1950-04-01-03 |
Previous | 3 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
aprīli ii • r II VAJADZĪGS? N par svešu termtafr [otifes'visā plašā^^^'^l^t-latvieši tagad i7W.' :ieņi vien aiz ^5 Vācijā. Bet l i .tur, kur r u n ā t ^^ ^emot zobgalīgus tikraksti tagad ir viS maize, tāpēc valodai' I tīra, citādi laikrajj Nfe^par valodas sami? "e^katrs lasītājs sap^J ^dtļ^svešvārdu vai loki jrot m tam trūksti I, i|)atnējā Jcolorita i ļ ļ ^ ^ s i e s nepai ^os v^dus, bet tie 4 ^nekādi neatvietoji f^^^r Nav patiki^ ksļtkadu mzjūras k ^uŗ rakstītājs plas^ ^ļiģās Vēl piebilst: 1^ ļnāana sitting-rooin. "p^ Eiits par kādas latvietei ^liai,kas nobeidzis ^ V .tin kad radio pasj^j ^vģrybody, tad ejam gH, " i^riekšējais teikimā un iespiests: 11 visiem labu ^ vai tad tas U«„ sbStu labāk /aprotanuj fdsmfc sv^virdu, ir aii jē te saucamie temh iespiežamos rato & Jauniem Hekiem i piebllvējumiem. Magv phiL J. Cd Traunšteinl ^ ^ ^ ā paustās domas p jārt^ļ latvieši tagad tjljplasaulē — cik tadM ^ļļfci" vajadzētu sveSo ^^u labākai attēloSanall %šām taktiski ir tik ~lķ: jaimi svešvārdi | ŗ vjah to apzīnim f • » • t I amt ar jau . tSlāb HeM.'; allaž cieši MāJuM savu . asti: musu tauffl)ās aj)- šSprais bāl^s t tSt lud svešs vārds, gy* dbnia. Ja nu ^ jgull gribēsim /UJI^ (daļu ^ īpatnībai^) ' valoda zaudēs imu im līdz ar vairāk domāsim J skaidrošanu no īgātināšanu ar ; Kalniiiš. Trau ISBJA APNK VABISCUS Idžlesma par satver^ [ii tās išt^ajiem?! ' visiem pretīga, tt»^ •ariācijā. Proti, m aēi sastop lau»,W [e apsižkļi it kS# tot punktus gan, ka demo Mv bijis. A. Sestdien, 1930. g. l. ^rlH L A T V I J A Amerikāņu mācītāja novēlējums atbrivosanai Kāds nb lielākajiem Vīdsportas (Weedsport) klubiem Ņujorkas štatā nesen noorganizēja plašu apspriedi DP jautājuma iztirzāšanai, kurā piedalījās farmeŗu. rūpnieku, lieltirgotāju un garīdznieku pārstāvji. Referēja DP imigrācijas darbinieks Dr. Nikolss (Ničols). No latviešiem sanāksmē bija aicināti 0. KroUs, Z. Krolls un G. Briedis, kas informēja sapulcējušos par komunistu terroru Latvijā, kā ari par IRO darbu un izceļošanas problēmām. Sanāksmes rezultātā dalībnieki kopā ar šejienes presbiterišņu draudzi nolēma .ūgt kongresu pagarināt DP iebraukšanas laiku Sav. valstīs, kā an aicināt plašāku sabiedrību sniegt galvojumus ietēlošanai, Vīdsportas lielākais laikraksts The Cayuga Chief ievietoja par apspriedi sīku aprakstu 1. lappusē, īpaši izceļot latviešu piedalīšanos, ļ Sajās dienās biju uzaicināts šejienes presbiteriāņu baznīcas apskatē. Tās nobeigumā mācītājs Bauers lūdza ierunāt' skaņu lentē kādu latvisku teikumu, ko ari izdarīju: „Es ticu, ka Latvija atkal reiz būs brīva tāpat kā Amerika." Kad pārtulkoju teikumu angliski, mācītājs pievienoja tam ari no savas puses sirsnīgāko dievpalīga novēlējumu. . 2 . ) i t k ā n o ž ^ uņotā un nenocietii»^ iarija pašnāvibq Ķ k par dažu dienu j [elo demokrātiju lejams,' Hdzjūtibu. nlsv nosmaka ^^^^^^ neatkarība, }f% Mmčsm, kā rekaluģsēējjao t' 4 5, Albānijas, Abef^ divkārtīgo ^CechoJ as «nakti _ daa joņojuši Rīga ŗ ļ lā, vai tas " :ad Parīzes pedejos ^^^V"^ ,v bet pēc KatoŗV s ir un paliek fār Visu tās jauno »^ ja tāpat un *ani P ,i ķkratiski nobalsot, jkšā vai nē, vairs» Z. ncis, AngUl^ ,lv. pārstāvja [aunā adresei u Veinbergs, R e d k r l k ā , martā. 0. KroUs Austrālijas jainsaimniece Tur tačiānekā nav, atskaitot to jauko dāmu, — teiks lasītājs, vērojot apakšējo uzņēmumu. Tiešām, tur nekā nav — tikai Austrālijas debesis im zeme, apaugusi garu, sausu zāli, un tālāk dažas miglainas māju kontūras. Bet tas jau šodien ir tieši raksturīgākais daudzu Austrālijas latviešu dzīvē, — ka viss atkal jāsāk no nekā. Uzņēmumā redzama mūsu tautiete Irma Riekste, kas apsēdusies uz tikko nopirktā apbūves gabala Kvīn-bienag pilsētiņā Kanbēras tuvumā. Varbūt pēc 2 vai 3 mēnešiem tur pacelsies jau neliela ģimenes mājiņa — tā domā Riekstu ģimenes galva, lai gan pati „jaunsaimniece" vēl visai Skeptiska. Kvīnbiena pašlaik pārdzīvo jaunaustrāliešu „invāziju": atbraucēji pērk zemi un būvējas, jo pilsētiņa atrodas tikai 8 jūdzes no metropoles Kanbēras, un zemes Iegūšanas noteikumi te daudz izdevīgāki nekā galvaspilsēta. Kvīnbiena iebūvējušies arī jau vairāki latvieši, kam tagad nu pievienosies Riekstu ģimene. A. Sm. 5 padomi abonentiem 1. Nemainiet pārstāvjusI 2. Maksājiet tikai laikrakstā izsludinātiem pārstāvjiem 1 8. Nenokavējiet maksājumus! 4. Laikus paziņojiet adreses maiņu, minot ar! veco adresi I 5. Rakstiet skaidri salasāmi! Tad Jūs laikrakstu saņemsit bez traucējumiem. LCK apgāds LATVIJA DARBS, EMIGRĀCUA, EK5A MENI UN VĒLĒŠANAS PAB KO EUNA TAipiESi BEĻĢUS Beļģija šais nedēļās kļuvusi raiba un trokšņaina: karaļa jautājums sacēlis kājās visu tautu, un abas puses laiž darbā visus iespējamos propagandas līdzekļus. Ar „oui« un „non" Zimem no.irncti visi reklāmu stabi, sētas, pat logi un durvju atslēgu caurumi. Ik dienas pa ielām braukā skaļruņi, aicinot uz masu sapulcēm, kamēr gaisā dūc lidmašīnas, un „balsis no augšas" vēstī atkal kādu citu patiesību. Jautājums par karaļa atgriešanos, kaut gan par to nobalsoja 57 proc. vēlētāju, tomēr vēl nav galīgi izšķirts, un lielā stīvēšanās turpinās. Beļģijas latvieši ar interesi vēro šo spēkošanos un ar pazinēja aci saredz apslēpto, bet visai efektīgo komunistu propagandu beļģu strādniekos Latviešu prātus tomēr vairāk aizņem jautājumi, kas skar tiešo bēgļa ikdienu un nākotnes plānus. KAUT BŪTU SPĀRNI . . . Musu «melnie vīri" vēl joprojām kalpo pazemei. Gan Briselē izciemojās IRO ģenerāldirektors Kingslejs, bet ari tas viņu stāvoKlī nav grozījis ne nieka — tāpat vien jārok dārgās Beļģijas og'es. Var jau gan bez sevišķām grūtībām pāriet laukstrādnieka vai mājkalpotāja darbā, taču šajās nozarēs atalgojums niecīgs, un vīri labāk pacieš sūro pazemes darbu, nekā riskē ar plānu maizes riku bērniem un tukšu kabatu sev. Vērojot tautiešu straujo izceļošanu nb Vācijas, mūsu «melnajiem" dažu labu reizi kremt sirds, bet vai viņi savu 1947. g. rīcību simtprocentīgi nožēlo — tas atkal cits jautljums. Nesekmīgi cīnoties par emigrācijas iespējām no Beļģijas, dažs labs tomēr nopūtu brīdī apskaudis putnus, jo tos neierobežo zaudēts tiesību statuss . . . Piemēri vienmēr rada sekotājus. Vikingu zemes okeāna pārbraucējiem sekotāji solās rasties arī Beļģijas tautiešos, jo grupa ogļraču pamazām gatavojas kļūt par jūrnieku «kooperatīvu" un iekarot kādu aizjūras zemi. Var jau gadīties, ka pasaules avīzēs par to atkal kādreiz raksta. UZ GALVASPILSĒTU Atstājot brašos puišus viņu pelēkajā ikdienā, apciemosim spožo Briseli, kur mājvietu raduši ap 50 latviešu, pātsvarā inteliģence. Darbs atradies beļģu iestādēs, fabrikās, mājsaimniecībā, un nedaudz tautiešu nodarbināti arī P. Mantnieka kartogrāfijas uzņēmumā. Latviešiem jau raksturīga kļuvusi tendence pulcēties emigrācijas valsts galvaspilsētā un tieši tur sakt veidot savu sabiedrisko dzīvi. Tā arī Briselē izaugušas un pastāv latviešu kulturālās un palīdzības organizācijas — latviešu biedrība un LSK. Pirms dažām dienām latviešu biedrība iepriecināja tautiešus ar lieliski noorganizētu akadēmiskās saimes vakarēšanu, kurā piedalījās viesi no visas Beļģijas, to vidū sūtnis Gros-valds ar kundzi un konsuls Rācenis. LSK Beļģijā pastāv nu jau 4 gadus un pierādījies par ļoti nozīmīgu palīdzības organizāciju, par ko liecina lielais līdzekļu apgro^ī'ums —• 800.000 franku. Sekmīgais darbs tomēr nav bijis pasargāts no dažām kļūdām, kas pēdējā laikā devis iemeslu asām nesaskaņām. PIE STUDENTIEM Pusstundas brauciens ar vilcienu — un nonākam Luvēnā, kur vairāk nekā 7000 studentu (25 tautības) ik dienas pieraksta tūkstošiem lokšņu papīra. Luvēnas katoļu universitāte, ko l425. g. nodibināja Brabantas hercogs Zans IV, mūsu dienās kļuvusi par vienu no ievērojam "ka jiem zinātņu centriem Rietumeiropā. Universitātes profesori ir slaveni speciālisti, kuŗru vārdi ik dienas lasāmi Beļģijas un ārzemni nresē Ir, piemēram, visai dīvaina sajūta klausīties profesoru, kas „privātajā dzīvē" Ir Beļģijas ministru prezidents . . . Universitātes pilsētā jūtams pavasaris. Tas studentu dzīvē neglābjami iezvana eksāmenu tuvošanos Pretēji Latvijā ierastajai kārtībai šeit visi kursa eksāmeni jānoliek pāris nedēļu 1^!>T niekam izkrišana tikai vienā no tiem re^ul-tējas nepielūdzamajā reālitntē, ka rudens sesijā jāatkārto v i s i eksāmeni. Latviešu katoļu studentu saime, par kuras garīJJo un materiālo aprūpi nenogurdams rūpēias bīskaps B. Sloskāns, līdz ar pārējiem studentiem paslēpušies grāmatu un piezīmju kaudzēs. Daži latvieši gatavojas gala pārbaudījumiem, bet sai mācības gadā iebraukušie bažīgi skaita nedēļas līdz liktenīgaiiem datumiem un pamazām sāk atvadīties no vasaras brīvlaika priekiem . . . UZ PAREIZA CEĻA Beļģijas latviešu sabiedriskajā dzīvē palaikam gājis visai «trokšņaini". Kā sērkociņš var radīt milzu ugunsgrēku, tā ari dažu cilvēku nesavaldība un tīri personīga simpātija vai antipātija var izjaukt labi domātus un sāktus darbus. Patiesības labad gan jāpiezīmē, ka viss Beļģijas tautiešu vairums stāvējis ārpus strīdiem. Sais pāris ga-dos ir pierādījusies centrālās latviešu organizācijas nepieciešamība Beļģijā. Ukraiņiem un poļiem tādas te jau ir, un tās savu vārdu var teikt arī pie beļģu iestāžu konferenču galda. To tikpat labi varētu veikt arī centrālā latviešu organizācija, jo beļģu sabiedrība ir ļoti atsaucīga un labi izprot bēgļu likteni. Arī Beļģijas latvieši grib un var dot savu artavu un spēkus kopējam latviešu uzdevumam visas pasaules mērogā, un tiem jābūt pārstāvētiem veidojamā pasaules latviešu centrālajā organizācijā. Apsverot vēlētās centrāl:^s organizācijas nepieciešamību un vērojot tautiešu rosību citās zemēs, Beļģijas latviešu organizāciju padome saziņā ar konsulu H. Rāceni, baznīcas un ogļraču pārstāvjiem, sākusi veikt nacionālās komitejas vēlēšanu priekšdarbus. Notikušas jau vairākas vēlēšanu komisijas §des, kurās pieņemti vēlēšanu noteikumi un sākta materiālu gatavošana. Paredzams, ka vēlēšanas varēs notikt maija beigās. Ir arī cilvēki, kas par labi sākto darbu vīpsnā. Kritika ir laba un vajadzīga, ja vien tā ir objektīva, bet «gudri" smīnēt un teikt: «Tur jau nekas neiznāks, jo es neesmu klāti* — nav ne labi. ne vajadzīgi. Beļģijas latvieši ir iekustinājušies pareizā virzienā — demokrātiskas vēlēšanās no sava vidus izraudzīt uzticības cienīgus un spējīgus vadītājus, aiz kuriem stāvēs tautiešu lielais vairums. Tad reiz ar! Beļģijas latviešu Gordija mezgls būs pārcirsts, un apsīkuma vietā, varēs nākt ražīgs, mērķtiecīgs darbs Ad. Mārzems Jus taču tik diīz projom neiesit?" Valoda un diploms ari Kanādā paskir ceļu VĒSTULE REDAKCIJAI NO VANKUVERAS Mūsu Vankuveras latviešu biedrības lielākais balsts ir enerģiskā darbiniece Ilga Ešmites kundze. Viņa ieradās Kanādā pirms gada kopā ar savu mazo puisīti Miksi un uzsāka dzīvi šeit gluži tāpat kā mēs visas — ar trauku lupatu un slotu. Smaidot un nekurnot viņa panesa untumainās saimnieces kaprises, drīz nodibinot sirsnīgas attieksmes ar mājas ļaudīm, kas sāka kārtot dokumentus Ešmites mātes, ilggadīgās Rīgas skolotājas 2. Mangules iebraukšanai. Dokumentus izkārtoja rekorda laikā — „Avcnaju kauli" teias vakara ASV ziemeļrietumu piekrastes lielākajā centrā Sītlā dzīvu sabiedrisku darbību att'sta VMCAs paspārnē nodibinātā Jaunamerikāņu kluba latviešu sekcija. Tā kā kluba, rīcībā amerikāņu VMCAs lasītava, sporta un citu nodarbību telpas, pilsētas un apkārtnes latviešiem dota iespēja pavadīt vismaz vienu vakaru nedēla mājīgā atmosfairā, Sekcijas rīkotajā pēdē:ā tējas vakarā bija ieradušies turpat 100 apmeklētāju. Pēc prof. P. Dērmaņa referāta par laul-^^aim-niecibas problēmām Va<in«ītor>as štatā sekoja Fr. Bīrdas un A-^n^zi-jas dzejdarbu deklamācijas. Rīkotāji bija rūpējušies par tē'as vakara hektografētas avīzes izdošanu, dodot tai šejieniešu izpratnei raksturīgu no«;aukumu Avenāiu kauli. Latviešu dievkalooiumu jautā^nms ša^ā piekrastē nokārtots labvēlīgi. Māc. E. Mačs tādus noturēs reizi mēnesī vSītlā un tai pašā dienā arī Takomā. Takomieši ^au iekārtojušies tā, ka dievkalpoiuma anme^lē-tāji pēc tam vēl n a k a v p i p c ^raņdrī-gās ņ^mnās nie draudzes d^mu viā-ta kafijas galda. Fr. J. Tautiete Ilga E^^mlte tāla.lā Kanad& stāsta dēlam pasaku par Laimes zemi 3 nedēļās, bet līdz ieceļošanai, protams, pagāja vēl mēneši. Ešmite beigusi Latvijas universitātes farmāciias fakultāti, bet šeit, kā zināms, mūsu diplomus neatzīst, — .vienīgi pēc 5. gadu nodzivoSanas un Kanādas pavalstniecības iegūSanas atļauts eksāminēties un dabūt tiesību strādāt savā profesijā. Aptiekās farmaceitu atalgojums pie tam ļoti zems. Bet mūsu tauaetci laimējās: tieši tad, kad Ešmites māmiņa brauc pāri okeānam šurp, kāda šejienes Sarkanā Krusta asinspārlieša-nas daļas speciāliste precas, un tai meklē vietnieci. Izņēmuma kārtā Sarkanais Krusts izvēlas Ešmitl, gan tādēļ, ka Vankuverā šim darbam piemērotas kanādietes nav atrodamas, gan ari latvietes labo angļu valodas zināšanu dēļ. Ešmites kandidatūru atbalsta ari šejienes darba pārvalde, un beidzot pēc nedēļas gaidīšanas un nervozēšanas pienāk pieprasītais apstiprinājums. Priecīgi satraukta ir visa šejienes latviešu saime, jo mūsu tautietei kā pirmā;ai gadījies lielais «laimests'" — spējām atbilstošs un labi atalgots darbs, «Jūs taču paliksit un neiesit tik drīz projām?" - bažīgi jauia priekšniece savai jaunajai darbiniecei, jo pieradusi pie darbinieču nepastāvības. — «Palikšu, cik vien ilgi turēsit," smaidot atteic laiviete, tikko slēpdama savu . neku. Pr:(?kš-niece tomēr vēl skeptis-<.i nosaka: «Ak, jaunas dāmas nekad nevar būt dro.>as par to, kur un"kā viņām pašķiras ceļš . . Un nu Ilgas vietā mā]kalpotājas darbā stājas viņas māmiņa. Darbs veicas lieliski, un saimniece nevar vien nopriecāties par laiviskaļā gaumē gatavotajiem ēdieniem. Vēlāk tomēr materiālu apstīkļu dēļ kana- Dievvārdi pa pastu Latviešu dzivc pie mums klust rosigaka VĒSTULE REDAKCIJAI NO JAUNZĒLANDES Katrs Jaunzēlandes latvietis pēc zināma starplaika saņem vēstuli, kurā atrodas svētruna un maza informācijas lapiņa. Par nosūtīji] u vienmēr parakstās «Mācītājs". Tas ir māc. R. Reinfelds, kas gandrīz pastāvīgi arī pats atrodas ceļā, apciemojot tautiešus. Viņa pēdējais ceļojums bija pa Jaunzēlandes ziemeļu salas austrumu piekrasti un Tarana-ki apgabalu Māc. R. Reinfelds ieradās 14 vietās, vadot 4 dievkalpojumus, kuros katrā piedalījās 4—7 cilvēki. Tautiešiem, Ras dievkalpojumus nevar apmeklēt, domātas piesūtītās svētrunas Pateicības vēstules mācītājam pierāda, ka tās ļoti gaidītas. Kāds mūsu tautietis raksta* «Latvijas dzimumdienu atcerējāmies mājās. Pēc darba kopīgi lasijām Jūsu 18. novembra svētrunu un lūdzām Dievu par Latviju." Citā vēstulē rakstīts: ..Priedes zars bija mūsu eglīte. Dedzinājām svecītes un lasījām piesūtīto Ziemsvētku svētrunu." Par Latvija? Sarkanā Krusta pārstāvi Jaunzēlandē izraudzīts inž Alb Bruners: c/o Fletcher Holding Ltd.. Great South Rd. Auckland, New- Zealaņd Viņš par savu pirmo uzdevumu uzskata noorganizēt palīdzības akciju Eiropā palikušajiem tautiešiem bij karavīriem, slimiem un darba nespējīgiem ļaudīm. Māc. R. Reinfelds savā pēdējā ziņojumā Jaunzēlandes latviešiem raksta: .,Ai-cinu visus šejienes tautiešus lūgt Dievu par šī svētīgā pasākuma labu izdošanos un visiem spēkiem to at^ balstīt. Tautieši lūgti, vai nu individuāli, vai ari grupās kļūt par «krusttēvu" vai «krustmāti" kādam Eiropā palicējam trūkuma cietējam vai ģimenei. Te mums visiem dota izdevība parādīt darbos savu kristietību un tēvzemes mīlestību." Jau agrāk ziņots, ka Velmgtonas- Vairarapas tautiešu grupa (Dr. K. Gailis, G. Elepāns, H. Meidrope un L Jelēna) sākusi iekārtot kartotēku, ar mērķi apzināt visus Jaunzēlandes latviešus. Grupa vēlas arī informēt citu kontinentu tautiešus par dzīvi Jaunzēlandes salās. Kartotēku vada H. Meidrope: c/o Solway CoUege, Masterton, New-Zealand. Kraistcērčas tautiešu sanāksmē par turienes latviešu draudzes priekšsēdi ievēlēts inž. A. Steinbergs, viņa vietn. V. Lagzdiņš un sekr. T. Osītis. Paredzams, ka latviešu draudzes nodibināsies ar^ dažos citos Jaunzēlandes centros, kur dzīvo mūsu ļaudis. I n v e r k a r g i l ā , martā. Z. Ringenberga diešu ģimenei no kalpones jāatsakās» un tā Ešmites māte no līguma atbrl* vojas. Uga Ešmite rosīgi piedalās ari latviešu sabiedriskajā dzivē. Vēl pag. gadā viņa lasīja referātu par Latviju VMCAs rīkotajā jaunatnes organizāciju pārstāvju sanāksmē. Vecgada dienā Vankuveras radiofons aicināja Viņu pastāstīt par mūsu dzimteni pie mikrofona Februāra /id»^ E<m:to nolasīja radiofonā referātu piur latviešu lauku sētu vasaras darbdienft. So stāstījumu viņa lenmāja art skaņu platē, ko nosūtīja uz valrfiklm citu Kanādas pilsētu raidfimstacijām. Ma-iS mūsu taitule runāja r DP ii \f-8 apstāk, em Vācijas un Aus-ij ,a£ nometn^> tfipa*. piedalījās vairākās kanādiešu baznīcas sapulcēs. «Valoda, valoda ir tā, kas pašķir celi» — sati iiictiei arvien uz3\eŗ ei)i;iģiskā taut' VankuverA martā Leonija Ocolka)&e LATVlCil Latviešu skaits Austrijā, kas 1946. g. sākumā nedaudz pārsniedza 2000» š. g. martā noslīdējis jau us Visvairāk mūsu tautieši lzce|ojuii uz Argentīnu (265), Kanādu (231)» ASV (230) un Angliju (188). • Latviešu katoļu biedrība Zvitd-rijā ievēlējusi savā jaunajā valdē A. Vorkali, A. Bušu, S. Borisu, J. Dervlnieku un A. Vuciņu. The New AustraUan^ jaunākajā numuri publicēts aicinājumi visiem bij. DP māk* sllniekiem pieteiktiei, imigrācijas departamentā, lai tie ari Austrālijā varētu turpināt mākslinieku gaitas. Latviešu dziedātājiem, dejotājiem, mūziķieni un gleznotājiem, kas ierodas Austrālijā, tādēļ ieteicams paziņot savu jauno dzīves vietu un aprakstīt līdzšinējos panākumus, adresējot vēstules The Secretary, Departament of Immlgratlon, Canberra, A.C.T. Kanādā dzīvojdie. MMi pareizticīgie latvļelļi^ IHg >far vēlētos iestitiet <^ ^ 'lunorganizējamā pa^ relzticigo draudzē» lūgti rakstīt līdz SO. aprīlim: AlekJ'an'^rj^m Tropoliņsm. 1404 Queen St. W., Toronto. Onl • Daugavas Vanagu Londonas nodaļas biedru skaits pieaudzis uz 242. Pēdējā gada laikā nodaļa noorganizējusi 11 dažādus sarīkojumun. Darbojas sporta un drāmas sekcija. Jaunajā nodaļas valdē ievēlēti: K. Strazdiņš, 2. Bukovskls, E. Ke*ris, R. Freimaniš un M. Ķeņģe, bet revīzijas komisijā — A. Grāmatiņā, E. Sķobe un V. Jūga. Latvian Rellef līdz šim nosūtījusi uz Eiropu pavisam apm. 11.200 galvojumu mūsu tautiešu izceļošanai uz .f""' * Organi- "^cijas gpda sapulce . Ņu'ork^ martā levē-lējusi valdē līdzšinējos: p-^r prezidentu Hariju Lielnoru, sekretāru Pob. Pēlersonu un kasieri Jāni Zalc-manl. 13. martā Vilimantikā (Konektlka-tas štatā) ar sirdstrieku pēkšņi miris latvietis Eduard? Palicis, kas Ukal pirms 2 nedēļām bija iebraucis ASV. Palicis dzimtenē pēc universitātes beigšanas strādāja par juristu Valkā, bet trimdas gaitās b'Ja Heilbronnas sanatorijas darbinieks. Nelaiķis apbedīts Vilimantikas kapos. Jaundibinātās Sinsinatl (Ohaio Statā) latviešu biedrības valdē ievēlēti: M. Potapovs, K. Norvelis, H. Zommers, K, Priede un A Spro-ģis. Sava biedrību nodiblnāluSi arī Tenesijas štata ^alvaspllsētl Nešvilē un apkārtnē dzīvojošie latvieši, ievēlot valdē J. Skal-bergu, J. Sprincl, J. Mazītl, J. Jasionovlču un J. Vanagu. Tenesijas Stata latvieši lūgti paz^'-ot biedrībai savas adreses* c/o First Luthpr?>n Church, 312 Fifth Ave, NeshvlUe, Tenn. Daugavas Vanagu Argentīnas nodaļa savākusi latviešu Invalidu atbalstam Vā- '^ijā 3000 peso. Nauda izlietota kafijas un taukvielu paciņu no-nosūtīšanal pēc Individuālām adresēm. No Clles latviešu apvienības priekšnieka pienākumiem darba apstākļu dēļ atteicies E T ai nenieks. Priekšnieka vietā līdz i^'^*'^-^u nākošajai pilnsapulcei paliek J. Grln-bergs. i 1 i i i' •f i ļ I
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 1, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-04-01 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500401 |
Description
Title | 1950-04-01-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
aprīli
ii •
r
II
VAJADZĪGS?
N par svešu termtafr
[otifes'visā plašā^^^'^l^t-latvieši
tagad i7W.'
:ieņi vien aiz
^5 Vācijā. Bet l i
.tur, kur r u n ā t ^^
^emot zobgalīgus
tikraksti tagad ir viS
maize, tāpēc valodai'
I tīra, citādi laikrajj
Nfe^par valodas sami?
"e^katrs lasītājs sap^J
^dtļ^svešvārdu vai loki
jrot m tam trūksti
I, i|)atnējā Jcolorita i
ļ ļ ^ ^ s i e s nepai
^os v^dus, bet tie 4
^nekādi neatvietoji
f^^^r Nav patiki^
ksļtkadu mzjūras k
^uŗ rakstītājs plas^
^ļiģās Vēl piebilst: 1^
ļnāana sitting-rooin. "p^
Eiits par kādas latvietei
^liai,kas nobeidzis ^
V .tin kad radio pasj^j
^vģrybody, tad ejam gH,
" i^riekšējais teikimā
un iespiests:
11 visiem labu
^ vai tad tas U«„
sbStu labāk /aprotanuj
fdsmfc sv^virdu, ir aii
jē te saucamie temh
iespiežamos rato
& Jauniem Hekiem i
piebllvējumiem.
Magv phiL J. Cd
Traunšteinl
^ ^ ^ ā paustās domas p
jārt^ļ latvieši tagad
tjljplasaulē — cik tadM
^ļļfci" vajadzētu sveSo
^^u labākai attēloSanall
%šām taktiski ir tik
~lķ: jaimi svešvārdi | ŗ
vjah to apzīnim f
• » • t
I
amt ar jau
. tSlāb HeM.';
allaž cieši
MāJuM savu .
asti: musu tauffl)ās aj)-
šSprais bāl^s t tSt
lud svešs vārds, gy*
dbnia. Ja nu ^
jgull gribēsim /UJI^
(daļu ^ īpatnībai^)
' valoda zaudēs
imu im līdz ar
vairāk domāsim J
skaidrošanu no
īgātināšanu ar
; Kalniiiš. Trau
ISBJA APNK
VABISCUS
Idžlesma par satver^
[ii tās išt^ajiem?!
' visiem pretīga, tt»^
•ariācijā. Proti, m
aēi sastop lau»,W
[e apsižkļi it kS#
tot punktus
gan, ka demo
Mv bijis. A.
Sestdien, 1930. g. l. ^rlH
L A T V I J A
Amerikāņu mācītāja
novēlējums
atbrivosanai
Kāds nb lielākajiem Vīdsportas
(Weedsport) klubiem Ņujorkas štatā
nesen noorganizēja plašu apspriedi
DP jautājuma iztirzāšanai, kurā piedalījās
farmeŗu. rūpnieku, lieltirgotāju
un garīdznieku pārstāvji. Referēja
DP imigrācijas darbinieks Dr.
Nikolss (Ničols). No latviešiem sanāksmē
bija aicināti 0. KroUs, Z.
Krolls un G. Briedis, kas informēja
sapulcējušos par komunistu terroru
Latvijā, kā ari par IRO darbu un
izceļošanas problēmām. Sanāksmes
rezultātā dalībnieki kopā ar šejienes
presbiterišņu draudzi nolēma .ūgt
kongresu pagarināt DP iebraukšanas
laiku Sav. valstīs, kā an aicināt plašāku
sabiedrību sniegt galvojumus
ietēlošanai, Vīdsportas lielākais laikraksts
The Cayuga Chief ievietoja
par apspriedi sīku aprakstu 1. lappusē,
īpaši izceļot latviešu piedalīšanos,
ļ
Sajās dienās biju uzaicināts šejienes
presbiteriāņu baznīcas apskatē.
Tās nobeigumā mācītājs Bauers lūdza
ierunāt' skaņu lentē kādu latvisku
teikumu, ko ari izdarīju: „Es
ticu, ka Latvija atkal reiz būs brīva
tāpat kā Amerika." Kad pārtulkoju
teikumu angliski, mācītājs pievienoja
tam ari no savas puses sirsnīgāko
dievpalīga novēlējumu.
. 2 . ) i t k ā n o ž ^
uņotā un nenocietii»^
iarija pašnāvibq Ķ
k par dažu dienu j
[elo demokrātiju
lejams,' Hdzjūtibu.
nlsv nosmaka ^^^^^^
neatkarība, }f%
Mmčsm, kā rekaluģsēējjao t' 4
5, Albānijas, Abef^
divkārtīgo ^CechoJ
as «nakti _ daa
joņojuši Rīga ŗ ļ
lā, vai tas "
:ad Parīzes
pedejos ^^^V"^ ,v bet pēc KatoŗV
s ir un paliek
fār Visu tās jauno »^
ja tāpat un *ani P ,i
ķkratiski nobalsot,
jkšā vai nē, vairs»
Z. ncis, AngUl^
,lv. pārstāvja
[aunā adresei
u Veinbergs,
R e d k r l k ā , martā.
0. KroUs
Austrālijas
jainsaimniece
Tur tačiānekā nav, atskaitot to
jauko dāmu, — teiks lasītājs, vērojot
apakšējo uzņēmumu. Tiešām, tur nekā
nav — tikai Austrālijas debesis
im zeme, apaugusi garu, sausu zāli,
un tālāk dažas miglainas māju kontūras.
Bet tas jau šodien ir tieši
raksturīgākais daudzu Austrālijas
latviešu dzīvē, — ka viss atkal jāsāk
no nekā.
Uzņēmumā redzama mūsu tautiete
Irma Riekste, kas apsēdusies uz
tikko nopirktā apbūves gabala Kvīn-bienag
pilsētiņā Kanbēras tuvumā.
Varbūt pēc 2 vai 3 mēnešiem tur pacelsies
jau neliela ģimenes mājiņa —
tā domā Riekstu ģimenes galva, lai
gan pati „jaunsaimniece" vēl visai
Skeptiska. Kvīnbiena pašlaik pārdzīvo
jaunaustrāliešu „invāziju": atbraucēji
pērk zemi un būvējas, jo
pilsētiņa atrodas tikai 8 jūdzes no
metropoles Kanbēras, un zemes Iegūšanas
noteikumi te daudz izdevīgāki
nekā galvaspilsēta. Kvīnbiena iebūvējušies
arī jau vairāki latvieši, kam
tagad nu pievienosies Riekstu ģimene.
A. Sm.
5 padomi abonentiem
1. Nemainiet pārstāvjusI
2. Maksājiet tikai laikrakstā izsludinātiem
pārstāvjiem 1
8. Nenokavējiet maksājumus!
4. Laikus paziņojiet adreses maiņu,
minot ar! veco adresi I
5. Rakstiet skaidri salasāmi! Tad
Jūs laikrakstu saņemsit bez
traucējumiem.
LCK apgāds LATVIJA
DARBS, EMIGRĀCUA, EK5A
MENI UN VĒLĒŠANAS
PAB KO EUNA TAipiESi BEĻĢUS
Beļģija šais nedēļās kļuvusi raiba
un trokšņaina: karaļa jautājums sacēlis
kājās visu tautu, un abas puses
laiž darbā visus iespējamos propagandas
līdzekļus. Ar „oui« un „non"
Zimem no.irncti visi reklāmu stabi,
sētas, pat logi un durvju atslēgu
caurumi. Ik dienas pa ielām braukā
skaļruņi, aicinot uz masu sapulcēm,
kamēr gaisā dūc lidmašīnas, un
„balsis no augšas" vēstī atkal kādu
citu patiesību. Jautājums par karaļa
atgriešanos, kaut gan par to nobalsoja
57 proc. vēlētāju, tomēr vēl nav
galīgi izšķirts, un lielā stīvēšanās
turpinās. Beļģijas latvieši ar interesi
vēro šo spēkošanos un ar pazinēja
aci saredz apslēpto, bet visai
efektīgo komunistu propagandu beļģu
strādniekos Latviešu prātus tomēr
vairāk aizņem jautājumi, kas skar
tiešo bēgļa ikdienu un nākotnes plānus.
KAUT BŪTU SPĀRNI . . .
Musu «melnie vīri" vēl joprojām
kalpo pazemei. Gan Briselē izciemojās
IRO ģenerāldirektors Kingslejs,
bet ari tas viņu stāvoKlī nav grozījis
ne nieka — tāpat vien jārok dārgās
Beļģijas og'es. Var jau gan bez sevišķām
grūtībām pāriet laukstrādnieka
vai mājkalpotāja darbā, taču
šajās nozarēs atalgojums niecīgs, un
vīri labāk pacieš sūro pazemes darbu,
nekā riskē ar plānu maizes riku
bērniem un tukšu kabatu sev. Vērojot
tautiešu straujo izceļošanu nb
Vācijas, mūsu «melnajiem" dažu labu
reizi kremt sirds, bet vai viņi
savu 1947. g. rīcību simtprocentīgi
nožēlo — tas atkal cits jautljums.
Nesekmīgi cīnoties par emigrācijas
iespējām no Beļģijas, dažs labs tomēr
nopūtu brīdī apskaudis putnus,
jo tos neierobežo zaudēts tiesību statuss
. . .
Piemēri vienmēr rada sekotājus.
Vikingu zemes okeāna pārbraucējiem
sekotāji solās rasties arī Beļģijas
tautiešos, jo grupa ogļraču pamazām
gatavojas kļūt par jūrnieku
«kooperatīvu" un iekarot kādu aizjūras
zemi. Var jau gadīties, ka pasaules
avīzēs par to atkal kādreiz
raksta.
UZ GALVASPILSĒTU
Atstājot brašos puišus viņu pelēkajā
ikdienā, apciemosim spožo Briseli,
kur mājvietu raduši ap 50 latviešu,
pātsvarā inteliģence. Darbs
atradies beļģu iestādēs, fabrikās,
mājsaimniecībā, un nedaudz tautiešu
nodarbināti arī P. Mantnieka kartogrāfijas
uzņēmumā.
Latviešiem jau raksturīga kļuvusi
tendence pulcēties emigrācijas valsts
galvaspilsētā un tieši tur sakt veidot
savu sabiedrisko dzīvi. Tā arī Briselē
izaugušas un pastāv latviešu
kulturālās un palīdzības organizācijas
— latviešu biedrība un LSK.
Pirms dažām dienām latviešu biedrība
iepriecināja tautiešus ar lieliski
noorganizētu akadēmiskās saimes
vakarēšanu, kurā piedalījās viesi no
visas Beļģijas, to vidū sūtnis Gros-valds
ar kundzi un konsuls Rācenis.
LSK Beļģijā pastāv nu jau 4 gadus
un pierādījies par ļoti nozīmīgu
palīdzības organizāciju, par ko liecina
lielais līdzekļu apgro^ī'ums —•
800.000 franku. Sekmīgais darbs tomēr
nav bijis pasargāts no dažām
kļūdām, kas pēdējā laikā devis iemeslu
asām nesaskaņām.
PIE STUDENTIEM
Pusstundas brauciens ar vilcienu
— un nonākam Luvēnā, kur vairāk
nekā 7000 studentu (25 tautības) ik
dienas pieraksta tūkstošiem lokšņu
papīra. Luvēnas katoļu universitāte,
ko l425. g. nodibināja Brabantas hercogs
Zans IV, mūsu dienās kļuvusi
par vienu no ievērojam "ka jiem zinātņu
centriem Rietumeiropā. Universitātes
profesori ir slaveni speciālisti,
kuŗru vārdi ik dienas lasāmi
Beļģijas un ārzemni nresē Ir, piemēram,
visai dīvaina sajūta klausīties
profesoru, kas „privātajā dzīvē"
Ir Beļģijas ministru prezidents . . .
Universitātes pilsētā jūtams pavasaris.
Tas studentu dzīvē neglābjami
iezvana eksāmenu tuvošanos
Pretēji Latvijā ierastajai kārtībai
šeit visi kursa eksāmeni jānoliek pāris
nedēļu 1^!>T niekam
izkrišana tikai vienā no tiem re^ul-tējas
nepielūdzamajā reālitntē, ka
rudens sesijā jāatkārto v i s i eksāmeni.
Latviešu katoļu studentu saime,
par kuras garīJJo un materiālo aprūpi
nenogurdams rūpēias bīskaps
B. Sloskāns, līdz ar pārējiem studentiem
paslēpušies grāmatu un piezīmju
kaudzēs. Daži latvieši gatavojas
gala pārbaudījumiem, bet sai
mācības gadā iebraukušie bažīgi
skaita nedēļas līdz liktenīgaiiem datumiem
un pamazām sāk atvadīties
no vasaras brīvlaika priekiem . . .
UZ PAREIZA CEĻA
Beļģijas latviešu sabiedriskajā
dzīvē palaikam gājis visai «trokšņaini".
Kā sērkociņš var radīt milzu
ugunsgrēku, tā ari dažu cilvēku nesavaldība
un tīri personīga simpātija
vai antipātija var izjaukt labi
domātus un sāktus darbus. Patiesības
labad gan jāpiezīmē, ka viss
Beļģijas tautiešu vairums stāvējis
ārpus strīdiem. Sais pāris ga-dos
ir pierādījusies centrālās latviešu
organizācijas nepieciešamība Beļģijā.
Ukraiņiem un poļiem tādas te jau ir,
un tās savu vārdu var teikt arī pie
beļģu iestāžu konferenču galda. To
tikpat labi varētu veikt arī centrālā
latviešu organizācija, jo beļģu sabiedrība
ir ļoti atsaucīga un labi izprot
bēgļu likteni. Arī Beļģijas latvieši
grib un var dot savu artavu
un spēkus kopējam latviešu uzdevumam
visas pasaules mērogā, un
tiem jābūt pārstāvētiem veidojamā
pasaules latviešu centrālajā organizācijā.
Apsverot vēlētās centrāl:^s organizācijas
nepieciešamību un vērojot
tautiešu rosību citās zemēs, Beļģijas
latviešu organizāciju padome saziņā
ar konsulu H. Rāceni, baznīcas un
ogļraču pārstāvjiem, sākusi veikt
nacionālās komitejas vēlēšanu priekšdarbus.
Notikušas jau vairākas vēlēšanu
komisijas §des, kurās pieņemti
vēlēšanu noteikumi un sākta
materiālu gatavošana. Paredzams,
ka vēlēšanas varēs notikt maija
beigās.
Ir arī cilvēki, kas par labi sākto
darbu vīpsnā. Kritika ir laba un
vajadzīga, ja vien tā ir objektīva, bet
«gudri" smīnēt un teikt: «Tur jau
nekas neiznāks, jo es neesmu klāti*
— nav ne labi. ne vajadzīgi.
Beļģijas latvieši ir iekustinājušies
pareizā virzienā — demokrātiskas
vēlēšanās no sava vidus izraudzīt
uzticības cienīgus un spējīgus vadītājus,
aiz kuriem stāvēs tautiešu lielais
vairums. Tad reiz ar! Beļģijas
latviešu Gordija mezgls būs pārcirsts,
un apsīkuma vietā, varēs nākt
ražīgs, mērķtiecīgs darbs
Ad. Mārzems
Jus taču tik diīz projom neiesit?"
Valoda un diploms ari Kanādā paskir ceļu
VĒSTULE REDAKCIJAI NO VANKUVERAS
Mūsu Vankuveras latviešu biedrības
lielākais balsts ir enerģiskā darbiniece
Ilga Ešmites kundze. Viņa
ieradās Kanādā pirms gada kopā ar
savu mazo puisīti Miksi un uzsāka
dzīvi šeit gluži tāpat kā mēs visas —
ar trauku lupatu un slotu. Smaidot
un nekurnot viņa panesa untumainās
saimnieces kaprises, drīz nodibinot
sirsnīgas attieksmes ar mājas ļaudīm,
kas sāka kārtot dokumentus Ešmites
mātes, ilggadīgās Rīgas skolotājas
2. Mangules iebraukšanai. Dokumentus
izkārtoja rekorda laikā —
„Avcnaju kauli"
teias vakara
ASV ziemeļrietumu piekrastes lielākajā
centrā Sītlā dzīvu sabiedrisku
darbību att'sta VMCAs paspārnē nodibinātā
Jaunamerikāņu kluba latviešu
sekcija. Tā kā kluba, rīcībā
amerikāņu VMCAs lasītava, sporta
un citu nodarbību telpas, pilsētas
un apkārtnes latviešiem dota iespēja
pavadīt vismaz vienu vakaru nedēla
mājīgā atmosfairā, Sekcijas rīkotajā
pēdē:ā tējas vakarā bija ieradušies
turpat 100 apmeklētāju. Pēc prof.
P. Dērmaņa referāta par laul-^^aim-niecibas
problēmām Va |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-04-01-03