Bavarijas Latviesu vestnesis, April 1, 1950

              u
Loi konāriju putniņi
nesosoidētos
, Austrumvācijas apdrošināšanas sa-pie^
ibās kopš vakardienas Katrs
vācu komunistiskās jaunatnes biedrs
paŗ 25 austrummarkas feraņiem uz
6 dienām var apdrošināt savu dzī­vību
un locekļus pret negadījumiem
lielajās 28 maija demonstrācijās
IBterlinē. Ja zilkreklotais komunistu
Jaunietis no ciņas lauka neatgriez-tef,
viņa piederīgajiem izmaksās
800 ostmarkas,» bet ja viņu pārnesis
ia nestuvēm bez sarkanās kaklasai­tes
un ar lauztiem kauliem, viņš
personīgi saņems 10.000 marku.
81 mazā ziņa rāda, ka stāvoklis
kļdst nopietns. Ja vēl pirms nedē­ļas
varēja pasmaidīt par dažu uz­trauktu
preses rakstu un ziņojumiem
par komūnistvļ ektfvitāti Austrum-vācijā,
tad šonedēļ to vairs nevar.
KoņkroUe un prec»zie pārskati, ko
anģiu un amerikāņu izlūkošanas ie­stādes
nesen Ieguva, Ukvidēfot lie­lāko
komunistu spiegu centrāli Rie-tunavācijā,
runā par krievu gatavo-linos
ar vācu komunistu partijas un
fciitas policijas palīdzību uz vēl ne-bljuivt
ofensīvu aukstā kara visvā-ffgākajā
punktā Nakts m uņās un
^daiekļus nežēlodami» padomju inže-nlejļ
izbūvējuši jaunas dzelzceļllni-
}as apkārt Berlīnei. Radara staciju
tndl ,|ar Austrumvācijas robežu un
)deii(ie]austrumu piekrasti jau tagad
liižēm pilnijgi nosedz Rietumberli-aļNļ
ltd69tu radio bākas» mudinot uz
doinām» ka otrs gaisa tilts vairs ne-bOi
iespējams. Pēc ievadnieka Al-lopa
pirmā bridinaluma ar! apakš-ņimāVinstons
Cerčils un bijušais
••biedroto virspavēlpieks ģen. Ei-ledhauers
Ņujorkā runā par baigo
ua^jbtttamo spēku AustiHimvācijā, ko
tur ka} tm liedē ielu ciņu un sarka-lii'tņrŗora
lielmeistars — Spānijas
pilioņu.k^a ĢSiņainals ģenerā^^s Oo-
Stt^s alias Cfiize»*s. kas tagad ir tau-fti
policijas šefs.
' DordS' Vansitarts allaž prazdams
ttiļ^ttr nosaukt fstajā vārdā, Dally
Mali iAi^,ļ9 Hietumēlropas aizsardzī­bai
aiatlmu dSvē pat nereālu iedo-fuiļ.
Icl ari pūlēsies pašreiz Hā-
| i siiiniteēfie Atlantika pakta icene-rilltfiSu
priekšnieki un aizsardzības
SIništifi.' burt tie neprot, un ne mal­iene
jūnlUi "Eiropai vēl nebūs ne-pieeieSamo
50 labi apbruņoto divi-idJtL
Kaifnēr to t)av, sarkanas armi­jai
p^svars turpinās radīt krlr.es
di^tMI karā un mazināt reālās le-
Ifliias Eiropa! atveseļoties.
^ Strasburgt kur pašreiz pulcē-
1 lift^aš pad^fhē, t)irtfeumur^
glii^ft, tm no turienes miUtSrs spēks
fieJiiauii^ Varbūt taisni tādēļ Sone-
<iit iLdiidoifias prese atksil reiz sākusi
diskutēt Jautājumu, vai nebūtu gud­ri
ipbruņot pamatīgi Franko Spāni­ju
un tur ierīkot tilta gala pozicilu,
'Ziemeļjūras un Atlahtika ple-
^aste līdz Biskajas licim, sarkana­jai
armijai sakustoties, tik un tS jā-tlidūko
par zaudētu.
! Šajā tirūmajā ainavā ir gan ari
daii .gaismas stariņi. Amerikāņu
liplomltu aktivitāte pašreiz pār^^pēj
iļ^lsu līdz šim redzēto. Nebulu brī­numi,
Ja pēc ASV vēstnieka Maska-
V| Klrka „pa8taig{iSanās*v Akropoles
dtupRs ar kollēpu Elenu no Beipra-
(ies tieiSm piedzimtu Jugoslavilas
iķi Grieķllas militārā al^finse, ka
6)! bīstas Pravdas ievadnleks, un no
Jim PļSrakstltajiem Italilas-Turcilas
lījutriiem rastos Viduslūras pakts.
Ari Maršals Tito pēc sekmīgā plēbls-dta,
ko angļu prese zīmīgā kārtā
djdina gandrīz vai kā brīvas vēlē­šanas,
šonedēļ auffstfjirdigi parakstī­ja
vtzu līgumu ar Vašingtonu. Tas
Jugoslavija Jau Sal vasarā iepludinās
tūkstošus amerikāņu tūristu ar vi­siem
kapitālistiskās pasaules vilinā­jumiem,
un Jugoslavija joprolām,
kl to rāda itāļu komunistu partiias
ti^tšējfi šķelšanās, ir bīstams un
reāls spēks pret kominformu.
Bet izšķirīgās instances, kas vie-ntgās
nosaka pasaules politikas gai-ipmo
laiku rietumu hemisfairā, Jo-p^
oJSin nerāda nekādu vēlēšanos no­virzīties
no sabiedriskās domas uz-
L A T ¥ I J A Sestdien, 1950. g. 1. aprīli
Berlīne šovasar gatavojas
notikumi
Austrumvācijas policija plāno pilsētas okupe-sanu
— ļaunas dze-zceja līnijas apkārt Berlīnei
BerUne (B). — Pēo ASV augstā komisāra Diona MekUoJa atgriešanās
no amerikāņu vēstnieku konferences Roma vairojas padmes, ka Berlīnē
šovasar gatavojas Jauni, Izšķirīgi notlkomL Tris pēdējo dienu laika
vairāki ang|tt un amerikāņu korespondenti, kā ari Rias raidītājs Ber­līnē
pavēstījis sensacionālo materiālo, kas nāk no ang}o un amerikāņu
izliikošanas dienestiem on liecina, ka Jao 1950. gada maijā Maskava no­lēmusi
sākt otru ofensīvu pret Berlīni» kas draod k|ot daodz bīstamāka
par blokādi 1948. gadā. Starts ial ofensīvai būs komflnlstlskās Jaunat­nes
gājiens Vasarsvētkos. Tam ar daio nedē}il atstarpi sekos viena
demonstrācija pēc otras on padomjo karaspēka atvilkšana, alistājot to
ar Austrumvācijas tautas poUclJo. Spontānās ntaotas demomitraeljās**
varētu notikt pat Berlīnes okopēiana, pie kam Padomjo savienība va­rētu
teikt» ka sarkanarmija šais notikumos nekur nav pledalijosles on
tie ir tikai pašas vācu tautas brīvas gribas izpaudumi.
Herald Tribune korespondents Don-kukg
27. 3. publicēja šādu informā­ciju:
„ASV diplomātu konferences
dažādās Eiropas galvaspilsētās ap­spriedušas
galvenokārt problēmu kā
tikt galā ar nākamo Padomju savie­nības
ofensīvu aukstajā karā. Lai
gan pašreizējā brīdī Maskava it kā
meklē saprašanos ar rietumiem, mū­su
izlūkošanas dienestiem un polī-tiskaliem
novērotāliem Rietumvācljā
ir pietiekami daudz materiāla, kas
liecina par pretējo. Ar 28. maijā
komunistu pieteikto Vasarsvētku gā­jienu
Berlīnē paredzēts s§kt jaunu
ofensīvu. Tāpēc pašreiz ASV aug­stā
komisāra iestādes Frankfurtē un
amerikāņu vēstniecības citur Eiropā
mēģina noskaidrot, kādi ir komu­nistu
plāni un kā vislabāk mobili­zēt
visus iespēj amos saimnieciskos,
politiskos un militāros spēkus, lai
gaidāmaiā situācijā rietumnieki ne­tiktu
pārsteigti. ASV noteicējas ap­rindas
nešaubās, ka p^^dom^u pozi-cilu
centrs Eirnoa ir Berlīne un ka
krievu pašreizējā uzņēmība sākt
iaunu politisku ofensīvu radusies
no Padomju savienības augošā miU-spiestā
piesardzības kursa. ASV de­mokrāti
un republikāņi, tāpat kā
Lielbritānijas strādnieki un konser­vatīvie,
aizņemti ar vairākuma un
mazākuma problēmām un neizbēga­majām
iekšpolītis-':ai m cīņām pirms
kongresa vēlēšanām Sai rudeni.
Šonedēļ Losandželosas satiksmes,
tiesā pavecais šoferis Klerenss Vil­jams
drūmi atbildēja uz tiesneša
jautājumu, kādēļ viņš nav laikus de­vis
signālu. Si nevērība bija beigu­sies
ar smagu katastrofu. „Ir tiesa,
.ka es neizcēlu Tok% kad mainīju
braukšanas , virzienu, * teica Kle­renss.
„Es to nevarēju, jo mans
autom'obiļa logs bija aizvērts. To
nolaist es baidījos, lai neapsaldētu
kanāriju putniņus^ kas atradās manā
auto."
Arī tēvocim Samam, vai viņš to
grib vai ne, drīz brīdinot vajadzēs
izcelt roku tā, lai Kremlis redz, ka
ASV maina braukšanas virzienu. Sa­biedriskās
domas kanāriju putniņi
varbūt tad dabūs plaušu karsoni,
bet katastrofa vēl laikā bus novērs­ta.
Ja turpināsies līdzšinējais at­bruņošanās
kurss, kur Kremlis gluži
pamatoti domā, ka viņam vienīga­jam
nav jāievēro satiksme»? noteiku­mi,
varam gaidīt baigu vasaru, pret
kuras notikumiem neviena apdroši­nāšanas
sabiedrība Eiropas 200 mil­jonus
un tās kultūru nosargāt neva­rēs.
0, B.
NOSITIES ASV VĒSTNIEKS
KANĀDA
Vašingtona (E). — ASV ārlietu
ministrija trešdien oficiāli paziņoja,
ka lidmašīnas katastrofā nosities
amerikāņu vēstnieks Kanādā Lau-ŗenss
Stcinhards un četri citi pasa­žieri.
Speciālā lidmašīnā trešdien
viņš izlidojis no Otavas. Vēl neno­skaidrotu
iemeslu dēļ lidaparāts no­gāzies
Komvelas tuvumā, kas atro­das
Ontario provincē.
tārā spēka un tā fakta, ka atom­bumba
ir ari krieviem."
Tālāk Donkuks savā telegrammā
no Frankfurtes uzsver, ka Mekkloja
štābā „reālas kara briesmas novērtē
tāpat kā ģen Klejs r -'mās krievu
ofensīvas laikā'. Rietumnieku sa­biedroto
vājākais punkts esot ne­spēja
nodibināt Rietumeiropas po­litisko,
salnmiecisko ua militāro
ūniju. Tāpēc amerikāņu diplomā­tijas
galvenais mērķis būšot Eiropas
vienības stiprināšana visiem līdzek­ļiem,
lai atbaidītu Kremli no vēl
lielākas aktivitātes.
29. martā Džosefs Alsops, kas paš­reiz
New York Herald Tribune uz­devumā
atrodas Berlīnē, sniedz vēl
sīkāku pārskatu par padomju plā­niem
Vācijā. Viņš raksta: .,Kamēr
Kremlis runā par mieru, sarkanar-mijas
štābi Vācijā sagatavo jaunu
aukstā kara ofensīvu, kas būs bīsta­mākā
no visām līdzšinējām. Tās
laikā paredzētas ari tiešas militāras
provokācijas. Maijā jaunatnes in­vāzijai
Berlīnē sekos streiki, sacel­šanās
un demonstrācijas, kurās pra­sīs
Berlīnes atbrīvošanu no ang­ļiem,
frančiem un amerikāņiem. Šā­da
nervoza atmosfaira turpināsies
līdz 15. oktobrim, kad paredzētas vē­lēšanas
Austrumvācijā. Ar visiem
līdzekļiem šai Vasarā tālāk paplaši­nās
un izveidos tautas policiju, kas
jaunai komunistu valdībai kļūs par
spēcīgu izpildieroci. Jfālākais viegli
paredzams. Austrumvācijas komu­nistu
valdība paziņos, ka „tautai
vairāk nav panesama rietumu liel­valstu
okupācija Berlinē' un izslu­dinās
Jaunu blokādi pret miljonu
pilsētu. Par šādu totālas blokādes
gatavošanu liecina kaut vai tas
fakts, ka vislielākā steigā, un netau­pot
līdzekļus, padomju okupācijas
iestādes pašreiz beidz izbūvēt jaimu
dzelzceļa līniju tīklu, kas ved ap­kārt
Berlīnes rietumu sektoriena. Ar
to rietumu sabiedrotiem izsists
trumpis no rokām cīņā par Berlīni,
jo līdz šim arvien vēl varēja parali­zēt
austrumjoslas satiksmi, jo visas
galvenās maģistrāles gāja caur Ber­līnes
centru. Bez tam krievi gata­vojas
ari aizkavēt iespēju, ka varē­tu
tikt atjaunots gaisa tilts. Kā zi­nāms,
lidmašīnu nolaišanās sliktā
redzamībā un naktī iespējama tikai
ar radara vadierīcēm, bet radara
viļņu kūļus jaukt viegli ar traucētā­jiem
raidītājiem. Tādus pašreiz
steidz izbūvēt."
Neizslēdzot iespēju, ka krieviem
varētu būt panākumi, Alsops uzstā­da
drūmu bilanci: „Ja pierādīsies,
ka mēs esam par vājiem, lai notu­rētos
Berlīnē, tad sabruks visa Rie-tumvācija
un līdz ar to mūsu pozī­cijas
Eiropas vēl brīvajā daļā. Paš­reiz
KrenUis vēl ir par vāju, lai va­rētu
teikt, ka šī ofensīva nav novēr­šama.
Mēs varam to aizkavēt, ja
liekam svaru kausos visu savu spēku
un noteiktību. Nav šaubu, ka krie­vu
uzmācība ir tikai kaila militāra
spēka pārākuma apziņa. Bet šī
problēma ir vienkārša — mums jā­izbeidz
neattaisnojamā paviršība un
klausīšanās uz apšaubāmi informē­tiem
ierēdņiem un jāsāk hopietna
bruņošanās.**
Kur palicis
STAĻINS?
Vašingtona (C). - Pirmdien Tifli-sā
apglabāja Padomju savienības
komunistu partijas vecāko biedru —
85 g. V. Alekseju Zakaju. Viņš bija
viens no tuvākiem Staļina biedriem
un cīnītājiem kopš 1905. gada un to
bieži minēja kā vienīgo personīgo
Staļina draugu. Tomēr ne apbedī­šanā
Tiflisā, ne Zākājam rīkotā,pie­miņas
ceremonijā Maskavā, kā ziņo
UP korespondents, Staļins nav pie­dalījies.
Sis fakts blakus šim rak­stam
pievienotai jaunākai .Staļina
bildei, kas, kā redzams, ir rupjš vil­tojums
un samontēta no divi veciem
uzņēmumiem, izraisījusi minēju­mus,
kur paiicis Staļins.
Pēdējo reizi Staļins parādījās at­klātībā
Lielajā operā Maskavā pēc
līguma parakstīšanas ar Maotsetun-gu
šā gada 16. februārī. Viņš ne­piedalījās
pretēji agrāko gadu tra­dīcijai
23. februārī sarīkotajā Sar­kanās
armijas un flotes dienā un
neteica arī runu kā citos gados aug­stākās
padomes vēlēšanu priekšva­karā
12. martā. Staļins bija vienī­gais
no politbiroja locekļiem, kas
nerunāja nedz pa radii^ nedz kādā
vēlēšanu iecirkni Tas tūlīt izrai­sīja
ārzemju novērotāju uzmanību.
Klātpieliktajā bildē redzams, ka
Staļina galva ņemta no uzņēmuma
(atdalīts ar svītru), kas labi retušētā
veidā, lai noslēptu grumbas sejā,
parādījās 1945. gadā pēc • Potsdamas
konferences.
Vin>tons Cercils
atkārtoti.*.
(Turpinājums no 1. Ipp.).
vēlētos atkārtoti pasvītrot saviem
vācu sociāldemokrātu kollēgām, ka
viņi tomēr ir par daudz nacionāli.**
Runu beidzot, britu ārlietu ministrs
deklarēja, ka Eiropas ūnijas mi­nistru
padome rūpīgi pārbaudīs Vā­cijas
uzņemšanu.
Sevišķi lielu ievērību Cerčila ru­na
izpeinijusies Bonnas aprindās.
Lai gan amerikāņu augstais komi­sārs
Mekklojs un aizsardzības mi­nistrs
Džonsons deklarēja, ka Sa­vienotās
valstis nekad nepielaidīs
Rietumvācijab apbruņošanu. pašu
vāciešu aprindās tomēr valda uz­skats,
ka jānogaida tikai īstais brī­dis,
lai arī opozīcijas domas pār­mainītos
par labu Vācijai.
STRĀDNIEKU VALDĪBAI DIVREIZ
MAZĀKUMS APAKŠNAMS
Londona (B). — Otro reizi 24 stun­du
laikā Etlija valdība ceturtdien
balsojot apašnamā, dabūja mazāku­mu
ar 26 un 18 balsu starpību. Sa­gaida,
ka strādnieku partija prasīs
stingrāku disciplīnu, jo abās sēdēs,
kur bija jābalso par mazsvarī­giem
jautājumiem, nebija ieradu­šies
ap 50 sociālistu deputātu un
trūka vairāki ministri Neveiksmī­gās
balsošanas tomēr neuzskata par
neuzticības i/teikšanu un valdība
paliek amatā.
Trumens maina ASV
mazo kabinetu
Vašingtona (C). — Prezidents Tru­mens
ceturtdien preses konferencē
paziņoja, ka iecēlis līdzšinējo ASV
aviācijas ministru Stjuartu Saiming.
tonu par nacionālā? aizsardzības
rūpniecības augstāko vadītāju. Sai-mingtons
ir ievērojams amerikāņu
rūpnieks un pagājušā karā darbojās
Udzīgā posteni. Līdzšinējais armi­jas
ministrs Gordons Grejs iecelts
par speciālo prezidenta padonmieku,
vēstnieks Filips Džesups nāk par
galveno palīgu ārlietu mmistram
Ečesonam, bet valdības saimniecis­kā
departamenta vadītājs Frenkg
Pēss iecelts par armiias ministru.
Rietu m vāci ja un
Zara — Eiropas
padomes locekļi
Strasburga (B). — Piektdien Eiro«
pas ministru padome nosūtīja
tumvācijas valdībai un Zāras au|»«
nomajk pārvaldei ielūgumus piev­ilties
kā padomdevējiem locekļiem
bez balstiesibām Eiropas padoi^
Raksts Bonnas valdībai iesniegts
caur augstajiem komisāriem, Tari
aizrādīts, ka padomdevējas locekles
lomu Rietumvācijal Eiropas padomi
piešķir pagaidām, ildz Rietumvācijai
federācijai, attiecībām tālāk norma­lizējoties,
būs pašai savs ārlietu mi­nistrs
un pilnīga suverenitāte, kas
tai dos iespēju kļūt par pilnu bied­ru
ari Eiropas ministru padomē.
DAŽOS VĀRDOS
Jaunajā IRO ģenerālpadomet va­dībā
ievēlēts par prezidentu holin*
dietis Dr. P. J. Dekanters, par piņno
viceprezidentu šveicietis P. Cutsri
(Zutter) un par otru viceprezideat»
jaunzēlandietis J. V. Brennans;
Lielgabalus un vieglos tankus At^
lantika plāna ietvaros Itālija i i*
ņems jau šinīs dienās, ziņo AP no
Vašingtonas.
Vairāk nekā 1 miljards doten
valsts aizsardzībai paredzēts Kanā­das
nākamā gada budžetā» paskaid­roja
kara ministrs Tebots.
Kanādā turpmāk varēs iece|ol i r i
vācieši Sie grozījumi imigrācijas
politikā pagaidām gan attiecināti
tikai uz tuviem radiniekiem. Lidz
šim katram vācietim vajadzēja iz­lūgties
parlamenta speciālatļauju.
Ari pSdējUii AP korespondents iz­raidīts
no Prāgas. Vīnam līdz 8.
aprīlim jāatstāj Cečhōdlovākija. Par
iemeslu čechu informācijas mini-
'istrija uzdevusi „neobJektIvitāti zi-ņojiunos''
im ^iejaukšanos čechu
iekšējās lietās*'.
Desmit eilvēku atkal aizgājoitf
bojā kāda franču hidroplāna kats^
strofā. Tas eksplodēja gaisā un
iegāzās Jūrā. Glābšanas ku|ļ(i un
lidmašīnas, ko izsūtīja uz katastro­fas
vietu, neatrada nekādu pēdu no
hidroplāna.
420 vācu ģmcrālu vēl Joprojām
atrodas dažādos ārzemju cietumos,
ziņo ev.-lut. baznīcas virsvalde, ^
vācu ģenerāļiem krievi piespriedusi
sodus no 10—25 gadiem.
Šķirt laulību komunistu partija
pieprasījusi agrākajam sava laik­raksta
Freies Volk Šefredaktorara
Sapem. Viņa sieva Vilma izsludi­nāta
par Tito piekritēju un izslēgta
no partijas.
Vispārējā tautas skaitfSana VācUi
paredzēta šā gada 13. septembrī. To
izdarīs visās četrās okupācijas jos­lās.
Priekāiasījumu par bēgļu problē­mu
paredzēts nolasīt Starptautisko
tiesību akadēmijas gadskārtējā kon­gresā,
kas notiks no 10.—-14. aprīlim
Zalcburgā.
„OkapāciJas bērnu" skaits lielā
mērā pieaudzis Austrijā. Vīnē vien
līdz pagājušā gada beigām tas sa­sniedzis
1810. Amerikāņiem esot
771, krieviem 221, angļiem 288, fran­čiem
130 un nēģeriem 2 ^okupācijas
bērni", ziņo Vīnes dzimtsarakstu
nodaļa.
Kungu un dāmw popellna mēteli no 58.-
Kun^ un dāmu pārejas mēteli no 88.-
Modemi sako un sporta uzvalki no 98.-
Kungu sporta sako
formu tm krāsu dažādībā no 68^
Piemērotas bikses saskan, krāsās no 29.1
ErUs vējjakas \m kalniešu svārki no 48.-
Giiti zēnu uzvalki
īsām un garām biksēm no 45.-
KvaUtāUvl kimgu virskrekli no 9.1
PLATMALES UN KAKLSAITES -
ISAs UN SPORTA ZEĶES-TRIKO VEĻA