Bavarijas Latviesu vestnesis, February 7, 1951

              L A T V I JA Tpeidfen. 1951. g. 7. februlr!
Savas tautas nākotnei
LATVIEŠU STUDENTU St lONGMESS nHMDA
Sakari ar nometņu pārvietofanu
LCK informaelfea nmButh
un
(2la) Aogustdorf b. DetaM^ld,
Lager, B l 9
Telefons — Augustdorf 02
Sinfi dienās Hamburgā sanfica Lrt» ļļas jau «tHrtM Anglijā un not-ek i , M^MM^^ 9^nAm
vielu studentu centrālās savienībai sarunai ^ to dibināšanu art citās r ^ ' ^ tof«aaWhi ionāā
it kongress. Delegāti bija ieradušies I valstfa. LUtoekļu vākšana tām ir sva-11 a g a d a t r o d t s
no daudzām Vācijas rietumjoshi uni» rigākala darbs nāk. studentu dienām
venitātim. Anglijas. Austrija, Dā- 1951 4. 3.-11. martā. Ziedotie 11-
nilas un ASV latviešu studenti bija dzekļi un pieiķirtie pabalsti nepār*
pilnvarojuši Vācijas komllioijus pār- iet attiecīgā studentu īpašumā, bet Ir
stāvēt viņu intereses. Savus pār- aizdevums, kas pēc studiju nobeig-stāvjus
bija sūtījušas aH vācu lēstā- šanas atmaksājams fondam. Tā ar
des un studenbi organizācijas. Kon- trimdas latviešu saimes atbalstu re­gresu
gan persmilgl gan rakstiski das pastāvīgs kapitāls mūsu Jauno
sveica daudzi mūsu cienījamie pro-i censoņu atbalstiianai
fesori, m^dba» spēki un sabiedriskie Ziņojumu noslēdzot ideoloģijas re-darblnlekl.
Austrālijas pārstāvis J . ferentūra aicina ikvienu latviešu 1 » t 1 xi t .
Eoute 8,
iepriekš sazi-Ž^
SJi^S!^^ 100 An>us Vācijas »tu.ļvas tautas nākotnei un paVtt^^^^^
dēJJO, kuni akaļte prt^^^ Kongi^ss pilnvaroja prezidiju le- JST'* m^TLl^'
Pēdējos gados Vācijā studijas beigu- celt amatpersonas ASV. Līdz turp-' ^
i i SW latvieši — no tiem apm. viena mākam prezidija sēdeklis paliek
KAM nt GALVOJUMS UZ
RATMONDA PEABL PUTNU
FARMUt
Ja kāda latviešu ģimene Jau sa-
Palidzibas aki;ija nav apsīkusi
Palīdzības akcijas vadītājs plkv. ļ devis 22 tbc slimnieku, 24 daudd>iN
V. Skaistlauks norāda. I» pagājuši nu ģimeņu. U atraitņu un bāriņu, £1 2 mēneši kopš us ASV pazlņotsj 23 tautiešu veco ļaužu mītnēs un 18
83 čaklas adītājas labprāt san^m- vi«citu}u vecu tautiešu lūgumus, Ce*
tu no ASV ddju, lai pēc tam turp rēsim, ka vēlākais uz Lieldienām
sūUtu noadītos cimdus un zeķes, bet krusttēvi atsauksies. Tā kā bļj.
līdz šai dienai nav saņemta atbilde. I karavīrus un to ģimeņu lo(:ek]us ap-
Jādomā, ka labi domātam pasāku-1 rūpē DV, lai aprūpes darbu nesa­mam
ASV radušies kādi šķēršļi. Vi- drumstalotu un novērstu parallells«
sas pieteikušās adītājas pārskaitītas mu. LCK nolēmusi krusttēvu akcijā
krusttēvu akcijā. Tām un tāpat vi- turpmāk Iesaistīt tikai civilos tau^e*
siem, kas starplaikā mainījuši no- šus. Bij. karavīriem lūdzu griestin
metni, Jāpaziņo savas jaunās adreses, pie DV aprūpes nozares — britu
Krusttēvu akcija nav apsīkusi. Svēt- joslā: D. Mallnovskls, {21a) August»
ku laikā pienākuši sainīši kā no at-ļdorf b. Detmold. Lager, Bl. 9.; ame«
sevišķām personām tā no organizā-lrikāņu un franču joslā: A. Bērziņš,
cijām ASV. Kanādā, Austrālijā. Ang- (13a) Wūrzburg, Woerth8tr. 21, Bar,
lijā, Zviedrijā un Dienvidamerikas Nr. 21.
valstīm. Kāda latviešu ģimene Kanādā,
^Sirsnīgs paldies visiem ziedotā- apm. 100 km no Toronto, vēlas uz»
jiem. Ari LWF 2. apgabala vadība iz- ņemt savā saimniecībā kādu māml-teikusl
gatavību nākt talkā mūsu ņu, vēlams katoļticīgu, kas tomēr
grūtdieņu aprūpē. Esmu tai jau no- ļ nav izšķīrējs, kura varētu pieskatīt 2
bērnus. Tautiešu ģimene Ziedrijā vē«
las pieņemt audžu bērnu event
adoptācijai.
Arvien vēl ienāk lūgumi bez ko-trešā
da)a studentes, vairumā ārstes Hamburgā, Hamburg 38. Wohnlawi 1/ 1 •! -| • 11
un zobārstes. ASV nodibin^^^^^^ KaimiKus ncvclas neviena valsts
vas studentu biedrība - Vašingtonā A. Frelmanls. vicepriekšsēži: J. Brau- . 1 «.uelu vai mācitāiu atsauksmēm.
™J^'^!i'ff s . . . t. h« ^ ^ Spožais, sekretāre I. Jan- Savā laikā daļai no 700 Ingolštatē,kalmiku republiku likvidēja pavi- E iZmSs n e ^
SttpendiJu fonda valde ziņoja, ka sone, kasieris V. Osvalds. un Minchenē dzīvojošiem kalmiku sam-- Nacionālsodāllstu varas lai-pag.
g. Vācijā sarīkotas divas ziedo- Kongresu noslēdzot tā vadītājs A. bēgļiem IRO bija sagādājusi izceļo- kā kalmlkl kļuva vergu itrādnleki P ^ ^ ^ ^ ^
f^mx vākšanas akcijas. Uelāku at- Freimanis pateicās visiem lldzstrād- «anas iespēju uz Paragvaju. Turienes Vācijā. T^^.^!:' . t .
H ^ j f i ? t e m a k s ā j o t niekiem, labvējlem un akadēmiskai rūpnieku un financlstu aprindās ra-ļ Kad ofldāli paziņojakalmlku Izce- Emlgrādjaa tespējas
LSC^slIpendlJu fondā DM 1280. Pa- saimei par daitu mūsu tautas un dās doma panākt kalmlku uzņemša-hoSanu uz Paragvaju. turienes P»«ēL.%!?!!f».?JS!L
vtom k<mS patstjvlj^a LSCS sttpen- LSCS labā. Pēc konmn^ noslē^ma nu Paraģvajā. kur tie rastu darbu un parādījušies raksti, kas atgādināja t'^^^pl^nS! kim 1? tiSžlJS? īSa
miu fonda nodibināšanas. 1950. g. Maitbnl*»kl m viesi pulcēts orof. Dr. eksistenci. Gņa par uzņemšanu bija Cingishana ttelTi^Sr^^ ^ svētbrīdi, grilta. JO kalmikus kā tautas fT?^ Atgādināja , ukan a .^.z^e^l^t^a^ o rdas** laikus. ««KM un ktt virļttiecļgu darbu vtttci,
Srl^?!!?. . • neuzņem neviena valsts. Kalmiklem vu nuizdēlu Batju bijuši kalmlkl. kas vat M p«st^ mo Am Y Rmtti«mtSt
Aicinaiums ļ pēc ieceļošanas bija garantēts darbs ar mogolu masām vēlējušies iekarot N«f6 ornc^^ - frslsuai»
w^.i^. . _ un dzīvoklis, dzīves un saimniecības E«ropu. un iznīcināt baltās rases
v i t t i u W m f f l uzsākšanai nepieciešamais inventārs kultūni. ProUms, Paragvajas lalk- M ~ | . f t . „ f l « $VA
DēpUimia m% nolēma lOgt FiftiNichts un pabalsts. Pirmajā transportā no raksti ne ar vārdu nepieminēja, kal i^UIIlOIlļļlU U u v U
?edot »dMkltM m r iMiJt ^eu^U^^^n^s* pārējās sekotu vēlāk. gadu. Gadu simteņu tecējumā kal- vietaii latviešu biedrii>a si. jtnviTt rimia
• u^^^ Minētie 700 Vācijā izmetinātie kal-Liki no karotājiem Pārvērtušies u^^Mis v^^^^^
fflS- mlki Ir dala no 400.000 lielās tautas, miermīlīgā tautT Tikai^ClngishansL»»?'^^^^^^ ^
Fonda nākotnes uzdevums nodaļu dl
b'i«Sana ārpus Vācilas. kur atrodas
vairākums latviešu studentu. Noda-miDISRIE
PAI>OMI
TAVnrtllM VACVA , ^ piemlnekla'apdam
1^ Juridiskā nozare paziņo, ka
tauttešl Vācijā pēc padomierri jurt-lKi* "pu* S51i^iU?^^nX^ pirms boļševiku revolūcijas dzi-ļun viņa mazdēla tēls vēl arvien metļ'EnwAs'noratuirK^^
diskos Jautājumos var griezties pie | SS!f,..*i?.??^Ji«f?A? .^^^^^ Viņi nodarbojās gal-|uz šo tautu tumšu ēnu. - Kalmikiļ
"It o. Subkovs.
„ liSija fragmaatti
zirgi, kas sacentts pat ar kazaku au- vodams Cedioslovakijā. savā laikā «ŗjj ^{Jf i I^JSiS^ o * * % « ^ ^
lēkšotajiem. Cara armijā kalniki bijis prezidentu Masarika un Beneša Aki. Dtkum«')a uuttkoiu auMkņtv
kopā ar kazakiem cīnījās pret komū- dienestā. Vairums kalmlku ir lop- L'ARJPHS .^•^J»"*^ ^^^HP^Sii^
nīstiem. 1920. g. 5000 kalmlku emig- kopji un zemkopji, bet ir ari Hlsir- ^mSc A^sSiVa'^^SltrttSs^
rēja uz Turciju, kur iestājās angļu digās māsas, veterinārārsti, autome- puiicv. Kripsns MVS usnini norldlji us
un franču dienestā, bet ap 80,000 pa- chaniķi» drēbnieki uc. arodu pratējl.hianw Jg-«^^^^
lika dzīvot Melnās Jūras krastos. Sakari ar pret kalmiMem vērstiem ^««^^^^^^^
Boļševikiem Krievijā nākot pie va-1 Paragvajas laikrakstu pārmetumiem, iija toit|uma teksta lapiņas. Pie keaM
ras. nodibināja Kalmlku pad. repub- vlņņ izceļošana pārtraukU un tie at- f^LJ&ļ^JSS^ MSSLJS??^
liku. Kam vien bija iespēja, tie de- sūUtl atpakaf nz pamatnometnēm. ^Si''XetS^^ ? n ^ A aK
vās trimdā, dala uz Bulgāriju, citi uz Līdz ar to kalmlklem vismaz pagai-} Viinjeva ar loio diiesmSm. »Y «o»
Cechoslovaklju un Franciju. Otram dām izsapņots sapnis par izceļošanu j;ļ««^Si?!irt^^^^
pasaules karam sākoties. Kalmlku no Vācijas, lai aizjūras zemēs rastu itmiSri^tku^^^^^^
pad. republikā vēl dzīvoja 175,000 sev darbu un jaunu drimteni. IRO tus. DV bitdHfm. ksslcari «s««Jļ*
kalmlku. kas bija krasi pretkomūņis- tomir ^c, j»J^9td tedosiea aekmlgl SM^U^SSf^SS!
tiski noskaņoti. Viņus pakāpeniski atrisināt ari šo māpējušo problēmu I itvimi J. Bamanfs dnitkMmi, K. »
Izsūtīja gan uz Sibīriju. 1 ^ uz citiem un paHdzēt Izcelol nepatiesi un ne- UJT^^^S;,!?^^
padomijas apgabaliem. 1948. gadā I vietā apvainotiem kalmlku bēgļiem. ISfwWK. ugK^^^ * RoUsuki, « .
•ekoJoliem^Latvijas juristiem: ' i S n ' l ^ ^ i ^ ^ vadonis 13JSmT"»'\k^^^^^
J ā n i s Salna -J<rūmberg.Kre-ļpM M. DWf«nM la^iSu^k^^^^ Slaveni bija viņu audzētie trimdā ir Dr. S. Stepanovs. kas, dzl- Rakstnieks j . Sudŗabtoj ii
ling Straise Nr. 50, Zfm. 119. Runā» H^a un OUtona ātmenet 41.TO. Ulmas
lama no. £nlLkfJi^l :«14i.^^1 a Mm A\Mi§ I Dlaftlvkiae šIuS . eOvs.v aluldts. dUrtafuodnzei .430.098. . EIdguauarņdus Izņemot sestdienas un svētdienas. eentrtiā komiteja » , piterii osou 2o.«,
Aleksandra Plauks un RŪ-fvW Krtsia deieĶSU p, MOrnieks 5.
dolfs Plauks ^ (24) Neustadt/h(?*&^«y^«>\^^^^^^^^ ^^'^'^
Holstein. Regional Secondary School. Kaim komiteja iziaka •innigu patei*
Andrejs Skujskurbe — JJ^S !!l!!Sffii•^^^^^«S***"* fiedolijiem un
s t u ^ ^ cmnt^nMi mtul^^
gart, Funkkaseme BL 2, Zim. 38a. I tautai ptedf^go pēdijia atduiat vieui
Walter Woit — 08) Wie8ba- «vj5»,»!«ws^^
dei^^peater Kolinnaden. ^^^Jko^pt^iUtlS^ ^^^^
ņltritens Loebers — Lūbeck,{iami apkopt ari Soi kaput un uzukt pte-
Finkenberg 44. Pl»snes. kas veicama tika! ar
8ateir.k.tUk«.J.«tllu«n»..tbiļ- S&fflrK^rM*!^^^^^^^^ (^It,
ou Bievl«no]tn»i pastmarkai. LCKItņm'Don.u. wohnheim BUck«rk.Mrn*,
Jut!«ikrt Boaurel domitla raksti ««"««T. ŪS ZOM.
awfMDetaMld.LHer.BLI. I teS?ko£W"
KUBS VAINĪGS?
AGATES KRISTI ROMĀNS
(Beigas)
Ndatmfgi kārta Anna Moriso ceļojums us Pariti un man*»
tojuma pieprasījuma datuma sakrita ar manu ierašanos Pa»
Tizē, kur mani pavadīja ar! miss Oreja. Tas ļums nekfidfl
slņl nepatika; Jo vai nu Dienas Jaunkundze, vai es pats va-rijam
Annu Moriso utzimēt Madlēnu« kas reizē bija lēdijas
Horberijas apteksne.
Jtla tadē] meģlnftifit nodibinfit ar viou kontaktu, kas Jums
tomēr neizdevfis. Beidzot ari JOs devāties uz Parīzi un no-skaidrojat
ka Anna starplaika jau bijusi pie advokāta. Kad
viņa atgriezās hoteiivJOs viņai pastāstījāt par satIkSanoa ar
mani. Lietu attIsUba guva bīstamu pagriezienu un tā Jūs
IziķiraUes rīkoties ātd.
Jau paša sākumā Jūsu nodoms bija ^ neļaut Jaunajai sievai
pārāk Ugl priecāties par mantotajām bagātībām. TQli9 pēc
kāzām Jūs sastādījāt testamentus, kuros viens otru iecēlāt
par vienīgajiem mantiniekiem. Cik aizkustinols iests..
Sākumā Jūs izvēlējāties ērtāku ceļu. JQi man iķiet būtu
devufties uz Kanādu itin kā lai uzsāktu praksi. Tur Jūs atkal
būtu saukusies Ričarda vārdā, un būtu satikulies ar savu
Jauno sievu. Iespējams, ka Rlēarda kundze tad neilgā laikā
būtu mirusi no kādas slimības, bet viņas bagātības palikušas
viņas dziļi satriektajam atraitnim. Pēc tam jūs būtu atgrie-susies
AngUJā kā Normans Gāls, kam Kanādā izdevusies lai­mīga
«spekulācijai...
Bet tagad, pēc Annas Moriso nepatīkamās sastapšanās ar
mani, Jūs uzskatījāt par vaļaddgu rīkoties zibeņātri.'*
Kamēr Puaro uz kādu sekundi Ievilka elpu, Normans Gāls
atmeta galvu un spalgi Iesmējās:
,,JŪ8U spējas Iepriekš paredzēt citu ļaužu nodomus robe-iojaa
gandrīz ar greizsirdību. Puaro kungs!*" viņš zobgalīgi
sadja. „Taeu tas, ko Jūs nupat Iztēlojāt, gan nebūs nekāds
pierādījumu materiāls, Jeb tomēr?'*
„Vaibūt tiešām nē,'* beļģis mierīgi atbildēja. ,,Taču man
ir ari daži pierādījumu materifills**
,JPatiesl?** labojās Gāls. ..Varbūt Jums Ir pierādījumi tam.
kā ea nogalināju ZIzell, kur taēu ikviens no maniem ceļa
bleMem skaidri zina, ka es savu vietu nepametu?"
HES Jums pastāstīšu itin precīzi, mister Gāl, bet par spīti
tam Jūsu rokas koferi atradās balts linu auduma ķitelis,
kādos nēsā ārsti un zobārsti savās runas stundās. Kādēļ jūs
a^ūtu ceļojumā ņēmāt šo ķiteU līdzi? Kādēļ? Tādēļ, ka tas
atgādina sjuartu darba tērpu..,
Kad kafija bija pasniegta un stjuarti apkalpoja otrā no­dalījuma
pasažierus, jūs devāties uz tualeti uzvilkāt ķiteli,
lebāiāt vates vikšļŗus aiz vaigiem, tā kļūdami resnāks, iznācāt
atkal ārā, paņēmāt kādu tējkaroti, kas atradās virtuves
trauku sudraba kastītē, un, ar karoti rokā. imitējot stjuartu
lUtroa steidzāties pa vidus eju pie Zheles galda. Jūs
Iedūrāt viņai dzelksni artērijā, atvērāt sērkociņu kārbiņu un
palaidāt vaļā lapseni» pēc tam devāties atpakaļ uz tualeti,
kur atkal parvērtāties par Normanu Gāļu. un omulīgi aizgo*
tijātiea a^^akaļ ua savu vietu. Viss tas notika dažu minūšu
laikā.
Neviena nepiegrieza Ipalu vēdbu stjuartiem. Vienīgā per­lona,
kas būtu varējusi Jūs pazīt, bija Dienas jaunkundr^e.
Bet Jūs Jau zināt, kādas ir sievietes. Tiklīdz sieviete pal'ek
Viena» vljļ^a Izmanto pdijumu, lai pamestu skatu spoguli, lai
nopūderētu degunu un, vaH)ūt, ar! lai uzkrāsotu lūpas vēl
par kādu nieku sārtākas.'*
,.ArkārtIgi Interesanti!" ņirgājās Gāls. „Taču tas, diemžēl,
nenotika. Vai Jums vēl kas sakāms?'*
,.Ak. pat ļoti daudz! Kā Jau es sacīju, cilvēki pa laikam
sarunās kļūst vaļsirdīgi... Jūs bijāt pietiekami neprātīgs,
pieminēdami, ka kādu laiku storādājāt kādā Dienvidafrikas
farmā. Zināms — vienu gan Jūs nepieminējāt, un proti, ka
i l farma bija ēflsku farma.. .**
Pirmo reizi Normana Gāla sejā pavīdēja balles. Viņš mē­ģināja
runāt, taču mēle atteicās paklausīt Viņa vietā runāja
Puaro:
,.Jūs tur strādājāt, nesdami savu īsto vārdu Ričards. Kādā
uzņēmumā, ko mēs nosūtījām uz turieni, Jūs tikāt uzzīmēti,
un ar ŠI uzņēmuma palīdzību Jūs ari Roterdamā tikāt Iden­tificēti
par to pašu Ričardu, kas apprecēja Annu Moriso."
Ar Normanu Gāļu iķlta noUkusI kāda pārmaiņa. Skaistais,
staltais Jaunais vīrietis kļuva par Žurkai līdzīgu radījumu,
kas bailīgiem skatiem slepeni meklēja bēgšanas iespējas un
neatrada tās...
..Tā bija steiga, kas Iznicināja jūsu plānus," paskaidroja
Herkuls Puaro. ,.Sv. Marijas institūta priekšniece paātrināja
lietu attIsUbu, telegrafējot Annai Moriso. Būtu izskatījies aiz­domīgi.
Ja šo telegrammu atstātu neievērotu. Jūs, Norman
Gāl. pratāt savai sievai iestāstīt, ka vienu no Jums abiem
apvainos slepkavībā, ja viņa nenoklui^s zināmus faktus. Kad
Jūs pēc tam salikāt Annu Parīzē, viņa savukārt paātrināja
lietu gaitu baiļu dēļ. ka es varētu viņu — Zizeles meitu, pa­ņemt
pamatīgi uz grauda; bet varbūt ar! tādēļ, ka Anna
pa^ sāka salūst pret Jums neuzticību. Vārdu sakot — jūs
viņu iTvillnālāt no hoteļa un piedabūjāt iekāpt vlldenā; Jūs
ar varu icpūtāt viņai zilskābi un iespiedāt rokā tukšu pu­delīti."
„Meli un vēlreiz meli!" iebrēcās Normans Gāls.
,.0, nē. Uz viņas kakla mēs atradām vietu, kas...*"
,.NolādēU meli, es atkārtoju vēlreiz!"
,.Bcz tam jūs atstājāt pirkstu nospiedumus uz pudelītes."*
„Jūs melojat! Man rokās bija..."
„A, jums rokās bija cimdi?... Man šķiet, mesjē, ar šo mazo
atzli^anos mums pilnīgi pietiek!"
„Jū8, nolādētais okšķeri! Jūs. uzpūtīgais mērkaķi!"
GluiU bāls no dusmām ar līdz nepazīšanai pārvērstu seju
Gāls metās uz Puaro. Bet Inspektom Džaps bija ātrāks. Tu­rēdams
viņu savos dzelžainajos tvērienos, viņš sacīja:
„Džēms Ričard, alias Norman Gāl, man Ir Jūsu apcietinā­šanas
pavēle, kas izdota par slepkavību, ko jūs izdarījāt ar
iepriekšēju nodomu. Man jāatgādina jttms, ka vUs, ko jūs
sakāt, tiks izlietots kā pierādījumu materiāls."
Jaunā virleša ķermeni sagrāba spēdgi drebuļi; viņš šķita
tuvu sabrukumam. Daži policisti tūliņ pārņēma viņu savā
ricibā un aizveda.
..Ak, Puaro kungs!" iesaucās misters Kleruljs un kratīja
mazā beļģa abas rokas. ,,Tas bija manas ddves uztraucošā­kais
pied;dvoiums. Puaro kunp. jūs bijāt lielisks!"
.J^Jē. nē." kautrīgi smaidīja Herkuls Puaro. „Džai» ir pel­nījis
tikpat daudz uzslavas cik es. Viņš Ir paveicis neticamo,
lai Identificētu Gāļu kē Riferdu. Kanādas polidja meklē
Ričardu. Kāda meitene, ar ko Gāls viņā krastā bija sapinies,
izdarijusl pašnāvību; un tomēr maz pamazām atklājas fakti,
kas norāda uz slepkavību."
..Šausmīgi!" iesaucās rakstnieka.
..Viņš ir miesnieks," sacīja Puaro, «Un kā visi miesnieki —
pat«ka sievietēm."
„Nabdga Džēna Gr^al"^
,Jā, Dzīve var būt briesmīga — tā es viņai sadju Parīzi.
Bet viņai ir drosme, gan viņa Izsitīsies cauri"
Paviršām kustībām viņš sakārtoja kādu lailorakstu gubu,
kas Gāla mežonīgajā lēcienā bija Izjukusi PēkSņi kaut kas
saistīja viņa uzmanību — tas bija kāds Venēcijas Ķerras uz­ņēmums
zirgu sIcrIeSanās sacīkstēs. Zem tā bija paraksts:
„Lords Horberljs sarunājas ar savu draudzeni.**
,.Lūk. šeit,** viņš sacīja un pasniedza misteram KlensIJam
avīzes lapu. ,.Pēc apmēram gada būs lasāms: drīzumā sagai­dāma
lorda Horberija un MIss Venēcijas Ķerras laullbasl*
Un vai Jūs zināt, mister KlensIJ, kas šis laulības ierosināja?
Herkuls Puaro! Taču tās nav vienīgās laulības, kuras esmu
ievadljls.-
„Seko lēdlla Horberija un Mr. Barraklāfs?**
,.Ak. nē. Sl lieta mani neinteresē nemaz." viņš drusku pa­liecās
uz priekšu: ,.Nē — es domāju Zana Dipona un Džēna
Grejas laulības. Jūs tās vēl piedzīvosiet!**
Pēc mēneša ĪMnn Ieradās pie Puaro.
,.TalsnIbu sakot, man būtu jūs Jāienīst mesjē.**
Herkuls Puaro, kam iesāpējās sirds. Ieraugot viņas Mlo
seju un tumšos riņķus ap acīm laipni atbildēja:
„Varat mierfgi mani kādu drusciņu art Ienīst, Ja tas jums
dara labu, mans bērns. Taču esmu tajās domās, ka piederat
tiem. kas labāk skatās acis patiesībai nekā dzīvo mell^ pa­radīzē.
Un varbūt Jūs tajā nemaz nebūtu diezin cik Ilgi dzī­vojuši.
Jo tikt vaļā no sievietēm - tas ir lāsts, kas vēršas
plašumā.**
,.Vloš bija tik laipns un pievilcīgs.** sacīja Džēna un pēc
kāda briža klusi piebilda: ,.Es nekad vairs neiemīlēšos.**
„Pats par sevi saprotams, ka nē," piebiedrojās Puara
,Jums ŠI dzīves puse vairs neeksistē.**
Jaunā meitene pamāja: ,Bet man Ir vajadzīgs darbs —
Interesants darbs, kurā es varētu pilnīgi iegrimt.**
Puaro atzvēlās savā krēslā un lūkojās f^estu apmetumā.
,.Es jums Ieteiktu kopā ar Diponiem doUes uz Persiju,
Citādi Interesantu darbu būs grūti sameklēt**
,.Bet... bet man šķiet, ka tas toreiz bija tikai tāds jūsu
izdomāti iemesls."
..Gluži otrādi, mademolselle. Archaloloftija un aizvēsturiskā
keramika mani tik ļoti saista, ka es patiesi nosūtīju to Cekt^
ko toreiz Parīzē apsolīju dāvināt Šorīt agri es uzzinātu, ka
abi Dlponl pārliecināU par savu piedalīšanos ekspedīcijā.
Vai Jūs protat zīmēt?**
,.Skolā es zīmēju pat loti labi."
..Lielisku Tas Jums ļoti noderēs.**
Džēna Greja apmulsusi roUļājās ar savas r^^cassomlņa
slēdzi.
..Puairo kungs. Jūs taču... Jūs taču šo naudu neupurējāt...
manis dēļ?" viņa stomījās. ..Aiz labslitllbas?"
,.AIz labsirdības?" Puaro izlikās, ka pat domas par to
viņam ir pretīgas. „Naudas lietās es nepazīstu nekādas lab­sirdības,
paturiet to vērā. Tur es esmu auksti veikalnieks,
mademolselle."
Viņš šķita tik apvainota, ka Džēna tūliņ lūdza pledc^nu.
Tad viņa piecēlās.
,.Katrā ziņā būtu pareizi, ja es tagad apn^klētu muzeju un
aplūkotu kādus aizvēsturiskās keramikas paraugus.**
„Tā patiesi ir apsveicama ideja."
Uz sliekšņa viņa apstājās un nāca atkal atpakaļ.
JPuaro kungs, varbūt tai zināmajā gadījumā Jūs neļāvā-
«w labsmiibal, bet personīgi pret mani Jūs esat blJls ārkār-
Vlņa noskūpstīja Puaro uz pieres un aizskrēja.
„Tas bija burvīgi!" pasmaidīja Herkuls Puara
. 1 *
ļSMi» «diem sa- esam
vai birzs tam
ktojuins k i pati zii^i.
S neskaitāmi lopu nfi<to..
X MV tikpat ka ne- Metas S r i i ^ «toetru braucift lāMSwBn»i, - BReotv jduz gīvaonjua,m k o gNuombrāajui
Bet ti
— viņi _
nesta dil|
„Kaln<
ttlmdi, Zaiajijzplatijuma iur
Wmm tunil pelēkas, baltas
Hmmmt būdas, ka lielas
ļļjļi^^Tl» ciivSku mājokļi. Ne- „Kaln<
ŗ * » ^ 5. varbūt ari 10 saka d
lilP" '>ūdas ierauga Baltas
|p«'-to«pvSrlna malaL Au- vai iw
ļ - j - J J t e i ar Tēja ratu gala. , P . X
iWWltt,Baa diķItU vai ce- nfe fau
iJSJ^tojJbtUov.ik TltMa ptea ntakva nkerkia. sS TSas iStic
; H«V»tfe Kr^tafc^ lopus pa- apūdSi iSCfi"^'*^*'^ .•Sl«E«-TJitSo^»^tl" ?sa*im nieks tos mPeast thiedkstiStiT. l
fiZjJ^ Te kida salm- Wdāin,*'«'
im^lJ^^ gan 55m pat mf"
^^^i'V? otra par to nos"
% P*""» P8c Sav. Toties skal
i «— aug veseli
Sise-ym
biaku lerMnis P8c trt
Argentl
Painodlna
^ N p ā r i^
dzel-
'^'Piclt J
Block