Bavarijas Latviesu vestnesis, March 6, 1946

              latvIeSu VSstnesU
lēts Pf6i Df, fīick Giilbfs, viiia v!6t-nfeks
aich. P. Kundzinš. Par rakstnie­ku
pārstāvi šinī komisijā ievēlēts prof.
Dr. A. Svābe, vietnieks Jānis Rudzi tis,
tēlotājas mākslas — prof. V. Tone,
vietnieks prof. J. K u ^ , skailu mākslas
pfof^ h Vītols» vietaieks J. tomka,
skatuves m2lisbs reltsors J. Za-vistmeks
ni, K. Veics. E M-Bus
latviešu trimdas skolu
toi|)ektori
LCK jaunais Isglltibas daļas vadī­tājs
Jānii Gdms paredz katram Vā-oijas
apgabalam; kur mīt latvieši, pa
inspektoram jlatviešu tautskolām un
vidusskolām. Tie jāizrauga apgabalu
Latvisiu komitejām un LCK tos ap­stiprinās.
Inspektori apzinās un ak­tivizēs
latviešu skolu darbu. Visām
nometnēm cbligāti jāiesniedz LCK
pārskati par ktviešu skolu stāvokli
uz L martu. Lai sekmīgāk izkārtotu
arodskolu organizēšanu, LCĶ izglītī­bas
daļai nepieeiešamas ziiiaš par visu
mUšu skolotāju izglītības līmeni, cen­zu
un ari par pēdējo darba vietu.
Vajadzīgas ziiias ari par Vācijā eso­šiem
arodskolu 4. un 5. klases audzēk­ņiem.
Tiem/gādās izglītības pabeig­šanas
iespējas, tā ievadot viiius dzīvē
ar vidējo tecllinisko izglītību. Arod­nieciskā
izglītība jādod vispirms jau­niešiem,
kas skolas vēl neapmeklē, un
visiem bez darba esošiem tautiešiem.
Ja bijušie arodskolu audzēkni jau sā­kuši
sistemātisku mācīšanos tautsko­lās
vai gimnazijāst tad uz jaundibinā­mām
arodskolām viņus pārcelt nav
ieteicams. ' H. M.
Cliroiitka
F I r t a s mazāko latviešu nometni
(Kdnigstr. 105),vada Viktors Purinš.
Loti labās attiecības ar UNRRA's
vienību pēdējā 'laikā apiīnojušas pā­ris
sūdzības, — tautiešiem tāpēc jāsa-iiem
vaļējas cigarešu kārbiņas un at­vērtas
konservu bundžas. UNRRA's
vienības dir. Stalibrass norādījis, ka
dažādu amatu kursiem veltījama lie­lāka
vērība, jo UNRRA's aprūpe pār
DP drīz izbeigsies un tad tām pašām
vajadzēs dzīvot patstāvīgu dzīvi un
cīnīties par savu eksistenci Te jau
darbojas šoferu, šuvēju* aldnieku,
friziefu u. c. kursi. Kulturālā dzīvē
rosību ienes latviešu mākslinieku ko­pas,
kas Fīrtu apmeklē diezgan bieži,
jo svētdienās DP rīcībā nodots Fīrtas
operas nams. Kalnā ja vadāmais koris
Jau vairākkārt koncertējis operas
namā un baznīcas dievkalpojumos.
anava
l A i g e l l t līdztekus lattliiša taut-sk^
lim m iimndJlijām ftOOrgdUizēta
ari latviešu tautas augstskolā. Simti
tautiešu klausās lekcijas un strādā
praktiskoil dafbol auiomischanikfi,
dārzkopībā, piensaimniecībā» biškopT-bā.
lopkopībā, putnkopībā un lauk­saimniecībā.
Te apmāca ai1 krāso­tājus.
Pfidom§ apmācība ^rel citās
nozarēs. Latviešu politechniskie kursi
jau izvēršas par tschniskās augstsko­las
pirmo kursu. Darbojas kursi vai­rākās
mākslas nozarēs. Daži mūsu
mākslas akadēmijas i£Cili spltki iekār­tojuši
meistarklases darbnīcu. Orga­nizējot
šos pasākumus. EsHngenas lat­viešu
vadības galvenais mērķis, kā
informē A. Kacēns, nav bijusi darb­nīcu"
iekārtošana, kur labotu un lāpī­tu,
bet gan vēlēšanās, lai tautieši ie­mācītos
amatu. Apmācības vienkār­šotas,
ki pēc iespējas tuvākā ķikā,
apmēram 3 mēneČios, ikvienam kur­santam
vieni vai otrā šaurāki tio^iirē
laslōs tik ddttds darba zinlSami tm
prasmes, lai katrs spētu sev malai pel­nīt
pafstāvīgi.
Reitlingenē, franču okupācijas joslā
Vādjā, kādā tekstilfabfikS vasarā
atklās techniskus kursus dažādās
tekstilrūpniecības nozarēs. Pārvieto­tās
personas kursos uziiemsĻ ja tam
attiecīgā nozarē jau ir praktiskas
priekšzināšanas. Kursantiem jābūt
vai nu inženieriem vai arī ar 1 - -2
gadu darba stāžu tekstilrūpniecībā.
Kursu absolventi tūlīt dabūs labi atal­gotu
darbu; Tautieši, kam ir vajadzl^
gais praktiskais darba stāžs, tuvākas
ziiias var pieprasīt Eslingenas Lat­viešu
komitejai.
LGP sanāksmē A. Kacēns ierosinā­ja
dibināt skolotāju institūtu bijušo
kafavlru — invalidu sagatavošanai
par latviešu tautskolotājiem.
Hanavas DP nometnē, zi6o V.
Kofsts, UNRRA jait tuviki laiki i»-
kārtos pbčas dirbolcas. Vjsiem laf-vieSfem
tanīs bfis Jfistrfdi obligfiti.
Pēc darbnīcu iekārtošanas Hanavā
domāts nooīrganizēt ari amatniecības
skolu, kulPS telpu trfikuma dēl gan
varēs uzAemt jauniešus tikai no šīs
nometnes un no tuvākās apkārtnes.
Hanavas laltvieši domā iegiit lauku
saimniecību, kufā audzētu nometnei
nepieciešamtos dārzeņus. Latviešu ag-
,ronomu vadāmā saimniecībā jaunat­nei
sagādās ari lauksaimnieciskās iz­glītības
iespējas. Mūsu līdz šim vie­nīgā
lauksaimniecības skola Vācijā
kopš L decembra darbojas Alt-Ef-rādes
lielsaimniecībā pie Bad-Zege-bergas,
angļu okupācijas joslā. Sā­kumā
tā bija paredzēta vienīgi lat­viešiem,
bet tagad skolā uzņem ari
lietuviešujs un igauiļius. Mūsu agrono­mu
un citu lietpratēju vadībā skolā
pašreiz mācās 130 latviešu. H. Mi
Maz sporta interesentu, kaut gan UN­RRA
devusi volejbola bumbas, galda
tennisa piederumus un dažas citas
mums nepazīstamas spēles (J^ Orislis).
No Latvijas līdzatvestie audumi,
cimdi, latviskas rotas lietas, dailamat-nieku
darinājumi, gleznotāja N. Zvir­buļa
5 darbi, A. Lazdiiia un A* Ronīša
ar visprimitivākiem darba rīkiem
trimdā pagatavoti latviski sveētuft,
galda spuldze un pūra lādīte, — tas
viss šinī» dienfis bija redzams lat­viešu
darba skatē, ko Nēirdlingenā,
Svābijā, atklāja nelielās latviešu no­metnes
iemītnieki. Tautieši nebija
taupījuši pūles, lai izstādei pagata­votu
ari 4 etnogrāfiski pareizus tau­tas
tērpus. Krāsotas segas, meklēti
krāsaini diegi un dzīpari. Pat no Sar­kanā
krusta sainīšu siera kārbiAu
skārda A.Ķiplokai tautu meitu vai­nagiem
prata pagatavot saktasj slen-genes
un rotājumus. Skates Iekārto­šanā
daiiidz palīdzēja Latvijas sie­viešu
nacionālās Ilgas bijušās darbi­nieces
māsas Spīgelbergas. „Mg8 gri-bējāmi
p4irādīt, ka arī mazās nomet­nes
kō var," skates organizētājas M.
Gkarde un A. OzoliAa-Kdmina stā­stīja
ielūgtam „Latviešu Vēstneša"
pārstāvim. Šis nodoms tautietēm un
tautiešiem Nerdlingenā izdevies lie­liski.
Te daudz var mācīties ari mūsu
lielas nometnes (H, M.). —• Svarcho-fenas
nometne, Augšpfalcii, tautieši
savās ģimenēs uzAēmuši vairākus zē­nus^
kam vecāki palikuši Latvijā vai
ari nav neviena tuvinieka. Citas ģi­menes
uzņēmušās aprflpi arī par vī­riešiem
— vieniniekiem* Tautieši so­lās
tāpat gādāt par mūsu karavīriem,
kad tiem dos iespēju dzīvot kopā ar
visiem latviešu bēgļiem. Visā Augš-pfalcas
„Neunburg vorm Wald" ap­riņķi
5 nelielās nometnēs tagad mīt
pāri par 400 latviešu. Satiksmes grūtī­bu
dēt viiius neapmeklē ne latviešu
mūzikas vai dejas mākslinieki, nedz
ari teātfa grupas. Tautieši par ba­rību
garam tāpēc mēģina gādāt paši.
Svārchofenas nometne ievietota vācu
bij. darbadienesta meiteņu barakās.
Vienā no tām tagad darbojas latviešu
pamatskola, atvērta lasītava un mē­ģina
koris. No papes un dēliem uz­būvēta
skatuvite. Un paši iemītnieki
tagad grib spēlēt teātri. Topošās
teātra grupas dvēsele ir Nik. Subinš.
Dekorāciju gatavošanas talkā nāk Na­cionālā
teātra dekorators Ardis Vink-lers.
Pašreiz iestudē R. Blaumai'ia lugu
„No saldenās pudeles." Izrādes do­māts
rīkot arī mūsu apkārtējām,
tāpat mazām nometnēm, Visi tomēr
priecāsimies, ja mūs apciemos^latviešu
profesionālie māslinieki (V. Zirnītis).
— Latviešu skauti Augsburga 24.
febr., nododot svinīgo solījumu, uz­ņemti
vispasaules skautu saimē. Nāk
prātā senās dienas, kad pats biju
skauts. Toreiz bijām pašu mājās.
Svinībās piedalījās mūsu valsts prezi­dents
J. Čakste, Latvijas republikas
valdības ministri, skautu vecāki, drau­gi.
Ceļot rokas pret Latvijas karogu,
skautu acīs dega svētā uzticības
uguns, jo, kaklautu apsējis, vadītājs
ikvienam jaunam skautam bija teipis
neaizmirstamos vārdus: ,,Tu esi Lat­vijas
skauts." Tagad — trimdā manis
paša divi dēli deva svinīgo solījumu/
Līdz ar citiem latviešu zēniem viiii
kļuvuši par citu zemju skautu brāļiem,
savās sirdīs viAi ir un paliek Lat­vijas
skautii (Oto Krolls). — Mcm-mingenas
baltu nometnē Dienvidba-vārijā
skautu vadītāji A. Gailis un
P. Vīlips jau pag. gada oktobri sāka
organizēt latviešu skautus un gaidas.
Kopš 18. novembra vilSi katru rītu
nometnē uzvelk un vakarā nolaiž Lat­vijas
karogu. UNRRA's j55. vienī­bas
direktrise Ccrēila baltu skautu un
gaidu rīcībā nodeva 300 amerikāņu
karavīru aizsargkrāsas vilnas apģērbu
un atseviišļfu mājiņu nometnes skai^
stākā vietā. Latviešu skauti savai
Baltezera vienības mītnei bez tam ie­kārtojuši
plašu un apkurināmu telpu
blokmājas bēniņos. 4. febr. amerikā­ņu
armijas ģen. Uaits (White), iepa­zīstoties
ar Memmingcnas nometni,
sīki iztaujāja par baltu skautu va­jadzībām
un vadītājam P. Vīlipam uz­slavēja
to darbu. Pašreiz nometnē
320 skautu un gaidu, bet latviešiem
vien 121, To vidū lielgaidas, gaidas,
guntiAas, skauti, roveri un mazskauti.
Par vadītājiem darbojas vēl A.
ZvirgzdiM, Rozāns, V. Martinsons,
M. Benusa, Kleinberga un S. Spure
(„Vecais vilks"). — Turpat 6000 lat­viešu
lielajā Eslingenas kolonijā Vīr-tembergā
mīt arī rakstniece Aida
Niedra. Atpūtusies pēc pag. vasaras
smagajiem pārdzīvojumiem Tiringā,
no kurieneijviira ar visu ģimeni devās
vispirms uz Ziemelbavāriju, rakst­niece
atkal ķērusies pie spalvas.
Vīrcburgas latviešu mēnešrakstam
„CelŠ" vi64i uzrakstījusi stāstu. Rakst­niece
Irma Liepsala Eslingenā sāku­mā
nodarbojās ar žurnālistiku. Agrāk
Iznākušais Šejienes laikraksts „Dzin-tarzeme"
bija sācis publicēt viAas pir­mo
romānu Sieviete mēnesi' (L.S.),
dimM m mdi
Veronikai Strēļente
^i.asuddn
Kad ttļ ^avrvip nos^jies, zinlt
Esmu lielāks par nelgu naidu,
Viius mierīgi pasveicini
Ar smaidu.
Upes atvarā skatoties, raugi
Saprast ūdens svaidītu skaidu,
Tāda dzīve, un tādi ir draugi,
Ar smaidu, '
Latviešiem
Mēs visi vienos dubļos vārtījusies
esam
Un lapās nobālušās, kuf&m vārdu
nava,
Mēs savā gļēvuma un melu smaidu
nesam.
Aiz mums dim aizgājušu solu slava,
Poš bargi viesuli^ kas visus pelus vētī.
Un nokrīt putekli no sveša un no sava.
Bet Dieva klusumā, kas dziļi, dziļi
p5tl, ļ
Kad mokās kūpam mēs kā zeme, kad
ir lijis.
Skan kāda balss, kas biedina un svēti:
Cik gaišs tu, pats tai tumsas nakti
bijis?
Kultūras l^ondam
„Latviešu Vēstneša" izdevējs savē­mis
šādu L a ii i n g e n a s latviešu no­metnes
izglītības nozares, vadītāja
Dr. B. Jirgensona un kultūras fonda
kasiera K. Oša rakstu: „lzsakām
jums sirsnīgu pateicību par Lauinge-nas
latviešu nometnes kultūras fon­dam
ziedotām 500 markām. Naudu
izlietosim nometnes tautiešu kultūras
dzīves veicināšanai."
Mums zudis
Zonthofenas tbc slimnīcā Allgējā,
Dienvidbavārijā, 13. febr. no ievaino-
. umiem un austrumu frontē iegūtās
slimības — tuberkulozes miris lat­viešu
karavīrs A n a t o l i j s P a v-l
o v s k i s no Rīgas, kas bija dzimis
1905. g. 25. jDn^ijā. Mūsu dzirnteni
sargādams, vir.š mežu un purvu cīfiās
zaudēja veselību, pēc tam ilgus mēne­šus
bija piesaistīts slimības gultai.
Pie viAa kapa stāvēju es tikai viens.
Mēs abi bijām tālu, no dzimtenes un
draugiem. Viņam nebija 1 emts dzir-dēt
Latvijas brīvības zvanus. , ~
Ignats Blaževlēs, Tbc Krankerihaus,
Sonthofen, Allgau, Bayern
Mūsukāŗavīri
Trimdas gaitās priecīgākais bridis
mums visiem, šķiet, bija tad, kad la-,
sijām zii^u par mūsu bijušo kafavlru
atbrīvošanu anģlu okupācijas joslā un
Beļģijā. Tūlīt pēc nacionālsociālistis­kās
Vācijas sabrukuma tautieši sāka
meklēt ceļu mbsu pašu karavīru lik-te^
a atvieglošami un tiesiskā stāvokļa
uslabošanai. Latviešu Sarkanā krusta
pārstāvniecība Libekā, Libekas Lat­viešu
komiteja, LSK darba vadītājs
amerikāņu okupācijas joslā R. Lie-pinS,
Dr., A» Vaidmanis* kas nupat
atsacījies no LSK priekšsēi!^ pienā­kumiem,
aisevišļcās komitejas un no-metiiu
vadība visus šos mēnešus vis­iespējamākos
veidos lūguši, prasījuši
un gādājuši, lai mūsu bijušos kafa-virus
atbrīvotu no gūstekftu nomet­nēm
un lai vihi vsrčtu nokļūt atpa^
kal pie saviem tuviniekiem. Kopcju,
un tik bieži, likās, veltīgu pūliņu re­zultātā
tagad ŠI grūtā problēma jau
izkārtota tik tālu, ka franču un anghi
okupācijas joslā un Beļģijā kafavlru
jautājumu var uzskatīt par atrisinātu
mums pozitīvā nozīmē.
BeiģijI atbrīvojamie mūsu karavīri
iinis dienās sāk doties uz angļu joslu
Vācijā, kur caur 3 transttnometnēm
tiem iaua doties tālāk pie tuviniekiem.
Ar Šo brīdi mūsu kafsvīru aprūpes un
tiešajam palīdzības darbain jākļūst
daudz lielākam, kā tas bija līdz šim.
Beadarbibi un neapskaužamos ap­stākļos
pavadītie mēneši karavīriem
būs ttsspieduši savu simoģuViiriu vai­rums
ii vecumi, kas cilvēku izšķīrēji
istekme visam mūžam. Svarīga ir tie-iS
aprūpe — drēbju» apavu un citu
sepiactešamo mantu sagāde vai ik­vienam
ao vidiem, bet vēl svarīgāk ir
idvadlt atbrīvotos karavīrus darbā^
4ot vilkiem iespēju turpināt un pa­beigt
ieglitibu. 6o uzdevumu svarī­gumu
vienprātīgi atzina arī Latviešu
Centrālā padome, nodibinot Latviešu
bijušo kafavlru palīdzības fonda pār­valdi.
Tā darbosies pie LCK sociālās
nozares un turpmāk kārtos un vadīs
visu palīdzības darbu kflifāvīru un
vīnu ģimeAu apzināšanā un aprūpē.
Pārvalde, kā jau ziņojām, sastādās
no LCP ievēlētā priekšsēža un viAa
vietnieka, LCK Ievēlēta locekļa un
vietnidpa un Latvijas Sarkanā krusta
ievēlē® locekļa im vietnieka. Kafa­vlru
palīdzības fonda pārvaldes no­teikumos
teikts, ka LKPP ievēl savus
pilnvarniekus vismaz pa vienam katrā
mūsu emigrācijas velēšanu apgabalā.
Pilnvarnieku uzdevums ir apīināt un
saskanot sava apgabalā vietējo un no-met6u
komiteju un Latvijas Sarkanā
krusta pilnvarnieku un pārstāvju dar­bību
bijušo latviešu kafavlru un ģi-meAu
aprūpes zifiā.
Kafavlru palīdzības fondam līdzek­ļus
dos visi fondi un brīvie līdzekli,
kas radušies vai saglabāti no tautas
ziedojumiem kafaviriem, ienākumi,
kas rodas no LCP noteiktiem sarīko­jumu
ieņēmumu atskaiti jumiem, zie­dojumi,
mantojumi un novēlējumi
mantā vai naudā, dažādi ienākumi
un bijušās kafavlru pārvaldes sum­mas.
Kafavlru palīdzības darbam pa­redzētie
līdzekli,, kas atrodas nomet-nu
komiteju, LSK pilnvarnieku un
pārstāvju rīcībā gan paJdauti kafa­vlru
palīdzības fonda pārvaldes pār­raudzībai,
bet šo līdzekļu savācēji un
sadalītāji savā Ticībā ar tiem paliek
patstāvīgi, izņemot gadi jumus, kad
LKPP tam dod sevišķus norādījumus.
Visam latviešu emigrantu iestādēm,
orgaņiaiācijām m atsevišķiem tautie­šiem,
kas to spēj un grib. LKPP tiešā
vadībā vai vismaz tās norādījumu
garfi jjisoieda mat&H&lāi Ikultfirālfi m
visāda cita veida palīdzība mūsu ieV
spēju maksimālās robežās visiem at­brīvotiem
bijušiem latviešu kafavl-riem,
t.s. armijas, gaisaspēkuū
izpalīgiem un sanitārā dienesta perso­nām
un, protams, ari vinu gimeiiu lo«
cekliem. Kur vien tas iespējams, jā*
iekārto un jāuztur darbnīcas un citi
saimnieciski pasākumi bijušiem kafa-vīriem
nepieciešamo apģērbu, apavu,
protēžu un citu mantu izgatavošanai,
pārstrādāšanai un sagādāšanai. Kafā
cietušie kafaviri jāpārskolo labos aro­dos,
jāiekārto un jāuztur atpūtas na­mi,
sanatorijas un kafa invaīidu mīt­nes.
Bijušiem karavīriem jāsagādā
iespēja paplašināt izglītību ar priekš^
lasījumiem, kursiem, skolām im jeb-kiifā
piemērotākā citādā veidā. Lat­viešu
Centrālās padomes pievemtie
LKPP noteikumi nosaka, ka šīs pār­valdes
rīkojumi ir saistoši visām lat­viešu
emigrantu apgabalu, novadu,
vietējām un nometņu komitejām, Lat­vijas
Sarkanā krusta pārvaldēm, no­dalām,,
pilnvarniekiem un pārstāv­jiem.
Mūsu kafavlru stāvokia izkārto­šanā^
vērtējot pēc konkrētiem panā­kumiem,
LCK, latviešu iestādes un
atsevišlcas organizācijas līdz Šim vei­kušas
daudz, bet to var attiecināt vai
vienīgi Asa angļu okupācijas joslu Vā'>
cijā un ux Bdģiju. Amerikāņu oku­pācijas
josifi V&cijā šis lielais uzde­vums
bija atstāts LSK, latviešu ap­gabalu
un vietējo komiteju ierosmei,
kas, diemžēl, ņe visur bijusi vajadzīgi
aktīva un saslianota. To atži&a ari
LCP savā sanāksmē Hanavā, Grūts,
bet svētīgs uzdevums jāveic LCK jaun­ievēlētajam
priekšsēža otram viet­niekam
A« Kacēnam un visiem yiiia
pailgiem ^talciniekiem, kam neat-jācenšas
IcafagftetekAu nometnēs un
slimnīcās internētos latviešu kafavi-rus
reiz izdabūt brīvībā un atdot
mūsu emigrācijas kopējai saimei.
Amerikāņu okupācijas joslā, pēc
aptuveniem datiem, mūsu kafavlri vēl
atrodas apmēram 120 kafagūstektiu
nometnSs. Bavārijas apgabala Latvie­šu
komitejas vairākkārtējie iesniegu­mi
līdz Šim devuSi tikai vienu, un pie
tam īsti nenoteiktu, rezultātu «— sa­vemts
atbildes raksts, ka latviešu ka­favlru
atbrīvošana notiks pēc katra
gadījuma individuālas pārbaudes. Ja
izdosies mūsu lūgto atbrīvošanu
paātrināt, amerikāAu okupācijas joslā
zināmas grūtības sagādās ari kafavlru
izvietošana pa latviešu nonaetņēni.
UNRRA'ii; galvenais dltektors Frank-furtā
gari jau apsolījis pretimnākšanu,
bet atsevišķās vietās UNRRA's vadī­tāju
uzskati par atbrīvoto latviešu
kafavlru uzAemSariu DP saimē Ir ma­zāk
vēlīgi. Minchenē, piemēram, UN­RRA's
galvenā pārvalde paskaidro­jusi,
ka atbrīvojamie latviešu kafavlri
DP tiesības nevarot iegūt Bijuši pat
gadījumi, kad oficāli Jau atbrīvotos
kafavl:ru8 atkal aiztur. No EichStetes
nometnē aizturētiem, 20 bijušo kafa­vlru
no jauna vēl nav atbrīvoti. 11 no
vlAlemi ievietoti Hercbruchas nometnē
un 9 vinmieki pat vāciešu — bijušo
nacionālsociālistu partijas biedru ci­vilā
nometne, kur dsiVes apstākii tiek
daudz ko vēlēties.
Fraiiihi okupScljaa^^^^^^j^^
viešu pāirstāvju informācijas, visi lat­viešu
kafavlri jau atbrIvotL Franču
iestādes tos uzskata par pilntiesīgiem
DP* LCK rīcībā esošās ziias liecina,
ka Francijā patlaban atrodas 606 lat­viešu
kaila viri, visvairāk gaisaspēku iz­palīgi.
Tieši palīdzēt viiiiem Francijā
un kālijā mēs nevaram. Mūsu kafa­vlru
likieoi titf var kārtot tikai dip­lomātiskā
eelā, ko ari mēģina darīt
ar LiEttrijas mtiku ndutējlbu. Frai
ci jā atliecigāsļ iestādes lūgtas sūtīt
mūsu karavīrus vismaz uz Beļģiju, ļai
panāktu vi6u tālākatbrivošanu /vai
vismaz savāktu no atsevišķām kafa-gūstekAu
nometļnēm Francijā niūsu
tautiešus v'ienkopus. Latvijas sūtnis
Francijā Dr* 0. Grosvalds pūlējies in­formēt
kafavirus, lai lielā neziAa par
apstākļiem Latvijā un tuvinieku ļib
teni Vācijā tos rieietekmētu uz nepār­domātiem
soliem. ^
Kaut ari jaunnodibinātā Latviešu
kafavlru palīdzības pārvalde būs gal­venā
atbrīvoto kafavlru aprūpes kār-,
totāja, atsevišķām latviešu nometnēm
un kolonijām joprojām jārāda sava
iniciatīva; Labu piemēru rāda mūsu
tautieši Eslingenā, Virtembergā, kas
savākuši lielāku daudzumu drēbju, ve­ļas
un apavu. Otra latviešu apgabala
(Detraoldas) komiteja invalidu lietu
kārtošanu uzticējuši atv. pulkvedim
Ceplītim, kam padomā jo plaša in­validiem
piemērotu arodu apmācības
noorganizēšaha. Mūsu eslingenieši jau
gatavojas iekārtot kursus, kuros kafa
invalidi ar vajadzīgām priekšzināša­nām
vaŗēs; sagatavoties tautskolotāju
darbam. ^
M i i ceram, ka vismaz emigrantu
dzīves brīvībās vārti mūsu kafavīriem
drīz vērsies airi amerikāņu okupācijas
joslā- I Ceram/ ka; sagaid^^^
tautiešus ari no Francijas un Itālijas.
Vēlreiz pārcilāsitn savus bēgļu mantu
aainus, lld cil^ t^
kiuvuši, I un devīgu roku iesim tilļkā
jaunajai kafavlru palīdzības pārval­dei.
Drēbes, veļa, apavi un jebkāds
citāds ziedojunis bus ikviena artava
tautas kopējā ziedā, tautas kopējā
gribā palīdzēt un pateikties mūsu tē­viem,
vīriem, dēliem un brāļiem, kam
liktenis jau tik daudz nastu un smit-gurnu
licis nest mūsu kopējās taga^lb*
nes un gaišākas nākotnes labā.
^ HaHjs M i n d e n b^