Bavarijas Latviesu vestnesis, September 2, 1950

              P*g. 80* augustā
LCŌĶhoslovBjdjas,
il<liem saziedoja
''tefliktuves ka,
Cledioslovakijas
iHctofiļās minēto
^ l i ^ ^ ^ a s , paw
|i||Pārciņu re.
3^iiSt<*Ma pār»
«emestricē
Aut«i*
«aude.
nav,
ibMĀjilāN
^brOes
l gandi^
llpafŅpir^
UdmaUnu
t&Manat
* un
ktoJugo«
" ĪUS Či6«
tu*
māla oli.
apillpl.
brig,
tuifis iMā«
ķoordinfii
" ^ i ^ aiwai>
ia«4NNr.
Izteikusi
evu
kļuvis
ASV sfl-
, l P«c UP
)|mzlstaittā aķ%>
Mm*
i i i lel»af
ttu** ao
10 valstīm^
leitioi i a i i ^
jEk)r speieim
tdķešu ku-llBMofl^
noiodl.
;iivļkipMMā en-
^ j 4attdas citas
I It Ipatt vēršoties
sugu atti:8tība8
IŗspUijumiem.
•;s«Ilai ķl-
. plesfititas
dņo padomju
lipomsomoļska.
paSlidk notiek
jas tuvumā,
^idfijtes vairāk
^ Ā M ^ c I ņ u ^ ^ojta#m mooo
lieih kara mē-trufci
Mannija**
tom»nav
i^u pie|^-
vaJaozĪBJa
atcelts. Pre-
. JuSās nodSļai
visādos riko*
ii visas dzelzce*
pārtrauks ku-
_ Piepra-ļkaŗa
daia)ni*l*
ka austrāUcSu
visus vāciešus
agrākā
lai atzl-
[voSmias sesto
a notikusi
™ vālēSanfis".
41600 reiervi-im
amerikāņi
sauszemes to^
>iSSoifl^ļnist Viļaku
^«iūiMf*iJti ar
«t^ās-
* Battijas
Rtefam*
britu
Mdnev-
^-^fā^lja
^iSnls.
vteiflH
^||CUIn>t piesOtlI
^1; Par SIm vēs.
(^taģad saņāmis 0
LATVUA
Latviao New8paper
Published undei BUCOM ClvU
Aflairs Divislon Authorisation
Numbei UNDP 196. Publisher
and Editor; Valdemārs Lam-bergs,
Schwabisch Gmtind. DP
Camp Artilierie-Kaserne, Phone
Schw. GmUnd 2159. Printer:
Remsdruckeret Sigg, Hārtel &
Co, Sdiwābisch Gmiind, Pa-radiesstr.
12. Published twlce
' weekly. arculation U.OOO.
L A T V I A N NEWS>APER
Nr. 07 (411) ^
Seildleii, 195«. f. 2. sept
imik immtMs un tesimtnii
imtvi^: Utvielu Cenirili Ko.
mlttji. Oalmalt redaktori: V
Lāmbtrgi; s^lv. ttO^ vietn. U.
CuUtl&. RedAktori: A. BoUt^s,
J. jikalMO&tt P. Kliņs, B.
ĶlMUi, 1. RaUtm L. Svttc»
Auftriltjtt redakciju vad. A
Smlta (Uirlesr Houae» Canber-rttA-
CTn AitttrtUa). Redak­c
i ju «diete: (lU) Schwiblach
Omtmd. DP Camp ArUnerte-
Katenie. tUr. Schw. GmUnd ai»
sūtnis K. Zarini
ziedo LPF Vācijā
Sims dienās no Anglijas atgrle-rfes
Latviešu pašpalīdzības fonda
(LPF) valdes priekšsēdis māc. A.
Abakuks, kas fonda uzdevumā veda
sarunas par palīdzību Vācijā palie­lošiem
tautiešiem ar sūtni K. Zari-baznīcas
vadītāju prāy. E. Ber-gii,
ļiiarī ar lielāko latviešu orgāni-zādju—
DV, L B L uc. vadību. Sūt­nis
K. Zariņš nodevis māc. Abaku-kam
^edojuniu un vēstulē raksta:
;„Man bija liels prieks, ka varēju
ar Jums apspriesties par to, kā ma­zināt
Vācijā paliekošo trimdinieku
rūpes un bēdas. Sevišķi dziļi mani
ietekmēja apstāklis, ka Jūsu aprū­pe
paliks ari bērni. Par tiem jārū­pējas
ne tikai eksistences ziņā, bet
ari jāgādā, lai viņi kā veseli pilsoņi
varētu atgriesties dzimtenē. Seit
klāt pielieku 10 angļu mārciņas kā
mazu atbalstu L P F triicīgo un bēr­nu
apgādei. Ceru, ja ari nākamībā
varēšu ar kādu mazumiņu palīdzēt,
būšu- laimīgs."
Trīs angļu mārciņu un 15 šiliņu
ziedojums saņemts ari no Vidusan-
^glijas draudzes Lesteras kopas.
Latviešu dzivais spēks jātaupa
s hrivibas atgūšanai
LATVIEŠU OFICIĀLAIS PĀRSTĀVIS MINISTRS
R. LIEPIŅS EIROPAS PADOMES SESUA
STRASBURGA
«.mJ^^" «^»"»«» kopiapulc*» STBbn Gmlndes miji |de-ņemto
Umumn bpUdliuia droObu JsntSJimiS. btvieSit nostuTjMtiJa-ma
par eventallB pledalOaiiM karsspSka Tienibia ciņi pnt komfintaiu
un LNF i^tSvJa minlitn Beb. Liepiņa darbllm Eiropas konaoItSttTi Sff'S'J^*'^! darba klrtlba. JamoKml LOT^S^d- ^.1.11? ^ ^' •«««»»« B«d NaubeimS. TM, ka UMeSn annMki
poUtiskS orgāna lide notika pie mfira darba vīriem, •ImboUaU iicOa i l
dziļo nopietnība, Tlenibn nn modribo lardii par UtrUu karaco.
puļa patriotisma nn ticības pilna bija prtvesta i. ĶnlHia mna srētbridl
darba Tīriem tm LNP prezidija locekļiem.
leveroļami akti­vizēs
izcejošanu
LNP prezidija priekšsēdis J.
Celms un Lietuviešu centrālās ko­mitejās
priekšsēdis P. Zunde 28.
augustā atviešu, lietuviešu un
igauņu trimdinieku vārdā iesniedza
ASV augstajam komisāram Vācijā
Meklojam memorandu par baltiešu
bēgļu aktuāliem jautājumiem, se­višķu
vērību pievēršot drošībai kara
izcelšanās gadījumā. Garākā saru­nā
ar augstā komis^rņ pbll^iskp pa^
doninieKtt
sprieda drošības, emigrācijas, Vāci­jā
paliekošo aprūpes un tiesiskās
aizsardzības kā arī denunciāciju
jautājumus. Mr. Svops apliecināja,
ka visiem šiem jautājumiem pie­vērsīs
vislielāko vērību un tos rū­pīgi
apsvērs.
Pēc tam baltiešu pārstāvji ap­meklēja
jauniecelto DP komisijas
koordinatoru Eiropā Mr. Dervānu
un arī viņam iesniedza memorandu
emigrācijas paātrināšanas un de­nunciāciju
jautājumos. Dervāns
paskaidroja, ka DP komisija pare­dzējusi
stipri aktivizēt izceļošanas
procesu, kāpinot jau nākamajos
mēnešos izceļotāju skaitu uz 12.000
mēnesī un sasniedzot gada beigās
14.000 mēnesī.
Par denunciācijām jaunais koor­dinators
lūdza sniegt konkrētus
faktus katrā atsevišķā gadījumā,
ko tad rūpīgi pārbaudīs.
LNP prezidija sēdes sākumā lat­viešu
darba rotas komandieris kapt.
strautiņš apliecināja likteņa un cī­ņās
kopību visā trimdas saimē. V.
Janums un V. Lambergs referēja par
LNP kopsapulcē drošības jautājumā
pieņemto svarigo lēmumu izpildīju­mu
ISdz šim. Prezidijs pieņēma vad­līnijas
Vācijā un Austirijā esošo lat­viešu
trimdinieku atiešanai komu­nisma
uzbrukuma gadījumā» ko da­rīs
zināmu caur pārstāvjiem uz vie­tām.
Tāpat pēc V. Januma ziņojuma
prezidijs pieņēma principiālus atzi"*
numus par latviešu viedokli latviešu
vīru iesaistīšanai karaspēka vienībās
cīņai pret komunismu. Atzinuma pa­matā
likta visu latviešu dzīvā un
morālā spēka taupīšana Latvijas brī­vības
atgūšanas cīņai.
J . Celms ziņoja, ka sākta savākto
bibliotēku izsūtīšana 44 latviešu or­ganizācijām
ārpus Vācijas. Tā kā
grāmatu pieprasījumi pārsniedz to
krājumus, prezidijs nolēma aicināt
visas nometņu un kopu komitejas
likvidācijas gadījumā grāmatas no­dot
LNP: bibUotēku tondam.
jj^|:uļlttlr4fe^^^ veco
ļaužu mītņu ieilkōlailu un dziyes
apstākļiem, kas, piem., Memingenfi,
ir trūcīgi un neapmierina. Jūtamu
atbalstu mūsu vecajiem ļaudīm sā­kusi
sniegt ari zviedru latviešu palī­dzības
biedriba.
Ziņojumā par Ārējo daļu R. Lie-plņš
referēja par savu vienu nedēļu
ilgo darbību Eiropas konsultatīvā
padomē Strasburgā. Salīdzinot bal­tiešu
pozīcijas un izredzes pagājušā
gada padomes sesijā ar SI gada se­siju,
konstatējams liels progress. Ja
pag. gada sesijā tikai simboliski pa­domē
rezervēja vietas vārdā neno­sauktām
11 nācijām aiz dzelzs
priekškara, šogad JaM droši atskanē­jis
Baltijas, valstu vārds. Latviešu
oficiālā pārstāvja R Liepiņa ieraša­nās
Strasburgā plaši ataimēta franču
presē un visā viņa uzturēšanās laikā
viņam parādīta liela uzmanība un
dota iespēja piedalīties pieņemšanās
un apspriedēs. Kopā ar R. Liepiņu
latviešus vēl pārstāvējis Latvijas
sūtniecības lietvedis Parīzē Bērcnds.
Kaut ari neviens no pag. gada E i ­ropas
konsultatīvās padomes lēmu­miem
nav realizēts un par padomes
darbību izskanējuši skarbi vārdi un
Strasburgā valdījis diezgan nospiests
garastāvoklis, tomēr ar dinamiskās
Rietumvācijas ieiešanu Eiropas pa­domē
aktīva kļuvusi bēgļu problēma
un Austrumeiropas jautājums. Pa­domju
savienības okupācijas dēļ no
Austrumeiropas padzīti 12 mUj. bēg­ļu,
un katrs sestais Vācijas iedzīvo­tājs
ir bēglis. Pie Eiropas konsulta­tīvās
padomes nodibinātas un darbo­jās
bēgļu lietu un Vidus- un Aus-trumeln^
pas lietu komisijas, kurās
par lieti^ratējiem pieaicinās ari Lat­vijas
pārstātus.
R. Liepiņām bijusi plašāki ap­spriede
ari ar Vācijas pārstāvi P l n -
deni, ksi8 labvēlīgi izteicies par lat­viešu
biggļu kulturālo autonomiju
Vācijā un apsolījies Bmmā to aiz­stāvēt
Par vispārējo starptautisko
stāvokU Strasburgfr valdījuši divi
uzskati: vieni domā, ka kari ttāv
durvju }j>riekiā un Eiropa steidzami
Jāapbru^lio un Jāsasauc Eiropai par­lamenti,
bet otri uzskata, te kari
šogad niiibūs, bet tas i^dāms tikai
1951;/S2. g. Prezidijs pieņēma lēmu­mus
pai lietpratēju savlaicīgu iecel­šanu
minētās divi komisijās.
Pēc V, Bastjāņa ziņojuma par L N P
financlālo stāvokli V. Lambergs re­ferēja
par Informācijas daļas un
Arējās jinformācijas fonda darbību,
kas arvien vairāk paplašinās, patei
coties tautiešu atsaucībai ar ziedoju­miem.
Pēc LNP prezidija sēdes tūlīt sa­nāca
Arjijās informācijas valdes sēde
V. Lamt)erga vadībā, kas pieņēma
lēmumuii par turpmāko informācijas
brošūru izdošanu. V. L
Formoza draud sašķelt
amerikāņu tautu divi dalās
Ģenerāļa Mekartūra deklarācija un prezidenta Trū-mena
paskaidrojums — Ats^ presē un radiofonos
— Par Formozu debatēs ari Drošības padomē
Tito dimas skaMlas - saKa kominforms
' Londona (fm). Kominforma žurnā­la
jaunākajā numurā izteikts pare­ģojums,
ka neesot vairs tālu tā die­na,
kad Maskavai draudzīgas pagrī­des
grupas Jugoslavijā sacelšoties
pret maršalu Tito. Bukarestā Iznā­košais
žurnāls apgalvo, ka arvien
tālāk attīstoties Jugoslavijas tautu
revolucionārā atbrīvošanas kustība,
kas »cīnās pret „Tito kliķes fašistu
režīmu". Sī kustība sākusies kā
spontāna un neorganizēta darba ļau­žu
cīņa, bet tagad esot pāri šai sta­dijai.
Kaut gan ari tagad Jugoslavijā
vēl nepastāvot jaņna komunistu
partija masu vadīšanai šai cīņā,
daudzās vietās toties eksistē nelegā­las
marksistu — ļeņinistu grupas,
kas tagad no šaura propagandas
darba pārejot uz plašu politisku aģi-tāju.
Tito režīmam naidīgā organizā­cija
iegūstot arvien jaunus biedrus
Jugoslavijas armijā, ieskaitot ari
virsniekus. Tie esot īsti patrioti, kas
nevēloties tikt ierauti karā, lai aiz­stāvētu
„titoistu spiegotāju bandas
intereses". Neesot tādu dienu, teikts
tāljk kominforma žurnāla, kad J u ­goslavijas
tautas iztīrišot Balkānus
no fašistiem un kara kūdītājiem.
Par Belgrades valdībai naidīgu
pagrīdes darbību liecina ari kāda
prāva, kurā apsūdzētas piecas perso­nas
par spiegošanu Maskavas labā.
Kāds Belgrades universitātes matē-matikaš^
profesors un četri citi apsū­dzēti
par mēģinājumu izspiegot J u ­goslavijas
veiktos pētījumus atom­enerģijas
laukā. Profesora mājas
skursteni atrasts liels daudzums
kompromitējošu dokumentu.
Jugoslavu komunistiskās jaunatnes
organizācijas orgāns Omladlna pēdē­jā
numurā savukārt asi vēršas pret
Maskavas kultivēto Staļina pielūg­šanu.
Tā esot nemarksistiska un kal­pojot
krievu hegemonijas politikai
pret sociālistiskām zemēm un citām
komunistu partijām. Lai šo hegemo­nijas
politiku attaisnotu, padomju
vadoņi izgudrojuši teoriju par Staļi­na
absolūto nemaldību visos jautā­jumos.
Tā ir pirmā reize, kad Bel­grades
un Maskavas politiskos karos
jugoslavi savā argumentācijā iepin
arī Staļina vārdu.
Kamēr turpinājās Belgrades un
kominforma politiskais nervu karš,
maršals Tito realizē savu politiku
par „komūnisma atgriešanos pie
Marksa". Patlaban iedzīvina jauno
likumu par rūpnīcu nodošanu strād­niekiem,
atmetot līdzšinējo Maska­vas
aizstāvēto valsts kapitālismu
Vispirmā kārtā pašu strādnieku pār­valdē
nodod spiestuves, viesnīcas un
dažas citas uzņēmumu grupas. Turp­māk
šo uzņēmumu ienākumi pēc
valdības nodokļu samaksas paliks
strādnieku ricībā. Strfidnield gan ar
Uelu interesi vēro pān^Ibas, bet
reizē ir ari diezgan
meklē kādus slēptus ^m^f^'^^^Jj'^
valdība ielaistos tik n i e v ī g ā vei­kalā.
. '
Vailngtona (F). — Koj;>š Korejas
konflikta sākuma, kad amerikS^u
prese veltīja savu galveno uzmanī­bu
tikai šai pussalai, tagad laik­rakstus
un sabiedrisko domu saviļ­ņojusi
kāda cita problēma. Tā ir
Formozas sala, ko prezidents Trū-mens
solījās aizsargāt pret eventu­ālu
ķīniešu komunistu Invāziju. Da­žas
dienas pēc tam, kad Tālajos
austrumos atskanēja pirmie šāvieni,
amerikāņu 7. flote saņēma pavēli
sargāt šo ASV Pacifika aizsardzī­bas
bastionu. Ģenerālis Mekartūrs
pirms pāris dienām publicēja de­klarāciju,
ka Formoza ietilpst ASV
Klukā okeāna aizsardzības sistēmā,
un tāpēc tai veltījama vislielākā ie­vērība.
Pāris dienu vēlāk, atbildot
uz šo ddclarāciju, prezidents Trū-mens
paskaidroja, ka Savienotās
valstis Formozas salu „vēlas nei­tralizēt"
tikai līdz Korejas kon­flikta
' beigām. Ģenerālis Mekar­tūrs
savu deklarāciju bija spiests
atsaukt. So domstarpību dēļ, kas
Formozas Jautājumā valda starp
Tokio un Vašingtonu, amerikāņu
tauta sašķēlusies divi daļās. Vie­ni
iestājas par oficiālo valdības vie­dokli,
citi turpretim saka, ka ģen.
Mekartūrs i r daudz labāks Tālo au­strumu
politikas izpratējs nekā
ASV ārlietu ministrija.
Formozas sala, kur pašreiz pa­tveries
nacionālās Ķīnas vadonis
maršals CangkaiSeks ar saviem pie­kritējiem,
bijusi viens no lielāka­jiem
piedauzības akmeņiem Savie­noto
valstu ārpolitikā. Otra pasau­les
kara laikā šo salu bija okupējusi
Japāna. Kairo konferencē prezi­dents
Rūzvelts apsolīja maršalam
CangkalSekam Formozas jautājumu
nokārtot, parakstot miera Ilgumu ar
Japānu. Ari vēlākajās apspriedēs
Potsdamā „trīs lielie" nolēma, ka ŠI
territorija ir neapstrīdama Ķīnas
sastāvdaļa. Nelaime bija tikai tā,
ka šais abās konferencēs neviens no
rietumu valstsvīriem neparedzēja
Maotsetunga uzvaru. Uz Ķīnu gan
plūda amerikāņu pārtika un ieroči,
bet CangkaiSeka koruptīvās pārval­des
dēļ tos drīzi vien saņēma komu­nisti.
Maotsetunga pulki neatvai­rāmi
soļoja uz priekšu, kamēr na­cionālisti
bija spiesti pazaudēt vie­nu
provinci pēc otras. Vašingtona
toreiz uz Ķīnu speciālā misijā no­sūtīja
agrāko ārlietu ministru ģene­rāli
Maršalu. Kad viņš atgriezās
un Iesniedza prezidentam Trūmenam
savu ziņojumu, amerikāņu draudzī­gais
atbalsts Cangkaišekam sāka
mazināties dienu no dienas. Bet ļciņu
uzlii^mjufhs-KoHIfl' i t ā i ^ krati
mainīja.
Maršala Cangkalšeka pozīcijas l i ­kās
vēl drošākas, kad Formozu pp-;
meklēja ģenerālis Mekartūrs, lai ap­spriestos
par tās aizsardzību. Va­šingtona
gan apgalvoja, ka šai v i ­zītei
nav veltījama politiska nozī­me,
bet informētas aprindas domā­ja
citādi. Sie uzskati Jo krasi iz­paudās
])ēc tam, k a ģen. Mekartūrs
publicējai Tokio savu deklarāciju. —
Formozais sala ir viens no tvarigā-kajlem
i\SV aizsardzības basUpniem
Pacifika telpā, — rakstīja ģenerā­lis.
— I^fo šis salas amerikāņu lid­mašīnām
iespējams pārvaldīt visu
Klusā olceana piekrasti, sākot ar
Vladlvostoku un beidzot ar Ķīnas
Crurpinājumf S. ipp.)
Savienotaiās valstīs
re*^'stiēs visus komunistus
V ā i i D f t o n a (D). — Tautas pintiv*
Ja nams otrāien pieņēma ilkumii, Icai pa-redi
saboitUii, tplegoiinai nn Savienoto
valstu dr«iintal kaitifas darbRiaa apl»ro*
lanu. Litcumprojektl ir art icāds panta»
kas paredti, ka iestādes tarpmik reģiitrH
vistu amerikiiia komfloistns. Likuns vil
Jipleņem Senltam on jinaraksta presi»
dentam. IHt konnikta lakiaaii KoreJI
ASV valdība sevilku vfrtbv sīka velUt
komOnistm piektis kolonnas apkaroianai.
Pēc vairilUm apspriedēm Baltajā namā,
pretldents Trfimens Ifidaa koncresii pie­ņemt
atUieelfo Itktimii, k u POAPBL par
ASV droHbo. Pretidenta pleprasljomi ar
uiitas pāifitāvja nama lēmuma pavinf»
jles Jaa lovērojaml ttt prtekin. Informē*
tas aprindas Vaiinftonā pārliecinātas, ka
80 likuma akceptēs art senāts.
KOMUNISTU CIŅAS
PROGRAMMA
RIETUMVACIJAI
B e r l ī n e (md). — Vāca komOnistl l i -
strādājaii nn atklāti dartjofi tināmn sa­vus
plānus ptfTfdes dņas pastiprināšanai
Rietmnvācijā. Sal nClņas prommmā** Ir
ieci ponkti: streiku orfaniiēlana, It fpa-i
of tās un smacā rOpniecIbā. nial kavēti
anflu un amerikāņu fauvoianos UK ka-ā
kavētu
l(āņu ua ka­ru**,'
asa akcUa pret Rietumvācijas poU*
cijas spēku paplaUnāianu, pastiprināti
centieni agrāko armijas virsnieku pār-vilklanei
komftnistu pusē, masu demon-itrācijas
Rietumvādjas pUsētās, kā art
pasUprināta piepaie ieintereat Rietum­vādjas
rfipniekus sadarbībai ar padomju
Joslu.
Kādā sanāksmē Austmmberllnē agrā­kais
vācu ģenerālis Vincens Mlllers, kas
palldiēja noorganliēt Austrumvādjas po-
UcIJas annijn, solījās liveidot tālāk iiavus
slepenos sakarus ar armijas veterāniem
rietumos. DaudU agrākie virsnieki nn na-donālsodālistu
partijas biedri meklējot
,Jaunu poUtUku līniju** un tiem esot jā-paifdi.
Bavāriju delegāU majori Koaks
sanāksmē titelcb, ka 71 proc vācu virs­nieku
kara belgU bljuil ..uutas virmle-ki**
nn ari tagad vēloties bOt kontaktā ar
padomjtt joiļu*
Kur taupīt
Trimdas gados dands «uiesls oa
raksllls par mdiv Mkumii im po-slo
» HĒā io MkiUBii BB postu BS
katRdi «san PAHMOHM masiBil,
bet sssn dSBdridH 1^ ti vai-
BiffL PiemtnUii dašBS vērojumus
BD tSBtldhl VilABiiBI.
KsBadi: JLMm ie vairs m
modi. to vletl BikidU jMaadleil BB
vloieil Darbi stiprais latvietis
•lifU Uftp pal pie daiim alkolioU
l ^ t ē B L Tonmto ti«aā pirmā kā­da
laika BOBlea pied lalvicil. kas
di&Bml» ar auto braBoot, IHJa da*
« d l UējBilcs. Nedilas Bogale Hsk
pavadīta litos degvbia pludos* Tad
Bsv brlBoms, ka pirmdimui riti
pirmais ffi|k»s Ir pie kases pēo
avBBsa. BIsisMdBiskB vldft lsp!a-tlta
dsfvbia teelBiiaBa. UB ila ls«
lldeal itt» Bik ki BoapturaRM la«
VlBS...^
AustrlUII: nUtvIeil dsirmni
paīBVBil J^u pastrādāt ddidas BO-klrtlbas.
Dsāmma isgnlēlanal tos
BogidipolleUss aresta telpās, mi
kurioBes lilali Ukal pēc paprāvas
soda Bandas ismikiss. Selt An-striUJi
lalvIeiB cmlfraais UB Mpa
valrikb vietls k|Bvls IdSBtisks )ۥ
d^BS, Kāds UtvieiB traBsports BS
ABstrilljB tika atfriests atpakaļ
nometnē «ld«|, ka t i daUbBlekl bi­ja
piilk plediēniiles/*
8av. valstis: JBaiBlcas iMTgaBl-sidjas,
kas devuias galvojomiis BB
apņSmolis fidlbu par Ieceļotajiem,
attelkBiis Bo tilikls palldilbas ^
Hem mttso tantleilem pēe tam, kad
tie bija sarīkojuši trokiņaiBas le-
^erlanas,**
B ^ : 4Uds Beļģijas latvIdB
Ofirads» Jaotits par lipelņB, atbil­dēja
HNB ^P49» JI^U laba. Ne­var
pat visu Bodsert, Bopērfcas ari
pa BsvalkaBL"
ZvMrUI: ,,Valrikl latviešu
kaB^tos brfiil U laiki atUitI
Stokbolmi. Ne v lm VISB latvis-
IB sabladriiks darbhileks, i l virda
svtottra poMitB pir»
nakšņodams polleijss aresta tēl-pis.!*
Anip: ,.Tas alkās im f,,
kad mo iBfdrmieiJai^ Bosara pa­spēj
Jan siņot, ka Ik Bediļas leaik
levl^Jami skaiti apkauBoJoli sl-ņojumi
par dain DP IstorēiaBos.
To vidi bija latviešu virdl..,"
Ka plemlBitals BSV tikai raiba
dilves diroBika, bet nukatims par
kaut ko BopletBāko, Ueelna ap-stiklls,
ka par latvieša emlsrantn
Besavaldlio aprelbliAiaidb kāri bl-
Joias spiestas nuit immifricijas
semju aosstiku valdības lesttdes.
Ari Vidjas trImdiBieko dsives stils
BB paradumi gijall apmēram to
palu ee|a.
Latvieši Be bes pamaU varējuši
ar daudi ko lepoties citu tautu star­pā,
bet ŠI mlBēti lepošaais pārējo
prlekii Bsv krijusi mOia slavu.
T i parildUnsI mOs tikai īrelsi spo-fult
Ko latvietis ar sava 4arba tt-komn
cēlis, to tas ar dzeršanas ne­tikumu
Bodeldējis. Ko lldt ruBit
psr latviešu stāju, kam bfitu bijis
jibat apmirdsētam ne vlea no pa-triotiākas
apziņas spošuma, bet ari
Biorila spika rtidijnnu, Ja mēs ne­varīgi
pakritam pie krogos slIeUņa.
SIs Betikoms kaitē nevien mOso la­bajam
virdam, bet ari mfisu Ub-klijlbal.
Latvietis Ir pietiekami intelll-ģeats,
lai to neapgrfitiBitu ar pa-midbām,
bet i l dabiski InteUiģen-ee
likusi tam bleH par sevi ua sa-dilves
lletim padomit. Vai Bebfltn
vlett labik dlbluit ģlmeB«i ddvl,
Beki Begodrl Botriekt Bauda bcs-bēdlgu
draoga pulki, celt labik
goda vlett latviešu grimatu UB ci­tos
kultflras pasikumns, oeki lOir-bllvēt
savus plauktus ar |ergas,
koBjaka vai viskijs poddēm. Bei
mdso pmoBigis dsives Ir vēl ari
svarīgi Madss kopības pssikomi,
— Invalidu, psipalldilbas un irē-
Jis informicijas fondi, kas visi gal­da
us atsaucīgu toutleiu labo gribu
daUUes Untas kopēji likteuL
LIds ilm bUls ti, ka IldiekļI pa­laisti
ar plašu roku, kur tie bfitu
taupimi. Nekur gaa misu līdzekli
Bav tik vIegU sataupimi, ki stsa-koties
BO skurbuma priekiem, Tau-pot
uz aprelbiBiisBis prieku rēķl-
Ba, mēs taupām nevien Bsodo, bet
art tavos m>ēkos 00 garigo enerģi­ja
tiem usdevumiem, ko uzlicis
Biums triflidas laiks.
Trimdi ievērojama stingra na-ckmila
dIsdpIĪBa, Jo bez tās mēs
Bebflsim dBitiJi bet dziestoša aka-
U kfiriJL Ad. Slīde
i i
0