Bavarijas Latviesu vestnesis, June 25, 1949

              L A T V I JA Sestdien, 1949. g, 25, junijg ļļA
m
m
m
ļ
Nobalsošana par „pasaules
pilsētu" Bad Kisingenu
Faskumjas pārdomas par idejām un veikaliem L
Krustvārdu mTkla
Starp plakātiem, kas aicina uz
deju vakariem, uz deju kursiem/uz
Teo Ļingena viesizrādi, uz Hansa
Mozera viesizrādi, uz Paula Herbi-gera
viesizrādi, uz Brauna bāra
kokteiļu partiju, uz „Kurhaus-
Kasino" varietē programmu, uz
iJPalast - HotĢl Sanner" spēļu k a -
8in(ļ> ruleti, uz izbraukumiem mo­torlaivā,
uz ciemošanos augstajā
torni aiz pilsētas, uz kino, kas rāda
grāfa Montekristo atriebību — starp
l i em daudzajiem krāsainajiem pla­kātiem
Bad Kisingenā parādījušies
āri tādi, kas aicina uz kaut kādām
vēlēšanām.
Es saku uz kaut kādām vēlēša­nām
tāpēc, k a samērā ma? i r to c i l ­vēku,
kas vispār apstājas, lai šos
plakātus izlasītu. Kāpēc gan arī
apstāties pie plakātiem, ja var stā­vēt
pie skatlogiem ar jaunākiem
Šveices pulksteņiem, kas ietverti
gredzenos apmēram tā, kā vecos
laikos mēdza gredzenos ietvert zī­mogus,
vai pie skatlogiem, kas rāda
sudraba, platīna un nezin kādu vēl
lapsu kažokus. Kāpēc apstāties un
lasīt plakātus tādā pilsētā, kur ir
— ja neskaita IRC galvenā štāba
republiku — tikai divējāda veida
cilvēki — tādi, kas saucas peldviesi
un tāpēc i r spiesti izdot naudu, un
tādi, kas i r vietējie iedzīvotāji un
tfipēc uzskata, ka viņu svētākais
pienākums ir visiem citiem cilvē­kiem,
naudu atņemt.
Bet plakāti patiesībā ir interesan­ti.
Tie vēstī, ka Bad Kisingenas ie­dzīvotājiem
— ne peldviesiem, bet
īstajiem kisingeniešiem — vaja­dzētu
Iet balsot par to, ka viņu pil­sētai
pirniai visā Vācijā jākļūst
„pasaules pilsētai''.
Kad papēti, ko tas īsti nozīmē,
tad no oficiālas puses kļūst zināms,
ka pasaules pilsoņu savienība — tā
pati, ko no Parīzes vada pasaules
pilsonis Nŗ.l — Gerijs Deviss —
ierosinājusi piecās pilsētās dažādās
Eiropas valstīs rīkot balsošanu par
to, vai šīs pilsētas vēlas būt savas
valsts pilsētas, vai tām Icbāk pa­tiku
«pasaules pilsētas** gods.
Princips tā tad i r skaidrs, cik
tālu domājam par spēli ar vārdiem.
Kādā veidā Bad Kisingenā vai kā­da
cita pilsēta no Vācijas sastāv­daļas
varētu pārvērsties par pasau­les
sas^tāvdaļu, tas, protams, nav tik
skaīdifs un arī propagandistu pulci­ņam,
kas atbraucis uz Bad K i s i n ­genu,
lai mudinātu iedzīvotājus do­ties
pie urnām, Šis jautājums nav
tjk skaidrs, lai tie varētu atbildēt
gluži konkrēti un tā, lai katram
būtu saprotams, kas īsti ar viņu
pilsētu notiks.
Pasaules pilsoņu ideja ir noārdīt
konkurētāju, konferētāju un karo­tāju
valstu robežas un paziņot, ka
visa cilvēce ir viena saime, visa pa­saule
tikai viena valsts, kur visiem
cilvēkiem vienādas tiesības. Diem­žēl,
šķiet, ka, stājoties pie pirniā
mēģinājuma rīkot nobalsošanu par
vai pret šādu pasaules iekārtu, do­mas
paudēji, novirzījušies no no­pietnā
ceļa tādā virzienā, kas, gri­bot
vai negribot, atgādina farsu.
,JK:āpēc taisni Bad Kisingeriā?"
jautā gandrīz visi nopietni cilvēki,
kas šinīs dienās dzirdējuši par no­domu
rīkot pirmo tāda veida bal­sošanu
Vācijā pilsētā, kas ne pēc
iedzīvotāju sastāva, ne darba ap­stākļiem,
ne saimnieciskās struktū­ras
neatgādina tipisku Vācijas pil­sētu
pēckara laikmetā.
Diemžēl, liekas, ka tīši vai netīši
Bad Kisingenas birģermeistara i n ­tervijā
ar kādu žurnālistu pateicis
visskaidrāko patiesību: „...bez tam,
protams, šāda balsošana būtu laba
reklāma mūsu pilsētai, kam vairāk
nekā visām citām pilsētām svatļīgi'
viesi no citām valstīm." ^
Kāds cits kisingenietis, kas skatās
uz visu lietu stipri skeptiski,un pat
ar krietnu rūgtumu, savukārt iz­teicies:
«...Pasaules pilsoņi? Kisip-genieši
nekad nebūs pasaules pil­soņi!
Viņi vienmēr bijuši un būs
tikai naudas pilsoņi."
Ir liels kārdinājums viņam pievie­noties,
jo šai pilsētā, kas divos ka­ros
palikusi pilnīgi neskarta, ne­skarts
palicis arī tas vecais gars,
kas joprojām vēl vēstī, ka vislabā­kie
laiki bijuši tad, kad te ik gadus
viesojās Krievijas cara galms, karr
riešu rindas stāvēja no „Hotel Rus-oischer
Hof" līdz Rakoči avotam ar
veselīgo ūdeni un cilvēkiem, kas
lunkanām mugurām tecēja gar šo
kariešu rindu un no ik ekipāžas ie­krita
saujā pa zelta rubulim.
„Hotel Russischer Hof" pastāv vēl
tagad. Tam nav ne tik daudz, ne
tik bagātu viesu kā toreiz. Jādomā,
ka kisingenieši tagad priecīgi pār­dēvētu
to par „Hotel W€ltbūrger",
ja vien zinātu, ka ar to durvju sar­gu
dzeramnaudas pavairotos kaut
vai par pieciem feniņiem dienā. U n
tad kļūst drusciņ skumji par to, ka
nopietnu domu, kas varētu izaugt
par lielu ideju, ja tai ļautu cienīgi
nobriest un attīstīties, izmanto p
tikai lētiem cirkus trikiem, bet arī
— vēl iekām tā īsti piedzimusi —
tik sīkiem veikaliem.
Aleksandrs Liepa
Jau pirms Lieldienām, kad no
Hudzonas puses Ņujorkas šķērsie­lās
vēl pūta skarbi vēji, pasaules
lielākajos tirdzniecības namos jau
simtiem vasaras kleitiņu gaidīja
pircējas. Un tās nāca, milzu sludi­nājumiem
un reklāmām pievilinā­tas.
Dažāda vecuma dāmas drūzmē­jās
lielajos konfekciju namos, pār­cilāja
pirkšanai izliktos apģērbus,
meklēja šai tērpu jūrā sev piemē­rotu
krāsu un lielumu un tad stei­dzās
iekarot sev brīvu pielaikošanas
kabīni, kas dažkārt prasa diezgan
lielu veiklību un izmaņu.
Gatavas kleitas pirkšana Ņujorkā
norisinās citādi, nekā tas parasts
Eiropā, kur pārdevēja cenšas atrast
tērpu, kas atbilstu pircējas vēlēša-iAMmkm
No cīņas divu ASV universālveikalu starpā
pilsela nopelna 100.000 dolārus
Kurp noved neprātīga konkuren­ce,
rāda divu amerikāņu universāl­veikalu
sacensība, kas sākusies
pirms dažām nedēļām un domājams
turpināsies vēl vismaz mēnesi. K a -
lifomijas piekrastē no Sanžože līdz
Sanjego pilsētai atrodas 81 Zriftija
firmas drogu veikali, kuros pēc
ASV paražām pārdod arī atspirdzi­nājumus,
kūkas, bifštekus, siltas
desiņas, kriminālromānus un jaunā­kos
laikrakstus. Sai pašā apvidū
Vilāna firmai pieder 458 veikali.
Zriftijs savus uzņēmumus pēdējā
laikā bija sācis rotāt ar krāšņiem
plakātiem:„Ple Zriftija viss ir lē­tāks."
Vllana firma uz to atbildēja
ar tikpat daudz solītāja saul<li:
„Vllanam i r viszemākās cenas."
Viss gāja puslīdz godīgi, kamēr
aprīļa beigās abi pretinieki uzsāka
pat amerikāņu apstākļos neparasti
asu konkurences divkauju. Nepilnus
100 soļus viena no otras abas firmas
reizē atklāja vienas un tās pašās
P a r , pieciem centiem — piecas
kokas.
pilsētas galvenajā ielā jaunus vei­kalus.
Abu veikalu vadītājiem fir­mas
bija devušas rīkojamu nemitīgi
pazemināt cenas par 1 centu, ja
pretējā puse dara to pašu. Pirmās
dienas pēcpusdienā neilona zeķes,
kas caurmērā maksā 1,5 dolāru, pie
Vīl^na bija dabūjamas par 89 cen­tiem,
stundu vēlāk par 86 utt. 24
stundu laikā pretinieki pakāpeniski
pazemināja cenas līdz 69 centiem
par pāri labāko neilonu. No abu
firmu lielajām noliktavām smagās
mašīnas nepārtraukti pieveda sa­stāvējušās
preces, ko par nebijušām
izpārdošanas' cenām laida tirgū.
Otrā dienā pirmšķirīga bārdas ota,
kas normāli maksā 1,3 dol. bija pēr­kama
par 3 centiem. 100 aspirīna
tabletes maksāja 5 centi. Zriftija
veikalvedis mēģināja konkurenci
„sist" ar lētām āboļkūkām. Parasti
gabals vēl siltas āboļkūkas, ko K a -
lifomijā pasniedz ar saldējumu^
maksā 10—15 centu, bet Zriftijs
pēc vairākkārtīgas cenu ptzeminā-šanas
visiem, kam vien to sirds kā­roja,
izsniedza šādas saldējuma ro­tātas
āboļkūkas par 1 centu gabalā.
Pilsētas bērni pārēdās. Par mazāko
ejošo naudas gabalu 5 centiem
izsniedza porcijas, ko nespēja lāga
pievārēt pat pusaudžu ēstgriba. Kad
Vilans arī sāka pārdot kūkas par
centu gabalā, Zriftija firma izsūtīja
automobiļos īpašus aģentus, kas 20
jūdžu apkārtē visiem bērniem izdā­vināja
„niķeļus" — 10 centus gaba­lus,
aicinot tos iet pie Vīlana ēst
kūkas. Tas bija par daudz. Sādu
konkurenci pretinieks neizturēja.
Beidzot abi vienojās, ka ar ēdam­vielām
vairs dempingu netaisīs.
Pašreiz cīņa turpinās ar krimināla
romāniem, kurus abas firmas izdala
uz ielas par brīvu, durvju paklā­jiem
un veļas mazgājamo pulveri.
Pilsētiņa, kurā ciņa notikusi, esot
jau nopelnījusi vismaz 100.000 dolā­ru.
Kad žurnālisti vaicājuši Zriftija
menadžeram, kad cenu „krišana" i z ­beigsies,
viņš atbildējis: „Nekad, jo
pie Zriftija viss ir arvien lētāks."
2000 tonnas apeismu
un mimozu ziedu
sieviešu pievilcībai
Daudz dzirdēts par Holandes sla­venajiem
tulpju laukiem, kas i z ­pleš
savu krāšņumu simtiem kilo­metru
tālu starp neskaitāmajiem
kanāliem un vējdzirnavām, atdzīvi­nādami
skarbo piejūras ainavu. Bet
tepat Eiropā i r vēl kāds puķu apga­bals—
franču Rivjēras apkaime, kas
daudzējādā ziņā pārspēj Holandes
tulpju lauku raibos paklājus. Ne­vien
dzejnieki un mīlētāji, bet ari
visprozaiskākie cilvēki te apreibst
tvanīgajos smaržu mākoņos, kas l i ­do
pār visu saulaino Vidusjūras pie­krastes
joslu.
Laikajn ļoti maz latviešu paši būs
bijuši šajā Dieva pasaules stūrītī,
bet DP parasti ir apgādājušies vai
visu pasaules zemju kartēm. Atšķir­sim
Dienvidfranciju un uzmeklēsim
Četrstūri, ko Nezīmē vietu vārdi Nī­ca,
Kannas, Graša un Vansa. Ja
ticēt bedekeriem un* ceļinieku no­stāstiem,
tad šajā apgabalā var
stundām ilgi staigāt gar puķu, lau­kiem
un ieelpot jasmīnu, rožu un
neļķu dabisko parfīmu.
Rivjēras piekraste M territorija,
no kuras nāk vislabākie franču par­fīmi.
Jau 16. g. s. Mediču nama
Katrīna sūtīja savu* personīgo ār­stu
uz Grašu, lai tas tur ierilcotu
viņai sevišķu laboratoriju smaržu
ražošanai. Kopš tā laika Rivjēras
smaržu rūpniecība gājusi x arvien
plašumā, iegūstot ievērojamus dau­dzumus
parfīmu esenču. Maza ilu­strācija:
Grasās parfimērijas vien
ik gadus pārstrādā esencēs apmē­ram
šādus daudzumus ziedu: 2 milj.
kg apelsīnu ziedu, 1,5 milj. kg rožu,
1,2 milj. jasmīnu, 0,5 milj. kg vijo­līšu,
150.000 kg neļķu, 80.000 kg mi­mozu,
60.000 kg rezēdu, kā ari m i l ­joniem
kilogramu citu ziedu. Jāie­vēro,
ka no puķēm var iegūt diez­gan
niecīgu kvantumu smaržu esen­ces.
Piemēram, no 100 kg rožu
iegūst 7 g, bet no 100 kg vijolīšu—
tikai 3 g esences.
Parfīmu destilācija ir ļoti vien­kārša.
Ūdeni ieliktos ziedus sakarsē
stikla vai vara retortē. Līdz ar
ūdens garaiņiem atdalās arī smarž­vielas,
ko pēc tam atvēsinot atšķir
no šķidruma. Un tad vēl kaut kas:
lai dabūtu' īstu „Parīzes parfīmu",
dažādu ziedu esences sajauc dažā­dās
attiecībās. Sīs attiecības i r kat­ras
fabrikas noslēpums, kas dod
vissmalkākās nianses šo fabriku
ražotajām parfīmu šķirnēm. Fran­cūzietes
bieži mīl katra savu lieto­jamo
parfīmu sagatavot pati, kas
tad topl)ar viņas personīgo „noslē-pumu".
Iemīļotākās Parīzes recep­tes
ir šādas (sajaucot līdzīgās da­ļās):
jasmīni un lilijas; neļķes, i r i -
si un vīķu ziedi; neļķes, ciklamas
un lilijas; īrisi, ambra un šiprs;
vijolītes, ambra, neļķes un šiprs.
ošanās tērpi
entītēm, vai
nām. Amerikāņu veikalā atļauts pa­šām
rakņāties pa drēbju kaudzēm,
līdz kamēr laimējas atrast kleitu,
kas šķiet piemērota lielumā, krāsā
un šuvumā. A r iegūto kleitu uz ro­kas
tad nu jāsteidzas uz uzlaikoša­nas
kabīni. Pusstundu te atļauts
grozīties spoguļa priekšā ar uzlai­kojamo
tērpu, arī te neviena pār­devēja
nepiedāvā savus pakalpoju­mus.
Tikai pašā pēdējā posmā, t. i .,
kad pircēja nopietni nodomājusi
iegūt tērpu, tā steidzas nozvejot kā­du
no pārdevējām, kas diezgan prā­vā
skaitā atrodas veikalā, vērīgu
aci sekojot šai «spēlei", un liek tai
izpildīt kases Čeku.
Kleitiņas, kas j au tik agrā pava­sarī
pievilinājušas sev tik lielu
skaitu pircēju, sauc par „sunnies"
(saules tērpiem). Vasarā tās redz,
tikai mazliet variētā gatavojumā,
vai katrai Ņujorkas ielas gājējai
mugurā. Tās i r glītas,, praktiskas,
labi mazgājamas u a . lētas. Parasti
tās darinātas divi (Jaļās un sastāv
no īsta sauļošanās tērpa ar mazu
bolero jaciņu. Daži sau
ir pavisam bez plecu
ari ar ļoti šaurām lentītēm, vai
stipri krokotiem spāmiņiem. Sevišķi
iemīļotas ir tā sauc. meksikāniešu
kleitas sarkanā, zilā, zaļā un brūnā
krāsā, kas valkājamas vismaz trīs
dažādos veidos.
Modernās „saules kleitiņas", kas
jau kopš agrā pavasara iekarojušas
Ņujorkas dāmu simpātijas, dabūja­mas
visos metropoles modes veika­los
— lētākās 14. ielā un dārgākās
5. avēnijā. Ar savām dzīvajām krā­sām
tās iepriecina aci. No logiem
tās raugās garāmgājējos gan punk­tota^,
gan strīpotas, gan puķotas
visdažādākās krāsu harmonijas. Se­višķi
iemīļota Ņujorkā šovasar ir
zilā krāsa.
Tā kā vasaras Ņujorkā parasti ir
ļoti karstas, tekstilveikalniekiem
nemaz nav jābažījas par savu ražo­jumu
pārdošanu. Ņujorkietes valkā
„sunnies" mājās, uz ielas, vakaros
izejot, dārzā, jūrmalā. Sie tērpi ne­apnīk,
jo tie dabūjami tik dažādos
veidos un valkājami dažādi, gan ar,
gan bez jaciņas, atklājot rokas un
plecus saules stariem, gan apmetņa
veidā apsedzot plecus, gan atlaižot
apmetni, kas tad kā spārni brīvi
plandās gar svārku sāniem. Vārdu
sakot, šīs vasaras kleitas pieskaņo-lamas
visādiem gadījumiem. Ne t i ­kai
jaunatne, arī cienījama vecmā­miņa
var izmeklēt sev glītu, prak­tisku
vasarai tērpu, jo veikalnieki
gādājuši par to, l a i ikkatram augu­mam
būtu krājumā liela izvēle. (DT)
ST
Līmeniski: 1, Ievērojams fran»
zinātnieks. 6. Dzērienu mZti
7. Vilkt. 9. Kādas Eiropa^^^^
piederīgais. 10. Sievietes vārds i?
Vīrieša vārds saīsinājumā M
tamais. 15. Nepratējs, nespecill^
18. Aizjūga piederums. 20, NauS^
gabals. 22. Airēt. 23. Zīst 24
ruma mērs. 25, Apdāvinātiba
Stateniiikl: 1. Pretinieki, 2 Ki
misks elements. 3. Vieta VācijLfcii
zina daudzi latviešu kaŗaviri 4
Lūk! 5. Šķidrums. 6. Dzīvībai tM
tas parādību pētītājs. 8. Novērta
10. Strautiņi. 11. Krāsainas. nlL
saistīt. 1(5. Angļu mēra vienība. w
Brukt. 19. Nodrošinājums. 21 Od^i
tvertne. ' ^
lepriekiiējis krustvārdu mlUii
atrisinājums
Umeniskil: U Karpas. 4. OPU. ?. b$.
kūrisms. 81. Olis. 11. SpflcJe. 14.
15. Āzēt. 17. Sampēterls. 18. Ost. ||.
Stāsts. - Stateniski: 1. Klejot, a, RI^
nl8. 8. Alus. 5. Pomāde. 6. virpi 1,
Logāts. 10. Steps. 12. Azarts. 18. t^jH
16. Stfit!
l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l , , , , ! , ! ,^
60 M L J O N U TELEFONA
APARĀTU
ir visā pasaulē. No tiem tris piekt.
daļas ir ASV, bet pēdējā vieti u
72 aparātiem atrodas Indoķīna. Vil*'
nā pašā Ņujorkā ir 2.458.100
tu. Visbiežāk pa telefonu mīl nmit
Buenosairesas iedzīvotāji: ArģentU ļ
nas galvaspilsētā ikdienas notiek!
miljoni telefona sarunu — 21 sanmi
pa katru aparātu — kamēr ŅuJorU
uz katru aparātu iznāk tikai 7 im
Parīzē 5 sarunas, (bo)
BIKSES U N PASAULE
Ļoti elegantais Anglijas bijulili
ārlietu ministrs Antonijs Idens 1^.
pikts uz savu drēbnieku, ka tas v^ •
selas astoņas nedēļas šuj vienu M
bikšu.
„Pasaule i r radīta sešās dienpf»* f
sacīja Idens, „bet jjums viento I
biksēm vajadzīgi divi mēneši!" *
,„Viss var būt," atbildēja drlb-nieks.
„Betparaugāties uz So pi«
sauli, ministra kungs... un tad ajv*
skatāt šīs bikses!"
un konf
asdii
•ļm ««lv.»
VP UH W/l, jeb - nopietns traktāts
valūtas reformas viena gada atcerei
Sievietēm sirds pukst
ātrāk, bet viņas retāk
sajūk prātd
Rūpīgos pētījumos noskaidrots, ka
Eiropas sievietes ir caurmērā par
11,5 cm mazākas un par 6,75 kg
vieglākas nekā vīrieši, dzīvo 7 ga­dus
ilgāk un ēd dienā 500 kaloriju
mazāk. Sievietes sirds turpretī i z ­dara
minūtē 7 pukstus vairāk.
Sievietes retāk izdara pašnāvību
(4 vīrieši pret 1 sievieti), retāk sa­jūk
prātā (3 pret 1) turpretī biežāk
' cieš no aklās zarnas iekaisuma (2
pret 1). No 17 apcietinātiem no­ziedzniekiem
15 i r vīrieši un tikai
2 sievietes, tāpat sievietes arī retāk
piedzeras (7 pret 1). Viņu, rokas ir
apmēram par ZZ^k vājākas nekā vī­riešu,
bet oža par Wk labāk at­tīstīta.
Bez tam sievietes i r par 12'*/o
kutelīgākas, nosarkst par 25"/o ātrāk
un pēc chirurģiskām operācijām at­veseļojas
par 6^/0 ātrāk, (bo)
Vai atminat tos jaukos laikus,
kad par vienu „kamieli" varējām
izbraukāties pa dzelzceļu no Alpiem
līdz Hamburgai un citām lielākām
ostas pilsētām? Toreiz bija DP un
RM. Tagad pagājis tieši apaļš gads,
kopš ir vairs tikai DP un D M . J u ­bileja,
tā sakot.
Nopietnā tautsaimnieku valodā
runājot, šai vienā gadā Vācijas
saimnieciskajā dzīvē notikusi „ie-vērbjama
atveseļošanās, normālizē-šanās
un augšupeja". Pa daļai tas
pats vērojams arī DP dzīvē. Pro­tams,
daudzās nometņu biržās pirms
gada notika arī traģēdijas lin kra-chi,
pēc kuriem dažs labs lieltirgo­tājs
vēl ilgu laiku lipināja sakrātās
R M zīmes uz savu apartamentu sie­nām
tapešu vietā vai arī ar plašu
žestu atdeva tās sievai makaronu
devas ietīšanai. Mēnešiem ilgi dau­dzi
agrākie svešo zonu kolumbl
staigāja apkārt dzelzceļa stacijām
ar tādu pašu līkumu kā repatriāci­jas
birojiem, jo D-markām nepie­mīt
tā patīkamā īpašība kā R-markām,
proti — piebriest kabatās.
Ar dziļi satrfecēju izmisumu un
pašnāvības domām bija jācīnās arī
vareno cigarešu devu saņēmējiem,
skriptu baņķieriem, papīra koferu
noliktavu pārziņiem un citiem ve­cās
R M saimniecības balstiem.
Vēl nopietnākā DP tautsaimnieku
valodā runājot, jāatzīmē visās no­metnēs
kopš viena gada vērojamais
sporta uzplaukums: pēc D M starta
šāviena visur sākās skriešanās pēc
darba. Pēkšņi un jūtami uzlabojās
skrējēju veselības stāvoklis, jo ne­vienam
vairs nebija vajadzīga ārsta
apliecība darba nespējas pierādīša­nai.
Strauji pamodušos DP darba
prieku, šķiet, atzinušas arī mūsu
emigrācijas iestādes, kas tagad jau
daudz plašāk pavērušas mums ār­valstu
robežu spraugas.
Lai šinīs atceres slejās būtu at­ļauts
atcerēties arī tos izmirstošos
DP rūpniecības actekus, kas līdz
valūtas reformai ar savu produk­ciju
gādāja ievērojamā mērā par
nometņu iemītnieku gara pacilāšanu
svinīgos brīžos (it sevišķi tūliņ pfic
algas dienām). Tagad šī produkcijai
nozare diemžēl atstāta stipri novfir-tā.
Veco cienījamo šķirņu — «laļo
vaimanu", „dzimtenes", «krOmu
asaru" un „trijkaulu konjaka" vietl
tagad veikalos parādījušies daUdl
surogāti — pie tam ar svešvalodu
nosaukumiem: Armagnac, Kirchhel-mer
Rot, Curacao, un kā viņus vi­sus
vēl sauc. Arī šai tautas gaumes
sabojāšanā tiešais nopelns ir Jau­najai
DM,
Cerams, ka pēc vēl viena gada
mēs visi jau būsim laimīgi aizmir­suši
nevien RM, bet arī DM, un ap­gādājušies
ar dolāriem, mārciņ§m
un frankiem. Vēl skaistāk gan būtu
—• ar l a t i e m . . . Miks.
Lielā Kopenhāgenas dienas laik­rakstā
nesen bija lasāms īss slu­dinājums:
„Vakara kleitu — tikai
vienreiz ballē lietotu — maina
pret bērnu ratiņiem."
artis!^ Endštrēms Zviedri­jā
bija pazīstams kā „zviedru
Tarzāns", kas katru va­karu
ļāva skatītājiem
sasist uz savas galvas
20 tukšās pudeles. Ta­gad
„vīrs ar cietāko
pakausi pasaulē*'sajucis
prātā un ievietots vājprātīgo ie­stādē.
Pakausis, acim redzot, to-^
mēr nav izturējis.
Kalifornijā šķirta divu slavenu
kinozvaigzžņu triju dienu ilga
laulība. Džemsa Sterlinga un
Dorotijas Fordes lauliba anulleta
pēc dzimstsarakstu nodaļas pie­prasījuma,
jo abi laulājamie bi­juši
galīgi piedzērušies. Forde
pamodusies tikai divi dienas pec
laulāšanas un bijusi neizsakāmi
pārsteigta par gredzenu pirksta.
ļjenJarblbSi
darbS
i ^ l mtorr
«Jam, kfts
r^MļUivedlm ^
;-ļItllain Ame.
•.tu, ka ap8W
I tiesai nevis '
i^lbu. kas
ļfiOllgUSl, fc
au lalkS nolļ
i p i otru. Tiesa f
ļ^droties a*
llriiijlt gaitas,
lajrtdliumiem ,
ItfpraMa b l j
" i ^ l e c l s kā
" Vodleju
i ^ i M ka
I Rīv vairs
J i tantes
PAULI
4tlm. Lat^
tfilu
l JOnljfi.
Iļfiagaŗa t& dtj
UuuUtl neredzf
ipfSka ta dlcj
UsJmlņas nerei
UiiMi dārgais t
b
diim. 187(
Hrpfilnots St\
Hto mīļais
pag. Kalmh
«I «lenEburgas
^' 11. lūnljd
El
Dzii
^ ^ ; i « t a bled,
"ļ-m Cl
i J * Plei
viri
bl
« « I t »