Bavarijas Latviesu vestnesis, April 1, 1950

              B
U1
Plaudis
viedokli
tikai Jaut]
kāpiet
IMUUibt
mif
SHelaidfi
tad
i m K .
Aian
vainf.
iimUt
litni
bOttt ari]
darlDii
Katrā
pOliņiaml
paUefl
iemādi
}umā
naatadiUt^
āliftu
dziUls
tāittai
Ikatiffm
tp vii]
mt)» tti
m
niiiiol
Ir
vtJasM
A.
va
«no.
pati
«IV.
miaovi
fikil
fds
vibt
Sff
laMeil
li
Ja>rt
nav ai
ar U
iznāk!]
ņam p
kuļu i
toiādt
lumā
šinām j
angļu I
tai tuj
te.
L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 1. aprīli
Vawda mūsu spēba
Latvieša bokseri nn svaru cēlāji
itatavojas meistarsacīkstēm Anglija
Gatavodamies plaSajām Anglijas lat­viešu
melstarsacikstēm boksā, kas no­tiks
1. un 2. Lieldienās Konventrijā,
meistarībai pulcējās krietnākie latviešu
boksētāJI Ziemelanglijā. 8 dalībnieku
konkurencē melstartitulus izcīnīja: gaiļa
svarā A. Zorge (Viesturs), spalvas svarā
P. Plterāns (Udas LSK). vieglā svarā
O. OelzIņS (Trimda), vidējā svarā E.
G«U1©I» (Trimda) un pussmagā svarā
Iesācējs M. VizbuUs (Dzintars). Visas cl-
9as beidzās bez nokauta uzvarām. De­monstrējuma
cīņās O. Gelziņi pieveica
ungāru Toti. R. Birkevics A. Zorgi un
vidsvars B. Gelziņā pussmago M. Viz­buli.
Vispārējās meistarsacīkstēs Koven-trijfi,
bez Šiem ziemeļu gala cīnītājiem
pulcēsies ari vidus un dienvidu apgabala
bokseri. No rokās savainojuma patreiz
ia^ atspirdzis V. Legzdiņg. kas guvis
vērtīgus panākumus pēdējo gadu Velsas
ogļraču meistarības. Londona rūpīgi sa-centfbfim
gatavojas Licis ar Dauguļi,
bet nesen Kardifā no kuģa nokāpis un
^apsolījis piedalīties bij. libekietis Veiss.
Ws pēdējā bridi pastnieka ceļam nepār-
Skries «melns kaķis'\ tad rīkotāji cer
saņemt pat tādu ..dūžu" kā Gulbja,
Priekula un Ubekas smagsvara Krūmi­ņa
pieteikumus. Klāt nākot vēl dau­dziem
jauniem talantiem, it seviālji vi­dējo
svaros, sagaidāmas, spraigas cīņas.
Jauku pārsteigumu sagādājuši Donka-
Steras ogļraču sportisti, kas, vesera
metēja G. Valnovska vadīti, līdz šim
/klusībā trenējusies svaru celSanā. Sim
veselīgajam un trimdas apstākļos tik­pat
kfi „Izmiruāajam" sporta veidam
pievērsušies ap 15 sportistu, pie kam
sekmīgākie jau sasnieguši tādu gatavī­bu,
ka donkasteneSi pamatoti sākuši do­māt
par meistarsacīkstēm. Prāvs pul­ciņš
spēka viru piekopj nodarbības
svaru celšanā ari LIdsā. kas. Latvijas
rekordista K. Blleskalna ..izskoloti",
iecerētajās meistarsacīkstēs var kļūt
d ē t s rieksts Donkasteras vīriem.
L o n d o n ā , martā.
U. PrledKls.
Oānahviha uzvav angļu
fešlas ēaidzu vienību
lurairo basketbola
Angļu |08las sardžu vienību basket­bola
turnlrfi Osnabrlkā piedalījās Osna-briku
depo. Goslāras, Fogelsanga, Reln-acmes
sastādīta un Icehoes po}u izlase.
M jau bija sagaidāms, turnīrā izteicās
lātvieiu basketbolistu pārākums. Ievē­rojot
kuplo daUbnieku skaitu un sa­censību
spraigumu, liekas, tas angļu
iosll bija viens no pēdējā laika izcilā-kajiem
notikumiem latvleSu sportā.
Turnīra ievadījumā Icehoes poli lft~i5
.uzvarēja Goslāras latviešus (poļu vienībā
labākais virs bija latvietis Ueljurls),
Osnabrlkas depo Izlase 56-17 Fogel-sangu.
Turpmākajās sacensībās Relnze-mes
sastādītā pārliecinoši 42->i0 pieveica
Iceholi bet pēc īsa starplaika zaudēia
as-ž7 Gosifiral. Icehoes un Goslāras sa­censība
bija skaistākā pirmās turnīra
dienas spēle.
Nākamajā dienā izšķirīgajā cīņā sa­stapās
Relnzemes sastādītā pret Osna­brlkas
depo izlasi. So sacensību vairā­ku:
simtu skatītāju vidū vēroja ari dau-džf^
snltu armija augstākie vlrsnleki-ar
dāmām. Osnabriklešu sastāvā cīnījās
iglRĪnlr Pāls, 8enberg8, Svolmanls. Bēr­ziņš.
Blrzaks, reizemleSu - Sproģis, Au-lels,
Skuja, Mastlņft un lietuvietis K l n -
Oinss. Osnabriklešu priekšrocība blakus
UelSkajai spēles rutīnai btfa garie augu?
mi. toties reinzemleSI, IpaSi Aužels, cī­nījās
ar milzīgu enerģiju. Pēc straujas
un . kombinācijām bagātas spēles uzva­rēja
Osnabrlkā 41-27
• Uzvarētājus uzrunāja sardžu un darba
vienību inspektors angļu pulkv. valen-telns
un pasniedza 1. vietas ieguvējiem
armllas vairogu, bet 2. v - bronzas
medaļas. Bez l. un 2. v ieguvējiem la-
.bikā vienība bija Goslāral, kas neat­laidīgos
treniņos nākotnē var gOt labas
sekmes; no jaunākās paaudzes basket­bolistiem
uzmanību saistīja V Sproģls,
VIgants. Vārna. Navarskis un Ķīsis.
Spcvla veids hm laiviesi līd^
vēviīgi amevibāīMiem
PIEZĪMES PAR ASV VOLEJBOLU
Katram, kas mazliet interesējas par
sportu, • aizvien bijis skaidrs, ka volej­bols
ir amerikāņu spēle un uz Eiropu
pārvests galvenokārt ar YMCAs starp­niecību.
Tagad, sastopoties ar šis noza­res
ļaudīm ASV. ar izbrīnu nācies daž­kārt
dzirdēt, ka volejbols esot eiropie­šu
sporta veids. Ka tā ir aplamība, pro­tams
Šaubu nav
Iegansts šādam uzskatam, šķiet, me­klējams
tai apstākli, ka Amerikā, SI
spēle nav tālu tik populāra kā tas bija,
piem., Latvijā. Igaunijā, Cechoslovakljā
uc. Tā šeit palikusi It kā pusceļā starp
atpūtas un sacīkšu sporta un ir viena
no retajām nozarēm, kur redz darboja­mies
ari vecākā gada gājuma vīrus (ne­reti
pat tuvu piecdesmitiem). Sai sa­karā
tūliņ jāpiebilst, ka amerikānis, ja
viņš nav uzrādījis spējas vai panāku­mus,
lai varētu pārvērst fizisko kultūru
par ienākumu avotu, ar visai maz izņē­mumiem
aktīvās sporta gaitas izbeidz
pēc vidusskolas, kolledžas vai universi­tātes
nobeigšanas uz visiem laikiem.
Vienību skaits lielajā Amerikā ir vi­sumā
niecīgs un to spēju līmenis loti
dažāds. Savādākais, ka organizācijas šai
nozarei tikpat kā neatvēl līdzekļus, un
volejbols bāzēts vai vienīgi uz privātu
iniciatīvu un ftnancēm. Tādēļ gandrīz
katrai vienībai ir mecenāts resp. volej­bola
entuziasts, kas gādā par spēlētā­jiem
Ja tāda nav. Izdevumi jāsedz pa­šiem
vienību dalībniekiem „uz galvi­ņām".
Tas galvenokārt tādēļ, ka sa­cīkstes
notiek bez skatītājiem un nekā
neienes.
Ka latviešu volejbols ir uz pareiza ce­ļa,
pirmo reizi varējām jaust, kad priekš
vairāk nekā 20 gadiem mūsu YMCAs
vienība uzvarēja šīs pasaules organizā­cijas
sarīkojumā Kopenhāgenā. Vēlāk
to vēl vairāk apstiprināja mūsu studen­tu
un studenšu lieliskie panākumi pa­saules
. meistarsacīkstēs Tomēr tā īsti
ar pašas volejbola dzimtenes pārstāv­jiem
Iepazināmies tikai 1948. g. trimdā,
kad Vācijā viesojās ASV valsts izlase.
Toreiz mūsu steigā sastādītā vienība Iz­rādīja
amerikāņiem nopietnu pretestību,
gan zaudējot 1—4 un 0—2. Par šīm sa­censībām
plašu atreferējumu tagad var
lasīt īpašajā volejbola Žurnālā Interna­tional
Volley Bail Revlew 1950. g. jan­vāra
numurā, kur latvleSu DP spēlētāji
nosaukti par loti talantīgiem un lieliem
„trlku" meistariem.
So mūsu, vairāk morālisko nekā fak­tisko
panākumu tomēr nedrīkst pārvēr­tēt,
jO izrādās, ka ASV izlases sastāvā
nav bijis neviena no 6 vislabāklem ame­rikāņu
spēlētājiem. Tas tādēļ, ka tur­nejā
varējuši piedalīties vienīgi tie, kas
spējuši atbrīvoties no darba ilgākam
laikam un paši maksāt visus izdevumus
(apm. 1000 dol. personai)! Visā brau­ciena
laikā ari šis vājinātais . sastāvs
zaudēja tikai vienu setu latviešiem un
visu sacensību Cechoslovakljal (1—4),
kur to noraudzījusies 7000 skatītāju.
Par jaunatbraukušo latviešu volejbo­listu
gaitām ASV bijām dzirdējuši, ka
ievērību saistījis bij. Kursas spēlētājs
Igenbergs. Tagad viņa piemēram seko­juši
ari citi mūsu sportisti un, Šķiet,
viskuplākā skaitā Vašingtonas Štata lie­lākajā
pilsētā Sītlā. Turienes YMCAs
reprezentējošā vienībā cīnās Jau 3 lat­vieši
un 1 Igaunis. Visvairāk amerikā­ņus
pārsteidza latviešu Bensona un Ro­biņa
gremdēšanas māka. kas tādā izpil­dījumā
vl^fem visumā sveša. Šejienie­šu
spēles veids galvenokārt raksturo­jams
ar lielo kustīgumu laukumā. Pie­spēles
augstas un tālu no tikla, pie kam
spēlētāji nav tik krasi kvalificēti grem­dētājos
un cēlājos, kā pie mums. Tpat-nēil.
ka gremdējumus Izdara kā no
kreisās, tā labās puses, palecoties gal­venokārt
ar abām kājām.
Baltiešiem iesaistoties Sitlas VMCAa
sastāvā, tā kļuvusi ne tikai par spēcī­gāko
Vašingtonas štata vienību, bet ar
savu spēles veidu Ienesusi pat jaunu im­pulsu
visā šejienes volejbola dzīvē. Tā
Vašingtonas universitātē Sītlā pat iz­raudzījuši
īpašu cilvēku, kas Ierodas uz
visām sacensībām, lai pētītu un mācītos
kā šeit saka, - ,.latvieSu volejbolu".
Pilsētas meistarībā Sitlas VMCAl nav
zaudējuma, bet neveiksmi tā piedzīvoja
turnīrā Portlendā. Oregonas Statā. Pa­tīkamais
pārsteigums tur bija sastapša­nās
ar trimdas bij. meistarvienibas
Hersbrukas spēlētāju Bruno Baumani,
kas cīnījās vienā no Portlendas VMCAs
izlasēm. Viņš ari bija galvenais spēks,
kas palīdzēja vienībai izcīnīt 2. vietu.
Lai šis ASV volejbola apskats būtu
pilnīgāks, vēl nedaudz jāpieskaras ari
meistarības izcīņai un sacīkšu norisei.
ledaUjuma Ugās vai grupās Amerikā vēl
nav. Visiem turnīriem pa lielākai daļai
ir pilnīgi neoficiāls raksturs, un tajos
piedalās uzaicinātas vienības. Sacenšas
parasti katrs ar katru un pie tam vie­nu
vai Ugākais divi dienās Tā kā bieži
jāspēlē katru stundu viena nopietna sa­censība,
tad šādi sarīkojumi prasa milzu
izturību, kam tieši labākie spēlētāji vis­mazāk
sagatavoti. Ari tā saucama­jā
ASV meistaribā piedalās vienīgi ai­cinātas
vienības. Nekādas priekšsacīk­stes
pa Stātiem vai apgabaliem nenotiek.
Spēcīgākie amerikāņu volejbolisti paš­laik
mīt Kallfomljā (Losandželosā). kas
ari pag. gadā Ieguva meistarnosauku-mu.
Ja gribētu salīdzināt mūsu un
amerikāņu spējas, tad jāsaka, ka lat­viešu
vienības ar tādu spēles māku. kā
savā laikā LIbekā, Hersbrukā, Eslingenā
uc, gūtu Šeit lielus panākumus un. jā­domā,
spē^.u kvalificēties ari melstar-tumlra
ielūgto dalībnieku vidū. Far
gala rezultātu spriest grūti, bet Izšķī­rējs
nepārprotami būtu kondīcija, jo
techniski un taktiski mēs esam šejie­niešiem
līdzvērtīgi. Tādēļ nebrīnīsimies,
ja turpmāk par latviešu volejbolistu pa­nākumiem
ASV varbūt dzirdēsim aizvien
biežāk.
S ī t l ā , martā. C.
LATVIETIS SIDNEJAS MEISTARA
GODA
Sidnejas meistarsacīkstēs šachā uzva­rēja
39 g. v. latviešu jurists Bruno
Strazdiņš, no iespējamiem 11 punktiem
izcīnot 10. Lieliskos panākumus guvu­šais
šachlsts ir bijušais Esllngenas lat­viešu
kolonijas iemītnieks Viņš Aust­rālijā
sākumā strādāja akmenslauztuvēs,
bet tagad dzīvo Sidnejā. Ieskaitot
Strazdiņa uzvaru, Jau trijās Austrālijas
lielpilsētās pirmās vietas šachā Izkaro­juši
latvieši: Melnbumā K. Ozols un
Adelaidē L. Endzellns. Sm.
L I E L D I E N Ā M — PAVASARIM!
DAMU ROKAS SOMAS
Jaunākie mocJeļi ādā un
buksinā
Rakstāmmapes
un sīkos ādas izstrādājumus
ELEG. CEĻOJUMU RĪTA
KURPES
DAMU, KUNGU UN BĒRNU
APAVUS
piedāvā
Esllngenas apavu nn ādas izstrādāļnmu veikals
Innere Brticke 3» Ipašn. J. Dempels, E. Findlinga.
LIELDIENA
Eslingenā, Innere Brucke 7
PUĶES
PŪPOLU SVĒTDIENAI, LIELAJAI
PIEKTDIENAI UN LIELDIENĀM
VISBAGĀTĀKĀ IZVELĒ PIE
Eslingenā, Bahnhofielā 13. i 17439.
LIELDIENU PRIEKAM
bagātīgā izvēlē
DESERTA OLAS KATRAI GAUBIEI,
ŠOKOLĀDES OLAS
KROKANTS UN MARCIPĀNS.
Foto kameras
LEIKA-CONTAX-RETINA
kā ar! pārējo pazīstamo firmu
labākos paraugus
p i e d ā vā
Foto CIaass
Eslingenā, Nekāras ielā 9
— Kopš jaunais modelis atrodas
logā neviens pircējs vairs neienāk
veikalā!
"Pa&aules
apovta iaukumoa
BC Degerloch, kuras sastāvā lielāko
tiesu daiDojās Viestura baskeiboiisU,
uzvarēja 5»—13 BC Heidelberg. Sekojo­šajā
4 vienību turnīrā. piedaloUes BC
Degerloch un Esllngenas VMCAl, izSķl-rēja
sacensībā ari degerlochieši uzvarēja
YMCU 29-15.
Kembridžas-Oksfordas 96. sacensība ai­rēšanā
notiks 2. apiiU. Līdzšinējās sa­cīkstēs
51 reizi uzvarējusi Kembridža
un 43 Oksforda, bet vienreiz spēkošanās
beigusies neizšķirti. Ari šoreiz favorīts
ir Kembridža.
Lielākā iznuiksa Vācijas futbola tota­lizatorā
konstatēta pēc pagājušās svēt­dienas
spēlēm Bavārijā. Taču naudu
vēl pagaidām neizsniegs. Jo dalībnieks
uz totalizatora zīmītes nesalasāmi uz­rakstījis
savu vārdu.
Uz 6 mēnešiem Rietumvficijas vieglat­lētikas
savienība diskvalUicējusi bij. pa*
saules rekordistu Dr. Oto Pelceru. kas
vairākkārt mēģinājis pārviUnfit uz savu
V'' Vi u niantljjļur. vācu vieglatlēttis.
Starptautiskā oUmpiikā, komitsja uz­aicinājusi
Japānas pārstāvjus ut sēdi
Kopenhāgenā. Par Vācijas delegātu uz­aicināšanu
nekas nav zināms.
Edmonton Merearys. ledus hokeja
vienība, kas izcīnīja Kanādai pasaulei
melstartltulu Londonā. 3-6 zaudējusi
kanādiešu profesionāļu vienībai Stre-adham.
Pasaules tenisa msEstarsacIkstēs telpā»
Ričards Gonzāles 7—5, 6-3, 6-4 pieveica
..nekronēto ASV tenlMi karali" Džeku
Krēmeru. izcīnīdams pasaules melstar­tltulu.
Līdzšinējā 91 sacensībā, ko
Gk)nzales un Krēmers izcīnījuši turnīros
ASV. Krēmers guvis 71 pret 20 Gonzā-lesa
uzvarām.
Teodors futbola vārtos, filmu ar šādu
nosaukumu pašreiz uzņem Minchenes
Geisel^astelpa filmu darbnīcās. Teodo­ra
lomu tēlo Teo Linpens.
LleK^ko stadionu pasaulē izbūvē Mas-kavfi.
kas varēs uzņemt 160.000 skatītāju.
ir
Kafijas servize
IS dallga, bal^
Kafiias servīze
15 d. balta ar seltftii malo
xv.afi)a8 servize
15 daļ. puķaina
Pusdienu servīze
SS dallga
Pusdienu servize
23 d. seltita robainu malu
Pusdienu servīze
23 d. seltita gluda mala
SkTvju komplekti
L95' 2M 4.25
16.95
25.50
25.50
35.«
4S.75
54.50
faunas Meitas faunu korseti
V j veļas speciālajā veikalā p mļ*
Pliensau ielā 41 l^ipfi
Pēdējie jaunumi liela izvelē
isais kurss" sievām
meijas dzīves
diplomritMd
G U D R A S I E VA
. . . neaiztiek sava vira vēstuļu mapi,
svārku kabatas, rakstāmgalda atvilktni
an neizdara tajās nekādus ,.izlūku gā­jienus".
Vioa zina, ka vīriešiem, tāpat
kā «ēniem ir savas mazas trofejas, kufu
vērtība izskaidrojama Ūkai ar to, ka tās
tur slepeni.
. . . rūpējas par to, ka viņas rīta
svārks vai tā aizstājējs pastāvīgi rītos
nemoca vira skatu. Ja Jau pašā dienas
lākumā Jānoraugās gludināšanā un lāpi.
Unā. tad tas sabojā vira garastāvokli»
un taisni rīta oma bleii vien noteic
visas dienas panākumus.
. . . gādā, lai viņas vīram bCItu savs
stiiritls, kur viņš var pavadU savas „8pa.
raUiās** stundas un netraucēts nodoUei
savām sīkajām kalsUbām: pastmarku U-pInāSanai,
aviiu Izgriezumu šķirošanai
oc. Viņa ilua, ka dažu laba laulības
krisl var novērst ar to vien, ka vīram
katru relii nav Jāskrien us klubu vai
restorānu, Ja viņš kādu bridi grib pa-
Ukt netraucēts.
. . . apUe.^Uia mājās savam vīram, ka
elņu mll, bet nedara to sabiedrībā, viņa
tina, ka laulāUe, kas glāsUs un mlllBit
laužu priekšā, atstāj ākstīgu Iespaidu «a
rada nepaUkamu sajōta.
. . . sīkumos Uelāko tiesu piekāpjat}
viņa lina, ka tas uztur mīlestību. Bet
lielās Uetās pastāv par savu talttUja,
UCu Ulkā prot novērst Uekus asumu
un tračus ^ '
. . . neaiamirst savu viru dažreis apbrī­not,
lai viņam apbrīnošana nebūtu Jā­meklē
kaut kur citur.
. . . Ja viņai kas nepatīkams ar viru
pārrunājams, pacieSao tik ilgi» kamēr
virs Ir paēdis, - viņa sina, ka ne vien
aģeri visvieglāk sakalUnāt, kad tas ls«
saldi.
. . . nejautā mūžīgi: HUS kurieni?**,
kad viņas virs iet uz durvīm. Viņš vairs
nav nekāds skolas puika, kam Jāpaceļ
roka un Jājautā, Ja grib kaut knrlslet,
viņa zina. ka pastāvīga Iztaujāšana vi­ņam
nepatīk un viegli viņu varēta pave­dināt
Izgudrot dažādas Isrunai; bet ku
pie Izrunām pieradis sīkumos, vēlāk tis
izltetn ari lielās Uetāi - un Ultnl Ulās
atklātība laulības dzīvē ir vlsivarlgākā.
RAIBĀ'PĀSAULE
T Pirms dažām nedēļām pie ogļrak-tuvēm
Jorkšalrfi, Anglijā, piestāja ele»
gants limuzīns. No tā izkāpa 33 g v,
MIdžUja, ogļracis, kas pirms gada «oHu
futboU totalizatorā bija laimējis 20.M9
mārciņu. Viņš devās pie raktuvju vi-dibas
un lūdza atkfil darbu pazemi Jo
gada laikā laiskā dzīve viņam eiot llds
kaklam apnikusi.
? Uelā dzīvokļu trūkuma dēl ASV
turienes laikrakstos ik dienas lasānU vii.
dīvainākie maiņas piedāvājumi. Kādi
Holivudas ārsts bija ievietojis šādu ilu-dlnājumu:
Chirurgs, speciālists sejas
operācijās, piedāvā glītu Jaunu degunu
pret trlsist^bu dzīvokli.
• Kaselēs sporta bie<bfbas dejas M *
rīkojumā sambas sacensībā uzvarējis 73
g. vecais JŪUuss BIŠo£i.
• Darmštates amatnieka UnceteU
ģimenē 3 paaudzes vienā dienā svinēja
kāzas: meistara meita salaulājās, vecā*
klem bija sudrabkāzu diena, bet vecve­cākiem
zelta kāzas.
IPiliPilpliPllilIlN^^^
Kleitas • blūzes
svārkus • mēteļus
piedivS
Textil-Etage
ESLINGENĀ
i Rittera ielā 7, pie
Ķ Postmiciiela strūklakas
llIliilflHiiilHiiliillHiliiiillliiiiHiiliītflliiitlIlIliiiillli^
DELIKATESES,
ALKOHOLISKUS DZĒRIENUS,
DIENVIDUS VĪNUS, VERMUTU,
DZIDRO 45% par DM3.90.
piedāvi
fcinkosi tKoļfec
Pllensaa teli
Kunga-»
dāmu —
oderu — DRĀNAS
piedāvā
AUDUMU NAMS
c i i . 1 . BAUSCH
Martina ieiā 6,
Eslingenā
ACENES TIKAI PIE
LIETPRATĒJA
E S S U N G E N
sestdien» 1950.
I
g VaUt» feU»-
• Sūtu usplūduma.
i & IJ. somu
SSSrUs. «.īsi. 25l
« I I . Zlverta luga. ^ 5; persona Blaumaņa f
viSkšr» tai apfltšK^^
ĻATVIEBļJ
izloiē notika Mln(
marU. Galvenie Ui
601; gleznas 794, tss;
pulksteņi lilT, «Mt,
1960; boksa cimdi 1^
svečturi 89; tautiski I
sudraba'piecUtaieki
621, 846.
Dažādas mantas us{
1, 4, 7, 17. 28, 37. "
66, 67, M. 98. 08. IC
114, 118, UO, 121, 4^
148, 147. 150, 183, li
181, 183. 193, 206. 2<
324, 328, 328. 238, 2^
368, 278, 278, 281.
285. 396. 296. 801,
316, 825, 337, 338. 341
367, 868, 870, 372,
885, 389, 392, 405,
421, 424, 426. 428. 41
458, 469, 473. 475.
494. 499. 503, 912. 811
533, 543, 545, 547, 891
559. 563, 564, 566, 87(
588. 591, 898, 809; tli
635. 838. 181. 883, m]
701, 711, 716. 717, m
741, 745. 732, 78$, IP.
778, 7TJ. 77f, 791. 7H,
m, m, m M, m,
m m. mm, tsi
m M 91i M, IŽ7,
9Ķ ķĻ M5, 90,
8. S. IL
Wc darba pilna
1872
ASV. m(
Bi
<l^m. ii7il
Vficiji,
<iziin. 18951
»« Prjv R! M
0») ^ <»i
P ^ . Augustu Ali
Zviedri»as
8o«oii"' ^ ar 3
"laku Pratinu