Bavarijas Latviesu vestnesis, September 2, 1950

              -i * I L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 2. septembrī
m
mm
li
mm
M l
1 '
mm; f1
m
Latviešu preses
balsis
PĀRMAIŅAS LCK SASTĀVĀ
LATVJU ZIMAS
Igaunijas sūtnis Zviedrijā A. Heijs
pēc atgriešanās no Eiropas kustības
izpildkomitejas sēdes Londonā inter­vijā
presei izteicies, ka jau pašā sā­kumā
Eiropas kustības vadītāji ie­skatījuši,
ka tajā jādarbojas līdzi arī
trimdiniekiem no valstīm, kas tagad
pakļautas komunistu totalitāram re­žīmam.
Svarīga nozīme ir faktam,
ka Eiropas kustības starptautiskās
izpildkomitejas sēdē 22. un 23. jū­lijā
pirmo reizi piedalījies arī Balti­jas
valstu pārstāvis, jo līdz ar to
valstsvīri atzinuši, ka Baltijas valstis
ietilpst kā brīvas valstis nākamajā.
Eiropas ūnijā. Tālāk Reijs vērsies
pret bēgļos visai izplatīto uzskatu,
it kā mēs būtu pietiekami cīnījušies
pār komunisma apkarošanu un ta­gad
varam nodoties kultūras un
sporta dzīvei, gaidot kamēr rietum­valstis
mums ieliks rokās izkarotas
im brīvas Baltijas valstis. „Eiropas
likteni neizšķirs futbola sacīkšu un
vingrotāju priekšnesumu publika,"
teicis Reijs, „bet ASV un Anglijas
valstsvīri." Eiropas kustības starp­tautiskās
izpildkomitejas sēdē pieda­lījās
Vinstons Cerčils, Francijas bij.
ministru prezidenti Pols Reno un
Pols Ramadjē, liels skaits rietumval­stu
parlamentāriešu uc. redzamu
personu. Sajā vidē ir darbības iespē­jas,
un pilnīgi noraidāms uzskats, ka
mums nevajag būt politiski aktī­viem
cīņā par savu valstu atgūšanu.
Bet mēs vēl esam pārāk pasīvi, mūs
nemana šajā starptautiskās politikas
arēnā, jo daudzi bēgļu agrākie
valstsvīri, diplomāti un sabiedriskie
darbinieki savas dienas labāk pava­da
nekā nedarīšanā un ārpolitiskas
cīņas vietā nodarbojas ar iekšpolitis­kiem
strīdiņiem.
Rakstā Tālākā emigrācija salī­dzinot
latviešu ceļošanas tieksmes
brīvvalsts laikos un tagad trimdā,
starp citu teikts: Latviešu pabraukā-šanās
starp Vāciju, Angliju, Zvied­riju,
Dāniju un Beļģiju jau kļuvusi
parasta lieta. Pagājušā nedēļā 25
latvieši no Anglijas ai-^brauca uz
Franciju pavadīt atvaļinājumu. Ne­sen
viens mūsu tautietis no Ameri­kas
viesos uz Eiropu atlidoja lidma­šīnā
uii^ tāpat nesen kāds • mūsējais
iebrauca liondonā no Austrālijas.
Mēs mariiet aprunājāmies. „Pirms
divi gadiem izceļoju no Vācijas uz
Austrāliju," viņš teica. „So laiku dū­šīgi
nostrādāju un tad sadomāju ap­meklēt
Anglijā radus." — Raksta
nobeigumā konstatēts: Pirms divi
gadiem, kad tālākā emigrācija tikai
sākās, ceļiniekiem bija jāpārvar lie­las
grūtības ar dokumentiem. Tagad
turpretim, taisni par to, par cik
zūd Staļina labā slava, savu agrāko
cieņu atgūst Latvijas ārzemju pase.
Pat Ņujorkas muitnieks tagad zina,
ka «Latvija ir valsts, kuru komu­nisti
okupējuši, bet kas tomēr pa­stāv",
un ar Latvijas ārzemju pasi
var apceļot gandriz visu pasauli.
Praktiski ar Latvijas ārzemju pasi
nevar aizbraukt tikai uz vienu vie­t
u — u z Latviju pašu. Uz to vēl
mazliet jāpagaida, bet tas tad arī
būs tālākās emigrācijas, galīgais at­risinājums.
Tad vairs neviens neno­maldīsies.
No ievadraksta Eiropas patrio­tisms:
Eiropietim nav vienas kopējas
apziņas, ka tautas un zeme stāv vis­baigākā
ienaidnieka priekšā. Viņš
domā ^ar savu vīna dārzu pie Rei-nas,
par augļiem Flandrijā, kafiju
Skandināvijā, tas nav modies Eiro­pas
patriotismam pāri šovinisma
bezdibeņiem. Un iekams šīs stiprā­kās
bruņas — Eiropas patriotisms —
nebūs apjozts tautām un dziļi apzi­nāts,
velti ASV bUjoni un lielgabalu
Stobri. Simti tūkstošu itāliešu, fran­ču
ar Toļati^un Torēzu un. vēl citu
pulki, līdz pat Skandināvijai, šīs
bruņas nenesīs. — Eiropas patriotis
ma nav. Tas modīsies, kad Maska
vas huņņi to būs sabradājuši. Un
kur stāv Eiropas armija? Eiropai tā
das nav, un par to šodien ģeķīgi
stridās Strasburgā. Aiz vecuma Ei
ropa vairs neapzinās sevis, tikai go­da
sardzes, kas defilē gar nezināmo
kritušo karavīru pīšļiem, vēsti par
aizgājušo laiku, un ir patiesībā viss
tās militārais spēks. Eiropas patrio­tisms
— kas to modinās? Komū
nisti arī to pratuši, — „tēvijas
briesmu bridī padomju patriotismu
pārvēršot par krievu tautas un vis­pēdīgi
— visu slavu tautu patrio
tļsmu. Bez šī neikdienišķā un vieno
jošā jūtu kāpinājuma Eiropa nepa
stāvēs. Ko sapratis aziāts — to ne­apjēdz
eiropietis? Korejā cīnās bez
patriotisma rietumu kareivis, be
Eiropā viņš rezignēti lāpa savas brū
ces. Kaut kas jauns pasaulē tomēr
ir noticis pēc tūkstoš gadiem — Azi
jas kūlijs atmostas.
Pēc LNP prezidija un Arējās i n ­formācijas
fonda sēdēm Bad Nau-heimā
sanāca LCK kopsēde V. J a -
numa vadībā, kas ziņoja, ka L CK
priekšsēdis H. Klarks ir izceļojis uz
ASV, un tādēļ viņš pārņēmis L CK
vadību. Tālāk Janums sniedza pār­skatu
par L C K angļu joslas delegā­cijas
darbību. Militārās valdības
dibinātā Baltijas centrālā padome ar
1. jūliju beigusi darbību un tagad
visas lietas ari angļu joslā kārto
CK. Baltiešu pārstāvji angļu jo­slā
iesnieguši lūgumu IRO galvenai
mītnei jau tagad rūpēties par to
nometņu pārvietošanu uz rietu­miem,
kas atrodas tuvu austrumu
joslai, kā ari rūpēties par bēgļu
evakuāciju briesmu gadījlimā. At­tiecīgs
iesniegums izdarits arī Lat­vijas
sūtņiem.
V. Lambergs sniedza pārskatu par
CK amerikāņu joslas delegācijas
darbību. Sakarā ar H. Klarka! i z ­ceļošanu
viņš pārņēmis latviešu
)ārstāvja pienākumus pie augstā
komisāra Frankfurtē un IRO gal­venā
mītnē Bad Kissingenā. Pat­reiz
Bonnas parlaments apspriež
jauno DP likumu,^ kurā ietvertas
visas savā laikā no bēgļu pārstāv­jiem
Meklojam iesniegtā likumpro­jektā
paredzētās bēgļu problēmas.
Apspriedē Mekloja štābā doti no-
Padomju kolosa spēks un vijums (2)
šināšanas un tiesiskā stāvokļa lie­tas
un palicēji varēs sākt mierigāku
dzīvi. No vācu puses gan vienmēr
vēl pastāv vēlēšanās, lai visus DP
no Vācijas pārvietotu uz citurieni.
LCK iecēla mag. oec. P. Balodi
par pārstāvi Saimnieciskā padomē,
kas kārtos saimnieciskos jautāju­mus
ar vācu iestādēm (DP banka,
kooperatīvi uc). Pašreiz Vācijā ie­radusies
Francijas kristīgo arod­biedrību
savienības pārstāvji 900
veco ļaužu izvietošanai Francijā.
Ari no Holandes ieradusies komisi­ja
100 personu izvietošanai refor-mātu
un luterāņu baznīcu kopmīt­nēs.
J . Niedra ziņoja par L C K saim­nieciskiem
un finanču jautājumiem.
Nodevas ienāk mazāk un izdevumi
tādēļ noteikti proporcionāli ienāku­miem.
Tādā kārtā LCK darbība
nodrošināta.
Nolēma izdarit vācu tiesā re­ģistrētos
trimdas kopības noteiku­mos
grozījumus un papildinājumus,
piemērojot tos līdzšinējam stāvok­lim,
sakarā ar iekļaušanos vācu
saimniecībā. Nolēma bij. karavīru
Latvijas pases nosūtīt uzglabāšanai
uz Londonas sūtniecību, bet latvie­šu
centrālo kartotēku uz Vašingto­nas
sūtniecību, jo abām ir svarīga
nozīme.
rādījumi, ka Vācijā paliekošos DP Izceļojušā L C K izglītības nozares
pielīdzinās vācu bēgļiem, bet tas vadītāja V. Mālkalna vietā izglīti-laiks
jau pagājis, ka DP varētu bas lietas kārtot angļu joslā uzdeva
prasīt kādas priekšrocības. Pare- J.'Celmam, bet amerikāņu joslā V.
dzams, ka DP likumu drīz pieņems Skaistlaukam, kuriem arī sūtāma
un tas stāsies spēkā, līdz ar "to ātri-' visa korespondence skolu un, izglī-sinot
skolu, aprūpes, darba, apdro-'tības lietās. V. L .
Spēku samērs uz jūras un gai­sā,
uz zemes un zem ūdens
ASV «STRATĒĢISKA ATMAKSAS A V i A C I J A " VAR STARTĒT STUN­DAS
L A I K A — VAI EIROPA TOMĒR NOSARGĀJAMA UN KA?
šinī trešajā izvilkumā no amerika^
ņu žurnāla Look 15. augusta numura
publicētās plašās Ričarda VUsona ap­ceres
par Padomju savienības saim­niecisko,
militāro un poUtisko poten­ciālu
salī<ķināti padomju un amerikā­ņu
militārie spēki.
NO RĪGAS RADIOFONA:
9i OOSlM mm vezumiem
STEĀDNI£KI MĀCA INŽENIERUS
Pioniera jaunākā numura apskatā
atkal pavēstīja jaunu krievu „sa-sniegumu":
pirmās ziņas no Indijas
uz Eiropu jau 299 gadus pirms Vas­ko
de Gamas atvedis krievs Afana-sijs
Ņikitins, kas tur uzturējies
1469.—1472. g.
Operā notikušas Ļeņingradas Puš-kina
vārdā ,nosa>^^ teātra viesļ3?āi
des. Fabrikas Ķu|ģ|iieks stachano-vifetis
Getlins noskatījies četras izrā­des:
Amerikas balsi, Dzivo mironi,
Lielo varu un Talantus un pielūdzē­jus.
Amerikas balsī tēlots nelietīgo
amerikāņu dzīves veids. Vēstures
sektora vadītājs Teodors Zeics iztei­cies,
ka viņu kā vēsturnieku visvai­rāk
interesējis Lielais valdnieks, kur
attēlota krievu tautas cīņa un redza­ma
Ivana Groznija taisnība, rūpējo­ties
par krievu zemes spēku. Virs­nieka
sieva Valentīna Stvorova re­dzējusi
Neaizmirstamo 1919. gadu.
Teātrī bijis arī krievu strādnieks
Vasilijs Kovaļevs, kas atpūšas Rīgas
Jūrmalā.
No Cīņas raksta par Rīgas turbo-medianisko
rūpnīcu: Te daudz
strādnieku, kurus varētu nosaukt
par rūpnīcas dzīvo vēsturi, un, piem.,
virpotājs Ābele te strādā jau 37 ga­dus.
Agrāk darbs izsūcis spēkus, jo
jāstrādā kapitālistiem. Rūpnīca sa­ņem
komplicētus pasūtinājumus, un
strādnieki var dot padomus inže-nieŗtedmiskiem
darbiniekiem. Tagad
vienā mēnesī ražo vairāk nekā bui^-
žuju Latvijā gada laikā.
Latvijas un Tulas komjaunatnes
komitejas bija ierosinājušas attīstīt
masveida riteņbraukšanas sportu.
Vissavienības komjaunatnes C K ie­rosinājumu
atbalstīja. Sakarā ar to
kolhozu jauniešu sacīkšu komitejas
locekle Alma Lasi izteikusies: „Pērn
riteņbraukšanas sacīkstēs piedalījās
5900 cilvēku, par kādu skaitu buržu­ju
Latvijā nevarēja ne sapņot, Mūsu
ARI LATVIEŠU GARĪDZNIEKI
DZIMTENE PARAKSTA
V l S T l J U M U "
mm:
Padomju aģentūra TASS 18. au­gustā
krievu un angju valodā norai­dīja
ziņu, ka Stokholmas „miera
vēstījumu" parakstījuši arī Padomju
Latvijas garīdznieki: „archibīskaps"
G. Turss, ģenerālsekretārs K. §los-bergs,
mācītāji G. Šaurums, A. K l e ­peris
un A. Kauliņš, kā ari kāds J .
Vegeris.
No divi zemēm — Spānijas un J u -
goslavijas zem Stokholmas vēstīju­ma
vēl nav neviena paraksta. Sting­ru
stāju parādījis arī Kenterberijas
ardiibīskaps, kas noraidījis Maska­vas
patriarcha aicinājumu parakstīt
miera uzsaukumu un līdzīgi rīkoties
norādījis ari saviem garidzniekiem.
Pēc Ņujorkas radio ziņām uzsauku­mu
gan parakstījis rakstnieks To­mass
Manns, kas jau vairākkārt ag­rāk
izrādīja simpātijas komunis­mam,
tā savu agrāko atzinēju
republikas riteņbraucēji pērn Rosto-vā
bija pirmajā vietā."
Liela dzelzceļnieku grupa apbal­vota
ar augstākās padomes goda
rakstu: Jelgavas vecākais dispečers
Mingaļevs, galvenais inž. Sālits, inž.
Voroncovs, nodaļas priekšnieks Po-povs,
vec. inž. Sašulins uc.
Kā#;:ZālīM;^ļfetīja par Padomju
Latvļj^ ķompemiitu darbu. Līcite
rakstot simfcmisku svītu, Ūtkins —
simfoniju, Poļakovs simfoniju Ska-lovs,
Marģers Zariņš orātoriju, 2 i -
linskis tēlojumus Vasara kolhozā,
(Nez', kā tādam gabalam vajadzētu
skanēt. Ref.), Ozoliņš bērnu dzies­mu
II d.
Krāslavā ierodoties labības vezumi
ar uzrakstiem: „Rokas nost no Kore­jas!",
„Lai dzīvo svētās miera cīņas
nesējs Staļins!" Pieņemšanas punk­ta
priekšā noticis mītiņš, kurā runā­jis
kolhoza Taisnība priekšsēdis.
„Dialektiskē alttsfī-ba"
un krievu valoda
Lai! ilustrētu, kā «dialektiskās attīstī­bas"
secībā daudzi krievu vārdi padomju
leksikonā ar gadiem mainījuši savu nozī­mi,
pietiek citēt dažus piemērus no dažā­du
gadu krievu vārdnīcām.
Maskavā 1935. g. izdotajā Modernās krie­vu
valodas leksikonā vārds „denunciāci-ja"
bija paskaidrots sekojoši: „Ierocis
pilsonisko reakcionāru rokās cīņai pret
revolucionāro kustību; ziņu piegādāšana
caristiskām vai citām reakcionārām val­dībām
par slepenu revolucionāru dar­bību."
Tās pašas vārdnīcas 1949. g. izdevumā
denunciācijas jēdziens jau paskaidrots ci­tādi:
„Ziņu sniegšana likumīgām valdības
iestādēm par citu personu nelegālo dar­bību."
Vārds „kosmopolIts" 1935. g. bija tulkots
šādi: ..Persona, kas sakās nepiederam ne­vienai
noteiktai nacionalitātei, bet par
savu tēvzemi uzskata visu pasauli."
Pēc 14 gadiem šl rindkopa tai pašā vārd­nīcā
izskatās jau pavisam citādi. Sī laika
boļševikam kosmopolītisms ir: ..Antipa-triotisks,
pilsonisks uzskats, kas viltīgā
kārtā apgalvo, ka visa pasaule esot tēv­zeme,
noliedz nacionālās kultūras manto­juma
vērtību un liedzas aizstāvēt savu
paša tēvzemi."
Atliek nogaidīt, kādas pārvērtības ..dia­lektiskā
attīstība" padomju vārdnīcās sa­gādās
vēl turpmākos gados.
Beidzot vēl viens svarīgs jautājums: Kas
ir labākais krievu valodas pratējs? Uz to
atbilde ir gluži skaidra, un to formulējis
M. Kaļiņins grāmatā Sociālistiskās litera­tūras
problēmas. 150. Ipp.: „Jā, ja jūs
man jautātu, kufš no visiem vislabāk pa­zīst
krievu valodu, es atbildētu — Sta­ļins."
78 R I N D A S H I T L E R A M , 25 B Ī S -
M A R K A M , 15 C E R C I L AM
vā­ciešu
un amerikāņu vidū iemanto­dams
daudz pretinieku.
New York Herald Tribune kādā kritiskā
apskatā vērš lasītāju uzmanību uz pēc­kara
gados izdotā vācu Knaura leksikona
saturu, kurā laikraksts saskata nesamē-rību
telpas ziņā, kas veltīta dažiem valsts­vīriem
un politiķiem. ..Adolfam Hitleram
šajā darbā Ierādīts visvairāk telpas,"
teikts laikrakstā, ..aprakstot viņu ievēro­jami
plašāk nekā jebkuru citu pagājušo
laiku vai tagadnes personu." Knaura lek­sikona
autors „eksvadonim" veltījis 78
rindas, kamēr par Bismarku rakstīts ti­kai
25 rindas; bez tam veselas 2 lappuses
un 4 attēli rezervēti nacionālsociālistu
partijas sīkai vēsturei, ieskaitot arī ge­stapo.
Himlers pieminēts 17 rindās. Mu-solīni
veltītas 18, prezidentam Rūzveltam
tikai 20, Staļinam 17, bet Cerčilam pat ti-i
kal 15 rindas.
Skaitliskā salīdzinājumā padomju
militārie spēki Savienoto valstu bru­ņotos
spēkus šķiet pilnīgi atstājam
paēnā, bet daudzi militāristi domā,
ka tā ir ilūzija un nosauc to par
;,masu spēku ilūziju". Ir pat tādi,
kas šaubās, ka krievi varētu šobrīd
sagrābt visu Eiropu un ka Pad. sa­vienība
būtu spējīga ilgam karam.
Amerikāņu militārie vadoņi atzinuši,
ka Pad. Savienība 4—5 gadu laikā
neuzbruks, un domā, ka tas dod
amerikāņiem laiku izveidot moder­niem
prettanku un pretaviācijas ie­ročiem
apbruņotus rietumu aizsar­dzības
spēkus, kuru uzdevums būtu
— noturēt Eiropā tilta gala pozīcijas,
līdz var atsteigties amerikāņu spēki.
Patlaban tomēr spēkā baigais
fakts, ka Maskavai ir 175 kaujas d i -
/Izijas un 50.000 bruņotu kaujas ma­šīnu,
no kurām katra sestā ir sma­gais
tanks. Padomju strūklu- izni­cinātāju
produkcija, domājams, sa­sniedz
3000 lidmašīnu gadā. Krie­viem
ir ap 400 smago tāllidojumu
bumbvežu, kas līdzinās amerikāņu
B-29 bumbvežiem. Pēc amerikāņu
standartiem, tās gan ir diezgan no­vecojušās
lidmašīnas, bet tomēr spē­tu
bombardēt Čikāgu, Detroitu, Ņu­jorku
vai Sīetlu.
Padomju bruņotie spēki stratēģiski
sadalīti tās sauszemes territorijā. 30
divīzijii atrodas tieši aiz dzelzs aiz­kara,
pretim rietumu sabiedrotiem,
20 citas ir ziemeļos no Tiflisas Kau­kāzā
un nozīmē pastāvīgu draudu
Turcijai un Irānas naftai. Vēl 30 d i ­vīziju
sadalītas pa Tālajiem austru­miem.
Padomju atombumbu krāju­mi,
liekas, nevarētu pārsniegt 15 un
nebūtu uzskatāmi par izšķīrēju fak-iani.
Militāristi nedomā, ka padom­ju
aviācija izlietotu atoma vai pat
ūdeņraža bumbu pret pilsētām un
lieliem rūpniecības centriem, bet
gan taktiskām vajadzībām, lai. atbrī­votu
ceļu tanku spēkiem un iznīci­nātu
,ainerikāņu)ģaisa bazesV •. / '
Sarkanarmijā izdarītas dažādas sva­rīgas
pārmaiņas. 10.000—11.000 viru
lielās divīzijas pārorganizētas pēc
jauniem lietderības principiem. Lie­lajām,
ar šautenēm bruņotām kāj­nieku
masām laiki jau pagājuši, un
kājnieku ugunsspējas pavairo raķe­tes
un automātiskie ieroči. Ar vācu
zinātnieku palīdzību sarkanarmija
attīsta vadāmo tālšāviņu techniku,
bet tās attīstību kavē trūkumi dažu
materiālu un elektrisko iekārtu pro­dukcijā.
Varbūtēja konflikta gadījuma kā
ar vienīgo reālo pretspēku var rē­ķināties
tikai ar amerikāņu armiju,
jo tuvākā laikā, atskaitot angļu
strūklu iznīcinātājus, liels atbalsts
no Eiropas armijām nav gaidāms.
ASV armijā ir 10 kaujas divīziju ar
630.000 vīriem, bez tam 2 flotes kāj­nieku
divīzijas. 4 divīzijas atrodas
Japānā un beidz intensīvu kaujas
apmācību. Viena labi apmācīta un
labi apgādāta divīzija ir Vācijā, 5
atrodas apmācībā ASV, un tikai vie­na
— 82. izpletņu lēcēju divīzija ir
pilnīgā gatavībā.
Amerikāņu gaisa spēki visu laiku
ir sistemātiski samazināti. Amerikā­ņu
«frontes aviācijā"-skaitās 8800
lidmašīnu, bet faktiski ASV rīcībā ir
36.500 pirmās šķiras lidmašīnu.
Strūklas iznīcinātāju skaits nav vis
300, kā dažkārt minēts, bet gan pāri
3000. Lidmašīnu sadalījums ir apmē­ram
šāds: gaisa spēkos ap 22.000, ar­mijā
1500, flotē 14.000. Te ieskaitītas
ari tādas operējošas lidmašīnas, kas
vecākas par trim gadiem. Trīs gru­pas
smago B-36 bumbvežu papildina
ar vairākām jaunām. Sis B-36 lid­mašīnas
ir t. t. „strātēģiskie pret­trieciena
spēki", kuros ietilpst 18
grupas lidaparātu un 36.000 viru.
Kara gadījumā šie «atmaksas spēki"
centīsies ar atombumbām sagraut
padomju rūpniecību aiz Urāliem. Kā
izteicies aizsardzības ministrs Džon-sons,
tie būs gatavi startam 1 stun­du
pēc tam, kad sarkanarmija būs
sālmsi soļot Eiropā. Angļi, kas kon­centrējušies
uz strūklas iznīcinātā­jiem,
šo amerikāņu spēku atbalstam,
varētu dot 15.000 vai vairāk dažādu
tipu lidmašīnu.
Uz jūras, bet ne zem ūdens, priekš­galā
stāv Savienotās valstis. Liekas,
ir taisnība, ka krieviem tagad ir div­reiz
vairāk zemūdeņu nekā vācie­šiem
bija otrā pasaules kara sāku­mā.
Amerikāņu militārie vadoņi to­mēr
uzskata par pārspīlētu bieži
dzirdēto vērtējumu, ka krieviem esot
270 zemūdeņu. No visām krievu
zemūdenēm tikai samērā nedaudzas
ir lielā ātruma Snorchela tipa. Ame­rikāņi
patlaban sevišķu uzmanību
veltī zemūdeņu apkarošanas iero­čiem.
Dzird runājam ari par zem­ūdeni
ar atomu motoru. Pagaidām
tomēr amerikāņu flotei jāiztiek ar
70 zemūdenēm.
Krievu ricibā ir 3 nelieli aviācijas
bāzes kuģi, kamēr ASV ir 20. Jauna
kara gadījumā amerikāņu bāzes ku-ģiem
noteikti būtu liela nozīme, at­vieglojot
uzbrukumus vitāliem pa­domju
centriem no Vidus jūras, Klu­sā
okeāna ziemeļiem un Persijas lī­ča.
Sos bāzes kuģus atbalsta 18 krei­seru
un 170 iznicinātāju. Padomju
flote pastiprināta ar kuģiem no ag­rākās
itāļu kara flotes, bet tomēr
visumā, atskaitot zemūdenes, paliek
tālu aiz amerikāņu jūras spēkiem,
kuros kopā ir 731 kuģis. Amerikāņu
flotes izlūkošanas dienests doma, ka
krievi patlaban būvē kreiserus raķe­šu
un ar radaru vadāmo tālšāviņu
izšaušanai, kā arī palielina bāzes ku­ģu
skaitu. Nav aizmirstams ari ame­rikāņu
pārākums atombruņojumā un
iespējas nogādāt atombumbas pēc
vajadzības. Krievi ari varētu noda­rīt
daudz ļaunuma ar negaidītu, sle­penu
atombumbu uzbrukumu, bet
tas laikam vēl nespētu iedragāt ASV
kapa produkciju. Atombumbu reze>
ve(350-400 bumbu), kā ari ASV
priekšrocības lidmašīnu, degvielu ua
darba roku ziņā pagaidām dod Am^
rikai reālu pārākumu. Vispārējs abu
valstu salīdzinājums liek secināt, ka
ASV, ir pārākas uz jūras un varbūt
gaisā, bet Pad. savienība ir daudz
pārāka uz zemes un zem ūdens.
Vai Pad. savienības masu spēks ir
ilūzija? Amerikāņu aizsardzības mi­nistrija
ir ieskatos, ka tā nebūtu ilū­zija,
ja karš sāktos jau rit. Amerikā­ņu
politika bāzēta uz galveno slē­dzienu,
ka Pad. savienība gan varētu
ātrā rāvienā sagrābt Eiropu, bet ne­darīs
to. Bet pēc kāda laika, ja krie­vi
tik ilgi gaida, viņu masu spēks
gail var kļūt ilūzija. Vašingtonas mi­litārās
aprindās vairojas jauns uz­skats,
kas noraida ierasto pieņēmu­mu
par neatturamu sarkano vilni
pāri Eiropai. Aizsa^rdzības ministri­jas
smadzeņu tresta vīru vidū ir
tā<ii,,ķa.s domā, ka krievus var af^-
rēļ; t^CrtienpL. spēkienj, kas.-iay ļiastftv
RiSbtumeiropā,-tikai nepiecieSapas u i -
svaidzināt ieskatus par modema
pretuzbrukuma ietelcmi.
Amerikāņu valdībai ieteikts darit
sekojošo: 1. palielināt atomieroču
produkciju pāris nākamajos gados
progresīvi par 500 prec, lai panāktu
ap 15.000 atombumbu vai tām līdz­vērtīgu
rezervi; 2. grozīt atomener­ģijas
likumu, lai dotu iespēju nodot
atombumbas Francijai un Anglijai;
3. strauji paātrināt 17 Eiropas divī­ziju
apbruņošanu ar jauniem ameri­kāņu
ieročiem; 4. izstrādāt demoll-cijas
resp. postījumu plānu Iespēja­mā
sarkanarmijas uzbrukuma ceļSL
Sie ieteikumi pašā augstākajā va­dībā
vēl nav akceptēti. Tālākais ie­teikums
i r — amerikāņu gaisa bāzes
ASV un citās zemēs tūlīt nodrošināt
pret atomuzbrukumiem, kā arī pa­ātrināt
pētījumus un darbus jauno
ieroču' nozarē: bezatsitiena šautenes
resp. „vienvīra artilērija", mazās
„kabatas atombumbas, prettanku šā­viņi,
vadāmi atomu tālšāviņl, ar
atomenerģiju dzīti kombinēti iznīci­nātāji
bumbveži, kā ari atomartile-rija.
Apbruņotas ar šiem jaunajiem
ieročiem, Eiropas 17 divīzijas, pēc
šo amerikāņu stratēģu domām, itin
labi spētu stāties pretim 175 padom­ju
divīzijām.
Beidzamajā turpinājums lasiet:
PADOMJU SAVIENĪBAS IEKŠ­POLITISKS
STĀVOKĻA NOVĒR­TĒJUMU
UN GALA SLĒDZIENUS
Latvija apvieno kolhozus
Stokholmas Latvju Vārds zina
vēstīt, ka visā Padomju savienībā
pēc valdības' pavēles pašlaik notiek
mazāko kolhozu apvienošana lielā­kās
vienībās, ar ko grib panākt dar­ba
racionalizāciju. So pavēli iedzīvi­na
ari Latvijā, un zemnieki spiesti
„brīvprātīgi" lemt par kolhozu ap­vienošanu.
Vairāk simti kolhozu šā­dus
lēmumus jau esot pieņēmuši
Palielinātajos kolhozos aramzemes
platība būšot 800—1000 ha. Līdz ar
zemes robežu pārkārtošanu, notiek
arī dvēseļu pārskaitīšana no vienas
muižas uz otru. Var pieņemt, ka ze­mes
ierīcībā radītais juceklis ievēro­jami
aizkavēs kolhozu ciemu būvē­šanu.
KoUektīvizētas 95 proc. privāto
saimniecību. Kolhozu apkalpošanai
jau esot nodibinātas 86 mašīnu un
traktoru stacijas, kuru līdz gada bei­gām
būšot 100; nesaka gan, vai ua
katru iznāks pa traktoram.
gu arumu rfl«»
vai maz8k«
Tad Šoseja Iet
virsu, k r i f l ^^
pilns, tsd tfds d8!
tilta Iespaidu, kdm|
au^ M un lzv(
Kii flto pēc ii*
jii aulstu, ezera
parasti rāmi būdi
gtus tik pat skalc
ūdenim.
Viens no tādlei..
das manas pags^
Kad vien p? dari
negribot Jāapstāj
kojas krāšņajā d
ūdeni liecas zaļa]
dama īsto mc
ūdeni. Pašā auu
egles, pamazām
dziļi debesis. Nc
stāv kfids mSfcor
ki baltai piiķes,
ezera āKlmē. Oaj
aug zerrt,
Ilīta dW6*vS'ēl
pati balta, brūnie
tādiem pat br""
un slējtiem kā
?is nams tik
Ainavu, ka M a s
baltumu un daļ
kas augšā un lejļ
Sen man zlrāi
skati zaudS sav
kam tuvāk iCol
zarus, zālē pard(
māju sienās plai
cejlem dubļi un
rcli man legribēi
cara krastā apsi
J» pat redzēt, kāļ
v8kl, kam dota 1
tā tB kādi svēt
ozolu gatvi un gi
Pie nama es ajj
Bo iejlenes norau]
«15, uz visu pla
«kaisto, saulē kai
; u viņā kra?tS,
5«^i8 patkoan
itundu.
Skaisti. SvinigiJ
Tad es nejauši f
K^^nu un ieraudzlj
!^\,kas sēdēja 1
^. .klusāk sarunā
oebij painanTjušal
f^nfim. Es pacēlj
rītu, k o ' 5 -
«abējas vēl ko saj
nJUsgan esatj
rat dzīvot tiit
Jaunavas, gandi
2Jj9iem atbalstij
PasauLM
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
kiem t ? " ' ^ ' ^ * » . i
nljlj. KO pirroļ
TAVĪISJIITI
"«'•«SriS