Bavarijas Latviesu vestnesis, June 7, 1950

              IteJ^namā
^ministra
par
pSrņinās
iltretārs
oficiāls
BBC do-lipspri^.
piešķirt
citu val«
pro*
VoUess.
Ss Qā«
siedbu
noi ttm
:<te iim
liti|isat«
t^()dnrud
vi-'--'\-'.'-
lar ttibf
>m]u «I-
(as ārlietu
nacionāl-piie-a
ap
jlijpa kus-inavairāk
par
Chicago
sniedz
ita Kārla
VUķel-irljas
no-
Informā-inženie-
I laikā
. slejās*
i Ulmaņa
v«dsts ne-
LATVUA
Laivian Newspaper
Pu!>ii«b«d under BUGOM OvU
Alfairs mvltion Autliorisatloii
Number UNDP 196. PubUrtier
and Bditor: Valdemārs U « i .
.bcrgs, SchwabUch Omttnd, DP
.Carnp ArtiUerle-Kaserne. Prlti»
ter: HēiMdruckerei Sigg, Hflrtčl
9i Co, ScbwSbiscb Omttnd» Pa-ladiMitr.
U. P>ibUfbed twice
weekly. Circulatlon U.000.
Mdian. im §. 1. Jinlil
Imik trddicnli uā nit<ltanai
IMavija: Lamam Ontma Ko-m
l t ^ Oalv«i!9i fadāktoit! V.
Lamteis; l^vtaS rtdakloia
vlttalekt M. Ointit. Badāktorl:
A. BoUtiliuk J. Jikabms» B.
Ķīselis, B. Raliteis, L. Svaces.
AustiflUāt redakdiss vad. A .
8mita (Liwley BOOMU Ctaber*
t a . A . C T H AustnOt^* Badak-
«M«s ādnee: ate) 8ehw8blae{i
OmOnd, DP Camp AitUMa»
1
ASV lati^esu organizādjas
pagaidu valde sūtu
: delegaciļu pie liumena
SOTNIS j . FELDMANIS APCIEMO FILADELHJAS
• . LATVIEŠUS
Uelo FUadelfUas latviešu kolonUu, kurn kopskaita anlediaa pte p!e«
efem MlksfoSleni, Vasarsvētku sentdieiiā apmeklēlia Latv^» sfitaia Va-
Slngtonfi i. Feldmanis ar sūtniecības sekretāru A. Dlnberģii un ASV lat­viešu
apvienības organizācijas komitejas locekļiem. Sanāksme notika fl-ladelfljas
ev. ini drau^ nami, kur stitni Filadelfijai latviešu nsM
sveica māc J. Šiliņš. Satnls runUa pat ASV latviešu vienotās onaiiiild-
Jas veidošanos, pieskaroties sabiedriski darba problēnflm vispār
— Man nādes dzirdēt bažas un
šaubas, teica starp citu J. Feld­manis,
- - v a i tikai Jaunā organizā-djii
spēs veikt savus uzdevumus» vai
tikai dibinātāji nedomi vairāk par
amatiem un godiem, nekā par orga­nizācijas
mērķu sasniegšanu? Vis­pirms
uzsvērsim, ka Jaunā organizā­cija
nav atsevišķu latviešu centru
vat personu, bet gan visas latviešu
kopības lieta. Tādēļ tās uzbūvei Jā­būt
demokrātiskai visplašākā nozī­mē,
negribam un ari nedrīk­stam
nevienam neko uzspiest, bet
v4si Jāuzklausa un godīgi Jāmeklē
koplp ceļš. Tas ne vienmēr ir v i e^
uzdevums, tmčz viēpkāršāk biltu
rfltoti^ pēo „tautu tēva^ receptes:
nospraust ^enerāillniju, un kas domā
citādi» tam galva nost!
;Lai neviens nedomā/ ka Jaunaji
oi^uiizādjā mēn gribam ieslodzīt tik
(ļaudzpuslgo. brīvo latvju gasru, ap*
metot tam spārnus ar stat&tu no­plakumiem.
Mēs gribam radīt foru-^
lfiux latvju domai, rad^ orgļuMdiu,
kas katram latvietim foir
wvw
^ un tautas brivibu. tas ir
m organizādjas saturs, viss pār&-
^ lif tikai vārdi, forma, kas nevar
un nedrīkst mOs šķirt. '
;Kuŗš no vismērenākiem Jūsu vidū
var teikt, ka ejam pārāk tālu, ka
mūsu m&pķi var Jūs novest konfliķtļi
ar Jūsu pilsoņu pienāki^em pret šo
zemi? Tāpat, kas gan no^ visradikālā-kiem
starp Jums varētu apgalvot, ka
mūsu mērķi pārāk šauri? Tādēļ ne-dzfsimies
pēc skftļiem vārdiem, bet
p(egtiezl^imles visā nopietnībā satu­ram,
organizādjas garam. Ja mums
labosies nīdSt vienības garu, tad pā­rējais
nāks pats ņo sevis.
Pirmais disdpUnētas demokrātijas
prindps ir — mazākuiņs padodas
vairākumam. Tas, protams, nenozi-niē,
ka mazākumam Jāatsakās no sa­viem
uzskatlam. Visa paiaulē mainās,
un mazākuma domas var kļūt par
vairākunm a^umu. Lai to panāktu,
mmns ir tieaļbiis aizstāvēt savas do­mas.
Sabiedrisks darbs bez debatēm
nav iedomfijains. Bi^U <izird sprie<fai-mu,
ka orgaņisŖāctJāa pārāk daudz
runā un maz dara. SSds apgalvojums
ne vienmēr ir taisnīgs, jo domu iz­maiņā
formējās mūsu ieskati.
•.Otrs prindps sabicidriska datbā -
būsim iedetīgi pret dtu domām un
labvēlīgi viena pret, otru, sevišķi pret
darītājiem. Pāliednāt viens otru mēs
laikam nekad nevarēsim, bet saprast
viens otru un meklēt kopīgu ceļu va­rēsim
vienmēr. Saprašmiās un pie­kāpšanās
ceļā daudz sekmīgāk va­ram
panākt savu ideju realizēšanu
ndtā ar stūrgalvīgu nepiekāpību, Jo
mūsu pārāk kategoriskā uzstāšanās
izsauc tādu pat izturēšanos no mūsu
oponentu puses.
Neaizmirsīsim, ka sabiedriskais
darbs ir kalpošana tautai un nevis
mūsu patn^libas apmierināšana. Bet
Ja mēs pie šī darba pieiesim no per­sonīgo
interešu viedokļa vai lokāliem
apsvērumiem, tad neatvairāmi sāk­sies
šķelšanās, savstarpiga apkaroša­nās,
un viss mi}su darbs detīs ne­veiksmi
Apvienošanās tieksmes pastāv un
neapstrīdamas. Mums vajaga tikai
atrast formu, kādā šo teicamo tiek-
(Turplnājums Ļ Ipp.)
LATVIJAS APGSDA UN
REDAKCIJAS JAUNA
ADRESE:
aia) Schwābi8ch Gmūnd, DP
Camp Artillerie-Kaseme, ni
kurieni lūdzam adresēt visu
korespondend un naudas pār­vedumus.
* •
Kongresa jaukta
a
par jauno DP likumu
Vašingtoņ» (F). — BBC ziņo. ka
ASV kongresa Jauktā komisija sa«>
skaņojusi senāta un tautas pārstāvju
nama viedokli pār Jauno DP liku­mu,
kas paredz, ka līdz 1051. gada
80. Jūnijam Savienotajās valstis va­rēs
ieceļot 341.000 pārvietoto perso­nu.
Līdzšinējais likums Amerikas
durvis pavēra tikai 205.000 DP. Jau­nais
likums atļaus ieceļot ASV arī
54.744 vfideSiem (VpUcsdeutsche).
kas pag., gada 1. Janvāri atradās Vā-djā
vai Aurtrijā. VādeSus paredz
izvietot &(J| ļ953i 80. Jūnijam.
Saskaņotaia U k u n ^ J ^ Jāapstip-
J ā p ķ p | ^ f | x | 9 ^ ^ r^Wtoeiiam.
ArChtMf kaps prof, Dr. theol. T. Gitabtrgi
l i f v i ta plemlnekU trimdfi mlrailem tat*
vtdUem im Igauņleiii Ptibtdiiat kapos.
(Raksts a. Ipp.)
ARCHIBISKAPA PROF. DR. T. G RIN B E R GA
AICINĀJUNS
Latvju tautas sēru un sāpju diena 14. jūnijs io-gad
iekrīt darbdienā, tādēļ visas ev. lut. latvi^u
draudzes un mācītāji aicināti 14. jūnija cietējuit
visus vajātos un netaisni soditosr kā ari mtlsu
tautas dēšanas vispār pieminēt 18. jtinija diev­kalpojumos,
atceroties ari Latvijas valsts varmā­cīgo
okupāciju pirms desmit cfadiem, 1940. gada
ITJjūnijā^ .
Heilbronas sanatoriju
nodos vādeSieni
Ainerikāņu Iestādes pa^dņoJuSas,
ka DP sanatoriju Heilbronnfi vēlā­kai!
Udz š. ģ. 81. dēdembHm nodos
atpakaļ vācu iestātu pārziņā. Esot
ie8pējatti|^^^t0iijs^ 40^^ tbe>a-vai
vācieši ;bū«| spējīgi i^i^sbo^^
pardzi mm Xi^eyēx(^0i,tm$ na-.
d^ālfti tendences, v ^ Ui» mēifl
atkarāties art vācu hē^u ivoblēmas
starptautiifka atrisināšanā.
ARI JAP5NA SLĒGS
KOMONISTU PARTIJU
Tokio (E). - AP ziņo. ka Japānas
valdība nolēmusi slēgt komunistu
partiju. So informādju apstiprinā­jusi
ari Japānas ģenerUlprokurātūra.
Pēdējās vēlēšanās, kas notika sest­dien,
pierādījušas, ka komunistu
partUa zaudējusi ļoti lielu skaitu
balsu. Bez sekmēm palicis ari ko-
Sirdslēkmē palīdzības
nesagaidfiis, noasiņo un mirst
IRO iestādes gaiteid:
KAD IZSKRINETS KARAVĪRS ^ffi^ ^
. UZ DARBU TIKAI PEC NĀVES
It maMI Augabsrfl notMs no tMOM vMol^ gaaMa BottsaM
pditmns, kas aaimMdB visa plaii DT in b ^ 0IMk%
kaa vairāk naidi neAlla Boatridiils UO liiBslteattM,8aBiBiBaidil|m
^^īf^.^!!?'^^ ipuMli darba da)|» kar tam PMIMIS^ ka pi*
«lila l^vUa iūMiteaM aaIrMMa apmaiaS», salwlaiiliih
glarla Bkraasaiiia» iiic«l»maa »aik « vMaa aalMa gailsil lataiM^
HS? aUnud allpfl aaiyai^ikiia «• aafasJaiMi ļtrtMļMlBi
fiiiik nakt VMBtadu* pM no^ts palieUli kv H»^
Iļļiaikujaidllto fiasanltāiviaifo* IM baMM viņi aagUlii aBnBMb
I M M v M aiik^^
staļ^Ja jHļnUas
mūnistu izsludinātais ģenerālstrelks.
No 6 milj. strādniekiem darbu pār­traukuši
tikai ap 50.000.
Jaunu kampaņu pret komunismu
25. Jūnijā sāks 50 amerikāņu nēģeru
studenti, kas īpašā lidmašīnā ap­meklēs
Grieķiju, Itāliju, Franciju,
Beļģiju, lieļbritāniju un Tālos aust-mus.
Melnie studenti nodos Biro­j
a un Āzijas tautām ,Aabās gribas
un draudzības vēstījumu''. Lidma­šīna
nokristīta Dr. Ralfa Banša vār­dā.
Savā laikā, kā ^āms, viņš bija
UN starpnieks Palestīnā.
Vīlde iiāretlb^ itbriva^
ņatoriju turpmāk izlietot par pilsē­tas
slimnīcu.
trimdā,
viņam «itņppjōt;
bas. 14i ņodrpšjni^ sev un ^iznand
Eiropas valstis ķonferēs
par ogļu un tērauda kontroti
PEC DESMIT NOTU APMAIŅAS LIELBRITĀNIJA
ATSAKĀS APSPRIEDES PIEDALīriES
#iMsnd. & laa dhrt mdui dtlgl
iae^diiiMa castri
A^igiburiiā. Tur & noslrādlja Vil*
m nekā nedēļu, bat 81. maija iM
ylņam paziņoja, ka IBO darba d ik
nepiekrīt viņa nodarbinfišanaL Sm
mSANAS PABIZE, BET StnCANS PAUEK NELOKĀMS
Parlse (D) ^ Sestdien Pariiē, Romi» Briselē, iOfi, Lnksembmvi
un Bonnā gandria vienlaicīgi publicēta ofldāls paskaidrojuma» ka sešas
Eiropas valstis pēc Francijas aidnājnma gatavas iM^daBtlea kmiferenoS
par ogļu un tērauda rūpniecības kopīgu kontroli Intomētas aprindaa Iz­sakās,
ka ŠI svarigā apspriede notiks pēo M. jūnija, domājams Parliē.
Pēo dramatiskas notu aimiaiņas, kas Uga visu pagājušo ne^Rs, Lidbriti*
ņUa paziņojusi, ka tā konferencē pagaidām neirtedallsies. Iis lomftr ne­nozīmē,
ka Londona ui visiem lail
ar pārējām Eiropas valstīm.
Lielbritānijas noraidigā nota, ko
ŗrandjas' ārlietu ministrs Sūmans
saņēma sestdien priekšpusdienā, vis­maz
uz laiku pārvilkusi svītru v i ­siem
plāniem par Eiropas saimnie-dsko
bloku, kurā būtu pārstāvēta
r
Savienotajās valstis konstruētas
atomgranatas
Vašingtona (JJ). - OfidāU pazi­ņots,
ka Savienoto valstu zinātnieki
un tecbniķi konstruējuši atomgra­natas
artilērijai un atomlādiņus au­tomātiski
vadāmām tālšāvēju raķe­tēm.
Par jauno izgudrojumu, kas
nozīmē veselu revolūciju līdzšinējā
kara technikā, nekādu tuvāku infor­mādju
neizpauž. JlUltārie lietpra­tēji
tomēr norāda, ka tagad radīts
atomierocis, ko varēs Izlietot ne ti­kai
pret ienaidnieka rūpniecības
centriem, bet arī tieši frontē pret
karavīru koncentrādjām. Par jau­no
atomieroču iedarbību domā, ka
tā tomēr nebūs spēdgāka nekā paš­reizējām
atombumbām.
Jau marta bdgās ASV aizsardzī­bas
ministrs Džonsons ziņojuiņā
prezidentam Trūmeham norādīja, ka
Savienotās valstis pašlaik sākušas iz­veidot
Jauna tipa atomieročus, ko
varē^lietot tiklab taktiskiem, kā arī
starteģiskiem mērķiem. Tagadējais
paziņojums par atomgranātām un-atoinlādb?
iem pēc novērotāju do­mām
dod jaunu paļāvību Atl?Titika
pakta militārajai^vadībai^ )» Hie-tumeiropa
varēs aizstIvStiea pret
uzbrucēju, neapdraudot Sav. valstu
un pārējo sabiedroto saimniecību.
Norāda tomēr, ka ar! turpmāk Rie­tumeiropā
būs nepiedešami stado-nēt
pietiekamu skaitu parasto armi­jas
un avlādjas karavīru.
Svētdienas vakarā BBC Vašingto­nas
korespondents ziņoja, ka Savie­noto
valstu militārā vadība jau pār­bauda
projektu apbruņot amerikāņu
armiju vistuvākajā laikā ar jaunā
vdda atomieročiem. Korespondents
piebilda, ka ASV ārlietu ministrija
apsverot ari jautājumu par t s. zi­nātnisko
atašeju posteņu nodibinā­šanu
amerikāņu ārzemju pārstāv­niecībās.
Sie zinātniskie atašeji, do­mājams,
būs spedālisti arī atompēt-niecīt
«s jautājumos.
UP ziņo no ofidāliem avotim, ka
neatbilst patiesībai nesen izplatītās
baumas, it ka amerikāņu augstākā
militāi^ vadība gril)ētu pārtraulct
ūdeņraža bumbas konstruēšanu. So
darbu turpināšot par spīti vairāku
lietpratēju izteiktajām bažām, ka
ūdeņraža bumbas militārā nozīme
neatbildīs tās konstru^anā patērēr
tejiem līdzekļi^
atteiktos no koplgaa aastridālaiiāa
arī Londona. Vēl ^dsu pagājušo ne­dēļu
Padzē valdīja ceribas, ka britu
valdība atradīs kādu kmpromisu un
savu pārstāvi uz svarīgo k<mferend
tomēr sūtīs. Tagad šīs cerības vis­maz
uz laiku pilnīgi Jāatn^ Fran­cijas
galvaspilsētā valda pārlledba,
ka Lielbritānija nekādā gadījumā
nevēlās atteikties no savas suvere­nitātes
tiesībām vai tās kaut kādā
veidā ierobežot, bet Sūmana plānu
bez šādas atteikšanās nav iespējams
reāUzēt
Kad Frandjas ārlietu ministrs 9.
maijā pirmoreiz ierosināja dibināt
īpašu orgānu, kuram būtu pakļauta
Eiropas ogļu un tērauda rūpniecība,
viņš vadījās no diviem mēiķiem —
politiskā un saimniedskā. Politiskā
ziņā Sūmans vēlējās sainmiedski
deši sasaistit Vādju ar Frandju, tā­dā
veidā novēršot abu valstu starpā
eventuālu kara iespēju. Saimnieciskā
ziņā viņa plāns puedz apvienot Ei
ropas valstis dešfi blokā, tādā veidā
īstenojot sākotnējo Cerčila ideju par
Eiropas ūniju. Bet lai šos mērķus
realizētu, plāna dalībniecēm pa daļai
jāatsakās no savas suvertoitātes tie­sībām
un jāpakļauj divu svarīgu
rūpniecību kontrole tādam orgānam,
kas neatkarīgs no atsevišķo valstu
valdībām.
(Turpinfijums 8. Ipp.)
LCK UN LNP INFORMĀCUAS
NOZARE UN
ARBJAS INFORBIACUAS FONDS
sākot ar 21 maiju, atrodas Svibn
G m i ^ Adrese: (L^) SdmrlUUsdi-
Gmūnd, DP Camp Artilterie
saņemot, B. personīgi ieradis daita
dafi, bet, kad pēc sarunas atstāja
daļas vadītāja Dāvida Kauftoana ka­binetu^
m vietas gaiteni saļinuL
sirds trie^kas ķerts.
Kritieni B. saiitis seju, kas sitaiil
stipri asiņot Darīts umanfgi m |o
negadījumu, darba daļas vadltUa
palīgs A. C. De Haas pēc kāda laiki
zvanījis Ufs B. ap 10 km attālo darba
vietu, lai pasakot B. sievai, ka viņai
ievainots guļot iestides gsdteni
uz grīdas un lai tā ierodoties ibm
pievākt
Tālāk norisinājies izticamais. &
nogulēju Uelās IRO iestides gaiteni
kur nemitīgi apgrozās dlviki, apmē­ram
pusstundu, bet neviens nav ie«
domājies i»r paUddbu, k u sirdis
lēkmes gadījumos tik stddsama.
Beidzot kāds darbinieks sids inte»-
sēties par pirmās medicīniskās palī­dzības
sniegšanu. Noskaidrojies to­mēr,
ka tida nav pidetama, tiple
nelaimīgais nogādāts policijā, kur
pagājis ilgāks laiks, Udz ieradies
sauktais auto. B. novests slimnIcL
kur konstatēts, ka viņi Jau miris.
Kamēr B tā modjies nāves ago­nijā,
gaiteni pie darba jdaļas vadītāja
kabineta durvīm, no šī kabineta zva­nīts
uz viņa darba vietu un tur pa­ziņots,
ka viņš pieņemts darbi. Diem­žēl,
nāve paziņojumam Jau bija als»
steigusies priekšā. Augsburgas trajff-dijas
fināls iznācis gluži parādei
sāls: organizādja, kas radīta divu
totalitāro varu upuru aprC^ pie
otrā pasaules kara, vienam no tiem,
kas bija detis visvabrāk, ne tikai
bija atņēmusi iespējas dlvēdgai dzī­vei,
bet pat darbu varējusi piešķirt
tikai pēc nāves. Or«
VULKĀNA EVERDUMS
HAVAJU SALAS UN
KARSTUMS LONDONA
Honotiila (f). AP slno. ka Das. na-
***ŠSJ* ^ dartoSes Itatma Loai
JJJlkinļi fii(Va]u talit. Krastu alzMrdiI.
UdmaKnas izglSbtiias viirSkut dlvē-
E2','5ri«a cdu uz piekraffti MJs noro-bežojulai
l a v u straumet. LIcte l im l i v t r -
dūmi sāgraista Uda a d i a , bet vidrSlcM
^tet bojfitai. cuvēku upuŗl pagaidām
vU nav pieteikU. Degošs lava pufotra k l -
kmietra tīlOma «ozvSilj
ņus. HīsA** okeāna Od«-
BBC ziņo, ka pag. avitdien LondonS
iusi viena no kantflkSm ISgada dienām.
SnS temperfltOra aakfipufi udz II gr. C
ikaisls laiks valda art BletumvBdJi, Ipa-
) dlsovlOos.
0: