1950-09-02-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1 sei^tembti Sestdien, 1950. g. 2. septembri
. . - . . . . Ķ
^ miim
ienus. Bet ir
' «karbo ap*
iitecigi, bet
cauruitui
pil. vienā un
fltai rokā,
jķaugSanu
redzam
i«. Mā*
un ie«
ciņa
; bet ne man
M gadu jau.
^ Ja ne^
lāpstai
% un
mēa bie*
kS misiii
jUn iespSjasl
, ; bet izcUā
vieni pali <
1 ^ katrā
1 1 Alpu kaU
MiVsit tindā
t]s staigā
Itl žau*
II ir
an^tt
pa*
to
r &s kurss
t i i n^auj
• - Te
ne p&t lēnu»
np ķuŗiem
lāiteiilzai us
vaļas.
— iemāca.
itĢno»
anglis*
inā(^
tfidm
itudē»
runā
1 ^ raksta
ftlenogrd^u
to. Uzva*
sāksit māsit,
kā un
augiiļ. Tas
itvtelu
kuŗupiftns
nodibināja
:inrtttāt8 -
ss elcoiia -«t
iām sekmēm*
|Bludinft]um08
8. Un ne-
^as, tas ]att
)ūt laimēsiet
raras.
3
ji^^aliek
U«lSku
bridi vU-ī
l^latformas
Idās ua
ŗl^iiavi
bUapSrt
cft atpM-
^arebi|iMft»
>ua ribstttjēti
isnikratdlla
Sai
aizskrēja
dzirdēja
bērnu, un
un tevi&a
viņS vēl
fermas xna-lams
ūdens
las. Turto
.gāju stadlft»
tviens vecīti»
• Sim neesot.
Nezināju
^ lokottJ'**'''
pidēja
malku
[stl^s. bet
L A T V I J A
DP preses konference Minchene
(Turpinājums no 2. Ipp.)
J autā j u m s : Vai jaunā DP ie-ceļošanas
likuma ietvaros uz ASV
jau ir izceļojis kāds baltiešu bij.
karavīrs? Kad karavīru izceļošanas
-jautājumā sagaidāms galīgais lēmums?
A t b i l d e : Vai kāds bij. karavīrs
izceļojis, to nezinu, bet ja kāds
par to personīgi interesējas, var aizbraukt
uz Brēmeni un pēc k u ^ iekāpušo
sarakstiem pārbaudīt, vai izceļotāju
vidū ir kāds karavīrs. Tā
kā DP komisijās pēdējā laikā notikušas
lielas pārmaiņas, karavīru
jautājuma izšķiršana aizkavējusies.
DP komisijas priekšsēdis ASV U.
Kārusi, kas pašreiz atrodas Frankfurtē
un izpilda ari aizgājušā galvenā
koordinatora Eiropā Skvadrilli
vietu, pēc atgriešanās Vašingtonā,
cik ātri vien iespējams, izsutīs sev
padotajām komisijām instrukcijas
par baltiešu un ungāru karavīriem.
Publiskās informācijas daļas vadītājs
vērsa žurnālistu uzmanību uz
tikko saņemto Rletvmivācijas valdības
deklarāciju par DP tiesībām, ko
atzinīgi novērtējuši arī augstie komisāri.
Deklarācija izdota sakarā ar
likumprojekta iesniegšanu Rietum-vācijas
parlamentam un padomei
DP un bēgļu statusa noteikšanai, un
tajā Vācijas valdība uzsver gatavību
visos jautājumos, kas skar DP, sadarboties
ar Apvienoto nāciju institūtiem
un pasvītro savu vēlēšanos
veikt savu daļu šīs problēmas starptautiskai
atrisināšanai. Mr. Rainers
uzsvēra, ka deklarācijas svarīgākais
punkts ir tas, kas nosaka, ka Vācijas
valdības aizsards^ā pārgājušie bez-dzlmtenes
ārzemnieki bauda Rie-tumvācijas
republikas satversmē no
1.—19. pantam paredzētās pamattiesības.
Tālāk Mr. Rainers norādīja uz
ASV augstā komisāra Mekloja zemju
komisāriem izdoto rīkojumu, ka
vācu aizbildnībā pārgājušie DP līdz
gada beigām jāizvieto privātos dzīvokļos.
Kāds poļu žurnālists sakarā
fiir So norādījumu iebilda, ka Bavārijas
bēgļu ministrijā DP pārstāvjiem
pateikts, ka vācieši neredzot
nekādu praktisku iespēju DP izvietošanai
prlvētdzivokļos. Paši DP dzīvokļa
jautājumu ari neuzskata par
svarīgāko problēmu, bet pirmkārt
vēlētos rast darba un peļņas iespējas.
Mr. Rainers atspēkoja žurnālista
iebildumu, paskaidrojot, ka līdz IRO
darbības beigām atbrīvosies dzīvokļi
no tiem 10.000 DP, kas līdz šim dri-vo
privāti, bet nākotnē izceļos. Palicēju
ģmieņu turpretim amerikāņu
josla ir tikai 3500. Par šādu Jautājuma
atrisinājumu jau doti norādījumi
ari vācu valdībai Bonnā. IRO tomēr
uzskata, ka normālai dzīvei
oaroa sagādes zu)ā tā nevar solīt ne- punktiem virieSu sacensībās starp 9 v a l -
' " — - stira 2JS. V. (1. Francija, ZvledrUt).
bet sieviešu - kopā ar Beļģiju iJl. vietu
(1. Holande 97 p., iJZ. Francija un Dānija
- pa 51 p,).
SACIKSV REZITLTAtl:
Vīrlellem: 190 m k r a u l ā : 1.2anl (Fr.)
57,7. 2. Larsons (Zv.) 59.4. 8. TJebeis (Hol.)
1
VQ€h$u mkmīg$ gļartā
pēldisana
Tikai 5 vīrieši un 2 sievietes bija vāciešu
peldētāju elonpedlcījā Eiropas meistarsacīkstēs
Vīnē, bet Ue paši guva tei-camus
panākumus: 4 meistartitulus un
vairākas 2. un 3. vietas, ieņemot pēc
srmHn inniī izōH i
kādu palīdzību
Uz žurnālistu jautājumu, vai pārmaiņām
DP komisijā ir politiski iemesli,
Mr. Rainers atbildēja ar noteiktu
nē.
Nākamā preses konference notiks i ' - ^«v..,
6 sentembri bet tam ^ ^ k r a u l i : i . 2anl 4:48,0, 2.
V ^ n f o r l n ^ p ^ i ^ ^ ^ ^ . u_P^®5* *-50.1. 3, Lēmans(Vāc.)4-5U.
konferences vietā 20. septembri pub- īsoo m k r a u i ā : i. Lēmans 19:48.2, t.
liskās informācijas daļas vadītais ie- 19:48,4, 3. Bemardo (Pr.) 20:OŌ.7.
lūdza žumāllstuR i^hronir* « i « r^L^ 4X200 m k r a u l a s t a f e t ē : l . Zvled-fP^
JārtP^iT In^r n ^ ^ ^ ^ 2, FrancUa. 3. Jugoslavlja. lOO
tesgadenu, kur notiks veco ļaužu m u z m u g u r a s : i . Larsons (Zv.) 1:99.4.
mītnes iesvētīšana. Arv, B. |?..KTvits(Hoi.) 1:99,7,3. skanata augoši.)
Aiigsf/ici/$ Osvo/ds
— dabz/noffiii
Akadēmiski Izglītotu latviešu aktīvo
sportistu Ir diezgan daudz, bet samērā
reu gan gadās, k a kāds, kam IzclU
panākumi sportā, tādus gOst a r i zinātniskajā
Uukā. Redakcija Ūkai nupat
saņēmusi ziņu, ka viens no mOsu visu
l ^ k u labākajiem augstlēcējiem V a l -
Irids Osvalds (1,85 m) Jau i . g. martā
Hamburgas universitātē ar disertāciju
astronomijā par zvaigžņu Ipatām kustībām
ieguvis dabzlnitņu doktora (Dr.
ŗer. nat.) grādu. Osvalds, kas Ir pUn-tlesīgs
ģimnāzijas skolotājs un par tādu
strādājis art trimdā, Ir aktīvs sportā
ari vēl pēdējā l a i k i , kaut gan nopietno
studiju dē| nav varējis uzrādīt
tādus sasniegumus kā agrākajos gados.
Vēstulē redakcijai Osvalds aizrāda,
ka B. CeClņa atbildē prol. P. Starcam
par latvleSu labākajiem augstlēcējiem,
kas studējuši vai beiguši augstskolu,
kļūdaini minēts ari Ozola vārds. Jo
pēdējais nekad nav studējis.
1.19,8. 200 m u z k r O t ī m : L Kleins
(Vāc.) 2:38,6, 2. Lusjēns (Fr.). 3. Rasks (Zv.)
2:43.8. D a l l l ē k š a n ā : 1. Aderholds
(Vāc), 2. HerT\ādēzs (Fr.), 8. Sobeks (Vāc).
L ē k š a n ā n o t o r ņ a : 1. Hāze (Vāc),
2. Sobeks, 3. Chrlstjanaens (Dln.).
Sievietēm: 100 m k r a u l ā : 1. Suma-diere
(Hol.) 1:06,4, 2. Vesena (Hol.) 1:07,1,
8. Andersena (Dān.) 1:07.9. 400 m k r a u l
ā : 1. Andersena 5:30.9, 2. Sumacfaere
5:31,2, 3. Tomasa (Fr.) 5:37,4. 4X100 m
k r a u l ā : l. Holande 4:83,9, 2. Dānija
4:43,1. 8. Zviedrija 4:44.7. 100 m u z m u g
u r a s : 1. van Horsta (Hol.) 1:17,1, 2.
Herbruka (Vāc) 1:17.8, 3. Gallarde (Hol.)
1:17,9. 200 m u.z k r Q t ī m : 1. Vergovena
(Belģ.) 3:00.1, 2. Bonjē (HOl.) 8:01,8, 3, de
Grota (Hol.) 3:02.2. D a l l l ē k š a n ā : 1.
Moro (Fr.). 2. Pelisāra (Fr.), 8. Christofer-sena,
5. Tatareka (Vāc). L ē k S a n ā n o
t o r ņ a : 1. PelUāra, I. Stāudlngere
(Austr.). 8. Chrtstafersena, 4. Tatareka.
400 m kraulā vlrieSlem, kur pārliecinoši
uzvarēja Hert>erts Kleins, pēc cīņas par
zaudējumu pagalam satriekts bija 2. v.
Ieguvējs francūzis Lusjēns. Kad. izkāpjot
no baseina, viņu apsveica sieva, Lusjēns
ar savu dzīves biedri abi sāka raudāt.
EIROPAS MEISTARSACĪKSTĒS LABĀKOS PANĀKUMUS GŪST
ANGĻI - ZATOPEKS UN BLANKERE-KENA LIELISKĀKIE ATLĒTI
Ceturtās Eiropas melstarsacnutes vieglatlētikā, ko Briselē 18. aug. atklāja Jaa*
nals Beļģijas valdnieks princis Boduēns an kas beidzis svētdien» pierādIK k i , salīdzinot
ar Iepriekšējām meistarsacīkstēm pirms 4 gadiem Osto, Eiropas vieglaUētt
ievērojami progresējuši. Taēo, atskaitot vidējo un garo dlstanēa' skrējienus un
mešana disdpttnas, eirople$l vēl nespēj konkurēt ar amerikāņiem. Briselē reilliē*
jās viens pasaules rekords, v a i r i k l meistarsacīkšu rekordi un Eiropas ilgada l a -
b i k l e sasniegumi. Par absoīau labikajlem sasniegumiem J i u s s k aU Zalopeka t i t*
nomeniUe laUd 5IM «n 1I.IM m, kā a r i Husebija vārējams lodē, Landberga kārta*
lēkšanā an Blankeres-Kēnas 89 m barjēros. A r i vienīgi latvieša » madonieia
Oto Origalkas starts, alssUvot P8B8 krisas, vainagojis p a n i k o m l e a : viņš t r iBē»
reno 1144 m reioltāta Izcīnīja 8. v . lodes grūšani.
5. Cordienko (PSRS), 8, SerO (Fr.). 19.001
m: 1. Zatopeks (Cechosl.) 89:12,0 min.. 8.
Mlmons (Franc) 80:21.0. 3. Koskela (Som.)
30:38.0. 100 m: 1. BaU (Fr.). 8. hettm
atal,), 8. Sudharevs (PSRS), 4. K U k i (Pol.)
- visiem 10,7 sek., 8. Klausens (Islande),
Pecels (Jugosl.). 10 kro s o l o š a n i : 1.
Fr. Svabs (Šveice) 48:01,8 min. l Sileni
(Angl.) 48:08.8. 8. H i r d l j s (Angl.) 48:104:
Anglijas vieglatlēti. _ „ -
riešu disciplīnās laikam gan bija cerējuši
vilkt daudz lielāku lomu. A r Briseles
panākumiem krievi nekādu lielu poUUku
taisīt nevarēs, Jo viņu sieviešu uzvara
mešanu disciplīnās nevienu nepārsteidz.
Pieci atlēti spēja sekmīgi aizstāvēt savus
pirms 4 gadiem Oslo izcīnītos meistartitulus:
iUlieUs KonsoUni, IslandieUs H u -
sebljs, zviedrs Ltmdbergs. holandiete
Blankere-Kēna un krieviete Dumbadze;
no vīriešiem vienīgi Zatopeks uzvarēja 8
disciplīnās.
BIEI8TARSACIK8U TECRNISKIE
REZULTĀTI:
1. Sēerbakovs
(Som.) 14,98. 8.
Auštraliļti Iegūst Dēma
kausu — yai but kaŗ$?
Pēc 11 gadu pārtraukuma Austrālijas
tenisisti atkal pieveica amerikāņus Dēvi-sa
kausa izcīņā, uz gadu paņemot savā
glabāšanā vērtīgo trofeju. Austrālijas uzvara
noskaidrojās jau pēc 3. spēles, bet
galīgi tā bija 4-1. - Dēvlsa kausam šogad
ir 50 gadu JubUeja: 1900. gadā to dāvāja
amerikānis Dralts F . I>ēvlss, vēlākais A S V
kara ministrs. Kauss līdz šim Izcīnīts 39
reizes un to vispār ieguvušas tikai 4 nācijas:
ASV — 16 reizes. Anglija — 9,
Francija un Austrālija katra 7 reizes.
Ja notikumi pasaulē atkārtojas, tad Austrālijas
uzvara nevēsta nekā laba: 5. kontinents
Dēvlsa kausu pēc ilgāka pārtrau
kuma Ieguva ari 1914. un 1939. g.. — un
drīz pēc tam sākās briesmīgie pasaules
kari. Kā būs šoreiz: vai Austrālijas uzvarai
atkal sekos pasaules katastrofa?
Orimita, kura{ nevajaga komentāru, Ir
A l e k s a n d r a C a ka
POĒMAS P A R LATVŪBSV
STRSLNISKnSM
A b u daļas v i e n i glītā sējumi (416 Ipp.)
B r 0 8. D M 9,70, K r . 10.50, D. K r . 15,50,
8 d 4 6 / - , A . sd. 20/4, I 2,30, K a n . % 8,50.
I e s . DM 12.20, K r . 13,50, D. K r . 19,40,
Sd. 20/-, A . Sd. 25/8, I 2.90, K a n . ģ 3,20.
Šoruden iznikuSaji dzeju krijumfi
Trīs autori
reprezentēU 8 latvleSu jaunākās paaudzes
dzejnieki:
V E L T A SNIĶERE
OJĀRS JEGENS
DZINTARS SODUMS
krājums īsi l a i k i guvis lielu ievērību
B r o š . D M 6,60, K r . 7,50, sd. 11/3, A .
Id. 14/3, I 1,60, K a n . % 1,75.
I e s . DM 9 , - , K r . 1 0 , - , sd. 14/9, A .
Id. 18/9, I 2,05, K a n . % 2,25.
Skolotājs lidzi okeāna braucienā I
Angļu valodas prašana būs izšķīrēja jaunajā kontinentā. Sakiet mācīties
jau te, turpiniet brauciena laikā, nepametiet Jaunajā mītnē - tā būs labākās
sekmes. To varat darit, piesakoties angļu valodas neklātienes kursā Jau tagad,
maksājot D-markfis. Tuvākas ziņas par angļu valodas, kā ari angļu,
vācu, latviešu stenografijas un zviedru valodas neklātienes kursiem — Let-tlska
korrespondensinstitutet, Regeringsgatan 68, n, Stockholm, Sweden.
(821)
Kopēji klasifikācijā 1. v. ieņem Anglija
aŗ 8 uzvarām (6 vīriešiem, 2 sievietēm), 2.
V. PSRS (2 vīrieši, 4 sievietejt). Holande
izcīnīja 4 uzvaras (Blankere-Kēna viena
pati 3). Francija 4 (vir. 3, siev. l ) , Cecho-slovāklja
8, Itālija 8. Islande 2, Šveice.
Zviedrija, Somija un Norvēģija pa 1. Ziemeļvalstīm,
īpaši Zviedrijai un Somijai,
šis meistarsacīkstēs bija daudz nevelk-, ^ . » ^ ^ . «•^•./ ^.«v,.*
smīgākas par iepriekšējām, k\iŗās pirmā titula aizstāvētājs zviedrs Mlkaelsons pa*
guvusi kopā 15 uzvaras, bet Somija 14. lika piektais pirms lUlleša Kasklno. 118 m
turpretim negaiditt lieliskus panākumus b a r j ē r o s : 1. Mari (Fr.) 14.8 sek„ 8,
guva AngUjas vieglatlēti, bet krievi v l - Lundbergs (Zv.) 14.7, 8, H i l d r eU (Angl.)
• 15.0. 4. Albanese at), I. Omss (Fr.), krievu
favorits Bulanēlks spēja Ierindoties
Ūkai 8. V. D i s k i : l . Konsollnl at) SS.67
m. 8. Tosi at.) 58,31, 8. ParUnena (Som.)
48.69, 4. Jonsens Ō^^orv.) 47,62, 5. Relbergs
(Zv). KormuUs (Cechosl.). 400 m: l . PJŪts
(Angl.) 47.8 ~ l a b i k aU laiks šogad E l r o p i,
8. Lunl (Fr.) 47.6. 8. Volftrands (Zv.) 47.1.
I. Larusons (Islande). 5. Lulss (Angl), 6.
Patert'Jnl at).
L o d ē : Husebijs 18.74 m Oiunt E i r o pu
rekords), 8. Profeti (It.) 11.18, 8. Grigalkt
15.14. Husebijs 8 raizes pirtnie^za 18 m.
4. un turpmiko vietu ieguvēji nēUka p i *
ri 19 m līnijai. 5000 m: 1. Zatopeks 14.6,0
. * « x ^ w » , I Mlmons (Fr.) 14 J8.0, 8. Reifs (Beļģ.)
J [ 5 l v ' f . * U ^ * * ' f }<: ^ ^ ' ^ ^ 7 Mēkela (80m.). 8. Postt ( 8 o i )^
gPSRS) 1 5 ^ m. 2. Ŗautlo (Som.) 14,96. 8, i . Tēls (Belģ). K i r t s 1 ē k š a n i : L
^ ^ ^ l ? " ^.S'^;^ Lundbergs 4.30. J. Oleniuss (Som.) 4.19, 8.
14.90. 5. Amans (Zv.). 6. Mobeijts (Zv.). pironens (Som.) 4.1», 4. Silons (Fr.) 4.10,
M a r a t o n i : 1. Holdens (Anļļ.) 2:88;184 3. K i s s Worv.) 4.10. 8. Hultkvista (Zv.) 4.0.
st.. 2. Karvonens (Som.) 2:32:45.0, 8. Va- Uoo m: 1. P i r l e U (Angl.) 1:50.5. 8. Ansans
ņlns (PSRS) 2:33:47.0, 4. Uandersons (Zv.).ļ (Pr.) 1:50.7. 8. Benlsteri (AnŽ.) l : » ? 7 ?i
Bengtssons (Zv.). 8. Bolaens (Norv.), t.
Klērs (Fr). T i U ē k I a n i : I. Bringelr-sons
(Isl.) 7.88 m, 2. Vesels (Hol.) 748, 8.
FikeJcs (Cechosl.) 7,20, 4. Diacs (Port.) 7,0;
pārējie palika zem 7 m. 400 m b a r J . : 1.
FUlputs at.) 51,9, 8, Ļltujevs O^SRS) U,4.
8. Vaitls (Angl.) 52.7. 4.^ Mlsonl at). S.
nanders (Zv.). 8. Elojs (Fri). '200 m: 1.
S<ftntons (Angl.) 21.8 sek., 8. B a i l (Fr.) 21,8.
8. Lommers (Hol.) 22.1. 1506 m: 1. SUjk«
hulss 8:47,2 min., 2, Mabruki O^r.) 8:47,8,
8. Nenkvails (Angl.) 8:48,0. 4. Taipala
(Som.), 9. Elre (Angl.), 6. Cevona (Cediosl.).
8000 m š k ē r š i u s k r ē j i e n i : t
Rudntjs (Cechosl.) 9:09,4, 8. Segēdlns (Ju«
gosl.) 9:07.4, 3. Blomsters (Som.) 9!ē8,8.
A u g s t l ē k š a n i : Patersons (Angl.)
1,98 m, 2. Amans (Zv.) 1,98, 8. Bemirs
(Fr.) 1.98, 4. V i l i (Šveice), 1, Svtnsonfl
(Zv.). 6. Damitlo o^r.). V e s e r s m e *
i a n i : 1. Strandli (Norv.) 89.71. 1. Tadja
at.) 54.78, 8. Dadaks (Cechosl.) 58.64, 4.
Gabijans (Jugosl.). 8. Kanaki O^RS), ko
uzskatīja par favoritu. 6. Klarks (Angl.).
Š ķ ē p i : 1. Hltislnens (Som.) 71.18, I.
Berglunds (Zv.) 70.06, 8. Urtkioni (Zv.)
89,82. 4. Vujaēiēi (Jugosl.) 88.87, 8. olimpi-skals
uzvarētais Rautvira (Som.) 66.80. 8.
iMateiēi at.) 6199. 4X100 m s t a f e t ē : L
PSRS 41.9 sek., 8. F r a n d j a 41.8. 8. Zviedrija
41,9. 4. Anglija 41,9, 8. lUUjē, 8. I s lande.
4X4 100 m s t a f e t ē : 1. Anglija
3:10.2 min., 1. Itālija 8:11.0. 8. Zviedrija
8:11.6, 4. F r a n c i j i , 8. PSRS, 6. Somijā.
D e s m l t c l ņ i : l . Helnrtdts (Fr.) 7884
P..2. Klauseiti asV). kas bija vadn>i bijis
lltfa t. disciplīnai. 729» p.. 8. Tw!thdert
(Zv.) 7179 p., 4. Videnfelds (Zv.). B . s e l r an
(Sv.), 6. Volkovs a»8RS).
Sievietēm: Š ķ ē p i : i . Smimickāja
ŗ^ŖS) 47.55 m, 2. Bauma (Austr.) 48,87,
3 Zibina a»SR8) 42,78. L o d ē : Andrejeva
(PSRS) 14,82 m. 2. Toēenova O^SRS) 18,98,
3. Ostcrmcliere (Fr.) 18,37. D i s k i : Dum-badze
(PSRS) 48.03 m. 2. Sumskaja a»SRS)
42.85, 8. Džentlle atal.) 41,57. T i U ē k -
S a n i : 1. Bogdanova a?8R8) 832 m, 8.
Lusta Oiol.) 5.68, 3. Osterdēla (Som.) 8,85.
100 m: 1. Blankere-Kēna Oiol.) 11,7 s»k.,
2 Seēenova (PSRS) 12,8, 8. Dukovlēa
izdod latviešu rakstnieku jaundarbus ar | (PSRS) 12.4. 4. Relja (Angl.), 8. Folda
autoru un viņu dzīves un darbu apcerē-1 (Angl.), 6. Aitelli (Fr.). A u g s t l ē k Š a -
Anglijas latviešu 1989. g. sieviešu volejbola melstarvieniba — Berdlagberiias A a -
seklis; no kreisās: J . KāposUņa, V. Muceniece, B . Silkalne, L . Uege, V . Admlne,
V. Liepiņa un N . Grantē. Jāņa G a i l ī š a uzņēmums
izgrieziet! Uzglabājiet!
Apgāds RĪTS
Ansliiā
(L. Balodis, c/o MOP Hospltal, Stoke
Mandeville. AYLESBURY. Bucks.,
ENGLAND)
TAUTIEŠI AMERIKA UN CITOS KONTINENTOS,
nenokavējiet palīdzību radiem, draugiem un paziņām V ā c i j ā un sūtiet
viņiem palīdzības saiņus.
Balle D
izpilda Jūsu puūtinājimius s a ņ e ^ n u dienā.
Mttsu spedilk Bfkipīt
1) 14 māre. eūku tauku, cena $ 7 ,»
2) 5 mfirc. dedz. kafijas pup. | 6,—
3) 14 mārc. cukura, cena
5 mārc. šokolādes .
4,10
5 , -
MIRDZA BENDRUPE pēdējos L a t v i ju
neatkarību gados iskaŗoja redzama vieto
blakus mūsu labākajiem novelistlem AnSl<
Bglltlm» K . Zariņam» Ādamsonam uc.
Viņas noveles
Smiekligais un
viņa sirds
ir iznākušas Stokholmas Daugavas apgādā
un kā visas Sī apgāda grāmatas i r izdotas
glītt, brošētas u n iesietas, labi piemērotas
dāvināšanai. ,^ ,
B r o š . D M 5 , - , K r . 5,50, sd. 8/8, A .
Sd. 10/6. $ 1,50.
Ies. DM 7,50, K r . 8 , - , sd. 11/9, A .
8d. 15/-, $ 2 , - .
A . P o g l ņ a E i c h e
A COURSE OF
ENGUSH
Jis sistemātiskais angju v a l o d u I r am
«izrādījies par labāko mācību UdzekU,
«ā Šoruden nāk klajā 3. Izdevums trimdā.
.X>M 8,~, K r . 5,50, sd. 7/8, A . sd. 10/-,
I li85.
ieprasiet Jūsu grāmatu piegādātājam
tieši apgādam: D A U G A V A , Garvarg.
Musu iedomtiklt itāiidarlsai|ii i
Sainis th
C e n a I 8,—
2 mārc. dedz. kafijas
2 mārc. cukura
2 mārc. cūku tauku
1 mārc. kakao
2 mārc. miltu
i mārc. risu
1 ntārc. aalas
1 mārc. šokolādes
Sainis 9 A
C e n a i 9,—
10 mārc. žāvēta bekona
1 mārc. sviesta, kārbā
Sainis 13 A
C e n a i 9,—
2 mārc. cūku tauku
5 mārc. cukura
6 mārc. miltu
pasūtlnājumus pieņemam no ASV, Kanādas un visām dtām valstīm.
Udz ar pasūtlnājumu lūdzam piesūtīt Monev order'l, čeku vai ari skaidru
naudu aploksnē. Par pasūtlnājumu un naudas saņemšanu un saiņu nosūtīšanu
piesūtām paziņojumu. Saiņi ir apdrošināti un sasniedz saņēmēju 15
Udz 20 dienu laikā.
BALTIC P A R C E L SERVICE CO!«PANY.
ļ II, We8t 78th Street, New York 23, N. Y .
tāju oriģinālparakstiem. V i s u grāmatu
dai)i dupllkātora technlkā, ntunurētu un
Ierobežotā eksemplāru skaitā.
e. Ralstera
L A I K S :
I z n ā c i s :
dzejoļu krājums MANS
n ā : 1. Aleksandera 1,63 m, 8. Teilora
(Angl.) 1.63. 3. Oanekera a»8RS) 1,88, 4.
Knudsena a)ān.) 1,80,1. K r a u t e n (Angl.).
6. Koišēna (Fr.). 80 m b a r j . : i. Blanka-re-
Kēna l l , l (Jauns pauules rekords), 2.
Dalsone (Angl.) 11,6, 8. Ostermeijere (Fr.)
11.7, 4. Jakuševa (PSRS), 8. D t l o r d l ua
n. Krūmiņa dzejoļi ZEMES VĒJOS (l*- L^^il'A^,?*^**"^^^^^ ^'JSS: nāks sentembri. J*!^.^** 0 sek.,_ 2. Seēenova a»SR8)
LATVIEŠIEM ZVIEDRUl
JŪRNIEKUS pārbraukšanai ,«2 ASy
meklē labam mctorkuģUh. Rakstīt tālbraucēju
kapteinim A . Esenbergam, Stora
Tvārgatan 2, Lund. (^ao)
septembrī).
S l a g a t a v o š a n ā :
Oriģināli:
O. Kalēja titāsti SAVIESI un
Em. Skujenleka stāsti un noveles GREDZENS.
Tulkojumi:
Jurģa Jankus novele V E L N A PURVS.
Tulkojis Em. Skujenleka.
A p g ā d a p ā r s t ā v j i:
LIELBRITĀNIJA - DVF Grāmatnīca, 44.
Hans Place, London S. W. 1;
ASV — J . Miķelsons, 75, Bromley Str.,
Boston 30, Mass.;
AUSTRĀLIJA - O. Strauts, Box 1860,
GPO Adelaide, S. A . :
BEĻĢIJA ~ K. Erkens, 127, rue du F l e u -
rus, Chatelet;
B R A Z I L U A - 2. Lelmanis, Sao-Jese dos
Campos. L. C. B., Est. de Sao Paulo;
DĀNIJA - 1. Reltmanls, Postbox 292, K o -
benhavn V ;
F R A N C I J A — R . Birzniece, 81, rue de
Selne, Parts R-me;
KANĀDA - B. Senkēvlēa, Box 295, Term.
A, TOTOnto. O n t ;
V A C U A - Andr. Ozoliņš, (34b) Eutin/
Hols., R€ttberg-Kasemc;
ZVIEDRIJA - LPR Grāmatnīca, Box 701.
Stockholini 1. (628)
24,8. 8. Rola (Angl.) 88.0, 4. Malieni O^SRS),
5. Brauvere (Hol.). 8. Dukovlēa a»8R8).
4X100 m s t a f e t ē : 1, Anglija 47.4 sek.,
2. Holande 47.4. 8. PSRS 47,5, 4. Itālija, 8.
Jugoslaviji. P l e c c i ņ i : L B e n i m ou
(Fr.) 8204 p., 2. Krauterc (Ahgt) 8048 p., 8.
Moldrāchova (Cechosl.) 3026 p., 4. Englun-da
(Zv.), 8. Martela (Fr.). 6. Saotera
(Norv.).
PolIUskaJal cīņai
rar imenes neatkarīto
„ -fo— ^.^^ regulāri sekosit, l u o t laikrakstu L A T V JU
» . Stockholm, Sweden. (W , zmAS kas j au 6. gadu iznāk Stokholmā.
M ' PraMkēstJiāe'm n -urān bzilņaākmus pcliatšiae mr eIpnotreUrežsaa; ntiem
LATVIEŠU PĀRSTĀVIS STRASBURGĀ
Rakstiet tieši uz L Z «^P?l^<^yHiiSJ^
varg. 11, Stockholm, Sweden. Sāksim
Jums avīzi sūtīt nekavējoties ^ ^ ^ « « f f»
kur iemaksājama ab. maksa, kas nav
augsta, V f i d j i , pl«m., D M l,W par mēn.
a r p i e i m . . pērkot grāmatu galdā - 80 fe^
niņl par n-ru. ^'^^
nakti. ti
^ i kāds ko zinātu par
RŪDOLFU KRASTnjU,
^ 1920. g. 8. dec. Priekulē, pazudis bez
no Fuldas nometnes Vācijā 1948. g.
i ' J ^ - 1Q<32 ziņot Laimdotai Krastiņai,
^ E. 28th Str., Tulsa, Okla., U . S. A . m
I Z C E | . 0 T Ā J
Laikraksts L A T V I J A lzee)oSaau centros dabūjams an pasOttnāms a r i
uz ārzemēm pie šādiem mūsu pārstāvjiem:
A m e r i k ā ņ u j o s l ā:
A U G S B U R G A : Infanterle-Kaseme, Klosk der Iniernat. Presse;
P. Ūbelts, DP Camp Hochfeld, Hennchstr. 8.
B U C B A C H A : K . Relnerts, Resettl. Ccnter, YMCAnrWCA.
L U D V I G S B U R G A : Elizabete Kraulls. Flakkaseme, Y M C A Office.
MINCHENE: Aivars Ramanls, Funkkaserne, B l . 20b-20!.
S V E I N F U R T E : V . Relnfelds. IRO Resettl. Centcr, I>ost*Block 9.
V I L D F L B K E N A : W . Odenweller, IRO-Lager, Budihiindlung.
A n g ļ u j o s l ā :
AURICHA: J . Ronis, Ēuropean Recepiion Center. lU. H - l l a.
DELMENHORSTA: V . Miķelsons, DP-Transltlager. Lettlsche Budihandlung.
FALUNOBOSTELĒ: A. Līventāla, Eralgratlon Centrē, BL 47-25.
G R O N A : Walther Derdau, Auswandererlager. Zeltungsstand,
V E N T O R F A : Ed, Krūmiņš. DP Camp. BL 20.
L C K apgāds L A T V I JA
Nr. 87 (411) 1950. g. 2. septembri
Neizlietotos minuikriptus uzglabi un
sOU atpakaļ vienīgi, ja tiem pievienota
apmakUta un autoram adresēta
aploksne. Redakcija patur tiesību manuskriptus
vajadzRMs gadījumi I s l n it
Ar autora parakstu vai iniciiļiem parakstītos
rakstos izteiktās domas nav
k a t r i ziņi ari r e d a k c i j u domas.
ABONEMENTS VACUA,
patūtJoot i n d l v l d o i l i aīds 1 aka. m
vienu adrui), mākti ar ptuOtSiaiiti
OM 4,- par t k t . mēnesi. pasOttnot
koiifkUvl fvairik par 8 eks.) DM tM
mēn.. os IrMmēn DM 4,80 m i n . , o i
ASV pa g a l u pasto DM 1.90 m t i i .:
atsevišķa Donora eeaa DM 0.99.
•LUDINAiUMI V A C UA
maksā D M 0,90 par v l t n i l t j . nonpanU-ia
tēspledumrtndu aizņemamo talpu;
vlenreizSga 10 tuptedumrtndo Hotf.
DM 8.-; vienreii. 8 taipltdamr. d o d .
DM 8.-. Orimatu apgidu oo tirgotāja
sludinājumiem, piesūtot toi tieit ap-gidam,
aprēķlnim 90% atlaidi
Abonementa pietelkumai, sludinājti-mus
un lemakus V i c i ļ i pienam
» j ^ ^ P f « t i v j ! nometnēs, k i a r i apgāds
t i e il
AbonēmenU un sludlnijuma maksa
^ turieņu p i r s t i v j a sa*
r m t u izziņojam v a i r i k u reižu mēnesī
īpaši i l a d i n i j a m i.
t C S apgāds L A T V U A,
Oēai Sdifrlblicb OmOod,
Aftillerie-Kāsenie, U8 Zooe,
OamaaF (tilr* 8<9«- GmHod l l iD
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 2, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-09-02 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500902 |
Description
| Title | 1950-09-02-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
1 sei^tembti Sestdien, 1950. g. 2. septembri
. . - . . . . Ķ
^ miim
ienus. Bet ir
' «karbo ap*
iitecigi, bet
cauruitui
pil. vienā un
fltai rokā,
jķaugSanu
redzam
i«. Mā*
un ie«
ciņa
; bet ne man
M gadu jau.
^ Ja ne^
lāpstai
% un
mēa bie*
kS misiii
jUn iespSjasl
, ; bet izcUā
vieni pali <
1 ^ katrā
1 1 Alpu kaU
MiVsit tindā
t]s staigā
Itl žau*
II ir
an^tt
pa*
to
r &s kurss
t i i n^auj
• - Te
ne p&t lēnu»
np ķuŗiem
lāiteiilzai us
vaļas.
— iemāca.
itĢno»
anglis*
inā(^
tfidm
itudē»
runā
1 ^ raksta
ftlenogrd^u
to. Uzva*
sāksit māsit,
kā un
augiiļ. Tas
itvtelu
kuŗupiftns
nodibināja
:inrtttāt8 -
ss elcoiia -«t
iām sekmēm*
|Bludinft]um08
8. Un ne-
^as, tas ]att
)ūt laimēsiet
raras.
3
ji^^aliek
U«lSku
bridi vU-ī
l^latformas
Idās ua
ŗl^iiavi
bUapSrt
cft atpM-
^arebi|iMft»
>ua ribstttjēti
isnikratdlla
Sai
aizskrēja
dzirdēja
bērnu, un
un tevi&a
viņS vēl
fermas xna-lams
ūdens
las. Turto
.gāju stadlft»
tviens vecīti»
• Sim neesot.
Nezināju
^ lokottJ'**'''
pidēja
malku
[stl^s. bet
L A T V I J A
DP preses konference Minchene
(Turpinājums no 2. Ipp.)
J autā j u m s : Vai jaunā DP ie-ceļošanas
likuma ietvaros uz ASV
jau ir izceļojis kāds baltiešu bij.
karavīrs? Kad karavīru izceļošanas
-jautājumā sagaidāms galīgais lēmums?
A t b i l d e : Vai kāds bij. karavīrs
izceļojis, to nezinu, bet ja kāds
par to personīgi interesējas, var aizbraukt
uz Brēmeni un pēc k u ^ iekāpušo
sarakstiem pārbaudīt, vai izceļotāju
vidū ir kāds karavīrs. Tā
kā DP komisijās pēdējā laikā notikušas
lielas pārmaiņas, karavīru
jautājuma izšķiršana aizkavējusies.
DP komisijas priekšsēdis ASV U.
Kārusi, kas pašreiz atrodas Frankfurtē
un izpilda ari aizgājušā galvenā
koordinatora Eiropā Skvadrilli
vietu, pēc atgriešanās Vašingtonā,
cik ātri vien iespējams, izsutīs sev
padotajām komisijām instrukcijas
par baltiešu un ungāru karavīriem.
Publiskās informācijas daļas vadītājs
vērsa žurnālistu uzmanību uz
tikko saņemto Rletvmivācijas valdības
deklarāciju par DP tiesībām, ko
atzinīgi novērtējuši arī augstie komisāri.
Deklarācija izdota sakarā ar
likumprojekta iesniegšanu Rietum-vācijas
parlamentam un padomei
DP un bēgļu statusa noteikšanai, un
tajā Vācijas valdība uzsver gatavību
visos jautājumos, kas skar DP, sadarboties
ar Apvienoto nāciju institūtiem
un pasvītro savu vēlēšanos
veikt savu daļu šīs problēmas starptautiskai
atrisināšanai. Mr. Rainers
uzsvēra, ka deklarācijas svarīgākais
punkts ir tas, kas nosaka, ka Vācijas
valdības aizsards^ā pārgājušie bez-dzlmtenes
ārzemnieki bauda Rie-tumvācijas
republikas satversmē no
1.—19. pantam paredzētās pamattiesības.
Tālāk Mr. Rainers norādīja uz
ASV augstā komisāra Mekloja zemju
komisāriem izdoto rīkojumu, ka
vācu aizbildnībā pārgājušie DP līdz
gada beigām jāizvieto privātos dzīvokļos.
Kāds poļu žurnālists sakarā
fiir So norādījumu iebilda, ka Bavārijas
bēgļu ministrijā DP pārstāvjiem
pateikts, ka vācieši neredzot
nekādu praktisku iespēju DP izvietošanai
prlvētdzivokļos. Paši DP dzīvokļa
jautājumu ari neuzskata par
svarīgāko problēmu, bet pirmkārt
vēlētos rast darba un peļņas iespējas.
Mr. Rainers atspēkoja žurnālista
iebildumu, paskaidrojot, ka līdz IRO
darbības beigām atbrīvosies dzīvokļi
no tiem 10.000 DP, kas līdz šim dri-vo
privāti, bet nākotnē izceļos. Palicēju
ģmieņu turpretim amerikāņu
josla ir tikai 3500. Par šādu Jautājuma
atrisinājumu jau doti norādījumi
ari vācu valdībai Bonnā. IRO tomēr
uzskata, ka normālai dzīvei
oaroa sagādes zu)ā tā nevar solīt ne- punktiem virieSu sacensībās starp 9 v a l -
' " — - stira 2JS. V. (1. Francija, ZvledrUt).
bet sieviešu - kopā ar Beļģiju iJl. vietu
(1. Holande 97 p., iJZ. Francija un Dānija
- pa 51 p,).
SACIKSV REZITLTAtl:
Vīrlellem: 190 m k r a u l ā : 1.2anl (Fr.)
57,7. 2. Larsons (Zv.) 59.4. 8. TJebeis (Hol.)
1
VQ€h$u mkmīg$ gļartā
pēldisana
Tikai 5 vīrieši un 2 sievietes bija vāciešu
peldētāju elonpedlcījā Eiropas meistarsacīkstēs
Vīnē, bet Ue paši guva tei-camus
panākumus: 4 meistartitulus un
vairākas 2. un 3. vietas, ieņemot pēc
srmHn inniī izōH i
kādu palīdzību
Uz žurnālistu jautājumu, vai pārmaiņām
DP komisijā ir politiski iemesli,
Mr. Rainers atbildēja ar noteiktu
nē.
Nākamā preses konference notiks i ' - ^«v..,
6 sentembri bet tam ^ ^ k r a u l i : i . 2anl 4:48,0, 2.
V ^ n f o r l n ^ p ^ i ^ ^ ^ ^ . u_P^®5* *-50.1. 3, Lēmans(Vāc.)4-5U.
konferences vietā 20. septembri pub- īsoo m k r a u i ā : i. Lēmans 19:48.2, t.
liskās informācijas daļas vadītais ie- 19:48,4, 3. Bemardo (Pr.) 20:OŌ.7.
lūdza žumāllstuR i^hronir* « i « r^L^ 4X200 m k r a u l a s t a f e t ē : l . Zvled-fP^
JārtP^iT In^r n ^ ^ ^ ^ 2, FrancUa. 3. Jugoslavlja. lOO
tesgadenu, kur notiks veco ļaužu m u z m u g u r a s : i . Larsons (Zv.) 1:99.4.
mītnes iesvētīšana. Arv, B. |?..KTvits(Hoi.) 1:99,7,3. skanata augoši.)
Aiigsf/ici/$ Osvo/ds
— dabz/noffiii
Akadēmiski Izglītotu latviešu aktīvo
sportistu Ir diezgan daudz, bet samērā
reu gan gadās, k a kāds, kam IzclU
panākumi sportā, tādus gOst a r i zinātniskajā
Uukā. Redakcija Ūkai nupat
saņēmusi ziņu, ka viens no mOsu visu
l ^ k u labākajiem augstlēcējiem V a l -
Irids Osvalds (1,85 m) Jau i . g. martā
Hamburgas universitātē ar disertāciju
astronomijā par zvaigžņu Ipatām kustībām
ieguvis dabzlnitņu doktora (Dr.
ŗer. nat.) grādu. Osvalds, kas Ir pUn-tlesīgs
ģimnāzijas skolotājs un par tādu
strādājis art trimdā, Ir aktīvs sportā
ari vēl pēdējā l a i k i , kaut gan nopietno
studiju dē| nav varējis uzrādīt
tādus sasniegumus kā agrākajos gados.
Vēstulē redakcijai Osvalds aizrāda,
ka B. CeClņa atbildē prol. P. Starcam
par latvleSu labākajiem augstlēcējiem,
kas studējuši vai beiguši augstskolu,
kļūdaini minēts ari Ozola vārds. Jo
pēdējais nekad nav studējis.
1.19,8. 200 m u z k r O t ī m : L Kleins
(Vāc.) 2:38,6, 2. Lusjēns (Fr.). 3. Rasks (Zv.)
2:43.8. D a l l l ē k š a n ā : 1. Aderholds
(Vāc), 2. HerT\ādēzs (Fr.), 8. Sobeks (Vāc).
L ē k š a n ā n o t o r ņ a : 1. Hāze (Vāc),
2. Sobeks, 3. Chrlstjanaens (Dln.).
Sievietēm: 100 m k r a u l ā : 1. Suma-diere
(Hol.) 1:06,4, 2. Vesena (Hol.) 1:07,1,
8. Andersena (Dān.) 1:07.9. 400 m k r a u l
ā : 1. Andersena 5:30.9, 2. Sumacfaere
5:31,2, 3. Tomasa (Fr.) 5:37,4. 4X100 m
k r a u l ā : l. Holande 4:83,9, 2. Dānija
4:43,1. 8. Zviedrija 4:44.7. 100 m u z m u g
u r a s : 1. van Horsta (Hol.) 1:17,1, 2.
Herbruka (Vāc) 1:17.8, 3. Gallarde (Hol.)
1:17,9. 200 m u.z k r Q t ī m : 1. Vergovena
(Belģ.) 3:00.1, 2. Bonjē (HOl.) 8:01,8, 3, de
Grota (Hol.) 3:02.2. D a l l l ē k š a n ā : 1.
Moro (Fr.). 2. Pelisāra (Fr.), 8. Christofer-sena,
5. Tatareka (Vāc). L ē k S a n ā n o
t o r ņ a : 1. PelUāra, I. Stāudlngere
(Austr.). 8. Chrtstafersena, 4. Tatareka.
400 m kraulā vlrieSlem, kur pārliecinoši
uzvarēja Hert>erts Kleins, pēc cīņas par
zaudējumu pagalam satriekts bija 2. v.
Ieguvējs francūzis Lusjēns. Kad. izkāpjot
no baseina, viņu apsveica sieva, Lusjēns
ar savu dzīves biedri abi sāka raudāt.
EIROPAS MEISTARSACĪKSTĒS LABĀKOS PANĀKUMUS GŪST
ANGĻI - ZATOPEKS UN BLANKERE-KENA LIELISKĀKIE ATLĒTI
Ceturtās Eiropas melstarsacnutes vieglatlētikā, ko Briselē 18. aug. atklāja Jaa*
nals Beļģijas valdnieks princis Boduēns an kas beidzis svētdien» pierādIK k i , salīdzinot
ar Iepriekšējām meistarsacīkstēm pirms 4 gadiem Osto, Eiropas vieglaUētt
ievērojami progresējuši. Taēo, atskaitot vidējo un garo dlstanēa' skrējienus un
mešana disdpttnas, eirople$l vēl nespēj konkurēt ar amerikāņiem. Briselē reilliē*
jās viens pasaules rekords, v a i r i k l meistarsacīkšu rekordi un Eiropas ilgada l a -
b i k l e sasniegumi. Par absoīau labikajlem sasniegumiem J i u s s k aU Zalopeka t i t*
nomeniUe laUd 5IM «n 1I.IM m, kā a r i Husebija vārējams lodē, Landberga kārta*
lēkšanā an Blankeres-Kēnas 89 m barjēros. A r i vienīgi latvieša » madonieia
Oto Origalkas starts, alssUvot P8B8 krisas, vainagojis p a n i k o m l e a : viņš t r iBē»
reno 1144 m reioltāta Izcīnīja 8. v . lodes grūšani.
5. Cordienko (PSRS), 8, SerO (Fr.). 19.001
m: 1. Zatopeks (Cechosl.) 89:12,0 min.. 8.
Mlmons (Franc) 80:21.0. 3. Koskela (Som.)
30:38.0. 100 m: 1. BaU (Fr.). 8. hettm
atal,), 8. Sudharevs (PSRS), 4. K U k i (Pol.)
- visiem 10,7 sek., 8. Klausens (Islande),
Pecels (Jugosl.). 10 kro s o l o š a n i : 1.
Fr. Svabs (Šveice) 48:01,8 min. l Sileni
(Angl.) 48:08.8. 8. H i r d l j s (Angl.) 48:104:
Anglijas vieglatlēti. _ „ -
riešu disciplīnās laikam gan bija cerējuši
vilkt daudz lielāku lomu. A r Briseles
panākumiem krievi nekādu lielu poUUku
taisīt nevarēs, Jo viņu sieviešu uzvara
mešanu disciplīnās nevienu nepārsteidz.
Pieci atlēti spēja sekmīgi aizstāvēt savus
pirms 4 gadiem Oslo izcīnītos meistartitulus:
iUlieUs KonsoUni, IslandieUs H u -
sebljs, zviedrs Ltmdbergs. holandiete
Blankere-Kēna un krieviete Dumbadze;
no vīriešiem vienīgi Zatopeks uzvarēja 8
disciplīnās.
BIEI8TARSACIK8U TECRNISKIE
REZULTĀTI:
1. Sēerbakovs
(Som.) 14,98. 8.
Auštraliļti Iegūst Dēma
kausu — yai but kaŗ$?
Pēc 11 gadu pārtraukuma Austrālijas
tenisisti atkal pieveica amerikāņus Dēvi-sa
kausa izcīņā, uz gadu paņemot savā
glabāšanā vērtīgo trofeju. Austrālijas uzvara
noskaidrojās jau pēc 3. spēles, bet
galīgi tā bija 4-1. - Dēvlsa kausam šogad
ir 50 gadu JubUeja: 1900. gadā to dāvāja
amerikānis Dralts F . I>ēvlss, vēlākais A S V
kara ministrs. Kauss līdz šim Izcīnīts 39
reizes un to vispār ieguvušas tikai 4 nācijas:
ASV — 16 reizes. Anglija — 9,
Francija un Austrālija katra 7 reizes.
Ja notikumi pasaulē atkārtojas, tad Austrālijas
uzvara nevēsta nekā laba: 5. kontinents
Dēvlsa kausu pēc ilgāka pārtrau
kuma Ieguva ari 1914. un 1939. g.. — un
drīz pēc tam sākās briesmīgie pasaules
kari. Kā būs šoreiz: vai Austrālijas uzvarai
atkal sekos pasaules katastrofa?
Orimita, kura{ nevajaga komentāru, Ir
A l e k s a n d r a C a ka
POĒMAS P A R LATVŪBSV
STRSLNISKnSM
A b u daļas v i e n i glītā sējumi (416 Ipp.)
B r 0 8. D M 9,70, K r . 10.50, D. K r . 15,50,
8 d 4 6 / - , A . sd. 20/4, I 2,30, K a n . % 8,50.
I e s . DM 12.20, K r . 13,50, D. K r . 19,40,
Sd. 20/-, A . Sd. 25/8, I 2.90, K a n . ģ 3,20.
Šoruden iznikuSaji dzeju krijumfi
Trīs autori
reprezentēU 8 latvleSu jaunākās paaudzes
dzejnieki:
V E L T A SNIĶERE
OJĀRS JEGENS
DZINTARS SODUMS
krājums īsi l a i k i guvis lielu ievērību
B r o š . D M 6,60, K r . 7,50, sd. 11/3, A .
Id. 14/3, I 1,60, K a n . % 1,75.
I e s . DM 9 , - , K r . 1 0 , - , sd. 14/9, A .
Id. 18/9, I 2,05, K a n . % 2,25.
Skolotājs lidzi okeāna braucienā I
Angļu valodas prašana būs izšķīrēja jaunajā kontinentā. Sakiet mācīties
jau te, turpiniet brauciena laikā, nepametiet Jaunajā mītnē - tā būs labākās
sekmes. To varat darit, piesakoties angļu valodas neklātienes kursā Jau tagad,
maksājot D-markfis. Tuvākas ziņas par angļu valodas, kā ari angļu,
vācu, latviešu stenografijas un zviedru valodas neklātienes kursiem — Let-tlska
korrespondensinstitutet, Regeringsgatan 68, n, Stockholm, Sweden.
(821)
Kopēji klasifikācijā 1. v. ieņem Anglija
aŗ 8 uzvarām (6 vīriešiem, 2 sievietēm), 2.
V. PSRS (2 vīrieši, 4 sievietejt). Holande
izcīnīja 4 uzvaras (Blankere-Kēna viena
pati 3). Francija 4 (vir. 3, siev. l ) , Cecho-slovāklja
8, Itālija 8. Islande 2, Šveice.
Zviedrija, Somija un Norvēģija pa 1. Ziemeļvalstīm,
īpaši Zviedrijai un Somijai,
šis meistarsacīkstēs bija daudz nevelk-, ^ . » ^ ^ . «•^•./ ^.«v,.*
smīgākas par iepriekšējām, k\iŗās pirmā titula aizstāvētājs zviedrs Mlkaelsons pa*
guvusi kopā 15 uzvaras, bet Somija 14. lika piektais pirms lUlleša Kasklno. 118 m
turpretim negaiditt lieliskus panākumus b a r j ē r o s : 1. Mari (Fr.) 14.8 sek„ 8,
guva AngUjas vieglatlēti, bet krievi v l - Lundbergs (Zv.) 14.7, 8, H i l d r eU (Angl.)
• 15.0. 4. Albanese at), I. Omss (Fr.), krievu
favorits Bulanēlks spēja Ierindoties
Ūkai 8. V. D i s k i : l . Konsollnl at) SS.67
m. 8. Tosi at.) 58,31, 8. ParUnena (Som.)
48.69, 4. Jonsens Ō^^orv.) 47,62, 5. Relbergs
(Zv). KormuUs (Cechosl.). 400 m: l . PJŪts
(Angl.) 47.8 ~ l a b i k aU laiks šogad E l r o p i,
8. Lunl (Fr.) 47.6. 8. Volftrands (Zv.) 47.1.
I. Larusons (Islande). 5. Lulss (Angl), 6.
Patert'Jnl at).
L o d ē : Husebijs 18.74 m Oiunt E i r o pu
rekords), 8. Profeti (It.) 11.18, 8. Grigalkt
15.14. Husebijs 8 raizes pirtnie^za 18 m.
4. un turpmiko vietu ieguvēji nēUka p i *
ri 19 m līnijai. 5000 m: 1. Zatopeks 14.6,0
. * « x ^ w » , I Mlmons (Fr.) 14 J8.0, 8. Reifs (Beļģ.)
J [ 5 l v ' f . * U ^ * * ' f }<: ^ ^ ' ^ ^ 7 Mēkela (80m.). 8. Postt ( 8 o i )^
gPSRS) 1 5 ^ m. 2. Ŗautlo (Som.) 14,96. 8, i . Tēls (Belģ). K i r t s 1 ē k š a n i : L
^ ^ ^ l ? " ^.S'^;^ Lundbergs 4.30. J. Oleniuss (Som.) 4.19, 8.
14.90. 5. Amans (Zv.). 6. Mobeijts (Zv.). pironens (Som.) 4.1», 4. Silons (Fr.) 4.10,
M a r a t o n i : 1. Holdens (Anļļ.) 2:88;184 3. K i s s Worv.) 4.10. 8. Hultkvista (Zv.) 4.0.
st.. 2. Karvonens (Som.) 2:32:45.0, 8. Va- Uoo m: 1. P i r l e U (Angl.) 1:50.5. 8. Ansans
ņlns (PSRS) 2:33:47.0, 4. Uandersons (Zv.).ļ (Pr.) 1:50.7. 8. Benlsteri (AnŽ.) l : » ? 7 ?i
Bengtssons (Zv.). 8. Bolaens (Norv.), t.
Klērs (Fr). T i U ē k I a n i : I. Bringelr-sons
(Isl.) 7.88 m, 2. Vesels (Hol.) 748, 8.
FikeJcs (Cechosl.) 7,20, 4. Diacs (Port.) 7,0;
pārējie palika zem 7 m. 400 m b a r J . : 1.
FUlputs at.) 51,9, 8, Ļltujevs O^SRS) U,4.
8. Vaitls (Angl.) 52.7. 4.^ Mlsonl at). S.
nanders (Zv.). 8. Elojs (Fri). '200 m: 1.
S |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-09-02-07
