Bavarijas Latviesu vestnesis, August 21, 1946

              m m
m
ē L&ivieSii TistneslB 1946. g. 21. augusti
m
I
i
1^
Krievija... a gatavo izine
(Turpinājums no 1. lappuses) Sanfranciskā, 13. augustā (AP). —
. , . . ^ , Oficiālais krievu novērotājs atom-neiet
knevu ]osķ ne sa>ru vīru pa- k ^ ^ b u izmēģinājumos BiMnijā inter-
SSsNSlE'eSsirn^enT^
n a m s Uja J^renDurgs, kas nesen at- g^^^^^ j j ^ j izmēģinājumus „tu-gnezies
no c^Ķuma pa A S V,ziņo- ^-^^ ^ ^^^.^
i8 knevu lasītajiem, ka amerikānis, ^^^^^ ^ūs noderīgi,
kas uzskata sevi_ par ^neatkarīgu do-mļataju,
patiesība „atkarto to, ko l a ­sījis
laikrakstos, dzirdējis radiofonā T i j - v i j - ,
vai redzējis uz ekrāna." Erenbrn-ģs ^ V l e d n DaidaS, ka Viņu
izteicies, k a lielākā daļa amerikāņu zemi IzmantO par raķeŠU
laikrakstu i r pilni ar nepatiesu i n - ^
-formāciju, , ko redaktori izmanīgi nmerĶl
cenšas iztēlot it kā par objektīvu, un Stokholmā, 12. augustā (AP). —
ka lielākā daļa amerikāņu reportieru Zviedru militārā vadība vairs nešau-ir
gan «enerģiski", bet „ne visai i z - bās, ka Zviedriju izmanto par mēr-glītoti".
— „Pravdas'* komentātors ķa joslu regulāriem raķešu mēģina-
Dāvids kādā rakstā apgalvo, ka jumiem, kuras vada no tālienes.
A n g l i j a s un A m e r i k a s preses Kopš jūUja sākuma laikraksti
ibrīvība ir „mīts". Viņš deklarē, ka gandrīz ik dienas snieguši ziņas par
angļu un amerikāņu žumāHsti ir udojošām ugunsbumbām. Starp 9.
«bezspēcīgi". „Viņi nevar pateikt ne un 12: jūliju miLltārās iestādes sa-
•vārda, lai aizstāvētu patiesību, godu ņēmušas 300 tādu ziņojumu. Par
•to sirdsapziņu. Preses brīvība neat- spīti nemitīgai bombardēšanai, „spo-tlecas
uz viņiem, bet uz laikrakstu ku šāviņi" atstājuši maz taustāmu
īpašniekiem. Nav un nevar būt brī- pēdu. Priekšmeti, par kuriem apgai­tas
preses, kad laikrakstu vairākums vots, ka tie i r bumbu šķembas, z i -
pieder primātuIzdevēju grupai," nātniskā pārbaudē ļoti bieži izrādī-
' teikts raksta. — Kri,evu joslā ieva- jušies pai: vienkāi^šiem dažādu vielu
dīti praktiski soļi, lai! ierobežotu lau- [izdedžiem,
lību šķiršanas pieaugumu. Visā joslā
ierīko padomdošanas Wetaš, kas cen-^
tīsies stabilizēt laulības uņ dos zināt­niekus
padomus līgavām un līgavai­ņiem,
lai saglābtu uz ātru roku nor
Militārā vadība līdz šim izteikusies
ļoti maz, bet apsolījusi publicēt ko­munikē,
kad būs pabeigta izmeklē­šana.
Līdi Mm noskaidrots, ka šā­viņi
virzas pāri Zviedrijai p l a ^ lo­kā,
dažos gadījumos aizlidodami pā­ri
Baltijas jūrai vai Botnijas līcinu
Līdz šim nav zināms vai raķetes
nogrimst jūrā, vai atgriežas savās
bāzēs. IDažiziņojumi^^^n^^
viņi. apgādāti jtfiĢrīcēm^ kas tos a u ­tomātiski
iznīcina, jo, liekas, ka
eksplozijas notikušas arī gaisā.
The S t s u r s ^ SW
stāsta par
anu uz
Romā, 12. augustā (AP). — Diid
jauni ļK)lu bēgļi --brā;^ māsa
— pastāstījuši pjtr savu garo slepeno
ceļojumu no Polijas uz Itāliju.
Viņi bijuši līdzdalībnieki 140 per­sonu
grupā, kas. kāda tumšā naktī
smagos automobiļos atstājusi Kra­kovu.
Vācijā grupa saskaldījusies
mazākās vienībās pēdējā ceļat posma
veikšanai. Ceļodami naktīs, zēns un
meitene paveikuši ceļu 18 dienās.
Ceļojuma noslēgumā viņi pirmo
reizi pēc 7 gadiem atkal redzējušies
ar savu tēvu kapteini Georgu K o -
stecki, kas ģenerāļa Andersa 2. poļu
korpusā cīnījies Itālijā i in tagad, —
tāpat kā lielSkā d^a korpusa vīru,
noraidījis Varšavas valdības aicinā­jumu
atgriezties Polijā, — gaida pār­vietošanu
uz kādu apgabalu Anglijā.
Jaunieši ieradušies vecās drānās.
Visbīstamākais ceļā, — izteicās
19 gadu vecā Elizabete, — bija poļu
drošības policija, kas „ir visur, daž­reiz
uniformās un dažreiz bez tām."
«Izglītošanās", teica Elizabete, „Po-lijā
nav iespējama."
The Stars and Stripes
Atklāta DP nometne
ungāriem
Platlingā, Degendorfas apriņķī ie­rīkota
DP nometne ungāriem. Tur
varēs uzņemt 6000 personu. Nomet­ni
izmantos visu ungāru. DP sapul-cināšanai
pirms to repatriācijas no
Lejasbavārijās un Augšpfalcas ap­gabala.
Nometni vadīs vācietis un
viņam palīdzēs ungāru komiteja. No­metnes
policiju veidos vācu vm un­gāru
sardze.
„The Bavarian", August 9, 1946
gleznotāja Ribakovas akvareļu re­produkcijām.
Jaunajam lietuvju
gleznotājam, kas portr'etējis daudzus
alēgtās kara laika laulības. Berlīnes ļ amerikāņu Militārās valdības virsnie-tiesān>
pēdējos 2,5 mēnešos vajadzē- kus Dachavā, grāmatu izdot palīdzē­jis
iztiesāt vairāk kā 10.000 šķiršanās jis amerikāņu majors Snovs (Snow).
prāvu. Piedzīvojušus tiesnešus pār- ļ The Stars and Stripes
Steidz Šķiršanās iemesli. Ir sievietes,
:kās pieprasa laulības "šķiršanu, k a - .
mēr viņu vīri vēl atrodas gūstā ār- ļ f| | | | g F Sl K ^ t H;
pus Vācijas, kaut arī šīg laulības b i ­jušās
laimīgas daudzus gadus pirms ļ ceļu?
normālās dzīves pārtraukšanas. Dau- Trimdas dzīves ēnas puse i r mūsu
•dzi vīri pieprasa šķiršanos tiklīdz at- nākotnes neziņa un nedrošība, mūsu
riežas no gūsta. Pie;tam. tas ne iekšējo spēku un garīgās enerģijas
vienmēr notiek tāpēc; ka vīri būtu potenciālu izraisīšanās ierobežojums
atklājuši sievu neuzticību. Psīchologi un līdz ar to arī personīgās dzīves
pasvītro, ka daudzos gadīju- nepiepildīšana. Katra dīka mašīna ar
mos kaŗ^ grozījis partneru uzska- laiku sarūsē, un katrs dīks loceklis
tus tādā mērā, ka tie vairs nevar ar laiku atrofējas. Šādam atrofijas
saskaņoties. — Poļu militārā tiesa likumam pakļauts arī cilvēks un pat
Bidgoša^ notiesājusi uz nāvi 12 neli- veselas tautas, ja vien tās laikus ne-kumīgās
NSZ organizācijas biedrus sāk pretoties.
par terroristisku aktivitāti pret val­dību.
— Kamēr visa Eiropa sūdzas
par transportlīdzekļu trūkumu, Brē-
^menes-Hamburgas, autoceļa apmē-
"ram 50 km garā joslai juku jukām
novietoti- 40»000 automobiļu, kas at­veduši
armijas no Norpnandijas līdz
Baltijas jūrai. Pa lielākai daļai tur
novietoti smagie automobiļi, bet to
vidū atrodds arī bruņu rnašīnas, Sar­kanā
Krusta ambulances, komandier
ŗu mašīnas un simtiem džipu. Kāds
angļu armijas fiārstāvis paskaidrojis,
ka automobiļus vestu 'atpakaļ, bet
neesot transportlīdzekļu. •— Ģenerā­lis
Maknamijs uiaicinājis ^isus oku­pācijas
sgēkus piepalīdzēt ieaudzināt
vācu jaunatnei demokrātiskus ideā-
1us.' 29 pārstāvji Frankfurtā notiku­mā
konferencē par vācu jaunatnes
nodarbināšanu nolēmuši, ka katrā
Militārās pārvaldes centrā iekārto­jams
vismaz viens jaunatnes nams.
Vācu jaunatni^ centīsies pamudināt
atj aunot sapostītas ēkas viņu pašu
vajadzībām. — Amerikāņu valdība
Vācijā nosūtījvisi atpakaļ uz A u ­st
r i j u vairāk ne kā 20 to mākslas
priekšmetu — gleznu, grāmatu un
vairāk kā 50.000 vecu monētu, kas
atrastas nacistu laupījumu krātuvēs.
— B u l g ā r i j a s parlaments pieņē­mis
likumu par „dīkdieņu mobili­zāciju
darbam", kas paredz, ka uz
laiku līdz 6 mēnešiem var iesaistīt
darbos vīriešus no 16 līdz 50 un sie­vietes
no 15 līdz 45 gadu vecumam.
— Londonā miris slavenais angļu
rakstnieks H. G. U^lzs (H, G. WeUs).
— Tuvākos mēnešos a n g ļ u j o s lā
V ā c i j ā izūtrupēs lielākos zemju
īpašumus. Tādejādi giib sadalīt
Saumburgu, Saumbprgu-Lipes, grāfu
Openhauzenu un grāfu.Aseburgu lie­los
zemju, īpašumus Rietumvācija.
Jau tagad angļu | joslā kontrolei
; pakļauti visu zemju īpašumi, kas
' lielāki par 500 ha. — Amerikāņu M i ­litārā
valdība Berlīnē atvērusi mai­ņai?
veikalu amerikāņiem un vācie-
Hem, kur amerikāņiem atļauts ap­maiņai
pret vāciešu piedāvātām
mantām dot visas mantas, to starpā
arī cigaretes, kas nav iegūtas no ar­mijas,
bet atsūtītas no ;,ASV un par
kurām nodokļi samaksāti. Par pa-dņu
cigarešu mainītājs iegūst 95
maiņas punktu, par Z0iss-Ikon foto
aparātu 220 punktu, lietotām sieviešu
kurpēm 8, filmu sairllti 6, lielu kafi­jas
kārbu 16. — A^merikāņu karavīru
veikalos Minchenē tuvākās dienās
pārdot grāmatu ar 16 iietu^^iešu
Trimdinieku gara dzīves rūsa i z ­paužas
iekšējās nesaskaņās mt'-strī­dos,
kas dažreiz, līdzīgi lavīnai, atnes
mums zaudējumus. Tā, piem., Ame­rikas
latviešu nesaskaņu dēļ mums
aizgāja secen kara fonda pabalsts,
kamēr lietuvieši saviem bēgļiem no
šī paša fonda saņēma 600.000 dolāru.
Tāda nelgas gan nebūs, kas degošā
mājā, kad jāglābjas, sāktu strīdēties,
kuŗav ugunsdzēsēju biedrība pirmā
atsteigusies, vai kas pirmais deg­šanu
pamanījis. Tomēr šādu izturē­šanos
var sastapt vai katrā nometnē,
kad cilvēki vienmēr gatavi par visu
strīdēties, vai savu personīgo mērķu
dēļ i r mūžam slimīgi aizdomīgi pret
citiem un visur saskata nepareizības
un blēdības.
Mēs visi esam^ uz kopīgas nelaimes
plosta. Neviens nezinām kādā malā
vai pie kādas salas plosts, ja vien to
neskars iziršanas posts, — aizpeldēs.
To nezina arī Sl plosta vadītāji, kas
pašreiz ir dalītās domās par „kap-teiņk"
tiesībām. Bez tam mūsu
plosts nav visai patīkams dažam l a ­bam
varenajam kuģim, un mēs ar
bažām tumšākās naktīs vērojam, ka
Atlantijas chartas bākas uguns mir­dzums
taisās izdzist Vai tādos ap­stākļos
nav neprāts ar paviršu čalo­šanu,
aizdomām, pārmetumiem un
tenkām vājināt pašu kopīgos spēkus,
tā ārdot plostu, uz kā visi atroda­mies?
Tagad nav laiks, kad jānorobežo­jas
ar mākslīgiem sikmanibā uzcel­tiem
patības žogiem. Mums nav šeit
jādzīvo kā kurzemniekiem, latgalie­šiem
vai vidzemniekiem, kā amat­niekiem/
lauksaimniekiem vai ierēd-ņiem,
kā akadēmiski izglītotiem vai
neskolotiem, bet ikviens, kas vēlas
stiprināt mieru un labu saskaņu, lai
pirms ļauna vārda palaišanas pār­bauda
un iepazīstas ar sevi. Tad, ja
vien gribam būt pret sevi patiesi,
atradīsim, ka arī mums katram ir
sava vaina jeb „sava uts", kas relatīvi
citu acīs ir varbūt vēl lielāka vaina
nekā tā, ko gribējām nosodīt kaimi­ņa
rīcībā.
Bet miera draugs un saprašanās
ceļa gājējs nav ari tas, kas, darbo-i
damies • sabiedrības uzticētā amatā,
visur grib izcelt savu iedomāto per­sonu
un savu domu un rīcību „pa-reizticību",
ignorēdams līdztautiešu
vēlēšanos un vajadzības. Tā laba sa­skaņa
neradīsies un darāmais darbs
nedos cerētos augļus. Patiesi izcila
personība nekad nebaidīsies no citu
domām un kopējas kāda jautājuma
apspriešanas, tās rīcība ir atklāta un
droša, un viņš ciena arī citu domas
un uzskatus. ī V
Izņemot tos gadījumus, kad par
mieru nevar maksāt katru cenu.
vienmēr spēkā paliek vecā patiesība:
rtMiers baŗ6 nemiers posta."
Un vēl viena lieta. Mūsu nelab­vēļi,
kā acīs esam asa skabarga, par
mūsu strīdiņiem tikai priecājas. Tā­pēc
jābūt ^uzmanīgiem arī pret to,
vai kādreiz skaļas frāzes un šķieta­mais
ideālisms, nesavtība u n sabie­drības
interešu aizstāvēšana, kas ap­sūdz,
brīdina, nosoda un uzkurina,
īstenībā nav aizkars, aiz kā mūsu
vidū top sēta neuzticība un nesati­cība,
i:
Mūsu tautas vēstures lappusēs l a ­sām
kritisko laikmetu traģiskos no­tikumus,
kur atsevišķu cilšu vai no­vadu
nevienprātības dēļ saskaldījās
latviešu pretestības upēki, paverot
melnajam bruņiniekam uzvaru, bet'
mūsu tautai verdzību. Ari tagad ir
tāds kritisks laiks. Pāri ciešanām un
postam mums Jāvar izturēt un ņesa-lūzt.
To spēsim vienīgi ciešā apvie­nībā
un spēkā, apgaroti no kopējas
domas atgūt savu zaudēto dzim­teni.
Inž. J. Tuiraids, DP Camp,
V 18, Grūner Weg 63, Greven, Westf.
(2I).:;-:;-^^:.;:;:^
ET:-ļutv baznīcas locekļa reģistrSciJa
Avīzēs jau aizrādīts, ka līdz 1. sēp-tf^
mbrim reģistrēs visus ev.-lut. baz­nīcas
locekļus. Vispasaules baznīcu
apvienība Zenevā pieprasa šīs zi­ņas,
lai varētu sistemātiski atbalstīt
baznīcas darbu latviešu bēgļu vidū.
Se pirmā vietā ir ticība, ne tautība.
Zināms, ticība ir sirdslieta un nav
tūliņ saskatāma, bet piederība pie
baznīcas tomēr i r apliecība, kas i z ­aug
no ticības. Pēc tās lielā mērā
spriedīs par tautās ētisko un garīgo
vērtību.
Amerikas ev.-lut. baznīcas mācī­tājs
K3ifōfd8 Ansgars Nelsons, kas
ir baznīcu apvienības loceklis, jau
apmeklējis daudzas latviešu nomet­nes
un mācītājus im guvis labu ie­spaidu.
Tāpat vairāki apvienībaiB lo­cekļi
sirsnīgi sveicinājuši mūsu mā­cītāju
konferenci Ešlingehfi. Mūsu
pašu interesēs ir dot apviembai no­teiktus
datus par mūsu baznīcas stā­vokli
un sastāvu, tādēļ laipni lūdzu
visus ev.-lut. baznīcas locekļus at­balstīt
šo darbu un palīdzēt mācītā­jiem
pie tā realizēšanas. Attiecīgās
instrukcijas mācītājieni izsūtītas, un
darbs dažās nometnēs jau sācies.
Pieminēsim, ko saka svētie raksti
5,30): „Mēs esam Viņa miesas
locekļi." — Prāvests E. Bergs, togļu
joslas latviešu ev.-lut. draudžu garī­gais
vadītājs un archiblskapa viet­nieks,
Kurze Mūhren 6, Hamburģ
k u r paliek piedāvātās preces?
sākumā Neinburgas a
nauda un kādā kārtībā mantas saņe­mamas,
kantines vadība neatbildē­ja.
Šinīs dienās no Minchenes atkal
saņemts jauns dažādu priekšmetu
piedāvājums, bet nevienam nav pār­liecības,
ka pasūtinājumus izpildīs.
Pie šī paša gribu piezīmēt, ka
novada komitejās vidutājību savā
saņēmām šķiltavas par 6,5 mar-gabalā,
bet Neinburgas pilsētā
tādas pat šķiltavas bija par 2,5 mar­kām.
—: V. Zirnifis, Latvian Camp,
Schwarzhofen ūber Nabburg, Opf.,
Bayem (18a).
(v. "Wald) latviešu nometnes Bavā­rijā
saņēma Latviešu 4. apgabala ko­mitejas
. Minchenes, kantīnes rakstu,
ka tur var iepirkt dažādus priekž
metus un mantas. Bija norādīts, ka
dažus priekšmetus var dabūt tūliņ,
bet citi būs pārdošanā tuvākā nā­kotnē.
Nosūtījām pasūtir^jumu, bet
uz tā izpildīšanu gaidām vēl šodien.
Ari uz pieprasījumu, kur nosūtāma
Atkal brīnumi
Esmu jau vairākkārtīgi publicējis
rakstus par dažādiem brīnumiem.
Viens no visievērojamākiem aprak­stītiem
brīnumiem bija brīnums ar
ūdensvadu, kad pēkšņi pa visiem
ūdensvada caurumiem sāka gāzties
ūdens neierobežotos vairumos. Ģi­menēs
dārziņu īpašnieki priecīgi un
cītīgi katru dienu pāris reizes ap­lēja
savus lauciņus, kaut,: gan arī
pats mīļais Dieviņš nāca viņiem pa­līgā
ar lietus gāzēm. Entuziasti pat
sāka projektēt peldbaseina ierīko-šanu.
Es tomēr brīdināju tautiešus
pārāk nepadoties brīnuma suģesti­jai.
Norādīju, ka tie vēl nav nekādi
brīnumi, bet brīnumi būs vēlāk.;
Par nožēlošanu sabiedrība manu
brīdinājumu neievēroja un tā i r sa­biedrības
traģēdija. Notika neno­vēršamais:
ūdens agregāts kapitulēja
bez noteikumiem. Nu j āu pagāj is
vesels mēnesis kopš no ūdensvada
caurumiem nenāk neviena lāsīte.
Vainu, kā tas i r parasts šādās rei­zēs,
piedēvēja pašam agregātam, un
tā tas palika. ;
Agregāts i r mēms ūn nevar pastā­stīt
par tām neskaitāmām stundām,
ko viņš nostrādājis, veicinot brīnu­mus.
Agregāts esot vecs tā ir
taisnība, bet vai pie ārkārtīgas pie­pūles
ari ātrāk nenoveco?
Lai tas paliek. Pie ūdens tomēr
jātiek, te domstarpību nav uh ūdens
ari nav. Jūs teiksit, ka tas i r bri^
nums. Nē, tas nav brīnums tādēļ,
ka esam aicinājuši vācu speciālistu,
kura galvenais darba rīks bija prie­des
koka bomītis. Pāris stundas pa­cilājis
ŠQ bomiti, speciālists aizbrau­ca,
atstājot iedzīvotājos labu iespai-du
par vācu technikas attīstību. Ja
vācietis ar šo bomīti bīitu ūdeni da­būjis,
tad gan tas būtu brīnums.
Bet kaut kas tomēr jādara. Mēs
ari darām: mēs zvanām pa tālruni
uz visām pusēm, bet ūdens kā nav,
tā nav. Vai t a s i r brīnums? Ne.
Brīnums būtu, j a no zvanīšanas mū­su
pagalma vidū sāktu sisties ai^gšā
ūdens strūklaka. Tas nav noticis,
tādēļ nebrīnīsimies.
Bet tomēr kaut kas taču jādara.
Mēs taču darām arī: mēs neorgani­zējām
ūdens grupu, kas ūdeni vir­tuves
vajadzībām no ciema akas
piegādā rokas ratiņos. Ja mums v i ­siem
bez izņēmuma būtu jāstumj šie
ratiņi, tad būtu brīnums, ja pēc ne­dēļas
ūdens vads nebūtu kārtībā. Bet
tas nenotiks im tādēļ nebrīnīsimies.
Brīnums tomēr būs, un es jums
tūlīt pateikšu, kad tas notiks. Tas
notiks tad', ja mēs ātrāk par divi
mēnešiem tiksim pie salabota ūdens­vada.
Drūmais
Ar Militārās valdības atļauju
BUumbiirgaa^^^^^^^^^^^M
kopš aprīļa pārtraiuktās rikšošanas
sacīkstes. Braucienu skaits būs ie­robežots.
Starta signālu Hambūrgā
gaidā ari vairāki Rīgas hipodroma
treneri ar saviem Latvijas rikšotā­jiem
(H. Zaļums). — Sacensībās ar
vācu vieglatlētēm uzvarētāju godā
maz tikušas latviešu sportistes. Tas^
tāpēc, ka vieglatlētikā sieviešu sa­censībās
Vācija jau ilgus gadus ic
1, vietā Eiropā, un stāvoklis daudz
nav mainījies arī šodien. Ir apmē­ram
tāpat, kā mums kādreiz bija
grieķu-romiešu cīņā. Vienmēr va­jadzēja
klausīties pārmetumus, ka
valstu sacīkstēs nespēj am pārspēt
igauņus. Tajā .pašā laikā gluži labi
zinājām, ka Igaunijas cīkstoņi jau
kopš pag. gadsimta ir vienā no pir­majām
vietām pasaulē, un ārzemju
sporta prese Igauniju parasti dēvēja
par ,,stipro vīru zemi". Līdzīgā stā­voklī
Vācijā ir latviešu vieglatlētes,
ar saviem pašreizējiem r^zultā-gūtu
labas sekmes daudzās c i ­tās
Eiropas valstīs; kā to jo spilgti
pierāda arī mūsu rekordistes Zi\Rin-genbergas
lieliskie panākumi Austri­jā.
Latviešu 1946. g. labākās viegl­atlētes,
vērtējot pēc trenera R.Dek-šenieka
tabulām, ir: 1. M. Timma ,
(tāUēkšaņā 5>30 m — 670 p., augst-lēkšanā
1,46 m - 605 p.), 2. Z. Ringen-berga
(lodē 11,83 m — 637 p., tāl-iēkšanā
5,11 m — 609 p.. 100 m 13,4
sek. - 573 p.), 3. Dz. Nesaule (60 m 8,3
sek. — 585 p., 100 m 13,4 seķ. - 573
p.), 4. Dz. Graudiņa (augstlēķšanā
1,43 m 5 6 6 p.), 5. K
13,5 sek. — 543 p.), 6. Ņ. Konce (diskā
32,70 m — 47a p.). Sevišķi rosīgi sa­cīkstēs
piedalījušās Gēstachtā dzīvo­jošās
mūsu jaunākās paaudzes viegl­atlētes.
[Šogad gan ne» reizi, cik z i ­nāms,
nav startējusi talantīgā lodes
grūdēja N. Daukša (Arn. Smits). —
Mērbekā 5 dienas sacentās ap 20 da­žādu
angļu joslas DP nometņu poļu,
igauņu, lietuviešu un latviešu sporti­sti.
Bija tuvu pie 400 dalībnieku.
Futbola, volejbola, basketbola, galda
tennisa, boksa un šacha sacensību
copvērtējumā 1. v. ieguva Mērbekas
sportisti. Vieglatlētikā igaunis KurmS
ar 1,75 m rezultātu pārspēja mūsu
pašreiz labāko augstlēcēju Liepnieku
(1,70 m). Basketbolā atkal uzvarēja
pēdējā laikā teicamas sekmes guvu­šie
' Detmoldas latvieši. Mērbekiešu
futbolistu vidū bija arī Igaunijas bij,
valsts vienības spēlētājs Lasners (M.
Kalve). — Mūsu sporta žurnālistikas
veterāns Ādolfs Plūms ar ģimeni no
Lībekas pārgājis dzīvot Mēllnā. Viņš
vēlas izceļot uz Zviedriju. Plūms i l ­gus
gadus bija zviedru lielākā spor­ta
laikraksta „Idr6tsbladet" pastā­vīgs
līdzstrādnieks Baltijas valstīs;
un niinetā laikraksta izdevēj^ "T.
Tegnēra 50 gi dzimšanas <iienā^ap--
balvots ar zelta nozīmi, kādu; pago­dinājumu
izpelnījušies tikai nedau-āržemju
sporta žurnālisti (A.
Sparinskis). — Latvijas bij. valsts
vienības ilggadējā basketboliste A l i ­se
Gailīte atkaļ atgriezusies basket­bolā
laukumā un sekmīgi spēlē Ha^ *
navas latviešu 'YMGA*s vienībā (J
L.). — Mūsu bij. reprļBzentējošaSv
vienības spēlētāja H. Lazdiņa orga­nizētie
Angsborgas latviešu futboli­sti
sacīkste Augsbufgā pieveica t u ­rienes
igauņu vienību 2:0 (2:0) un
vairāku nometņu lietuviešu sastādī­to
izlasi 3:1 (i:0). Pēdējā sacensībā
bija 1500 skatītāju un augsburgiešti
sastāvu pastiprināja A. Aiiūzis
(Kemptena), Z. ICrišjanovs un O. T i -
mermanis ļ(abi Lauingena) (J. Upma-lis).
—r Paukotājs ļ Z. Kaktiņš AO
Ģlāzenbachas, ļ Austri jā, pāriet dzīvot
Esļihgena, bet no Zalcburgas už Glā-zenbachu
pārcēlusies Latvijas rekor­diste
pieccīņā Ķ Ringenberga. Viņa
vadīs fizisko audzināšanu Ģlāzenba­chas
latviešu tautskolā un ģimnāzijā.
— Par F p r a r 1 b e r g a s DP sporti­stu
vadītāju izraudzīts latviešu spor­ta
darbinieks Roberts Plūme. Drī­zumā
paredzētas plašas sacīkstes
Bregencas stadionā. — Latvijas re­kordiste
Tatjana Plūme- apmeklē pē­dējo
klasi austriešu ģimnāzijā Feld-kirchā.
Viņa arī cītīgi trenējas, bet.
nav bijusi izdevība piedalīties sa­cīkstēs.
Treniņā T. Plūme šovasar
peldēja 100 m kraulā 1:18,0 min. - No
Austrijas tālā apgabala Karintijas
uz Vāciju pārceļas mūsu ievēroja­mais
fiziskās audzināšanas speciā­lists
im vairāku sporta grāmatu au­tors
Jānis Malovka. Viņš angļu oku­pācijas
joslā saistīsies skolotāja dar­bā
(R. KaUiiņš).
".'/.
at