Bavarijas Latviesu vestnesis, June 25, 1949

              8 LATVIJA Sestdien.
Vācu
demokralijas
Ira'" a
Cechoslovakija sākušas
masu apcietināšanas
Tā sagadījies, ka Vācijā dzīvoda­mi
tepat piekto gadu, par vāciešu
politisko dzīvi un vietējiem notiku­miem
esam informēti un interesē­jusies
daudz mazāk, nekā par noti­kumiem
tālākās zemēs. Netaujāsim
Šoreiz, kamdēļ tas tā, bet fakts nu
reiz ir, ka par Etlija partijas at­tieksmēm
Anglijā ar Cerčila opozī­ciju
vai kristīgā Degasperi cīņu ar
itāliešu bezdievju vadoni Toljati
mums ir daudz vairāk zināms, nekā Sm problēmām, kas rodas un kār­ojas
tepat mūsu vistuvākā ap­kārtnē.
Kas notiek Ķīnā, mums l i ­dos
svarīgāks par notikumiem
vienpadsmit vācu „mazvalstiņās" ar
46 milj. iedzīvotāju, kuriem tagad
stiļv priekšā apvienošanas Rietum-vfidjas
federācijā ar savu parla­mentu,
valdību un citiem suverēnās
vajsts atribūtiem. Par zināmu at­taisnojumu
mūsu nevērībai pret še­pat
tuvumā notieitošo varētu būt
novērojams, ka ari paši vācieši
savā kapitulācijas noskaņojumā se­višķi
sākumā ļoti maz interesējās Ear lielākām problēmām, kam ne-jja
tiešas saskares ar viņu ikdie-ou.
Bez tam mums visus šos ga­dus
bijis skaidrs, ka tāpat, ļ kā mēs
pagaidām neesam sava likteņa kun­gi,/
arī daudz lielākās vācii tautas
Bktehl noteica citi, stiprāki spēki.
Vācijas uzvarētāji sava laikā vie­nojās,
ka miera nodrošināšanai vā­cu
tauta pāraudzināma demokrātis­ku
principu garā, atstājot tai gan
vicotu saimniecību, bet neļaujot
Vairs nodibināties vienaņi politis­kam
centram. Paši vācieši šīs dek-ļarādjas
uzņēma ar lielu skepsi.
Tikai tad, kad noskaidrojās, ka Pa­domju
savienība šīs izrīcības saprot
CitSdāk nekā rietumu lielvalstis, no
sava pirmatnējā sastinguma atmo­dās
ar! vācieši, jo tiem nu uzausa
cerība, ka viņi šis domstarpības va­rētu
eventuāli izmantot savā labā.
Neiedziļinoties divu okupācijas re­žīmu
būtiskās atšķirībās, politiski
neizglītoto vāciešu masā ar jaunu
Uguni iedegās zem sabrukuma pel­niem
Joprojām kvēlojošā ideja par
centralizētas Vācijas lielvalsts at­jaunošanu,
kuras eksistence pati
pair sevi jau nozīmētu izredzes uz
agrāku vai vēlāku revanšu. Veik­liem
propagandas paņēmieniem au-
Itrumzonas okupācijas vara veici­nāja
Šo domu no savas puses, pie
kam. tai bija gan pavisam cits mēr- gi ' - ^ visa? vācu apdzīvotās terri-
KUM boiševizēšana. Un tā ka ko­munistu
taktika visai elastīga, tad
dažam labam vācu strādniekam un
^zemniekam pāt rietuihu zonās daž-brŅ
likās, ka no uzvarētājiem vie­nīgi
padomju vara nostājas par
kapitulācijas noteikumu^ sadalītās
Vfipljas atjaunošanu.
Ja pievēršamies vācu politiskajām
Sartijām, kas pēckara gados ar mī-tftro
valdību piekrišanu atjauno-
JuSas darbību vai nodibinātas, tad
pārsteidz .to apbrīnojamā nevarība
^žtves izvirzīto problēmu kārtoša-l^
fi« Seit, saprotams, runāsim tikai
par rletumzonām, jo padomju varas
orbītu viņpus Elbas arī partijas ir
vienīgi militārās varas pavēļu pa­klausīgas
izpildītājas.
Pēckara apstākļiem stabilizējo-tlejs,
vācu partijas gan sauca pēc
paiinoteikšanās tiesību atjaunošanas,
bet kad tām pērnruden uzdevB iz­strādāt
Rietumvācijas federācijas
patversmi, šis darbs tā.ievilkās ga­rumā,
ka to varēja pabeigt tikai pēc
vairākām steidzināšanām. Sava
vaina te neapšaubāmi bija arī visu
partiju zemapziņā gruzdošajā ten­dencē
par vienotas Vācijas atjauno-
SaHu, kādai iespējai Jiegribēja aiz­sist
durvis., Vajadzēja nākt noteik­tai
angļu un amerikāņu pavēlei, lai
satversmi pieņemtu . pirms Parīzes
konferences sanākšanas. Vācu de­mokrātijas
traģēdijas, viena dala ir,
ka tā arī šodien, nevada Notiku­mus,
bet notikumi, vada viņu.
tleSl dienā, kad Parīzē sākās
četru ārlietu ministru konference,
rietumvalstu okupēta vācu zemju
satversmes .sapulce Bonnā tad bei­dzot
arī pieņēma Rietumvācijas fe­derācijas
satversmi. Tā. bija nepār­protama
rietumu .sabiedroto de-monstrādja,
skaidri Izpausta vēlē-
Sanās nostādīt konferenci notikuša
lakta priekšā. Un kaut ar šādas
satversmes pieņemšanu arī doku-mehtējās
Vācijas sašķelšana divi
daļļSs, tomēr atradās vēl pa optimi­stam,
kas noticēja vai gribēja ticēt,
ka trim rietumu valstu ministriem
Parīzē vēl izdosies vienoties arVi-
Sinski par vienots Vācijas atjau­nošanu.
Ja konferences sanākšanas dienā
Vādjas sašķelšana divi daļās šķita
vēl labojama lieta un pagaidu stā­voklis,
tad tagad jau skaidrs, ka pa­domju
viedoklim nemainoties paies
vēl gadi, līdz kamēr abas vācu ap­dzīvoto
zemlu puses atkal saplūdīs
vienā politiskā un saimnieciskā vie-
_,nibā. Aukstā kara radītā pagaidu
r ' ^ j u l d j a kļuvusi par permanentu.
Vatikān.^ nobazijbs par Prāgas ardiibīskapa
l)n Beraoa likteni
Konflikts katoļu baznīcas un če-cliu
valdības starpā turpina saasi-naiies
dienu no dienas. Archibīs-kapa
Beraua pili vēl joprojām ap­sargā
policija, tā ka praktiski pār­traukta
jebkāda satiksme ar ārpa­sauli.
Cechu slepenpolicija cenzē
visu viņa pastu un noklausās tele­fona
sarunas. Saņemtai, informācija,
ka policija ielenkusi arī Olmicas
bīskapa mītni. Pēc sestdienas un
svētOienas katoļu demonstrādjām
tagad sākiišās masu apcietināšanas
Prāgā un provincē. Tās skar kā ga­rīdzniekus,
tā lajus. Neraugoties uz
valdības/ aizliegumu, daudzos diev­namos
tomēr nolasīta arcbibīskapa
Dr. Berana gana vēstule, kurā viņš
vērsās pret komunistiem un tā sau­camo
«katoļu akciju". Tagad sāku­šās
valdības represijas. Sevišķu in­tensitāti
tās sasniegušas Morāvijā,
kur dzīvo visvairāk katoļu. Slovā­kijā,
pēc «valdības rīkojuma, slēgti
20 Jclosteŗi. Visi mūki aizvesti ne­zināmā
virzienā.
Tā ka Prāgas arcbibīskapa darbs
praktiski pārbraukts un viņam nav
iespējams sazināties ar ārpasauli,!
Dr. Berans slēdzis savu konsisto­riju
un atstājis bīskapiem pilnīgu
rīcības brīvību. Tas nozīmē, ka v i ­ņi
var lemt patstāvīgi, nenogaidot
airekiīvas no arcbibīskapa, kas līdz
šim bija katoļu baznīcas galva Ce­choslovakija
un koordinēja visus
reliģiskos jautājumus. Svētā Krēsla
kongregācija Vatikānā pirmdien
ekskomunikēja «katoļu akciju" un
visus tās locekļus. Pēc kard. Mind-centija
apcietinātāju izslēgšanas no
baznīcas tas ir otrs gadījums, kad
pēvests pielietojis šo augstāko sodu.
Cechu komunistu orgāns Lidovi
Novini, komentējot Vatikāna lēmu-»
mu, raksta, ka «sekos arī čechu
valdības Mcība". Interesanti atzī­mēt,
ka Cechoslovakijas oficiālā zi­ņu
aģentūra pēc ekskomunikācijas
vairs nepublicē to garīdznieku vār­dus,
kas pievienojušies katoļu ak­cijai.
No Vatikāna saņemta infor­mācija,
ka pāvests nodomājis Prā­gas
archibīskapu Dr. Josefu Bera-hu
paaugstināt par kardināli, lai
dldinātu viņa drosmīgo nostāju ka­toļu
baznīcas cīņā ar čechu komu­nistiem.
Vatikānā bažas par Prāgas arcbi­bīskapa
likteni kļūst- aizvien lielā­kas,
pāvestam tuvu stāvošas aprin­das
domā, ka jau vistuvākā nākot­nē
var notikt Dr. Berana apcietinā­šana,
jo komīinistu reakcija pret
katoļu baznīcu Cechoslovakija pie­ņemas.
Šīs bažas jo lielākas kļuvu­šas
pēc ministru prezidenta Zapo-tocka
radio runas trešdienas vakarā.
«Zināmi katoļu augstākie garīdz­nieki
ar archibīskapu Beranu
priekšgalā izmanto baznīcu un reli­ģiju,
lai satrauktu tautu ar nepa-reiziļi
informāciju un cīnītos pret
republiku. Šie garīdznieki, sadar­bojoties
ar ārzemju reakcionārajām
aprindām, grauj mūsu valsts struk­tūru
un saimniecību."
No Prāgas saņemta informācija,
ka «katoļu akcija" nodibināta arī
Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.
Slovākija, kā zināms, līdz šim skai­tījās
katoļu baznīcas cietoksnis, jo
te gandrīz visi iedzīvotāji ir katoļi.
Baznīcai te vjenmēr bijusi liela ie­tekme
uz ļaudīm. Tagad komunisti
nolēmuši arī Slovākijā parādīt savu
varu. Vatikāna aprindas domā, ka
šis apstāklis liecina par kādu ,,iz­šķīrēju
pagriezienu" čechu valdības
rīcībā. Sis pagrieziens liek gaidīt
visļaunāko.
Reliģijas vajāšanas aizvien asāku
veidu iegūst arī Polijā. Gandrīz
katru dienu valdība liek apcietināt
kādu garīdznieku, bet Varšavas
prese publicē asus rakstus, kas vēr­šas
pret katoļu baznīcu un bīska­piem.
Polijas primass, archibīskaps
Višinskis jau kopš ilgāka laika nav
pieņēmis nevienu ārzemju žurnāli­stu,
baidīdamies,' lai attieksmes ar
komunistiem vēl vairāk nesaasi­nātu.
,,Tikai ASV reālais spēks spēj uziuret
mūsu prestižu'',
gaka Ecesons pec Parīzes konferences
Ārlietu viceminlstrs Mofli».
apakšnama paziņoja, ka tuvjkii?
kā angļu valdība izdos Balto «T
matu par Pariies konferenci ZtSS
Morisons aicināja apakšnami
cekļus neskopoties ar jautājuni
valdībai par četru Uelo apsnriSS
Par^ē. Sis apstāklis nor5dM?S
ka Londonā labprāt vēlētos nfe ^
spējas plaši un sīki darīt mJi.
bai zināmu Višinska izturēšanMi»!
paņēmienus. Vai Ue būs Ma^5
glaimojoši un vairos tās «mJS
rietumos, stipri jāšaubās.
Rietumvācijā atjau«
nota brīvmūrnieku
Vācu dzelzceļnieki armieru
atjaunot o transīts i
SED otrs priekšsēdis „devies atvaļinājumā"
uz Bulgāriju un Albāniju
Jau četras nedēļas pagājušas,
kopš sākās vācu dzelzceļnieku
sae.ks Berlīnē. Neraugoties ari uz
sabiedroto komandantu pūlēm, vācu
dzelzceļnieki nesolās atjaunot dar­bus
tik ilgi, kamēr pilnīgi neapmie­rinās
viņu prasības. Pēc tam, kad
trešdienas rītā dzelzceļnieku pār­stāvji
vispār! atteicās uzsākt darbu,
tās pašas dienas vakarā viņi bija
ar mieru atjaunot transitsatiksmi
un izlaist preču vilcienos, kas pie­nāk
ar pārtikas līdzekļiem no Rie­tumvācijas.
Dzelzceļnieki solījās jau
23. jūnijā ierasties Berlīnes preču
stacijā, lai savestu kārtībā signali­zācijas
ierīces un pārmijas. Viņi
noorganizējuši arī tā saucamo „paš-palīdzības
dienestu", kam jāgādā,
lai preču vilcieni no rietumiem ne­kavētos.
Ceturtdienas rītā britu sektora
komandanta vietnieks plkv. Bons
paziņoja, ka šāds Berlīnes dzelzceļ­nieku
atrisinājums ir nepieņemams
un par to neiestāsies arī sabiedrotie.
Bons paskaidroja, ka pēc, vienoša­nās
kontrolpadomē, visu gerlines
dzelzceļu uzraudzība nodota padom­ju
kontrolētajai dzelzceļu pārvaldei.
Vienīgā izeja, pēc britu pulkveža
domām, ir pilnīgi atjaunot kustību.
No tā izriet arī savādais stāvoklis,
ka līdztekus sarunām Parīzē par
miera stabilizēšanu, Sumans ar Bē-vinu
piedalījās arī apspriedēs Luk-semburgā,
kur lēma par Rietumei­ropas
aizsardzību, ja tai uzbruktu
viens no Parīzes sarunu partneriem.
Sāds stāvoklis apstiprinātu vācu
sociāldemokrātu līdera R. Sumacbe-ra
paradoksālo izteicienu, ka Vāci­jas
problēmas faktiski nemaz nav,
bet ir viena nedalāma Eiropas pro­blēma,
kurā sava vieta arī Vācijai.
Bet arī šīs plašākās problēmas r i ­sināšanā
vācu demokrātisko spēku
darbība līdz šim nav bijusi daudz
manāma. Ārējie apstākļi ir viena
lieta, bet bez tam līdz šim acīs
krita vispārējs intereses trūkums
pašos vāciešos. Tā ir vācu demo­krātijas
traģēdija, ka iedzimtas
mentalitātes vai kādu ārēju apstāk­ļu
dēl tā vienmēr no jauna parā-i
oās politiskā skatuvē pēc kāda ka-
. tastrofāla notikuma, bet iekšēja
spēka trūkuma dēļ spiesta atdot sa­vas
pozīcijas stiprākai varai. Fr. 1.
Berlīnes britu sektora komandan­ta
vietnieks plkv. Bons otrdien
publicēja oficiālu uzaicinājumu
15.000 vācu dzelzceļniekiem atjau­not
darbus iespējami drīzā laikā.
Savā uzsaukumā viņš norādīja, ka
padomju sektora transporta lietu
kārtotājs ģen. Kvašņins ar rakstu
rietumu sektoru komandantiem ap­solījis,
ka nedz krievu iestādes, nedz
vāqu dzelzceļu pārvalde nepiemēros
nekādas represijas dzelzceļniekiem.
KV|ašņins bez tam apsolījis 60 proc.
apmērā izmaksāt algas rietumu
markās. Plkv. Bona aicinājumu, kas
bija publicēts ari amerikāņu un
franču sektora komandanta vārdā,
vācu dzelzceļnieku pārstāvji ap­sprieda
trešdien. Viņi. paziņo ja, ka
dzelžeļnieki darbus neuzsāks, jo
ģen. ļ Ķvašņina solījumu uzskata par
nepietiekamu. Lai gan satiksme ar
Berlīni vēl joprojām nav atjaunota,
pārtikas līdzekļu agrākajai Vācijas
galvaspilsētai pietiek 60 dienām,
ogļu — 93 dienām, bet degvielu —
218 dienām.
Amerikāņu licencētais laikraksts
Tagesspiegel ziņo, ka notikušas lie­lākas
pārmaiņas Berlīnes podamju
orgānā Tāgliche Rundschau. Vairāki
redaktori atlaisti vai apcietināti,
Sīs pārmaiņas skārušas vietējo no­daļu,
ārzemju informācijas un bilžu
redaktoru. Amerikāņu sektora rai­dītājs
RIAS sakās zinām, ka pa­domju
informācijas daļas vadītājs
Tulpanovs uz ilgāku laiku piešķīris
atvaļinājumu SED otram priekšsē­dim
Ulbricham. Savu atvaļinājumu
viņš pavadīšot Albānijā un Bulgā­rijā.
Informētas aprindas domā, ka
Ulbricha , aizbraukšana uz minēta­jām
satelītvalstīm izskaidrojama ar
vācu Grieķijas brigādes organizē-šsinu.
ASV ārlietu ministru Ečesonu, at­griežoties
no Parīzes konferences
Ņujorkas lidlaukā sagaidīja prezi-dants
Trūmens. Sis apstāklis se­višķi
izcēla uzmanību, kādu ASV
prezidents velti četru Uelo sarunām.
Ārlietu ministrs jau dažas stundas
pēc ierašanās Vašingtonā devās pie
Trumena un viņam personīgi ziņoja
par konferences gaitu un rezultā­tiem.
Trešdien ASV ārpolitiskais
vadītājs sniedza ziņojumu senātā.
Ārpolitiskās komisijas sēde bija
slēgia, un par Ečesona ziņojumu
nevienu fvārdu presē nesniedza. Žur­nālistiem
Ečesons tomēr pateica:
„Tas fakts, ka mēs Parīzē nevarē­jām
vienoties par Vācijas jautāju­mu,
lai ir brīdinājums visai ameri­kāņu
tautai. Sis apstāklis ļoti uz­skatāmi
pasvītro nepieciešamību
visdrīzākā laika ratificēt Atlantijas
paktu un militārās un saimnieciskās
palīdzības progranunas Rietumeiro­pai.
Kas zīmējas uz Austrijas miera
līgumu, tad, pēc manas pārliecības,
šai jautājumā vienošanos bija iespē­jams
panākt tikai tādēļ, ka ASV
prestižs pasaulē pēdējā gada laikā
ievērojami audzis. Ja Pad. savienība
neapzinātos to spēku, kāds slēpjas
ASV saimnieciskās un militārās re­zervēs,
nebūtu tikusi atpelta nedz
Berlīnes blokāde, ned^ būtu bijusi
iespējama sariAiāšanās Parīze."
Sis ASV ārlietu ministru pa­skaidrojums
atrod plašu atbalšu
amerikāņu presē. Visumā tonis tik­pat
piesardzīgs kā pirmajā dienā
pēc Parīzes komunikē publicēšanas.
Ievados amerikāņu publicisti pa­svītro
nepieciešamību turpināt līdz­šinējo
ASV politikas kursu. Ja tas
būs tikpat noteikts un stingrs kā
līdz šim, saka Baltimore Sun, tad
pēc zināma laika sarunas ar krie­viem
kļūs vēl vieglākas un būs ie­spējams
atrisināt arī Vācijas jautā­jumu.
Tādā pašā toni ieturēta arī
Londonas prese un angļu provinces
politiskie laikraksti. Daily Telegraph
sava ārpolitiskā redaktora ievadam
licis virsrakstu ,,Nevi8 kauja, bet
tikai izlūkgājiens". Parīzē četri ār­lietu
ministri esot tikai notaustījuši
pretinieku, mēģinādami izpētīt viens
otra īsto spēku un nodomus nākot­nē.
Iznākums bijis tas, ka Višinskis
atzinis par labāku panākt pagaidu
vienošanos un atstāt durvis vaļā
turpmākām sarunām. ASV un Liel­britānijas
pozīcijas, sākot sarunas
Parīzē, bijušas stiprākas vēl kā
krieviem. Kamēr rietumnieku pusē
aktīvā stāvējis Atlantijas pakts,
Rietumeiropas ūnija un Rietum­vācijas
valsts, Pad. savienība varē­jusi
tam pretī likt tikai sen pār­dzīvoto
Potsdamas nolīgumu. Lielā­kais
mīnuss Višinska konceptā bi*
jis tas fakts, ka vācieši ir antikomū-nistiski
noskaņoti un baidās no krie­viem.
Arī angļi un amerikāņi nav
iemīļoti, saka Daily Telegraph, bet
vācu politiķi sen pārliecinājušies,
ka ar rietumiem iespējams sastrā­dāt
un ka Frankfurtē vai Hambur-gā
cilvēkus uz ielām nelaupa.
Glasgow Herald asprātīgi raksta,
ka bīstamākā kļūda būtu radīt ta­gad
iespaidu, it kā Parīzes pagaidu
saprašanās varētu ieilgt un nekādas
komplikācijas nākotnē nebūtu gai­dāmas.
„Ja mūsu ārpolītiķi pie­ļaus
šādu noskaņojumu," saka lie­lais
provinces laikraksts, „tad Parī­zes
konferences negatīvais ieguvums
pārvērtīsies pozitīvā zaudējumā."
organizācija
Frankfurte (NYHT). visturik
kajā Frankfurtes Sv. Pāvila bte!
dralē pag. svētdien svinīgā c e i ^
nijā atjaunota Vācijas brlv^
nieku organizācija. Sanāksmē ^
dalījās 51 Rietumvācijas un daiSC
beļģu, franču, austriešu un
ložu pārstāvji, kopā ap 600 ddS
tu. Formāli nodibināja jiiuha™!
jas ,Jiielo ložu", izvēlot ^ar
lielmeistaru Dr. Teodoru FogelL jZ
da tēraudrūpnlecības koncenui ^
rektoru Beireitā.
«Lielajā ložā" apvienotas 146tii»
ju rietumzonu vietējās lohs, te
savukārt sadaļas pa atsevišķajā^
cu valstīm un apriņķiem. levONt
padome, kuras sēdeklis būs Ftu^
furtē un kas vadīs pašlaik relW*
to 6700 brivmūmieku lietas. %
domju zonā bez tam esot 2000 M
Berlīnē 3000 brīvmūrnieku, bet
viņu darbība vēl nav atļauta. PinM
Hitlera nākšanas pie varas Vidi
bijuši pavisam 70.000 brīvmCbnJSoL
pie kam šīs organizācijas mantbn
vērtība bijusi JIOO milj. marku. H».
lera laikā organizācijas Ipaiini
kgnfiscēti un brīvmūrniekus vilik
līdzīgi žīdiem.
BULGĀRU KOMUNISTI
ATZĪSTAS NEVEIKSMI
Bulgāru komunistu partija mM*
cējusi rezolūciju, kurā norfidlti^Ji
kollektīvizācija nav devusi ceiHii
panākumus. Pašvaldību paidldil»
Iešanās vairāk nekā 500 pai^iloi
tā sauc. tautas frontes kandidlttfli
guvuši mazāk par 50 proc bi&
yišā8 RtlilētajāB vietiis izslOļflifii
jaunas vēlēšanas. Daily t e l i ņi
korespondents no Sofijas zliļl©, B ;
bulgāru valdībai vēl joprojām mi
izdevies salauzi; zemniekus, \ai fl^l
siem līdzekļiem pretojas savu iilAi^
niecību iekļaiu^ianai kolhozos.
No visas pasaules īsuRii
ASV senāta ārlietu kmUlā
priekšsēdis Toms Konnelijs iņnl*
līstiem paskaidroja, ka kongren iS
Sai periodā ratificēs AtUmtiJM pdK^
tu un piešķirs kredītus Rietumdn*
pas apbriiņošanai. Informētas aprti*
das domā,'ka Ikongresa locekļo »•
skatu maiņu llolā mērā ietekmlittl
nevienoSanās Vācijas lietas.
Nakti uz trešdienu Dienvidjā|dia
piemeklēja ārkārtīgi spēcīgi tai*
funs, kāds nebijia pieredzēts kopi 11
gadiem. Vētras virpulis ierāvis dMl*
mē vairākus iiuģus. Viens ar III
pasažieriem nofi:rima dažās mlnHh
Bojā aizgājušas 200 personas» pia*
dušas 1000.
Pacil
«oda viesu
pariamoļ
.iļ&k neki divi tu"
ŗ ļ j i n tom un4
^Sblekl no B
clturiepes^
^ IEVU nevaid
liii Bijis daudJ '
t iMomi ari sUm
J>ap«Jas par
tirpa gabal e
laika dabūt
^iTuelfi dfi
i ittdcfts no dl
ļ un uBjIinfts ar
ļļmi pinno reizi]
_ i4ti mītni nevil
ļimiim teicama, k
II ittvu dziļumā '
IHMUII gelsa
' ' ' fle savu
,„]li admlnifltri
kl ari informāi
^In^jlr kas iel
llraumi, ilgi
Jo JfitoantoJ i par tik dl
lai pasauli
M
i r litvieiu raslik
Oli aoteikU iri
*pi tr mm
mm bunmfi»
atņin^osa
^ Uentificēsi kS|
p t t l 'UtvieSufi i(
f|«t vttur, tīri bi ^
m i mm liela]
Lavrentjevs vadīs ofensīvu
PR KT TĪTO
JAUNS ANGLIJAS VĒSTNIEKS
No Londonas uz , Maskavu ceļā
devies jaunais Lielbritānijas vēst­nieks
Pad. savienībā sērs Dāvids
Kelijs. Pa ceļam viņš trešdien uz­kavējās
Berlīnē pie ģen. Robert-sona.
Līdzšinējais angļu vēstnieks
Maskavā Moriss Pētersons, pēc 32
ārzemju posteņos pavadītiem ga­diem,
aiziet pensijā. Pēdējos 3 ga­dus
viņš vadīja Lielbritānijas vēst­niecību
padomju galvaspilsētā.
Pag. nedēļas beigās Belgradē bija
paklīdušas valodas, ka kominforma
valstis gatavojas pārtraukt diplo­mātiskās
attieksmes ar Jugoslaviju.
Informētas aprindas šo informāciju
tomēr neuzskata par ticamu, seviš­ķi
vēl tāpēc, ka, gluži negaidot,
Belgradē atgriezies padomju vēst­nieks
Lavrentjevs. Jugoslavijā akre­ditētie
rietumu diplomāti pārlieci­nāti,
ka Lavrentjeva atgriešanās iz­skaidrojama
ar jauno kominfoma
ofensīvu pret Tito režīmu. Maskava
nolēmusi ciņu pret Jugoslaviju sākt
ari, no «iekšienes" un tāpēc likusi
atgriezties savam vēstniekam, kam
liela pieredze Jugoslavijas iekšējās
lietās. Times speciālkorespondents
Belgradē pārliecināts, ka kominfor­ma
ofensīvu pret Tito tagad vadīs
Lavrentjevs. Rietumi ar lielu in­teresi
gaida 28. jūniju, jo šajā dienā
pirms gada kominforms publicēja
savu rezolūciju, kurā Tito bija no­saukts
par atkritēju.
Saimnieciskie spaidi pret Jugosla­viju
pa to laiku turpinās paredzē­tajā
kārtībā. Pēc Cechoslovakijas
un Ungārijas tagad arī Rumānija
paziņojusi, ka uzsaka savu tirdz­niecisko
Ilgumu ar jugoslaviem. Si
rīcība, pēc ārzemju saimniecisko
speciālistu domām, drīzāk kaitēs
rumāņiem nekā jugoslaviem, jo ap­grozījumi
abu valstu starpš Mļl
niecīgi, pie kam Rumānija no Ju­goslavijas
ieveda svarīgas rūpnied»
bas izejvielas.
Atbildot uz tirdzniecības llgu^
uzteikšanu, jugoslavu komūniwl
partijas oficiozsi Borba norāda, ka
Pad. savienības un satelitvalstu ie­roču
un citu rūpniecības ražojuma
kvalitāte bijusi visai zema, salīda-not
ar rietumiem. No Polijas, UngS-rijas
un Cechoslovakijas ievestaji^
motoriem un dlzelelļai bijusi t«
zema kvalitāte, ka tā vispāri ncM-jusi
lietojama.
Borbas raksts sevišķi interesanU
ar to, ka tajā pirmo reizi oūcm
piemin ieroču siitijumus ari no
tumiem. Līdz ši m, kā zināms,
un Lielbritānija uz Jugoslaviju sū­tīja
tikai tā sauc. „B" listes mate­riālus,
starp citu benzīnu un mes­lus.
Vēl pirms 2 mēnešiem, kad oei'
1 gradē ieradās vairāki Ņ u j o r t o^
Londonas baņķieri, kā ari lielajai
amerikāņu tērauda rūpni^iM*
„Bethelem Steel Corp." P^"ļ^**
New York Herald Tribune Belgra-des
, korespondents Gastons
Ienes savā ziņojuma pasvītrojat ŗ
ieročus uz Jugoslaviju nesūtīs
ilgi, kamēr Tito nebūs gaļīgi
ries par rietumu kursa ^ ^
u mii
hizdarbu, i
EIr
^^ļ^^ valdību
^ J ' * ' ^ problēma
baimi iik
M varēta
. U to par
Pili. AP ziņo no
iJMriietu ministrs
Sl5«l tfkile. de
3l ^
iļS*" aprindas
Vi^!'^" valdlb
" J*^ Itongttsa vU
pJ-viiMa bažas, 1.
5*}' M pakta rat fl
r^opas apb
II
apsi
ias
ANGLUi
* ^ i Ipp
•
BEZ