Bavarijas Latviesu vestnesis, May 1, 1946

              Ml
CļĶra|jt^ Redak!
ļnielcārtotāļ latvjesļļ
[etota da^l^ no Bd.
liešu, pašreiz notiek
hā^- Tuvākā laika
ļibliotēku un lasīta,
ļāķkāTt apmeklējuSf
ļautiešu ziedojumug
fcflflfi latviešu no.
kopā ar bērniem
:a8 abonē 60 eka.
n i 50 cks. žurnālu.
|adus ittiksaustusr
V*\^18 eks,, „Bavā-tnesis"
(vairs neiz-
13, „Jaunā3
ļme" 6. nApskats''
W pa 3, „Ilustre-pauksme'V
13
^etnes esošā zeme
ļterzinos, vadoties
• Tāpat sadalīti
koki. Dārziņi pa
>štrādāti. Vēlams
ļārzkopfbas kursua
lērbekas latviešu
tautas skaitīšana';
ļrbekā dzīvo 1500
p virie^i, 547 sie;
un jauniešu zero
ļķiešu vidū ir 84
ļisku izglītību un
jgstāku izglītību,
ludljusi 461 pe^
vidējā izglītība
380 personu ap.
tolu. 670 mērbd-ļJodu,
364 krievu,
franču, 6 igauņu,
:dā/»u un 1 latiņu
ĶClbā bijušas no-nietes,
bet ūm&t^
fu 251, lauksa'im-
},.administrācijl
|2; rūpniecībā un
bltibas laukā 48»
\ w m tikpat da*
|ē8; Pavisam mēr-dažādu
arodu
M ē r b ē k ā ) .—
?tne A u s t r i j ā
tv, m liels sakņu
. P: Kadilis, PiK
ļfti nodoti nomet-aprīlī
Nervaiv
ļ Ķ a r J o t f j ā uo
ļlrvietoti uz Spi.
li, kur tagad lat-
\tt.yis\i tris Bak
fip 400. Telpav
Iii dala, neērtas.
lometnes iemitv
jjjfdzinati vietē-
Sftrtem 1200 ka-
?i^tS aprila pir-itikai^
nedaudz
}ta pārtikas sai*
Ļiatviešu Balss
lesinu; kāpēc es
lav kalnā? Bet
m esi kādreiz
Ifistias eelos un
lu netici tādai
ļrāto; aprēķini.**
lāpēc tu domā,
k& atlauzti lē-
|dr no Slmana
idreb.
vm ^ka v^I
slāpētā balsi
Iko teikt?"
It Es neko
bridi skatās
iet Un vi6S
ļaūzt Jāpļauj,
stajiem kalēja
iks lauž rudzu
m kaimiņam
I maizes 1)altu-mda
iekšienē.
vjflā", saka
is sauja pasfl-ļu,
— Jērumi
is pats stivē­li?*'
»aSam knābāt
ļdlSu alu. pa-
Ikā rausim, tā
Ielu iesab**,
in. H kā laba
UB nolaist
Mi
I;
I-I
I
r.-
h
1946. g. 1. maiji Latvieilo Vēstnesis
Studiju . . .
(Turpinājuma no l . lappuses)
ķīmijas laboratoriju vaļiītājs prof. P.
Krūmiņš un latviešu studentu biedrī­bas
priekšsēdis Tomaas.
Bez Baltijas universitātes Hambur-gā
un UNRRA's universitātes Min-chenē
latviešu studentus vair uzAemt
jebkurā Vācijas augstskolā. Vācijas
augstskolās mācību gads ied^ilīts 2 se­mestros
un jaunus studentus uzņem
katra sēniestfa sākumāi. Tā kā gandrīz
visu 80 augstskolu darbība atrodas
vēl organizācijas stadijā, tad se­mestra
sākums visur nav vieināds. Už-iieiņšanas
lūgum.v, norādot fakultāti
un nozari, adresējams attiecīgas augst­skolas
rektoram un iesniedzams sekre­tariāta,
kur parasti var saņemt arī lū­guma
iespiestu formulāru. Lūgumam
jāpievieno gatavības apliecības aplie­cināts
noraksts resp. tulkojums vācu
valodā, dzīves apraksts, 3 fotogrāfijas,
Militārās valdības anketa (Fragebo-gen).
Bez tam nereti jāpievieno arī
īpašas anketas studējošiem, kas saņe­mamas
attiecīgas augstskoliis sekre­tariātā,
un apliecība, ka pietiekami
pārvalda vācu valodu, UNRRA's ap­liecība
par ipielaišanu studijās resp.
UNRRA 8 ieteikšanas raksts, dzimša­nas
apliecība un nepilngadīgiem vecā­ku
vai aizbildnii parakstīts apliecinā­jums,
ka studijām piekrīt. UNRRA's
apgādājamiem studentiem vācu augst­skolās
rezervēti 10 procenti no kopē­jā
vietu skaita, pils kara Baltijas tautu
studentiem kopā paredzēti 4 procenti.
Atzīmējams, ka dažās iiugstskolās,,kur
latviešu pārstāvjiem izdevies iegūt
Militārās valdības nn UNRRA*8 pār­stāvju
labvēlību, i l norma ievērojanrii
pārsniegta. Arzeimriieku skaits, kas
nesa/iem UNRRAs apgādi, Vācu
augstskolas nav ierobežots un vinu
uzņemšana atkarīga vienīgi no katras
augstskolas vadībfis Šai studentu gru­pai
bez jau minētiem dokumentiem
uzi^emšanas lūgumam vēl jāpievieno
dzīves vietā no policijias prezidija iz­dota
apliecība, ka reflektants skaitī­jies
par studentu kādā citā augst­skolā.
Pieteikšanās termini, ja pie­teikšanās
notiek caur UNRRA*s vai
MilitāTās valdībi^s iestādēm, ārzem­niekiem
nav saistīgi. Pēdējais pieteik­šanās
termiņš šādos gadījumos bieži
vien ir nedēla pēc lekciju sākšanās.
Iestāju pārbau^ījumui Vācijas augst­skolās
nav. Iz/īēmums vienīgi ir ar
vācu valodu, ko dažas augstskolas
praktizē tādos gadijumos, ja uzņem­šanas
lūgumam nav pievienota aplie­cība
par vācu valodas zināšanām. Ja
kandidātu vairāk par brīvo vietu skai­tu,
tad priekšroka dodama tiem, kas
visdrīzākā laikā var beigt augstskolu,
kas no akadēmiskā viedokļa visvairāk
piemēroti studijām un kas cietuši po­litisku
vai rases iemeslu dēl. Studiju
praktisko darbu un citas maksas ko­pā
semestri sanāk ap 200—250 marku,
no kufām ar UNRRA'S un Militārās
Valdības ^ iestāžu starpniecību . uziVem-tie
studenti ir atbrīvotii. ftie studenti
8a6em ari parasto DP uzturu,.
Vācu augstskolās paredzēti arī brīv-klausltāji,
bet pie pārbaudi!jumiem
pielaiž tikai pilntiesīgus studentus. Ja
brivklausītāju vēlāk U55nem par kār­tējo
studentu, tad parasti brīvklausī-tāja
sēmestfus arī ieskaita.
A n g ļ u o k u p l i c i i j a s j o s lā
darbojas Šādas vācu augstskolas:
1. Rheinische Westfali8che Teebni-sche
Hochschule, A a c h e n (22),
3. Technische Hoicbscbule, B r a u n-s
c h w e i g (20), — darbojas visas fa-kultātes:
dabas zinātAu (ai matemāti­kas,
fizikas, ķimijas, farmācijas un
filozofijas nod). būvinženieru un ar-cliitektūras
un maŠlnbavnieclbas (ar
elektrotechnikas nod.). Vasaras se­mestra
sākums 6. maijā; paredzams,
ka tas turpināsies līdz jūlija beigām.
Ārzemniekiem vispirms jādabū atļau­ja
no M i i Gov. Det. 822, UNRRA,
Major Wilson, Siegfriedstr. 76, Braun-schweig,
par pielaišanu studijām, pēc
kam jāpieteicas augstskolas sekreta­riātā.
. Pēdējais pieteikšanās termins
11. maijs. Ziemas semestrī Braun-šveigas
augstskolā Baltijas tautām
bija rezervētas 48 vietas, no kurām
latvieši aizAēma 11.
4. Medizinische Akademie, D u s -
8 e l d o r f (22), — darbojas medicī­nas
un zobārstniecības nodala. Aka­dēmijas
sekretariāts ieteic izzinās lūgt
Baltijas universitātei Hamburgā.
Kurs ļaumums.,.
A m e r i k ā f t u o k u p 5 c i j a s ļ 3 1 . 8. Ziemas semestra sākums 1. vai
j o s l ā darbību uzsākušas Šādas 15. oktobrī. Uz6emšanas lūgumi jā-augstskolas:
adresē sekretariātam. UNRRA's ap-
1. Technische Hochschule, D a r m - gādājamiem kandidātiem pirms pie-ļ (Turpinājums no 1. lappuses)
stadt(16),---darbojas būvinženieru, teikšaiiās personīgi jāierodas pie Miss mazākais ļaunums iir lēkt tai tumsā,
mašīnbūvniecības, elektrotechnikas, Elisabeth Dou, UNRRA Team 52, kura var būt vai nu tā pati verdzība
matēmatikaa»un fizikas un ķīmijas fa- Stuttgart. Lūgumus var iesniegt ar vai ari kaut kas labāks. §e verdzība
kultāte. Uzņemšanai mašīnbūvniecī- 15. maiju. Līdz šim immatrikulēti 10 ir jau noteikta un nolemta, bet vi6ā
bas un elektrotechnikas fakultātē ne- latvieši. pusē okeānam tā ir tikai ,.varbūt"
pieciešama 6 mēnešu iepriekšēja 6. Phillppa-Universitat, Universi- Un ja ir divi cdi. viens ar apzīmē-prakse
mašīnfabrikā. Vasaras sē- tātsstr. 7. M a r b u r g/Lahn. dar- jumu ..slikts'*, otrs ar apzīmējumu
mestris sāksies 13. maijā. Arzemnie- bojas visjus i\ fakultātes: teoloģijas, „ne sliktāks par piirmo bet varbūt
ku uzņemšana ar UNRRA's vidutāji- medicīnas (ar zobārstniecības nod.), arī labāks ".tad, liekas, jāizšķiras par
bu vēl iespējama. Ziemas semestrī tiesību un tautsaimniecības un filozo- to. kurā ir mazākais kādas izredzes
bija uzņemti 4 latvieši. fijas (ar dabas zinātiu nod.). Vasaras uz labāklimu. Včlrdz jāpiebilst ka
2. Friedrich-Alexander-Universitat, semestris no 2. maija un uzņemšana šī jautājuma atrisināšana vislabāk
Schlossplatz 4, E r l a n g e n (13a). — šim semestrim jau beigusies. No iz- veicama ikvienam individuāli. \
darbojas 5 fakultātes: teoloģijas, ju- zinām par ziemas semestri lldz 15. Otrs svarīgs jautājums ir. kas aprji^
ridiskā, medicīnas (ar zobārstniecī- augustam ieteicams atturēties. dītos apstākļos nt^tiks ar mūsu tau-bas
nod.), filozofijas (klasiskā filolo- 7. Tecbciiscbe Hochschule Miinchen, tas kopas nesaskaldību, viengabalai-gija,
germānistika, vēsture, mūzikas VValter-von-Dyck-Pl. 1. M ii n c h e n nību? Vai sadalīta, izkaisīta tā nebūs
zinātne, jaunās valodas, tautsaimnie-ļ 2 (13b)^ paredzētas vispārējo zi-ļ padota pilnīgai garīgai iznīcībai, līdz
čība) un dabas zinātAu (bioloģija, ķī^ nātnu (matemātika, fizika, ķīmija; ar ko mēs savsļitauluii būsim z uduši?
mija. ģeogrāfija, ģeoloģija, matēmati- tautsaimniecība un dabas zinātnes). Cik spriežams pēc pašreizējiem ap-
5, Universitat, H a m b u r g, — dar- ļ ka, fizika un farmācija). Uzņemšanas būvinženieru (būvinženieru, architek- stākliem, tad tālākas emigrācijas ga-darbojas
vispārējo ļZinātnu (ar mate­mātikas,
fizikas un ķīmijas nod.), būv­inženieru
(ar archit^ktūras nod.), ma­šīnbūvniecība^
un elektrotechnikas
un kalnrūpniecības fakmltāte. Archi-tektūras
un kalnriipniecības nodala
jau darbojas, bet pārējās darbību pa­redz
uzsākt 15. maija. Vasaras seme­stra
beigas paredzjētas 17 augustā,
bet ziemas sēmesļTa sākums 1 no­vembrī.
Uzņemšanas lūgumi ar^ pie­likumiem
jāiesniedz nometņu vadītā­jiem,
kas tos ar īsavu atsauksmi no­sūta
tālāk Military ļGovcrnmcnt NRP,
Diisseldorf. Lldz šim Achenas auīist-skolā
neviens^ latvietis nav pieteicies.
2. Rheinische Frledrich-Wilhelms.
Universitat, B o n n (22). — darbojas
filozofijas, tautsaimniecības un tiesību
zinātņu, matemātikas un dabas zināt­ņu,
medicīnas, lauksaimniecības, un
filoloģijas fakultāte. Vasaras seme­stris
sāksies 9. maijā un pairedzēts
3—4 mēnešus. Uzņemšanas lūgumam
jāpievieno britu kontrolkomisijas
(CCC) Bīndē izdotā studēšanas ap­liecība,
kas izprasāma ar Latvicršu ko­mitejas
starpniecību. No latviešiem
Bonnas universitātē īrezervētārn vie­tām
brīvas vēl 9. Ziemas semestri uni^
versitātē bija immatrikulēti 24 latvieši.
Baltijas studenti dzīvo polu DP no­metnē
Duisdorifi pie Bonnas.
bibu uzsākušas viisas 4 fakultātes:
tautsaimniecības un tiesību zinātņu,
medicīnas, filozofijas un dabas zināt­ņu
un matemātikas. Vasaras semestra
sākums 29. aprīlī. Baltijas tautu stu­dentus
uzņem tikai pēc Militārās val^
dības sarakstiem, kurus sastāda sa­darbībā
ar Latviešu komiteju.
6. Technische Hochschule, VVelfen-garten
1, H a n n o v e r (20), -- dar­bojas
dabas zinātņu (matemātikas,
fizikas, ķīmijas, tautsaimniecības un
paidagoģijas nod.), būvinženieru (ar-chitektūras,
būvinženieru un mērnie­cības
nod.) un mavšīnbūvniecības (ma-šininženiefu
un elektrotechnikas nod.)
fakultātes. Uzņemšanas lūgums jā­iesniedz
ar immatrikulācijas daļā sa­ņemamu
(arī pa pastu) anketu, kurai
jāpievieno Militārās valdības jautāju­mu
lapa, pie kam ārpus angļu oku­pācijas
joslas dzīvojošiem tā jāizpilda
4 eksemplāros. Kandidātiem, kuru ga­tavības
apliecības neatzīst par piln­vērtīgām
(visas pēc 1942. g. 1. 1. Vā­cijā
izdotās apliecības), tāpat studen­tiem,
kas jau 1—2 sēmestfus studē­juši,
bet pēc tam studijas vairāk nekā
3 jgadus nav turpinājuši, izsniedz ma­zo
matrikulu. Viņiem 1 semestri jā­klausās
priekšstudiju priekšmeti. Pēe
sekmīga pārbaudījuma 'priekšstudiju
priekšmetos izsniedz lielo matrikulu.
Vasaras semestra sākums 29. aprīlī.
Ziemas semestrī Hannoverā bija uz­vemti
16 latviešu studenti.
7. Tierarztliche Hochschule, Mis-burger
Damm 16, H a n n o ve r (20),
— māca vienīgi veterināro medicīnu.
Vasaras semestris L maijā. Pieteik^
šanos uz ziemas semestri pieņems sā­kot
ar septembri. Ārzemniekiem pa­redzēta
41 vieta. Uzņemšanas lūgumi
iesniedzami sekretariātā un tanī pat
laikā attiecīgs lūgums ari Militārai
valdībai ar UNRRA's starpniecību.
8. Christian-Albrechts-Univcrsitatj
K i e l (24), — darbojas 5 fakultātes:
teoloģijas, tautsaimniecības un tiesī­bu,
filozofijas (ar dabas zinātAu un
matemātikas nod.), medicīnas un lauk­saimniecības.
Uzņemšanas lūgumi
iesniedzami ar UNRRA's starpniecī­bu.
Vasaras semestris no 2. maija
līdz jūlija beigām. Baltijas tautu stu­dentiem
rezervētas 60 vietas.
9. Universitat, K o l n , — darbojas 4
fakultātes: tautsaimniecībiis, tiesību,
medicīnas un filozofijas ar dabas zi­nātņu
nodalu. Vasaras semestris pa­redzēts
no 9. maija lidz jūlija beigām.
Ārzemnieku uzņemšanu regulē Mili­tārā
valdība. Pag. semestrī Baltijas
tautu studentiem bija rezervētas 60
vietas.
AngUi okupācijas joslā ziemas se­mestrī
Baltijas tautu studentiem vēl
bija Tczcrvētj^s 16 vietas Kalnu aka­dēmijā
K l a u s t h a l ē un M i n s t e-r
a s u n i v e r s i t ā t ē . 44 vietas. Sī­kākās
zinas par studiju iespējām
angUi joslā ieteicams lūgt Baltijas uni­versitātei
Hamburgā.
P ra n č u okup ā c i j a s j os lā
darbojas 2 universitātes;
1. Albert - Ludwigs - Universitat,
F r e i b u r g i. Breisgau (I7a), — dar­bojas
visas 3 fakultātes: teoloģijas,
tautsaimniecības un tiesību zinātņu,
medicīnas, filozofijas un filoloģijas un
dabas zinātņu. Uzņemšanas termins
j a u izbeidzies, bet izņēmuma veidā
skata cauri arī vēlākus iesniegurrius
(izņemot medicīnas fakultāti). Ziemas
semestrī Freiburgā studēja 4 latvieši,
vasaras semestrim pieteikmies 1 lat­viete.
2. Universitiat T ii b i n g e n (14), —
darbojas visas takultātes. Vasaras
semestra sākums 2. maijā. Ziemas se­mestrī
Tībingenā studēja 115 iatviešu,
ar ko latviešiem paredzēto vietu
skaits ir pārsniegts un jaunu latviešu
studentu uzņemšanā paredzanMisfrū-tības.
Latviešu intereses pārstāv Dr,
Vītols (Augenklinik, Universitat Tii-bingen).
lūgumi iesniedzami ar UNRRA's vi- turas un mērniecības nod.). mašīn- dījumā lielākās grupās par 2000—3000
dutājību. Ziemas semestrī bija im- būvniecības (mašīnu un elektrotechni- mēs kompakti iekārtoties nevarēsim,
matrikulēti 33 latvieši. Latviešu stu- kas nod.), lauksaimniecības un rūgša- Tas nozīmē, ka emiigrācijas' vajadzl-dentus
pārstāv stud. med. dent. Elza nas technoloģijas (Fakultat fiir Brauc- bas gadījumā mūsu tautiešu masu
Lēnerte (Bruckerstr. 69, Eriangen).rei) fakultāte. Darbību uzsāka tikai neizbēgami saskaldīs. vVienotības
3. Universitat, H e i d e l b e r g 8. aprīlī un pēdējais uzņemšanas lū- saglabāšanai mums citu iespēju niebūs.
(17a), — darbojas .teoloģijas, juri- gumu iesniegšanas termiiliš 8 dienas kā latviskas domāšanas, jušanc(s un
diskā, medicīnas (ar zobārstniecības pēc lekciju sāk&anas. Tekošā semestra garīgo sļtrāvojumu izpausmes uļzturē-nod.),
filozofijas (ar sociālo un taut- ilgums paredzrims līdz jūnijam. šana un apmaina i r iespiesta vārda
saimniecības nod. un tulku institūtu) 8. Universitat Miinchen, Ludwig- palīdzību. Iespiestais vārds, prese,
un dabas zinātņu un matemātikas fa- str. 17, M ii n c he n (13b),— pare- grāmatu sagāde mums noteikti jāvar
kultāte. Vasaras semestris no 2. mai-dzētas teoloģijas, filozofijas, dabas zi- tā noorganizēt, ka ar tās palīdzību
ja līdz jūlija beigām. Lūgumi jā- nātnu (ķīmija un farmācija), valsts būtu iespējams kaut cik aizstāt per-iesniedz
attiecīgas fakultātes dekā- zinātņu (tautsaimniecība un mežkopi- sonīgo saskari ļun sadarbību, legau-nam.
^ , ba), juridiskā, medicīnas (ar zobārst-mējot tagadējos ^tiksmes līdzekļus
4. Landwirtschaftliche Hochschule niecības nod.) un veterinārmedicīnas un technikas attīstības stāvokli, tas
Hohenheim. Stu 11 g a r t- H o h e n- fakultāite. 1. aprīlī sāka darboties pir- nebūs tik grūti izdarāms, kā pirmā
h e i n i (14), — darbojas lauksaimnie- mās četras fakultātes. Semestra il- brīdi var Jikties. Ja salīdzinām paš-cības
fakultāte. Vasaras semestris no gurns paredzēts līdz 1 jūlijam. Uz- reizējos apstākļus ar tiem, kādi bija
2 . maijā līdz jūlija beigām. Ziemas /lemšanas lūgumam UNRRA Team priekš 50 gadiem, tad satiksmes nc^"
semestrī bija immatrikulēti 5 latvieši. 108, Deutsches Museum. Munehen. zīme toreiz mūsu dzimtenes apgabalus
5. Technische Hochschule, K a r i s - ieteikums. Semestra sākumā bija uz- savstarpējo attālumu attiecībās lldzi-r
uh e (I7a), — darbojas visas fakul- ņemti 5 latviešu studenti. , nās tagadējām valstu vai pat konti^
tātes: vispārējo zinātiiu. architektū- 9. Hcichschule fūr Wirtschafts- und nentu attālumuļ attiecībām. Viens
ras, būvinženieru un mašīnbūvniecī- Sozialwissenschaften, Findelgasse 7, gabals ar otru toreiz sadzīves un šau­bas
ar elektrptechnisko nodalu. Va- N ū r n b e r g (i3b), — darbību vēl darbības saskarē yarēja nokļūt tikai
sarās semestris paredzēts no 1. 6. līdz [nav uzsākusi un pagaidām notiek vie- pēc dažāln i dienām laika mērojumā.
nīgi studentu iepriekšējā reģistrē- Tagad ar ātrvilcienu, auto, lidmašīnu,
šana. telegrāfa un radio palīdzību tādā pašā ^SSlllllS ffft'liSt'ft/ Techiaischc Hochschule, Kepler- laikā iespējams realizēt sadarbību un
str. 10, S t u ttgart/Neckar (14), --saskari kontinentu attālumu attiecl-
Vieņīgais eelš darbojas dabas zinātņu (matemātika, bās. Amerikas dažādos apgabalos; kur
Nesen saņēmu vēstuli ar šādām rin- fizika, ķīmija, bioloģija un botānika)^ mēs emigrācijas gadījumā varētu no-dām:
Katrā zii^ā Vācijā mana vīra būvinženieiu (būvinženieru, architek- nākt, pie labas organizācijas varētu
nav. Kas tad vēl paliek pāri? Zvie- turas un, mērniecības nod.) un n-mšīn- iekārtoties tā, ka iļnžrs tos sajustu k5
drija, Polijas meži vai Sibirija?— ne- būvniecības fakultāte ar elektrotech- savas dzimtenes apriņķu Vai pat pa-vienu
no Šīm vietām es savam vīram nikas nodalu. Vasaras semestra sā- gastu attālumus,
nenovēlu, tad jau būtu labāk, ja viiiš kūms 17. jūnijā. Immatrikulācijas Tātad jāatzīst, ka iespējamā var-būtu
šīs zemes ciešanas izbeidzis. V i - laiks no 3. līdz 22, jūnijam. Lūgumi būtējā emļgrāciia un ar-to; šķiet, .ne-nam
tā būtu vieglāk, Par mani nav rakstāmi ur sekretariātā saficmamām novēršamā mūsu tauta;S grupas
vērts runāt. Ks jau skaitos apzīmo- veidlapām un turpat arī iesniedzami, sadrumstalošana'mūsu tautiskojeksi-gota:
dzīve iīdz mūža beigām bez sau- Ziemas sēmesti^a sākums paredzams stenci un vienotību nebūt neapdraud
Ies, bez prieka, bez gaišiem brīžiem." novembrī. Pirmajā semestrī bija 45 tik nenovēršami, kā to parasti iedo-
— Un tomēr mēfii nedrīkstam zaudēt latviešu studenti. mājamies, ja vien laikus būsim šai
cerību. Tāds cilvēks, kas zaudējis ce- ļ 11. Julius-Maximilians-Universitiit, ļ varbūtībai sagatavojušies un rioprga-rlbu,
ir visu pazaudējis. Tam ir zu- W ū r z- b u r g (I3a), — darbojas teo-nizējušies.
dis dzīves prieks. Dzīve bez eerības loģijas, filozofijas un dabas zinātņu Iespējams, ka pat jau tuvākā nā^
ir nenozīmīga. Kāds reiz ir teicis: fakultāte. Vasaras semestris no 1. mai- kotnē mūsu stāvoklis grozās uz labo
pacietība ir laba lieta, bet pacietība ja. Lldz šim uzAemts 131 latviešu stu- pusi un biedētajā vārds emigrācija
bez cerības tikai pavairo mūsu cie- dents. pilnīgi pazūd no apgrozības, taču, ja
.šanss. Ja arī mums brīžiem liekas, ka Par F r a in k f u r t as un G ī s e n a s šobrīd dzīves debesis klāj aizvien
ļaunums ir guvis varu pasaulē un ka universitāti līdz Šim nav izdevies sa- draudošāki mākoni, nekas nebūs zāu-mūsu
spēki ir par vājiem, lai to ap- fiemt informāciju. Visumā \'ar teikt, dēts, ja, nometnes bezdarbībā nīk-kafotu,
tad izlūgsimies sev ticību no ka drošākais ceļš iekļūt augstskolā dami, sagatavosimies uz ļaunāko.
Visuvarenā. Ticēsim, ka mūsu pār- ved no nometnes vadītāja pie U N - Cilvēks nākotnei >ri$labāk sagata-baudījumu
brīdis reiz nobeigsies un RRA's, Īpaši ja pieteik.^anās termini vots ir tad^ ja vina rīcībā ir vairāki
ar jaunu spēkii, ticību un paļāvību pa daļai jau noseboti. ļ plāni, ko darīt tad, kad būs tā. un
Dieva sargātājai rokai varēsim sagai­dīt
to lielo; dienu,, kad atkal varēsim
atgriezties savā zemē. — Mācītājs R.
Krafts, Jahnstr. 5, Augsburg, Bavern
(13b).
Traka netaisnība
Kāda netaisnība, kāda brēcoša ne­taisnība
tiek nodarīta godīgiem cil­vēkiem!
Kur ir sabiedriskā tiesa, kur
starptautiskais tribunāls? Šurp, trau­ciet
.šurp! ISIemiet lldz visbargākos
likumus/ vislielāko nesaudzību, sodiet
varmākas, kas grib pazudināt godīgus
cilvēkus! Es atkārtoju: grib pazudiv
nāt godīgus cilvēkus, tas ir — mani
un manu sievu.
Es atklāšu visas machinācijas, ko
vērš pret mums — godīgiem cilvē­kiem.
Iedomājieties:- mani, bilancspē-jīgu
grāmatvedi, grib pielikt pie pa­galma
slaucīšanas! Vai var izdomāt
kaut ko netaktiskāku? Vai es tādēļ
studēju, lai kļūtu par sētnieku? Kā­dēļ
taisni man jāvicina A| nolādētā
slota? Es esmu inteliģents cilvēks, --^
man tas nav jādara. Pagalmu viar
slaucīt citi. man tur nav nekādu ie­bildumu,
het ja pie šī netīrā darba
grib pielikt mani, tad es protestēju.
Bet. manus protestus neiiem vērā,
mani soda ar cigarešu devas atnem-
^nu; Cik tālu tas tā var iet? Ir iz­gudrots
kāds verdzības paņēmiens
darba klatišAs. Mani grib piespiest
tās pildīt Kādēļ tieši mani? Nomeit-nS
taču cilvēku dii»zgan«
Ark. prof. P. KrūmiAš^ LSK ko darit tad, kad būs citādi. KUT,
pilnvarotais studiju un zināt- kā un kad ļaunums būs mazāks^as
nisķāis nodarbības lietās, Pog-izšķifams katram pašam, bet visumā
nerstr, 26/1, Miiinchen-Thalkir- ieteicams paturē| acis kopīgo /mēfki:
chen, Bavern (13b). ļ latviskā gara sa'glabāšanu, tā' stipri­nāšanu
un ļ tālāku veidošanu, lai art
kādos territoriālosizklaidējUm^^^^^^^^^
šajos milzīgo pārgrozību laikos no-
. ^ . V I ^ . t . I nāktu. Ja šādu noorganizējumu sav-zemes
virsū — grib pielikt pie kārtu- , . .j. , - r , . _,. _^
i V \7 ^ ^ V 1 laicīgi un pareizi bus izdevies realizēt,
pelu mizošanas. Vai tur nav trakam . , " _ . . . . , i_- • -1.}- *o ī . i • ^1-* i, . . ^ tad mes visus briesmu draudus busim
jakfust.'' Inteliģenta, izglītota sieviete,
šarmanta siieviete neiederas pie netī­riem
podiem. Kndi tad kļūs viras
pirkstiņi pec tiida darba? Par tiem
Netaisnība — traka netaisnībai
Arī manu «ievinu — 8o efiģeli
spējīgi veikt, vispirms jau tāpēc, ka
pie tāda noorganizē jūma nelabvēlīga­jiem
apstākļiem neizdosies mūs tā
„n^e vi.e ns nedoma- , i-t. ki a- ^ tam t^a- vaj•a djz e-- 1 izklieydē.t kā tas b.ū tu ,i e\s pē.j^a^m s, ja
t.u but. soa protXa ms, nemi•z otiu.s kI ārt^u - h^'e p4aši 4 apstākli mus »p ārstei&g tu ne-pelus
mčs: negribam ēst, bet pie šl
darba var pielikt kādas prastākas sie­vas,
kās nav tik inteliģentas kā mana.
sagatavotus.
.^āda atbilde pašreiz jāpieņem (!par
pareizāko^icm. kas, vērodami apkārt
notiekošo, ir spiesti uztraukties uo
Un tad vēl, šīs i^ausmīgās mazgājamās . X . • 1 j - . - 1 i -^
telpas! Tās esot jātTra pēc kārtas vi-h dar.t ja stavokl.8
šiem. Absurds, galīgs absurds! V h ] \ ^ ' ' pa8u saprašanas l.ekas tauns un
manis dēi var tīrīt tās telpas, bet T^'.^.
mana sieva to nedarīs. Mana sieva ir f ļaunuma pakāpe no pašreiz eso-tīrīga
sieviete, viiia nevar krāmēties P^^'""," *^ l.eākā un tajā kā me-ar
grīdas lupatām vai līdzīgiem ne- '^'^^^ p.em.nētie
aistētiskiem priekšmetiem. Mana sie­va
arī turpmāk apmeklēs mazgājamās
telpas, bet tikai lai nomazgātos vai
izgāztu tur kaut ko. Aīs telpas vina
netīrīs, kaut vai visa nometnes ad-varianti.
Tie tomēr nav tādi. ka muma
vajadzētu sevi uzskatīt jau par izni­cinātiem.
Tālu vēl „nē!'' — ari tad,
ja stāvoklis patiešām būtu tik ļauns,
kāds tas rādās vērojumā no tā vien»
mmistrācija nostātos uz galvas. Sa- '^^^^^T ^V'"'";'
biedriskais iitāvoklis viņai to neatļauj f^""; ^^f. i^^^^^^^» aktivitātes vadi-un
- basta! Par spīti šiem apstāk-^'''' 'f^^^ iespēju apstāk-hem,
viriu. nabadzīti, tomēr vajā tā- P"' skatīt lielāku mērogu robežās, if
pat kā mani. Tā tas nevar turpina- P ^ ™ ^ '"T, ^.^^^'^
ties, tā ir brēcoša netaisnībai
£« prote«iltčju taisnības vārdāl
jā stāvoklī vēl nav pasliktinājieit
Taisni otrādi, vērojams, ka/šis 8tā^
vokUs ar katru dienu, kaUt ari Id»
nām, uzlabojas.