1946-03-09-09 |
Previous | 9 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETIN Redakcija-EditoriahOffice: Hotel Coiivikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēlā — Published twice a week. Nr. 19 (21) Authorized by MiHtary Government and UN RRA Dillingenā^ sestdien, 1W6. g. 9. martā A. Mežaks, 5. apgabala (franču okupācijas joslas) Latviešu komitejas loceklis Bēgļi vai DP? Pēdējā laikā prese mūs vairākkārt informēja par kontrolēm; kādas baltu nometnēs izdara' amerikāņu militārās iestādes un kuru rezultātā konstatēts, ka dala šo nometinu iemītnieku uz Vāciju atbēgusi „aiz savām simpātijām pret nacionālsociālistiem." Painteresējoties tuvāk, noskaidrojas, ka par tādiem '„simpatizētājiem" uzskata visus tos, kas nevarējuši pierādīt, ka vini Vācijā atvesti ar varu, bet bijuši spiesti atzīties, ka atbēguši uz Vāciju vai nu tad, kad fronte un kara šausmas tuvojušās vinu dzīves vietām, vai ari tāpēc, ka baidījušies no boļševikiem. •,Bēdzis no boļševikiem? Tātad nacionālsociālistu piekritējs!" Ja pieturētos pie tāda uzskata, tad šie bēgli būtu jāsadala vēl vairākās grupās vai kategorijās. Tos, kas, ka-fam beidzoties, atradās uz Zviedrijas, Polijas, Cechoslovakijas, Ungārijas. Austrijas, Dānijas, Norvēģijas un citu valstu territorijas, jāuzskata par šo valstu draugiem vai priekritē-jiem. Tie, kas baltus visādi apvaino, aizmirst, ka baltiem nebija nekādas brīvas izvēles uņ faktisku patvēruma iespēju. Anglijas vai Savienoto Valstu draugi, kādi ir visi balti, vienkārši nevarēja uz šādām tālām zemēm nokļūt. Ceļš uz turieni caur Padomju Savienību būtu pārāk problemātisks. Mēģināsim, attēlojot apstākļus okupētās Baltijas valstis, gūt skaidrību par šo cilvēku masu pārvietošanās tiešiem un īstiem iemesliem. Jr jau noskaidrots un oficiāli atzīts tas, ka vāci(eši okupēto territoriju iedzīvotājus mobiltzēja kara diene- >8tam vai darbam, ar savu darba pārvalžu rīkojumiem nosūtīja darbā uz Vāciju vai apcietinālja un nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm. Tagad nākušas gaismā Vēl Rozenberga, Himm-lera un citu vadītāju nacionālsociālistu pavēles un atklājas viAu īstie nolūki: no ieņemtajiem apgabaliem pēc iespējas vairāk cilvēku gribēts' pārvietot uz Vāciju vergu darbā.: Tātad, ja no vienas puses par vainīgiem atzīst un sodīs šādu plānu ierosinātājus un izpildītājus, tad jāpieņem, ka tie, kas atrodas Vācijā kā So plānu realizācijas upuri ir cietušie un viņus nekādā ziiiā nevar uzskatīt par nacionālsociālistu draugiem vai piekritējiem. • • • , • .• • \. ••••• Zinām, ka šos plānus jau 1939. gadā vācieši milzīgbs apmēros sāka realizēt rietumos no Baltijas valstīm — Polijā, bet Padomju Savienībā 1941. gadā savus plānus —-austrumos. Saprotams, ka šo plānu veikšana skāra mūsu valstis jau ilgi pirms vācu dotās pavēles par vispārēju evakuāciju. To realizēšanai izlietoja visu administrāciju^ militārās iestādes un vāciešiem pakļauto presi ar tās graujošo iespaidu uz cilvēku domām. Frontei tuvojoties, vācieši sāka evakuēt bankas, mūsu lielos un mazos rūpniecības uzņēmumus un arī iestādes ar visiem darbiniekiem. Zinām arī to ka, kaut gan par nepaklausību evakuācijas pavēlēm drau- , <lēja smags sods, loti daudzi, negribēdami pamest savu dzimteni, palika uz vietas un bija spiesti aizbraukt tikai pašās pēdējās dienās, pazaudējot lielāko dalu savu mantu. Vācu plānu realizēšanu ar uzbrukumiem katram atsevišķam cilvēkam sekmēja vācu varas prese. / Katru dienu parādījās jauni raksti par boļševiku šausmu darbiem. Ziņoja par to, ka visus, kas bija izcilākos poisteiios gan iestādēs, gan arī rripniecIbā,bolševikibez "/.elastības nošauj. šā(iai „prēses" kampaņai kāpinoties, zinojā, ka boļševiki iznī- •cina vai aizsūta uz Sibīriju visus tos, kas tieši vai netieši kalpoja vācie- 10. maijs termihš Uzticības kollēģijas atzinumam par katru musu emigrācijas vadītāju personu Mūsu gaitas trimdā aizvien vairāk ievirzās noteiktas sadzīves ietvaros. Demokrātiskās vēlēšanās izraugām pārstāvjus, kas kārto un vada latviešu vajadzības nometnēs, apgabalos un visā mūsu kopumā.' Bezdarbīgā emigrantu dzīvē mēs tai pat laikā jo bieži tukši spriedelējam, nomelnojam un nosodām tos, kas pelnījuši un arī nepelnījuši pārmetumus. Savas Latvijas tiesas mum« nav, trūkst arī cita« iespējas taisnoties. Abas svešās varas, kas pēdējos gados okupēja mūsu zemi, nesaudzīgi izrēķinājās ai: katru, kas nepakļāvās apspiedēju priekšrakstiem un nodomiem. Pārdzīvotajos okupāciju laikos bija latvieši, kas uzņēmās atbildīgus pienākumus vienīgi tādēļ, lai aizstāvētu savas tautas Intereses, bet bija arī karjeristi, kas padevīgi lieca muguras, lai kalpc^tu savtīgiem mērķiem. Ja šādi cilvēki tagad Ir ari mūsu vidū, kādu nostāju lai ieņemam pret tiem emigrācijā? Eslingenas latviešu kolonijas padome, piemēram, atzinusi, ka personas, ku-īām mūsu valsti okupējušās varas dāvājušas īpašu uzticību, emigrācijā nedrīkst atrasties latviešu iestāžu un organizāciju priekšgalā. Ar Latviešu Centrālās padomes lēmumu jaunradītā U z t i c ī b a s k o l- 1 ē I i j a senatora J. K a l a c a vadībā, pēc tai iesniegtiem vai kollēgijas ievāktiem materiāliem, jau sākusi pārbaudīt mūsu emigrācijas vadītāju darbinieku nostāju un darbību okupāciju laikos Latvijā. Uzticības kol-lēgija atzīs, vai pārbaudītās personas nostāja okupāciju laikā no Latvijas valsts un tautas interešu viedokļa bijusi pareiza vai nepareiza. Ikvienas personas lietu izlemj Uzticības kol-lēgljas priekšsēža izraudzīti koUēģijas 3 locekli. Priekšsēdis pēc sava ieskata lietas var nodot izlemšanai arī kol-lēgijas kopsapulcei. Kollēgijalemj pec sirdsapziņas un Latvijas likumiem, ievērojot vispār atzītās sabiedriskās normas par godu un pienākumu. Pēc ieinteresētās personas lūguma, kolU-gijas priekšsēdis var izraudzīt aizstāvi no pārējiem koUēgijas locekļiem. Uzticības kollēgijas lēmums ir galīgs un saistošs visātn latviešu emi^ QVI1F11 iCrl11CflQ I Nopietna lieta laVdl U H i a l l ō i l o I Esam spiesti ihemt vārdu lotivno-pietnā iieia^ Daž bēdīgi pēdējā laika notikumi ir rādījuši, ka ne visur grācijas organizācijām. Lēmumu var ļ tautieši savu sadzīves līmeni pratuši revidēt, pati Uzticības kollēgija, ja noturēt pienācīgā ļaugstumā. Liekas, atklājas jauni apstākli Latvijas pro- ka ne visi vēl skaidri apzinās, cik ār-cesuālo normu izpratnē. Lēmumu re- kārtīgi svarīgi ir tas, ka mēs svešumā vīziju var ierosināt ieinteresētās per- pasargājam savas tautas godu uņ labo sonas un pati kollēgija. slavu. Latviešu tauta līdz šim bija pazī- Kā mūs informē, Uzticības koUē- stama ar aMgstu kulturālu sabiedrisku gija vēlākais lidz 1946. g. 10. maijam «t^i"- Austriimnieļjiska izlaidība un dos savus atzinumus obligāti un pir- nevīžība tai visumā bija sveša. Ta-mā kārtā par visiem Latviešu Cen- ^ad turpretim no vienas otras noinet. trālās padomes locekliem un latviešu nes nāk zidas, ka vietām sāk ieviestie lietu kārtotājiem augstākās Sabiedro- nosodāmi netikumi. to militārās iestādēs. Ikviens tautie- ^«^^ā, kad katrs maizes kumosk tis emigrācijā var lūgt kollēgijas at- J«^anda ar pateicību, neapzinīgi ele-^ zinumu par savu darbību okupāciju H^^^^^ tik nepieciešamās pārtikas v i ^ laikā, ja tam piekrīt Latviešu Centrā- *as neatļautā kārtā izlieto, lai pagata^ lās komitejas juridiskā nozare, bet ^^tu alkoholiskus dzērienus, ierauda- LCK šādu atzinumu, no Uzticības kol- P^^tā vājāka rakstura tautiešus, lēgijas var pieprasīt par katru emi- Spekulācija, savtīga iedzīvošanās kāre, grantu — latvieti. rupjības, nesaticība un piedauzīga uz^^^ Sagaidāms, ka jau tuvākā laikā r^^^^^^s ir šīs nosodāmās rīcības mūsu pašu goda un sabiedriskas ne- ®®^as. vainojamlbas vērtētāja — Uzticības aizrāda, ka šīs nosodāmās pa-kollēgija, izlenos to personu piemēro- '•^^^^^8 jāizskauž pašā saknē un tlbu tautiešu pārstāvības pienāku- M^P*^»^® atsevišķu nometnes iemīt-miem, kas tagad'vada Latviešu Cen-h^^^^n neatbildīgā rīcība, kas apdraud trālo komiteju un tās nozares. ^ifU mūsu tautas kopību emigrācijā, Harijs Mindenbergs M^^^t ienaidniekiem iespēju pret auna stingrāka ārpolitika, - saka Berness A8V ārlietu ministrs liek saprast, ka no PSRS prasīs norēķinu ASV ārlietu ministrs Džemss F. Ber n es 8 (Byrnes), savā uzrunā ārzemju preses klubam Vašingtonā iestājoties par stingru jaunu politiku ārlietās, ļāvis saprast, ka amerikāni prasīs no Maskavas norēķinu par sarkanās armijas demobilizācijas novilcināšanu Eiropas uņ Āzijas stratēģiskās territorijās/ Tieša un enerģiska rīcība tāpat sagaidāma pret noplicināšanu, kāda jāizcieš atbrīvotām bijušā ienaidnieka atbalstītāju valstu zemēm. Bernesa runu Vašingtonā visumā iztulko par norādījumu uz gaidāmu noteiktāku nostāju pret Krieviju itin visos jautājumos, bet jo īpaši attiecībā uz padomju ekspansijas tendencēm un pret Kremļa netraucēto rīcību kaimiņu valstīs. Padomju karaspēka izvākšanu, ķā no Vašingtonas zii\o „AP", pieprasīs, jādomā, pirmām kārtām no Irānas, Austrijas un Ķīnas» bet tas panākams arī no citām territorijām, kurās pašreiz stāvoklis nav tik kritisks. Par padomju nolūkiem Mandžurijā rodas arvien lielākas bažas. Jo visi ziņojumi liecina, ka sarkanā armija tur gatavojas uz laika zinā neierobežotu palikšanu. ^ Runas galvenās daļas Galveuās dalās Bernesa runā, kuhi diplomātiskie pārstāvji uzskata par loti nozīmīgu amerikāņu aktīvākai vadībai pasaules lietu kārtošanā, bija šādas: Savienotās Valstis apjdemas pilnā mērā rīkoties pēc Vienoto Nāciju chartas principiem un pielietos visu savu iespaidu, lai ari citas valstis darītu to pašu; Savienotām Valstīm jākļūst par varenu militāru spēku vismaz līdz tam laikam; kad kļūs iespējama visu spēcīgo valstu bruņošanās samazināšana; Savienotās Valstis uzskata, ka nevienai valstij nav tiesības turēt savu karaspēku neatkarīgā zemē, ja vien šī zeme to pati nav vēlējušies; ASV uzskata, ka no ,vmazām, trūkumā nonākušām valstīm" karaspēks jāizvāc pēc iespējas drīz, — ar to, laikam^ domātas bijušā - ienaidnieka atbalstītājas valstis Rietumeiropā; kamēr ikviena valsts pilda savas Vienoto Nāciju chartā paredzētās saistības, proti, pielieto bruņotu spē-mums provocēt grūti atiSpēkojamus apvainojumus presē» radiofonā un okupācijas varas iestādēs. Tāpēc LČK uzliek nometņu latviešu vadībai par pienākumu gādāt, lai nekavējoties novērš minētās kaitīgās parādības^ aizrādot, ka pretējā gadījumā komiķu tikai agresijas aizkavēšanai, tikmēr ļ tējām un komandantiem velti meklēt nav nekādu kara briesmu; ja kāda palīdzību pie LCK to personu likteņa cita valsts tomēr pielieto bruAotu spē- atvieglināšanā, kufas Militārā valdība ku vai draud ar to. tad „mēs neva-Uai UNRRA's vadība pieķers nožie-ram ciest klusu," sacīja Berness; lielvalstiB var sasaukt īpašas konferences pašu vidū, lai pašas izšķirtu savas problēmas; šo paziņojumu daži oficiāli pārstāvji Vašingtonā iztulko tādējādi, ka ar to gribēts nogludināt ceļu jaunām „3 lielo" sanāksmēm, ja dzigā rīcībā. Latviešu Centrālā komiteja Angļu joslā vāciešiem vairs tikai 1.014 kaloriju diena prezident» Trumens. generālisims Sta": angļu okupācl- 1. . , ., hns un mmistru prezid ent^s pEt.l,ij.s. ,i e-Lj,a,^s .,j^o-s^l.a^ V ā^c .1 'ij.a pārtikasa deava^ 4i)ive - s,k atītu, k1a no tia-m i•r k1a d- sj la1b 1u ms; h auguišiiem. - vāciešiem_ sa. mn ^aAzXinl āl ta • no ne^v i.e nai. valTs t.i.j. nav tiesī>b, u ni.e d,z l,- L-^OO, k„a^ lomnnjaAmn ^di eAna uz 1.014. Maizes • J - voties i.e k1 ar,o t.o vai. at^b, rī.v ot^o t/e rrito- ^c.i ev-ū .n.^o 10.000,r fg . devu per•i o-dxā sama- ri.ju. . īpašVu mos, k1a mē- r tas t^i.e su navL.z;iin as uz. 5p usi. ļUi eviu s-a m^-ia zināšia na nonoteikusi Sabiedroto vienošanās. '.ī i - on ^'."^"^^ Daudz viel ās savā runā Berness jāpabaro 20 milj. vā- ^uauaz y^iel.as sava runa liernesskj^g j^-^ iztukšoti 3 nedēļās, Savie- Knevijas vardu īpaši nepieminēja. L^+o«. \7«i -j • • , KV adA vu'^is5 t4o. dAa rīja, t4.a dA tikai• ar no- Ln^ott-ā.m Va•l stīmA u_n iK-JanLā dai , pie-p ra..s īs ,l-u1k u pa*s vītrot. ve-liē_šavn os pe_c padj omj\u -1 p. ,a,l,ī5d zību. U^rAf^mi^eoor ik^ā;ņ. u; , ^ . io. kuApLāc. ija_s amerikāi^u draudzības. Viņš tomēr piemetināja: „Mums jāsaka skaidri, ka Savienotās Valstis sagaida no Krievijas, tāpat kā no jebkufas citas valsts, ka tā pildīs savas Vienoto Nāciju saistības pēc burta un pēc gara." The Stars and Stripes joslā vācu •pārtikas minimālā deva — 1550 kaloriju dienā, cik sagaidāms, paliks negrozīta. . ' The Stars and Stripes šiem. Tā kā vācu okupācijas neviens nedrīkstēja būt bez darba un darba pārvaldes loti stingri sekoja Š^dvL rlkojuitiu' izpildīšanai, tad sa- (Beigas 3. lappuse) Tā mēs mācāmies saprasties ar krieviem rijas saimniecisko stāvokli, vai nekļūs par, lieku nastu Savienoto Valstu valdībās kasei vai riekompromitēs Francijas pēckafa prestižu Rietumeiropā, vai — īstas šausmas! — neizrādīsies atkal par kādu jaimu kapitālistisku sazvērestību. ; •. Sie ģenerāli ar saviem vietniekiem un štābiem sēž pie gafā apspriežu galda un milzu telpas pārējo dalu aiz-p i Ida li e tpratēj i chbleras, ogl u un vi s-neiedomājamākos citos jautājumos. A i z ģenerāliem sēž vi/iu tulki. Pirmām kārtām te ir jāpārvar valodu grūtības, kas nozīmē to, ka jums jāsaprot krievi un viņiem jūs, iekams jūs varat cerēt uz kaut kādu sadarbošanos. Jūs pildāties ar bijību, iedomājoties, ka pasaules liktenis atkarā-jas no šo tulku prasmes saprasties vienam ar otru. Priekšnieki ir vicn-kārši :klausītāji, kas izmisī<ii cer, ka vini tiesām sapratīs to, kas tt. notiek, i r brīži, kad tulki uzsāk «afas sarunas pa^i savā vidū un iekarsusi Berlīne ir vienīgā vieta pasaulē, kur mēs mācāmies „saprasties ar krieviem," jo mums ik dienas ir darīšanas ar krieviem. Tas ir grūts ceļš, bet vienīgais ceļš. Amerikā6iem, angļiem un frančiem tas prasa daudz pūlu un sagādā nebeidzamus pārsteigumus. Iedomājieties, ja jūs varat, Cikagu, ko būtu nopostījusi zemes trīce, vie-' sulvētra, ugunsgrēks, plūdi un ko ta-, gad apdraudētu bads un mēris. Tad sadaliet šo postažu tādu četru lielu nāciju vidū, kurām ir diametrāli pre^ tēji mērķi īsākam un garākam laikam, un pieprasiet, lai tās ir vienprātīgas jebkurā pilsētas pārvaldes jautājumā. Tāda ir Šāsdienas Berlīne un tāda tā būs pārredzamā nākotnē. Ikviena no 4 lielvalstīm varētu pārvaldīt Berlīni viena pati, un pie tam daudz lietpratīgāk kā visas četras kopā. Berlīnes komandantūra sanāk reizi nedēlā. Tā sastāv no 4 miHtāriem gubernatoriem — amerikāņu, angļu, krievu- un franču, katram mēnesi no vietas pārmaiņus esot par lielvecāko. Vienīgais traucējums ir tas. ka te vienmēr ir arī trīs pārējie lielvecākie, ar kuriem jāapspriežas un kas jāpār-iecina, ka kanalizācijas notekas sa-ve^ irimst kaislīr^ās diskusijas par vienkāršā ni definicijām un vēl sniaIkākām. valodni cc iskām f i nese m. ; ; • Krieviem, pieraC-niin, it kā nemaz n£V vāf da ..j.aptiivcni-.-';.-Vicnojoties ar abosana, piemēram, kaut kādā mi- vi'iem plri oaldam, mui-.s bija jā-stiskā veidā nesatricinās britu impe-• atzīst, ka krievi izg;>ju.si uz pamatīiļu noteiktību. Stāsta, ka krievi mums prasījuši, eik karavīru un spēkratu būs mūsu avangarda vienībā, kad mēs bijām sākuši ie6emt savii sektoru. Toreiz kāds pavirši atbildēja: „Ak, teiksim, aptuveni 50 spēkratu un 175 kareivji un virsnieki." Kad mūvsu vienība ceļā uz Berlīni sasniedza krievu joslas robežu, to ap^ stādināja. Krievu sardze rūpīgi salīdzināja skaitu ar sarakstu, kas tai bija no vinu štāba. Tad mums pateica, ka mums esot par daudz automašīnu, par daudz kareivju un par daudz virsnieku, — uz Berlīni varot doties tikai 50 spēkratu un 175 kareivji un virsnieki. Mūsu komandējošais virsnieks vārījās no dusmām un plosījās stundām, kamēr tclcfo-niska un citāda sazināšanās bija pilnā sparā ar- Berlīni un, jādomā, arī ar Maskavu, bet krievi bija nepiekāpībai. Aincrikīni teikuši, ka būšot 50 spēkratu un 175 karavīri, un pie tā Jāpaliek. Visiem karavīriem un spēkratiem, kas pārsniedza minēto skaitli pirmajā paviršajā -aprēķinā, bija jāpaiļriczasiin jādodas atpakaļ. . Mūsu kr-^avīri pastāstīs jums, ka vini saļoro' rs ar krieviem labāk kopš tā laika, kad vini noskaidrojuši, ka (Ik:.:as 3. lappusē) Atver ASV konsulātus Marta 1 sākumā, no Berlīnes zino „UP," Berlīnē, Brēmenē, Frankfurtā, Hamburgā, Minchenē un Štutgartā at-' vērs amerikāAu konsulātus, kas vadi» apjūpes darba aizsardzību un izdos amerikāņu pases un vīzas. The Stars and Stripes Bandu siroj umos vaciesi 1 telo „DP* Frankfurtā, L marta. — Gen Džozefa Maknarnija Militārās val^ dibas ziņojumā šodien minēts, ka vācu pilsoAi, uz^dodamies par pārr vietotām personām, ir atbildīgi pāri dalu no tiem noziegumiem, kurus\ pierakstīja nelikumīgām DP bandām. ' Bavārijā savilktie pierādi jumi liecinājg^, ka daži no šiem noziedzniekiem bija „Volksdeutsche", bet citus viYiu dzimtās zemes pieprasa kā nodevējus, teikts šinī ziņojumā. Tāpat atklāts, ka dažos novados vācieti rīkojas kopā ar DP nelikumīgām grupām, pienesdami z i m s, izraudfZīdami iespējamos upui^us bandu operācijām un norādidarni aplaupāmās mājas. Sie vācieši ieguva savu laupījuma tiesu un bieži vien palīdzēja kriminālistu bandām izvietot laupījumu melnajā tirgū, — pi'emetināts ziņojumā. The Stars and Stripes N\arch 2, 1946
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 9, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-03-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460309 |
Description
Title | 1946-03-09-09 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-EditoriahOffice: Hotel Coiivikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēlā — Published twice a week.
Nr. 19 (21) Authorized by MiHtary Government and UN RRA Dillingenā^ sestdien, 1W6. g. 9. martā
A. Mežaks,
5. apgabala (franču okupācijas joslas)
Latviešu komitejas loceklis
Bēgļi vai DP?
Pēdējā laikā prese mūs vairākkārt
informēja par kontrolēm; kādas baltu
nometnēs izdara' amerikāņu militārās
iestādes un kuru rezultātā konstatēts,
ka dala šo nometinu iemītnieku uz
Vāciju atbēgusi „aiz savām simpātijām
pret nacionālsociālistiem."
Painteresējoties tuvāk, noskaidrojas,
ka par tādiem '„simpatizētājiem"
uzskata visus tos, kas nevarējuši pierādīt,
ka vini Vācijā atvesti ar varu,
bet bijuši spiesti atzīties, ka atbēguši
uz Vāciju vai nu tad, kad fronte un
kara šausmas tuvojušās vinu dzīves
vietām, vai ari tāpēc, ka baidījušies
no boļševikiem. •,Bēdzis no boļševikiem?
Tātad nacionālsociālistu piekritējs!"
Ja pieturētos pie tāda uzskata, tad
šie bēgli būtu jāsadala vēl vairākās
grupās vai kategorijās. Tos, kas, ka-fam
beidzoties, atradās uz Zviedrijas,
Polijas, Cechoslovakijas, Ungārijas.
Austrijas, Dānijas, Norvēģijas
un citu valstu territorijas, jāuzskata
par šo valstu draugiem vai priekritē-jiem.
Tie, kas baltus visādi apvaino, aizmirst,
ka baltiem nebija nekādas brīvas
izvēles uņ faktisku patvēruma iespēju.
Anglijas vai Savienoto Valstu draugi,
kādi ir visi balti, vienkārši nevarēja
uz šādām tālām zemēm nokļūt. Ceļš
uz turieni caur Padomju Savienību
būtu pārāk problemātisks.
Mēģināsim, attēlojot apstākļus okupētās
Baltijas valstis, gūt skaidrību
par šo cilvēku masu pārvietošanās
tiešiem un īstiem iemesliem.
Jr jau noskaidrots un oficiāli atzīts
tas, ka vāci(eši okupēto territoriju
iedzīvotājus mobiltzēja kara diene-
>8tam vai darbam, ar savu darba pārvalžu
rīkojumiem nosūtīja darbā uz
Vāciju vai apcietinālja un nosūtīja uz
koncentrācijas nometnēm. Tagad nākušas
gaismā Vēl Rozenberga, Himm-lera
un citu vadītāju nacionālsociālistu
pavēles un atklājas viAu īstie
nolūki: no ieņemtajiem apgabaliem
pēc iespējas vairāk cilvēku gribēts'
pārvietot uz Vāciju vergu darbā.:
Tātad, ja no vienas puses par vainīgiem
atzīst un sodīs šādu plānu ierosinātājus
un izpildītājus, tad jāpieņem,
ka tie, kas atrodas Vācijā kā
So plānu realizācijas upuri ir cietušie
un viņus nekādā ziiiā nevar uzskatīt
par nacionālsociālistu draugiem vai
piekritējiem.
• • • , • .• • \. •••••
Zinām, ka šos plānus jau 1939. gadā
vācieši milzīgbs apmēros sāka realizēt
rietumos no Baltijas valstīm —
Polijā, bet Padomju Savienībā 1941.
gadā savus plānus —-austrumos.
Saprotams, ka šo plānu veikšana
skāra mūsu valstis jau ilgi pirms vācu
dotās pavēles par vispārēju evakuāciju.
To realizēšanai izlietoja visu
administrāciju^ militārās iestādes un
vāciešiem pakļauto presi ar tās graujošo
iespaidu uz cilvēku domām.
Frontei tuvojoties, vācieši sāka evakuēt
bankas, mūsu lielos un mazos
rūpniecības uzņēmumus un arī iestādes
ar visiem darbiniekiem.
Zinām arī to ka, kaut gan par nepaklausību
evakuācijas pavēlēm drau-
, |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-09-09