pieriēmīgu pelnās tiesu un melnā
tirgus paņēmieniem tajā nav vietas.
Ar gandarījumu še atzīmēsim, k a dažā
labā nometnē un vietā gan piļivāti,
gan sadarbībā ar komitejām i r izauguši
latviešu tirdzniecības pasākumi, kas
godam sevi attaisno. ' Piem., Hanavas
latviešu nometnē i r privātas iniciatīvas
ceļā radies veikals, kurā par oficiālajām
cenām dabūjamai daudzas tādas
lietas, mantas un saimniecības piede-
I
u m i , kas dažā citā vietā iegūstamas
Mcnig, melnajā tirgū. Bet i r arī vietas.
Jvur veikals gan pastāv, bet lajā par
uzpirksteņiem, skatu kartēm un bikšu
.pogām nekas daudz vairāk nav re-dzaiiLs.
Jādomā, ka arī šo v e i k a l u v a -
cmaji u n piegādātāji pūlās saviem p a sākumiem
iegūt tautiešiem vajadzīgās
mantas, bet j a viņiem tas nav veicies,
tad v a r n u virii nav bijuši diezgan uzņēmīgi,
vai arī vispār tiem nav t i r g o tājiem
nepieciešamo dotību. Iespējams
vēl arī, k a šie ļaudis savu tirdzn
i e c i s k o darbību dala divi dalās, un
v i s i kanlīnēm domātie i e p i r k u m i līdz
vii'ui v e i k a l i em nemaz nenonāk.
Atzīstot tirdznieciskus pasākumus
pie nometnēm ļ)ar atbalstāmiem, lajā
paša laikā arī jāvēlas, l a i k o m i t e j a s to
uzraudzībai un vadībai veltītu lielāku
•vērību nekā līdz šim. Tāpat kā visās
cilās lielas un vietās, arī tirdzniecībā,
l a i c i k šaura arī tā mūsu apstākļos būt
u , nepieciešama pilnīga skaidrība un
godīgums. Ikvienam par savām pūlēm
i r tiesība uz pienācīgu atlīdzību, bet
,šai atlīdzībai jābūt samērīgai un l i k u -
'mīgi iegūtai. Tiklīdz kāda vielā šis
p r i n c i p s , kaut arī aiz taisnības iemesl
i em slēpjoties, liek , apiets, komiteju
pienākums i r l o pārtraukt, lai sargātu
no sagandēšanas paliesām krietnās i e spējas,
ko mūsu tautiešiem var dot godīgi
pasākumi liŗdzniecibā. ./. .V.
Eksterņu ievērībai
Personām, kas vēlētos iegūt gatavības
apliecības, eksterņa kārtā izturot
pārbaudījumus ginniazijas kursa aļ)-
mērā, jāpieteicas pie Augsburgas latviešu
ģimnāzijas d i r e k t o r a E. A i s t a r a,
Augsburg, Hocht'eld F i r n b a b e r s l r . 09.
pēc revolūcijas ijluva skaidrs, ka saimnieciska
un sociāla vienlīdzība nav savienojama
ar cilVēka dabu.
Vairākus gadu desmitus Padomju
Savienības tautas strādāja ar lielu
enerģiju, bet par spīti lielajai produkcijai,
padomju lautu dzīves standarts
palicis loti zemsļ. Padomju strādnieki
dzīvo nelabvēlīgākos apstākļos nekā
strādnieki rietumu demokrātijās. Personīga
brīvība Padomju Savienībā neeksistē.
Kaut gan vļss ir tautas īpašumā,
strādniek
ir pat sliktākas.
1 un valsts attiecības
nekā Anglijā un S a vienotajās
Valstīs. Lic^lākā ciala strādnieku
ir piesais īti savai darba vietai
Hk cieši, ka viņiem nav tiesības to atstāt,
kaut arī viļii ar lo nav iīpmieri-gados,
pēc vidus un
likvidēšanas, ir izau-inis.'
GenerālisJ augsts
uāti. Divdesmit
augstākās šķiras
dzis jauns virsslī
ierēdnis, veiksmīgs inženiers, rakst-vai
diriģents pari tau-augstu,
kā ka-nieks,
gleznotājs
'as masai pacēla
Pitālisliskās zemēs.
Gandrīz neviens no Marksa un Ļeņina
ideāliem Padomju Savienībā nav
realizēts. PSRS pastāvēšana un dzīves
spēja ir Statiņa režīma doktrīna. Ne- rē.
niaz nevajadzēja
internacionālais
i k a laika, lai pazustu
komunisms uņ tā vieta
stātos, nacionālais komunisms. Na-eionālisma
tieksmes Padomju Savienī-tiem
pašiem saukļiem,
m un karogiem kā k a -
modināja ar
Vunām, uniforma
skās zemēs. Jebkādu ()ļ)()ziciju
nesaudzīgi apspieda un j a u trīsdesmito
gadu beigās kļuva skaidrs, Iva te i r darīšana
ar pilnīgi a u t o k r a t i s k u valsti.
l^adomju pilsoni varētu iebilst, kii
centralizēta valsts bija nepieciešama,
lai labāk noorganizētu aizstāvēšanos,
j o P a d o m j u Savienība taru bija kapitālistisko
zemju ielenkta. Ja. g a n ! ]\v\
svarīgi b i j a nevis tas, k a tās b i j a kaļ)i-tālistiskas
zemes, bet gan tas. k a vispār
pastāvēja vēl citas valstis ar varenu
militāru spēku. Kamēr pastāvēs
šādas patstāvīgas valstis, vienmēr neizbēgams
būs arī karš, vienalga kada
būs to iekšējā iekārta.
J a u kopš 1920.^ gada.komūnism.s P a d
o m j u Savienībā pamazām zaudē savu
primāro nozīmi un tā vietā stājas n a cionālisms.
Pat d a u d z a s / komunistu
p a r t i j a s citās zemēs, aiz kurām i)ro-tanis
stāv P a d o m j u Savienība, ir atteikušās
no cīiias par s a v u zemju soeiāli-zēšanu
un tagad ir t i k a i ierocis PSHS
rokās, k a m lemts nevis stiprināt k o n u l -
n i s m u , bet aizstāvēt un cīnīties |)ar
P a d o m j u Savienības interesēm.
Kā kapitālisms, tā sociālisms dekla^
ka Jo mērķis i r celt tautas materiālo
un kulturālo līmeni un t i k a i pieredze
rādis,^kufa no šīm sistēmām to
vislabāk spēj realizēt. Šķiru cīiia var
turpināties gadu īlesmitus. tacu tā nekādā
zinā neatrisinās lielo divdesmitā
gadsimta problēmu. Tā pale pieredze
Tas jāzin katram latvietim
L a t v i j a ir bagāla ar ezeriem. Lielāk
u par 1 b a l o i r 2980, ar kopēju ūdens
platību 1081,4:J kv. k i l o m e t r i , kas s a stāda
l,l)40;o no visas valsts l e r r i t o r i -
jas. \'islielākais ezeru skaits ir V i dzemē
(nevis L a t g a l ē / k ā to bieži piemin)
— 1057. Latgale ieņem otro vietir
ar 7()9 u n Kurzeme Ireso — ()5L ezeriem.
Vismazāk ezeru Zemgalē — 503,
pie k am tie samērā mazi. No atsevišķiem
apriņķiem visbagātākais \v Rēzeknes
apriņķis, k u r a 250 ezeri ar 225,45
kv. km. l i e l u ūdens kopplatību (5,30<» o
no ai)rinka plaliibas. Vismazāk ezeru
ir Bauskas apriņķī tikai 21.
Latvijā ir 15 ezeri kas lielāki par
1000 ha, 14 i r lielumā no 500 ha līdz
1000 ha. Vislielākais ir Lubānas ezers:
88,3 kv. k m , liels, 15 k m . garš un l i dz
8 km. ļ)lals: Tas atrodas Vidzemē,
Madonas apr. auslrunms, bet ezera
dienvidos un austrumos piekraste pieder
pie Rēzeknes a ļ ) r i n k a . l.zerā ietek
10 upes, no kurām helākā Malta, iztek
Aiviekste. Lzera krasti zemi, gar malām
duļķaini un ļ)ieauguši dažādiem
ūdens augiem.
O t r a i s pēc lieUuna Latvijā un v i s l i e lākais
Latgalē ir Rēznas ezers. Tas
8,5 k m . i)lats, 9,5 k m . garš ~ 55,9 kv.
km. liels. Atrodas Latgales augstienē
un ļ)ie tā ļ)aeelas Padebešu pilskalna.
Trešais ļ)ēe l i e l u m a niūsu ezers un biklākais
Kurzemē ir luīgures ezers. T a l su
aļ)rinkī ļ);ie pašas jūrnuilas, 44,3 kv,
km. liels, 20. k m . garš un 2 4 km,
plats. Jo ievērības cienīgs ar savu
krāšnunui ir L a t v i j a s ļ)ēc lieluma -
ceturtais - l smas ezers. 38.7 k v . k m .
liels, 12 k m . garš un (i k m . plats, l 'z
tā ir ļ)ētniekiem ievērc^janul Moricsala
ar īpatno, Pieminekļu valdes aizsardzībā
ļ)ārnemto pirmatnējo nu»žu. '
rāda, ka komunisma un kapitālisma
zemes ļ)amazām kļūst i)ar totalitārām
valstīm. Dažas valstis arī ļ)avisam atklāti
nosodīja deiinokralisnui un tajās
Izveidojas fašisms, kas valsti |)r()kla-mēja
par augstāko mērķi.
Ir nei)areizi sai)rast ar l'ašisnui i)olī-l
i s k u ieroci, ar k o daži gangsteri grib
iegul varu. Fašismā atrodami kā k a -
|)itālisma, tā sociālisma elementi. Tā
i)ūtiibu vislabāk raksturojis Musolini.
..Fašistam valsts ir viss, rakstīja Musol
i n i , ,,tam, kas nav valsis interesēs,
nav nekādas vērtības. \'alsts kā u n i -
\ersals ētisks princi[)s rada taisnību.*
\o 1 9 1 7 . - 1942. gadam ni^vicMia valsts
nepieņēma k o m u n i s t i s k u iekārtu, taru
daudzas valstis kUiva lašistiskas. l ' a -
šisms ir konulnistiskās un kapitālistiskās
valsts iekārtas loģiskās sekas.
Grāmatas beigās lUvzs norāda, ka
arī reliģija zaudējusi specifisko u n i -
versālisnm un katrā valsti tā i)i(\ska-liota
valsts interesēm.
Vienīgā iesj)ēja radīt nulžigu mieru
ir iiiodibinol pasaules valsti. * A r i k a ru
laikmets reiz fjeigsies. Bet tas notiks
t i k a i tad, j a valstu attiecibas kārtos l i kums.
Ja tas neizdosies, vēstures
dzelzs likums atkārtosies un mēs piedzīvosim
karus atkal un a t k a l , lidz beidzot
kopēja valdība nāks u/varētāju
rokās.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 9, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-03-09 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460309 |
Description
| Title | 1946-03-09-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Tirdznieciba trimdas apstākļos Šķiet, kopdarbības pasākumi • tieši trimdas apstākļos varētu un tiem vajadzētu būt rosmes avotiem, kas saimnieciskā laukā mēģina tautiešiem izcīnīt kādas pozicijlis. Līdz šim tomēr lielākos; panākumus šajā plāksnē, kaut arī tie vispār niecīgi, var uzrādīt privāta iniciatīva. Gan pirms dažiem mēnešiem no mūsu agrāko centrālo kopdarbības organizāciju vadošo darbinieku puses, kās gandrīz v i s i : mitinās angļu okupācijas joslā, pazibēja rosīgums, bet tad atkal viss , apklusa. Mazākais līdz amerikāņu joslas novadiem nekādi norādījumi vai paskubinājumi nav atnākuši. , Ir gan arī' šeit jail radušies daži kopdarbības pasākumi, bet to nav aaudz, lieElks svars, kā j au teikts, privātai iniciatīvai vai tā -sauktajiem komiteju pasākumiem, īpaši attiecībā uz tirdzniecību. \ Kaut arī atrodamies UNRRx\'s apgādē, ir tomēr daudz gan sīku, gan lielā-ku vajadzību, kuru apmierināšanai esam spiesti iegriesties vācu tirgotāju uzņēmumos. Tāpēc i r atzļīstami, j a r o - darļ>ašu latviešu veikaliņi, šajā tirdzniecībā rasta pelna neaizplūstu projām no miisu apskaužami ātri dilstošās līdzekļu kopsummas. Bet tajā pašā. l a i kā šai tirdzniecībai jābūt arī i z k a l k u - lētai ar pieriēmīgu pelnās tiesu un melnā tirgus paņēmieniem tajā nav vietas. Ar gandarījumu še atzīmēsim, k a dažā labā nometnē un vietā gan piļivāti, gan sadarbībā ar komitejām i r izauguši latviešu tirdzniecības pasākumi, kas godam sevi attaisno. ' Piem., Hanavas latviešu nometnē i r privātas iniciatīvas ceļā radies veikals, kurā par oficiālajām cenām dabūjamai daudzas tādas lietas, mantas un saimniecības piede- I u m i , kas dažā citā vietā iegūstamas Mcnig, melnajā tirgū. Bet i r arī vietas. Jvur veikals gan pastāv, bet lajā par uzpirksteņiem, skatu kartēm un bikšu .pogām nekas daudz vairāk nav re-dzaiiLs. Jādomā, ka arī šo v e i k a l u v a - cmaji u n piegādātāji pūlās saviem p a sākumiem iegūt tautiešiem vajadzīgās mantas, bet j a viņiem tas nav veicies, tad v a r n u virii nav bijuši diezgan uzņēmīgi, vai arī vispār tiem nav t i r g o tājiem nepieciešamo dotību. Iespējams vēl arī, k a šie ļaudis savu tirdzn i e c i s k o darbību dala divi dalās, un v i s i kanlīnēm domātie i e p i r k u m i līdz vii'ui v e i k a l i em nemaz nenonāk. Atzīstot tirdznieciskus pasākumus pie nometnēm ļ)ar atbalstāmiem, lajā paša laikā arī jāvēlas, l a i k o m i t e j a s to uzraudzībai un vadībai veltītu lielāku •vērību nekā līdz šim. Tāpat kā visās cilās lielas un vietās, arī tirdzniecībā, l a i c i k šaura arī tā mūsu apstākļos būt u , nepieciešama pilnīga skaidrība un godīgums. Ikvienam par savām pūlēm i r tiesība uz pienācīgu atlīdzību, bet ,šai atlīdzībai jābūt samērīgai un l i k u - 'mīgi iegūtai. Tiklīdz kāda vielā šis p r i n c i p s , kaut arī aiz taisnības iemesl i em slēpjoties, liek , apiets, komiteju pienākums i r l o pārtraukt, lai sargātu no sagandēšanas paliesām krietnās i e spējas, ko mūsu tautiešiem var dot godīgi pasākumi liŗdzniecibā. ./. .V. Eksterņu ievērībai Personām, kas vēlētos iegūt gatavības apliecības, eksterņa kārtā izturot pārbaudījumus ginniazijas kursa aļ)- mērā, jāpieteicas pie Augsburgas latviešu ģimnāzijas d i r e k t o r a E. A i s t a r a, Augsburg, Hocht'eld F i r n b a b e r s l r . 09. pēc revolūcijas ijluva skaidrs, ka saimnieciska un sociāla vienlīdzība nav savienojama ar cilVēka dabu. Vairākus gadu desmitus Padomju Savienības tautas strādāja ar lielu enerģiju, bet par spīti lielajai produkcijai, padomju lautu dzīves standarts palicis loti zemsļ. Padomju strādnieki dzīvo nelabvēlīgākos apstākļos nekā strādnieki rietumu demokrātijās. Personīga brīvība Padomju Savienībā neeksistē. Kaut gan vļss ir tautas īpašumā, strādniek ir pat sliktākas. 1 un valsts attiecības nekā Anglijā un S a vienotajās Valstīs. Lic^lākā ciala strādnieku ir piesais īti savai darba vietai Hk cieši, ka viņiem nav tiesības to atstāt, kaut arī viļii ar lo nav iīpmieri-gados, pēc vidus un likvidēšanas, ir izau-inis.' GenerālisJ augsts uāti. Divdesmit augstākās šķiras dzis jauns virsslī ierēdnis, veiksmīgs inženiers, rakst-vai diriģents pari tau-augstu, kā ka-nieks, gleznotājs 'as masai pacēla Pitālisliskās zemēs. Gandrīz neviens no Marksa un Ļeņina ideāliem Padomju Savienībā nav realizēts. PSRS pastāvēšana un dzīves spēja ir Statiņa režīma doktrīna. Ne- rē. niaz nevajadzēja internacionālais i k a laika, lai pazustu komunisms uņ tā vieta stātos, nacionālais komunisms. Na-eionālisma tieksmes Padomju Savienī-tiem pašiem saukļiem, m un karogiem kā k a - modināja ar Vunām, uniforma skās zemēs. Jebkādu ()ļ)()ziciju nesaudzīgi apspieda un j a u trīsdesmito gadu beigās kļuva skaidrs, Iva te i r darīšana ar pilnīgi a u t o k r a t i s k u valsti. l^adomju pilsoni varētu iebilst, kii centralizēta valsts bija nepieciešama, lai labāk noorganizētu aizstāvēšanos, j o P a d o m j u Savienība taru bija kapitālistisko zemju ielenkta. Ja. g a n ! ]\v\ svarīgi b i j a nevis tas, k a tās b i j a kaļ)i-tālistiskas zemes, bet gan tas. k a vispār pastāvēja vēl citas valstis ar varenu militāru spēku. Kamēr pastāvēs šādas patstāvīgas valstis, vienmēr neizbēgams būs arī karš, vienalga kada būs to iekšējā iekārta. J a u kopš 1920.^ gada.komūnism.s P a d o m j u Savienībā pamazām zaudē savu primāro nozīmi un tā vietā stājas n a cionālisms. Pat d a u d z a s / komunistu p a r t i j a s citās zemēs, aiz kurām i)ro-tanis stāv P a d o m j u Savienība, ir atteikušās no cīiias par s a v u zemju soeiāli-zēšanu un tagad ir t i k a i ierocis PSHS rokās, k a m lemts nevis stiprināt k o n u l - n i s m u , bet aizstāvēt un cīnīties |)ar P a d o m j u Savienības interesēm. Kā kapitālisms, tā sociālisms dekla^ ka Jo mērķis i r celt tautas materiālo un kulturālo līmeni un t i k a i pieredze rādis,^kufa no šīm sistēmām to vislabāk spēj realizēt. Šķiru cīiia var turpināties gadu īlesmitus. tacu tā nekādā zinā neatrisinās lielo divdesmitā gadsimta problēmu. Tā pale pieredze Tas jāzin katram latvietim L a t v i j a ir bagāla ar ezeriem. Lielāk u par 1 b a l o i r 2980, ar kopēju ūdens platību 1081,4:J kv. k i l o m e t r i , kas s a stāda l,l)40;o no visas valsts l e r r i t o r i - jas. \'islielākais ezeru skaits ir V i dzemē (nevis L a t g a l ē / k ā to bieži piemin) — 1057. Latgale ieņem otro vietir ar 7()9 u n Kurzeme Ireso — ()5L ezeriem. Vismazāk ezeru Zemgalē — 503, pie k am tie samērā mazi. No atsevišķiem apriņķiem visbagātākais \v Rēzeknes apriņķis, k u r a 250 ezeri ar 225,45 kv. km. l i e l u ūdens kopplatību (5,30<» o no ai)rinka plaliibas. Vismazāk ezeru ir Bauskas apriņķī tikai 21. Latvijā ir 15 ezeri kas lielāki par 1000 ha, 14 i r lielumā no 500 ha līdz 1000 ha. Vislielākais ir Lubānas ezers: 88,3 kv. k m , liels, 15 k m . garš un l i dz 8 km. ļ)lals: Tas atrodas Vidzemē, Madonas apr. auslrunms, bet ezera dienvidos un austrumos piekraste pieder pie Rēzeknes a ļ ) r i n k a . l.zerā ietek 10 upes, no kurām helākā Malta, iztek Aiviekste. Lzera krasti zemi, gar malām duļķaini un ļ)ieauguši dažādiem ūdens augiem. O t r a i s pēc lieUuna Latvijā un v i s l i e lākais Latgalē ir Rēznas ezers. Tas 8,5 k m . i)lats, 9,5 k m . garš ~ 55,9 kv. km. liels. Atrodas Latgales augstienē un ļ)ie tā ļ)aeelas Padebešu pilskalna. Trešais ļ)ēe l i e l u m a niūsu ezers un biklākais Kurzemē ir luīgures ezers. T a l su aļ)rinkī ļ);ie pašas jūrnuilas, 44,3 kv, km. liels, 20. k m . garš un 2 4 km, plats. Jo ievērības cienīgs ar savu krāšnunui ir L a t v i j a s ļ)ēc lieluma - ceturtais - l smas ezers. 38.7 k v . k m . liels, 12 k m . garš un (i k m . plats, l 'z tā ir ļ)ētniekiem ievērc^janul Moricsala ar īpatno, Pieminekļu valdes aizsardzībā ļ)ārnemto pirmatnējo nu»žu. ' rāda, ka komunisma un kapitālisma zemes ļ)amazām kļūst i)ar totalitārām valstīm. Dažas valstis arī ļ)avisam atklāti nosodīja deiinokralisnui un tajās Izveidojas fašisms, kas valsti |)r()kla-mēja par augstāko mērķi. Ir nei)areizi sai)rast ar l'ašisnui i)olī-l i s k u ieroci, ar k o daži gangsteri grib iegul varu. Fašismā atrodami kā k a - |)itālisma, tā sociālisma elementi. Tā i)ūtiibu vislabāk raksturojis Musolini. ..Fašistam valsts ir viss, rakstīja Musol i n i , ,,tam, kas nav valsis interesēs, nav nekādas vērtības. \'alsts kā u n i - \ersals ētisks princi[)s rada taisnību.* \o 1 9 1 7 . - 1942. gadam ni^vicMia valsts nepieņēma k o m u n i s t i s k u iekārtu, taru daudzas valstis kUiva lašistiskas. l ' a - šisms ir konulnistiskās un kapitālistiskās valsts iekārtas loģiskās sekas. Grāmatas beigās lUvzs norāda, ka arī reliģija zaudējusi specifisko u n i - versālisnm un katrā valsti tā i)i(\ska-liota valsts interesēm. Vienīgā iesj)ēja radīt nulžigu mieru ir iiiodibinol pasaules valsti. * A r i k a ru laikmets reiz fjeigsies. Bet tas notiks t i k a i tad, j a valstu attiecibas kārtos l i kums. Ja tas neizdosies, vēstures dzelzs likums atkārtosies un mēs piedzīvosim karus atkal un a t k a l , lidz beidzot kopēja valdība nāks u/varētāju rokās. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-09-03
