Bavarijas Latviesu vestnesis, June 17, 1950

              50 17. jūnijā
onas
6AGi(DE
_jroe—Rozen-*
•^piM izrādīs pie-
^ IfJi^em^^ d ^
iestādes dar«
, itmo
lem palīdzēt,
kvalificēta per-
I0f|fliikatrū«
var iznākt
ļ^DPražoSa-Ū^
Sļai^. IRO
sko* padomdoša*
un telpu sa«»
iļ;!Ylem telpas
ait J b ļ ^ no«
idnāhiļām grū«
lā iesaistīto
itīvu dibināšanu
ziņā nesitbal-ti
kas ne»
attīstību»
rast zinā»
_ ^ savukārt
Valdības un
ifijot at*
igi parā-bet
gan ražoja-m
izplatlšanfi9
(vl gribētu kon­ti
vācu uzņē^
savu ražojumu
ifis ar lespai*
un amatnieku
Van Eks infor-
HICOG pār­eju
orgāni-as
gatavību
^ s p ^ t i sagādē.
S)aj)roblē-di^
Ūm no«
iki. Kooperātī-ļ^
arus ar tā-
Ikasdaļu no
iļ>iem., lielā-rCk^
cām. Pār*
iDa vidē prasa
vācu tautu^
Av.
[p>'u • • • AKCIJAI
i«Bl striASdamI
Initi ie*
iiti*
gan mch»
ii Iebrauc
II» bet peo
lem tieBSm
IM inldātlvu»
i^frtbai kaut ko
atTa|liiāJuiii9».
lltvtela SurnSlii
ISJa Jo daii-
Izpandii 4o«
IMara ari mflif
t i w C t t t <>ij
l i s l^atii lotf
k o ^ l i
#aflttt at«
^ |as» kam
ļOMt nfikio par
a i l tnvinielcfeni
Ida priekS-Jfein
Vene-i0domii
atbalstīs
iiijot mmnB vi*
Tsasatikties*
k n z e n s«
ŗmenSil. -
mjaā redakcija
Sfida veida nb-iāt>
ii*IfS^'
TM Service
Miv aujc P0M<ņi*
mmM Bejg-
^ « e l n a v l i r e .
VorganlsSclJal
apņemda-u
darbti. „
rrtttiU no AnsHl
[dima rakiftai w
' lespajtt m u ^
MI; iieds arf cl^
Ebt ar mums « •
iHi ddvi maiUet
pierādi jnmtt, ^
li vēlas 1» darīt,
vSitttles markai,
papīra lapi-
„ prlecStles P,^
to BeUiJas pali;
^leSJ^rusi p6o «
rse, EsUngenā.
ABZfiMfiS
iltif pārmeta da«
grāmatu cenu
viņa minētie
gstt; bet Uelā-
_ iāpieilmē, ka
- c i t a s iem|8 ce-
Ivlen markās ņn
i Vādja nele^;
p»,utu iespiešanai
fgSt. lalfot^eS' kmr palikusi ma-itlfeft
dala. M i
itM nopirkt, ta»
rl aemu
. citas «em«s.
aatu sfitlšansj
Ides arī paceļ
lOllņg, Eitina<
gestdien, 1950, g. 17. Jūnijā
Kamēr Dievu lūgsim mātes valodā, mēs
paliksim latvieši
Latviešu pagasti un zemnieku viensētas BrazlHlā
SŪTŅA DR. P. O U Ņ A INTERVIJA L A T V U AI
Latvijas sūtnis Dienvidamerikā Dr.
P. Oliņš pēc U dienu ceļojuma pa
Brazilijas latviešu icolonijām par vē­rojumiem
un iespaidiem mūsu līdz­strādniekam
izteicās:
— Pirmos latviešus, kā zināms, uz
B r a ^ j u atveda K. Balodis un P. Zā-lite.
Tai laikā latviešu zemnieki mek-
Blakus Vārpai atrodas Palmas kop-salmnlecfta,
kam pieder 750 ha ze-
"^If ^ , d?vo ap 100 tautiešu.
^ pirmkrlstiešu
teiudzes parauga un kā tāda darbo-
Jfv i ! " - , ^ ' TSs locekļiem ir
tik daudz privātīpašuma, cik drēbju
Šokolādes milofiijs Sveitē
PAmS DIENAS ZVSRASTA B R S Ļ U ZEME, K U R KATRS OTRAIS
PIEDZIMST AR SAPNI P A R IZCEĻOŠANU
Bja zemi ,^evijas aukstās g u b e r l lE Z S 'ste^ iS^
ņSs, uņ Balodis ar Zālīti tos pamudl- Palmas locekuT^STSesI W
nāja doties uz «silto zemi," Šie iece- kruzelrus (ap 3 dol? vlf^rsu..
^rtkjl ieradās M j ā 1890. gadā un Palmas K U S i " f i ^ gSs j !
apmetas uz dzīvi Rlonovā. Bet jau- me, darba rndZstāiMir,'m«in«
Jkjiem iebraucējiem tur nepatika, un tāiAais invaoL Visl^M Z ll^l
tie ātri i^da. Giua pretējās domās galda, vie^Sk «t^^St fil
bija baptists Arums, kas b i a Izce- pēc Palmas vadibM norfrtH,.n^
lolB refažM Baloža un Zālītes ves- Palmas lo.^kJ, p t p S
tiem latrt«*tem.^i^ms karsti ieteica sus svarIgākSs Jaut«umus kā Šī
saviem tidbas ļ|rfiUem pievienoties ievēl savi v a d ī b r i S U k ā ri-viņam,
uņ tā 1892 gadā grupa Rīgas ņā Palma Ir v i s ^ r K SriekSri-haptlstu
Ieradās Rionovā. Drīz tiem mīgākā l a t v i e j u ^ n i b a BSS
sekoja latviešu baptistu zemnieki no Tai ir saro netete
Novgorodas guberņas un vēlāk no kokzāģētava, dzirnavas raitenotem
dažādiem Latvijas apgabaUem. Pēdē- Visas tās apgSs mS^^rSm ta^^
jals un visUelākals baptistu ieplū- turbīnas sm^sj^ TO mSdiriT
4ums bija 1922 gada beigās un 1923. dītiem ūdenllSd^ 0^1^;
gada,, kad no Latvijas izceļoja ap ienākumus dod sviests un olas. Pa-
F?? MM^BT!* ^-\f*^l ¥ ^ aPSfids.un tipogrāfija, kur
žos' un dibtaāja Vārpas koloniju, iespiež baptistu Žurnālu Kristīgais
patlaban latviešu kopskaitu Brazī- Draugs un dtus reliģiska satura rak-lljā
varētu vērtēt ap 5000. stus.
va^ffvlSrPaS^S^. oi!^ « ««vu dzīvi apmierināti.
2teS£^50 taf'^^i3«^yf ,?n 1S ^""^«^ nākotne.
nSSfumu d ^ M pienSri"e^ja;i''"'* kopsaimniecību nodibināja, tai
Mdi, t as pirms gadiem 50 tur apme­tušies,
uzdodamies par zemkopjiem.
Bet drīz vien šie „zemkopji" pame-tuM
tiem ierādīto zemi un izklīduši
pa pilsētām. Viņu vietā nākuši mūsu
l?aptisti no Rionovas, Ižujas un citām
draudzēm.. Apmeklēt Nova Odesu vai
Vārpu nenozīmē iebraukt kādā cie-mā
vai miestiņā. Mūsu tautieši tur,
tSpat kā lielā Latvijas pagastā, dJāvo
viensētās. Vislielākā ir Vārpas kolo­nija
^r 5000 ha zemes. Nova Odesā
dzīvo ap 700 tautiešu. Tie kultivē
kokvilnu, kukurūzu, rīsu un pat
kviešus, kā arī nodarbojas ar lopko­pību.
Odesieši atstāj turīgu latviešu
vecsaimnieku iespaidu. Lauki labi
iekopti un apstrādāti, ēkas glītas un
tīras, daudziem savi automobi}! un
traktori* Sl turiba ir divu paaudžu
darba un izturības rezultāts.
vsrpli, kiusi atrodas 6Q0 kilometrus
no S. Paulo un ko dibināja pirms 28
gadiem „vecā" Iņķa vadītie baptisti,
dzīvo ap 1200 tautiešu. Tie jau ag­rāk
pārgājuši uz lopkopību un no­dibinājuši
savu koppienotavu. Turi-bas
līmenis Vārpā zemāks nekā Nova
Odesā. Vārpeniešl to izskaidro ar sa­vas
zemes īpašībām, kas esot smil­šaina
un mazāk auglīga. Tomēr arī
tie ir strādīgi un visumā pārtikuši
ļaudis.
bijuši 300 locekļu. Tagad šis skaits
sarucis līdz 100. Bēini skolojas un
pāriet uz pilsētām. Palma jau spiesta
nodarbināt 50 proc algotu strādnie­ku.
Par nākotnes izredzēm Palmas
vadītājs Andrejs KļaviņS saka: Mū­su
kopdzīves stiprākais pamats Ir
Kristus mācība. Kamēr paliksim
stipri ticībā, Palma pastāvēs.*'
Latviešu baptisti Brazīlijā ir dziļi
reliģiozi ļaudis. Draudzes locekļi bie­ži
senāk uz jautājumu vakariem t i ­cības
problēmu noskaidrošanai
Draudzēm ir savi koŗl un orķestri
Kaut gan mūsu baptisti sāka Ieceļot
Brazīlijā jau vairāk nekā pirms ' 50
gadiem, tie joprojām palikuši latvieši
un runā skaidrā, nesabojātā latviešu
valodā. Apbraukājot Nova Odesas uņ
Vārpas saimnieku mājas un dzirdot
vienīgi latviešu valodu, man dažreiz
radās Ilūzija, It kā atrastos savā
dzimtajā Bauņu pagastā pie Burt­nieku
ezera. Kad par šo tematu mi­nēju
sarunā ar I. Inķl, tas pasmaidot
teica: Kā tas citādi var būt? Kamēr
pielūdzam Dievu mātes valodā, mēs
paUkslm latvieši" \
Atkal_£ gadi
MŪSU AUSTRĀLIJAS R E -
DAKajAS INFORMĀCUA
NO KANBERAS
Visiem bij. DP Imigrantiem,
kas Austrālijā Ieradušies pēc
1^9. g. 1. janvāra, obUgātais
darba līgums būs 2 gadi. Tā
mūsu Kanbēras redakcijas pār­stāvim
šodien ofldāU paskai­droja
Austrālijas Imigrācijas
ministrijā. Tautiešiem Vācijā
tagad jārēķinās, ka, izceļojot
uz Austrāliju, viņus sagaida
2 g. līgums, bet ne vairs 18 mē­neši,
kā tas bija līdzšinējā
praksē.
Pēdējie „8tōņpad8mitmēneS-niekl"
ir atbraucēji, kuri Aus­trāliju
sasniedza 1948. g. 23.
decembrī ar tvaikoni Proted.
Viņiem obligātais līgums beig­sies
pēc dažām dienām — S. g.
23. jūnijā, un tie tad nu varēs
pamatīgi nolīgot Jāņu dienu.
Kanbērfi, L Jūnijā.
8ix.
Aug jauns hMm centrs Austriliji
VĒSTULE LATVIJAI NO BRISBANES
Pēdējos 6 mēnešos par jaunu, lie­to
latviešu centru Austrālijā izvei­dojusies
Kvīnslendas štata galvas-p&
sēta Brlsbane, Klusā okeāna kra­stā.
Priekš gada tur bija tikai daži
mūsu tautieši Imigrādjijis centros
klīda valodas, ka mūsu cilvēkiem
Brlsbanes saulē draud „izcepšanās''.
Tā kā man tagad šeit aiz muguras
Jau karstā vasara, tad par klimatu
varu spriest it labi: tas nav mums
piemērots, tomēr nav arī neiztu­rams.
Pat viskarstākajā laikā ne­bija
tā, ka vajadzēju mocīties ar gai-blņas
mazas un bez griestiem. Ār­sienas
spraugainas, caur spraugām
staigā dažāda Izskata un lieluma ku­kaiņi
un rāpuļi Vakolas nometne
atrodas eukaUptu mežā, 20 min. gā­jienā
no stacijas. Līdz pašai Brls-banel
18 jūdzes. Enogeras nometne
atrodas pilnīgi pretējā pusē Brisba-nel
Tur i r baraka pie barakas, mū­žīgs
troksnis un bērnu ķīviņi. Pa­šā
Brlsbane iespējams īrēt veselas
mājiņas, dzīvokļus un arī atsevišķas
istabas, bet pēdējā laikā dzīvokļu
sameklēšanā vērojamas lielākas grū-vlrtuve,
vannas istaba u t i , jāmaksā
sākot ar 4 mārc. nedēļā.
No Brlsbanes 500 latviešiem ap
100 mJt abās minētajās nometnēs.
Kaut Brlsbane ļoti plaša pilsēta, kat­ru
otro sestdienas vakaru latvieši
pulcējas sanāksmēs viesmīlīgā aust­rāliešu
luterāņu mācītāja A. Relme-ra
atvēlētajā pajumtē. Sls garīdz­nieks
ļoti daudz darījis latviešu labā,
sarīkojot mūsu bērniem dažādus Iz­braukumus
un gādājot tautiešiem
sa trūkumu. Elpot tīri viegli, jo pa-4ība8. īrējot māju. kurā 5 Istabas,
rasti pūš vējš. Naktis arī pavēsas,
bet ne aukstas. Darbā pastāvīgi Jā­svīst,
taču vējš nožāvē sviedrus un
nav mocoša sajūta, kā tas bija kād­reiz
svehnalnajās jūlija pusdienas
stundās mūsu dzimtenē, kad vējš ne­pakustināja
ne bērza lapiņu. Kar­stākie
mēneši Brlsbane ir decem­bris,
janvāris un februāris. Ļoti pa­tīkams
laiks maijā, kas atgādina šo
mēnesi Latvijā; starpība tikai tā, ka
šeit maijs ir rudeni^
Un darba iespējas? Ļoti labas.
Strādātāju pieprasījums liels. Kad
beidzies obligātā darba laiks, var
iekārtoties teicami Līguma laikā
pārsvarā armijas darbi, kas samērā
viegli. Pēdējos mēnešos gan dau­dzus
imigrantus izvieto strādāšanai
mežā, jo tas valdībai labāk atmaksā­jas.
Vīrieši mežos dodas ne labprāt.
Jo tur darbs smags un izpeļņa zema.
Brlsbane naudu nopelnīt vispār var
mazāk nekā Austrālijas austrumos
Un dienvidos. Vīriešu izpeļņa nedē­ļā
parasti ir 7 mārc. un daži šiliņi
bet sievietes saņem ap 4 mārc. 13 ši­liņu.
Daudzreiz gan var izmantot
virsstundas un blakus nodarbošanos,
sevišķi dārzu apkopšanā sestdienās
un svētdienās. Par dzīves dārdzību
Sūdzēties nevar.
. Ģimenes parasti dzīvo nometnēs.
Lielākās nometnes ir Vakola un
Eriogera. Uztur» abās labs, bet ista-dzlvokļus.
Ar 21. maiju pie Brlsba­nes
luterāņu baznīcas darbojas lat­viešu
teologs T. Birkhāns. Pie baz­nīcas
noorganizēta svētdienas skola,
kurā nodarbināts tautietis E. Veis-manis.
Latviešu koŗl sekmīgi vada
E. Kalums. Koris ar atzīstamām
sekmēm piedalījās austrāliešu mād-tāju
konferencē Tuvombā, dziedot
garīgas dziesmas latviešu valodā.
Tāpat latvieši piedalījās Uelā austrā­liešu
darbu skatē, pie kam par mūsu
stendu bija Ueliskas ateauksmes
Brlsbanes laikrakstos. Maijā māc. A.
Reimera ierosmē notika jauki latvie­šu
bērnu svētki. „^ u „
Jau noorganizēta arī Brlsbanes
latviešu biedrība. Tās priekšnieks
Ir E. Kalums, bet valdes locekļi B
Klaikalietls, V. Buks. M. Rubis un T
Grlnbergs.
Brisbanē, maijā.
Tautieši Brazīlijā dziļi Izjūt mūsu
dzimtenes traģēdiju. It sevišķi dedzī­gi
šai virzienā ir vairāki jauni bap­tistu
mācītāji, kas nāk no mūsu bēg­ļu
vidus un dzīvojuši līdzi mūsu ka­tastrofai,
piem., Stefenbergs Nova
Odesā un mācītāji Alnis un Ceruks
Vārpā. Visās sanāksmēs baptistu
baznīcās, kur piedalījos, teica garā­kus
aizlūgumus par tautiešiem, kas
salst Sibīrijas plašumos un cieš Lat­vijā.
Katras sanāksmes beigās drau­dzes
dziedāja Latvijas valsts hUnnu.
Visās baptistu mājās pirms maltītes
parasti saka īsus aizlūguma vārdus
un piemin mūsu tautas ciešanas un
smagos pārbaudījumus. Bet aizlūgša­nas
nav vienīgais, ar ko baptisti pa­līdz
mūsu tautai Kad 1945. gadā
sekretārs Tomsons vāca ziedojumus
mūsu bēgļiem Zviedrijā, Ienāca
155.000 kruzelru. Baptistu draudzes
194d. gadā nosūtīja bēgļiem Vācijā
pārtikas sainīšus par 70.000 kruzel-iem,
kas nonāca visvairāk mūsu l u -
;erāņu rokās. Pēdējos pēckara gados
>aptisti palīdzējuši kopsummā ar
180.000 kruzeirlem resp. 10.000 dolā­riem,
nešķirojot bēgļufi pēc ticības.
Pēc manā rīcībā esošiem datienl
mūsu jaunieceļotāju skaitu Brazīlijā
varētu vērtēt ap 800. Vislielākais
mūsu bēgļu vairums alzbrauds un
palicis S. Paulo pilsētā, kas sainmle-
:lskajā ziņā ir visrosīgākā Brazīlijas
lielpilsēta un kur arī klimats vis­vairāk
piemērots.
Latviešu nacionālo biedrību nodi­bināšanu
Argentīnā un Brazīlijā Ir
eroslnājušl mūsu valdības pārstāvji
Pirmo latviešu biedrību Argentīnā
nodibināja 1928. g. mūsu konsuls
Bergs. Kad 1935. gadā ierados Bue-nosalresā,
nodibināju tur jaimu bied­rību,
kas rosīgi darbojas līdz šai die­nai
(Latvju savienība Argentīnā). V.
Tomsons 1944. gada martā Riodeža-nelro
nodibināja latviešu palīdzības
biedrību. Tā līdz šim ir vienīgā lai­cīgā
biedrība Brazīlijā, kur labā sa­skaņā
jau 6 gadus sadarbojās luterā­ņi
un baptisti 1934. gadā S. Paulo
pilsētā nodibinājās latviešu literārā
m labdarības biedrība, bet tās dar­bību
pārtrauca karš. Tās vietā 1941.
gadā uzsāka darboties latviešu pa­līdzības
komiteja Brazīlijas Sarkanā
Krusta protektorātā. Sī komiteja lik­vidējās
S. g. februārī. Jo tautieši, kā
paši izsakās, bija izjutuši kādas pla­šāka
vēriena organizācijas nepiecie­šamību.
Latviešu baptistiem Brazīlijā ir 10
lielākas un vairākas mazas draudzes,
kas darbojas Brazīlijas plašajā iek­šienē,
S. Paulo, S. Katarinā, Rio
Grande do Sul un Paranas Statos.
Luterāņi Brazīlijas iekšienē sastopa­mi
reti. Tie visvairāk dzīvo S. Paulo
(ap 1200). Sl pilsēta ir mūsu tau­tiskās
dzīves centrs Brazīlijā, un tur
pašreiz darbojas 4 latviešu organizā-djas:
baptistu draudze, luterāņu
draudze, latviešu apvienība Brazīlijā
un latviešu akadēmiskā kopa. Pēdē­jās
trīs vēl gluži jaunas, Un to dibi­nāšanu
ledvei^mojuši jaunlebraucējl.
Baptistu draudzi vada mādtājs Lū­kass.
Luterāņu draudzes priekšgalā
Ir J . Kaspars, bet dievkalpojumus
vada vācu mācītājs, kaut dziedāts
tiek pēc latviešu dziesmu grāmatas.
Patlaban draudze pūlas atrisināt jau­tājumu,
kā tikt pie latviešu mācītāja.
Latviešu apvienības statūti paredz
apvienot visus Brazīlijā dzīvojošos
latviešus. Jācer, ka ar laiku tas ari
izdosies. Tad ari nebūtu grūti nodi­bināt
latviešu vlrsorganlzādju Bra­zīlijā,
kas tad sazinātos un sasauktos
ar līdzīgām latviešu centrālām orga-nizādjām
Anglijā, Sav. valstīs, Aus­trālijā
un dtās pasaules malās, lai
Pāris mēnešu uzturoties Ķonstancē.
šad tad biju mēģinājis kaut uz mazu
bridi Iekļūt Šveicē. Robežsardze to­mēr
bijā modra. Tāpat radās Jautā­jums,
— ko gan darīsi otrā pusē žo­gam
bez kādiem dokumentiem un.
galvenais — bez plika ,/apeņa" ka­batā?
Kad kādu dienu melns kaķis
spīdīgām acīm, veltīgi minūtes pie­cas
vērodams manas rūpīgās n^tu-dijas
gar robežsētām un būdām, bija
signalizējis , skaļiem brēdenion ro­bežsargiem,
saņēmu dūšu un devoa
legāli sapīpēt miera pīpi ar vairāk
vai mazāk lepni uniformētajiem
leiēdņlem pie ofldālfi robežpāreja;
punkta.
„Jā. ko lai dara, vlenpadsmltils
kara gads", teica vācu Ierēdnis, at
griezies no sarunas ar savu šveicie­šu
koUēgu un atvainodamies, ka
nevarot sagādāt man iespēju pava­dīt
vakaru viņā pusē. .Jtezā robež-satlksme"
vēl līdz šim brīdim esot
attiecināta tikai uz vienā vai otrā
valsti d^vojošiem robežnleklem.
Kas zina, varbūt viņam mazāk
kremta nespēja man palīdzēt kā
fakts, ka par gluži to pašu darbu pie
gluži tiem pašiem apstākļiem viņš
saņēma reālās vērtības ziņā tleil pu<
sl mazāku algu nekā viņa šveldešu
ņemt — Jā, tas gan pie mums būtu.
ukss. Taču drīz vien Jāatmet lolo­tās
cerības te lēti noi^kt šo to
manufaktūras vai d ^ kādu priekš­metu.
Gandrīz viss, nerunājot ne-,
naz par ādas precam vai tiem pa­šiem
pulksteņiem — dārgāks vai
vismaz tikpat dārgs kā Vācijā. Lē­tāki
vienīgi pārtikas produkti, ka­fija,
cigaretes un — par visām lie­tām
— vienreizīgā Svdces piena šo­kolāde,
mans l i e k a i s kārums.
Visam tam vēl plevld^iojas Jauna
kara draudi. Un tāpēc miljons švd-dc^
u saeļļo un pārbaļida no tēvu tē­viem
mantotās šautenes, sakārto
kaujas zābakus un kaltē maizi —
katram gadījumam. Un tas ari ir
pozitīvākais un simpātiskākais, ko
var paņemt sev līdz no zvērasta
brāļu zemes. Svdce Iegājusi savā
ikdienā, un tā. Ja atskaita ārzemju
tūristu pulkus, nav nekāda rdbinā.
Zemē. no kuras dlvēkl tiecas izce­ļot,
DP nav ko meklēt paliekamu
mājas vietu. Gn—ft
kollēga! Un tomēr — pēc pāris die­nām
es tam lepni pabraucu garām.
Šoreiz drauga — švddeša limuzīnā
Draugs man līdzēja pārvarēt robež­pārejas
formalitātes, un limuzīns pa
kalnu ceļiem rāva arvien tālāk zvē­rasta
brāļu zemē. Bet satikšanās ar
daudziem iezemiešiem un ari igauņu
jaunavām, kas še strādā Jau vairākus
gadus baltiešu māsu akcijas Ietva­ros,
apliecināja vienu un to pašu —
katra Jauna diena arī Svdcē nes
Jaunas rūpes un bažas.
Kamēr visapkārt trakoja karš.
šveldešu saimniecība piedzīvoja sa­vus
ziedu laikus. Neredzēti plauka
transits. un rūpniecība nespēja pie-ražot
tik daudz preču, dk lieli bija
pieprasījumi. Kas gan par to. ja
kādos preču vlldenos. kas gāja ze-md
cauri, zem šķietami nevainīgām
kravām bija paslēpti draudīgi
ugunsieroči — veikals plaukāt Tagad
stāvoklis sen mainījies. Gandriz v i ­sas
apkārtējās zemes paspējušas no­stabilizēt
pašas savu rūpniecību, sa­meklējušas
jaunus tirgus un tamlīdz
arī transitceļus. Pat Vādja nav
d i e ^ disponēta izdot sakari ar
muitu neizbēgami lielākus līdzekļus
par līdzīgas kvalitātes vai pat maz­vērtīgākiem
Šveices ražojumiem. Tā
pavisam zemu noslīdējis pat kādrdz
slaveno Šveices pulksteņu eksports.
Visa tā rezultātā gandriz katrs ot­rais
šveicietis tagad pledrimst. sap­ņodams
par emlgrādjas Iespējām.
Taču šo sapni realizēt tagad var labi
Ja katrs otrs no tūkstoša, un ari tad
tikai ar laiku. Pārējiem šobrīd Jā­samierinās
ar bezdarba rēgu. kas
draud Izvērsties tikpat bīstams kā 30
gados, vai arī, Ja ©rīb Izvairīties no
rūpnīcu slēgšanas un tālāk konkurēt
ar ārzemju ražojumiem, vajaga dot
labākus produktus par, lētākām ce­nām,
kas savukārt prasa meklēju­mus
pēc jauniem darba paņēmieniem
vai liek pagarināt darba laiku. Tā­tad
šodienas šveldeti sagaida nemi­tīga
un drudžaina cīņa par eksisten­ci,
kas visu pārējo — pa daļai ari
kultūru — atstāj novārtā.
Auto riņķo apkārt un cauri pilsē­tām,
kuru tīrība un ēku glītums im­ponē,
bet nav tomēr nekā sevišķa. Ja
atceramies savu veco Rīgu. Kabatas
portfeli vai naudas maku atstāt sta-djā
uz sola un tad pēc divām die­nām
atnākt un sveiku un vesdu sa-
BIJ. Mērbekai un Sen-gyardenet
latvieša ml-citiji
Alektindn \%\n^
berii iBceloJli ni A8V
iv •kālti lāl plusa ttB
apkārtai pimtadi Jau
dlevkalDojnml kāOi la«
te^a basnlel. It. iūnU
S totat^Mm diSW viltti
nmUli Dar DP problima kltfi Utiiame.
rttSlf^JS?*** *** »P«>»lM»
^ ^ J ^ . ? * ^ tantleiii ao tfalMim
Dakotai itata mallm i U i i manUpmei.
Is pirmajā kopīgajā Utvlein dlevkalpo*
ļmL ķo vadīja mācftāil R. KrafU an A.
vuTliUtki AbSar>l¥:
altti Dr. P. Cukart tia irģeUUeka Q. Biaa- manla.
Gaļā no ItaUJaf ai
AaitrāUJa ui knia Hel-lonlo
Prlaco boi viita
paniaii latftatla Bmetti
PāvaUņi, Paittdtiiali dil-mli
ua. |. II. Janvāri
JTikabpIls apiinķf. Vācl«
Jā Oilvojlf Hallandoffai-
Strauninn nometni.
jra vien netrOkft labu
gribu. InvaUdlem nn
rākamdetējlem varam pallOiit daiāāl
ceļā. Labtt piemira dod kāda mūtv Ana*
trāUJā dUvoJoii tanUetli, k u dranilem
Splaaa** pattmarkai nn tflta tāi kādam
valldam ns VācIJn. ^Neoima;
vienotos par kopīgiem soļiem mūsu
cīņā par dzimtenes atbrivošanu.
Ev* Fretvalda
LAUKU DARBA PIEDĀVĀJUMS
MICIGANAS STATA
Pirms pflrls mineliem Mičlganas Statā
ieradās lauksaimnieks J. Klnēnt, k u līda
aŗ ģimeni sāka atrādāt U d u l i e l u kooM-rātlvu
u b i e d r l b u farmā. Par mūsu tau-tiesa
prasmi un zintlanām visās lauku
darba nozarēt amerikāni bljuāi tik sajOs-minflu,
ka tagad KInēnam uzticēta far-mas
vadība un d o t u lieUsku ixpelņu
iespēju. Sabiedrību izdotā fumālā par
Iebraukušo latviešu ģimeni ievietou cil­dinājumu
pilns raksts, kas savukārt radi-
Jia intereri par D P vispār.
Vēstulē redakcijai J . KTnēna atUmē, ka
viņam bOtu iespējams sagādāt ieceļoša­n
u galvojumus nedaudziem īstiem lauku
darbu pratējiem. Tautieši, kam šis piedā­vājums
interesētu. lOgtl raksttt: J. KInē­nam,
Circle Pinu Center, aoverdiile
Michlgan, U. S. A.
SIRPIS UN VESERIS LUTERĀŅU
K0LLED2A
Vartburgas kolledža ir viena no lutcrā-ņu
sinodes s koUedžfim ASV. Kā visas,
art ŠI populāra ar dažādiem studentu paš­darbības
pulciņiem. Kāds pulciņš nesen
visās redzamākajās vietās koUedlā izkāra
plakātus ..Go to diurch" (Ejiet uz baznī­cu).
So plakātu priekšplānā zīmētu kāp­nes
ar baznīcu durvīm un lielu zeltītu
krustu, bet kāpņu l e j u galā vārti, uz ku
riem atrodu ~ milzīgs sirpis un vese­ris...
Kad ieraudzīju šos plakātus, vis­pirms
īsti nesapratu, vai zīmētāji nav
paši apzinājušies sava' ..mākslas darba
nozīmi, ~ vai ari t u viss darīta ar labi
zināmu noiaku. Dariju uzmanīgu vairā­kas
koUediu amatpermnu un ari nāšu
prezidentu. Teica: apskatīšoties. Bet
..apskaušanās" v e l k u Jau ilgu laiku, un
dīvainie plakāti stāv kā i t f v l j t ^ d)
viņl lOcā. nbat mans Vāellai iMisIņa par
Um putmukām ieguvis Jaa krietno Dāl
sbmmii*** i'
TfstedM nometni Dānijā nuen nodibi­nājās
komiteja Udiek}n vākšanai trQd*
glem Baltiju valsta stndentiem. Ti|ā
prlekšsēla māc. K. Kocha vadībā darbo-j
u dalāda Untibn pārsavjt lU^Ja bel-ās
komiteja rfkoja basāra. kam mantu
Ma aledojošl gan nometņu ledsivotāji»
gan ari TIstades pUsitu velkaU. Atse^
vlšķo manta virtnia bleit pārsnledia IH
kronn. Viss sarīkojama atUkoms sasnie*
du MM kr. i
Ņajorius latvieša apvienotā padome llļ
islopes bainicā Brokllnā rfka
mflsn nacionālās sira dienu akta. To lai
vadīs māe. B. Zariņš, bet pieminu ron^
teiks Dr. H. Vītols. Koncertā piedalīsies
doc H. Btranu, aktieris I. Bāberts it%
Ķojorku ev, Int draadiu koris Brond
Sknltet vāāSbV ^
Lielbritāniju luterāņa
padome izdevusi broSa^
ra par interāņa bunl«
cām un orfanliādjām
AngUiā. BrolOrā redsa*
ma vieto Ierādīto ar! lat­vieša
nn dta bigļa
draodīēm. aplOkoJot le^
mulos, kādiļ šie lutorā-ņl
devošles trimdā.
_ . Anglijā dsivojošās lat­viešu
mfliās, k u belgašu L8K mātn sko­la
oa knŗa diploma atzināsi AngUJu ve-seUbu
mlnUtHJa. Ja tās vil nestiidā u -
vā arodā, var dabOt vieta slimnīcā. Tu­vāko
Informācija sniedz māu At Velpa*
Adreses Mrs. M. Velps, M, MUl HUl Lane,
Derbv. Bngland.
Sajās dienās no Vāciju Londonā bija
Ieradlu LNP prezidija locekUs R. Lie­piņā,
k u pārrnnāja ar sOtnl K. Zariņa
mosa trimdu dzīvu kārtējos Jaotājomu
an nākotnu Izredzes.
Lai pledaUtos pretestību kostifbu la-nāksmi
Edlnburgā. Anglijā Ieradās blJ.
sabiedrisko lietu ministrs A. Bērziņš. Lat­vieša
bledrnu Lielbritānijā noorganizētā
sarīkojamā A. Bērziņš runāja par UM. g.
notikumiem utvijā. Kupli apmeklētoji
prtekšlurjumā bija ieradlu ari sfltiils K.
Zariņš an mOsu goda ģenerālkonsuls Ka­nādā
R. Bralsons.
Baltiju padome ll. Ifinijā rikoja Lon­donā
protesto unāksml Baltiju valsta 11
gada okupāciju atcerei. Sanāksme noti-ka
Apvienotils Blropu kastibu protekto-rātā.
an ugā runāja parlamento locekli
Gordons Lonn un DZ. Hosters. Dziedāja
Londonu latvieša koris.
P u JatvIHu biedrniu UelbriUniJā pār-sUvl
Istbomā iecelto J . Antoneviēs.
Lai varētu uztarēt putāvigo kontakta
on piesatit Jaunāko Informāciju. Latvie­šu
studentu centrālā uvlenlba lQds visus
mflsu studentu Anglijā piesOtit U d u zi­ņu:
uzvārds, vārds, dzimšanu dati, adre­se,
fakultilto, semutrs, kādā angstokolā
studē vai studēju resp. vai vēlu studijai
atjaunot, vai studiju atjaunošanai vai
turpināšanai nepieciešams pabalsto. Ziņas
IQdi satit L8CS studiju Uetu referentO-ral:
Baltie Camp, S-Ml, (24b) PInneberg.
Oennany.
Baltiju okupāciju iš gadu protesto
dievkalpojums latviešu, igauņu un lietu-viešu
kolonijām Stokholmā notika 14. Jfi-nijā
Bngelbrekto baznīcā, bet koplg» pro-tosto
sanāksme paredzēto 11. JOniJā Stok­holmu
koncertnama zālē, piedaloties ari
tviedra un norvēģu pārstāvjiem. Protesto
dievkalpojumi un sanāksmes notika ari
Gētoborgā, Buroši, Eskilstunā on citās
Zviedriju pUsētās.
Latviešu Jannatnes dienās Zviedrijā pol-eējās
vairāk nekā 2M dain^nieko. Sanāk­smi
Ievadīja prāv. O. Sakārņa vadītais
svētbrfdls, kam sekoja vairāki referāti
un koncerto. Jaunatnes dienu dalībnieki
devU ari ekskursijā pa Stokholmu. Tā^
pat optika dažādu sacensības.