Bavarijas Latviesu vestnesis, October 21, 1950

              1950, g. IZ, oktobri
jkāĶĶ nojKiedzniekti
bij. Vācijas ārlietu
J * r ^ S r g baroS
^ K ļ ^ viņ^
^ftgi^lfletumā. Pēc trīs
a tagad teinestēja
Iromisārs UeQ
*Jļ^«ii» kas! dilmusi
ooiriiņ ķo ļadoptēilft
Itīterfiēiat ElUia
l e i ^ a ^ kad stājāA
fSV' V«šts ; drošības
Vida visvairāk ir
M d«aid2l ievēro*
^ iKfifim vajadzēja
«toai Metropolitēna
'^««iS^lJasidemobi;
fiartfees garnu
> CPufts atkal
<iWNgit8 Ma)iki
'^1<piē jpagājufe
Ļ vai līdzšinējo
Trigviiilievē,
iĶŗajiem diviem
:9 mlitija Ich
#nistru Mo*
Grieķim
^0 UN
ipēbul.
N aiz-rletMjumļa
:8dā grie*
' "laskaŗ«i*
" padzi-koļ
vada
18 ļtnlnistn
lai izbēlg.
valrflk ne-
J t f e t i l M t ari
fflvlIlpMnieku
pW}iil,|)^oJa
tļmĶ lizsardzlbag
doteiiu
somu mar-ļļlff^
kas
5 1!& 4 uncēm.
ļtsUs laiku vēl
jenas»
)pd»«Ju8i bU.
l4H)polda br^^
jilhmōu lauktt
meita Annn
archibls-
^Krieva labi un
iokumehttt pārdo-
M(|s9i par SQ.O^
lafti^ amerikā-lilitārSs^
d ^
W vāciešus.
ipOeMi sākusi
^^MA kādā
^ četras moto-fiiiīaš
ar sabo-galtt
«itiurilm vien
izmaksāt val-g
budžets, resjK
; dolāru, izteicās
jllinrada 8»«ti«-
^nas ielā no-
* 9 ievainotas
[ m U ^ nolēmusi
vesdibas komi-Ļ^^
al Šis izplat!-
iilģs veselībai.
jtunnlOO ve-iesaiikt
ASV no
« pret Jugoe^a-tertni
raidstacļ-
>!Uā, pastiprināU
Iedzīvotājus sa-m
Pārvietoti f
mazinātu strād-
•ipnleclbā,
•craksts Slovan-i
i i o i k a uzB^-
Its vēl UelāM
LATVIJA
iatvian New8paper
ļļt, W OcU 21, 1950
^bitsbcr and Edltor: valde-mSrs
IĻambergs, SchwāblBch
QiAŪd7 DP Caf^P ArtiUerie-
Kaserne, Phone Schw. GmUnd
1159. Prlnter: Remsdruckerei
Siģtt, ttšrtel & Co, Sciiwābl8di
Gmttnd. Paradlesstr. 12. Publis-hed
tvice weekly Circulatlon
11.000. Sponsor-International Re-fugee
Organizatioii.
IATVIAN NEW5PAPEIl
Nr. 81 (425)
Sestdien, 1950. g. 21. oktobri
isnšk trešdienas an sestdlen&s.
Izdevējs: LatvleSu Centrālfi Ko­miteja.
Galvenais redaktore: V.
Lambergs; galv. red. vletn. M.
CuUtls. Redaktori: A. BolSteins,
p. Klans, B. Ķīselis» V, Le-siņS.
Ē. Ralsters. L. Svarcs.
AustrSUJas redakcijas vad. A.
Smlts (21, Llnden Avenue, Wen-douree,
BaUarat, Vic, Austra-
Ua). Red. adr.: m) Schwāblsch
GmOnd. DP Camp Artillerle-
Kaseme, tālr. Schw. GmUnd H »
f ka ilgu laiku
saglabāt mieru
^PBE^IDENTS PRASA PIERĀDĪJUMUS MASKAVAS MIERA
^ U N APZIMEKOMONISMUPAR ŠOLAIKUREAKaONA™
W KUSTĪBU
; a a n f r a ļ c l s k o (mr). - „PadomJu savienības līdzšinējā nolītika
^ i-^&S^S^J f*"^- ™ * Sanfrancisko. „Pēc tik-t^^
lJ^fi^^^^^ i^^^^ Pāriiecināts,
* ^ uz llgn laiku saglabāt pasaules mieru." Runā, ko visa
^SnlSt?^^^^ "0 Maska! 2lir ^ "^"^'^ ^"^^^^^ P^a»"'»» izteikdams
mm PUi&tos. Prezidenta runu pārraidīja 25 Amerikas Balss radio
ftl^as, pēc tam noraidot visai pasaulei runas izvilkumu 26 valodās.
RuEļas ievadījumā Trūmens norā-
(>8a, ka, pretēji dažādiem minēju-niianr
viņa apspriedei ar Mekarturu
ņ^ljis nekādas noslēpumainas alz- giiģures, bet viņš vēlējies tikties ar
inerāU, kas patlaban sevišķi labi
pārskata visas Tālo austrumu prob­lēmas
un var dot vērtīgus norādī­jumus
pareizu politisku lēmumu pie­ņemšanai.
Paziņojot, ka uz Koreju
dCfšies vēl Jauni UN valstu karaspē­ka
kontingenti, prezidents izteica
pārUecibu, ka drīz būs atjaunots
miers visā Korejā. „Mūsu bruņotie
spēki tur paliks tikai tik ilgi, līdz
bps sasniegts ^ūsu mērķis — atjau­nots
miers un izveidota vienota, ne­atkarīga
un demokrātiska Koreja.
Mums nav nekādu agresīvu mērķu
vrt territorUlu interešu ne Korejā,
ne kur citur pasaulē." Pēc kara bei­gām
Korejā Apvienoto nāciju uzde­vums
būs rūpētles^ par kara seku
novēršanu un zemes atjaunošanu. Sis
problēmas prezidents pārrunājis ari
ar Mekarturu.
Tālāk Trūmens deklarēja, ka, ne-atkarigl
no panākumiem Korejā,
ASV bruņoto spēku stiprināšana tur­pināsies,
jo citādas izejas nav. Ka­mēr
Padomju savienība nedos kon­krētus
un pozitīvus pierādījumus sa­vai
miera gribai, tikmēr rietumi deSi
apņēmušies izveidot tālāk brīvās
pasaules kopīgos aizsardzības spēkus.
«Padomju savienības ricība," teica
Trūmens, «radījusi daudz dažādu sa­režģījumu,
kas apdraud pasaules
mieru. Mēs to apzināmies un nežē­losim
spēkus, lai tos novērstu. Par
to lai nevienam nebūtu nekādu ilū­ziju."
(Turpinājums 8. Ipp.)
speki Korejā sasnieguši
Pjongjangu
Tokio (jbv). — Turpinot savu vai-ŗlikps
virzienos Izvērsto ofensīvu
Zlemeļkorejā, Apvienoto nāciju spe­ķi,
pārvarot komunistu vājo pretes­tību,
trešdien sasniedza Ziemeļkore-
IJJĶ^ļJSE TANKUS KOMUNISTI NONĀVĒ
:M,iE3i^S^ UZpAVATŖtJMENAM tm^V.
UZPLECI
aizstāvētāju pretestību. Pussalas aus­trumu
sektorā tai pašā laikā dien-vidkorejiešu
spēki ieņēma Hanghu-nu
uņ Hungnamu, ap 160 km no
, , . Mandžūrijas robežas. Komunistu vā­jas
galvaspilsētu Pjongjangu. Lab- jo pretestību pēdējā cīņu posmā iz­vēlīgas
ziņas no Korejas frontes šīs skaidro ar to, ka viņu spēki tuvu
nedēļas sākumā sekoja cita citai, galīgam sabrukumam.
Hdz trešdien nāca vēsts, ka sasniegta Kā paziņoja britu aviācijas minis-
Pjongjangas perifērija. Kim II Sun- trijās pārstāvis, UN Hdmašlnas līdz
ga valdība jau Iepriekšējā naktī bija gim izsitušas no Ierindas vairāk ne-galvaspllsētu
atstājusi. kā tūkstoš ziemeļkorejiešu tanku, no
.Pēdējā ofensīvas posmā līdz Pjong- kuriem 540 pilnīgi iznīcināti. Apvle-jangas
sasniegšanai saņēma gūstā noto nāciju aviācija cīņā pret tan-vēl
5000 ziemeļkorejiešu, tā ka līdz klem lietojusi t. s. napalma jeb „elles
tr^dlenai komunistu gūstekņu bumbas", kas atzītas par efektīvāko
Skaits sasniedza jau 70.000. UN kara- MZ šim pazīstamo prettanku Ieroci,
spēka prlekšgrupā motorizētas ko- gis naftas degbumbas sprāgstot at-lotirtas
piegādāja papUdlnājumus, lai tīsta milzīgu karstumu un, skarot
Varētu plimgi salauzt Pjongjangas ļ tanku, to pa pusei Izkausē. Napalms
Ir šķidra kaujas viela, kas, saskaro­ties
ar gaisu, aizdegas. Pietiek bum-
It kā gaišredzīgas nojautas va­dīti
un mudināti, brivibas un
dzimtās mājas izslāpuši, latvieši
visā pasaulē ar sirdi un* dvēseli
tiecas piederēt savai tautai un
valstij un grib pielikt roku pie
mūsu kopējā likteņa ceļa līdzinā­šanas.
Mēs visi gribam ātrāk pie­dzīvot
to dienu, kad mūsu dārgā
dzimtene un tautas brāļi būs at-brivotl
no nežēlīgās svešinieku
okupācijas un verdzības. Mēs visi
gribam ātrāk tikt atpakaļ mājās.
Ko mēs varam darīt mūsu pašu
labā?
Publicists Ev. Frelvalds ASV
mūsu avīzes 71. num. ievadā Ak­tivitātes
un kopīga darba panā­kumi
aicina 18. novembrī noorga­nizēt
latviešu mākslas reprezen­tācijas
koncertus, aicinot uz tiem
citu valstu politiķus, sabiedriskos
darbiniekus un presi, lai ar gara
spēku rādītu mūsu ©ribu un spē­jas
dzīvot savai nācijai.
Sabiedrisks darbinieks A. Apse
Francijā mūsu laikraksta 74. num.
ziņo, ka latvieši Francijā 18. no­vembri
uzskata par mūsu ģene-rāluzbrukuma
dienu, izsūtot in­formācijas
literatūru un ar refe­rātiem
franču strādniekiem i^n
darbiniekiem stāstot par komu­nisma
briesmu darbiem Baltijas
valstīs, kas draud ari pārējai Ei­ropai.
Dzejnieks Andrejs Eglltls zvied­ru
zemē mpsu laikraksta ievadā
Neatkrist ar uguns vārdiem sauc
visiem latviešiem pasaulē pacelt
protesta balsi pret tlrannlju un
Baltijas cietumu un visām latvie­šu
organizācijām rietumu pasaulē
ar labi sagatavotu Baltijas likte­ņu
informēšanas programmu pa­nākt,
lai lielās ASV. Anglijas,
Kanādas, Austrālijas, Dienvid­amerikas,
Eiropas sabiedriski hu­manitārās,
arodorganizācijas un
citas paceļ Baltijas valstu jautā­jumu
gan no cilvēku tiesību iznī­cināšanas
viedokļa, gan ķā 20. g.
s. baigāko eksperimentu Maska­vas
režijā, prasot tā izmeklēšanu
un netaisnības novēršanu.
Savā Latvijas 80. num. ievadā
Artava Latvijai ierosināju 18. no­vembri
trimdā izvērst par mūsu
nacionālo pienākumu pildīšanas
dienu un nest Latvijai ne tikai
idejisku un platonisku, bet ari
iums talkā
materiālu upmri — artavu Latvi­jai,
labprātīgi maksājot savai
valstij vienreizēju valsts nodokli
mūsu politiskai un Ideoloģiskai
cīņai (Arējās informācijas fonds),
latviskai izglītībai un kultūrai un
darba nespējīgo aprūpei Visu to
kopā sauksim par Latvijas valsts
cīņas fondu, kas aptvertu visas
mūsu politiskās un nacionālās va­jadzības.
lidzlgl aicinājumi atskanējuši
latviešu presē citās zemēs, sanāk­smēs
un tautiešu vēstulēs. Visi
gaida darbus un grib darīt dar­bus.
Latviešu nacionālā padome.
Latviešu centrālā komiteja un
Arējās informācijas fonds, sadar­bībā
un saskaņā ar citām latvie­šu
centrālajām un vietējām komi­tejām
un pārējām organizācijām
visā pasaulē, grib paveikt šos
darbus un uzdevuši LNP un LCK
Informācijas nozarei un Arējās
informācijas fondam izpildīt tos.
Jau zināms, ka Ev. lut baznī­cas
tēvs Archiblskaps un Baznī­cas
virsvalde atbalstis ar gana
rakstu un dtādl 18. novembra ak­ciju
un artavu Latvijai.
Svābu Gmindes latviešu nomet-
. nes komiteja pirmā ziedojusi DM
500 artavu Latvijai Laikraksta
Latvijas redakcijas un kantora
darbinieki un LNP un LCK In­formācijas
nozares un Arējās in­formācijas
fonda darbinieki ie­maksājuši
katrs piecas markas
artavu Latvijai Vairāki latviešu
rakstnidd, publicisti un žurnālisti
Izteikuši gatavību Udzstirādfit 18.
novembra brivības akcijā.
Aicinu komitejas un dtas orga­nizācijas,
draudzes, kultūras un
sabiedriskos d a r b i n i ^ talUL
šajā grūtajā, bet «k*W^ «iedoi
šanās darbā. Aidnu katru komi­teju
un latvieti trimdā atlidnfit
un nodot Latvijas valstij savu ar­tavu.
Tautieši maksas izdara
Arējās informādjas fondā, savā
draudzē, komitejā, biedrībā vai
kopā.
18. novembris būs ne tikai svēt­ku,
bet ari mūsu cīņas diena!
Kīisfigie, m
USks ii mosties
18. novembri, kaa atkal tuvoJwķ
Latvijas katedrāļu un bainlc^^^inl
ieivudja bHvfbu Latvijas laoioi ^
pilsētās. Kristīgie pulcējlā Plf »J-vim
altāriem m brīvi liediAiat
^ ticu Kristus tirdām svētam, kas
man kā tūkstoš saules mirds."
Šodien pār Latviju un tās baltiņu
' dievnamiem ir klājusies tumsa. Ma«
terlāliiims, kas pagājušā gadu sim­teni
svinēja savas pirmās uivaras,
gan pamalām isdsisa rietumu pasau­les
kultfiiras tautu un cilvēkif veseli
sapHltlĻ bet dsiļas saknes tas laidis
tautās, kas nespēja Jau sākumā no­vērst
tii ļaunumu un savā semē pa­laida
vaļā ļaunuma spēkus.
BolSevIstiskkis materiālisms ir sa-lldsinJbns
ar bagāto lemkopi Jāsus
lldsibā, kam rūp tikai laidgā manta»
kas domā tikai par miesu, bet kam
sveSa ir gara ddve un bagātība. Tas
nepazīst cita vindena, kā vlnd^n us
leju, matēriju. s«nl Pieķerianās le-mes
l i e ^ , visu cilvēka dilvi, dar­bu
un spēku pēo plāna un grafikas
isUeat matērijas izmantošanai, tai,
pašā laiki apspiest katras tieksmes
uz augstilku gara dzīvi un noliegt
Dievu, Ir ils mācības augstākab ai-dnijums,
līdz ar apsolījumu: »Ti
darīdami, Jfls pafii ^ūslt U dievi".
Sis aicinājums un apsoUJums bleil
atrod dzirdīgas ausis un sekotājus,
kas ziedo tam visu tik ilgi, kamēr
acis atveras un tie redz, ka viņi Ir
pievUtL tie redz, ka viņi bagiObas
vietā ir k|uvuSi nabagi. kaUl. izmo­cīti,
izsalkuil. sagrauti miesā un dvē­selē.
Veoo noirdidand, viņi oēla
Jaunu pasauli. Jaunu templi, bet uz­ceļot,
ar Šausmām Ieraudzīja, ka il
templa svētikaji vietii vairs neval­da
Dievs, bet viens cilvēks — «visu
lantii tēvs ao skolotiUs^.
«iliitt «akriilia.
mi j4tlii sdta Ulķ briesnuuĻ draud
Bibeles torņa sajukums, Jo tur mie­sa
apsplei dvēseli, netaisnība patie­sību,
verdzība brīvību, nelstMs bft-tlsko,
tur kalpo sveSI^ ne īstajam
Dievam. .
Bet Dieva vadībā cilvēcē ir dzi­musi
kustība, kas saprata, ka matē-ļ
rija un materiālā kultūra Jāpak}auJ
gara darbībai, ka tikai tad ti radis
un rādīs bai^tlbas, kas spīdēs un
apgaismos pat visklusāko un tumii»
ko stfirItL H ir kristīgā baznīca.
Maskava atsakās I bu nomest 90 m no tanka, lai to iz-
• 1 T-x» ITVItrT) A picinātu. 300 kv. m lielā laukumā! Kā jau mūsu laikraksta 11. ok- PieČLalltlGS UJNjS.ni\. bumba pilnīgi iznīcina jebkatru dzī- tobŗa nu. ziņojām, tris Baltijas val-
^ ^ - T/ vību un materiālu, stu diplomātiskie pārstāvji Vašing-
^ organizācija Ko- ^- ^ — u . . s .... A . „ ; . . . * « ; .^
reias jaunuzbuvei
• w j j ļ nošaušanas Komumsu imuai o a v 4 ^ » » * i — T " V " ' J ' ' " ' ' ~ ' _ X - ~ I 1 7" tsksaksesa ffm) - Apvienoto nā- upuriem nomesties ceļos. Kāds ame- up latviešu deportācijām un orgāni-
,.*^.«**8esa iim;. -^^J:;^"^;" L»tsnii nnvprnt^u 7ino ka Munčo- z^tu latviešu nācijas izmcmašanu.
djil darbu šonedēļ Ievadīja kopsa- rikaņu novērotājs ziņo. Ka ^ ^ " " ^ ^ pj^^^tot redakciiai iesniestās notas
- Bes politiskās komisijas neražīgas nā, zleme os no Vonsanas komūi^lsti Pie utot re^^^^^^ j FeTdi^
S s par ASV Ierosināto septiņu 420 gūstekņu» nonaveiušl ar elek-1 teKstu, musu sūtnis J. Feldmanis pa­valstu
priekšlikumoi jeb ts. Ečesona trisko strāvu
V. Lambergs,
LNP un LCK informācijas
nozares un Arējās informē-dlas
fonda vadItSlB „ „a,„ tonte. dalMu» .
brīvajā pasaulē, 18. noyembrI Izies
ar olņas saukli — Li|ļtvljai brīvību.
— tad ir pllnlgf saprotami, ka Lat-
Apvienotām nācijām iesniegtas SS.£^«.""r^o tuffi
' ^^^^ altiŗlem tis micitiji
latviešu liecības |3rJJ:«Jir».SS:
Brīvību Latvijai
, u ^ » . , . Kas gan tik labi mOs Ir pratis
mums labvēlīga. Asamblejas Un sek- vienot un vadīt, kā Kristus un Viņa
retāriāta kuluāros delegātu vidū sa- baznīca? Pat baigajā gadā, kad pai
stapu daudz paziņu no 2enēvas lai- baznīca cieta vissmagāk, kad tika
kiem, kas Interesējās par Latvijas aptumiSots Kristus gaiSals evaņģēlijs,
likteni. Tie solījās katrā ziņā savās un ārdīti mūsu tautas vienības spē-runās
asamblejā vai komisijās pie- kl. taisni baznīca vislabāk pildīja sa-minēt
mūsu jautājumu. vu uzdevumu, metot tiltu no sirds uz
Vispārējie politiskie apstākļi vēl ^ stiprinot un vienojot
nav M rti,!k' »tālu ^ ^a''t^tī'ls^tuīju'J'^Si^eB^,^ l^a i mūsu ^uta Idrz qnmonkoāsp,u ksiu rs ādpiīeguv K
kārtībā kā neatkarigu Jautājumu. w vērtības, tautai «Sle^^^^^^^
Tas varbūt noUks nākamā gadā," ' ^ ^^r^
m 24 stundu laiKa sanaKl seae, ja prese» ft.uiucit:iivc ^ c u i o I
veto tiesību izlietošanas dēļ Drošības ka viņa yal<^^^?^*^„S^^^ žii^restā nodotam liēci^uma^
- - spējīga reaģēt uz ieverot visus f f ^^^^^^^ ir neapstrīdama pierādījuma spēks.
wQu jaunu asi^slvu aktu pasaule, par vispārējam velēšana^ 1^»^^ Mana iesnieguma pirmā daļa veltītr
Ket šo priekšlikumu ener^ski 1 reja pec c^ņu bdgam^ ^?fr;l Iplerādīj ka krievu izsludina
padome nebūtu
Itājās padomju ārHetu ministrs VI- prezidentam Tnimenam ka velti v l ^ aneksijai nav ne konstitucionāla,
Jinskis. jo tas nozīmējot Drošības nu no sava mītne Seula atrastajiem
padomes tiesību ierobežošanu. Otr- ģenerāļa uzplečiem, ko tur atstājuši
dien notika pusstundu Uga privāta krievu virsnieki
apspriede starp ASV delegātu Dal-lesu
Un Vlšinski, piedaloties padom­ju
delegātam Maļlkam. Pārrunājot
minētās domstarpības, kā pēc tam
paskaidroja t)aUess, tomēr neizdevās
panākt vienošanos.
Am^ikāņu delegācija UN salmnle-
#aļs un sociālajā padomē ieroslhā-
1950. GADA FORMĀLI STĀSIES
SPEĶA KONVENCIJA PRET
TAUTU SLEPKAVĪBU
ne tiesiska pamata. Uzskatīju to par
ļoti svarīgu, lai atturētu valstis no
aneksijas atzīšanas, jo diezgan plaši
Izplatīts uzskats, ka Baltijas valstis
pievienojušās Padomju savienībai ar
plebiscitu. Notas beigās lūdzu manu
iesniegumu darīt zināmu UN dele­gācijām,
lai tās būtu informētas par
apstākļiem Latvijā, varētu ieņemt
jautājumā stāvokli un apsvērt, kādā
veidā tās varētu pildīt savus pienā-
Nujorka (md). — Nākamā gada 12.
«bas un sociālajā padomē ierosina-, Jaavāri stāsies s p M kopsapulce ^
la Pēc kara darljlbas izbeigšanas Ko- gP^^^^^^^^ p,et cilvēci
Kiā rafltt. TnaSn l«,nu7.būves Darvai-1 tautu slepkaviDas gen , iesniegumus nodevām UN ģene­rālsekretāra
biedram Koljēram 6.
Wla radīt īpašu jaunuzbuves parval-1 "gg^ v-JJ-tagad savākti nepiede­ras
darbot(« līdzīgi agrakajļ v^^^^^ ratifikācijas pa-
U"iŅinKuŖAAii uunn saukttos ^UUJNNiKvRnAA.. _ JJaau " Sr V i VK^onnnvcennccHijāā ddeekkllaarrēēttss , kkaa ssoo--
epriekš padome nolēma Korejas raksti Konvencija^^^^^^^
Jaunuzb'-"'^" ,„s,w<.m nn<iihināt sen-īdama ne vien tautu slepkaviDa,_Dei
jaunuzDūves mērķiem nodibināt s e p - 1 " a t b a l s t ī š a n a .
% i valstu pārstāvju komisiju, kurai SnLs vSs Tp-
ISnpvērtē kapa nodarītie zaudējumi Konvencijas ļtolft^erosv^
(T Aurf 4p.r ^ vidū ir ari Padomju saviemba.
oktobri, bet 9. oktobrī mēs
visi Baltijas valstu diplomā­tiskie
pārstāvji apmeklējām UN
asamblejas prezidentu, Irānas dele­gātu
Entezamu, kas bija mans ilgga­dīgs
kollēga Zenēvā. Mūsu pieņem­šana
tādēļ bija ļoti sirsnīga un
Bēgļus Anglijā
aicina
repatriēties
Londona (mr). — Padomju vēst­niecība
Londonā sākusi kampaņu,
lai plerutiātu Anglijā nokļuvušos
Austrumeiropas bēgļus repatriēties.
Konsulārie Ierēdņi apmeklējuši bēg­ļus
pat slimnīcās, un vēstniecība Iz­sūtījusi
vēstules, kurās sola brīvu
ceļu uz Padomju savienību un pla­šus
atvieglojumus izglītības Iegūša­nai
Kampai^a skar arī bēgļu sievie­tes,
kas apprecējušās ar angļiem.
Raksturīgi, ka aģenti ne ar vārdu
nepieskaras jautājumam, kāpēc bēgļi
vēl nav atgriezušies. Sniedzot šo zi­ņu,
Reutera aģentūra atzīmē, ka
Anglijā esot 40.0(K) ukraiņu, 35.000
baltiešu un 16.000 poļu DP, kā arī
čechu, ungāru un Jugoslavu bēgļi
un dzīvības tiek krustā sistas. Bet
todien mēs esam lemficijuiies vai­rāk
nekā Jebkad uslfikot un sevi ne­ņemt
skaidrotāju, vienotāju un stip­rinātāju
Kristus krustu, fio Viņa pa-auianas,
bet musu pestlSanas un
uzvaras ziml
Roinai ķelsars Konstantīns Lielati
ui sava karapulka karoga lika kru­stu
ar uzrakstu: In hoo tigno vinceal
7" Ar šo zīmi tu uzvarēsi! Tautas
brāļi un māsas, ko gan mēs rakstt-brl?
~ Tik vienīgi fio lielāko kristī­gas
pasaules spēku, vienības un stio.
ruma simbolu. Jo tikai caur viņu
rfoUdroti dvfeielēs. no viņa stiprināti
mūsu tauta un visa kristīgā pasaule
nzvarēs fiai svētajā cīņā.
Mēs nedrikslam |aut sevi apmānīt
ar Jūtamo klusumu ap mums. TBM
Pa~tt iesttjas ari pirms vētes. TO! SSiiS^'^^^i» «āvas sirdis cīņai par
tetenlbunn brīvību, vārdos uTdir-
^» »o mums 18. L
Māc A. Liepiņā