Bavarijas Latviesu vestnesis, February 1, 1950

              ļ|80« g. 28. ļanvgrL
I ^ t t u atbrī-'
^^i^ipjp).. - Kad šo ceturt. 1
mmm Ņujorkas Uk,
og?;:?p«^dījās informācija,^
i s ^ i i e H r i e o s lasītājs tam
i i i i^tināt jait 70 gadu.
^ • ^ ^ # r s s J ļ ē j m n s , ja JA
ļm viņu par vispopmj
Savienotajās vate
no tiem piecW
tfiiifāļiem, kura uzgi^
i
m
mm
.Vi i ;
LATVU
LstviaD Newspapei
Publlsbed undei eucoM Clvli
A£talrf Dlvlsioo Autborlsatlos
Number UNDP m. Publigber
tnd BOltort Valdemāri Lam*
ttetgĶ EBllngen/N. Brelte Str.
Printeri Ungeheuer &
Ulmer. Ludwig8buri», KOmer*
itr. 16. Published twlce weekly.
Clrculatlon U.00O.
LATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 9 (S5S)
Trešdien, im §. L M r .
mita)*. OtlTeMli redaktori: f
UflonergB; galveni ledaktm
vietnieka: U Cuntla. Bedi^
lori? k BoHtdna, Wt. Hala.
i. Jikabaoni. B (faalta a
Bllndenbersi^ t Balateit U
fivarca, Redukdjaa a^tifi
BssUngen/N., ISrelt» Str. l-l»
telefona 11»».
LNP nosūtīs 15.000 grāmatu latviešiem ārpus Eiropas
J jnim Celmam izteikta uzticība
Lafvidla NadonālSs Padoni^ prezidija sedē Eslingenā nolemts
lavtttSg 15.000 grāmatas nosūtīt latviešiem citas zemēs. Prezi-di|
g nōfclansiJSs vairākus ziņojumus un pieņēma lēmumus par 14.
Jbiife atidmēS^ un A. Klives izstrādātajiem deklarācijas un
LNP statfitu projektic»!, ķo apspriedis vēl nākamajā sēdē. Ap­stiprināja
1949. g. budžeta izpildījuma pārskatu un pārrunāja
LCP un LCK ārkārtīgos lēmumus par latviešu trimdas kopību,
kā ari LNP prezidi^ izvietošanās un emigrācijas Jautājumu.
zvaigznes. ASVtl-
^fe kā v ^ ^skolnieb
fu. iCopa ar viņu toreiz
Ezsenhauers, ko pa-f
ar Eiropas atbrīvo-
^ Jil^ķ^turs Savienota
ftļāŗ^. ieies kā atbrīvotājs.
- cie.
l'-smaguš zaudējumus,
I p j i ķ i i t l e š no Filij^Jm,
"•^^^iejGa:; „Ēs atgriežīSos Ŗa
IS? nepilni
š piecu zvaigžņu ģenerālis ir po-ārs^
ASV ne tikai savu miJitārp
ribu dēļ. «Es esmu te vienīgMsņo-
M^ķarturš vienmēr pateica-itd
kontrolpadomē Ti^
vdstsviriein
ej^sasE»» i|kp draudīgs
^īfefpekarturs vienfif
ABavie^ valstu stļ*
lU Paclfika im li-ntagad
Niponā valda de-
, principi un valdnij*
Ino Vie^Si dēla ļ>ataisīts par
iSu ķeizarii,* tad par to JSpa-vienigi
šim poptilārajam ame-
^ u ģenerālim. Astoņus gadus
Ižarturs nav bijis mājās. Kad vi-
I par to jautāja artierikāņu žur-sti,
atbilde skanēja lakoniski un
:eti: „Es nfevaru atstāt nevienu die-u
savu darbu,*'
Ģeti. Mekartura vienīgā atpūta ir
mene. ~Tikai tagad politiskās ap-dās
Savienotajās valstis saprata
āpēc^ peč ja^fimaskaptulādjas m
'otoāja uz vTokio savu sievu un
_a?tis. Toreiz,tas nebija atļatits m
eņaixļk.*amertk§ņu virsriieksiin.
:d tagad; catifi Tokio ielām, TM' _
is^. pbHciias pavadīts, drāžas g f f ; m
āļa milzīgais Kadillaks, visos im ^
^astojiui^ofe'nodziest sarkanā i;nwj
egas zilā gaisma. Japāņi godbi#
(«ņem'cepures un nosaka pie seyi5.
trauca virs" ar bambusa sau)«
V" Tā agrāk Nipona v a l s t ij
miķ .flkai Teamo. .
•Ja ģ^n. Mekarturs vēlētos, M.
«tettt plūkt laurus arī pollt»
ultl. ;«epublikāņu partija . m
^-OKaldnlja kandidēt par
4<»^de^t#vteaiiurs atteicās.
e ^ j ^ , ka ar šo rīcību viņš
"soja vaistļj un tautai vairāk, n^.
būdams eventuālais ASV pre^'
^ts. Komflnisti Mekarturu W ? f ^ f ii
•Instonam ^Ceraiam izsludina^ f ;|
'jŗ savu ienaidnieku Nr. 1. Un 1|
ava zina vienmēr, ko dara. Ja ^] pt' •
ogs ar sirpi un veseri /agad riew ļ;^:;
Inājas Tokio un Manilā, tad tas |§
^ Duglasa Mekartura nopelns
LNP prezidijs vispirms godināja ar klusuma brīdi mūžībā aizgājušo
LNP kopsapulces priekšsēdi prof. P.Laurinoviču. J. Celms ziņoja, ka
Zviedrijas latviešu preses orgānā Latvju Ziņas 1949. g. 56. num ievie­tots
ass un nepatiess raksts par viņu, J . Celmu. Noklausījies LNP pre-aldija
priekšsēža J . Celma ziņojumu par Latvju Ziņas ievietoto^ rakstu
Viesis no krievu zonas un Ķ. Celma referātā klātbijušo LNP prezidija
locekļu paskaldrojmnus, pēc kupem konstatējams, ka rakstā minētie
. fakti tendenciozi sagrozīti, prezidijs izteica J . Celmam uzticību.
X Celms ziņoja par grāmatu vāk­šanu
trimdas bibliotēkām Patla­ban
savāktas 15.000 grāmatas, no
kurām sastādīs bibliotēkas latvie­tēm
Zviedrijā, Anglijā, ASV, K a -
nadā, Brazīlijā, Argentīnā un Aus-tr|
lijlĻ Grāmatas nosūtīs līdz Ham-bufgas
?>stai ar LCP kultūras fon­da,
LCK un laikraksta „Latvijas"
atbalstu» bet tālāk uz pēcmaksu
zendu nadonālām komitejām,
iepriekš noskaidrojot to vēlmes.
Pārrunāja V. Bastjāņa pagājušā
prezidija, sēdē izdarīto atteikšanos
no LNP saimniecības daļas vadītājā
arpflta. Tā kā neviens no prezidija
pārējiem locekļieiļa neuzņēmās tās
vadību, jautājums palika atklāts uii
V. Bafltjānls turpinās' pildīt amatu.
Viņš ari sniedza pārskatu par pre­zidija
1949. g. budžeta Izpilc^šanos.
Ienākumi: LCK dotādja DM 15.700,
ziņojumi — 2229,50, neparedzēti
ienākumi — 348542 vai kopā
21.414,62 DM. Izdevumi: algas pre­zidijam
un darbiniekiem DM 17-390,
ceļam — 2232,70, biroja vajadzībām
971,01, laikrakstleni un grāmatām —
876,78, neparedzēti Izd. 342,50 DM.
AŅflcums — 101,63. Prezidijs pār-f^
ātu api3tiprinā]a<
V. Janums ziņoja, ka angļu joslā
Izdots rīkojums par visu baltiešu
darba viru pārskaitišanu sardžu
vienībās. Vienībās uzņem līdz 40
g. V., Izskrīhētiem priekšroka. Pa­redzamai
ka uzņems vēl 16.000 no
vl^m DP tautibām. Janvāri jau
uzņemti 300 vīru. V. Ļambergs pa-pdldinfija
ziņojumu» norādot, ka
amerikāņu Joilā šais vienībās iz-i&
rEnltoš neuza^em, bet tajās ir l a ­bāks
atalgojums. Amerikāņu iestā-d€
« vēlas zināt, dk vienībās paliks
latviešu vīru pēc IRO likvidādjas.
LCK aicinājusi tautiešus izmantot
darba iespējas šajās vienībās.
A. Klīve ierosināja pārrunas pteir
pēdējā laikā „LatVijā« ievietotiem
poptij^em rakstiem, kur LNP k r i ­tikas
vietā/kritizē parlamentāriešus,
ka$ rada tikai šķelšanos un apgrū-tii^
LNP darbību. Tādēļ šādu
rakstu ievietošanu vaj adzētu pār-traukt.
Viņam atbildot, V. Ļam­bergs
uzsvēra, ka „LatdJa" kā de­mokrātisks
laikraksts atzīst domu
Izmidņu un kritiku visos politiskos
Jautājumos par vēlamu un no liet­derīgas
kritikas nevienai politiskai
'grupai, nedz LNP nav jābaidās.
it. Llepiņš ziņoja par starptau-ttako
stāvokli, sevišķi pakavēdamies
pii notikumiem Ķīnā un Tālajos
At^stniniios vispār, k\ir pēc Maot-aafonga
režīma atzīšanas no Liel­britānijas,
vairākām dominijām un
dažām d t ^ valstīm, kā arī pēc
Trūmena deklarētās ASV nostājas
Formozas jautājumā, radusies pavi­sam
jauna situācija, kuras tālākā at-tīstiba
var nest Jaunus pārsteigu­mus.
Maz sagaidāms, ka komunisma
vilnis gribēs apstāties pie Ķīnas ro­bežām
un nevelties tālāk. Burmā,
Indoķīnā, Siāmā, Indonēzijā uc. ko­munisma
dīglis rod pateicīgu v i d i Sa­vā
laikā Ļeņins rakstīja, ka komu­nisma
uzvara pasaulē atkarīga no tā,
vai Pad. savienībai, Ķīnai un Indi­jai
izdosies rast kopēju valodu un
nodibināt kopēju komunisma fronti.
Attiecībā uz Ķīnu tas jau noticis.
Paliek vēl Indija. Tā tikko nostā­jusies
uz savām kājām un valsts
aizsardzības labā vēl gaužām maz
varējusi darīt.
Otrs neuralģiskais pimkts ir E i ­ropa,
Tās aizsardzības jautājums
vēl arvien gaida atrisinājumu. Lie­kas,
nav vēl skaidrības pat kardinā­lajā
jautājumā, kur im kā aizstāvē­ties
pret eventuālo uzbrucēju. M i ­nēta
Rdnaslinija: No militārā vie­dokļa
tā varbūt būtu izdevīgākā,
bet politiski galīgi nepieņemama, jo
Rietumvācijas valsts paliktu uz au­strumiem
no tās, tā tad neaizsar­gāta.
Tam būtu ļoti smagas sekas
un politiskas konsenkvences, un, ja
Atiantijas pakta valstis par šo aiz­stāvēšanās
līniju patiesi izšķirtos,
tad Vādja būtu spiesta meklēt iz­līgumu
ar austrumiem: un Ādenau-eram
pa Ribentropa pēdām nāktos
no jauna doties uz Maskavu,
. (Turpinājums 2. Ipp.)
200.000 cilvēkiem
pavērtas durvis uz
Austrāliju
Kanbēra (D). — Divi simti
tūkstošu cilvēku šogad varēs
ieceļot Austrālijā — paskaidroja
jaunais imigrādjas ministrs
Holts, šinīs dienās teikdams r u ­nu
Kanbērā Ministrs norādīja,
ka imigrantu galveno k(mtingen-tu
sastādīs angļi, holandieši un
pārvietotās personas, kas pašreiz
atrodas Eiropā. Jaunā Austrā­lijas
valdība gadskārtējo ieceļo­tāju
skaitu nolēmusi vēl vairāk
paaugstināt Ministrs Holts pie­bilda,
ka 1960. gadā 5. kontln^-
ta iedzīvotāju skaitam jāsasniedz
10,5 miljoni.
' Savu runu imigrādjas ministrs
Holts teica kādā helā sani^csmē
Kanbērā, kurā piedalījās arī
iepriekšējās valdības ministru
prezidents Ciflijs un imigrādjas
ministrs Kalvels. Tagadējā ka­bineta
galva Menzijs izteica ve­cajai
valdībai daudz komplimen­tu
par tās ieceļošanas politiku.
DP likuma papildinājuma pieņem­šana
šķiet nodrošināta
ļaata ar Mekloja
feanderam Dr Adenaueram b ^
fokas Zāras jautājumā. Ar .^ļ^
^,pānhērigu pretimnākšanu"
lojš esot nostādījis ārlietu mmis^"
Ečesonu ļoti grūtā stāvokli. , .
r Preses konferencē Vašingt^^
Meklojs žumāUstiem atzinies, ka ^.
ras jautājumā esot pārsteid^es,^^
viņam neesot zināma J"^^^^^-\,ni§'
mugureZāraš raktuvju Jautam *
f l p a t ; viņš izteides, ka H^z^^^^
punāS ar^ranču pārstāvjiem ^
te ii^lstīts"- .
Laiks spiež
izšķirties
IRO brīdina;
Vairs tiltai 21 nedēja
palikusi līdz 30. jūnijam, kad
izbeidzas aprūpe DP nometnēs.
Tāpēc lai ikviens jau šodien,
ķad IRO ierēdņiem vēl iespē­jams
palīdzēt, izšķiras un Sāk
gatavoties
tālākai emigrācijai
vai
palikšanai uz dzīvi Vācijā
Abos gadījumos nekavējoties
, asāk kārtot vajadzīgās formā-itātes,
jo vilcināšanās un gai­dīšana
uz pēdējo kuģi vai mi­nūti
var beigties ļoti kļūmīgi
Vašingtona (C). — Tagad saņemta
tuvāka informādja par 24. janvāri
ASV senāta juridiskajā komisijā
pieņemto DP likuma papildinaJ\miu.
Tas pieņemts ar 10 pret 3 balsīm
Sis apstādīs liecina, dk liela nozī­me
bijusi prezidenta Trūmena no­stājai,
kas bija diametrāli pretēja
paša juridiskās komisijas priekšsēža.
Nevadās štata demokrātu senatora
Peta Mekkerana viedoklim Pēc
balsošanas, kurā senators Mekke-rans,
šķiet, bijis viens no 3, kas
balsojuši pret šo likumu, viņš to­mēr
presei izteides, ka visumā esot
apmierināts.
Jaunais likumprojekta?, kā jau z i ­ņojām,
atļaus līdz 1951. g. 30. jūni­jam
Savienotajās valstīs ieceļot ko­pā
320.000 DP. Salīdzinot ar paš­reiz
spēkā esošo DP likumu, tātad
vēl varēs ieceļot 115.000. Senāta
juridiskā komdsija tomēr paredzē­jusi
spedālas kvptas, kas 115.000 vī­zas
Vādjā esošajiem DP samazina
par 42.000, jo pieņemtajā likum­projektā
noteikts, ka 10.000 jādod
grieķu bēgļiem, 18.000 poļiem, kas
pag. karā cīnījās sabiedroto pusē,
5.000 bāreņiem un 5.000 adoptētiem
jauniešiem, ko savā gādībā pieņē­muši
ASV nmlitāriestāžu vai civilie
ierēdņi okupētajās zemēs.
AP ziņojumā par pieņemto likiun-projektu
pēdējā rindkopā teikts:
„Likumprojekts izslēdz no ieceļoša­nas
ASV visus komūni^tiis, mark­sistus
un personas, kas bija zem
ieročiem pret Savienotajām valstīm
pagājušajā kafā."
Kamēr nav pieejams autentiskais
likumprojekta teksts, šis vietas tul­kojums
neskaidrs, jo teikums „who
bore arms against the United Sta­tes"
varētu tikt attiecināts tiklab
pret tiem, kas aktīvi cīnījās pret
ASV karaspēku, kā ari paplašinātā
nozīmē.
Kominforms sācis trešo
Francijā
KOMUNISTI NOLĒMUSI 8AB0X|S1T ASV KARA BIATISISLU
KEKRAUSANU
PAIJDZIBU
Parīze (D). — PagāJuSls nedē|at
forma trešā ofensīva. Komunistu sakultie ostas atrSdntdd
iekraut kuģos kara materiālus, kas bija domāti IndoķlliiL Pēo difl dilS^
nām, kad stāvoklis nemainījās, SannazerS ieradis ka|«^lai vleiilbaa
un sāka nokavētos darbus. Visa ostos rajotan apsttrgi Stiprai pdicļjai
un žandarmērijas vienn>as, kas.apbniņatftt patianien&n tm loimeftē-iiem.
Ministru prezidents Bido brfdi^is komunistos Ubdfft «abotiin»
pretējā gadījumā valdība būs spiesto pielietot ^erģisktttt flcibtt. Val­dības
lēmumu atbalsto ari valsts preddento Oriols on nadonilpadomes
aizsardzības komisija. Informētas aprindas P^urltS i^lrjaeolnitai» ka ko--
mūnisti rīkojas pēo kominforma noradijnmlem. :
Pirmās komūniju aktivitātes pa­zīmes
sākās pēc tam, kad Frandja
parakstīja vienošanos ar Vietnamu.
Franču ihiUas ietvaros Indc^īnā ra-dāa
jauna valsts ar k a i ^ Baodaju
troni, kas pārvilka svītru Padomju
savienības mērķiem. Kremļa režijā,
ko, precams, ati)al6to ari frantu la>-
mūnisti, Vietiiamā jau vairākus ga­dus
varas dēļ cīņās Hočimins. Viņš
ir paklausīgs Maskavas kalps, im
Padomju savienība iecerējusi* ka
pēc Ķl^as sarkanais karogs ar sirpi
un veseri plīvos ari Indoķtoā. Kad
Vietnamas proklamēšanu par neat^
karigu valsti neizdevās aizkavēt,
komunisti pārgāja uz dtu taktiku.
Indd^nfi cīņas nenoiemieku un
franču leģiona starpā noti^ «rl ta­gad,
tāpēc biedrs Torēzs deva riko^
jumu komunistu kontrolētajām
arodbiedrībām visiem iespSdami^m
līdzekļiem sabotēt ieroču sūtijumui
uz tālo Āzijas zemi, cerēdams, ka
Hočinnins pa to laiku varēs nostip­rināt
savas poricijas. Komunisti
pat ierosināja nacionāl^pulcē at­vilkt
no Indoķīnas franču karaspēku^
bet ari šis priekšlikums neatrada
atbalstu — sestdienas vakarā ftm*
ču parlaments ratificēja ar Baodaju
parakstito līgun|u.
Gandriz vienlaidgi ar Frandjas
politikas i:dcārtošanu Indoķīnā, m -
rīgi notikumi risinājās art Savieno­tajās
valstīs. Pag. ^idktdien Bafta-jā
namā prezidents Trūmens parak­stīja
rīkojumu nekavējoties riikt
nosūtit ammkāņu ieročus un kara
materiālus Atlantika pakto signa-tārvalstlm
Pirms tam ārlietu mi­nistrijā
astoņas valstis — li^britā-nija,
Frandja, Qolande, Beļģija,
Norvēģija, Dānija, Itālija im Luk-semburga
noslēdza divpusīgus līgu­mus
ar ASV par lero(^ saņemšanu.
Ar šo aktu iedzīvināta arī Atlantika
pakta praktiskā puse un apbruņo­jumi
no Savienotajām valstim uz
Eiropu sāks plūst jau februāra vidū.
Minētais apstāklis sagādā komunis­tiem
lielas galvas sāpes. Lai gan šS
efektīvā alzsard^as sistēma nav
domāta agresīviem nolūkiem, bet
vienīgi eventuāla uzbrukuma atvai-
(Turpinājums & Ipp.).
Senators Mekkerans domā, ka
jaunais likumprojekts esot tā for­mulēts,
ka pasargāšot Savienotās
valstis no nevēlamiem elementiem
Likuma ievadījumā svarīgs jau­ninājums,
ka tiesīgi ieceļot turpmāk
būs visi tie DP, kas rietumu Joslās
ieradušies līdz 1949. gada 1. janvā­rim
Līdzšinējais likums šo tenniņu
noteica uz 1945. g. 1. decembri. Bez
lam papildinājumā likumprojektam
uzsvērts, ka ASV konsulārā dienes­ta
im imigrādjas un naturalizācijas
komisijām ir veto tiesības par DP*
tiesīguma atzīšanu vai apstridēša-nu.
Ja likumprojekta papildināju-nm
pieņems arī kongress, līdz 1951.
g. 30. jūnijam, ASV varēs vēl iece­ļot
73.000 DP, kas pašreiz mīt Vā­cijā
vai Austrijā. • ^
Angli saņem 8uper-cietokšņus
no ASV
Londona (D). — Pamatojoties uz
Atiantika pakta signatārvalstu ap-bruņošanu,
Savienotās valstis nodos
Lielbritānijai 70 superdetokšņu
B-29 tipa. Sis milzu lidmašīnas
briti saņenos aprīli. Jau tagad uz­sākta
personāiLa apmācība, ko iz­dara
Lielbritānijā stadonētās ame­rikāņu
superdetokšņu vienības. BBC
militārais speciālists sakās zinām,
ka britu karaliskā aviācija super-detokšņus
Izmantos galvenokārt ap­mācībām,
lai eventuāla konflikta
gadījumā nekavējoties varētu pa­pildināt
ASV personālu. Vēlāk B-29
iedalīs aktīvajos aizsardzības spēkos
Lielbritānija savukārt nodos savus
turboiznicinātājus, kas šobrīd skai­tās
labākie pasaulē, pārējām Atian­tika
pakta signatārvaL
ĪZCĪLS NOTIKUMS VĀCU
MĀKSLĀ ar latvim mākslinieku
piedalīšanos
Jaunā vācu balēto In scribo
nis pirmuzvedums SS. janv. StutiSN
tes valsto operā izvērties par itdia
mākslas notikumu, ko noakititjiii
Vlrtombergās galvas i ^ t l imi^
šās vācu kultūras pasaules p c ^ i^
nences no l l e U ^ em Vādjas n4k*
slas c^trieoL Sim Oto SiUlMli
konoponētajam baleUm choifac(gti»
fiju devis mūsu bij* Nac oponM 1»%»
letmeistars Osvalds Lēmanil. Vhm^
dums lietpratēju aprindās un piitt»
kā guvis Jzdlu ievērību.
Sarunā ar mūsu laikraksto Ifiļt»
strādnieku Stutgartes valsts o p i ^
mākslinieciskais direktm fmii^
nands Leitiiers Irtelcfis:
„Kla8iskais balets, kas lavii vifw
sotnes sasniedza ķdzarisk^ā Jķi^
vijā, Vakareiropā neieņem u n , i ^
māju, ari neieņems ^dominē}oio1fii«
tu. Ari to saucamais ^AAiidraito"
tonz*" kā īpašs dejaa ml&tlai
ziens nevaldīs. Starp tbt kla^lko
baletu un ^Ausdrudcstm** -Jlroi
tinteze. Pievēršoties baletaik
scibo' satanis domāju, ka a B. Sil-lingam
mūzikā pa daļai isdeviai io
attistību iezīmēt Lai ikatuvIaU ta
iemiesc^u, baletmeiitaram Jlpl|val«
da klasiskā balēto ttingrb t r i ^ U^
un jSpfirzini arī modernie ^ a »
mākslas navitcitnL Osvaldu IM^siA
uzskatu par vienai no palrals iU^
dlākajiem baletmaiitariem, im t^a
In SCTOK) satonis iestudēluRMr 6Mi^
gartes vabto q p ^ , ir tMim Uim
ribas denlp māksla* satnlegdiļiii'
SaJoa divos gadpa, kamir OmMi
Lēmanis darbojaa mfitu opsi^ tšķĻ
to ansambUi Tiņa va(Ubt tertU^
par spēdgu maaifģ i^lba^^^
Kfwi|KWato Oto ^
«atanto
maņa c
bdala mipaBaJal« _
d^ti nmni ipsīMt M kV
šedevru.^
ffl««ni m ar tik, I c ^
rfihi un liiia vēriena
kāds ir baletmskart Otvtfdi Uģaiļ^
J ^ U M J ^ «««ialtumlemmm
fiaubte; Tam viitobākā Medba #
scribo satanii uzveduma.**
To palu as^edna ari vAiaok
aaistento P. panitto. w ^
Balēto soUM Banif ton Mmm
Ir viegH «trālfit, Ja r e i M i M
letmdstan ptāuMM niiķm^
mākslini^ JlMra4iiam^np^
trolē un jmUdz ātiili^t att
mfikslintoi^ V t f ^^
māfcnHdekim jttūt i i ^
vim, ka# 0^ dienai
slāptos d f i r f U i ^ t6
varu attiedall tit OivaUi) 1^
kas ir ne tik vīta iadls S|i
tars, bet ari balala n^
gogs-^mtkiliniiiBl.^
uzvedums ir UaUdci»'*
Biaeto In scribo satanis ehoreografi
Osvalds Lēmanis
(Pirmizrādes aprakstu un baleta uz­veduma
recenziju sniedzam 8* Ipp.).
Viens no it l i i l i iiotifciMui aula-riam
— pato dk«ci^praf% kM^^^
uzzkiāt viņa Mottdfills ēmi* pŖ
balēto
tālu no ateluiii pieticiii i i Ā iM
istobiņfi, kur atrodami m tm$
malas sēlam i«i k C ^ mMl
pirkstof grosim. Ne Utiit btMaai
ar ramims ugunbft ua neiztrOiGrtrto
tompu drudsi, aplausiam un t^ānii
Osvalds Ltoanis laņem vaidltlta
ar tādu kā paskumju smaidu:
>*K6 jūtos patot Uekai dhninir
nereāli un varbūt pat n^Ndmti
tik daudz ^Žuma ap šl sOcstā dar­ba
rezultātu. Strādājām Jau kopi
pagājušā gada augusta Ideja un
darbi — tas ir ikviena sasnieguma
pamatā. Turklāt il^rumā uzdevumi
špreiz nelikās no vilinātājiem
bija Jāpārņm mana priekšgājēja B.
Vozfna iecerētais darbs, viņa libreta.
Taču iedzīvojos, iepatikās, un Sfllin*
ga ritmi, kam nenoliedzamas ikatu^
ves mūzikas priekšrocības, dariia
savu — iesildīja un iekustināja»
Man sen jau dažreiz pārnesto gro*
zīšanās uz vietas jaunradlšanas dar«
(Turpinājums 2. Ipp.)
• f "••'
•f'
- M
1