Bavarijas Latviesu vestnesis, September 2, 1950

              len, 1950. g. 2. septembri Sestdien, 1950. g. 1 septembri
FA" VAR STARTĒT STUN-JARGAJAMA
UN KA?
iūdeņu apkarošanas iero*
rd runājam ari par zem-atomu
motoru. Pagaidām
m flotei jāiztiek ar
ir 3 nelieli aviācijas
Kamēr ASV ir 20. Jauna
yunļā amerikāņņ bāzes ku«
būtu liela nozīme, at*
uiībnīk^ vitāliem pa«
!i no Vidus jūras, Klu-ziemeļiem
un Persijas 1!«
;eiļ kuģus atbalsta 18 krei-
JĢ; iznicinātāju. Padomju
iprtnSta ar kuģiem no ag-ļU;
i i ŗ a flotes, bet tomēr
itAiltōi zemūdenes, paliek
^rftiņu jūras spēkiem,
j r 731 kuģis. Amerikāņu
i^iģhasi dienests domā, ka
būvē kreiserus raķe-t^
šm vadāmo tālšāviņu
kfi ar! palielinsi bāzes ku-
;May ^izmirstams ari ame-atombruņojumā
un
it atombumbas pēc
iafifišW ari varētu noda-rnm
ar negaidītu, sle-jpiabu
uzbrukumu, bet
^ n(»ļ)itu iedragāt ASV
jU* Atombiunbu rezer-iumbu),
kā ari ASV
,ļl lidmašīnu, degvielu un
g^pagaidāni dod Ame-plrlkumu.
Vispārējs abu
l)ļyuņs liek secināt, ka
varbūt
^ savienība ir daudz
<eāmies# ūdens.
S|(vi<^|ilba8 masu spēks ir
ieiik&)u aizsardzības ml-teskatps^
ka tā nebūtu ilū-
8&t08 Jau rit. Amerikā,
bāzēta uz galveno slē«
Pad savienība gan varētu
. sagrābt Eiropu, bet ne-ft
pēc kāda laika. Ja krie-
Iļaļda, v^u masu spēks
ļūt ilimja*, Vašingtonas mi-dās
vairojas jauns uz-
Ierasto pieņēmu-lu
sarkano vilni
zības ministi'i-tiesta
vīru vidū ir
3^ar apiu-ss^
ēm^m uz-liēskatus
par modema
iefekmi.
imldlbai ieteikts darit
[lv palielināt atomieroču
ria nākamajos gados
^ 500 proc, lai panāktu
tōmbumbu vai tām līdz-
»rvi; 2. grozīt atomener-
; lai dotu iespēju nodot
. Francijai un Anglijai;
iātrināt 17 Eiropas divī-
)šanu ar Jauniem ameri-m\
4. izstrādāt demoll-tljumu
plānu iespēja-
...ajas uzbrukuma ceļā.
-aml pašā augstākajā va-ttr
akceptēti. Tālākais ie-amerikāņu
gaisa bāzes
/zemēs tūlīt nodrošināt
.^rukumiem, kā ari pa-jumus
un darbus jauno
jpē: bezatsitiena šautenes
[vīra artilērija", mazās
jmbumbas, prettanku šā-atomu
tālšāviņi, ar
^ dzīti kombinēti iznīci-jvežl,
kā ari atomartile-jLOtas
ar šiem jaunajiem
ŗiiropas 17 divīzijas, pēc
[Āi stratēģu domām, itin
ities pretim 175 padom-inrpiiaUumS
lasiet:
SAVSENIBAS IEKS-
8T&V0KĻA NOVBR-GALA
SLEDZIENIJS
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
[Vieno kolhozus
, Utvju Vārds zina
3ā Padomju savienība
pavēles pašlaik notiek
lOZU apvienošana lielā-r
aif ko grib panākt dar-kāclju.
So pavēU ledzīvl-
| i j l , un zemnieki spiesU
lemt par kolhozu ap-ralrak
simti kolhozu šā-
Jau esot pieņēmuši,
kolhozos aramzemes
aoO-lOOO ha. Līdz ar
pārkārtošanu, notieK
Ipārskaitišana no vienas
pru. Var pieņemt, ka ze-ra^
tais juceklis ievēro-
|B kolhozu ciemu būvē-
Ivizētas 95 proc. privāto
Kolhozu apkalpošanai
Ibinātas 88 mašīnu \f
ļas, kuru līdz gadā bei-
K); nesaka gan, vai us
Ipa traktoram.
•
L A T V I J A
JAUNĪBAS TEKAM
Andrejs Iksens
BttERVALDIS LŪKINS
Kad 1919. g. 3. janvāri daži simti
fantastu pulkveža Kalpaka vadībā
kājām atstāja Rīgu, viņu vidū bija
ari Miervaldis Lukins, toreiz jauns
leitnants. Viņš skaitījās Studentu ro­tā
un Uepājā kļuva šīs rotas ad­jutants.
Līdz ar citiem kalpakiešiem
ari viņš iegājis neatkarības cīņu vē-stūrē.
Miervaldim Lukinam dienesta un
amata ziņā piekrit tāda stabilitāte,
kādas nevienam citam latvietim nav:
no 1919. gada līdz sava mūžu galam
viņš bez pārtraukuma bija visu Lat-bas
gados no Skandināvijas atveda
sešus pārus bebru, ko novietoja Kur­zemes
neskārtajos mežos upju iu-vumā
un ļāva vairoties. Pirms var­māku
iebrukuma šie skaistie zvēri
jau skaitījās vairākos desmitos un
iedzīvojās Latvijā, kur viņu senēi
bija galīgi izskausti pagājušā gad­simta
septiņdesmitos gados.
Baigajā gadā Lukinam izdevās
saglabāt savu dzīvību līdz pat bei­gām.
Karš bUa jau Iesācies, kad viņš
draugu pulciņā vēl nosvinēja 1941. g.
Jāņus. Draugi pūlējās viņu pierunāt
vēl kādu laiku slēpties. Bet Lukins
Valdības malnijās. ja nenaldT^lē It*'''**'''^''"^K^P^^^K^'''*.
reizes, bet adjute^ts vleiS palika it.^ r*^*^"!'
tas pats. Un tapSc Lukinam I V")a sakropļoto
vien piekrita it kā menedžera rada kfidos masu kapos.
' Ŗigas Meža kapsēta bija vieta, ko
Dieva
pasaule
Zauerlandes ziemeļu malā starp
vecām vācu pilsētām Sēstu un Ams-bergu,
sadodoties kopā divām nelie­lām
upēm un dažiem kalnu stfeu-tiem,
ir Izveidojies liels, cilvēku ra-
^ts ūdens krājums. Savu vārdu tas
dabūjis no lielākās upes un tiek
saukts par Mēnas ezeru. Ezers, Ies­kaitot
ap četrudesmlt metru augsto
aizsprosta dambi. Ir tiešām skaists un
x^ par velti pievelk dabasskata ap-
^tootājus no tuvienes un tālienes.
lU» Latvijai Sigulda, Koknese vai
Staburags, tas Vestfālei Mēnas leja.
Gar ezera krastiem, kas parasti pa­ceļas
līdz divi simts metriem, saslle-dan^
es pat līdz trīssimts un vairāk
metru augstās galotnēs, redz bez se­niem
ciemiem un baznīcām šur un , ^^^^
tur sarkanjumtalnas vasarnīcas, kas skolotajā loma; viņš ikreizējo jauno L^uta nosauca nar Golcatas kaoiem
saulē un koku zaļumā koši mirdz gar,P^e^d^^^^^^^ Ievadīja darbā ļoti vidSā^^^^^^
ezera dienvidu malu, bet ziemeļu «'^ll^Jutīgl un nepretenciozi parādi^
taasts savā vairāk ne kā desmit k l f sva J ^^^^^^^^^^
metm garajā līnlja rj>tffs ar auglī- Lukins, Nikolajs Fogelmanls.
gu^ tīrumu rutim daždažādās no- ^^^^
krSsās. ;\akas labi audzinātam cilvēkam. Un A^I^:^ Mvi&li Nav ^uhu ka ftī
J l s a p l l k ezeram vijas.šoseja. ne- vi^u^ctenja 1 MarĶrs Sku^
spēdama tomēr izsekot visiem zemes J^"'®''^; i. Valdemārs Zāmuels, būtībā j^j jjgjg „ _, smolerakas
robiem. Vietām ezers ielaiž Uelākas P«teSķJ8f ^ dabas valstsvīri. baigTaSdKL^^^
vai mazākas kājas šosejas 5n>usē.r . ««vi«ķ^ "ja Uimtene^ nāLnei ^uTVai^lSu^
T^d šoseja iet pa augsta dambja "«'^r^eisK^^^^ no je,, p„ dokumentu kādreizējam
virsu, kad ūdens zems. Bet kad ezers ^ »M «Skotnes tribunālam lai noder ari šis
pilns, tad tāds dambis atstāj savāda • abi mēdza apmeklēt rjndas
aita Iespaidu, kam gar abām malām ""lil^^J"» P«»'='"jās Daugavmalā. Tēr-aug
koki un Izveido ēnainu aleju. P"««s platos brezenta mēteļos, prezi-
Kad ūdens pēc Uetavām sacēUes vi- ^ ^^^^^}}^ ™ ^
sal augstu, ezera kājas ārpus šosejas Da««avmala pie tUtiem un sarkanām
kļūst par prāviem ezeriņiem, kas P^^.'^J'f"»' fPJautāties pasmaidīt, j^ie draugi!
parasti rāmi būdami, atspoguļo kra- P " ^ " ™ ^ sīcošām lodēm, pateikt vispirms atbUdē-stus
tik pat skaidri, kādi tie ir pārinS-Jr''i^''" ^ PK'l^* aiziet gdžus un Jā-ūdenlm.
S^i.v^^"??'""^''' cīnītājiem tas „ ^g^tulē uzdo-
Viens no tādiem mazezeriem atro- P'^^^SfL^i^'^^? ^f^:„ ^ , tajlem jautāju-das
manas pagaidu mītnes tuvumā. Lj^«"8aj08^^^^ (Utvljas 8.
Kad vien pa dambi eju, man gribot ' ^J?* 'J'^!,'^'^ mH numurā),
negribot jāapstājas un bridi jānolū- K « ^Pf^ta pldiopējs. IzdUem ok kv. km Uela
, kojas krāšņajā dabas skatā. - Gar ^ * ^ « « « | « J « " P^^^^ Latvija? Latvijas
ūdeni liecas zaļa zāles josta, nošķir- ^tad garīgi pijtnja bija 65.791
dama īsto mežu no atspulga tur ^ * f ' « f ^ " ! ? ' f « l « t f y i ^ km. noapaļo-ūdeni.
Pašā augšā mežs Ir apzlUs. Jo ^i'l,"?^^^?*- ^SStV^^ M var teikt, ka
egles, pamazām attālinādamās, ieiet Jf ^,,"*"^"«t*'tf^ fP^tSkļos ge tūkstoši kvad-dzili
debesis. Nereti debess dziļumā PJf "?? P'™»*";!! rātkilometru. -
stāv kāds mākonis, vairāki mākoņi. P!*,^-^**'^»^*'»^^'»^ ir Latvijas
ka baltas puķes, augstumos tāpat kā "°P«^' P*" P'™»!»» *>nvi- ļ ^^^^ ^au-ezera
dzelmē. Gar vienu krasta m a l u L ^ ^ ^ ^
aug Mimt, l«ņ)ll ozoU Ate tiem sfflv CCOCCCCCGOO^^
glīta divstāvu ēka, sarkanu jumtu,L,, ... _ .. ,
pati balta, brūniem koka sakrustlem. P^''^"^ Kumpeterlg
tādiem pat brūniem logu rāmjiem
un slēģiem kā ari balkonu balstiem. CA VKJJ^
?is nams tik skaisti atdzīvina visu O/li
Ainavu, ka liekas papildinām mākoņu a.. j< ut. , , , B^.—r——
baltumu un darām dzidrāku visu, i ' * "™ Kurā Latvijas apgabalā Tu dzīvoji?
kas augšā un lejā. ' K M mu« no kādas latas dzives šķir- ļ NU! to jau Tu pats labāk zināsi. Es
Sen man zināms, ka krāšņi dabas- . . . . . _ . . . .
skati zaudē savu saskaņu, kad nā- H ^ " * «P»» ^ ^ . f =5^»^
kam tuvāk. Koki atklāj Nokaltušus P ^ » * * ? * - t»« Bd» ar sapni
zarus, zālē parādās kurmju rakumi, i
māju sienās plankumi un plaisas, uz . ^ . .
cellēm dubli un netīrumi. Un tomēr "** P™"
rete man Iegribējās skaisto namu tur | 4 y ; ^ izgaisis.
Paula
Jāzeps Vitok — lalvju mūzikas
patriarchs
ŗa šedevri: Beverīnas dziedonis,
Dievozola trijotne, Staburadze, Svēts
bridis^ Gaismas pils. Kad Ausekļa
dzeja Izsmelta, Vītols ņem Raini, v€*
lāk Plūdoni, Fr, Bārdu, Vīnu, Blau*
mani. Annu Brigaderi savām monu­mentālajām
koru celtnēm, pašā bel<
gava. — Kādas
naudas vienības
bija patstāvīgajā
Latvijā? Lati un
santīmi (100 san­tīmi
= 1 latam —
Ls). »- Kā sauc
Latvijas galvaspilsētu? Rīga.
n
Visi Vītola simfcmiskie darbi pie­dzīvo
Pēterpllī savus pirmatskaņoju­mus,
vispirms jau slavenā mecenāta
Beļajeva rīkotos koncertos, bet arī
tādas slavenības kā Ziloti un Kuse-vicka
orķestri atskaņojuši Vītola
darbus. Vītola personā krievu Izcilie ļ dzamajā laikā it sevišķi pievienojot
mūziķi — Rimskis Korsakovs, Ļa- tām reliģisku slietu apstrfidājumu»,
dovs uc — interesējās par latviešu Gadiem ejot, Vītols sāka pievērsties
mūziku; viņi nekad nepalaiž garām arī intīmajai lirikai savās solo dzles«
izdevību to dzirdēt. Arī uz Vāciju mās. Tautas dziesmu melodiju ap-
Vītda mūzika nokļuva jau toreiz, strādfijumi pārsnieguši trīs simtus,
kad slavenais Nalbandjans spēlēja to Un ari instrumentālajā mūzikā bieži
Berlīnē un citās vācu pilsētās. Vītola Ir latviska tematika vai motīvi. Kaut
dart)us no pašiem pirmsākumiem iz- ari Vītols nav uzrakstījis kādreiz Ie­deva
Beļajeva apgāds Leipcigā, un cerēto operu, viņš ir devis daudl
tie vairākkārt ieguvuši viņa dibināto mūzikas latviešu skatuves darbiem,
Gļinkas prēmiju; dziesmu teksti bija sākot ar nemirstīgo Mirdzas dziesmu
ar krievu, dažkārt ari vācu un fran- un koflem Aspazijas Valdelotes iz-
Cu tulkojumiem. rtdel un turpinot ar Spridltl, Gun-
Un visa šī mūzika Ir latviešu mū- degu, Jāzepu un brāļiem. Spēlēju —
zlka, un tās glorificētais autors Ir dancoju, Maiju un Paiju, Aspazijai
latviešu autors, un šai mūzikai Ir ne Aspaziju un beidzot ar Skroderdle*
tik vien nacionāla stUa iezīmes, bet nām Silmaēos 1941. gadā. Vlsoi dar-tā
ari tematikā bieži vien ir latviska, bos augstākās mūzikas autoritātei
Tūliņ pēc 3. dziesmu svētkiem Vī- Vītolu atrist par formas melitaru.
tols plevēriias latviešu UuUs dzles-Uēkabs Poruks raksta, ka ,.VītoU Ir
mal un latviešu mitoloģijai, harmo- pirmais, kas lielā darbā kļūst par
nlzēdams tautas dziesmu melodijas I īstu liela stila meistaru. — vienmēr
un sacerēdams simfonisko tēlojumu I aristokrātiski atturīgs." Tomēr pla»
Uga Tad viņi meklē tekstus Auiek- šate pārdzīvojuma dlapbzoni - no
ļa dzejfi, un vieni pēc otra rtKiai ko- versmainās Bakhanteņu dziesmu
līdz cildeni traģiskajam Sēru mar«
šam — Uek Porukam secināt, ki
..Vītola objektīvais vēsums ir tikai
šķietams. — Gudrais, pierediē rūdi*
tais zeltkaļu meistars rūpīgi un tau­pīgi
liek savu dārgo materiālu grau­du
pie grauda, stīgu pie itigas mir­dzošā
rotā". Visā Ir ,.mēra lajūU:
iecerē, izteiksmē. Udzekļos." JfinU
ZālltU atzīst, ka VItoU IiUU apzī­mējums
ir — ..pirmais latviešu kom­ponists
— klasiķis. Viņi kā neno­gurstošs
tautiskas mūzikai darinā­tājs
ieguvis ari ievērojamu starptau­tisku
nozīmi ar saviem darbiem, no
kuriem daudziem varētu uzspiest
klasiskas pilnības zieģeli.**
Bet ne tikai mūsu palu mūzikil
autoritātes ir tik augstās domās par
Vītola mākslu. Ir ari daža cittautie­ša
Vītola laika biedra ~ selta
ļ raksta 4ai grāmatā lasāmi. Bijušaii
Pēten>ils konservātorijafl ērģeļu kla­ses
skolotājs, tagad Bāzelei univer­sitātes
profesors Dr. Žaks Handilni
atzīst Vītolu par ..Izlīdzinātu un
harmonisku personību — liela vērie­na
komponistu." Un bijušais Pēter-
Pa Staburga bērnu tekam
ezera krastā apskatīt pavisam tuvu,
ja pat Jpedzēt; kādi gan izskatās cll-|«« ^«^a « ^ « « ; 8 M « « ,«
vēki, kam dota laime tur dzīvot. Un STJ!"??!^^^^^
tā es kādā svētdienā nogriezos paļ^"' ^^^^ ^'^^ taldīdams.
ozolu gatvi un gāju turpu.
dzīvoju Vidzemē. Citi — ari Kurze­mē.
Latgalē vai Zemgalē. Kuras
upes krastā atrodas Staburags? Dau­gavas
kreisajā, t. i . Zemgales krastā.
. , i īPar Staburagu palasi Valža grāmatu
§!§ semes prieks Ir ļ gtaburaga bērni. Staburaga vietas
aprakstu-^ vari Izlasīt 30. lapaspusē,
ja Tev Ir 1948. gada izdevums.
Par pareiziem atrisinājumiem laik­rakstu
Latvija septembri kā godal­gu
saņems Atis Lielmanis Ambergā
Ne prieks, ne sāpes nespēj aizmiglot | un Valdis Mucenleks Ungenā. D(ižl
iesūtītāji saņems ari vietuļo skautu
laikrakstu Klabatas. Visu pareizo
atrisinājumu iesūtītāju vārdus ievie­tosim
kādā no nākošajiem Latvijas
numuriem.
Daži man jautājuši, kas īsti ir Jura
vadītājs. Redziet, jūs taču vēl atce­raties
to ne visai rātno Juri, par ko
bija rakstīts Latvijas 22. jūlija nu-
Ple nama es apstājos, lai vispirms X^k« 4?^4 «^^^^
no šejienes noraudzītos uz dambi tur ^ "^'^^
lejā uz visu plašo ezeru aiz tā, uz ^
stenls patlaban sita vienpadsmito | OOOOOOCOOOCOCOOCOOCOOC^
stundu.
Skaisti. Svinīgi. Aizkustinoši. ļ l/Tr\hr\Ai\s:% ^ ^ ^ r ^ o ^
Tad es nejauši pacēlu acis uz bal- l\rOKOUl)a 0 5 0 1 05
\T kas Sē^lS^^^^ ars Bieži dzirdēts Ir teiciens par ..kxo-1 murā ģ-^^J^^^^
un klusām sarunājās. Manis viņas kodHa asarām", bet maz zināms par f^^^^, ^/J^j^el f^^^^
neblj pamanījušas vai ari nelikās to. vai šim Izteicienam Ir «f\^,^;^ ļ^J^^^^^^^^^^
manām: Es pacēlu cepuri un vēlēju pamats. Vairāk gan Izplatīts Jura vadītājs bija Jura mazskautu
labu r ^ ko vteas S n a man dažkārt ari presē lasītais uzskats, ka pulciņa vecākais Latvijā, tagad viņš
«Jūs gan esat apskaužamas, ka va- savas pieredzes tomēr varu aplieci- pulciņu
rat dzīvot tik jaukā vietā" pretējo. Pagājušās nedēļas sanāksmē mūsu
Jaunavas, gandrīz vēl bērni, pēk- Kad savā laikā Rīgā strādāju par pulciņa vecākais - tas pats Jura
H sakustējās. Tad viena piecēlās, ar Izglītības ministrijas skolu muzeja v^dl^js - Iedeva mums šos divus
elkoņiem atbalstījās uz balkona mar- vadītāju, jaunatvērtās akvarija-ter- zīmējumus, ko jūs te redzat, un lūdza
gta un atbildēja: rarija nodaļas papildināšanai 1924. g. ļ katru mazskautu uzrakstīt
,J)ieva pasaule ir vienmēr un vi- izrakstījām no Hamburgas divus ma-
Bur jauka kā pats Radītājs." zus krokodīlus. Kad tos saņēmām, tie
Vai tas neskanēja pēc sektantisma? bija tikai 38 cm gari. Krokodīlēnus
Tomēr nē. Tā bija tikai dziļāka turēja īpašos traukos un labi kopa.
atziņa, cits skatījums, ne tik āri- Pēc 14 gadiem - 1938. g. tie bija
8ķīgs un paviršs kā mums, Jielās pa- jau 2 m un 16 cm gan un dzīvoja
«aules pilsoņiem, sevišķi pilsētnie- īpašā telpā izbūvēta prāvā baseina,
klem, kas par katru efektu iekliedza- j ^ ^ ^ ŗj^-^^ j ^ ^ ^ g^uie minēto telpu
nues aiz sekla prieka. Jo atpakaļceļā ^^.^ ^^rietai piesildījusi, ievēroju, ka
«8 šoseju zarojumā ieraudzīju nelielu krokodīliem-tēviņš bija at-to'akstu,
ko pirmāk nebiju pama- gpjedes paseklajā baseinā uz priekš-nījis:
Uz neredzīgo namu.
TA VĪNI IZTEICAS . . .
kājām, izcēlis galvu augstu gaisā
un „raudāja". Lielas dzidras asaras
kā cukura zirņi tecēja zvēram no
acu kaktiņiem un krita ūdenī. Es
ātri atsaucu muzeja apkalpotāju un
Mojumam un otras - lai nokļūtu Hdz su vlsu parakstīto protokolu pievie-
. ^' sp^nners ^^^^^^ muzeja aktīm, kur to « ra4%'M ma?»,^.'3: v«bat vēl kādreiz lasīt TSUd
bat runāt par sevi. Luiss 2uv6 | vārdi par krokodīla asarām tomēr
OpttaUsts ir cilvēks, kam viss liekas ļoti ^ g«ļea grābti «kalsti un labi tik ilgi, kamēr tas atgadās 1 ^^^V no gaisa grauii.
paSam. Nezināms autors J. Šiliņš
Visus šīs latviešu tautas dziesmas
pantus
un šo latviešu tautas pasaku.
Ceru. ka visi mani draugi varēs ļ pils konservatorijas profesors NUco-velkt
to pašu, ko mēs veicām no- "
darbībās. Iesūtiet visi savus atrisina-umus.
ja esat jaunāki par 12. ga­diem,
vienalga, vai Jau esat maz-skauti
un guntlņas, vai nē.
Tikai neaizmirstiet, ka jāuzdod
vārds, uzvārds, pilnīga pasta adrese
un savi dzimšanas dati (gads. diena,
mēnesis). Kā parasti, arī šoreiz daži
esūtītāji saņems balvas.
AtrIsinSJami sūtāmi
Uldim - Ādolfam Artmanim
Essen - Krajr, Am Zehnthof 77
Germanj
Tevi noteikti Interesēs, ko pulciņa
vecākais t^ica sanāksmes beigās. Sī
esot bijusi viena no pašām pēdējām
mūsu pulciņa sanāksmēm, viņš sa­cīja.
Mazskautl un guntlņas tagad
pārāk strauji izklīst visos debesu
vējos, tāpēc mūsu pulciņa darbs
turpmāk būšot vientuļo mazskautu
un guntiņu sanāksmes pasaules tā­lēs
— saprati, visā pasaulē, kur katrs
no mums tagad dzīvo!
Pasaules tālēs augsim vienoti Lat­vijai!
Uldis.
10 raibu jautājumu
1. Val stvim pēc levāln<4ānas tvlņii
ataug?
i . Vtl vēfts rāpo un peld ui prlekiu val
atmuguriski?
S. Cik dsiļi JOrt lespleiai taulef gai­sma?
4. Val avitu drukas krisa atbaida ko­des?
s. Cik automobiļu savi mOU uzbūvēja
Henrijs Fords?
5. Kur un kā cēlie» vSrds pSnlka?
7. Val Ir nozīme pirms ķerUn&s pie
darba iespļaut rokās?
S. Kur cilvēks tuvllk zemes centram ~
ui Monblana val us ekvitora?
fl. Vai kamielis tr „dumjl«' dzīvnieks?
1«. Val senie grieķi prau stenografēt?
(AtrlstnSjumt nSkoilS pielikumi Pa Jau­nības
tek&m.)
lajs Oerepņlns no Parīzes rakita:
nVītoli pieder pie Rlmska-Konako-va,
Glazunova. Ļadova plejādei. Tā­pat
kā tie, viņš — komponisti no
Dieva ž^laitībai, nemiritigi lavai
dzimtenes dziesminieks." No timn,
plent, Juhans Āvlki, piešķir viņa
mūža darbam starptautisku nozīmi,
dēvēdami viņu par latviešu mūzikai
patriarchu.
Bet Vītola mūža darbs, kā mēs to
visi zinām, nenorobežojās ar radītāja
kmponiita darbu vien. Tikpat lielu
itarptautiiku slavu iegtivii viņa mū­zikas
paidagoga darbs. Un tas krasi
sadalās divi posmos: Pēterpils kon­servatorijā
pirmo pusmūžu, un Lat­vijas
valsts konservatorijā — otru.
Dzirdējām jau spožās liecībai par
Vītola izcUo stāvokli Pēterpils sa­biedrībā.
To viņam sagādāja viņa iz­cilais
muzikālais un paidagoiļskals
talants, kas darbā apvienojās ar vi­ņa
šarmanto personību un ārkārtl-gāip
darba spējām. Pēc Rimska-
Korsakova nāves (1908. g.) daļa viņa
priekšmetu jāpārņem Vītolam, ari
praktiskās kompozīcijas klase; pēc
Ļadova nāves Vītols pārņem ari bri-vās
kompozīcijas meistarklasi —
Maskavas diriģenti Hauks noUedna:
..Puse tegadējo krievu komponistu Ir
bijuši Vītola skolnieki." To vidū ir
ari lielais mūzikas revolucionārs
Sergejs Prokofjevs. Un pat tas no-liecina:
„VItola skolotāja devīze bi­ja:
iecietīgi izturēties ari pret vis­krasākajām
savu audzēkņu revolū-cionējoSām
tendencēm, tikai prasot
stingru formu un domu attīstības lo­ģiku."
Līdzīgi Vītola toleranci aplie­cina
Juhans Aviks: „Viņš neuzspie­da
detaļās savu personīgo gaumi, bet
ļāva katram rakstīt pēc savas iekšē-
(Turpinājums 6. Ipp4
mm V
Jauni m5nē$rakMt$ ļaunatnei
Neiemītā taka ir jaunatnes izde­vums
rotatora technfkā un iznāk rei­zi
mēnesi ASV. Redakcija savā jau­nākā
numurā riņo, ka izdevums nā­kotnē
gan tedmiskā, gan satura zi­ņā
uzlabosies, un lūdz latvju jaunat­ni
aktīvi piedalīties sava žurnāla Iz­veidošanā.
Mēnešraksta pārstāvji ir
ASV ~ E. Smits. c/o Mrs. Gambill,
Pfafftown, Forsyth, North Carolina;
A u s t r ā l i j ā — E. Elvlgs Railways
Institut, North Terrace, Adelaide;
Z v i e d r i j ā — L. Lukss, Skogstorp
Box22; A n g l i j ā — K. Riekstiņi,
Rochdale, 10 Edvard Str. un Vā­c
i j ā - Daģis, U-Schule, 5 Sa, Neu-stadt
(Holstein), kur kārtojama abo­nēšanas
maksa un iesūtāma kores­pondence.
Mēnešraksta cena 10 centi,
resp. min. vērtība attiec vahts va­lūtā.
Ē.M.