Bavarijas Latviesu vestnesis, October 21, 1950

              L A T V I J A
Sestdien, 1950. g. 21. oktobrī
irēki ŅujorkS
Vēstule par sarunu pie kafijas tases
Goda karte Trines grēku pirmizrā­dei
jOsu rec€!nzentam netika piesūtī­ta.
Kad viņš apķērās lūkot biļeti,
visas 600 jau bija izpārdotas. No
vienas puses tas bija glābiņš, jo vi-ņam
« ārpusē stāvot, nebija pēc iz­rādes
jānopūšas gluži tik dsd}! kā
kādam citam recenzentam iekšpusē:
„Jā, ko nu lai raksta, visi jau labi
^ u g i un cilvēki../'
tomēr, tā kā Jūsu recenzents ir
cēlies no senlaiku informatoru cilts
un zina, ka avīzei informācija daž­reiz
svarīgāka par kritiku, tad viņš
nākamā dienā tuvojās Dūjas kun­dzei
Viņa ir skaista, patikama un
Emīlija — ! ^ v a , nemaz nerunājot
Prof..B. BlttS«
par Dāvi? kas bija lielisks Lagzdiņš,
tas ir, es gribēju teikt otrādi, vai tad
iznāk pareizi? larāde sevišķi pati­ka
bērniem, par vecajiem latviešiem
nezinu, — nemāku tos atšķirt no jau­najiem,
kas ari jau izskatās veci.
Vislabāk, droši vien, patika pavisam
jaunajiem, kain nav vēl ledusskapju
un televižen. Vai tu nedomā, ka ta­gad
pieņemšos par ^imts gramiem?
Nē, no tiesas? Ābrams ari nebija
slikts. Un tad brašais Uršteina Ju­ris!
Mazbērnu tēvs ua māte, nu kā
jau Zaķis un Tonija Kalve, vai tad
var būt slikti Princite bija — tā
m* h. e. B8ymoiid SdunltUelii. ttiiflef
8vr la nattonaUt* de A«rtt J . J. »opo-nyiiiie
Utnanleiine. 1948. Editton Art ec
Science. Bade. t
Baltologi cels lebildomiis ail pret da­žiem
S^etami vScu vietu noMukomiem
Lietuvā, plem., 238. Ipp. autora pēc ma­nām
domām pavisam neparelil ni vācn
MOt dalb«|iift »o iWio īpašnieka -
DSIS iaVvSSs Hņi saHditoāJnmi
jSSdS ^ļSnaTotrMrt, ir rinims,
kaurmanarika vadsts
tā, ka attālākie un visai iikaisltle tās no-maksāja
«auMitam mesliu.
Ņujorkas latviešu sabiedrībā visla- gan bija smuka. Pilnīgi pēc ZOavas.
b ^ informētā dāma. Paklausot Jū-Kpskeŗ Tāda nemaz n^^^^ Akta,
8U speciālkorespondenta lūgumam, bija^ gan viens tedsjnazs pmka,
DūJaTkundze m pusstundu pār- divi puikas bija. Hekrišm^
trauca dietu un nogaršoja «Petits Wja g d ^ ^
fours" no krievu konditorejas „Bab- ^ . lat^ešu teātais, pagaidām vieni-t^
u gais. Bez tam Trmes grēki jau pil-
Viņa wēms a tadu viscaur Sxo^ki,^oli8ā- Nj^ ,^ve cJ^ajļi^em^ , labajiem kom_ē dijuJ jj^o?.
des apv^ā un t^ca: Mhs,v^^ j^^^^ Blaumani jau tā
labs! Trines grēki Ņujorka, protams, ^jj^**
nav saUdzlnāmi ar izrādi Eslingenā. «x_,wTfo
Konu! Bet Trine - Melbārde bija biK gan pārpildīta^ tāda
lieliska, protams, un t^at Lielbērzu ^uŗa jārāpjas pa tādam si-
F I mazam kāpnītēm. Ja būtu
i * ugunsgrēks... Nemaz negribas do­māt
Pirmajās rindās sēdēja mini-
TCĀ-^APNĪ . . . stri, redaktori un sabiedriski darbi-
I JCr^ur^pinnājutm^sn no. K5 . xIpnpr..\) 1nie^k i un^ b^ēr^n^i^ ^E s sēdēju balkonā
smags tumsas un klusuma bridis. Un des pirmās rindas aizgāja mājās. Vai
tad sākas vētra, aizvien'spēcīgāka, tu domā, ka vjurētu riskēt vēl vienu
ik mirkU skaļumā pieaugoša. Nu tā kūciņu? Tās tādas mazītiņas. Un
bija jau tāda, l i kā tūkstoši automo- [tad sākās saviesīga sadzīve, ar bu-biiu
taurētu un kauktu, vienā laikā. valšiem un polkām. Ak, režija?
Pametu skatu sānis: vai nejoņo J^^^^^.?^^^
i l ^ ? i l u ^ ^ g^es^Su^^";^^
na cilvēka. Bet trakā vētra, miljo- maziņo ar to riekatii niiHnnmn
n t o M u s vēršu ganību aurus b a u - ^ ^ ^ ^
rodama, neSus nesa mani pa LāCplS- gtrus?" ' ^
Sa ielu uz leju. Šausmās apmulsu- ^
Sani, man bija tikai viena pavisam Ņujorkā, oktobri
duUa vēlēšanās: Jātiek Dailes t^tri! E. L.
Kaut drīzāk Dailes teātris! ;
N o ^ Hetus, nelēkāja zibeņi, t l - T j ļ^^^
kai tālu nemitīgu dimdēSanu dzirdē- CS eSīIlU Ka KlaUnS
]u vēl $iz vētrajs. Caur tumsu mļsmļ i
likās; ka lieli nami grltojāš vētrā kā .FranCa diejnieks, ŗomānistMiifa rakst-
IrnlH TU nu Iflii M « ^ t i nSH Tēr- P'^^ ^ ^^^^ produceints 2ans Kokto
koH. Jā, n^J^lf^ ««^«S^"^ pafSJiiāā nedēlā IMI BerUnet Jaonieliem
batas ielai Kaut kur kāda loga stik-1 vairāk nekā stnndii stitottja par māksin,
lu kriSanu un saplīšanu uz ielas es I dslvl, Francija im sevi, visvairāk par pē^
dzirdēju cauri vētrai laikam šis rū- JJi^JKoirto BerUnē ^^^^ sakarā
tis noLMBS tuvumā. Bet, lōk,.Dai- SeSJU"^^^^^
Ies teātra durvis. Un aiz tām spīdēja I interesētos klausītājos, paāi jaonākie no
valodas pamata iislcaldro Sklfsneia'n»«*
vārdo* Tāpat Alsunga, Dundaga aņJļ^^T
dīga ir gan laUaun baltu, ne
nosaukumi. Tāpāt dangas vārdu, dkjd-nu,
Udz gim uiskatfja par Daltu (kuršu)
un ne par alzgfltK no sviedru dank, pie­braukta
rata sUede**.
Ne gluži pieņamamas šķiti ail auto»
dbmas par viņa ti, nosaukto t « t u !«*-
metu senajās baltu semis* Ir taisnība, ka
pēc Kasidora nostāstiem gotu valdnieks
Ermanariks IV g. s. pakļāvis sev alstus.
No Jordana ralcstiem savukārt ir alnāiiu»
ka aisti ir sfltfjuii VI g. s. ui BomU pie
Teodorika Lielā (454--S2D savus sūtņus^ ar
dzintara dāvanām šim valdniekam. Au­tors
nu secina, ka aisti sfitlJuSi sdtnus
pie Teodorika gan tādā), ka apsinājuiies
sevi vai nu toreis vēl - vlsmaa nomiuāU
— viņa pavalstniekus esam, vai vlsmaa
reiz par tādiem bijulus. Tas liecinot, pēc
autora domām, ka baltu zemes IV g.e.
Vida bijušas gotu lekaroUs, un ka apm.
divus gadu simteņus te pastāvējņsl fotu
vara. Pēc autora ^omām gotiem pieSķlrta
ari zeme, un goti te ierīkojusi ari savus
apcietinātos centrus, būdami paSl par se«
mes pārvaldniekiem. Tādu centru autors
saskaita ap 31. midil Ikkatru Uetuvlsku
Uelāka centra nosaukumu, knŗā autors
saskata kaut kādu Uddbu ar kādu senu
ģermāņu personu vārdu, autors atdst par
gōtiskn, plem., pat nosaukumus: Ašmeņa,
Bauska, Bunkas, Gardlnas (Grodņas), Kal-iladorys,
Kelme, Lyda, 9iviutas, Skuoda,
Ukmerge, Upyte, vllelka uc. Sle Jau se-nās
Lietuvas centri savus nosaukumus
DE. K. KASPARS0N8 PSRKSFIS
85. MŪ2A GADA SUEKSNI
Dr. K. Kasparsons, kas savas v ^
cuma dienas pavada Dānijai trimdā,
2. oktobri varēja atzīmēt 85 gadu Ju­bileju.
Viņš savā laikā bijis latviešu
strēlnidcu ārsts, piedalījies Latvijas
universitātes dibināšanā, bijis pīr-mais
Latvijas izglītības ministrs un
kādu laiku ari Latvijas Sarkanā
Krusta priekšnieks. Sirmais jubilārs
Dānijā lasījis vairākus referātus par
Utviju.
- saka Zans Kokto
nnes InteUģend Ddve Ir miegi, ko pār­vada
kopā ar visiem )audlm, kaa lapņb
kopīgu sapni** Gan Juzdamies māiUet
apjukusi, Vācu studenti Sal viett tbinēr
pieklājīgi applaudēja. •
Tālāk lektors paskaidroja, ka vInS esot
labos draugos ar Sartru, abi blett kopā
ēdot, dzerot un runājot, bet nekad par
eksistenciālismnt M^^ekad^Bs neeštaiu ^k«
sistenciālists, es esmu mērens anarchlsts.**
Ar plaSu žestu, it kā apņemdams visu
sagrauto Berlīni, Kokto teica: MBrupfim
piemīt ne vien rets skaistums, tās an
nozīmē tfikstoSas atvērtas durvis, un tas
jatams Ik uz 8o)a. Ja klds visu zaudējis,
tad viņam Ir viss. Ērtības un nauda Ir
Uelas briesmas,** turpināja rakstnieks,
rota)ādamies ar savu zelta rokai pnlkste
nl nPieredze, ko Jds, berlInleSl esat gn
vuSl ir morāUska glmnastlka, kas tik
derīga Jtlsu Intelektuālajai labklāJIbaL**
Franču slavenībai beidzot savus pār*
spriedumus, Mausltājl desmit mlnfltes no
vietas dimdināja sālL Vairums no Slem
tdkstoS klausittjlem bija Jauni, loti Jau­ni
studenti un vldunkolnlekl, — piezīmē
kāds korespondents.
fiaismina. Es trūdos na durvīm iekšā Hl'^oai, uzmanīgi uz prIekSu saUekuSles,
latviešu DPrņoineta^^p^ bloka gss esmu u k!atnls,'^ias smejas un
pinņfi stāva gaiteM! Gaiteņa ārdur- jaadjŗa bēras,** dekurēja Kokto, kura
7^^^ čīkstēja n o ^ n a i^^jer^J,^^^
ieskrējiena. Vakaros gaiteni apgais- Uotāi kakiaiaites moSnms i ^ i sJiu^ēJa
mōja griestu spuldze. Bet gaiteņa » viņa gata spriddbu. ielaizdamies dis-vidū
stāvēja emigrācijas daļas kur- 5^*J?K_i»tietfbu,^ un sap.
jēre, pavecāka dāma ar acenēm, un
smai^Ja man pretī:
JSs Jūs jau gaidīju, Eimaņa kungs.
Jums no ASV pienācis galvojums."
Es tikai iesaucos: „Ak tu, piķis!"
(Beigas)
ņiem, Kokto teicat ^No Francijas nekār­tības
un chaoia nāk Francijas ttelals gan
un Intelektnālali elektrlskums.** 8o de-klarādjn
klausītāji uzņēma ar dlmdoSlem
aplausiem, M^dz 81m Jaunatne Ir bēgusi
baia plaSnmā, bet tagad atgriezusies pie
reāU^ma, kas nav reāUtāte* (Piekrišanas
saudeinl un kāju daudSana!) un tas Ir
laM, tas atgādina HegeU un Kanta Ber-
Bnvibas zvanu
izvadot
VĒSTULE NO ŅUJOBKAS
Lidmašīna, I ^ vedīs šo vēstuli pā«
ri okeānam, ceļā varbūt pārlidos
amerikāņu, armijas kuģi General
vadi gan maiuwi» «-"^^-rrr Blatchford,* kura kravā šoreiz ir
bet citādi bUa F^.S'^SSi^ Brīvības zvans Eiropai Avīzēs va.
toriji, ne ^WwS gotu tdmlnte^^^ bronzā izlējusi ģenerāļa Kleja
koionizācUu Sals ņo^jdos vJ52rttf! vadītā organizācija Brivā Eiropa, ka
?5?^HSf SJitu*^u1S3f^^t^ novietos Berlīnes rātsnama toml
jStu^?;žSW sver 11 tomiu. Skep^
IniM dandi milfikas par « I^^^S! starp mums, Amerikā un ElroiA
to», i*Bņi.jji<nn«jj« iP*(Ķ^^ ļautās: Bet kāds gan Ir 8
fetais svars? Tik vien. iS
Aēc aatonaomim Jtotlsid Mot aiļ īle- viens simbols vairāk pasaulē? Vai
vicSa brivibas zvanu liešana, dāvāSana un
SSa'';i4SuStaT.«*'1S^'tiM^ nav visiem rinS^ SSS? Brt ^'taT^tt^SStoļ « amerikāņu paraSa, un tas viss?
balta ttutJm nn valodto *!Sl!ļ PoHtikā»ir daudz teātra, jo tai tā.
S S U ^ Š S t i T ^ t e V t o ^ ^ 1^5 lugai vajadzīga publika. Bet
SrtS Mt^«Sm « k a J 1 X i ^ ^ būt labs un var būt slikts te.
rite «aīdBaun laiki (iw« «». «•>.ifVļS ātris, un Ja kāda izrāde vai partd»
Bnnaņarika I^VM ™«»5jJ™!2tirf« Simbolizē Cīņu par brivibu, tanāi 5 ?8JS§S§1J^ no^^niednāts,- iz«S!j
MStTott viņiem bllaiteiddgt]i9bte<i-|un nesaprasts mūsdienu apgaismo,
tojafc V Otauni M »«0.*w^ kā jeb.
SS SSiSS ISff'iS^^iātS; kad, tad jāsaka - vairāk šādu izt|.
S S & ^ t « * w ! i j ^ » S ^ * S . ž u , biežāk piedurt piritstu šai vissō,
bstn iMUs apm. «a4«w. rāk sāpc^jai vainai, vēl un vēli
•S? !!L!?^'i^JI?t5SL'Sd*U^- Tie 3000 ņujorkieši, kas tajā tveu
J S S S S f f l S , ^ B r i v ī b a s parādē p»
u« iakart vartja psftfvit ati vOiMaļ iiienhetenas.S. avēniju, iedand pai
(Otu eentri P*^«JS?, " k*»»*^^ par.dņu ar to, vas
}«f-J^SoS? «? 5S5?WMS Irt būt lika mazUet padomāt tūkstoilen^
m TtaiT (. I. ndi tMdorika wat tie gija gafim ar saviem pa.
laikmetam, «n tie, k« « r t J J f M * ' » ™ celsijiem karoglan, drOmajieto mi
n tamtrt M laika 2al dāmai «burvīgas" likās Brivibu
tn pieticii, laj doto gotiikiis I zvana pavadoņa — Ņujorkas p i l ^
rmorm^ un jauki" šķit,
?5t£r»^ ta tte tw paittnll « yl- latvle&^ igauņu un dtu apspiesto
f lm laiidMBT Tai «teami, ka BO nādju gnq>tt tautas tērpi, tad tauk
l o t t ^ - g o t a ^ p t o » * ! * ^ ^ ^ puse. Tāpat d a ^
S : ^ ^ ' » " u » * 1 S 5 S ? . v^^^ gribējās redzēt , S v u ™
Vārdu slstlma, kā to domi autori nn pvlgānu Ko8«3kinu, kas reiz izlēca p|
ko viņS soUs itāstlt sava d«1»a 0 ^ ^ ^
darbslr nenoUodzami fpatni)st tik gUtas vai populāro zonnieku vadoni Ifi.
un galantai grāmatas kā41 UfAā KjJ™!: kolaiēiku vai no Ungārijas Izb^uM
m^m^mhm^ siaiSffta ar Uelu notidc tik daudz dažādu centienu un
erudidjn un labu mat«iāiuļ^awn»ie-ļ virzienu, gājienu, un pati pilsēta Ir
2?*li„^Sf S . ' ^ f f ? » ^ SeS^ Pttfide, ka to nekādi
S^U"p2?a5S?mlS^^^ nevar pārsteigt
i«usra mtau rv ivņaarmēt aai Td lsiakvnat itd,,ilt>laa ttna^K^n^ll^M - VarbUt gan tos madiet pārsteidza
mēr dalos Jantājumoi autoram ^Jļ»
daudi skepsei, kar mis vtlātdi poiittvā-kn
pieeju, cttor atkal limaņāma ilnima
It kā pānnSifga itaiitnlska mlleitiba pret
svelim nebalta tautām — somugrlem on
ģermāņiem — un to valodu elementiem:
vietu vārdi, kas varitu ^ liskaldņiti
kā baltu, labprātāk, kaut ari ar atrunām,
tiek novtrrfti dtu viaodu pltksni.
var teftt, ka lai da^bi rnOsu priekāt ļr
gan gara īm iu*r(W^
rēimat par .Uetu«i im^^
vaidiem, kas dod d a ^ t^|)D||)tou,
modina didļāku Interesi uiapavefflna uz
daudzām nopletiiām pārdomām, bet kas
konkrltl un stingŗl tomēr mums nepa»
saka, kā tad tleSik ar attlētlģlem tle«
tuvas un Latvijas vieto vārdiem Ir: kuri
no tiem Ir Ištl baltu un kuŗl Ir svda« Vēl
citādi varēta teikt tā: no darba mis
daudz ko dabttjam zināt un dzirdāt sa­karā
ar Lietuvu un aif Latvijas upju
un vietu nosaukumiem, bet ne tlkdaudi
tleSI par Slem nosaulmtlem. Tomēr
katram latvIeSu InteUIģentam, kas lasa
franciski un kam Ir Intetese par mfisu
zemes vlspāifgo un Jt IpaSl Ungvlstlsko
senatni, Jo sUtl Ieteicams ar to. grāmatu
lepadties. Tā sarakstīta pie tam ail sa­mērā
viegu un loti skaistā tranēu valodā.
dafi teikumi gubernatora Tomasa
Djuija īsajā, spraigs^ārunā. Ir ji»
nfiins, 1^ feomimim verdadbfi pā»
saulē Šodien smok 800 milj(»i dl-vēku,
ir.dzbrdēts, ka k(mcentrScija|
efnSs līdz nāvei nmoca ap 15
,6ntt nelain^* Bet vaibOt daži
ieklausās uzmai^āk, kad Jiiber-
" |j5«Sa 'Sfiduš vārdus;
verdzība,
savu brīvību neapzinās — tļpat kā
cilvēks, kas nekad nav bijis šUii^
neapzbiās to, ka viņi ir v^tds* M «
su priekšā ir uzdevums apturēt ko-mtiņisma
augšanu un to aizstāt ar
īstas brīvības ideāliem visā pasau*
lē."
Amerikāņi izvadBja Brīvības zva»
nu ar gavilēm. Kā to saņems Bk
ropa? Un ko viņa skaņā mHe tuf
iezvanīs — vai karu, i^Do kara
par mieru?
Ņujorkā, oktobri B.L.
Ingrida Vftsna
ROMĀNS
(16. turpinājums)
Pa šo laiku atgriezušies izlūki un ziņo, ka no mums pa
kreisi apmetusies kāda vācu vienība, sastāvoša no atvaļinā-jiņnā
notvertiem vedšiem — policistiem, lidotājiem, jūrnie­kiem,
OT onkulīšfsem un līd^giem vīriem. Otrā pusē mums
ttdcšums, tā tad caurums frontē... Bez tam izlūki atnesuši
divas pudeles šņabja — atļauju katram zēnam ieraut pa
malkam, bet pārējo nolieku vēlākam laikam. Sis malks
visus drusku atdzīvina, un mani puiši kļūst mundrāki Kļūst
afi; aizvien gaišāks un kustēties sāk arī krievu tanks. Mo­tors
pielec un tiek sagatavots darbam, arī tornis ar Uelga-baliem
draudīgi pagriežas uz vienu un otru pusi Esam
ierāvušies savā aizsegā \m sastinguši vērojam katru tanka
kustību, kaut arī zinām, ka nekur izmukt no tā nespējam.
Tanks sakustas, no caurulēm izšaujas liesmu kūlis, tad, tas
pagrfež mums muguru un -virzās uz tiltu pusi. Izrādās, ka
Izšautās liesmas aizdedzinājušas kādu vagonu, un tanī bi­jusi
munīcija no sākuma atskan tikai daži sprādzieni,
bet tad iet vaļā aizvien trakāki. Zem tieši mums pretī stā­vošiem
vagoniem pamanām krievu kājas, kas mūk prom
no apdraudētās vietas. Zēni sāk snaiperēt, bet es mēģinu
apmēram noteikt attālumu \m lādēju pāri vagoniem savas
žvāpuļas. Visapkārt vārās kā raganu katlā — no sienām
atdalās veseli apmetuma laukumi un mūra daļas, pāri gal­vām
mums lido dzelzs gabali un lūžņas visādos veidos un
lielumos. Guļam, pierāvušies pie sienas, bet cauri dūmiem
un putekļiem redzam, ka vācieši pa kreisi no nmms atstāj
pozīcijas un slapstās prom. Pēkšņi pamanu, ka miris mums
blakus savādi sagrīļojas un, uzkliedzis puišiem, metos ārā
no telpas. Pārējie drāžas man līdz, un tikko izklūpam pa­galmā,
mūra siena sabrūk pār mūsu bijušo slēptuvi No­skurināmies
un mēģinām atrast jaunu patvērumu, bet sprā­dzieni
pamazām sāk mitēties un mēs uzmanīgi velkamies
atpakaļ stacijā. Uguns ir ilgusi vairāk nekā stundu, taču
mēs esam izkļuvuši puslīdz sveikā ~ tikai viens puisis aiz­iet
uz pārsienamo punktu, bet es palaižu atkal apkārt pu­deli,
un katrs ierauj pa malkam. Viens no maniem zēniem
uzrāpjas uz sijas un izpēta apkārtni — šķiet, ka pagaidām
mums nekas nedraud, iekārtojamies pozīcijās un gaidām,
ko nesīs diena.
Esmu ierāvies mūra ēnas pusē, kur ir vēl vēss, bet siaile
sāk sildīt aizvien stingrāk, un kad tā sasniegusi manas kā­jas
un sāk karsēt zābakus, sibes kļūst aizvien dzēiīg&as.
Li^as, ka sāpe grūžas cauri visam augumam un atbalsojas
galvā., Novelku zābaku un apskatu savu potiti ^ tā ir uz­pampusi
xm sārta, un kad uzmocu zābaku atpsōcaļ kājā, ne­varu
to vairs aiztaisīt Galīgi noskaities atgriezos pie sa­vas
šautenes, un, uzzinājis no novērotāja, ka gaisa, tilta
viņā galā manāma kustība, mēģinu šo apvidu notriept ar
savām granātām. Man pievienojas aizmugurē novietots
mīnmetējs, un tā mēs labu laiku kaitinām krievus, līdz tie
sāk taustit mīnmetēju ligzdu jar savu artilēriju. Aizvien
biežāk šurp lido žvāpuļi, un kaut mīnmetējs vairs nešauj,
krievi ir iekarsusi un nerimstas. Pieceļos un gribu mainīt
savu pozīciju, kad pēkšņi gaisā nokauc nejauks žvīk, un es
sajūtu, ka man sejā iecērt kā ar karstu pātagu. Kad atto-pos,
sēžu zemē, un man pāri sejai Kst asinis. Pirmā mirkH
pauesl sabīstos — vai būtu zaudējis aci? Bet tūlīt manu,
ka spēju tomēr atšķirt ar to neskaidrus priekšmetus, tikai
galvā žvankst un asinis plūst nanitīgl Bridi nocīnījies,
sameklēju sev vietnieku un kliboju uz pārsienamo punktu
— ar sevi pašreiz neko nespēju iesāki leklibojis bunkurā
noņemu bruņu podu — tur tieši ap pieres vietu pamatīgs
iedobums — šķemba. T^^tad bruņu pods mani šai reizē iz­glābis.
Kamēr gaidu savu kārtu, ienes kādu vācieti, kam šķemba
norāvusi sejai visu fasādi, un pirmo reizi manos zaldāta ga­dos
jūtu, ka kļūst nelabi — laikam no iedomām par to, kas
man gājis secen.
Pārsējis vācieti, ārsts apskata mani, un man par Uelu ap­mierinājumu
par seju neko lielu neuztraucas. Toties kāja
viņam šķiet daudz nelāgāka, un viņš liek man steidzīgi do­ties
uz galveno pārsienamo punktu — atpakaļ es vairs ne­tieku.
Aizmocījies Kdz Tērvetes viesnīcai, kur blakus ir punkts
saņemu savu tetanusa šļirci uh anani aizved uz tuvējām
mājām, kur salikti vieglāk ievainotie. Tur pavadu vairā-kas
dienas, līdz varu atkal pafelibot un noklustu Tukumā,
pec tam Bu^arajos. Bet tas ir jau cits stāsts."
TīfiJJ^o^^^'^^n'^ ^^""^ zirgam lēni soļot pa akmeņaino
Momia ielu. Dgas garas minūtes Dagnija neteica ne^vār-noJS
, ^^'^ ^^«s uz viņu paskatīties -
^rh^f^..VI^T'. ^^P^ gaitās. Kas zina,
l S / n T ! ^ v " ^ V * ^ ' * visu tik patiesā kailumā? Juris '^^trSSl^^^ ^^^^
aiSu J'nlk^^^^^^^ ^ ^ ' ^ ^ ^« ^
un^t^f ?f^o'^-''5^^'''^ ^ stāvo kalnu lejā līdz stacijai,
^.«^ l*^^! sanndoja uz perona Dagnijas saiņus, no Ķe^
meru jnises iaiira gari vagonu sastām
21. oktob^
Sporta
ķontin
55i iS^m^gMaiS uzvaras.
»Tas pats Jau laikam Ifas," viņa ionlnejas.
„VM*ūt Bet es labāk pajautāgu," un Juris aizgāja
leklēt kādu dzelzceļnieku.
Atvēzies viņi mēmi pamāja un st^dzfis samAlēt Dafr
mjal kur brivu vietu. Atradis puslīdz deSamu vagonu, Ju»
ris sanesa tur idcSā visas mantas un tad domīgs nostāji»
Dagnijas priekšā. ^
—"'^x?" ^ «izbrauksit - un Ok noskumusi lAanas v^ nas dēļ..."
^:^L papurināja galvu. ,Jr labL Patiesība
vienmēr Ir laba."
i r f i i A ' Ventspili," viņS saņēma Dagnijas rotai
^'i* J**" ^ uzmeklētu, taCu nezinu pats, kur vfl
noklūSu, Bet es tomēr ceru, ka mēs vēl tiksimies."
«Varbūt"
VUdens «kustējās un Juris atlaida Dagnijas roku. 1^
pamāja, un Juris palika viens uz p e r o n i ^
V.
VP^III^" ^^..^^ PusnaktU, kad vUdens ietusnija TumHfl^-.,8^!,.^^®"^*' 8»aPl"mu, tas nopurināja DO
kāpšUem un platformām pelēku ļaufc masu. is-n
« . ^ n ^ u n ^ ' ^ «"«^^ stāvia, saiņus, pa*
S T m S e S P ^ ' ^ ' " " ""ss «m tumšs mezglatau ^
o,.^ffliif™°?^[* ° ° '"^ona savus abus prāvos malieļitf
a^r tSoiB^tmfātf^tg ^labumiem.,m iuzvgēulras osmmua, gob ečzecmeroīgdiā nnuo, rVTdpdaji^l
S!»^f^^''**^^*^®™' P«*=^lās labu gabalu aiz platā
* ^ -Klupdami un krizdami viņai garām plūda Jau-o^
kate sahds zem sava nesamā, un Dagnija bažīgi sāta
lardomāt kā aizkfiņoties ar visu savu bagātību līdz stad-l
«*tr.. »«rfi ''9?.,??lēma stiept pa vienai paunai, nokraujot ķatou gabaliņu talak zemē un atgriežoties pēc atlikužalāo,
kad aiz muguras ierunājās it draudzīga balss:
„Vai jaunkundzei speķa un olas pa puDcu? Varam druska
palīdzēt — mums tā nesamā mazāk."
Paraudzījusies pār plecu, Dagnija pamanīja tur divu»
smaidīgus karavīrus, un daudz negaidīdami, pakampuši katr»
?as SS!"' laipot.uk Joslaino stad-
StacijM smagās durvis, nemitīgi virinādamās lāva izžau-iTrr^^^^
' ^ " ^ «atolos i saS»
S f , cffi,o"^ ^ ^ izkaisītajos papīra atkritumi
Ļaudis staigāja āra un iekšā, un r e i^ ar diuviii ^nožMOS
ņg^umsā izlauzās kņada. blauSLāT ,Ž^i?dSS"
Pirmais starts pēc 4
KidreMlals VEF; vieguttets Vitolds
stSos vietējā vacuifp. b-M 1860 vnm
i^SsSu treniņus. 30. lept. un l.. okg-
SSilatlētM kur biju iedalīts Firtļs.vle-
Sb^un palīdzēju t i ļbcdnlt pirmo^etu.
i v . uTiļ 5000 !^,j|ta^enQt vU^^
nākumiļ^r""
pnēlņca «č etiļv Ķ '0 mmm-mm
OrlķSJu laipni v^l sirdī sev gūt,
sap^ par 2udušo aplsluaināt —
Satumsa nakts...
Pēkšņa nāvē mirusi
dzim. 1021. g. 25. jūl. Utvij
dita 1950. g. 15.9. Bochdales
Saldu dusu sveSas zemes smiltājā!
Sērās zuduio
Uzmanību, Vācijas latvieši!
Kas no Jumsjpazlst personu^ kas rel-rta
saucas Māifie. reizēm Herta ^Btol).
^ Vaid! Kān-.
Sl^i *^SJ^ pazīšanās jau no Utv&as l-fri?' ^uŗām pratīšu būt
Pate^Clgs.1 lūdzu sūU-t: K. iUdeman^
K ^ ^ * Hostel, Beverley, E. YorS!;
ys*anci. (73i5)
JA ABI TU ESI VIENTUĻA
ilrdl patiesu draugu, tad
i^L'^r®*'^^ r ? t a u t i e t i m , klu.
V^llTa*^^^^^^^ būt ifdz
Sand Warwlck8hire,
(787)
laika lega-cfa/
ietf'es un
laika
nosutmf
ntSVETiBU KARTES (p^ocltas .
Mc IUwraith'
R
35
E