1946-08-21-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
3. latviešu apgabis^ komiteja Ha-navā
ziņo, ka, ««kot pSrbatidittes
kati^ individtiSlā: gadījumā, L i e 1 -
h e s e n a s apgabalā pašreiz ir iespējams
saņemt DP kartes, ari ārpus
nometnēm dzīvojot. Saņemot karti,
tās īpašnieks gūst tiesību papildus
vācu pārtika» kArtitei saņemt vēl
500 kaloriju uzturu dienā. Pārbaudes
centrs darbojas Darmšiatc. Tuvākas
ziņas pie 3. latviešu apgabala komitejas
sekretāra Lcgzdiņa latviešu
pometriē Hanavā. Ir cerības, ka līdzīgus
pārbaudeļ5 centrus iekārtos
arī citos apgabalos („Tēvzeme" Ha-navā).
— Amerikāņu tiesu iestādes
par nepareizu ziņu sniegšanu dro-
*^Sības pārbaudes aptaujas lapās ar 6
mēnešiem cietumā sodījušas Mērc-feldas
nometnes iemītniekus — Alīsi
Bakstadu, i Ivaru Bakstadu, Karieti
LOkasu un Helgu Lambergu (,JWc-nas,^
iņas^ Mērcfeldā). — Diburgas
latviešu nometnes kopdarbības kopa
neilgā pastāvēšanas laikā attīstījusi
rosīgu darbību. Par biedriem iestājušies
nometnes iemītnieki. Kopas
valdes priekšsēdis ir nometnes komandants
E. Neimanis (Alb. Kalniņš).
— Latviešu studenti Heidel-liergll
ie^sinājušl rīkot studiju braucienus
uz Parīzi. Viņu pārstāvji šejienes
okupācijas iestādēs un franču
konsulātā noskaidro tāda brauciena
iespejaflļ (J. Krastiņš). — BraunSvei-gas
latviešu nometnē, kur iznāk ari
pašas nometnes rotēts laikraksts uh
mīt 500 tautiešu, abonē 150 eks.
„LatViešu Vēstneša", 128 eks. „Jau-^
nās Ziņas**, 85 eks. „Latv}u Domas"
un 85 eks. «Dzimtenes Balss". Nometnē
abonē arī 150 eks. «Ilustrētais
Vārds". 86 eķs, „Jaunais Vārds", 21
eks. „Ceļš", 12 eks. „Laiks" un 11
eks, „Sauksme" («Auseklis" Braun-
§veigā).i — No 6.-8. augustam Nei-ētingas
latviešu nometnē notika katoļu
garīdznieku rekoUekcijas, kufās
piedalījās visi amerikāņu okupācijas
Joslas latviešu garīdznieki ar
bīskapu J. Rancānu un Liepājas
bīskapu A. Urbšu. 9. aug. turpat
notika katoļu draudžu pārstāvju sanāksme,
ko vadīja profesors P. Lau-rinovičs.
Sanāksmē par katoļu baznīcas
nozīmi, garīdznieku un draudžu
locekļu uzdevumiem runāja bī-skai^;
J. Rancāns, bīskaps UrbSs
minēja praktiskus uzdevumus latviešu
katoļiem, E. Latkovskis referēja
par DP dzīves uzdevumiem, N.
Trepša par latviešu katoļu sabiedrības
uzdevumiem, LCK kancelejas
pārvaldnieks J. Niedra \m LCK loceklis
dekāns J. Velkme runāja par
•LCK darbu un katoļu dzīvi angļu
/joslā, J. KKdzējs referēja par presei
uzdevumiem, bet mācītājs Savlckis
ziņoja par katoļu da^vi Libekā. 8,
aug. bīskaps J. Rancāns nometnes
lethītniiekiem stāstīja par sava ceļo-
Junia iespaidiem Šveicē un Italijfi un
pBX latvieSu tautas nākotnes izredzēm
(«JAtlmlsa** Neiētingā). Latviešu L
apgabala Blbas novada „Sau-
Ies", Spakenbergas, Svarcenbekas,
Bērnsenas un Mēllnas nometnes komandantu
un komiteju sanāksmē
nolemts turpmāk īpašu vērību veltīt
arodu izglītībai. Ja kādā nometnē
Vēsts par Lībekas latviešu iekšējā
dzīvē notikuilajāro pānnaiņfim droši
vien būs ais^sniegusl ari tautiešus
dienvidos. Tagad šī pārkārtošanās
beigusies, norādītās iekš- tm ārpilsētās
mītnes ieņemtas, devnais vilnis
ir pāri Var atkal atliekt muguru
un lūkot no jauna ieveidot dzīvi
jaunradītajos, stipri pieticīgajos ietvaros.
Angļu Militārās valdības rīkojums
par privāti dzīvojošo baltiešu pārcelšanu
nometnēs bija negaidīts. Saprotams,
ka mierīgas, neaptumšotas
dzīves ieaijātu cilvēku šādas pārmaiņas
vienmēr izsit no ieietā ceļa
un neļauj tam tik ātri atģisties. Tādēļ
vienu brīdi stāvējām gluži bezpalīdzīgi,
nesaprazdami, kā iztulkojama
skarbā iestāžu akcija mūsu
sabiedriskajā dzīv : slēgtās organizācijas,
aizliegtie sarīkojumi, šaurā
rādijā atļautā kustības brīvība utt.
Kas Lībeku pazinis pag. ziemā—-
iekšējās dzīvības un darbības steigas
pilnu, tas bez pūlēm varēs
saskatīt grūtības, ar kādāmi acu^^
mirkU bija jāsaduras. Nav tad arf
brīnums, k« bija tādi, kas lieki netaujāja
pēc akcijas iztulkojuma, bet
Vistule ^latviešu Vēstnesisi^
ar visu enerģiju centās sameklēt
dzīv^ vietu citos apgabalos. Tādā
kārti pirmo nedēļu bēgums sev līdzi
aizrāva Uelāku skaitu Lībekas latviešu,
kas darbu vai uzturēšanos
bija Jau laikus firpus Lībekas nodrošinājuši
» bet līdz tam par aizbraukšanu
vēl nedomāja. Bet lielākā
daļa par ceļojuma virzienu un
gala mērķi, neziņas iespaidoti, izšļa-rās
vienā mirklī.
Palicēji nobeidza paredzēto novietošanos,
sadalīdamies divi nometnēs—
vairākos mūra namos pilsētā
un koka barakās pilsētas nomalē.
Abas nometnes saņēmām
tukšas, pirmo piedevām vēl ar sagandētām
telpām un mājsaimniecības
ierīcēm. Trimdā mūžam kustējies
un ne ar ko nepaguvis īsti sarast,
arī šoreiz ātri iejuties pašu izmēztajā
un remontētajā nometnē, latvietis
dzīvo un gatavs arī nākotnē
pārspēt grūtumus.
Visas latviešu pašdarbības organizācijas
tagad slēgtas. ^Lībekas
Vēstnesis" iznāk fotētn «nometnes
ziņu" veidā. Pacietības, enerģijas
un lēnprātības vajag daudz, īpaši
redaktoram Jūlijam Vaivaram, kas
Lai piemiņa nezūdl
F l s e i ^ kapss aifcSias piemiii^
mēģina darīt vēl iespējamo. Otrkārt,
ja LīlHikas koncertzālei ar latviešu
stīgu kvarteta im ditu mākslinieku
aizbraukšanu iztrūkuims ir ļoti liels,
tad vismaz teātris ~ Lībekas latviešu
teātris palicis uii jau gatavo
J^Akurātera lugu JMedgBis saimnieks".
Teātrim piepalīdzējusi UN-RRA,
piešķirdama dzīvojamās un
izrāžu telpas. Ar šo pamatu zem
kājām teātra kopa visās pārmaiņās
noturējusies, zaudēdgima maz no sava
sastāva.
Latviešu dzīves k^irtošanai radīta
jauna organizācija, kuras paspārnē
tagad atrodas arī še palijkušā nelielā
Lībekas mākslinieku kopa. Drudžainais
noskaņojums ir pāri, dzīve ieplūdusi
atkal mierīgos krastos, bet
vienmuļībai nekur neizdodas gūt
virsroku. Tāds spilgts nometņu ikdienas
atdzīvinājuifns, piemēram,
bija dejotāju E. PIdleres, T. Vester
nas un E. Leščevska deju vakars
vietējā vācu teātrī, kas tiešf ar savu
svinīgo noskaņojumu un augsto kvalitāti
lika atcerēties citus tālus un
spožus sarīkojumus, brīža līksmajai
pacilātībai piejaucot; neizsāpētu atmiņu
rūgtumu. V. Kroders ^
nebūtu iespējams attiecīgu amatu
kursus noorganizēt, tad nometaes
iemītniekiem jādod iespējas šādus
kursus apmeklēt kaimiņu nometnē.
Sabiedriski kulturālā laukā vairāk
kā Udž šim jāapmainās ar koncertiem
im citiem sarīkojumiem. Rudenī
rīkojama plašāka latviešu māks-lasskate.
Pārrunājot pārtikas jautājumu
nometnēs, konstatēja, ka saņe*
mamās pāi*tikas normas visās 5 nometnēs
I ir vienādas — 1500 kaloriju
dienā. — Cēstachtas baznīcā par
Mēllnas Istviešu draudzes mācītāju
iesvētīts Augusts Ķelle. — Hāgena,
Rūras apgabalā darbojas DP milzi-kas
koUediEa, kas ar Militārās valdības
un UNRRA's atbalstu nodibinātā
jau pag. gadā. Kolledžas uzdevumā
„Saules" nometnē Gēstachtā nesen
ieradiis asistents J. Grants un
uzaicināja nometnes„Daugavas" kori
(dir. ^ Ed. Ramats) koncertēt kolledžas
audzēkņiem. Koris uz Hāgeņu
dosies augusta beigās un koncertēs
ne vien koUedžā, bet ari angļu armijas
vienībām (Arv. Eglltis). —
Rakstnieks P ā v i l s Gruzna, kas
dzīvo Mīrvikas nometnē FlensburgS,
pabeidzis romānu ,,Jaunā strāva",
kurā attēlots laikmets no 1902.-1912.
gkdam liakstnieks pasācis ari otru
romānu^ „Mamona gaitnieki", kurā
tēlotās banku aprindas. Bez tam
Gruzna iiarakstījis vairākas Jaunas
noveles (»^ikotnes Ce}S'* Ķīlē).
Komponists Bberbards Lam-mass
AttgsburgS komponējis simfoniskam
orķestrim svītu S daļās,
idilli, siiinfonisku poēmu un citus
darbus. Bež tam komponists nometnes
mūzikas ansambļa vajadzībām
komponējis solo gabalus klavierēm,
soprānfunn, tenoram, baritonam, duetu
soprānam Un tenoram, soprānam
ar klavieru un čeUo pavadījumu,
vīru un jauktam korim im stīgu ]
kvartetam. So darbu pirmatskaņojums
paredzēts augusta beigās (Nākotnei"
Augsburgā). — „Ventas"
latviešu nometnē 28. jūlijā — miera
konferences sanākšanas gadījumā
māc V. Freimaņa vadībā notika
YMCA'8 rīkotais lūgšanas rīts, bet
pēcpusdienā garīgs koncerts, kurā
piedalījās Rendsburgas jaukts koris,
Slēzvīgas vīrukoris, operdzied. J.
Niedra un brivmāksl. Krūzmane.
Koncerts izdevās labi, un diriģentu
K. Freimaņa un V. Rundfina pūles
nav bijušas veltas. Atzīmējams, ka
Slēzvīgas vīrukoris ir viens no pirmajiem
apkārtnē un tā noorganizē^
šanā daudz pūlējušies studentu kora
„Dziesmuv$ra" dalībnieki V. Vītiņš
un V. Runidāns (V. PP,).—- Groien-brodes
nonietnē Jūlija beigās netika
Viļa Lesiņa vakars, kurā rakstnieks
nolasīja 3 noveles. Nometnes teātris
pēc tam izrādīja Blaumaņa lugu „No
saldenās pudeles". Nometnē nesen
viesojās arī vīrukoris „Dziedonis"*
Nobeigumam tuvojas Jaunās sarīkojumu
ēkas izbūve (J. Vestmālis). —
9. augustā Mērbekas latviešu teātris
atzīmēja savu 100. izrādi. Kopš pirmās
teātra izrādes pag. g. i20. oktobrī,
izrādes sniegtas gan Mērbekfi,
gan ari dtās angļu Joslai latvieSu
nometnēs un tās kopā noskatījušies
ap 62.000 skatītāju. — Mērbekas
Kārļa Skalbēs ģimnāzija direktora
prot A. Raistera vadībā sākusi otru
darba gadu. Mācības notiek pēc humanitārā
tipa programmas, bet vecākajās
Idasēs tagad iekārtota arī
reālģmnazijas nodaļa. Ģimnāzijā
darbojas 23 skolotāji CLātviskals
Vārds" Mērbekā). — Ezerciema (See-dorf)
latviešu nometnē nodibināta
kopdarbības kopa, kas tagad iekārtojusi
arī savu veikalu^ Jūlijā kopas
apgrozījums sasniedzis 5.000
marku. Lielas grūtibas ir preču sagādē.
Par nometnes komandantu,
pēc līdzšinējā^ atteikšanās, ievēlēts
R. Silarājs. Nometnes Andreja Pum-puslL
ģimnāzijai telpas iekārto nometnes
amiatnieku kopa. Iekārtu un
mēbeles pagatavojuši paši skolnieki,
tie veikuši arī kirāsošanas darbus.
Nometnes tautskolā darbojas 9 skolotāji
un mfic&s 119 skolēnu, bet
bērnudārzu apmeklē 35 bērni. Darbojas
arī skolas padome. Vasaras
mēnešos skolā mācības notiek tikai
8 reizes nedēļā. — Nometnē M. Gaides
vadībā noorganizēti praktisld
latvieSu valoda pareizrakstības kursi,
iruŗos mācīs pareizrakstību, pieturas
zīmju lietošanu, iepazīstas
ar skaužamiem vārdiem un izteicieniem
un biroja korespondenci G»Die-nas
Atbalss" Zēdorfā). — Pēc ierašanās
no Beļģijas, Krumenzejas sanatorijā
ievietoti 9 grūti slimi tau-tieSi,
no kuriem miruši Jānis Rai-bacis,
dz. 3L 8. 4., Fricis Smelte, dz.
26. 29. 6. Vandztmes pag., Roberts
Freibergs, dz. 26. 21. 6. Jelgavas apr;
Jānis Parādnieks, dz. 24. 17. 2., Staņislavs
Sakins, da:. 23. 11. 6. Baltiņa-*
vasp., Edgars Strautnieks, dzl 25.
3.1., un Tenis Neimanis, dz. 26. 15. 6.
Aizgājēji guldīti Mālentas Ijļapos
(nJurmalas Vēstis" Grosenbrodē). —
Eitinas Baltijas tautu .n(»netnē ar
UNRRA's 111. vienības piekrišanu
atvērta kantīne, kur nometnes iemītnieki
var iegādāties dārzeņus,
kartupeļus un dažādus mājsaimniecības
priekšmetus. Dārzeņi ir liels
Vairākkārt jau izteiktas domas ap»
zināt to tīfUtiešu atdusas vietas, kas
guldīti svešas zemes smiltājā. Un ne
tikai apzināt, bet ari rūpēties par
redzamām piemiņas zīmēm uz viņu
kapiem! Tomēr līdz iim maz dzir-dētsj
kur šajā ziņā ar^ praktiski kaut
kas jau būtu padaritsļ. Patīkams izņēmums
te ir mazā latviešu nometne
Flsenā (Fūssen), Bavārijā. Te hdu-sībāl
paveikts darbs, kam vainagojums
bija 11. augustā, kad Fīsenaa
kapos atklāja un iesvētīja piemiņas
plāksnes tur apbedītajiem 5 latvie-lidm.-.^;
v>;C'\,';:-.^^ 11/:^'
Bavārij as Alpu nogāzēm^piekļā-vusies
nelielā Fīsenas pilsētiņa, kur
latvie'šu nometnē pašlaik mīt tikai
58 tautieši. Tas tomēr nav bijis
šķērslis sākt darbu. Sarkanā iurusta
pārstāvj a E. Svēdes Ierosināti, nometnes
tautieši savākuši līdzekļus
un^^ lai gan vācu noteikumi neatļauj
k£^pos novietot latviešiem atšķirīgas
piemiņas zīmes, panākuši, ka| latviešu
piemiņas plāksnē^ iekalti iiz-raksti
latviešu valodā un Lāčplēša
kara ordeņa emblēma. Tā nu piecaa
dzeltenbrūnas travertīna plāksnes
80 cm augstumā un 40 čm platumā
vēst^ ka še atdusas latviešu cīnītāji
Sirsnīga un vienkārša bija plākšņu
iesvētīšana. Ievadījumā katoļticīgie
tautieši pulcējās svētbridi kapos, bet
ev.-lut. draudzei notika dievkalpojums
baznīcā. Pēc tam abu konfesi-v
jit piederigie pulcējās kapsētā. Mfc.\
O. Gulbis sirsnīgos vārdos atzīmēja
aizgājēju lielāko upuri Latvijai — \
dzīvību uņ iesvētīja kapa plāksnes
Alfrēdam Liepiņām no Jēkabpils
(dzimis 1924. 5. 1., miris 1945. 22. 4.),
Maigonim Bogomazovam no Apes
(1926. 14. 11. 1945. 27. 4.) un Jānim
Vesperam not Sventas (25.J^3. 5. —
1945; 11. 8). Katoļu ^]^āv. Ā- Gros*
vaļds svētīja Antona Dzirkaļa no
Varakļāniem (1924. (s. 4. — 1945. 17.
70 un Jāzepa BiruSko no Rēzeknes
(1923, 15. 4. — 1945>^. 6.) piemiņu.
Latviešu nometnes vārdā aizsaulē
aizjgājušo piemiņai sirsnīgus vārdus
pitīja nometnes komitejas priekšsēdis
A. Stabiņš,- bet E. Svēde runāja
Latvijas Sarkanā krusta vārdā.
Aizkustinošs bija mirklis, kad vis
piecu aizgājēju atdusas ^etas ar
sarkanbaltsarkaniem ziediem pušķoja
viņu biedri. ,/
Saj^ pat gadījumā piemiņas zīmes
iesvētīja ari trimdļā mirušajiem nometnes
iemītniekiem Jānim Svēdem
un Ilgai Vancerei. Zigurds^ Bārda
atspaids uzturā, Jo/nesti^dātāju uz^
tura normas ir tikai 1550 kaloriju
dienā. Arī slimie n ^ ņ em ndcādas
pai^ddevas. Tā kā daudziem slimajiem
stacionāra ārstēšana nav vajadzīga,
tad sanatorijās tos neuzņem,
bet nometnē slimajiem atgūt veselību
pašreiz nav iespējams. Sī jautājuma
atrisināšanai palīdzīga roka
būtu gaidāma no latviešu ārstiem (E.
Miesnieks).
Pēteris Aigars
Draugiem
sirds Jūsu pēdafi taujā Velti,
Klī^t skaņas, atbalss neatskan.
Btūi tilti, kādi^iz sapņos celti,
Tik iniņU šslldums mi tvan.
Gik veŗoš: apkārt sVfeši lāudife,
t)n svešas lupas atbild man.
KUr prieks» ko Jūsu tuvums paudis,
, Kam gailē blāzmains vīna malks?
Vāii džīŗu bezbēdību skaudis
Jau moku nāves kātafaikst
Jau otru gadu velti gaidu,
Kad jōfeu dziesmas gaisos Šv'^ ^
Es vanagu kt Vēštl liaidu,
Es ^jam izlūdzos, lai sauc!
Vējšļ atgriezās un dvesa vaidu,
> Mans Vanags krita, lodes pļauts.
Ūh klusē smiltis, klusē kraujas
ūn mškoņi, kam ceļot ļauts.
Vien tīrums, dzeltējot pirms pļaujas,
Vēl melš> lai sāpes līksmē vērst:
Kanp gaitas bij ka bultas straujas,
Tie mājās nāks kā teiksmai sērst.
Kāpiens torni
<Beigas)
Sēmuškins viltīgi p i ^ i ^ z a^is un
ķrīdi noraUļgēis mūsos k§ kaķ^ p^
Jēs. Tad viņš noprasa;
,»Kip8tm augšā vai lejā? Pariselll
domā, ka vēl metīs, — es arī.**
Jautājums ir negaidīts. Uzreiz mēs
neatbildiam, un ukrainis turpina: „Jū8
ticat Dievam. Es par viņu nekā nezinu.
Neviens nestāstīja. Mani vecāki
pazuda kādu nakti, kad biju
6 gadus vecs. Patversmē mācīja par
partiju. Partijā par to, ka mums
jāiekaŗojot visa pasaule. Kad atsūtīja
šurp) man likās savādi, ka ļaudis
iet baznīcā un tic kaut kam, ko
nevar ne filmā redzēt, ne skaļrunī
dzirdēt. Bet ja tāds Dievs Ir, vai
tad augstāk nav drošāk, ko?"
Mēs Četri saskatāmies: vai tur runā
vlentie?>1s vai tiranns? Sis jautājums
prasa mūsu ticības apliecinājumu, un
mēs nolaižam ads. Man ienāk prātā
Spenglm teorija par Eiropas bojā
eju, bet Jans izmisīgi šķielē uz abiem
Vatikāna kaimiņiem, gaidot, ko tie
sācis.
Es nenovaldos:
„Ta^ļad jāizšķiras: vai taisnība
Romai vai Maskavai? Uz augšu par
pāvestu, uz leju par bezdievību."
„Ka<5 jādara, tas jādara", Andiek)
šoreiz vārdos ir skops.
„Pr<c)tams.' Es ne mirkli neesmu
domājis citādi*\ Andrē izlavā§.
Bet Sandomirsķis parāda savu atsperīgo
dabu:
JfCā tad: nav vērts skatīties pa
atslēgas caurumu, ja durvis atveramas.
Augšā tik būs Izskatīšanāfl!
Visa Ulma kfi uz delnas.**
Mēs sākam smagu, negribētu kā^
pienu augšup» it kā mums uz savām
mugurām būtu jānes pati baznīca.
Aizkūstanu Apstājamies. Tad atkal
kāpjam, kāpjam, kāpjam.
No tālienes atvilnī tikko sadzirdama
dūkoņa. Andželo šāds ausīties.
„Nāk!*'' viņš iesaucas svešādā balsī.
,^āk! Un mēs tornī!"
Viņš atraujas, grib doties lejup,
bet pretim elsdams kāpj ukrainis.
Viņš atlec un dodas iekšā velvēs.
Mēs vilkam paka}. Skrienam caur
sarkanu un melnu: torņa atvērumi
mūs pleitē ar liesmu blāzmu, kāpņu
velves pazudina tumsā. Garām ņirb
tomīšu kokmāde, pakaļ no kādas
torņa dzegas jož ūdens spļāvēja tēls.
Dun soļi, švirkstuguns, dārd gaiss.«.
Beid2X>t mūris priekšā.
Iestreipuļojam zvanu teliiā, kur
atduramies pie lūkas. Mtmientā at-lecam
no bezdibeņa malas.
Tālumā jau kauc un rīb^
„Tā rībēja «ibesiņu bungas", An-dieio
atceras karagājienu Āfrikā.
ļs^,Un tā bija nāves balss.**
„Nlves balss..atbalsojas mūsos.
Fefci mēģina Jokot:
„Var iznākt, ka ar visu torni gāžamies
lejā. E, tas gan būtu joks!'^
Un tad iet vaļā,., brīkšķ un
brakšJj:, švīkst, žļadz un žņerkst
Vairs neapjēdzam, kur līst, kur galvu
grūst. Pa ķermeņiem gaiss zvetē kā
ar drēbju baķi. Tornis līgojas. Akmeņu
im šķembu krusa dārdina
jumtu. Kaut kas smagi nokrīt baznīcā.
Ieskanas zvans. ļ
Vai jau iezvāiOja mūžību?
Čokurā sarāvušies, zemojam pieres
pie grīdas un kā svēto vakariņu
pieņemam atmiņas par dzimteni.
Acu vāki noslēdz mūs no apkārtnes,
un mūsu dvēseles iet savmalu kurā.
Es Izvelku mazu maisiņu,, kas karājas
man uz lūTūtīm, un sažņaiidzu
plaukstās Latvijas zemi. Kā mātes
taisīta vieta acu priekšā nostājas
dzimtenes kapu kalns, kur man negulēt,
kfi dievu takas — Vidzemes
ceļi, pa kuriem vairs nestaigāt...
Mēs neceļanues vēl tad, kad'jau
iestājies nāves klusums. Mums nav
spēka. Visi ir vēl tālu no Sejieit^es:
pie graciozās Luāras/ kuras krasta
laistās Somiras torņi; zem Neapoles
dzidrajām debesīm, vīna im dziesmu
malā; Ukrainas stepju bezgalībā,
starp zemes sjpēka pilno ļaužu vidū
poļu zemē... >
Beidaot atskan viena vienīga sirēna,
gari vēstīdama trauksmes beigas.
Atvefam ads: ir piavisam gaišs no
ugunsgrēka. Gurdi piec^amies, kā
salauzti, bet ārā vēl neejam. Negrir
bas. Nekas nevilina. Ads apātiski
pārslīd telpas sienām, pie kurām pasaules
slavenāka katedrāļu un tem-pļu
attēlL Tur ir kāds uzraksts lie^
1iem burtiem:
,jMit dfem Bau des Mūnsters im
spātgotischen Stil/ wurde 1377 be-gonneiL
Hauptbaumeister in den 150
Jahren nach Begihn des Baues wa-ren
Ulrich von Ensingēn (1392^1399)
und Mathias Boblinger (1480-T1494),
nach dessen Plan der Bau auch im
19. Jahrhundert durch A. von Beyer
voUendet wurde. Der 161 m hohe
Turm, der hochste Kirchturm der
Welt, wurde 1890 feriiggestellt."
Bet arī tas nepaliek prātā. ^Ārprātīga
vienaldzība, līdzīga trulumam.
Beidzot izkustamies.
Kā noreibuši pieejam pie torņa
atvēruma, kā apmāti skatām ainu,
kādu iespējams redzēt tikai reiz
gadsimtu tecējumā. ^
Deg vesela pilsēta! ,
I Visapkārt ap ļ Mīnsteru bango
liguns jūra. Dūmu^^viļņvdfsmUem
stāvu augstumā ietriekusies aizsegt
zemi, kur nakts jaucas ar vaimanām,
blāzmām un liesmām un k v ē p i^
Lepnību, cietsirdību un varmācību
tur lejā nu daudziem izdedzina kā
ar nokaitētu dzelzi; bet ari posts tur
ir tīk liels; ka imēs tiem šobrīd piedodam
tāpat, kā piedod mirējiem.
Kāpjot lejā, Pefei man kā piesiets.
„Kad tu man iemaisi tēvreizi?**
viņš klusi jautā.
„Tttries tik blakus. Sikiim tūlīt**
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 21, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-08-21 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460821 |
Description
| Title | 1946-08-21-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
3. latviešu apgabis^ komiteja Ha-navā
ziņo, ka, ««kot pSrbatidittes
kati^ individtiSlā: gadījumā, L i e 1 -
h e s e n a s apgabalā pašreiz ir iespējams
saņemt DP kartes, ari ārpus
nometnēm dzīvojot. Saņemot karti,
tās īpašnieks gūst tiesību papildus
vācu pārtika» kArtitei saņemt vēl
500 kaloriju uzturu dienā. Pārbaudes
centrs darbojas Darmšiatc. Tuvākas
ziņas pie 3. latviešu apgabala komitejas
sekretāra Lcgzdiņa latviešu
pometriē Hanavā. Ir cerības, ka līdzīgus
pārbaudeļ5 centrus iekārtos
arī citos apgabalos („Tēvzeme" Ha-navā).
— Amerikāņu tiesu iestādes
par nepareizu ziņu sniegšanu dro-
*^Sības pārbaudes aptaujas lapās ar 6
mēnešiem cietumā sodījušas Mērc-feldas
nometnes iemītniekus — Alīsi
Bakstadu, i Ivaru Bakstadu, Karieti
LOkasu un Helgu Lambergu (,JWc-nas,^
iņas^ Mērcfeldā). — Diburgas
latviešu nometnes kopdarbības kopa
neilgā pastāvēšanas laikā attīstījusi
rosīgu darbību. Par biedriem iestājušies
nometnes iemītnieki. Kopas
valdes priekšsēdis ir nometnes komandants
E. Neimanis (Alb. Kalniņš).
— Latviešu studenti Heidel-liergll
ie^sinājušl rīkot studiju braucienus
uz Parīzi. Viņu pārstāvji šejienes
okupācijas iestādēs un franču
konsulātā noskaidro tāda brauciena
iespejaflļ (J. Krastiņš). — BraunSvei-gas
latviešu nometnē, kur iznāk ari
pašas nometnes rotēts laikraksts uh
mīt 500 tautiešu, abonē 150 eks.
„LatViešu Vēstneša", 128 eks. „Jau-^
nās Ziņas**, 85 eks. „Latv}u Domas"
un 85 eks. «Dzimtenes Balss". Nometnē
abonē arī 150 eks. «Ilustrētais
Vārds". 86 eķs, „Jaunais Vārds", 21
eks. „Ceļš", 12 eks. „Laiks" un 11
eks, „Sauksme" («Auseklis" Braun-
§veigā).i — No 6.-8. augustam Nei-ētingas
latviešu nometnē notika katoļu
garīdznieku rekoUekcijas, kufās
piedalījās visi amerikāņu okupācijas
Joslas latviešu garīdznieki ar
bīskapu J. Rancānu un Liepājas
bīskapu A. Urbšu. 9. aug. turpat
notika katoļu draudžu pārstāvju sanāksme,
ko vadīja profesors P. Lau-rinovičs.
Sanāksmē par katoļu baznīcas
nozīmi, garīdznieku un draudžu
locekļu uzdevumiem runāja bī-skai^;
J. Rancāns, bīskaps UrbSs
minēja praktiskus uzdevumus latviešu
katoļiem, E. Latkovskis referēja
par DP dzīves uzdevumiem, N.
Trepša par latviešu katoļu sabiedrības
uzdevumiem, LCK kancelejas
pārvaldnieks J. Niedra \m LCK loceklis
dekāns J. Velkme runāja par
•LCK darbu un katoļu dzīvi angļu
/joslā, J. KKdzējs referēja par presei
uzdevumiem, bet mācītājs Savlckis
ziņoja par katoļu da^vi Libekā. 8,
aug. bīskaps J. Rancāns nometnes
lethītniiekiem stāstīja par sava ceļo-
Junia iespaidiem Šveicē un Italijfi un
pBX latvieSu tautas nākotnes izredzēm
(«JAtlmlsa** Neiētingā). Latviešu L
apgabala Blbas novada „Sau-
Ies", Spakenbergas, Svarcenbekas,
Bērnsenas un Mēllnas nometnes komandantu
un komiteju sanāksmē
nolemts turpmāk īpašu vērību veltīt
arodu izglītībai. Ja kādā nometnē
Vēsts par Lībekas latviešu iekšējā
dzīvē notikuilajāro pānnaiņfim droši
vien būs ais^sniegusl ari tautiešus
dienvidos. Tagad šī pārkārtošanās
beigusies, norādītās iekš- tm ārpilsētās
mītnes ieņemtas, devnais vilnis
ir pāri Var atkal atliekt muguru
un lūkot no jauna ieveidot dzīvi
jaunradītajos, stipri pieticīgajos ietvaros.
Angļu Militārās valdības rīkojums
par privāti dzīvojošo baltiešu pārcelšanu
nometnēs bija negaidīts. Saprotams,
ka mierīgas, neaptumšotas
dzīves ieaijātu cilvēku šādas pārmaiņas
vienmēr izsit no ieietā ceļa
un neļauj tam tik ātri atģisties. Tādēļ
vienu brīdi stāvējām gluži bezpalīdzīgi,
nesaprazdami, kā iztulkojama
skarbā iestāžu akcija mūsu
sabiedriskajā dzīv : slēgtās organizācijas,
aizliegtie sarīkojumi, šaurā
rādijā atļautā kustības brīvība utt.
Kas Lībeku pazinis pag. ziemā—-
iekšējās dzīvības un darbības steigas
pilnu, tas bez pūlēm varēs
saskatīt grūtības, ar kādāmi acu^^
mirkU bija jāsaduras. Nav tad arf
brīnums, k« bija tādi, kas lieki netaujāja
pēc akcijas iztulkojuma, bet
Vistule ^latviešu Vēstnesisi^
ar visu enerģiju centās sameklēt
dzīv^ vietu citos apgabalos. Tādā
kārti pirmo nedēļu bēgums sev līdzi
aizrāva Uelāku skaitu Lībekas latviešu,
kas darbu vai uzturēšanos
bija Jau laikus firpus Lībekas nodrošinājuši
» bet līdz tam par aizbraukšanu
vēl nedomāja. Bet lielākā
daļa par ceļojuma virzienu un
gala mērķi, neziņas iespaidoti, izšļa-rās
vienā mirklī.
Palicēji nobeidza paredzēto novietošanos,
sadalīdamies divi nometnēs—
vairākos mūra namos pilsētā
un koka barakās pilsētas nomalē.
Abas nometnes saņēmām
tukšas, pirmo piedevām vēl ar sagandētām
telpām un mājsaimniecības
ierīcēm. Trimdā mūžam kustējies
un ne ar ko nepaguvis īsti sarast,
arī šoreiz ātri iejuties pašu izmēztajā
un remontētajā nometnē, latvietis
dzīvo un gatavs arī nākotnē
pārspēt grūtumus.
Visas latviešu pašdarbības organizācijas
tagad slēgtas. ^Lībekas
Vēstnesis" iznāk fotētn «nometnes
ziņu" veidā. Pacietības, enerģijas
un lēnprātības vajag daudz, īpaši
redaktoram Jūlijam Vaivaram, kas
Lai piemiņa nezūdl
F l s e i ^ kapss aifcSias piemiii^
mēģina darīt vēl iespējamo. Otrkārt,
ja LīlHikas koncertzālei ar latviešu
stīgu kvarteta im ditu mākslinieku
aizbraukšanu iztrūkuims ir ļoti liels,
tad vismaz teātris ~ Lībekas latviešu
teātris palicis uii jau gatavo
J^Akurātera lugu JMedgBis saimnieks".
Teātrim piepalīdzējusi UN-RRA,
piešķirdama dzīvojamās un
izrāžu telpas. Ar šo pamatu zem
kājām teātra kopa visās pārmaiņās
noturējusies, zaudēdgima maz no sava
sastāva.
Latviešu dzīves k^irtošanai radīta
jauna organizācija, kuras paspārnē
tagad atrodas arī še palijkušā nelielā
Lībekas mākslinieku kopa. Drudžainais
noskaņojums ir pāri, dzīve ieplūdusi
atkal mierīgos krastos, bet
vienmuļībai nekur neizdodas gūt
virsroku. Tāds spilgts nometņu ikdienas
atdzīvinājuifns, piemēram,
bija dejotāju E. PIdleres, T. Vester
nas un E. Leščevska deju vakars
vietējā vācu teātrī, kas tiešf ar savu
svinīgo noskaņojumu un augsto kvalitāti
lika atcerēties citus tālus un
spožus sarīkojumus, brīža līksmajai
pacilātībai piejaucot; neizsāpētu atmiņu
rūgtumu. V. Kroders ^
nebūtu iespējams attiecīgu amatu
kursus noorganizēt, tad nometaes
iemītniekiem jādod iespējas šādus
kursus apmeklēt kaimiņu nometnē.
Sabiedriski kulturālā laukā vairāk
kā Udž šim jāapmainās ar koncertiem
im citiem sarīkojumiem. Rudenī
rīkojama plašāka latviešu māks-lasskate.
Pārrunājot pārtikas jautājumu
nometnēs, konstatēja, ka saņe*
mamās pāi*tikas normas visās 5 nometnēs
I ir vienādas — 1500 kaloriju
dienā. — Cēstachtas baznīcā par
Mēllnas Istviešu draudzes mācītāju
iesvētīts Augusts Ķelle. — Hāgena,
Rūras apgabalā darbojas DP milzi-kas
koUediEa, kas ar Militārās valdības
un UNRRA's atbalstu nodibinātā
jau pag. gadā. Kolledžas uzdevumā
„Saules" nometnē Gēstachtā nesen
ieradiis asistents J. Grants un
uzaicināja nometnes„Daugavas" kori
(dir. ^ Ed. Ramats) koncertēt kolledžas
audzēkņiem. Koris uz Hāgeņu
dosies augusta beigās un koncertēs
ne vien koUedžā, bet ari angļu armijas
vienībām (Arv. Eglltis). —
Rakstnieks P ā v i l s Gruzna, kas
dzīvo Mīrvikas nometnē FlensburgS,
pabeidzis romānu ,,Jaunā strāva",
kurā attēlots laikmets no 1902.-1912.
gkdam liakstnieks pasācis ari otru
romānu^ „Mamona gaitnieki", kurā
tēlotās banku aprindas. Bez tam
Gruzna iiarakstījis vairākas Jaunas
noveles (»^ikotnes Ce}S'* Ķīlē).
Komponists Bberbards Lam-mass
AttgsburgS komponējis simfoniskam
orķestrim svītu S daļās,
idilli, siiinfonisku poēmu un citus
darbus. Bež tam komponists nometnes
mūzikas ansambļa vajadzībām
komponējis solo gabalus klavierēm,
soprānfunn, tenoram, baritonam, duetu
soprānam Un tenoram, soprānam
ar klavieru un čeUo pavadījumu,
vīru un jauktam korim im stīgu ]
kvartetam. So darbu pirmatskaņojums
paredzēts augusta beigās (Nākotnei"
Augsburgā). — „Ventas"
latviešu nometnē 28. jūlijā — miera
konferences sanākšanas gadījumā
māc V. Freimaņa vadībā notika
YMCA'8 rīkotais lūgšanas rīts, bet
pēcpusdienā garīgs koncerts, kurā
piedalījās Rendsburgas jaukts koris,
Slēzvīgas vīrukoris, operdzied. J.
Niedra un brivmāksl. Krūzmane.
Koncerts izdevās labi, un diriģentu
K. Freimaņa un V. Rundfina pūles
nav bijušas veltas. Atzīmējams, ka
Slēzvīgas vīrukoris ir viens no pirmajiem
apkārtnē un tā noorganizē^
šanā daudz pūlējušies studentu kora
„Dziesmuv$ra" dalībnieki V. Vītiņš
un V. Runidāns (V. PP,).—- Groien-brodes
nonietnē Jūlija beigās netika
Viļa Lesiņa vakars, kurā rakstnieks
nolasīja 3 noveles. Nometnes teātris
pēc tam izrādīja Blaumaņa lugu „No
saldenās pudeles". Nometnē nesen
viesojās arī vīrukoris „Dziedonis"*
Nobeigumam tuvojas Jaunās sarīkojumu
ēkas izbūve (J. Vestmālis). —
9. augustā Mērbekas latviešu teātris
atzīmēja savu 100. izrādi. Kopš pirmās
teātra izrādes pag. g. i20. oktobrī,
izrādes sniegtas gan Mērbekfi,
gan ari dtās angļu Joslai latvieSu
nometnēs un tās kopā noskatījušies
ap 62.000 skatītāju. — Mērbekas
Kārļa Skalbēs ģimnāzija direktora
prot A. Raistera vadībā sākusi otru
darba gadu. Mācības notiek pēc humanitārā
tipa programmas, bet vecākajās
Idasēs tagad iekārtota arī
reālģmnazijas nodaļa. Ģimnāzijā
darbojas 23 skolotāji CLātviskals
Vārds" Mērbekā). — Ezerciema (See-dorf)
latviešu nometnē nodibināta
kopdarbības kopa, kas tagad iekārtojusi
arī savu veikalu^ Jūlijā kopas
apgrozījums sasniedzis 5.000
marku. Lielas grūtibas ir preču sagādē.
Par nometnes komandantu,
pēc līdzšinējā^ atteikšanās, ievēlēts
R. Silarājs. Nometnes Andreja Pum-puslL
ģimnāzijai telpas iekārto nometnes
amiatnieku kopa. Iekārtu un
mēbeles pagatavojuši paši skolnieki,
tie veikuši arī kirāsošanas darbus.
Nometnes tautskolā darbojas 9 skolotāji
un mfic&s 119 skolēnu, bet
bērnudārzu apmeklē 35 bērni. Darbojas
arī skolas padome. Vasaras
mēnešos skolā mācības notiek tikai
8 reizes nedēļā. — Nometnē M. Gaides
vadībā noorganizēti praktisld
latvieSu valoda pareizrakstības kursi,
iruŗos mācīs pareizrakstību, pieturas
zīmju lietošanu, iepazīstas
ar skaužamiem vārdiem un izteicieniem
un biroja korespondenci G»Die-nas
Atbalss" Zēdorfā). — Pēc ierašanās
no Beļģijas, Krumenzejas sanatorijā
ievietoti 9 grūti slimi tau-tieSi,
no kuriem miruši Jānis Rai-bacis,
dz. 3L 8. 4., Fricis Smelte, dz.
26. 29. 6. Vandztmes pag., Roberts
Freibergs, dz. 26. 21. 6. Jelgavas apr;
Jānis Parādnieks, dz. 24. 17. 2., Staņislavs
Sakins, da:. 23. 11. 6. Baltiņa-*
vasp., Edgars Strautnieks, dzl 25.
3.1., un Tenis Neimanis, dz. 26. 15. 6.
Aizgājēji guldīti Mālentas Ijļapos
(nJurmalas Vēstis" Grosenbrodē). —
Eitinas Baltijas tautu .n(»netnē ar
UNRRA's 111. vienības piekrišanu
atvērta kantīne, kur nometnes iemītnieki
var iegādāties dārzeņus,
kartupeļus un dažādus mājsaimniecības
priekšmetus. Dārzeņi ir liels
Vairākkārt jau izteiktas domas ap»
zināt to tīfUtiešu atdusas vietas, kas
guldīti svešas zemes smiltājā. Un ne
tikai apzināt, bet ari rūpēties par
redzamām piemiņas zīmēm uz viņu
kapiem! Tomēr līdz iim maz dzir-dētsj
kur šajā ziņā ar^ praktiski kaut
kas jau būtu padaritsļ. Patīkams izņēmums
te ir mazā latviešu nometne
Flsenā (Fūssen), Bavārijā. Te hdu-sībāl
paveikts darbs, kam vainagojums
bija 11. augustā, kad Fīsenaa
kapos atklāja un iesvētīja piemiņas
plāksnes tur apbedītajiem 5 latvie-lidm.-.^;
v>;C'\,';:-.^^ 11/:^'
Bavārij as Alpu nogāzēm^piekļā-vusies
nelielā Fīsenas pilsētiņa, kur
latvie'šu nometnē pašlaik mīt tikai
58 tautieši. Tas tomēr nav bijis
šķērslis sākt darbu. Sarkanā iurusta
pārstāvj a E. Svēdes Ierosināti, nometnes
tautieši savākuši līdzekļus
un^^ lai gan vācu noteikumi neatļauj
k£^pos novietot latviešiem atšķirīgas
piemiņas zīmes, panākuši, ka| latviešu
piemiņas plāksnē^ iekalti iiz-raksti
latviešu valodā un Lāčplēša
kara ordeņa emblēma. Tā nu piecaa
dzeltenbrūnas travertīna plāksnes
80 cm augstumā un 40 čm platumā
vēst^ ka še atdusas latviešu cīnītāji
Sirsnīga un vienkārša bija plākšņu
iesvētīšana. Ievadījumā katoļticīgie
tautieši pulcējās svētbridi kapos, bet
ev.-lut. draudzei notika dievkalpojums
baznīcā. Pēc tam abu konfesi-v
jit piederigie pulcējās kapsētā. Mfc.\
O. Gulbis sirsnīgos vārdos atzīmēja
aizgājēju lielāko upuri Latvijai — \
dzīvību uņ iesvētīja kapa plāksnes
Alfrēdam Liepiņām no Jēkabpils
(dzimis 1924. 5. 1., miris 1945. 22. 4.),
Maigonim Bogomazovam no Apes
(1926. 14. 11. 1945. 27. 4.) un Jānim
Vesperam not Sventas (25.J^3. 5. —
1945; 11. 8). Katoļu ^]^āv. Ā- Gros*
vaļds svētīja Antona Dzirkaļa no
Varakļāniem (1924. (s. 4. — 1945. 17.
70 un Jāzepa BiruSko no Rēzeknes
(1923, 15. 4. — 1945>^. 6.) piemiņu.
Latviešu nometnes vārdā aizsaulē
aizjgājušo piemiņai sirsnīgus vārdus
pitīja nometnes komitejas priekšsēdis
A. Stabiņš,- bet E. Svēde runāja
Latvijas Sarkanā krusta vārdā.
Aizkustinošs bija mirklis, kad vis
piecu aizgājēju atdusas ^etas ar
sarkanbaltsarkaniem ziediem pušķoja
viņu biedri. ,/
Saj^ pat gadījumā piemiņas zīmes
iesvētīja ari trimdļā mirušajiem nometnes
iemītniekiem Jānim Svēdem
un Ilgai Vancerei. Zigurds^ Bārda
atspaids uzturā, Jo/nesti^dātāju uz^
tura normas ir tikai 1550 kaloriju
dienā. Arī slimie n ^ ņ em ndcādas
pai^ddevas. Tā kā daudziem slimajiem
stacionāra ārstēšana nav vajadzīga,
tad sanatorijās tos neuzņem,
bet nometnē slimajiem atgūt veselību
pašreiz nav iespējams. Sī jautājuma
atrisināšanai palīdzīga roka
būtu gaidāma no latviešu ārstiem (E.
Miesnieks).
Pēteris Aigars
Draugiem
sirds Jūsu pēdafi taujā Velti,
Klī^t skaņas, atbalss neatskan.
Btūi tilti, kādi^iz sapņos celti,
Tik iniņU šslldums mi tvan.
Gik veŗoš: apkārt sVfeši lāudife,
t)n svešas lupas atbild man.
KUr prieks» ko Jūsu tuvums paudis,
, Kam gailē blāzmains vīna malks?
Vāii džīŗu bezbēdību skaudis
Jau moku nāves kātafaikst
Jau otru gadu velti gaidu,
Kad jōfeu dziesmas gaisos Šv'^ ^
Es vanagu kt Vēštl liaidu,
Es ^jam izlūdzos, lai sauc!
Vējšļ atgriezās un dvesa vaidu,
> Mans Vanags krita, lodes pļauts.
Ūh klusē smiltis, klusē kraujas
ūn mškoņi, kam ceļot ļauts.
Vien tīrums, dzeltējot pirms pļaujas,
Vēl melš> lai sāpes līksmē vērst:
Kanp gaitas bij ka bultas straujas,
Tie mājās nāks kā teiksmai sērst.
Kāpiens torni
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-08-21-02
