Bavarijas Latviesu vestnesis, November 15, 1950

              Trdkilen, 1950. g. 15. oovembif
Pāri upei un kokos
Tracis op Hemingveia jauno rominu
ia bOi« Jliutraueu par lutru tUkU lu- reli It pl\a bulaiu. P«e V IM U , palk
essss
vakfUto frāmato, tad tas liotii nevien
oepaakaml, bet ari gaŗtalelfi, Jo sUķtl
itirakftitaa Ir valnuos grāmato, kas pa­rādīs
pasaules tlrgt. Tāpte krttin tās
vai Dl Ifiiorē, vai nomaia pirls vār-dleoĻki
noparlnot patckil no piedurknes.
CiU Utta, Ja nsUkto"* crāraata sacerējis
Ievērojams rakataieka, kā tas loreli ga­dījies
amerikiņt Kmfftaai Hemingvejam Sitviski tiOkoti viņa romlaf Ardievas
roēle» sa daSaa liellas noveles mēnei-r
a k i a Laika) ar Janao romān» Pāri apci
nakokoa (Acrosa tlia Blver and Into tke
TrcM)*
BtntnffvtJi Janno darbu sarakstīja vl-ial
l a laiki pērngad, kad bīstami ia>
iBdiJit Mm medībās ItilIJi, on Inta to
iifiMiveJa vlslannikal varbfitibat Bet
rakitnltka atveseļojās, nn viņa ar Inte-ftit
galiftala tturirats ntettaments** ta­ftā
viesā Bteela laikā pēe pabUeēianas
k|«?lt par A a t r i k i viivalrik lasīto grā-natņ,
t a l n n pala mēaela laiki i f proe.
no m antrlkiņo kritiķiem to nikni no-itfostUnft.
mi daodsl pareģo, ka ar lo
fiasko Isbfiglotles Hemingveja lielā Ie­tekme
modemaji llterāttiri, Lasitājo
vēstnlis pro aa contra lipandāa visai
•soi vārdot, bft pata Hemingvejs Inter-vUi
fftelcia, ka vtņi kritikas nelasot un
nelasllot, b«t grāmata, kas sacēlusi io
trad, pa tam Iespiesta Jau vairākos It-dtvumoa.
Htmlnfva^ Jau agrāk tiels apsOdzēts San lētumā» gan sentlmenuiltātēt gan
ļrutlUtatl. Dtil viņu dēvējuil par nlbl-
Ulto, eia par fallstu. Bet līdz «m visi
virtētiji to atilnull par ievērojamu au­toru
pasaules mērogā, kaut ar visai lero-betotu
tēmaUku, <- mīlestību un nāvi.
T i ir ttive kara lauki, nive vēria ciņu
areni un cīkstoņu ringā, nive kalnos,
meioi un euro«, Mllettlba — tīri micba
nlika aorist starp mēchanisklem virle-
Htm un sievietēm. Toties daU Heming­veja
dabaa apraksti pieder labikajlem
amerikiņu literittiri, un viņa strupie
dialogi tam lagidājull meistara slavu.
Janai romina nosaukums ņemts no
StoBvelā DIeksona pēdējiem vārdiem:
t^NMeitm upi un atpatlsimles ēnā zem
koki^m^ Varonis ir pulkvedis Biēards
4 Beatvels, kia dodas I s i atva|lnijumi uz
Venēciju — āaut piles un mīlēt Jauno
trifieal Benitu. Keatvels Jau piedzīvo*
m trīs slrdslēlmies ua apzinīgi gatavo as
mlrlanal. Atgrielotlei no O pēdēji vlk
eaAit viņi lalUatt un mirst, citējot
DIekiOtti virdui. Bomina varoni reiz
Ja« lapaini» k i leitnantu Henriju (Ar-dltfis
leiolle»), tagad taa Ir puimOli
un itttcaa puliivedis Kentvels. Un k i
vieanērt varonis ir Hemicgvejs pats:
ekacMtrlski, mpji, kara brtlēu ncMu-d
i i t i i plecdeipiit vienu gadu vecs kara-vfrii
ar paaugstiaitu asins spiedienu.
AA romiaa varone, ttpat k i agrik, ir
«ifak i«aaļiiēt« lieviālfgi bfltne, neki
dzīva alevlite, Ti, dzivedama vienīgi
gavm nItotaJiBi, uudējusi personiios
vaibstus. Ik pēc pirla lapaspusēm B 111-
nu ikaiitvle ua nogurulMi pulkvedis
kMetDl ledaer ua taruaijas, apmēram,
lidl«,Vtett nt»kl vēlreii. ka maal mlU.'*
Vlņif Jtš tevi mīlu ua es tevi mīlu un
M tevi atfitt.** Bet tas. kas io grimatu
padifi v i l mazik bandinn, i? pulkvela
ņtiait im 1 ^ tfmilila neadogl Beaitat
pamta pnekāi - gan atmiņai par
kaujim, gaa « » k i t l par krieviem, Ttto.
pretldenttt Tmmeal u. 1 1 HS domas Ir
v l i i l lētai aa pat neinteretaatasj un
pilkvedli K« pata pie sevis reia aodomi,
•ā aevleai par viņa uzskatiem aedota ae
i f t s l . Bet failtijs par grimatu umaksi-ļii
I dolirui.
Keavela pošaaii aivel tielim ir ap-ilalga
un visai irliklga poiaato. Pēdējo
bitttt partaerei, piottmi, JibOt ,,ideiUm
aievietei tipam**. Mīlas ainu apraksti ro-miai
Ir vaļsirdīgi un aliaem tik daudi
lappala, ka Ueka reiil apUedaa Heialag-v
^ seipiju attēlot daljai Jtttai. Atvadu-tiei
Bo dzīves, nepiecleUmali ari lieliskas
maltītei ar izciliem dzērieniem, protatai*
|ett labi viemlci, varoņa visvairik le-clealtaji
pltsēti, k u lai gadījumi Ir
Florence, Tad vēl art medIbM, kai Io-veia
bratās gaitās nomoda sirds dod
pēdējo flgnilu, un, teikdams piemērotos
vārdus, viņi aiziet no Us pasaules.
Ar visu to i l grāmata Bemlngveja pre*
llnleklem dod Jauna iegansta to apvaiaot
Miaorā pasaules skatfluaii** vai Mvar-mlelbas
slavlnāiaai**. Te nav neki no
nobriedušas Inteilģenees, pleaugute d l
vēka problēmām, kas raksturo lielu rakst­nieku.
Varmidba, kari aa poiU Ir He-miagveja
pasaule, bet mēs aevaram no*
Uegt, ka a Ueiim Ir misdiena pa*
saule, kaut ari mēs vēlētua^et dzīvot
k i d i d a ua U b i k i . Taēu Bemlatveli
rida 0s pasaules vienu pusi — dra*
dāalno dnismu un tukigaivtba, rotijot to
ar varonīga bravliru, kaut gaa posu i i *
ralsIUls ddli dlvēdskaU pirdilvojama Ir
izmisums. Heailngveja varoņi satiek
skaistas meitenes, mll t is d a lu dienai,
tad pamet Tie dzīvo aivei l a i , aa II
dzīve sastiv no tukiotim pudelēm, vies­nīcām,
munīcijas, mīlas dikim, atml
ņām par nivi, — a ir nelabēgaau un
bteH steidzinita Iznīcība, un tis attēlo-lanā
HeaUagveli k i aiiksliaieks reizēm
kapitulē vulgirlutes priekāi.
Protami, par vlia var bOt daiidis do­mās.
Tipic tradi ap HenUngveJu Jo-projim
nerimstas. Bet Ja mēs gribētu
piekrist nopietnu literitflras vērtftiju
spriedumam, ud Jiatzist, ka romini
Pāri upei on kokos ir izcila rakstnieka
Izdla neveiksme.
Ņujorkā, oktobri. RiU Uepa.
Anglijas latvieiu kori sākuši
gatavotie nākamajām Dzies­mu
dienām, kas notiks 1951. g.
j u U j l Rīkotāju vēlBanās ir,
lai atskaņojamo dziesmu vidū
būtu ari jaundarbL Laipni
lūdzam komponistus, kuru pū­rā
kāda jauna — viegla vai v i ­dēja
grūtuma dziesma būtu ie­krājusies,
to i^ūtit Dziesmu
dienu organizācijas komitejai,
55, Hans Road, London, S.W.3.,
Great. Britain.
Kāds koncerts slarp daudziem
^ammmmmmmmmmmmmmmm
PAR IZLUTINĀTAS ŅUJORKAS BiŌZIKAS DZiVI UN VIKTORA
STOTA KONCERTA ATBALSM
Pasaules metropolē vislabākais plōst
kā no pUnIbas raga un drīz pat visvai­rāk
Usaikušo pārvērt gardēdī. Pasaules
Ucllākie mākslinieki klanās 15^»Uorkas at­saucīgajai
pubUkai, apat ari tie, kas Ir
gan slaveni, taēu nav izdU mikslinield
lidilgl filmu dīvai DieneU BfakdoņaIdI,
kas nesenejā koncerti pulcināja tflkstj-tiem
entūilastu, bet ar savu sīko sopri
nu nespēja lekvēUnāt kritiķus.
Bet uz tām paSām estrādēm reizēm i t i
Jas ari mākslinieki» kas nav nedz lleU
pasaules mērogā, nedz ail sUvenI — Ipa-
U Ue, kas n ik no mazu tautu vidus ua
kam Udē) grOtik un ilgik Jidnis. Dauds
lādu debiju noUek Town HaU konceŗt-zilē.
Dažas stundas pirms Ņujorkas miķ-
^k»^MSI#-^ i»l" aprindis Jau akreditēti, Utvlelu CnrOniKd dziedoņa Viktora S t o t a koncertajjeit
«- . l \ . ^ spēlēja polu pianUte LudmUa Berkvica,
Par Igaunijai fondu dēvē naudas vik-1 J l gtou untilanii aikami dienā
iaaai paiikumu, ko igauņu kultOras u n » u z s x a » a n a s n u m
mākslas darbinieki pirms neilga laika no
Igauņu kultūras
dlblnājull miruU Tērbatas universiUtes
rektoi^ un Igaunijas ev. l u t blskap-^
prof. h Ķepa plemiņaL Ziedojumu vāk-lanas
akcija, kas salsdta ar terakstl&anos
ta. 4. Ķepa Igaunijas fonda pamatgrāma-tā,
kļuvusi visai populāra, sevilķl kultQ<
ras darbinieku un Inteliģences aprindās,
ko liecina bielle ziedotiju saraksti Igau-ņu
laikrakstos.
Tikko iznācis Jauni igauņu UterātOras
un kttltaras lumila Tullmuld (Uguns ze­me)
otrais oumuri. 2umilu izdod un re­diģē
rosīgais vīdējis paaudzes rakstnieks
ua dzejnieks Bernkards Kangro. Atse-vllķu
numuru cena 4,^ zv. kronas.
J. «folla
Trimdas literatūra
Interesi par lltēritliru varēi osturit.
Ja trimdiniekus nodrollnis ar ērti pie­ejamu
un iespējami lēta presi ua grima-tām.
JibOt U ; Ja kidam rodas kire la­sīt
un pat izdot naudu par lasimvielu, t i
tam toilt pie rokas Utvlelu grimata.
Grimatniekiem, t i tad, nemitīgi Jidomi
par sakaru tiklu, iespieddarbu sadaU.
un 4. uti reklimu. SevUķl presei, kurat
bOi Jilztur sīva konkurence ar citzemju
Izdevumiem, Jibflt katra trlmdlaleka n-d
b i . Tilab ari J i g i d i par preiei līme-ai,
lai tu izdevunU bitu vērttgl, bagiti
ua iatereiaatl. Presei t i l J i g i d i , lai la-sltijlem
rastos iatereie par grimata le-fidL
Tidil aepiecielaiar i^alikl referē-
Jttial par Jaaaizdotajim grimatim. Gri­matu
izvēlei JibOt plettekami bagitai;
Udēl aepirtraukU J i g i d i gaa par latvie-lu
klasiņu pirspiedumiem, gaa ari par
iespēju izdot Jauadarbai un ari tulkoju-mui.
Ja lasitiji bds, bet aebfls ko pirkt,
tad to latereses plevērdslei dttaotu Iz­devumiem,
t l d i lim latvielu trimdas
grimatnieki savu uzdeviuia godam vel-kttll:
ievilki Jiatsimē gUU Isdotis gri-matas
V i c u i pēe valūtu reformas iMS*
gadi. Bet interesi par ItteritOra var uz­turēt
art citidi; ar teitra Izridēm, dekla-midju,
lasījumu ua maziku iuKenēJumu
sarīkojumiem. Auglīgs darba lauks trim­das
drimatlķiem radīt tidus trimdas ap-
Btikltem domitus darbus, kas aeprasitu
raMB lellif ali'flaiiti Iiabklus. u t n i ia
lateresi uztur arī labi prlekālaUJuml vai
lekciju dkll ua s e v l l ^ larlkoJuml ar
palu rakitaleka pledalllaaoi. i lm no-
Iflkam Jilzmaato art dU Ievērojamikl
trimdai larlkojuiai, kai lalita plaUku
publika, pleat* dzieima dieaai* Uteri
tOra var umaatot ari galtmaa attēlus,
filmu ua radio. Visa a mērķiit aodroll
Bāt llterittirai publiku.
T i l i k ivarlgi tdmdai Utēritllras a i -
devums bBt augstvērtīgai, Jo tikai U t i
varēs izturēt ivelo temju UteritOrai
koakuread. Bakstniekam Jirada ar at­bildībai
Mjfita, Viņam Jiapilnii, ka
trimdi viņu atfklr no dtiem tis paļas
zemei gariem viņa nadonili īpatnība
un ievilki naclonllle mērķi. Bet tikpat
viņam Jiapslnii, ka viņi Ir mikiUnleki,
k i dubibn noiaka m i k i l u likumi ua
pala mikiliniedikati credo. Bakitale
kam ilbflt lielam k i personībai ua k i
miksUniekam. Tidēl viņam ari Jistridi
ap lava e i veidolanu, Jiizglitojas plali
nozīmē, Jāmeklē pēc elemenUem, kas
velcinitu garigo auglanu.
varbūt ari Jaunuun dii)iku dzīves unh?,.J*?...?l^; ««•tS*«nSX?\J2SMilS
cilvēku izpratni Uteritdrai ari trimdā f'^;"»*!»»»^^^
Jāpatur ietekmētājas un sava virda tel-haJ» '^j^^Jff,^.^» •"^^^^
c l i a i loma vlsdUādikaJās dzīves sfalrās. .Pa;»*"» ""l.PSlIS?
l ^ d a i lltērātaras uzdevumos var bOt «koinlekl, pratt novērtēt n ^ ^ e k u ,
ari sniegt ko Jaunu. Mazik tas varbūt kuja ceļi ««^'^•«vdskipiens i » riavu,
būs formi, bet vairāk vidā un idejiska- «>etpalaizlledrigais, grūtais un
Jā ikattjumi. Trimdai rakstnieks bijis P^ļagoga darbs. Ari Ņujorkas mfljjai
ierauti vienreizējoi notikumoi, un dzīve kritiķi apiiednija lavu deņu pret StoU
to ievindjuii nekad neredzētu sltuād- «nlegumu.
JU. Jau daimtenei atitiUna, bēgļu gai- ..Latvielu baritoni inledz lavai Uutoi
tas. DP nometņu dzīve sniegusi daudz, skaņražu darbus Town Hall«i,« raksta
Bet trimdas posmi rakstnieks var sa- The Ncw York Times. „Vlktors Stoti,
durtlei tevUķl vei problēmim :a rb dieatiiā dviimen stoacmiālā, sp iedmzl.-,1 latvielu baritons, lelt Jau debitēja pirms
bOi pamatigik neki dzimtenē Jāiepazli-tai
ar itrādnleku dzīvi» nopietnāk Jā-ieskatU
Uutibu problēmu, palrelzējās
lodilaJU kustību, batnicu dzīvē u.t.t
ēetrām sezonām... Stotz uvu labi p U
domāto, reizēm dramatisko ddedājumn
veidoja līdzīgi superstruktflrai, celtai a i
pavadītāja Friēa Jahodu raditf ztlagri
pamata. Bija redzanu, ka viņi apzIaiJU
ru - Alfrēda Kalniņa, Arvīda 2iiiiitk%
un Jāņa ZilBa darbiem. Sekoja ameri*
kiņu driesmas un irija no Masnē opeiia
Herodiade.
Stots, pledzivojii dsledoBli, pēc koņ.
cena pIrmU da|ai pirvarija italma
balss snunējlbn. Par spīti daiim sviiw
itibim, vQia tonis pieauga sUtami m
dziļumā, iegūstot tdcamu dinamisku ap­jomu.
SikotBēJo atturigas lateipretacl*
j u Iespaidu vēlik IzUdzinIJa aozUnlgz
ekspresīvs priekinesums. Triju humorli*
tifo ddeima atakaņoJuBu ridIJU btt tņ^
^ralrigi, taēa ipllgtu. Ievērojama IMal^
imei lateailtiB mikiilaleki paaica
Itaika dsleimi Maneate mori. Amati»
kiņu plrmatikaBoJamoi bija Kurta Kod-tera,
Aldai Sautei un Budolla l r u i%
darbi, kam plevteaoJU Verditta Toame.
aa DIrge. ftraBU pavadīja lava ditemit
To a BmUiff TMcker. PrIdi Jākoda bIJa
pavamte pirUal programmaL**
iegūt lilatiBito Ņalorkaa krittķa ItvV
ribu ua at^Blbn Ir iaialegmai, ar ka
var lepotlei Ikvieai mikillaleki b t pa.
saulei ipoiiko talaata aeadtlgajl ptr«
baudi. _
Ņajorki, oktobri. B.L.
KULTŪRAS CHRONIKA
Lugu par Apvieaotajim nācijām u .
rakitf JU Krittoten Hijū, kai Odi p i d l .
ām Anglijai apaklnama v i l i U a im bUi
apakUekretin irifeta mlalitriji.
parizei MM gadu atcerei gadījumi a i*
kami vaiari paredzēta rīkot īvētku ip|.
u aedēlu. K i paikaldcojii fraaēa fiaaaēB
mlniitn, valdība Jubileju larlkojuai
aevarēlot atbalstīt ar pielķlnmu B I
valsts kues.
Dinu i n t i Kaudi Krabe, k u patlaban
asa lekciju BraiUiJi, leteidi ar UNISCO
palīdzību radīt kopīgu ilnitaei paiaulei
valodu, Jo videm daitaleklem esot ae*
pledelami Jauai aalveniU «^«'"•Irtnii
RdiekUi agrikU tatiņa valodu vieti, K i
alaimi, itarptautUku valodu valaddbi
ua prtekirocibu ae viea liaitBlelnL bet
ari loti daadiim d t im vajķtdribim at>
Blaull Jaa daadal agriko laika aa tagad-aei
iiaitaleki. Badīti aa livaldņJuliM
ari vairikl itarptaatlika valoda preJaktL
VIealgi ao tiai* k u Jat M B ae ptojekta
kjuvail paf dzīva valodu, ko praJMikt
u lekmim danda an dattdlem aīdeva*
miem lieto ap I mllj, dlvlka v i a pii»
latdi» — Ir f^^n&to.
Padomju flUBil naagl asbflk padamli
aatora lableirlbu ofldilali orgaai ttta*
ratarnaja Oaaeta. Padomja flUnas i>*
devums esņt ^paial MVI paņemt als ap*
kakles — k i Ideoloģiikl, t i polItliki«,
VIealgl krievu rakitaleka valau dil klu*
l u lUvot (Ilma darbaleu TalkeatL AI*
maatit TUUa, Baku aa Brivaai, Jo at*
1950.1. 15. n(
Ari Indlviduili dzīve, plem. ģimenes lo-' savu atskaņojumu nozīmību ua laiedia
k i trimdi iniegmi daudz Jaunas vielas, dalu krilņu, bagitu toal (parasti Itvēli-
Trimdu rakstnieku uzdevums varētu
būt cirst ceļu latvielu UteritOrai uz pa­sauli.
Te sevUķl līdzētu personīgie sa­kari.
Trimdas rakstnieks varētu pasauli
Iepazīstināt ar latvielu tautas traģiku,
atklāt n laika mazu tautu cUvēka lik-leņar
W"pii<MreaJumat» to Jēga un
problēmas. Un tomēr: art trimdu lat­vielu
rakstnieka lielākie uzdevumi palu
tauus vidū. Tur tos taidls kā latviski
vārda nesējus visvairāk. Tikai nav Jā­pieviļ
izilāpulā trimdinieka galdasi Lai
trimdu rakstnieks tielām spirdzina, un
vai au atdzIviBa trimdiniekam dzimto
zemi, vai atklij Ieskatu trimdu dzīvē
na tautu vēiturē ua modina ari lielo
nacionālo mērķu apziņu. Vienlīdz sva-riga
loma te lirikai, epikai, drāmai, ese­jai.
Pat svelo zemju viela netraucē trim­d
u rakstniekam būt latvielu rakstnie­kam,
& V U U u t u likteņu kaldinātājam.
ApsUkll ir to pārvarēlanal, uzdevumi
to iznildnanal. Ari trimda pati Ir Ipals
apstāklis, k u Jipirvar. Daudz vleglik
to pārvarēt, Ja rinimi lielie uzdevumi,
apat kā platikU Ieleju vieglik pireja-aiu,
Ja pie apviriņa kalau virsotnei.
Latvielu trimdiniekam un art trimdas
rakstniekam lielu uzdevumu papilnam.
to driesmu Ukumā). Tomēr baritoni
valn nejaudi vUi pilnībā pauit to, ko
nemaldīgi Jūt, un rezuīati bija dīvaina
lajflta, it k i viņl driaik apdzledita te-raudzītii
vācu un lta)u komponlita dilei
mu, neki radītu to Uelii pirdtfvojnma.
Plevērlotlei savu tautu mūitkM, kam
piemīt valdzInoU noskaņa rakitan, mik
sllnleki sniedza i e l i k a pirdtfvojama aa
siiaku, drilikn balsi aukrini.**
The New Tork Herald Tribuae rakita
.tVlktors Stots, kura dēblJa Ņujorki an­tīka
prieki ēetriem gadiem, seitdlea
sniedza savu otro koncertu, Latvieia ba­ritons
iepazlstinija art ar Utvlelu aato-
GODALGCm LATVIEŠU ZEOT
Abu pasaules karu veterinu apvienība
ASV savā Ik gadus rīkojami ts. Magones
dieni Vermontu l U t i piešķīrusi divu
godalgu latvielu tēnlem — bītliem An­drim
un Jurim Vigneriem, k u ir U aa
II gadu ved. Viņi t U ieguvull par visla-bāk
uzzīmēto plakātu Magonei dienai
sacenilbii. Gadījumu atzīmē turieņu
i ^ ī f h . ^ lodalgu pielķiribuiu akU ple-dalljullei
art U n a vecikl.
«Ml Uķa gelaarijtt. PUaui pirik a n i
aodarbojotlei ar padomju itridalcki
drivt
PĪaaliU Viktori K v l u l i , dtfvodimi Kft^
aadi, Sukatani, blņkai irģelaleka, kora
aa kUvIeni k l u u vadItUa pleaikamlea
pagavli lagauvol paUttvIģa kUrien
koailirtu. rifiliriMI seviMil iripV
Jla dmldaUku mķutrt ua laifkajli M f t
kUvUru vakm, bet nākamā eeionl
domi koaeertit lipai taikatūau. Veb*
rairt BdUtdiBleka amIdBila pat aUMa
dmfoaUki k^actia aa « a i t i «IrtģM
Sukatūau aalvemutu gadiUitiJe ope­reti.
Bei tam V. Kvlerii vde pfleklda^
bai dallem opera agvedaauem Saskati-a
i , kara flaaBsēlaaal leUteiMl^ M»>
digas mūilku dealtUai.
BraUito Paalto Bariņi leMlgll|lM JM»
dibinitajk ToroBto itiga trio, kM paMte
ugauvo prograaima alkaaml MMaal.
Par aaiambll, pieminot latvMa djaUlt-ku,
r a k i u Kaaadu proM.
SlBli dIenU Ņajorki atklll ^I|HBM>
niedbu aa m i k i l u Imtidl, ka I H »
Starpuatliki devlelu lavUalba. MŅI
piedalu art latvlela mikillaUkI aa daq«
amatnieki, bet Ipali prteklauama ^
kari dHedU JaukU ua vira koŗli n
t i k i demoBitrētu U a t u deju V . Pfltdl>
t u vadibi.
lagrld» VliiBĀ
ROMĀNS
(23. turpinājums)
I
^^^J^^Jau labi, bOs labi U visi tiks pāri Tikai JfipacieSas
Bet katru reiti, kad Predis parādījās durvis, Kundze viņu
sagaidīja ar savu parasto Jautājumu:
nVal tonakt?"
Kad ari Šoreiz Kundzes garskropstalnās acis, liktenīgo tei­kumu
Izsakot, lOgdamās pievērsās Fredlm, tas Izpleta rokas
kfi spārnus, un sauca kvēli:
,,Manos apkampienos, cēlā. kaut vai tūliņ — nemaz mums
nav Jāgaida nakts!"
i Pirmā mirkli Kundze saniknota paķēra Jaunu papirosu,
bet U d savaldīja sevi un mēģināja nicīgi pasmaidīt
. »Man Šķiet, tā vieta Ir Jau aizņemta. Un dalīties es ne­mēdzu.
Tādēļ man pilnīgi pietiktu ar! kāds mazs stūrītis uz
laivas klāja."
..Tur gan Jūs nosaltu. Kundze. Es Jums Ieteiktu labāk pa-
»Udīt, kamēr pie krasta piestāj kāda Izpriecas jachta ar ka-
Jltl."
galdu Jau Uk Ilgi, ka UeSām laikam tādu drīz sagal-dISu,"
Kundze nervozi uzrāva sērkociņu.
.Jr ļaudis, kas galdiJuSl vēl Ilgāk - bet gan Jau. gan. Būs
labi!" Predis mierināja. „Bez tam man ^ l e t , ka Jau Šonedēļ
Jums būs jādodas tuvāk krastam."
„Tā?" Kundze piesarka un strauji pacēla galvu,
,jJā. var gadīties," Predis teica Izvairīgi. ..Arī tādē], ka
^ādl Jūs aizdzīs Ierakumu darbos Jeb uzsēdinās uz kuģa.
Uk zināms, drīz sāksies lielā vficleSu akcija, lai savāktu v i ­sus
dīkdieņus, kam darba apliecības nav īstā kārtībā."
^^^^^ VentspiU?" gribēja zināt Kundze.
^ ^ ^ n Jau i r nodarbināta Tautas
Palīdzībā — viņai nekas nedraud."
^ domājat, ka Rūta nemaz negrib tikt pā-yi?"
Kundze uztraucās.
i Fredis pasmaidīja un paraustīja plecus. ,.Gan Jau! Un
Rūta pati Jau nemaz nelaužas uz malu»"
Rūta drusku sarauca uzacis, bet Predis 8ka|i smējās un
diezgan nekaunīgi paraudzījās Kundzē: ..Varbūt žēl kā­dam?"
Kundze īgni piecēlās. Sls Jaunais zēns viņai nepatika.
VlņS bija pārāk ass un dažbrid pat rupjš. Bet laikam tomēr
viņam bija kāda ziņa par laivām, tādēļ bija daudz kas Jā­padēd.
Kaut ari tas dažbrīd nācās grūti.
Izdzēris savu kafijas tasi. Predis paslepus paraudzījās Rū­tā,
un tā ātri Izslīdēja blakus Istabā. Smīnu un piezīmju
pavadīts, pēc brīža tur pazuda ari Fredis.
CleSl aizvēris aiz sevis durvis. Fredis kļuva pēkšņi UetlSķs
un nopietns.
,.Tā Ir, kā es tev vakar teicu — mums Jādodas uz Dun­dagu.
Papīri Ir jau kārtībā, puikas paSrelz labo maSīnu.
Laikam pēc pāris dienām varēsim Jau Izkustēt."
Rūta mēmi palocīja galvu.
..Taisnību sakot Sī lieta Ir diezgan nejēdzīga un grūta —
es neesmu par to sajūsmināts. Bet mums ir Jārēļ^ās ar
viņu krastu — un kungi ir nepacietīgi."
,.Kur viņi liks to žīdu?"
,.Kur liks?" Predis paraustīja plecus. ..Tā būs propagan­da
— dzīva propaganda ar tleSu liecinieku par vāciešu šaus-mu
darbiem. Un, acīmredzot, Stokholmā sēž veči, kas mū­sējiem
par Sādu sūtījumu grib maksāt bargu naudu."
nCerēslm, ka tā visa aizies laivām."
.,Un lai Dievs dod. ka šīs mūsu izredzētais un laimīgais
upuris būtu savas laimes cienīgs — Ja vien mums vispār
viņu Izdodas aizraut līdz krastam. Citādi var iznākt, ka tas
sagādā mums tikai nepatikšanas."
.JCo domā saimnieks, kas zina to žīdu bunkuru mežā?"
,JK:O nu viņš daudz var teikt — šad tad viņš tiem dodot
kartupeļus un maizi, ari kādas drēbes. Bet zināt Jau nevar,
kas tie par putniem — un kā mēs tiekam ar viņiem galā, tā
mūsu Ueta."
.jrā — ej nu Iestāsti tādam, lai lien ārā no meža, kāpj
mašīnā, pie tam vācu, un tic, ka vedīs pāri uz Zviedriju!
Vai tu ticētu? Es nē!"
.,Tā ir," Fredis piekrita, „bet mums jāmēģina. Tu pati
zini, ko nozīmē apsolītās laivas, īpaši tagad, kad visa tā lie­ta
grīļojās."
.JJez*. ko lai es pazūdot Iestāstu Kundzei?" Rūta savilka
pieri
„Tai? Hē! dc«3amies pretī savas mīlestības piepll-mjumara
uz kādu sapņainu skuju būdu meža, un droši, ka
viņa noticēs!" Fredis smējās,
«Bet Ja nu mums nelaimējas — katram gadījumam jāpa­runā
kāds prātigs vārds ar Dagniju."
« M u ļ ļ ^ l " Fredis strauji s^ustējās, „mēs neiekriUsimI
Bet mums cilvēku vajaga, un Dagnija !r itingrt nieitwa
Un kā ar viņas vecākiem? Vai viņa ir ko usgijuii M
dienās?"
M ' ' Rūte domīgi purināja galva ,JWe vēiU no tlam,
Ne Tautas Palīdzības, ne kuģa sarakstos, nedz ari mūw
pārbraucēju grupās. Es dimiāju. ka lieta ir pārāk
Bet Dagnija vēl cer. Varbūt ari vairs necer, bet negrib pan
sev atzīties. 2ēL"
„Ko lai dara — viņa nav vienīgā. Tādu ir dauds. Pie «
Jāpierod."
Mirkli Rūta klusēja, tad viņas domas aizgriezās atpaka}
pie laivām.
„Kād8 stāvoklis krastā? Ir kas Jauns?"
,.Iestldzls," Fredis saviebās. JKrastmala tflc labā kārttbi,
kā sen nav bijusi Mta staigā pa mežu ar sardzes leitnanta
un klausās, kā šis deklamē Gēti, Kapteinis iad tad n d i tf
ar viņu Reinvīnu un lamā anglosakius. un mēs varētu katru
nakti uzlādēt pa kravai, bet Sle tur viņā pusē guļ un nesūta
laivas — žīda viņiem vajagot! Būtu mums te tik pēris
prāmju un degvielas pietiekami, brauktu uz priekšu un at­pakaļ
ka kūp — puišu Jau netrūkst, kam nav bailes kāju
īkšķus slapināt Bet kungiem, lūk, Jātaisa politika../*
Izgrūdis savu īgnumu. Fredis piecēlās un uzmeta ads ro­kas
pulkstenim. .Jdan Jāsteidzas — Jāsastop vēl pāris veEL
Gaidi mani rit. un Ja vari, mēģini sarunāt Dagiāju mums
palīgā."
Paspiedis Rūtai cleSl roku, Fredis kaunīgi smaidīdams Ii*
gāja otrā Istabā un meklēja savu cepuri. Uzmauds to dzl)!
uz acīm. viņš pamāja Kundzei un Dagnijai, un pazuda gar
loga
VII
Iznācis no divīzijas iitāba, Juris Deksnis vēlreiz negribīgi
pieskārās kabatai, kur gulēja viņa dokumenti un komandē­juma
pavēle, un gausiem soļiem sāka maldīties uz pridcSa
Visu viņš bija gaidījis, tikai ne Sādu iznākuma Vai tādS|
viņš bi;a sities pa Volchovu, IzmlcIJles ārā no OpoCkas put­ras,
vēl ar klibu kāju veselības rotā gaiņājis krievus no
Jelgavas un pēc tam gandrīz nopetoljls koka krustu pie Tu­kuma?
Un nu, kad viņš bija cerējis tikt pāri uz 19. divī­ziju,
lai varētu palikt Kurzemes frontes grāvjos, viņam uz­deva
ar 15.-dlvīzljas atUkuSaJlem puišiem doties pāri uz
Vādju.
Deksnis mācēja paklausīt pavēlēm un zināja, ko nozīmē
militāra disciplīna, bet šai bridi viņam šķita, ka to no*
žņaugs kakla saite, nosmacēs frcnēa deSi aizpogotās krūtis,
kājas noberzīs Jēlas smagi kaltie zābaki
CtaplBUtOBs iskoii
SPORTISTI A l C l N ^ i ^ LATVIEŠU SPOK I
T K V I C U M »*^*iLl!itSi iritlbai, Jo
SJieeniIbtt l««yJ%,vtiecIgo d»rt« 2^
'AMUe po«»l * Mtf ira v i -
liela ^••^ 55ivM atditolanu
bass Sp»<sisir ajf.
iVi attilumui lUrp «n^nl^^tt,**!""!:
Bet pailitot lo iporu dafbinitļju
INM
Tclt tlcUU latvielu ij^tuT JauBiitBl
grictUet m&jup uc atbrīvoto LatVtSu. '
U l tai bndU pie&Ucttt Itnk, aleMBii »rt
vlMi pauulu Utvlelu iporU Jaunatni
aktīvi pledamiei it, novembra cīņai ak-c
i jL īledojot mira centrilo leitilu lire-linitļjiem
mirķiem vienrclīlia UmaķiUķ
Ja UdilUIJi darbi «Mm varlļatt lavn
brīvo lailiu un fidikoi ipSkui ^īdoHat-vUki
iporu cllIaBai, Ud a tadU ]|.lo.
vembri pieridliim labiedrlļMli ka fUtfrla^
lu iporttiti ir cauvi kalpot u v i i Uutal
un tivsemei i r i ar m«litUli«i i p i r t i m.
SaJi dieni atceritUBlei ilulitoijdnmU-nei
iporu laukumuii tur Aottkuiii islņai
UR lasBlerumuruB to, k i lajei tļSm
UukUmoi kidreu kopi'ar m m i t s r U l i
j n Mŗ Mīnlijumiem prlaeijii tidi viri
U Dlmia, p v i t l i . Hli^viņl,
Krustvārdu riilklķ
T
sesil
AI
vim
Angiijisl
AUBttili
Cbai
j9. Loga daļa. 40. fiirdz.
"sula. vienība Smelilr
atrttlaSļMBi.
8
2^jā,drtve
raS