Bavarijas Latviesu vestnesis, June 23, 1951

              9'23.155,;,
var
īsi
HAMBUUGi
Nanas centtu, E V , , ..
ļ pakāpeniski llkvM» N
M var strādāt, iekL'^M'
PS. otrā ieda'l! t >
P. un izvietos pa
- kas neslimS',2"ii..
;«mta jauna in, i 4 ?f
ļka izskrmētie, ka,,?:>
bas tikai tamdil i
fonā pirms 1943 'gV'"'^
varējuši pierādīt vf'i'^
iesniegt 5«sūi
" i tad, ja aobL^'
•var pierādu. Udz
" komisija, turijK^
.•a visi leģionāri kS7j
fonā pirms augšU"
Ml brīvprātīgie. kip?c
ionSram bija j ā p i e ^Z
gad sād« pieņ6n»iiin Z
U ka katrs leii<S,,'{^
ihzetB, bet JalROaplrf
I iestājle. leģioni b f f i
jSpierāda IRO. Sl i S
.tvaiteinkībaāiumz vleaģi iodntium, HkiSķ J
X formācijāffl. iBitWK
heta» IRO tomēr mķ^,
«ierosmes, bet katijui,!,,^
leģionāram, kas vJiji ^
su, jāiesniedz piiiudjkl
skatīs cauri.
apardes zieds
(Turpinājumi no 1. Ipp.ļ
rgenizācijās un citur spillis
U8. Un kamēr šie citi
kartisim ļidz galam, ka oiki
ir daudz vairāk cīlvlcķ
nekā tā vien, kas Slbirij»
m ļauj domās pievienolinā.
pulkam. Jāņugunis paceļait)
gadu simteņu pagājībai fajv
gan nav nekāda brīvības «>
tā ir gaisma, kas latvieša «ti
dzisuši nekad, un neapfe
bū« latvieši. Tā vieno Mu'
un staro nezināma nākotnei
kā simbols, kā mūsu
su sūtības un eksistencei!^
ums; tu 661 latvietis.
I vārda izaug mūsu tagaiiH
ņa. un pienākumi. Ta vp
kas pagātnē — būsim to
acionālās nelaimes gados b
ies. Un vispirmfl - pM
am cilvēku un nacioiiiljja
on, nevis tas lūgt. Šogad
etās pasaulē degs !atviekJi5'
( un daudzās vietās varbiil \k
;ti seno dziesmu vārdi. Bet p
\x dzīva, tā staro šurp no ne^-
laikiem un tagad vairik»
ad agrāk liek viņas gaiisl
mūsu īsteno papardes ziedu-rīvibu.
Mus pavada apzibi)"
isi, kas Jāņu nakti Hgo.h
opa visi — savās domSi.
^ Pāvils m
viņai bija visa pasaule, M^^ļ
erlines apkaimes milJJ
opusies parādījās vagonM^
•edē>a sarkanās mag^^^^^^^^^^
is. Tuvojās p r ^ ŗ j ^ ;
u traucās strādnieki ar
ču-mašīnas.
un apkalpotā]!, mm
. Viņa nesteidzas, m
oties Frīdricha ielas J 5
ilcieau ar savSm c l^J
n skrēja kā tramigsg
zigo Pļāpu Rīgas P est ŗ
Te abām cem^Jļl
ažādo precu nŗ^^^^^,
pirdzinājumu ^^^f'^p
savus podiņus zem
virmoja laudjs.
ku. kas P35ajaj"^.g,K
pvalkos, smagu Vi fcl
ku,
valkos, sni«yu — ^
ibarojis.- Kaaas
:elinieces devi. « j ļ , ;
ņī, tas atgadināj» ^asjolis
'utējušo vācu p.l
teli ietinus.es,pan '
yes dēļ V^r^^'^'S'^: «» vicu zemes s P ; ^ ,^
lu," viņa teica,")"; lanf-s
telpā kur atradSs pl
(un rakstāmgaļd^
n logs bija aizviŗ p
'ses pakavēties siD'
Sestdien, 1951. g. 23. jūnijā
„EUROPE IS COMING
MCSU UDZSTRADNIEKA VĒROJUMI CETURTĀ KANĀDAS
CIONALA SAIMNIECĪBAS IZSTĀDE TORONTO
KafflSr Korejā runā lielgabali un
(ļjplomātija cīnās ap Irānas naftu, Ka-nsda
pasaulei plašāk pavērusi savas
jjimniecībaa Jogu, sarīkojot pēc kār-ceturto
saimniecības Izstādi. Šo­gad
pirmo reizi izstādē piedalījās arī
Rietumvāclja, Izraēla un Meksika. Iz-jl'ādi
Kanādas eaimnlecības autoritā­tes
organizē kā slēgtu starp-miūin
sarīkojumu, un puibllkai tā
pieejama tikai dažas dienas.
ViiplMl šogad reprezentējis Ang­lija,
Kanāda, ASV un Holande. Vien­padsmit
dienās izstādi apmeklēja ap
^,000 talmnieclsku darbinieku no 50
valstīm. Lielbritānija^ 70 firmu repre­zentējis
galvenokārt ar rūpniecības
un tekstilizstrādājumu eksponātiem.
Kanāda demonstrēja savu ķīmisko
rōpnieclliu un tekstilražojurnus. Eks­perti
izteicās, ka 25 gados Kanāda v i -
ijs lalmnieclbas nozarēs nostāsies
blakus eavam lielajam kaimiņam —
ASV. Jau tagad A S V naftaii koncer-oui
vlHna r»Kanadas Irāna" — Alber­tai
bagStie naftai lauki. Uz salmnie-ciskās
Aatuves parādāt ar! Ņufaund-
Ieodi m Labradora, kuras cinka at­radnei
pārspēj visu lldiSinēJo patē­riņa
Kanāda K l zināms, cinku Kanā­da
eksports uz A S V .
Ļoti aktīvi savu* sialmnleciskos ra­žojumus
aizvien pratusi demonstrēt
Holands, dominējot ar mājsaimniecī­bas
kultūru. Liela piekrišana bija Ho­landes
baznīcu zvaniem. Tos 5 min.
laika atpirka Kanādas baznīcas. Rene­sanses
stilā bija iekārtots Itālijas
stends. Skatīt varēja mājsaimniecības
paraugražojumus.^ko eevišķi iecienī­jušas
Toronto turīgāko aprindu ģi­menes.
DažBfl stila mēbeles maksāja
lidz 40.000 dolāru, bet tās tomēr pār­deva
bez grūtībām. Stenda atsevišķā
nodalījumā varēja aplūkot krāšņos
izdevumui par lta)u mākslu un celt­niecību,
Rietumvācija bija izstādījusi
lieliko dīzeļmotoru Eiropā, ko kana-diell
atpirka par 25.000 dol. Uz šo
paraugu Vācija saņēma daudz pasu-tinijumu,
Vācu ražojumiem Kanādā
garantēts plaSs tirgus. Iecienīti ar!
slavenās Solingenas ražojumi: naži,
bārdas ikujamia asmeņi, iujammašī-alu,
t, t. Izstādīts bija arī Vācijas
b luTifn '^f'^'^ Renault mazautomo-
Kantr T'J''^'''' ^^^^^^^^ ^^^^^'0
nHD5U0. hbe'tt pF'r^an" cijā 1050^. ^^^^^^^ ^ s v
Austrālijas stendā skatītāju uzma-d
r h o i r ' ' ^ " ^ . ^ ' ^ ^ J ^ ^ ^^^J^^i^.
izvāri ^.^k^S^anaa principa un
m d ē j o t tās dabīgo aromātu. Ierīce
noder ari tējas vārīšanai. Vislielāko
Piekr sanu izpelnījās Kanādas Molso-na
alus darītavas alus paplātes un
^ Keefe 6 alus kau6i. pie kuru sten-aiem
drūzmējās simtiein cilvēku. Izsta-des
suvenīru izdalīšanā daždažādos
atveidos un izdomā sacentās vai katra
resā firma. Izcilākie saimnieciskie
uzņēmumi izstādes laikam darbā bija
saistījusi aktrises, mākslmiekus, skai-
6 uma karalienes un kovbojus. Kāda
ill^ Skotijas linoleja uzņēmuma
stendā man bija ,.jāreprezentē" Latvi­ja
kā vienīgā valsts aiz dzelzs priekš­kara.
Desmit dienās uzzīmēju 200 pa-saule
pazīstamu saimniecisku darbi­nieku
šaržus un ikvienam atgādināju,
ka tie ..Latvijas ražojumi". Daudziem
vajadzēja stāstīt par Latviiu un tās
ciņu ar okupantiem. 2ēl. ka man ne-mja
latviešu propagandas literatūras.
Viens otrs londonietis atcerējās Lat­vijas
bekonu, olas, sviestu un šoko­lādi
un izteica cerību, ka mazā Latvi-ja,
pēc atbrīvošanas no komunistu
virskundzības, atkal uzvemšot saim­nieciskus
sakarus ar Angliju.
Izstādi nevarēja salīdzināt ar Va-kareiropas
šāda veida sarīkojumiem
jo Kanādā vieu nosaka praktiskie ap­svērumi,
bet stils ir tikai blakus lieta.
Tāpēc izstāde drīzāk atgādināja vei­kala
logu. Eiropas garu un preču kva­litāti
jaunajā pasaulē iefiltrē vecā
kontinenta rietumi, par ko visvairāk
priecājas izstādes administrators G.
Bannermans, ka® pr^es konferencē
teica: „Europe is coming back. We
want her to com© back, and we are
going to help."
K a n ā d ā , Jūnijā.
SMUII pthita firi
(Belģiļas lepnumā
Brige Ir Beļģijas lepnums un viena
no skaistākām pilsētām pasaulē. Tā
8t8v stalta kā piemineklis par godu
viduslaiku celtniecībai. Pilsēta ar
vecām celtnēm un savām zvanu spē-ižm
mūs aizved senajā pagātnē, kad
\l vēl bija viena no vadītājām ostām
Rietumeiropā. 8. g. s. Brige atradās
pie Reijas upes grīvas, kas ar Zvana
līci bija savienota ar Ziemeļjūru. Bet
paisums no Lielbritānijas salu kra-gus
laukums ar Belfrida balles lepno
celtni. Senos laikos tā kalpojusi par
preču noliktavu un pārdotavu. 80 m
augstā astoņstūrainā tornī atrodas
Briges zvanu spēles. Skaista ir Bri-ges
rātslaukums ar 14. g. $. gotiskā
stilā celto rātsnamu. Blakus piebūvē
atrodas Svētās asins bazilika, kas cel­ta
12. g. s. vecgotu stilā. Ik gadu mai­ja
mēneša otrā otrdienā notiek pro­cesija
par godu Svētā Kristus asinīm.
Ielu stūros izlikti propagandas saukļi
un plakāti, kas aicina apmeklēt pro­cesijas
svētkus.
Ir saules riets — jāatvadās no skai­stās
pilsētas. Ietrīcas zvanu spēles.
Melodija kaut kur dzirdēta, bet kur?
— Zvani skandēja Hanzas pulsētas
dziesmu. Arī Rīga piederēja šai sai­mei,
tāpēc Brige latviešu bēgļiem tik
mīļa un viņas skaņas tik pazīstamas.
Izabela Aire
LAtVICil
A T V I J A
KAŅU NAMA MATE SEPTIŅAS
DĒLAS DIENAS VĒSTULE REDAKCIJAI
NO SAV. VALSTĪM
Ir starpība, starp sievietes dzīvi u n ! tādi sadalīti kā Eiropā. Drogu velka-darbu
A S V un Eiropā. Pamati m e k l ē - ; !u un aptiekas preces, kā arī rakstām-jami
jau tālās k o l o n i z ā c i j a s s ā k u m o s , : lielas, tualetes piederumi, pat modinā-kad
,.daiļā dzimuma" A S V bija maz.: t ā j : pulksteņi dabūjami kafejnīcās.
Mazliet jābrīnās tikai par to ka v i ­sādi
dzīve Amerikā progresējusi un
pārmainījusies, t:kai uzskats pret sie­vieti,
ar maz izņēmumiem, nav gro­zījies.
Pirmdiena ir veļas diena, ne reti
arī lietaina laikā. Ģimenēs, kur vīrs
5 un 10 centu veikalos dabūjams viss
— no adatas līdz kroņlukturim. Past­marku,
saldumu un dzērienu automā­ti
uzstādīti visur. Saldējuma patēriņš
ASV vislielākais pasaulē.
Svētdienas priekšpusdienā iet baz­nīcā.
Sprediķi daudz laicīgāki un —
priekšpusdienā mājās un kur šo dar- varētu teikt — arī jautrāki kS Eiro-lēni
un, °!^ļiņa
apkārtni. Uz ^ ^
pie durvīm r g ^ „ , ^
,ožu un tīru v*^»
sekos)
Slavenā Belfrida celtne BrtgS
^^iem, ar ūdeni un dūņām atnesa ar
smiltis. Pēc gadu simteņiem Flanderes
Province ieguva zemi, bet pasaules
slaveno Briges ostu aizstāja Antver-pene.
Mūsu Mīļās Mātes baznīcā redzam
J^iltelandželo slaveno Madonnu, kuru
J^īges tirgonis Žans Muskrons pārve-no
Florences par 100 dukātiem,
^^dā citā bazniciņā var apbrīnot van
^^ika Krustā sisto Pestītāju, Eizen-
°^anta Septiņu sāpju Dievmāti un
t^^buna Vakarēšanu. Burgundas Ma-ļ^'
j^s kapenē glabājas Briseles zeltkaļa
Pīta de Bekera oriģināldarbi. levēro-
J*^a ir arī 1743. g. celtā kancele. Sla­venajiem
gleznotājiem Janām van Ei-
^^21 un Ansim Memlingam uzcelti pie-
^^ekļi. 1945. g. Ansis Memlings Sv.
'ļ^Oa slimnīcai mantojumā atstāja sa-darbus.
Te sakopoti visi māksli-ļ^'
eka ražojumi, un slimnīca ir pati
ļ^^'ērojamākā Memlinga darbu krā-
^"^'6 pasaulē.
P'lsētas centrā atrodas vecais t i i -
latvtpšl
listadliticm daij-
DV organliācljal trūku­mā
oonākuiio tiutlnSu un
Invalidu aprlipel Araerikos
latvieši goda Iflikā saile-doju^
i 9410 dol.
Vilvokds, VlJkonalnā,
latvieši rosīgi diuboļas sa­biedriskā
laukii. Teātra
kopu vada P. OioU. dēļu
— J. Invelis, bet kori di­riģē
Vllclņ«l. Nodlbln.īļu-sles
skautu vienība Gauja V. Kisiniņa va-dfbā.
iK Mineapolē kop5 1908. g. dilvo tauUcUs
P GallņS, kas Minesotas univ«r8lt;llē ieguvis
divus ilnālniskus grādus: Master ot Mncatton
un Master of Lavr. Adv. P. Gaitiņš i?a§lalk
strādā par vidusskolas skolotāju
Flla(felfljflS latvle.5{u baptlstui draudio
ļōnila sākumā atskaUJās ui 50 darbības
gadiem.
* Filadelfijā Nacionālās luterāņu pado­mes
aizgādībā sarīkota skate, kufā
guvuši sevišķu alrlnlbu par
amatniecības priekšmetiem.
ic Toledii pamnrām veidojas latviešu kolo­nija.
Nodibināta lutcrāņo draudzes kopa.
it Illnolsas latviešu palīdzības biedrība un
Cikaaas latviešu klubs latviešu Invalidu un
neipdzigo albalslam Vācijā ziedoļļusl Jaun­gada
sarīkojuma atlikumu.
ir Clkagas apvienotā latviešu b?glu pa­līdzības
komiteja nolēmusi nākotnē ciesak
sadarboties ar igauņiem un lletuvlpstem.
Gēteborgas lalkrakjīts Gō-teborgs
HandeU- ©«I^ Sjō-farts
• Tldningen mūzikas
kritiķis B. Johaiasons sla­vē
latviešu mOiiķt Alek-
Sandru Vlnteru, kasi vada
Melndālcs naūiikas skolu.
Zviedru Kons^rtfōrenlng
padomes sarīkotajā solistu
konkursā piedaliļusles ari
latviešu pianisle Guna
Kurme, lipelnofies apsveikumvi, un uzaicina-furnruzstātics
ar solo priekšnesumiem
ķestra pavadījumā.
bu neveic algots cilvēks, veļas izžau-šanu
izdara vīrs. Amerikānis miesas
un veļas tīrībai veltī vairāk vērības
nekā vairums eiropiešu. Daudzi mie­sas
veļu maina ik dienas; veikalos
pērkami pat komplekti ar atzīmi:
pirmdienai, otrdienai u. t. t. Gultas
veļu maina vismaz divreiz nedēlā, bet
slimnīcās katru rītu. Veļu mazgā ti­kai
ar veļas mašīnām, pat visnaba­dzīgākās
ģimenēs. Laucinieki, ja nav
mājās elektrības, iegādājas veļas ma­šīnai
petrolejas motoru. Ar katru die­nu
kā veļas mazgājamās, tā žāvēja­mās
un gludināmās mašīnas moder­nizējas.
Firmas sludina, ka lēdija veļu
mazgājot var lasīt romānu.
Otrdienu parasti velta sanāksmēm
un mītiņiem. Arī tie ir īpatnējāki ne­kā
Eiropā. Ilustrācijas labad attēlošu
kādu baznīcas dāmu sanāksmi. Dāmas
ierodas limuzīnos, dažkārt pa ceļam
paņem kaimiņieni un draudzeni. Sa­nāksme
kāda privātā savrupmājā. Pie
durvīm viešņas sagaida mājas māte.
Virsdrēbes novieto augšstāvā, kādā
no daudzajām guļamistabām, uz gul­tas.
Tad dalībnieces sapulcējas vai nu
viesistabā, vai arī dzīvojamā istabā
un ēdamistabā. Paklāji un mīkstie
sēdekli ne visai moderni. īpatnējas
daudzās leļļu, spieķu, pīpju, kafijas
tasīšu kollekcijas, bieži līdz 500 ek­semplāros.
Sanāksmi atklājot, īsa
lūgšana, tad prezidentes, kasieres un
sekretāres ziņojumi. Dažādu mērķu
realizēšanai ziedo naudu. Ar to ofi­ciālā
daļa nobeidzas un mājas māte
p§zūd virtuvē, bet kāda no dāmām ie­vada
spēli vai kādu sacensību: kura
no 3 veļas knaģīšiem visvairāk ieme­tīs
piena pudelē, kura uzminēs kon­fekšu
skaitu celofāna maisiņā, kura
uzzīmēs skaistāko Ziemsvētku veci
u. t. t., u. t. t. Uzvarētājai pasniedz
godalgas — ziedus, aploksni u. c. Pēc
tara mājas māte ar palīdzēm izdala
trauciņus ar saldējumu, pudiņu, cepu-miem,
punšu. Ēdot pārrunā spēli, jo­ko,
smejas, skaļumā daudz neatšķiras
no 15 g. jaunatnes ,,triekumiera".
Trešdienās ir vakaru dievkalpoju­mi
visu konfesiju baznīcās. Tepat
2 q. nodzīvoti ASV, bet nav gadījies
sastapt amerikāņu ģimeni, kura ne­piederētu
kādai draudzei. Ticības un
valsts lietas šķirtas, skolās to nemā­ca,
bet lielais baznīcu skaits A S V
nepārprotami liecina par amerikāņu
reliģiozitāti. Baznīcā neiet melnās
drānās, kā tas notiek vairums Eiro­pas
valstīs. Dāmu apģērbi te inirdz
visādās krāsās, mākslīgie ziedi pie
krūtīm un cepurēm. Arī kungi, pat
ziemas laikā, tērpjas gaišos uzvalkos.
Balta apkaklīte visiem obligāta, tā­pat
kā dāmām cepures.
Ceturtdiena atkal ir veļas diena,
bet vakaros parasti iet uz kino. Fil­mu
kvalitāte dažāda. Kā labāko no
redzētām jāmin Zanu d'Ark, kuru da-žos
štatos aktrises Bergmanes deļ dā­mas
solījušās boikotēt. Filmas izrā­des
laikā dzirdēju amerikānietes rau­dam.
Skatītājiem arvien kas ēdams
roka, pa lielākai daļai Pop corn, spe­ciāli
sagatavota, grauzdēta kukurūza.
Protams, ka iesaiņojums un vi/5s lie­kais
noslīd turpat zem sēdekļa. Kino
Amerikā samērā daudz, tomēr mazāk
nekā baznīcu. Daudz arī krogu, bet
2 gadu laikā ielās esmu sastapis tikai
3 iereibušus vīriešus un 2 sievietes.
Piektdiena veltīta mājas ģenerāl­tīrīšanai.
Tad saaicina talkā algotus
palīgus un liek darbā visāda veida
putekļu sūcējus. Amerikānietes dzīve
norit mājā, tā to kopj un tīra katru
dienu, bet piektdiena ir galvenā, taču
tomēr tikai līdz slieksnim. Laukos pa­galmu
kopj vīrs, vai kāds strādnieks,
pilsētu savrupmājas speciāli algots
cilvēks, īres māju iemītnieki — atkri­tumus
atstāj uz ielas. Mājas apkārtnē
izmētātas kārbas, papīri, aplauzīti
krdmi un kociņi labsajijtu nebojā.
Ja bērni kāpelē un aplauž kociņus,;
māte mierīgi noskatās, bet neaizrāda.
Lauksaimniece nerūpējas par sakņu
' dārzu, govīm, cūkām, bet istabās
' priekšzlniicia kā:'il)a un tīrība. Reiz
j noskdtijos. kā kaimiņiene dārza ,.strā-pā.
Dievgalds reizi mēnesi. Baznlc8
vienmēr svaigi ziedi^ kurus sagādā
kāds draudzes loceklis sava mirušā
tuvinieka piemiņai. Pēc dievkalpoju­ma
tos aizved uz kapsētu. Pusdienā
tradicionālais cāļa cepetis, pēc tam
brauciens uz kādu sporta sacīksti,
jūrmalu, bet vakarā atkal dievkalpo­jums.
Tā paiet amerikānietes laiks ne­dēlu
p5c nedēļas, un šl ierastā, nemai­nīgā
kārtība Ir viena no atslēgām,
kā palikt jaunai, svaigai, priecīgai.
Amerikāniete vienmēr izskatās svai­ga,
drēbes tīras, gludinātas, jo ko ne­mazgā
veļas mašīna, veic daudzās tī­rītavas.
Tērpu un kostīmu katrai va*-
rāki duči, lai varētu mainīt ik dienas.
Nevienā mājā nav drēbju skapju, to
vietā iekārtotas atsevišķas istabiņas,
vai ari sienās iemūrēti nodalījumi.
Drēbes pa liel&kai daļai ir vienkārša
auduma. Mode un gaume pieskaņota
Parīzei. Matus iecirto un lūpas krāso
jau pamatskolas pirmajās klasēs. Bal­lēs
meitenes ierodas vakara tērpos.
„Higbschoor' beigusi meitene ir apm.
15 g. veca, prot sevi gaumīgi krāsot,
prot pati sev pašūt tērpu un veikli
vada automašīnu. Kura līdz 20 g. nav
apprecējusies, jau skaitās „vecmeita".
Valters Zirnītis
Par Cikagu un turienes latviešiem
NO MOSU REDAKCIJAS ASV
Čikāgai vairs gan nav tā bēdīgi sla­venā
pievārda, kāds tai bija pirms
gadiem 20 vai vairāk, kad, cik toreiz
pēc avīzēm uzzinājām, gandrīz vese­lus
pilsētas rajonus pārvaldīja gang­steru
bandas, taču šo 4 miljonu pil­sētu
vēl arvien uzskata par noziedzī­bu
un tumšu veikalu galveno centru
ASV. To liecināja nesenā speciāla
kongresa komisijas izmeklēšana, tas
manāms ari no avīžu ziņojumiem, Vēl
tagad gadās, gan samērā reti, ka Č i ­kāgā
dienas laikā pircēju pilnā vei­kalā
pāris pārdrošnieki nolaupa kasi,
pēc tam uz ielas izlaužas cauri pār­steigtam
pūlim, tiek galā ari ar poli­cistiem,
ielec kādā tuvējā mašīnā un
pazūd. Arī mazākas bankas pilsētas
nomalēs un apkārtnē pagājušā ziemā
ar labiem panākumiem apciemoja A l -
kapones aroda mantinieki. Attiecīgu
žurnālu un laikrakstu pielikumu k r i -
rainālstāstiem Cikaga vēl arvien i i
galvenā vielas devēja.
Taču šie notikumi vairs nav tādi.
kas sevišķi nodarbinātu čikagiešu
prātus Un traucētu viņu ikdienas dzī­v
i , tāpat kā viņi neuztraucas daudz
par netīrajām ielām un apstādīju­miem,
par saules brāļiem, kas dažos
rajonos ari ziemā sastopami ik uz
soļa, un savdabīgi interesanto ,,uteni"',
kāds nez' vai vairs būs atrodams kā­dā
Rietumeiropas pilsētā. Tās visas
ir ēnas puses, kas pilsētai piešķir sa­vu
Ipato seju.
Bet, no otras puses, Cikaga ir pilsē­ta
ar milzīgu rūpniecību, dzīvu tirdz­niecību,
dzelzceļa mezglu un neskai­tāmiem
birojiem, kur visur vajadzīgs
simtiem tūkstošu darba roku un kur
algas čeks nedēļas beigās lielāko
tiesu rāda vairāk dolāru nekā citās
tuvākās un tālākās pilsētās. Tāpēc
arī skaitļi, ko raksta uz čeka — un
ne lielpilsētas uguņi — Cikaga pie­vilkuši
krietnu skaitu latviešu ieceļo­tāju,
kuru sākotnēji tur nebija visai
daudz. Viņi saplūduši no apkārtējām
mazpilsētiņām, bet laba daļa mērojusi
tālāku ceļu no Misisipi, MisūrI, Aijo-vas,
Kenzasas, Teksasas u. c. statu
lauksaimniecībām. Tagad Cikaga vēr­tē
ap 6000 latviešu, agrākos ieceļotā­jus
ieskaitot, pie kam viņu skaits vēl
arvien pamazām aug, tā ka šeit pēc
Ņujorkas pašlaik ir otrs lielākais lat­viešu
centrs ASV.
Veco ieceļotāju vidū, kas savu va­lodu
pa daļai vēl saglabājuši tīri
laikā muti aizdailjusi ASV valdības
stingrība komūnijttu pieskatlSanā pa­šu
mājās, bet citam acis atvēruši
jaunie ieceļotāji. īpašu pārsteigumu
gan piedzīvojusi kāda tautiete, kas
pirmajā laikā it sirsnīgi uzņemta savu
agrāk ieceļojušo radu mājā un dzim­šanas
diena, lai viņu sevišķi ieprieci­nātu,
apveltīta ar lielisku dāvanu —
Staļina ģīmetni. Ar to tad arī ceļi
šķīrušies. Stāsta arī, ka kādam amat­vīram
glabājoties mājā Kircbenšteina
pateicības raksta noraksts par drē­bēm,
kas sūtītas uz Latviju pēc kara.
Pati par sevī šī palīdzība dzimtenei
jau nav peļama, tikai loti Jāšaubās,
vai sūtījumus saņēmuši tie, kam tio
bija domāti. Kircbenšteina pateicība
tam ir vismazākā ķīla.
Gadās arī savdabji jauno vidū, gan
citādā ziņā nekā Iepriekšējie. Tā
tautieši stāsta par kādu mācīlaju kas
divi ar sievu apdzīvojuši ērtu čelr-islabu
dzīvokli, bet, nerunājot nemaz
par uzņemšanu, nav pat ļāvuši tajā
kāju spert nevienam tikko iebrauku­šam
„bezpajumtniekam" padoma pa-prasīšanai.
„Ko jūs domājat," reiz tei­cis
šis augsti mācītais vīrs, „man Lat­vijā
N. draudzes mācitājmājā bija
astoņas istabas, otrpus ceļa sievas
mājā sešas, tātad kopā četrpadsmit,
un te jūs brīnāties, ka man tikko ar
četrām pietiek."
Sajā sakarā nāk atmiņā mana tēva
stāstījums par kādu vācu mācītāju,
vārdu vairs neatceros, kas tūliņ pēc
1. pasaules kara bija teicis no kan­celes
Jelgavas Sv. Annas baznīcā:
„Mācibas mums visiem vajadzēja, bet
nu bija drusku par daudz." Taču, kā
par brīnumu, no pagājušajiem vēl lie­lākajiem
pārmācību gadiem dažam
tomēr mācības bijis par maz.
Paldies Dievam, šis gadījums no­raksturo^
latviešu vairākumu, un tam
pretim stādāmi neliekuļotas sirsnības
un savu ērtību pieciešanas piemēri un
arī materiāli upuri saviem tautiešiem
nebaltā stundā. Tas nekādā ziņā ne­met
ēnu uz latviešu mācītajiem vis­pār,
kuru Cikaga ir kāds pusducis, un
kuru dzīvajam vārdam baznīcā klau­sītāju
allaž ir diezgan. Draudžu lietās
un ap mācītājiem kādu laiku gan no­tika
diezgan karsta domu Izmaiņa un
labāku izeju meklēšana, bet nu jau
šie baznīcu strīdi — laikam tād« pa­bāls
mantojums no dažas nometnes
svaigu, un no kuriem dažam pieder Vācijā — ir galā. Sākumā vajadzīgs
arī uzņēmumi, atrodami arī tādi, kasl.^^f^s nostabilizēšanās posms vai, la-vēl
joprojām „dzied paradīzes putnu
balsis" un stūrgalvīgi tic, ka kādā
zināmā pasaules malā valda vēl ne­bijusi
brīvība un labklājība. Taču par
laimi dažam no šiem īpatņiem pēdējā
bdk sakot, vētru un dziņu laikmets,
īpaši latviešiem, lai tālāk viss ritētu
kārtībā un saticībā. Tas arī ir dabis­ki
un cilvēciski. Arbo
ASV, Jūnijā
Pie jaunamtraliesicm iet ari ia
KAILA LĒDIJA MELBURNAS IELAS
VĒSTULE NO AUSTRĀLIJAS
C:lvēki brīnījās
Melburnā plosī­jās
auksts vējš un
lietus, kad St. Ķil­das
rajonā bez ne­viena
apģērba ga-balina
pastaigājās
blonda, slaida dā­ma
— Glorija Ke-ningliema.
un plātīja rokas.
radās apģērbusies, bet — melnu aci.
Atbildot tiesneša jautājumiem, apsū­dzētā
teica, ka iedzērusi kopā ar da­žiem
jaunaustrāliešiem, bet tie kļuvu­ši
nepieklājīgi: „Tad es steidzīgi vi­ņus
atstāju.'
Tiesnesis beidzot prasīja jautāju­mu,
kuru publika zālē gaidīja jau
sen: „Bet kur tad Jūs pazaudējāt sa­d
ā j u " . Cigarete mutē un trauciņš ar vas drēbes?" Glorija stostījās. „ E 8 . ..
kāršu pupam rokas. ļ lēdija ne sevišķi stabilā solī devās! eg — iedzēru," un tas bija viss,'ko tā
Sestdiena ir iepirkšanas diena nā-ikada ēdienu v€:kala virzienā. Tā bi- \^\Q^
kamai nedēla;. Tā notiek lielajos! ja Glorijas laime vai nelaime, ka
, , A . P. super marcet' veikalos. lenā
kot katrs paņem stumjamos ratiņus
un apstaigā sto:idu pēc stenda. V e i ­k
a l ā dabūjams viss saimniecībā vaja­d
z ī g a i s : piens, siers, gala, zivis, m a i -
laime vai
drīz klāt piesteidzās policists. Tas aiz­mirsa
kautrēšanos un jautāja: ,.Ko Jūs
šeit darāt?" — „Tā ir mana darīšana.
Es neprasu Jūsu palīdzību, un ne­traucējiet,
lūdzu," atbildēja gājēja.
konzervi, augli, dzērieni, sakņu ļ Policists tomēr iecēla Gloriju siltajā
prasīja, kur atrodas
Spriedums: Glorija sodīta ar 2 mār­ciņām,
vai, nesamaksāšanas gadījumā,
10 dienām apcietinājumā.
v i s d a ž ā d ā k i e izstrādājumi cran svai­gā,
gan konservētā, gan s a l d ē t ā cu­kurotā
un sālītā veida. Elektriskais
s k a i t ļ o t ā j s reģistrē pirkumus. Daži
maksā naudā, c:'i čeko^. Iepirkumus
>3i:ek l.e-as papīrd
tas nov:e: 3 msMna.
automašīnā un
v i ņ a s drēbes.
Ddma pateica vietu. Auto virzījās
uz turieni un atrada drēb'^s kāda
j a u n a u s t r ā l i e š a dzīvoklī.
Kči G l o i i i a par d ī v a i r o pasta'aāša-
Augšējaia „5tāsUņš" ir burtisks tul­kojums
no Sidnejas laikraksta Sundav
Telegraph. kur keitru svētdienu pāris
lappušu veltīts :n^cres'-in'tākiem noti­kumiem
Austrāiijas tiesu zālēs.
..Gods, kom noels nākas" —• jaun-dus'
r a i i c s i ic]oh .appusēs iekļūst sa-mē.'
d biezi. Am. Sm*
l : un
i ; f !
l ' - . ļ i
s m4
II
it
4i
4
i
i
'4 ^
I
l i i i *
2'V
mii
'i
ļ. 1 fi-ii
5 I ?