Bavarijas Latviesu vestnesis, June 23, 1951

              • «Inu n ' "'
P*g- nedēļas btiff^'f
I beigām. iCflL^"''«^i'!
ļvot vēl p r i e f f M
k«ri" Gimbela pref^u.
|2i ^ŗl^ grāmatai
^a^Cīēma kādas ZJ^^^
sniedzot izcilo ordi,?
l informēja, ka. mku^ļ
f i . viņai lurpmžk vlrlib
kūpstot viņam roku
Kaut gan laikiakiti f^.,
I VScIiai nHtkirlA^.
mura rakstiem w UM
liskās vftliu partiju ^
piedzimusi tieii Ilgots
I angļu Ārlietu iinii|n<«
Ina joprojSffl paiikiui £
lotiji iBigl bojIU ID^
Walke. 26 komindii i>
ilu. Eksplozijai cļlouii -
iltiiei iemltiiekl
ļgunsgrēkft Montieili
pledztjBuil Svēts Jiļi H»
[Abas meitenes, kas Hr^
bfi, ir veselīgas tu WTO!-
p irstu konstatējiuu, «itt
ļ)tras ar opericijai paU^jh
IfinlJSoB |ftU}lctikii!tf'>
Icijā palielinits BO
ttnu Rietumvlciji M
\7. jūnijā. Litri pieu tīfii
m RielUfflvScija pi}. !!^
Grieķija, Dāniļl, Holiiii
jllegtiil lebriBkt Loslsii
taņotajam franihi atostsi:-
Kirl.
jiinek]i aziiidfinoZliBt!
[Kirkenesā denlonstridjl) il-ivotāji.
ļlrāUtati ptivllrojuii S«iiM
BS pievienoliei Eirop»
ri pierobeža noSivuļi U^*
irgu.
Iļu Pravdi BelevlitoJot
raidītājs angļu JiliertJ'
im. pamatojot lavu norifr
adomju presē neeiol
Ija Siv. valiai darllot
UegSlitāti.
nēku virspavēlnieka !«• '
: Ģenerāla vecn.8« « '
[elojis 1733. g. no Lielji^*
kārvalde. ^t^^^^'^^A^.
fbezlogu telpas, pie»^»^;
L visus slimniekus 0^
tu. SI b^logu tillj
i , ar sevišķi bieilm''^^'
kijā. lai V^'^fT. V
uz ASV, saskaņS «
Liegusi studento
Vēl nesen m^l,,
bentu lielu
Uvainotiem r M » "
fas ārsti. .g^
Ls. kas pSrdSvēti un
Kāju eskadrā.
šas amerik50«
jfiibā s^si^i^'^^;
henes biskap l» j , , .
katoļu svStSj «''^.^i,,liJi
llumu tvert»»
UTVIA
latvlan Ncwspāper
Vf 48 (492)r June 23, |«51
B«hli«ber; Vilis Janums, Augnst-
Zih Detmold, Lager, Germany.
Phone Augustdorf 02.
Bditorial and Business Offic«:
/!raf«na8cbau, Obb., Regierungs-lager,
Geimaiiy.
fT«!A Office: 187-16, nioti Av«.
ct Alban». L N. Y.. Phona VI
V'rtn Subscription ratM USA:
$ 2 . - or 1.50 monthly.
printer: Weilheimer Druckeref,
" m b H , Weilbeim/Obb., Germany.
Pubi "tvice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor «- IRO. lATVIAN KEW5PAPER
Nr. 48 (4921
SMtdleo, 1951. g. 23. iOnijā
Iznāk trešdienās cn sestdienās
Izdevējs: Latvieiu Ceiitrfilfi Ko-toiieļa.
Galvenais redaklois: Mak­sis
CuUUs, galv. red. vietn V
Lesiņl. Redaktori: G. Grlnbergs.
P. Klans, E Miesnieks. L. Svarcs
Apaāda saimniecības vadītājs H
ZĀgars. Apgāda un ledakcijaf
adrese: ft3b) Grafenaschau. Obb..
Lager. ASV led&kc. vad.: A Klāv-tons.
319 N. 22nd Ave W. Dulmh.
Mmn., USA. Austrāliļas redakc
vad.: A. Smits, 18, Unden Ave-nue,
VVeadouree. BalUrat, V i c .,
Australia.
„Mčs prasām f aisni
latviešu iauf ai
ļjlujorkas gubernators Djuijs izsludina i6.)mijn
par Baltijas valstu brīvības dienu
14. JŪNIJA ATCEliES SVINĪBAS EIROPA UN AMERIKA
Iespaidīgi lAnjla atceres sailkojumi notikuši visās brivis oēsaoleā
Ti!itl8, kur vien patvērumu atradusi kāda lielāka Baaijas tSieku
p,, ASV levlšķl plašas sanāksmes notika Ņujorkā unTīšingS
r^Sav. valstu valdības pārstāvjiem, BaltlJaJ valstu sOlZ'rneaMedt
10 organiraciju vadītājiem. Ņujorkas stata gubernators Djuijs, kas ASV
preHdesta vēlēšanās bija Trumena nopietnākais pretkandidāts un pazīstams
tf UVU kraso pretkomOnistisko nostāju, izsludināja Ņujorkas štatā 8 ia-fijjii
par Baltijas valstu brīvības dienu. Londonas Biltljas padomes rīkoto
milkimi atklāja un vadi «Britu Eiropas brīvības līgas priekšsēde Atolas
iffcogiene, bet Parlzea latvieši bija pulcējušies Blietes baznīcā
Jao 13. JllnIjS Ņujorkas laikraksti
biļa publicējuši Tomasa Djuija pro-klamiciju,
kuŗS gubernators sava šta­ta
iedzīvotāju uzmanību p i e v ē r s a Bal­tijas
valstu liktenim un š o taulu cie-ianSm.
Proklamācijā teikts: „Jūnijā
paiet 11 gatiu kopš Pad. savienības
neprovocētās agresijas Baltijas valstīs
Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā a r ī
10 gadu kopš sākās n e v a i n ī g o igauņu,
latviešu un l i e t u v i e šu tautas piederī­go
masveida deportācija uz komunistu
vergu darbu nometnēm SibirijS. Pie­vienojoties
A S V brīvības deklarāci­jas
principiem, Sav. valstu valdība un
tauta nosoda padomju v a l d ī b a s slep­kavīgo
rīcību un konsekventi attei­kusies
atzīt Baltijas valstu iekļaušanu
Pad. savienībā.
Ņujorkas štata iedzīvotāji augisti
vertfi sasniegumus, k o Baltijas tautas
pievienojušas kultūras mantojumam
un attīstībai musu štatā, s ā k o t ar 17.
g. simteni. Lietuvas, Latvijas un Igau­nijas
tautas kopš gadu simtiem varo­nīgi
cīnījušās pret iebrucējiem un
apspiedējiem. Tās n e s u š a s lielus upu­rus
par brīvību un demokrātiju, un
viņu gara spēks ir nesalauzts. Tādē}
ir lietderīgi, ka Ņujorkas štata pa-valstnieki
izsaka «avu dziļāko līdz­j
ū t ī b u J ! m verdzinātām tautām un at­k
l ā t i pauž pārliecību, ka tās drīzu­mā
atbrīvos no a p s p i e s t ī b a s un atgūs
savu brīvību. Tādēļ es, Tomass E.
Djuijs, Ņujorkas štata gubernators, ar
šo proklamēju sestdienu, 1951. g. 16.
j ū n i j u par Baltijas valstu brīvības
dienu un ieteicu tās c i e n ī g u atzīmē­šanu
visam i e i n t e r e s ē t ām grupām, or­ganizācijām
un a t s e v i š ķ ām personām."
Sevišķi liels apmeklētāju pieplū­dums
bija Baltijas tautu kopīgajā 14.
j ū n i j a atceres sanāksmē Ņujorkas
Kārnegīholā 16. j ū n i j ā , kur p l a š u ru­nu
teica Latvijas sūtnis A S V Jūlijs
Feldmans. Ne mazāk iespaidīgs bija
Vašingtonas latviešu biedrības aizve­sto
piemiņas dienas sarīkojums 17. jū­n
i j ā Augustana zviedru ev. lut. baz­n
ī c a s zālē. Arī šajā sanāksmē runāja
s ū t n i s J. Feldmans. Bez s ū t ņ a tajā
vēl piedalījās latviešu draugs un lab­v
ē l i s A S V kongresa loceklis 0. K .
Armstrongs, A L A s valdes priekšsēdis
prof. Dr. P. Lejiņš jun. un p ā r ē j o Bal­tijas
tautu organizāciju pārstāvji.
Sūtnis J, Feldmans nolasa
deportētā liecību
Savā runā Kārnegīholā, Ņujorkā,
Jiltnis J Feldmans 1941. g. n a k t i no
13. un 14. jūniju apzīmēja par draus­mīgāko
latviešu tautas tūstošgadigajā
vēsturē, kad bruņotā okupācijas vara
pēc iepriekš izstrādāta plāna, bez kā­das
apsūdzības vai tiesas sprieduma,
izrāva no mītnēm mierīgus iedzīvotā­jus,
nesaudzot vecus un b ē r n u s , un
nosūtīja uz tālajām padomju koncen­trācijas
nometnēm. Sūtnis tālāk rak­sturoja
drausmīgos apstākļus, kādos
notika deportācijas, kur m ā t e s centās
izsviest caur aizrestoto vagonu logu
Mvus zīdaiņus, cerībā, k a tos k ā d s at­radīs
dzelzceļa malā un p a g l ā b s no
JvarlfaKals tsuma
t Pad. savienība trešdien atbildot sabied-
'oto notām, paziņojusi, ka tā gatava ārlietu
•Inlitro konferencē runāt par savām līguma
«Hi«kimlm ar komunistisko Ķīnu un Eiropas
Mtelltu valstīm - PoMju, Cechoslovaklju, Ru-
•inlļn, Bulgāriju, Ungāriju un Somiju. Bet
J* joprojām pastāv, lai 4 lielo apspriežu
wbi kārllbā uzņem Atantlka paktu un ame-atbalstu
punktus Eiropā un Ailjā. Tā-
Ml Pad. savienība vēlas Parīzes vlcemlnliitru
konierences turpināšanu.
* Sav. valstu krimlnālpoUclja trešdien ap-
^•Mja 17 vadošus komunistus, kas apšu-lēzvērestibā
pret valdību. Vispār pē-
J^jii divi nedēļās kopš Augstākās tiesas lē-
«"iffla. kas atzina II ASV komunistu partijas
'•«iltājus par vainīgiem pretvalstlskā sarvē-
"^««IbS, Sav. valstu krimlnālpoUclja (FBI)
J«)oikā, Vašingtonā, Pitsburgā uc. lielākās
ASV pilsētās Jau apcietinājusi 40 komunistu
'•doņus. FBI „melnajā sarakstā" ir vairāk
J««i 12.000 komunistu vārdu, kura apcietina-iiau
»M sagaidīt vistuvākā laikā.
* Pieaugošais gaisa kauju skaits Korejā,
ļ* «I vIspāTēJals komunistu aviācijas rosi-
JJ» pieaugums, liecina par Ienaidnieka nodo-
[upmaK - , m J ļ ' * «alauit UN gaisa spēku pārākumu.
«kflū ^ ^ ' ^ I aviācijas masveidīgus uzbrukumus r^^" nr*.aonā. A S V ^ . , M | "^da tuvākā laikā. Dažās dienās nolriek-
'^'!"p^uma i^SJ^'^Sll I ? ^'^^"^^'^^ lidmašīnas. - Kopš Creš-ne
I J**^*» liņēmuma stāvoklis izsludināts Dien-
'J*o^«Jā, Jo baidās, ka Korejas kara iz
drošas nāves deportējamo vilcienā.
Vilcienos aiz bada, slāpēm, karstuma
un citām mocībām daudzi mira jau
Latvijas robežās, bet ir zināms, ka
v i l c i e n i bija ceļā 2—3 mēnešus.
„ ī s t ā s mocības tomēr s ā k ā s koncen­t
r ā c i j a s nometnēs," tālāk teica sūt­nis.
.,Kas gan l a b ā k var t ā s a p r a k s t ī t,
kā paši š ī s d r a u s m ī g ā s traģēdijas da­lībnieki.
Manās rokās ir apraksts, ko
saņēmu pirms dažām nedējām no kā-da
Latvijas pilsoņa, kas tagad dzīvo
Telavivā, Izraēlā. Arī viņu deportēja
no Rīgas drausmīgajā 14. jūnija naktī
un nosūtīja uz Sibiriju, ievietoja kon­c
e n t r ā c i j a s nometnē, p r a t i n ā j a un mo­cīja
un pēc 8 mēnešiem paziņoja v i ­ņam
N K V D aizmugurisko spriedumu,
ar kuru tas bija notiesāts uz 5 gadiem
nometināšanā tālos ziemeļos. No tu­rienes
viņam 1942. g., uzdodoties par
Polijas pavalstnieku, izdevās nokļūt
Polijā un v ē l ā k uz Izraēlu."
No pieminētās vēstules sūtnis J.
Feldmans citēja nedaudzus teikumus,
kas klausītājiem visā drausmīgā kai­lumā
pavēra deportēto postu:
N o k ļ u v ām koncentrācijas nometnē
1941. g. a u g u s t ā . No Latvijas vien bi­j
ām ap 1200 cilvēku, no tiem 20 proc.
žīdu. Jau septembrī s ā k ā s salnas. Mūs
s ū t ī j a meža ciršanas darbos, strādā­j
ām 10 stundu dienā. Mums visiem
bija tikai vieglas vasaras drēbes, bet
t e m p e r a t ū r a driz nokrita līdz 47 grā­diem
zem nulles. Daudzi aizgāja bojā
salā, liels procents mira no s a a u k s t ē -
(Tuipinājums 2. Ipp)
6c
1$ uc,
Cļl 8 kar»""*''
ļetinSjuSns P* ,
ts.
- gada dienā — 25. lūnijā varētu no-
•^^^ Jioaūnlstu nemieri.
t J iM ^^'^'las slepenpoUclja, piesardzīgi vēr-
^1 apstākļus, pieļauj varbūtību, ka paiu-joglu
diplomāti Berdžess un Meklīns
K3H ^"*^erP«nI «r ^ i d u padomjl kuģi.
i h i J *^9«tāks beļģu policijas Ierēdnis pa-
B3k» r' ^^^as aizdomas pastāvot jau 11-
bet apstākļu noskaidrošana vēl
ti«ffl'' P*^*'9*a Pec ,,labl Informētiem avo-
^arselonas ziņoja, ka abi diplomāti
5«vi,i uzturēšanās Spānijā, 14. jūnijā
^*'^^tes uz Franciju.
Padomju valdniekiem Ms jasta»
jas pasaules tiesas piieksi
Ņujorka (md). - Sav. valstu DP
komisijas loceklis Edvards M. Oko-nors
kādā runā Ņujorkā izteicās, ka
' padomju valdniekiem neizbēgami bus
j ā s t ā j a s pasaules tiesas priekšā un
j ā a t b i l d par garu noziegumu rindu
pret cilvēcību. „Jo s t i p r ā k a kļūst brī­vā
pasaule," teica Okonors, „,jo lie­lāka
iespēja būs apspiestajām tautām
izteikt savu brīvības gribu. Kremļa
valdnieki jau tagad dzīvo pastāvīgas
bailēs no t ā s dienas, kad arī vīnu vļs-v
a r m ā c ī g ā k ā un noziedzīgāka ncibs
vairs nespēs noslēpi viņu velnišķo §i-stēmu."
IRĀNA
T E H E R A N A S V A L D ^ A S A S A U N N E P I E K Ā P Ī G A N O S T Ā J A ~ A N G L I JA
A T S A U C S A V U D E L E G Ā C I J U N O I R Ā N A S - E C E S O N S A I C L N A U Z
P I E K Ā P Ī B U
T e h e r i ō ā (gi). — Britu delegācijai atsakoties iipildlt tai nesen ie­sniegtās
ultimātivis prasības, Irānas valdība paziņojusi, ka uzskata sarunas
par pārtrauktām un devusi attiecīgām amatpersonām rīkojumu turpināt lldi
galam naftas rOpniecfbas pārņemšanu valsts īpašumā. Angju-iraņu naftas M '
biedrības galvenā pārvalde uzaicinājusi viceģenerāldirektora Dž^sona va­dīto
britu delegāciju nekavējoties atgriezties Londonā, bet Abadanas rati-nētavēs
Vadītājam Irānā Dreikam uzdots rūpēties par tālākiem sojiem
britu interešu aizstāvēšanai
Attiecīgo lēmumu britu parlamentā
paziņoja ārlietu ministrs Morisons,
norādot, ka pienākums uzturēt zemē
mieru un k ā r t ī b u piekrīt pašai Irānas
valdībai. Ja tē savas saistības n ^ p ēs
pildīt, briti būs spiesti ievadīt attie-cīgu
rīcību. ASV ārlietu ministrs
1940
rācija par Baltijas
valstīm vel speķa
Jaunu apstiprinājumu ASV pozitī­vajai
nostājai par Latvijas neatkarī­bas
tiesībām devis Sav. valstu ārlietu
viceministrs Ed. Berets, piedaloties
Amerikas balss latviešu raidījumu at­klāšanā.
— Sav. valstu tauta un val­dība
vienmēr aizstāvējusi latviešu
tautas brīvās iespējas izvēlēties savu
v a l d ī b a s formu un dzīves veidu, —
teica A S V ārlietu viceministrs. Sī po­l
i t i k a oficiāli izteikta deklarācijā, ko
A S V valdība publicēja 1940. g. 23. j ū ­lijā.
Tajā teikts: „Pēdējās dienās
s t r a u j ā gaitā kāds spēcīgāks kaimiņš
ar aplinkus paņēmieniem apzināti ap­ņēmies
iznīcināt mazo Baltijas valstu
— Igaunijas, Latvijas un Lietuvas po­l
i t i s ko neatkarību un territoriSlo ne-aizkaramību.
Kopš tā brīža, kad šīs
tautas ieguva savu n e a t k a r ī g u un de­m
o k r ā t i s k u valdību, Sav. valstu tauta
ar nopietnu un l a b v ē l ī g u interesi v ē ­rojusi
šo zemju apbrīnojamos panā­kumus
p a t s t ā v ī g a s valsts dzīvē.
Mūsu valdības politika ir skaidra
un zināma. Sav. valstu tauta ir pret
l a u p ī t ā j u paņēmieniem, neatkarīgi no
tā, vai t:9 izteiktos varas lietošanā vai
draudos. Tāpat tā ir pret jebkuras
valsts iejaukšanos citas suverēnas
valsts iekšējās lietās, lai arī c ik spē­cīga
būtu viena un cik vāja otra. Sie
principi veido pamatus, uz ko balstās
p a s t ā v o š ā s attieksmes etarp 21 suve­rēnu
valsti jaunajā pasaulē. A S V jo­projām
paliks pie š i em principiem, jo
to tauta pārliecināta, ka nav iespē­jams
saglabāt taisnības, tiesību un
s a p r ā t a virsroku, jeb, citiem vārdiem,
modernās civilizācijas pamatus, ja
tautu savstarpējās attieksmēs atkal
n e v a l d ī s doktrīna, kura ietverti šie
pamatprincipi."
Tālāk viceministrs paskaidroja, ka
Sav. valstis vēl arvien turas pie šīs
d e k l a r ā c i j a s , ko apstiprina arī tas,
ka A S V nav atzinusi Latvijas iekļau­šanu
Pad. savienībā un joprojām at­zīst
Latvijas diplomātiskos un konsu­lāros
pārstāvjus savā zemē.
Ečesons, dziļi nožēlojot I r ā n a s j l c i b u,
tai pašā laikā izteica cerības, k^a krizi
tomēr izdosies pārvarēt un konfliktu
atrisināt miera ceļā.
Direktors Dreiks, rēķinoties ar lau-n
i k o , pagājušo ne<iē]u laikā bija aici­nājis
visus britu ierēdņu piederīgos —
ap 100 sievu un bērnu atstāt apdrau­dēto
apgabalu, un, s a r u n ām pārtrūk­stot,
trīs c e t u r t d a ļ a s no piederīgajiem
bija jau e v a k u ē t a s . Tā k ā Dreiks fak­tiski
viens pats vada visu anglu-iraņu
naftas sabiedrības darbu un sazināša­nās
ar Londonu pēdējās nedēļās bieži
pilnīgi pārtraukta, britu metropolē
reizē ar p a ļ ā v ī b u un b a ž ām gaida tā­lāko
notikumu attīstību. Kad Abada-nā
pirms divi nedēļām ieradās Irānas
v a l d ī b a s delegācija, Dreiks uzņēma
to laipni, ierādīja telpas, atjāva uz­v
i l k t simboliski virs nama Persijas
šacha karogu, bet tas arī bija viss.
Kad viņu uzaicināja nodot naftas sa-b
i e d r ī b a s grāmatas un naudu, Dreiks
pateica strupu „nē", un pēc tam vie­siem
nepiegrieza vairs daudz vērības.
Viņa vadībā naftas sabiedrība arī uz­traukuma
pilnajās jūnija dienās var
uzrādīt nesamazinātu produkciju, kaut
arī pat p ā r v a l d e s ēkās demonstratīvi
maršēja irāņu karavīri.
M i n i s t r u prezidents Musadeks 11. jū­nijā
nosūtīja garāku vēstuli A S V pre­zidentam
Trumenam, kurā garantēja,
(Turpinājums 8. Ipp )
Padomju ^spoku flote""
brauc zem Panamas
karoga
Ņujorka (el). — Amerikāņu valdī­bas
aprindām bažas s a g ā d ā atklājums,
ka 250—300 kuģu, kas nomināli brauc
ar Vidusamenkas republikas Panamas
karogu, pieder Pad. savienībai. Arī uz
p ā r ē j i em kuģiem, kas it kā pieder pa­šai
Panamai, komandas locekļu vai­rākums
(60 proc.) esot komunisti. No­v
ē r o t s , ka lielākā daļa Panamas kuģu
nekad neiebraucot Panamas vai Ko­lonnas
ostā, un noskaidrots ari, ka
Panamas vdldība financiālu apsvēru­mu
dēl a t ļ ā v u s i saviem konsulātiem
reģistrēt nezināmas nacionalitātes"
kuģus.
Amerikāņu izlūkošanas iestādes
p ā r l i e c i n ā t a s , ka šī „«poku flote" pa­kļauta
pilnīgai padomju „virspavēl-n
i e r ī b a i " un (vsot ļoti kaitīga amerikā­ņu
interesēm, jo e v e n t u ā l a s krizcs ga­dījumā
tā, savienojot Pacifiku ar At-lantiku,
varot sagādāt A S V nepārre­dzamus
zaudējumus.
Zenēva (mdl. — Pēc ļaunākās I RO
statistikas, mai;ā emigrējuši pavisam
14.433 DP resp. par 4000 vairāk nekā
iepriekšējā mēnesī. Gandrīz viss šis
emigrācijas pieaugums pierakstāms
par labu A S V , kas aprīlī uzņēma 5700.
bet maiiā 9546 bēgļus. Jūnijā šo skai­tu
vēl kāpinās un līdz mēneša beigām,
kad notek līdzšinēiais DP likums,
paredz izsniegto vīzu skaitu pa­augstināt
līdz 260.000. t. i. par
45.000 mazāk nekā likumā paredzētā
kvole. .\SV tautas pārstāvju nams
gan ;au maija sākumā pieņēma likum­projektu
par D P iikuma pagarināšanu
uz 6 mēnešiem — līdz gada beigām,
nesen to pašu izlēma senāta juridis­kā
komisija, un ap 45.0CK) bēgļu izre­dzes
izceļot uz A S V tagad atkarīgas
no tā, v a i arī pats senāts pieņems tā­du
pašu lēmumu.
I R O darbības pārskats par maiju
rāda, ka o r g a n i z ā c i j a s sarakstos vēl ir
ap 158 000 izceļošanai piemērotu bēg
lu; 7863 ir tādi, kara vaiadziga pastā
viga aprūpe slimnīcās u t. t.
Svešas lidmašīnas vairs
nevarēs uzlidot Zviedrijai
nepamanītas
Stokholma (oe). — A S V beidzot at­ļāvusi
pārdot Zviedrijai savas radara
ierīces, kas ir l a b ā k a s par c i t ā s val­stīs
ražotajām un k u r ām ir loti plašs
d a r b ī b a s rādijs. Kopš ilgāka laika Sav.
valstu militārā vadība un kongresa
aprindas, ievērojot Zviedrijas atteik­šanos
no p i e d a l ī š a n ā s Atlantika pak­tā,
atteicās apgādāt Zviedriju ar ame­rikāņu
radara aparātiem. Tagad bei-d7ot,
ievērojot Baltijas jūras stratē­ģisko
nozīmi, Z \ i e d r i j a saņēmusi apa­r
ā t u s par 2 milj. dolāriem, un jauno
radara iekārtu jau uzstāda. Speciālisti
pārbaudījuši, ka p ē c pilnīgas tīkla iz­veidošanas
Zviedrija varēs konstatēt
katras lidmašīnas startu no jebkura
Somijas vai Baltijas valstu lidlauka.
Vašingtonas militārie speciālisti no­rāda,
ka 2 reizes noraidītais Zviedri-jafi
lūgums par radara aparātu pirk­šanu
beidzot apmierināts tādēļ, ka ar
radara tīkla izveidošanu Zviedrijā arī
! Dānija un Norvēģ-jr» varēs justies
i daudz drošākas pret i v e š u lidmašīnu
ļ uz'idojumiera.
Papardes zieds
Kādi reiz teica, ka māksla ir vienī­gā
mūsu brīvē territorija. Bet ir vēl
kāda — mūsu domas. Tā paliek brīva
arī tad, kad cilvēku iesloga, atņem
viņam viņa otu, spalvu un grāmatas.
§ 0 brīvo zemi viņš varbūt zaudētu -
tad, ja tecbnika reiz attīstītos līdz tā­dai
pilnībai, ka pastarā diena būtu
steidzami nepieciešama — lai cilvēku
p a s a r g ā t u no p ā r v ē r š a n ā s par daimo-nu.
Varbūt tad čeka ar ī p a š i em instru­mentiem
spētu sterilizēt cilvēka sma­dzenes.
Bet vēl nav tik tēlu, paldies Die­vam.
Un taisni zeļu vakars un Jēņu
diena ir tā, kad c i l v ē k u — latviešu
domas saslejas savā dzīvīgumā, vārī­gākas
nekā jelkad citē reizē. Vēsture
var soļot, var mainīties režīmi, un
v a l s t s v ī r i , pasaule var nodrebēt sociā­lās
un dabas katastrofās — bet ne­kas
nevar atturēt latviešu cilvēku p e-dzīvot
saulgriežu nākšanu un aizieša­nu.
Arī šogad kūpēs ugunskuri, un
J ā ņ u g u n i s sprakstēs svešu debesu
tumsā. Tikai vergu nometnēs svētku
nav. Bet arī tur, k ā dzīvnieki nobe'g-damies,
kā dzīvnieki darbā dzīti, cil­vēki
svinēs Jāņu atnākšanu, un viņu
ugunskuri uzliesmos un izdegs viņu
vienīgajā slepenās brīvības zemē —
viņu domās. Sīs ugunis ir gaišākas,
i n t e n s ī v ā k a s un simboliskākas par v i ­s
ām citām. Tāpēc, ka t ā s deg patiesi
pasē pēdējā cilvēcīguma jomā, uz pa-šas
pēdējās robežas, aiz kuras vairs
nav lielākas nebrīvības, bet ir nāve;
un arī tāpēc, ka viņi šo b r ī v ī b u bau­da
ka esenci, tā ir viss, kas viņiem
vēl palicis. Tādēļ tā ir stipra. Stiprā­ka
par to latviešu atmiņu un pat pa­triotisko
degsmi, ko Kremļa pātaga
neaizsniedza. Un laikam gan nevie­nā
citā reizē izkliedētajai tautai ar
savu zemi nav tik tieša, tik pilnīga
kontakta, kā J ā ņ u naktī. Nebūs savas
J ā ņ u g u n s gan arī A u s t r ā l i j a s dzelz­ceļa
cēlējam tuksnesī, nebūs Čikāgas
fabrikas strādniekam. Bet domēs visi
būs tur — Latvijā, katrs savē paga­sta,
savu tuvinieku vidū, ap savu
ugunskuru. Un ja šogad tur J ā ņ u g u ­nis
sprēgās, tad l i e s m ām līdzi dzimte­nes
debesīs sniegsies arī visu tālo lat­viešu
domas. Vismaz reizi gadā visi
būs kopē —• n e d a l ī t i , draudzīgi un
brīvi, lai kalpotu senajam tikumam,
īsteni vienīgajam, kas pāraudzis ga-dusimteņus
un tādēļ ir v i s l a t v i s k ā k a i s .
Sajēs saulgriežu ugunīs un latviešu
domās, kas ap tām p u l c ē j a s , ir kāds
liels nacionāls apsolījums. Jānu nakts
prieka pirmatnējā spēkā — jo tas ir
ļoti sens — tveras mūsu latviskās
pašapziņas izpaudums. Ja tā nenomira
asiņainajā vēsturē, tad laikam nebūs
arī tagad varas, kas to spētu izdel­dēt
— vai arī j ā i z d e l d ē pati tauta Un
ja kāda tauta tik sīksti spēj turēties
pie s a v ām parašām, tad tā ir liecība,
ka tā var b ū t s ī k s t a arī citādi. Par
spīti apšaubījumiem, pierādījumu ne­trūkst
arī tagad, kad mūsu traģika
liekas dziļāka nekā, piem., Soremet-jeva
laikos vai 1905. gadā. Toreiz mēs
neapzinājāmies sevļ kā lautu mūsdie­nu
izpratnē, tādēļ mūsu ciešanas ta­gad
ir apzinīgākas, esam vairāk zau­dējuši
un protam saskatīt zaudējuma
apmērus, l ' n tomēr mūsu postā mūs
pavada kāds mazvērtības komplekss
— pārāk daudz svešu kungu vēstures
oaitā redzējuši mūsos tikai kalpus
Šķiet, ka arī tagad vēl ne visi esam
aizdomājušies lidz tam. kādēļ mūsu
nelaime mums tā sāp. Ne jau masu
kapi vien, ne jau deportācijas vien ir
vainīgās. Daudz sātaniskāki par če­kas
puišiem ir tie cilvēki politiskajos
kabinetos, kas tautas iznīcina ar vie­nu
vienīgu pilienu v i s n ā v ī g ā k ā s indes
ar pilienu tintes spalvas galā. Var­būt
Sustins ar Noviku un Molotovs
ar Ribentropu nav nošāvuši nevienu
cilvēku. Bet viņi sprieda, rakstīja un
līga, un runa bija par tevi. latviešu
tauta. It kā tu būtu lopu bars. Tas ir
tas, kas ievaino līdz pazemojumam.
Un tādas sāpes un pazemojumi, kopš
gadu simteņiem sevī nēsāti, izauklē
nejauku grauzēju paaudžu mentalitā­tē:
, J i e citi, tie ir tie pilnīgie, krif't-nic,
lielie un taisnīgie; lūdzu atļau­jiet
arī mums drusku dzīvot, mēs jūs
n e t r a u c ē s i m . . . "
Morāle un ē u k a dzīvo grāmatās un
a t s e v i š ķ o s cilvēkos, un šo cilvēku
varbūt pat ir ļoti daudz, bet tā ne­dzīvo
politiskos kabinetos. Kā rietu­mi
pēc gadiem atjēdzās, kas ir boļ-ševisms,
ta atjēgsimies tag^d, cik maz
vēl rietumi spējuši darīt mūsu labā.
Mēs paši gan esam brēkuši bet ne­viena
rietumu vara vēl nav pat prote­stējusi
pret to. ka mūs nokauj, pār­vadā
un strādina kā dzīvniekus.
Protams, munu vēl nav izejas. Bet
mēs taču t-r-em, ka fā būs. jebšu mēs
r-c:p.r.&:-irji 2. Ipp )
t
'-'ii - i J /
1 7 • m 'i
1 i
«I
l|3 41 1
mm-:
i:
•• .4-: ī:. :
.1: