Bavarijas Latviesu vestnesis, October 26, 1949

              dzīvoja ari laba tiesa i .
binieku. kultūra,
ad vasaras sākuma n ^
Ja pirmās raksSkl
stnieki nomaldījās ī
8 LiepIņS un Em š k u »
'enu bija aizbraukKf ^ »f
^robežai, bet EriksiTn w ^^ai
t kur Hamburgas IJ?'^^^^
tulā un mežainā v l e t t '
īmneess ggaaiissaa ttiillttaa lia^iiktsā JJ^,^^^^l'a^*
el ik dienas un nakti«
kti lidoja tūkstošiem iL^,^^^^^
atgādinot nesenās kar^^f'^
u pienākusi šķiršanās katri^^^^
U pusi. Vecos ļaudis irlt^ ^
gribu, nosūtruz BolS^^^^^
arratrodas tikai 4 i ^^
robeSas un zināmā mērf^^t
šo cilvaku dzivi. PārS^^^^^^
ām maz preču vagonu^S kŽ
iespējams uz jauno vietu hi?
visu savu iedzīvi. It
ms skar tos, kas nodomāju!
vajadzēs iekļauties vācu «lu^
"bā Ari viņi nevar S
onīgās mēbeles un māJputJS
ažas svars nedrīkst p ā tS
U Protams, ka ne viSt
da pasūtināt savu vagonu K2
t k§ tomēr grūtības pārvw n
elstorfie?! līdzīgi gājp'uS.S
\?trM''^.'fBurgdorfas, mL
as, Volterdingenas, Lērte8,Evem
gas un Bodenteichas jaunajfim
ēm. •
Osv. Akmentiņi.
VE5J U iii
REDAKCIJAI
^TAUTAS DEMOKRATUAS^^
dējā laikā kā vācu, tā mūsu
das presē seviSķl bieži esmu pa.
IJis apzīmējumu «tautas demo-
Ijas", Ja runā par valstīm, kur
a terrors- un komunistu dikta»
. Vismaz mums taču Ir zinfims,
omūnistl So apzīmējumu izvēlJ-s
ārpus viņu ietekmes esoih)
krāpšanai, un, ka šim aittl-umam
ir tikpat maz kopēja ar
esību, kā visiem pārējiem ko­stu
saukļiem un lozungiem, ku-zdevums
ir mazināt pretīgumu
asiņainam režīmam. Bez tam
«tautas demokrāti as" Jau sa-ūtibā
ir neloģiski, Jo demokra-au
pati par sevi nozīmē tautas
fiag|;{lI^.V%rdvs.; «tautas^dcmokrat
**Jka, pēdiņās, tft> Mzsverot to
ubāmo ticamību, tad tagad tM
;edz lasītājiem tā, kā tas va*
patikt Maskavai. Tādā veidS
, paāl negribot, no komunisma,
iniekiem esam pārgājuši to laii-lušē,
kas mēģina slēpt viņu īsto
}. Kādēļ nesaukt lietas īstos ob-ļlvos
vārdos: policijas valstis, dik-
'as, totalitāro režīmu valstis!?
0 nedarām, tad būsim konsek-
1 līdz galam ari ar citiem apzl-miem:
sabiedroto valstsvīri tad
s kara kūdītāji, policija-asins-
, valstis, kas dod mums patvS-u
un darbu — vergu tirgotfijas
ēs paši visi bez Izņēmuma -
noziedznieki.
B. Zutis, PinebergS.
ILDE ED. LIEPIŅĀM PAR
ENINIEKIEM UN ĢIMENĒM
karā ar manu vēstuli Latvijas
.umurā, atsaucies Ed. Liepiņa
8 (sk. Latvijas 99. num.), kas
ās, ko esmu gribējis panākt ar
toto rakstu Glābsim ģimenes, un
et, ka esmu teicis neapdomātus
js par vieniniekiem. Gribu at-t,
ka ar raksta ievietošanu ne-eesmu
gribējis panākt, bet iz­tikai
savas domas. Un nana
a ir, ka lielāka vērība būtu pie-ma
bērniem bagātu ģimeņu ie­šanai.
Neesmu teicis ne pus-a
vārda, ka vieniniekiem emig-u
vajadzētu liegt,
nā oriģinālrakstā, ko redakci-
^Ija saīsinājusi, bija teikts. Ka.
ešu vieninieku pasivitātes
rēt uz Austrāliju 1948. gads.«
sāka uzņemt ne tikai baltiešu^
rl citas tautības, un šo tau iDU
nieki aizsteidzās mūsējiem
šā. Tie daudzie vienine^d. Kas
Ja uz ASV, bez Šaubām sama
a baltiešu resp. latviešu i e^
as kvotu un netieši B^^^
ģimenēm, kas tagad vi.ļāk a
galvojumus uz ASV, Kur »
galvas vecums lieiaico
i^obežots. ^ . . |. af
ko neapdomātu biju teidsaj^
ā par 4S gadus veciemJ^^ļ3J
em? Ja L. kungs atcera j
ucienuGlābsim Lat^^^^^
gadā un agrāk neatsaucas i
a mobilizēts gandrīz le^^^^^^^
kam tagad 43^5 gadi. i«
: saskaitīt uz Pirkjtif'^^^^^^^
Ija ģimeņu tēvi. Nekauj/
mans raksts nebija versts
s sargiem; Pretējo V f ^^^^^
ikal tas, kas aūv izlasījis
dzot varu vēlreiz apstiP^^^^^^
ez bērniem b a f tu gimej ^
šanasnebū^^lļvie^^^
Miisu spemlkompondenia vestute Latvijai no Amtraliias
Lotvietes stosts, kas ierosino pordomos-
Mezin^eks Ueio — Kad sad^rbibos
(»ļs ir laurs — Bernu slimošana
vii nav beigusies.
42 jaunaustrālieši, to vidū vairāki
J^^i, kas Austrālijā ieradās ar
^L) transportu un pašreiz strādā
^5črā» ļoti svinīgā aktā 4. oktobri
dokumentus par atbrīvošanu
^^^a līguma. Valdības iestāžu
^āvji imigrantiem pateicās par
SSo darbu un novēlēja labākas
SSs nākotnē. Rakstiski brīvlaistos
Sdcaari Imigrācijas ministrs A.
SSvelfl, kas,- slimības kavēts, pats
S nevarēja ierasties. IRO pārstā-
S|Au8^^y^ ģenerālis Loids patei-
^ Austrālijas valdībai, ka tā de-darbu
un maizi tik daudziem
košiem Eiropas bēgļu. Līdz ok-
^ sākumam 72 kuģi Austrālijā
SJuH ap 60,000 bij. DP. Nobeidzot
ftO darbību 1950. g. Jūnijā, no DP
BOBjetnēm Eiropā būs atbraukuši
nO.OOO cilvēku. Ap Ziemsvētkiem
ig^da 500 dažādu tautību bēgļus un
pp no Dānijas. Pirmā transporta
jjlļhnieku vārdā daudzajiem runā-ajlem
atbildēja latvietis Ģirts Bro­keris.
Nākamajā rītā The Canberra
jimes ievietoja četrislejlgu uzņēmu-flju,
kurā ar atbrīvošanas dokumen-tlnn
ledzaml 4 latvieši — Irēne F r l -
^ r g a , Vera Rudzīte, Ģirts Bro-ķAi
un inž, Verners Ozols.
Pitmā transporta dalībnieki Aust-iffljā
nodzīvojusi Jau gandrīz 2 ga-lllHlHiiiii"""">""
i"""iiiie8iiiiaiiii
Sekmiga galvojumu
sagādes akcija
Teksasa
tatvijas 17. 9. numurā ievietojām
teutleša E. Smilgas vēstuli no Den-
(oaas pilsētiņas Teksasas štatā ASV,
kurā rakstītājs iz1;eica savu gata­vību
iespējan'd palīdzēt galvojumu
lagSdē citiem latviešiem. Jaunākajā
vMulē £. Smilga pastāsta, ka sa-flnls
šajā sakarā,no Vācijas lat-irtdiem
apm. 200 galvojumu lūgu­mu,
tā ka ar labāko gribu nevar
ļriBiem tieši atbildēt.
iJidz 10. oktobrim sagādāti im
ļltt^ Iesniegti galvojumi 34 piepra-tftfllem,"
raksta enerģiskais tautie-
% „bet apm. 70 pieprasītājiem sa­ņemti
gan solījumi tos izsaukt un
attolgle dati nodoti to nākošajiem
Himniekiem, tomēr jārēķinās, ka da­ļa
«oiicmgitlVotājiem var vēlāk iz-ķirtiefl
«pr negatīvi. Galvojumus sū­ta
vai riu tieši uz DP komisiju Va-
ItagtonS, vai ari ar Church World
Service starpniecību. Katrs darba
^ējs, iesniedzot galvojumu, noteik-
«raksta arr vēstuli savam nākoša­jam
strādniekam^, norādot darba un
algas apstākļus un pieprasot DP pie­krišanu.
Uz šīm Vēstulēm būtu ne-itavgjotles
Jāatbild pa gaisa pastu.
Jo citādi var gadīties, ka galvojumu
atsauc.
Galvojumu saņēmējus lūdzu man
ttllt piesūtīt attiecīgo apliecību no­rakstus,
sabiedrisko darbinieku at­sauksmes
un citus dokumentus, kas
wplecl^ami pirmajā vēstulē uzdo­to
ziņu pierādīšanai. Tos vēlas gan­drīz
Visi darba devēji, lai iegūtu pil­nīgu
drošību par saviem nākošajiem
Strādniekiem, — kaut arī tie savās
vēstulēs DP nebūtu takta dēļ šādas
atsauksmes prasījuši. Dokumentiem
Wdzu pievienot īsu pavadvēstuli ar
galvojuma devēja un saņēmēja vār­du
un adresi, lai novērstu eventuā­los
pārpratumus."
E. Smilga tālāk norāda, ka sakarā
ar negaidītajām sekmēm pašā akci­jas
sākumā tautieši var turpināt sū­tīt
viņam galvojuma lūgumus (ang­ļu
valodā), uzdodot nepieciešamos da­tus
un sevišķi izceļot kāda galvenā
M^a prasmi. Noteikti vajadzīgas fo­togrāfijas.-
Pi'otams, drošus solīju-
WiU8 nevienam dot nav iespējams.
TSpat nav iespējams palīdzēt galvo­jumu
sagādē tautiešiem ārpus Vāci­jas,
kam nav DP statūta. Neparastā
Mrtā izrādījies, ka vēstules rakstī-tSja
dzīves vietā vismazāk izredžu
atrast galvojumus viriešiem-vieni-
J^ekiem, bet visvairāk pieprasa
strfidnieces mājturībā. Vēl jāpiebilst,
galvojuma saņēmējam jārēķinās
jr pakāpenisku izdevumu atmaksu»
«as saistīti ar viņa izsaukšanu (ceļa
nauda no ostas, dzīvokļa īre, algas
avansi utt.) un, piem., 5 personu ģi-inenel
var svārstīties ap 200 dolā­riem.
Vēstulē redakcijai E. Smilga vēl
J^sveŗ, ka ārkārtīgi palīdzīgi galvo­jumu
sagādē latviešiem ir pulkv.
Maksvells im tā kundze, kas nežēlo
s|m mērķim ne darbu, ne laiku, ne
«dzeklus, un visi līdzšinējie panā­kumi
īstenībā ir viņu plašo sakaru
^ enerģijas nopelns. ,3ūtu jauki,
Ja galvojumu saņēmēji to atcerētos
^ atsūtītu pulkvedim un kundzei
Pateicības vēstuli, adresējot to uz
»^anu dzīves vietu: Col. F. W. Max-and
Mrs. F. W. Maxwell, 1313
^- Oak Street, Denton, Texas, USA.
7&vedis ir liel« filatēlists, tā ka
^U)u iepriecinātu arī, ja vēstu]u ap-
' ^ a l izlietotu kādus vācu speciāl-izlaidumus."
dus. Lielākā dala mūsu jaunavu, kas
te atbrauca 1947. g. novembra bei­gas,
apprecējušās ar austrāliešiem.
Nedaudzajo.«j mēnešos, kamēr esmu
Kanbērā, te vien notikušas kādas
sešas jauktas austrāUešu un latviešu
HauHbas. notikumu nopietnāku
komentēšanu atstājot citai reizei,
paraudzīsimies, kā jūtas latviešu
meitene, kad viņai pie sāniem aust­rāliešu
vīrs?
Kāda tautiete, gan ne no pirmā
transporta, vēstulē paziņām raksta:
„Esmu devusies svētajā laulībā ar
kādu austrālieti. Vīrs ir loti labs.
Ar viņu iepazinos, kad tikko no Bo-neglllas
biju ieradusies savā darba
vietā, Melburnas tuvumā. Visu laiku
uzticīgi turējāmies kopā. Tagad es­mu
X. kundze. Pašreiz dzīvojam pie
vīra vecākiem, kamēr, kā saka, „ie-gruntēsimies".
Vīrs brauc katru rītu
darbā uz Melburnu, un es gulu līdz
pusdienām. Ja nevēlos, strādāt man
nevajaga. Tādu slinkošanu laikam
tomēr ilgi neizturēšu. Manam vīram
ir auto, un kājām neiznāk pat pa­staigāties.
Ja gribas apciemot drau­dzenes
agrākajā darba vietā—slim­nīcā,
tikai ^ kilometra no mājām,
arī tad jābrauc ar auto. Saderināša­nās
dienā vīrs uzdāvāja jauku gre­dzenu
ar dimantu. Jūtu, ka laikam
tomēr kļūšu slinka. Jo kad vīrs ne­strādā,
tad viņš gatavo arī broka­stis
un pienes man tās gultā. Būs
jālabojas — vai nē?'* Nobeigumā
rakstītāja lūdz paziņot tās vecajam
draugam, ka viņa apprecējusies un
saka: „Es Jau arī viņam papūlēšos
uzrakstīt kādu skaistu vēstuli."
Sis raksts loti ierosina uz pārdo­mām,
bet, kā jau teicu, lai tās pa­liek
citai reizei...
Daži latvieši Austrālijā dūšīgi no- i
ņemas ar naudas pelnīšanu, un tiem
slinkot nav laika. Nupat Kanbēru
apskatīties bija atbraucis bijušais
Esllngenas tamietis J. Timrots. Lie­la
vai maza, bet galvaspilsēta paliek
galvaspilsēta, im tādēļ tautieši to
apciemo bieži. J. Timrots Jau 15 mē­nešus
strādā mežā — cērt eikalip­tus.
Sajā laikā viņš sakrājis lielu
naudu — 250 mārciņas. ,
«Apmēram tikpat daudz naudas
būs arī maniem 3 draugiem. Esam
mežā 4 vīri, visi latvieši. Pirmajos |
2 mēnešos gāja grūti, bet nu vairs
tik ātri no meža ārā laisties negri­bam,
jo kur gan citur vēl tik labi no­pelnīsim!
Tagad zinām visu — kurš
koks mīk:sts, kurš ciets Austrāliešu
priekšniecība ar mūsu četrinieku se­višķi
lepojas. Apkārtnē ļaudis galve­nokārt
brīnās tādēļ, ka mums tik
daudz naudas, jo mežinieki parasti
labi pelna, bet jauki arī naudiņu
aizlaiž. Dzīvojam meža teltīs. Mūsu
draugi ir putni un zvēri, sevišķi opo-suml.
Naktīs tie gan reizēm rīko tā­dus
tračus, ka gluži vai trakam' jā­paliek.
Kādu vakaru mežā piekūlās
arī kaķis, l>et mēnesi padzīvoja un
atkal aizgāja, kur nācis. Sajā mē­nesī
kaķis rūpējās, lai oposumi būtu
mierīgāki. Izslavētās čūsku briesmas
vēl neesam jutuši. Visā šajā laikā
esmu nositis tikai vienu čūsku. Edie-velsā.
MUdūrā ir 9000 iedzīvotāju,
bet mēnešos, kad vāc vīnogas, tur
saplūst 60.00 cilvēku, jo ogu novāk­šanas
laikā var pelnīt labu naudu."
„Timrota kungs, vai tad ilgi ņem-sitles
pa mežu?"
I „DomāJu vēl kādu gadiņu. Tad
laikam būs jāpērk smagais auto, jo
transporta nozare Austrālijā izdevī­ga."
Apskatījies Kanbēru, tautietis
aizbrauca vēl uz Sidneju, tad pie
draugiem Bonegillā un pēc tam--at-pakal
meža telti
Sl vēstule iznākusi diezgan „kan-bēriska".
Lai tādēļ Iet vēl pāris
vārdu par Austrālijas galvaspilsētu,
Veidojas ļiitviesu
centrs Miciganaļ
.stāta
VĒSTULE LATVIJAI NO A8V
Mūsu tftutSeši Ģirts Broderis un
Irēne Fridenl^rga ar brīvlaišanas
dokumentiem pec svinīgā akta Kan­bērā.
nu gatavojam paši. Pēc pasūtināju­ma
no pilsētas pieved produktus, kā­dus
vēlamies. Esam vairāk metušies
uz cūkgaļu un pašu skābētiem kā­postiem.
Fēs darba katru vakaru
peldamies Murejas upē. Tuvāka pil­sēta
Mildūra ir 36 jūdzes. Mildura
interesanta tādēļ, ka tā atrodas uz
3 štatu robežām, kur krustojas Ņu-sautvelsa,
Dienvidaustrālija un Vik­torija.
Pati pilsēta skaitās Ņūsaut-
PirmS mailīte pēc ieraSanfis Anstr&UJfi garlo labL
kaut nekas patīkams nav sakāms.
Lūk, Kanbēras latviešu biedrība
kopš atklāšanas dienas, kas notika
LIgD svētkos, nekādas dzīvības zī­mes
vairs nav rādījusi. Biedrības
pirmā vadība darbības Ievadījumā
bija strauja, bet tad nāca atplūdi.
Nupat oktobra sākumā tautieši ievē­lēja
Jaunu vadību — atkal gan vie­nīgi
pagaidu valdi, pie kam 5 vaja­dzīgo
^valdes locekļu vietā Izdevās
izraudzīt tikai 4 (Dr. Bārduli, Jan-sonu,
Girstibiu un Kokli). Ir izredzes, i
ka smagi saslimušo organizāciju I
varbūt varēs ārstēt. Sajā sapulcē no
Kanbēras apm- 250 latviešiem iera­dās
tikai 10 proc.. tajā pašā vakarā
citā vietā latviešu akadēmiskā sai­me
atcerējās Latvijas universitātes
gada dienu, un 15 cUvēki klau­sījās
mūsu universitātes biJ. s^a?e-tfira
J. Vēliņa referātu par Rīgas
Studentiem un profesoriem.
Tā mums, lūk, te iet — nevaram
uņ nevaram visi nekad kopā tikties.
Šoreiz bija no vietas 3 svinamas
dienas, taču abi sarīkojumi izrādījās
organizēti vienā vakarā — katrs sa­vā
pilsētas pusē... Varbūt priekšpus­dienās
kopējais celS virzīsies uz vie­nu
vietu! *
Vēl par Kanbē­ru,
im — atkal ne­kas
labs: kad Sid­nejā
ar 13 tautību
7Ģ5 blj. DP iera­dās
kuģis Canber­ra,
transportā no
198 bērniem 17
Austrāliju sasnie­dza
slimi, to 'vldū
sevišķi bīstams
stāvoklis bija 2
latviešu bērniem
— 18 mēn., v. Ine­sei
Muižniecei un
18 mēn, v. Venl-tal
Apsei. IRO pār­stāvis,
kas pavadī­ja
kuģi, avīžnie­kam
paskaidroja,
ka dažos gadīju­mos
vainojami ari
bērnu vecāki, jo,
sevišķi Sarkanajā
jūrā, nav klausījuši viņa un firstu
norādījumus. Adelaidē ar 883 DP
ieradās kuģis VTooster Vlctory, un
ari šajā transportā 60 cilvēku, gal­venokārt
bērni, ceļā bija sasUmuši.
Mazo imigrantu saslimšanas un
miršanas gadījumu dēl Ievērojami
pastiprināta medicīniskā aprūpe iz­vietošanas
nometnēs, im ari IRO va­dība
solījusi radikālus uzlabojumus
uz imigrantu kuģiem. Pēdējos trans­portos
tie jau manāmi.
Kanbērā, oktobri.
Arnolds ftnits.
darbiniecēm**
as jauno
u dzive
Sakarā ar kādu mūsu laikrak^
pubUcētu vēstuU no ASV, Arturs
Aivars, Vircburgā, mūs lūdz j pa­skaidrot,
ka ASV jau kopš 1948. g.
jūnija iznāk nacionāls latviešu laik­raksts
Tālos Krastos (P. O. Box 3513,
Philadeli?hia, Pa., U. S. A.).
Austrālijas imigrācijas ministrija
nesen visos kontinenta štatos izrau­dzījusi
sevišķas darbinieku grupas,
kuru lU'devums būs palīdzēt jauna­jiem
Ieceļotājiem no Eiropas iekļau­ties
austrāliešu vidē. Sis t. s. sociā­lās
darbinieces, kas visas iepriekš
guvušas speciālu divgadīgu izglītību
imiverslt-ātēs, strādās visos imigrā­cijas
centros un štatu galvaspilsē­tās.
Laikraksts The New Australlan,
ko bez maksas saņem visi ieceļotāji,
sniedz sociālo darbinieču adreses, kā
arī tuvākus norādījumus par viņu
darba mērķiem un nozīmi. Laik­raksts
pastāsta, ka valdība iecēlusi
sociālās darbinieces, lai palīdzētu
jaunajiem austrāliešiem tikt pāri
sākuma grūtībām, kādas sagaida
lielāko dalu eiropiešu pēc ierašanās
svešajā kontinentā.
Kopš brīža, kad kāds IRO kuģis
piestāj Austrālijas ostā. Ikviens ie­ceļotājs
var vajadzības gadījumā
griezties pie sociālām darbiniecēm
un lūgt to padomu un palīdzību. So­ciālās
darbinieces ari Jau pašas iz­jautās
loiģa transporta virsniekus,
lai noskaidrotu, vai kādām iebrau­cēju
ģimenēm nav pa ceļam radušās
kādas sevišķas grūtības. Imigrācijas
centros šīs darbinieces it sevišķi rū­pēsies
par topošām mātēm un daudz­bērnu
ģimenēm. Viņas informēs ari
ieceļotājus par visām nepieciešama­jām
formalitātēm sakarā ar jaunās
dzīves uzsākšanu un palīdzēs tiem
rast komtaktu ar iestādēm, organizā­cijām,
baznīcu darbiniekiem utt. Tā­pat
sociālo darbiniešu uzdevums būs
palīdzēt darba izvēlē, noskaidrojot
katra iec^otāja piemērotību tādam
vai citādam darbam.
Arī pēc tam, kad ieceļotājs būs
jau atradis sev darbu,^ viņam vien­mēr
būs iespējams palikt kontaktā
ar sava štata sociālām darbiniecēm
un eventuālu sarežģījumu vai pār­pratumu
gadījumā lūgt to atbalstu.
Pēc līdzšinējiem vērojumiem sprie­žams,
ka lielākas grūtības jauna­jiem
austrāliešiem rodas tieši vien-tulības
» nepierastās vides un sa­biedrības
dēļ. Tādēļ sociālās darbi­nieces
gādās ari par viņu izklaidē­šanās
iespējām, rodot izdevību ie­stāties
klubos, sporta biedrībās, re­liģiskās
organizācijās utt.
Par visu sociālo darbinieču priekš­nieci
kontinenta mērogā iecelta miss
Hēzele Dobsone, ko skaita par vie­nu
no ievērojamākām ausrāliešu spe­ciālistēm
sociālo zinātņu jautājumos
un kas guvusi ari plaisu prakti^
pieredzi! dažādās labklājības darba
nozarēs. *
Par Jaunieceļotāju ērtībām un
brīvā laika nodarbībām Hobartā
(Tasmanijas štatā) ļoti rosīgi rūpējas
vairākas vietējās organizācija», kas
iekārtojušas sevišķu Jauno austrālie­šu
atpūtas mītni, apgādājot Sacha,
galda tenisa un citu spēļu komplek­tus,
rīkojot kino izrādes un sanāk­smes,
Icā ari cenšoties ievest imi­grantus
veco austrāliešu sabl<Hirībā.
Sevišķi aktīvas šajā ziņā dažas aust­rāliešu
kara veterānu apvienības.
Braitonas imigrācijas centrā šinīs
dienās atklāta liela sarīkojumu zā­le,
kas var uzņemt visus centra Je-mltnlehm
Betherstā Ieceļotāju garī­gās
aprūpes vajadzībām Iekārtota se­višķa
halle, kurā rīkos visu konfe­siju
dievkalpojumus. Par halles iz­daiļošanu
gādājuši pa daļai paši
imigrācijas centra iedzīvotāji, bet
šim nolūkam ziedojumus nodevušas
arī Betherstas organizācijas un pri­vātpersonas.
Sajā sakarā it īpaši jā­min
austrāliešu mācītāju sniegtais
atbalsts.
Latvijas 62. numurā savā laikā
rakstījām par valcenletl E. DInvaldu,
kas, aizbraucis pāri okeānam, Kala-mazū
pilsētiņā Mičiganas Statā iein­teresēja
galvojumu sagādē rosīgo tu­rienes
latvieti Jāni Laupmani» Laup-manis
starp dtu apņēmās sagādāt
Mičiganas štatā galvojumus vlilem
Dziesmu vairoga kora dalībniekiem,
lai tie, viņā kra^ā nonākuši, varētu
svētdletiās dziedāt baznīcu dievkal­pojumos.
Ari viņa pirmos panāku­mus
aprakstījām jau augstāk minētā
mūsu laikraksta numurā. Par tālā­ko
mums raksta J. Groršvāns no
GrandvlUes.
ak rināms, galvojumi sagādāti
visiem (ap 80) Dziesmu vairoga kora
dalībniekiem līdz ar ģimenēm. Bez
tam šai akcijā galvojumus saņēma
daudzi Valkas un FiSbachas latvi^l,
kas kori nedzied. Kopa dalībnieki
tagad, sākuma posmā, i;i8vaidlti pa
visu Mičigānu, kādēļ par regulāru
dziedāšanu baznīcās pagaidām nav
ko domāt. Varbūt to varēs pēc zinā­ma
laika, kad katram būs sava au­tomašīna;
bez tās sakari ASV diez­gan
neiedomājami. Automašīnas Selt
var nopirkt Jau, sākot ar 50 dolā­riem.
J. Laupmanlm galvojumu sagādē Iz­devies
Ieinteresēt ari apkārtējo pil­sētu
iedzīvotājus. Tā netālajā Grand
Rapldā š.g, pavasari. īpašā apsprie­dē,
vietējās amerikāņu sabiedriskās
darbinieces nolēma visiem lltafk-
* ļiem veicināt latviešu DP leceloftnlu
i Sevišķi aktīva SI mērķa ledzīvlnfila-nā
bijusi RItera kundze, kufai patei­cīgi
daudzi latvieši. Viņa viena pati
sagādājusi galvojumus turpat 200
tautiešiemd), galvenokārt no Valkas,
bet ari no Esllngenas, FiSbachas,
Ansbachas, Hanavas uc. nometnēm*
Paļa galvojumu saņēmēju ir Jau Mi-čiganā,
galvenokārt ap Grand Ra-pldu,
daļa ceļā, bet daļa vēl gaida
izceļošanu. Galvojumu sagāde vēl
nav pārtraukta, bet rosīgi turpinās.
Grand Rapldā un tās apkārtnē pa^
visam sagādāti galvojumi apm. 300
cilvēkiem, no tiem vismaz 50 Jau
ieradušies Jaunajās mājvietās. Lie­lākā
daļa ar dzīvi un darbu apmie­rināta,
kaut gan ir arī gadījumi, kur
varēta vēlēties labākus apstākļus^
SevlSķi tas sakāms par mājkalptitt**
jām, kuru atalgojums un dzlves^ap-stākļi
neapmierina. MI^V
Grand Rapidas apkārtnē ļoti daudz
holandiešu, daudzi ieceļojuši pēc ot­rā
pasaules kara. Klimats mazliet
mitrs, bet saulainu dienu netrūkst.
Daba jauka, daudz lapu koku, skuju
koku tikpat kā nav.
Šejienes lavieSi rosīgi gatavojas
18. novembrim, lai kopīgā sanāksmē
pienācīgi atzīmētu inūsu valsts dibi­nāšanas
gada dienu. Domā arī par
tautisko izstrādājumu skates rīko­šanu.
Grandviliē, 14. oktobri.
Jānis GorSvins
18. NOVEMBRIS AUSTRAUJAS
VALSTS RAIDUAJA
Austrālijas valsts radiofona komi­sijas
(ABC) raidītājs 18. novembri
sniegs savas Sidnejas studijas IpaSu
raidījumu, veltītu Latvijas valsts
svētkiem. Paredzams, ka raidījuma
muzikālajā daļā piedalīsies dziedā­tāja
Pijole-Skudra un planlste Mir­dza
Stūre.
Septembra beigās ar Gen. Langfitt
Austrālijā ieradās 110 latviešu, to
vidū Liepājas operas tenors J.
Franks, jurists A. Frīdenbergs un
Mērbekas teātra darbinieks J. Zaļ-kalns.
PIRMIE NEDROŠIE SOĻI UZ JAUNĀ KONTINENTA
RBpJn un neziņas pilnām sejām bijušie DP dodas pa līgano tvaikoņa
JSO ^ Austrālijas krastu. Ko nesīs nākamās dienas, nedēļas un mē­nesi?
— 8l8 Jautājums bieži vien atrisinās daudz vieelāk nekā domāti.
Jo austrāUeša valdība im organizācijas cenšas palīdzēt visiem Imigran­tiem
sākiima grā^u pārvarēšanā