1946-03-02-11 |
Previous | 11 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
neuzņems lece Amerikfi6 l e ^ o m un citzemju kafu ļ d& Anglijai un Padomju Savienībai veterānu pārstāvji pieprasijuSi kon- batu jākaro/'Apakšnama locekļu^ ^^^^š^^^ gresamVaŠingtonfi uz 16 gadiem p i l - miMtsr v^^ nlgi aizliegt vai vismaz radikāli sa- mieru upurēt britia impēriju tin ķa Saurināt ieceļošanu A S Valstis. Pilnīgi Josifu Staļinu vi^is ludzisi niegiiiāt jāaizliedz visu komunistu un ar! naci- ieziest diplomātijas mašīnu tā^ l a i t|^^^ stu ieceļošana. To prasot akūtā ritētu gludi un ļaisavlalcigl^^^^l^^^ dzīvokļu krize un A S V y apdraudošā iespējams atrisināt visas grtitibaš. Be-bezdarba problēmas. — A S V vēst- vins piekrita tam, k a Ŗūrjii jāpaliek nieks Krievijā |en. V . Smiss ameri- starpltautiskā kontrolē. — Piai 17. febr. kānu — padomju draudzības pado- mirušā grieķu ortodoksālās baznīGas mes banketā Ņujorkā sapija, k a PSRS patriarcha Benjamiņa pēcteci Istaņ-un A S V nevēloties neko citu, kā t i - bulā ievēlēts 51 g . v Clbalcedonaš kai mieru un drošību. Ja to nacionā- Maksims, kas vienmēr aizstāvējis i e lās intereses saduras, ab^m nācijām ligisko konfesiju ciešāku vienis jāmēģina tās izlīdzināt Vienotām Nā- Vifia jurisdikcijai pakļautas pareiztl-cijām nosprausto principu ietvaros. — cigo baznīcas Grieķijā, Bulgārija, P a - Anglijas ārlietu ministrs Ernests Be- domju Saviembā, Rumānijā un Ser^ vins apakšnamā Londonā ļ)azinoja, ka bijā. 365. patriarcha ievēlēšana iezīmē 3 lielvalstu ārlietu -ministru konferen- 70 gadu šizmas'izbeigšanos starp grie-cē Maskavā pag. decembri.viņš teicis 1 k u ortodoksālo un bulgāru baznīcu Molotovam:,,Mvms i r draļudzibasll- Bulgārijas ārlietu ministrs Stainovs gurns, un es pastāvu par (draudzību, paziņoja, ka, bulgāriem s^^^ Ja jūs vēlaties to m^inh no 20 uz 50 mirušā patriarcha, visas baznīcas bija gadiem, es ieteikšu savai valdībai to atvērtas un skolas slēgtas. Līdzjūtibu darīt.'* Apakšnamā Bevins tagad izteica ari PSRS. — „Tikai Baznīca deklarēja, ka viņš nezinājis labāka var vest cilvēku atpakaļ pie gaismās ce^a krievu aizdomu mazināšanai, ļ un gādāt par viiia drošību ņākotn^^ „Runā, ka mēs virzāmies ūz karu pret ļ 32 jauno kardinālu iecelšanas ceremo- Krieviju," viAš turpināja, „bet es ne- niju. gaitā visai pasaulei radiorunā no varu saskatīt nevienu apstākli, kufa Vatikāna teica pāvests Pijis 12. „Di<j- • • ^ • • • ļ viškā Roka vada atpakaļ pie baznīcas • •! U ļ daudzus, cilvēkus, kuriem karš pārāk UOiniIllkaS repUblllka nelaimīgā kārta llcls atstāt savas ze- • o j,«ļ o v A K j ļmes.** Baznīca vienīgā dod atrisinā- aicmatiKai zīdu jurnu pasaules 9 klūdāmv pŗoti, melī- 1 1 • . gurnam, ImperiMsinain, valstu eķ)^ KOIOmSlllS sijas tendencei, laužu deportāpijai un Amerikāņu bibliotēku dienesta di- P^^^P^^^" dzīves vietas mainai, mā^^ rektora Gulds, kas tikko atgriezies noi ievērošanai un indivīda aizmiršanai, Halti salas Rietumindijā, zino, kaj agnosticismam pret reliģiju un teii- Dominikas republika izteikusi vēlē- H«^<^^i "^skatīt sabiedrību par gigan-šanos uzliemt 25.0004ldz 50.000 E i r o - P ^ ^ ^ ^ mazinu. ~ Somijas bij. prezi^ pas bezpajumtes žīdu vecumā no I Z ] ^ ^ ^ ^ Risto Ritijs par to, ka vadijiis līdz 35 gadiem. Vini var būt precē- S^^^^i" karā pret Krieviju, Helsin^^^^ jušies vai neprecējušies, bet tfēm jā-PP^^^ tribunāla notiesāts uz 10^^^ g^^^^ zma, ka viņiem būs jāstrādā lauk- H^^^"^ piespiedu darbos, bijušie mi-saimniecībā, Gulds sacīja, ka D o m i - P i ^ ^ i Lmkomiess un Tanners uz 5 ga-nikas republika ir vienīgā valsts pa-P^^^'»' citi apsūdzētie uz laiku no saulē, kas nākusi klajā ar sādu i e l ū - ^ ^ ^ gadiem. - Vācijihd^^^ gurnu, tā atvērdama savus vārtus ik- ļ ' - vienam žīdam, kas pratis pārdzīvot Eiroļpai pāri brāzušos iznīcību. Gulds dibiriās sabiedrībuj kas subsidēs žīdu nometināšanu uz dzīvi Dominikas republikā. Sabiedrības līdzekļus izlietos šādās masu kustības izdevuinu segšanai. Pēc vii^a domām, A S V un U N R R A šo pasākumu atbalstīs ar transporta līdzekļiem. Aņglu-amerikāAu īpašā komisija, kas būs atraitņu un vecmeitu zeme. Pēc pēdējiem oficiāliem datiem, Vācijā patlaban uz ik 18 sievietēm ir tikai 10 vīriešu. Sieviešu pārsvars visiie-lāks vecumu grupā no 15 — 50 gadu, kur^ karš prasījis vislielākos vīriešu upurus.— 1948. g. olimpiādē, kas notiks Londonā, Japānu un Vāciju neuzlūgs. — PSRS oficiālajā Maskavas radiofona pārraidi jumā atzinušies, ka Kanādas pilsoni devuši „zinārau kon-fidenciāla rakstura informāciju" padomju militārajam atašejam Otavā. Paziņojumā tomēr bija teikts, ka šī informācija «padomju valdībai nav bijusl vajadzīga, jo Padomju Savienībā techniskie sasiliegumi ir augstāki." — Domstarpības Itālijas koloniju nākotnes jautājumā un Italijas-Dien-vidslavijas robežu problēmas izšķiršanā, cik sagaidāms, n<)vilcinās Parīzē 1. maijā paredzētas miera konferences sākšanos.—- Pāri par 10,000 ķiniešu studentu 22. febr. sdoja pa Čungkingas ielām, pieprasot krievu iz-vākšanos no Mandžurijas. Soļotājiem uzgavilēja simttūkstoši. Grupa de-monstrantu nesa Staļina attēlu blakus Ķīnas kartei ar uzrakstu ,,Nost ar jauno imperiālistu." Citi studenti, kas iepriekšējā dienā aicināja studentus visā Ķīnā demonstrēt pret Krieviju, nesa plakātus ar uzrakstiem: JCrievu okupācija Mandžurijā izsauks trešo pasaules ķafu* un „Japāni izvaroja, apzaga un izlaupīja Mandžuriju; tagad to dara krievi." Studenti nosūtīja vēstuli Josifam Staļinam^ pieprasot padomju karaspēka izvākŠanu no Mandžurijas saskaņā ar kīniešu-pa-doraju līgumu, bet citu vēstuli adresēja pasaules tautām, lūdzot to «palīdzīgu roku." — Sarkanās armijas pa^ stāvēšaiias 28. gadadienā ģener Staļins savā vēstījumā uzsvēris, ka Krievijai patlaban jānostiprinot iegūtās pozīcijas un jāradot priekšnoteikumi jaunai varenai nacionālās saimniecības attīstībai. The Stars and Stripes iepazīstas ar Eiropas žīd ii problēmām, noskaidrojusi, ka gandrīz visi'Polijā dzīvojošie žīdi vēlas šo zemi atstāt. Komitejas sekretārs Les-l i j Ruds Berlīnē izteicies „UP" pārstāvim, ka ap 800.000 žīdu jau atstājuši Polijas territcļriju. Gits komitejas pārstāvis sacīja, ka žīdu tautas apstākļus noskaidro visā Vācijā, atskaitot krievu okupēto joslu, kur „krievi lika saprast, ka mums tur nekas nav skatāms." Komitejas locekli uzturējušies Polijā 6 dienas un apmeklējuši Varšavu, Lodzu un Lovi-cas ciemu, kur sasiinājušies ar valdības ierēdnēm, žīdu UU' katoļu vadītājiem, tā gūdami informāciju par apiešanos ar Polijā vēl atlikušiem 100.000 žīdiem. Pēc 2 nedēlu izturēšanās Vācijā komiteja devusies uz Vīni. Amerikātiu Militārās valdības pārstāvji Minchene paziAoja, ka Vācijas žīdiem Bavārijā atlīdzinās vi nu „lldzdalības tiesu" no tā naudas soda, kas visiem žīdiem vācu trešajā „reichā" bija uzlikts pēc nacistu diplomāta Kurta fon Rāta nogalinā- . šanas 1938, g. novembri Parīzē. Bavārijas vācu iestādes šim nolīikam labprātīgi piešķīrušas 2 m i i j ; marku, kuras izmaksās Bavārijā palikušajiem 3.000 žīdiem. Atlīdzinājuma saņemšanas tiesību pierādījumam pietiek ar žīdu ortodoksālās ticibaļs apliecinājumu. The Stars and Stripes Angļu okupācijas joslā visi „Lat-vieSu Vfstnesfm" pienākošies maksājumi (abonements uu sludinā-juņiļ, p5rst$vju un komisionāru ieņemtā nauda par komisija saņemtiem eksemplāriem un tml) ar p a s t a n a u d a s p ā r v e d u mi am tagad sūtāmi L i d i j ai D r a v n i e c e i , Latvian Camp, „Fri8cJie Qu^lle," Hiddesen bei Detmol(f, Lippe (21), Paziņojumi par i i em pasta naudas pSrvedumiem līd« ar pasūtinā-jumiem, sludināļjumu tekstiem, laikraksta pārstāvju un komisionāru ik nedēļas norēķiniem joprojām piesūtāmi vienīgi „Latviešu Vēstneša'* iz d e v n i e c ! b a i , Hotel Convikt, Dillingen/Donau, BAy«ffi (13b), Aizmirstie Nošķirti no ārpasaules un dziļi sarūgtināti 18 latviešu karavīru ar kapteini Jāni Priedīti pavada drūmas dienas vācu nacistu un „SS" viru vidū „Vestertimke" nometnē, Bremerwor-den* as iecirknī, apm. 30 Itm np Brē-menes galvenās stacijas. Tautieši vai piederīgie viņus nav apmeklējuši. V i ņiem nav ne laikrakstu, nedz arī ta-bakais vai pārtikas papildinājuma. Par tuviniekiem zinas gaidā Alfr. Balodis, Ansis Zvirbulis, Pēt. Bodnieks, A r v . Rostoks, Vilis Zemturis, lEmīls Llgia-vinš un Pēt. Zichars. Jāzeps Ka- Cinskis loti gribētu zināt par viņa sievas Marijas likteni. 1944. g. beigās tā bija Kurzemē ar jaunpiedzimušu meitiņu. Nometnē bijis arī Kalsnavas pag. sekretārs v. v. A r v . Klavitiš, kas tagad pārsūtīts uz kādu citu nometni. Te vēl atrodas Igaunijas bij. ministra Ipsberga dēls. Lai nometni apmeklētu, jāizprasa angļu 30,. korpusa štāba atļauja Nienburgā pie Veneras, Han-noveras novadā.- Līdz nometnei no Brēmenes jābrauc no Parka stacijas ar mazo vilcienu līdz gala stacijai „Tarmstedt Ost" un tad jāiet apm. 3 kra. — Mēs visi domājam par atgriešanos mājās, bet pārāk daudzi no mums šķiet aizmirsuši jebkufu pienākumu pret tautas kopību, pret mūsu pagātni un nākotni. Viens nb pir-miem šādiem pienākumiem ir mūsu karavīru atcerēšanās, apmeklēšana vai vismaz nelielas dāvanas nosūtīšana viAiem. — Māc Valdemflrs Skllinš, Camp 515, Falkenb€rgsweg, Hamburg- Neugraben (24). Par izceļošanu Mag. hist. Vitolds Kalniņš rakstā „Par izceļošanu" latviešus, kas arī no trimdas Vācijā gribStu meklēt jaunu dzīvi svešā zemē« pielīdzina nodevējiem. Zinu tomēr, ka liela dala trimdā esošo tautiešu grib izceļot uz svešu zemi. Tam dažādi iemesli. Viens no tiem: vilšanās un uzticības zaudēšana pašu tautas vadītājiem. Jau Saeimas laikos partijas „andelējās" un plēsās ministru portfeļu un augstu amatu dēl. Pēc svešas varas ienākšanas 1940. g. nebija mazums tādu, kas prata piemēroties arī tai un iesēsties kaut vai uz laiku jaunos amatos. Nākamā gadā, sākoties vāciešu okupācijai, daudz bija tādu, kas klupa viens otram mia-tos atkal to pašu ministru portfeļu dēl, it kā lai atjaunotu demokrātisko iekārtu. Te neko negroza tas, ka vācieši aši vien pārvilka strīpu arī vinu ilūzijām. Nepagāja tomēr ilgs laiks un dažs labs portfeļu kārotājs jau atrada sev stltu vietfi^u pia vācu ļ giem." Kad šos okupantus no jauna sāka padzīt austrumu vara, tad jo daudzi mūsu tautieši vairs nespēja i z kļūt no frontes joslas, jo tiem nebija noteiktu ziiiu par frontes stāvokli. Tas bija arī toreizējo „augsto amatpersonu" T— latviešu vaina. Vēlāk bēgļu masas sadzina Kurzeme un pameta savam liktenim, kamēr „araat-personas", izlietojot y i šādas priekšrocības, ar pilnām lādēm steidzās uz Vāczemi. Arī tur krietni daudz šādu laužu zināja iekārtoties itin ciešami un pat baudīt jaunas priekšrocības. Kad nelaimīgāki tautieši lūdza tiem palīdzību, tad visbiežāk bija jāsai^em noraidījums. Arī pēc Vācijas sabrukuma netrūkst uzņēmīgo, kas par varas mākti uzmetas par rīkotājiem un darītājiem. Mēs visi dzirdam, redzam un dažreiz ari ciešam politikas ^taisītā j u " dēl, kad tiie jo dažādiem līdzekli em iri cgi ha sev nodrošināt izcilus amatus nākotnei, nemaz nerēķinoties ar bēgļu vairuma pašreizējām vajadzībām. Tāpēc t i k maz ticības arī tam, ka, atgriežoties tēvzemē, mūsu dzīve un mūsu vadītāji varētu kļūt kaut kā citādāki. — F. Līdums, Nellinger 24, Esslingen/Neckar, AViirttemberg (14). (Turpinājums no 1. lappuses) gājām gūt Brāļu kapos, nebrīvības ga-do| tas bija svētceļojums. Atceros: pāris dienas pirms Rīgas krišanas aiz-pagājušā oktobrī, kad ap Brāļu kapiem jau ducināja lielgabali, tā bija vairāk kā jebkad vientulTbas un miera vieta. Pa Rīgas ielām brauca pēdējās bēgļu rindas, izmisums māca daudzus. Brāļu kapi dusēja ķēnišķīgu mieru. Ozolzīlēm apbiri^šas akmeiiu kāpnes, slīpa saule gar sienām. Nezināmais blakus mātes vēl pēdējo reizi apkoptajam dēla kapam. Sienas un celi ro-miskā varenībā, caur vara saktām tāpat rāmi lija ūdens. Bezgalīga vien- Kas ir latvieši? (Pagātne OJD i^gūdm) Atbildējis etoioli^is P. Edoardss 3. 700 verdzības gadu. Dzīves augstais līmenis, kā pierādji archaiologlskie atradumi un ticami chronteti, pastāvēja līdz IZ gadsimtenim, kad latviešu civilizācijas maerīgo evolilciju pēkšņi pārtrauca vāicu bnitiinieku in* vāzi ja. To bargft kundzība turpināj a pāri par 700 gadu. So traucējumu papildināja slavu sāncensi, kas 8. gadsimtenī, šķērsojuši Bugas, Pripetas un Dnepras upi, tagad jutās it netraucēti territorijās, kuhis līdz tam apdzīvoja un kultivēja latviešu un igauAu ciltsbrāli. Daudzās slavu ciltis ar baltu un somu tautu palīdzību, kā to apstiprina krievu chronikas, 9. gadsimtenī lika pamatu slavu v d s t i j , ko vēlāk sauca par Krieviju. S i s / ^ ds krievu mēlē „Rus'* aizgūts no baltu ciite nīsiem, kā aizvien vēl sauc Nemanas upes grīvu. Līdzīgā kārtā vāciešu brundniiski, iebruķuSi Vitlan-des (aistu zemes) senajā Prūsijā, uzurpēja vārdu „Prū8iji", kas ari i r latviešu nosaukums, atvasināts no vārdiem „pie rusiem," t. 1 pie ļaudīm, kas dzīvoja Rūsas upes krastos. Bez tam, kā to liecina a i l krievu profesors Spicins, slavu kolonisti, būdami nabagi, līdz 10. gadsimtenim jaetoja latviešu gatavotos daitrba riku8« ieročus un ornamentus. Sākot ar 13. gadsam-teni, miers te ilga tikai īsus brīžus, strīdiem un savstarpējām sadursmēm aizpildot gandrīz viļu laiku par ļaunu patiesajam kultšaras progresam. C U m galvenais iemeBls Hja divi vareno rašu —ģermāņu un slavu sacensība, trešās rases — baliru territorijai kalpojot par ar. Tik miermīlīgiem ļaudīm, kādi k balti, tā bija traģikas pilna situāciļa. lekafotājiem nebija ne mazākās vēlēšanās veicināt zemes labklājību un progresu. Gadsimteni paiet, neatstādami nevienu ievērojamāku vietēju pieminekļa, kas būtu īpašas atzīmēšanas vērts, kaut arī amatniecība un folklora, kalpojot vienīgi mājas vajadzībām un ģimenes dzīvei, cenšas turpināt vecSs tradīcijas. Pie izdevības latvaešr izrāda savus centienus pēc brīvas demokrātiskas valsts. Pirmajā pasaules karā, kad latvieši nodibināja īpašos strēlnieku pulkus, kas ar ievērojamiem panākumiem cīnījās pret vāciešiem sabiedroto pusē līdz pat pēdējam, jaunā krievu valdība nodeva savus sabiedrotos, noslēdzot ar Vāciju 1918. g. separātu mierlīgumu Brest-Litovskā. Krievu satversmes sapulces 1918. g. 5. janvāra sēdē Petrogradā latviešu deputāts J . Goldmanis vārdu pēc vārda deklarēja sekojošo (pēc stenogrammas) : „Latviešu tauta ilgojas pēc miera ne mazāk kā citas tautas, un tomēr mēs, latvieši, uzskatām separāta miera noslēgšanu ar Vāciju Brest- Litovskā par zemisku rīcību, jo ai to mūsu sabiedrotie — Amerika, Anglija un Francija pamesti un atstāti vieni paŠi kaujas laukā, lai cīnītos pret Vāciju. Mēs sagaidām tādu mieru, kas nesīs taisnību katrai tautai, ieskaitot arī mūsu zemi, un tas būs iespējams ar Amerikas, Anglijas un Francijas uzvaru." Latvijas proklamēšana. Krievu revolūcija 1917./18. g. beidzot nesa i l goto izdevību. Brīvas demokrātiskas Latvijas dibināšanu proklamēja 1918. g. 18. novembrī, bet 1921. g. 26. janvāri jaunās valsts suverenitāti de jurc atzina^ gandrīz visa.s pasaules valstis. Par savu augšāmcelšanos Latvija pateicību parādā visvairāk Liebritāni-jas, A S V un Francijas demokrātiskajam un humānajam garam līdz ar to loti nozīmīgo palīdzību. (Turpinājums sekos) Who Ar© Latvians?^ (Pasi m d Present) Aos^med by P. £dwaid8, E t h n d o gM m Yeare 01 SefVitude. I l i e bigli Standard of life as proved by arehaeo-logical finds and trustful chronists lasted up to 12th eentuij when tbe peaceable evolution of Latvian civiU-zation was 8uddenly intcrrupted by the invasion of German knights v^bose stera mastery was to last over 700 years. This disturbance vvas augmen-ted by Slavie rivaļry who aftcr having crossed the rivers Bugj Pripet, and Dnieper in the 8 ^ century felt n o^ at ease in the territories thus far inhabited and cultivated by Latvian and Estonian kinsmen. The many Slavie tribes Avith theļ atd of Baltie and Finnish people, as confirmed by Russian Annals, in the 9th century, laid the foundation to the Slavie state called afterwards Russia, a name borrowed fronķ a Baltie tribe „Russ'', as is stili called the mouth of the rivcr Nieman (or Memel). Likevise, th« German knights having invaded the tfhcient Prussia at Whitland (Hrnd of Aests) usurpcd the name y,Prussia'' which i s a Latvian name derivated from Pa-Russ, i . e. people living on the banks of the rivcr Russ. ! n a d - dition, as stated by the Russian prb-fessor Spirin, the^ Slavie settlers, being poor, would use tools, veapons, and ornaments of Latvian making until the lOth century. Up from the 13th century, thcre wcre but short intervāls of peace while quarrels and mu^ tual engagements claimed most time to the detriment of real cultural progress. The niain point of ths-wrangle being the competition of two mighty races, German and Sla« vic, while the b r r i t o r y of the tfaird, the Baltie served as area. The most tragic situation for a peaceable po^v pulation sucH ^s the Balts! The i n - vaders had no interest in promotmg the welfare and ' progress of the country. Centuries go by vithout Icļaving any notable specimen of local nionument worth mentioning of, though handicraf t and folklore being limited to domestic needs and family life strive to continue the old tra-ditions. Occasionally, Latvians would demonstrate thēir aspirations for a free democratic state. Such was the case during the first world war wl: n Latvians formed speclal regiments of Tirailleurs which ļfought against Ger^ mans, with notable success, at the side of AUies, to the end, while the new Russian government betrayed their associates having made separate peace with Germany at Brest-Litovsk, 1918. A t the session of the Russian Constitutionaļ Assembly in Petro* gra(|, January the 5th, 1918, the Lat-tian Deputy J. Goldmanis declared literally (by the stenograrh): „Latvian nation is longing for the peace not less than any other, for all of that we Latvians deeml a base action to conclude a separate peace with Ger-many at Brest-Litovsk by deserting our Allies — America, England, and France and by leaving them on the battle-field alone to 'fight with Ger-many. We arCļ looķing forward8 to such a peace as w i l l do justice to every nation includingourļ country, and this wlll be inade possible by the victory pf America, Engiand, and France." Prociamation of Latvia, At last, the Russian revoiution, 1917/18, pre-sented the longed for opportunity, and the establisnipent of free de-mocratic Latvia was proclaimed on November 18th. 1918, and on the 26th ^of January, 1921, Ithe sovereignty of the new state was recognized de jure by most sijate? of the world. Latvia thanks her resurrection mainly to the democratic and human spirit as well as to the very šubstantial aid of the great democratic states, Great Britain/ USA and France. (To Be Continued) Mirušoa redzot, atskārst, cik dzīve ir liela. Ne \jniem mūs vairs vajaga, — mums vajaga viņus, lai rastu to dzīves pārliecību, likteņa nenovērša-mlbu, kas tiem lika saņemt Jožu kārtu krūtīs vai necelties vairs no šķembu dūcieniera. Mēs bijām kā putni savā valstī, k a i izcīnījuši savu dzimto zaru, jautri un rosīgi vija ligzdas. Bet tajā kapu laikā bija jājūt, ka mums aiz muguras ir garu mūžu augšanas laiks, Tauta, kas dzīvo uņ mirst no Urāliem līdz Alpiem. Tauta, kas dumpīga grib mājās, apbedīt savus kritelosuiiaud«(K daudz dēlu. Attgttsia LakoDS Dienvidslāvus - sargus A S V josla izforme A S V bruņoto spēku virspavēlniecības „ G — 3 " dala Eiropā 13. febr. Frankfurti pie Mainas paziņoja, ka sākta amerikāņu armijas vāciešu kafa-gustekiiu apsargāšanai izmantoto dienvidslāvu sargu 7 rotu izformēšana. 777 dienvidslāvu pavalstnieki, kas ietilpa šinīs irotās, tiesību zi6ā atkal kļūst par pārvietotām personām, kā tas bija līdz šim. Pazil^ojumā uzsvērts, ka nesen pieņemtais Dienvidslāvijas likums neatļauj atgriezties mājās visiem Dienvidslāvijas pavalst-niekieni, kas tagad, kā pārvietotās personas, uzturas A S V joslā Vācijā. Ja Dienvidslāvijas likumi to atļaus un atsevišķas personas to vēlēsies, vifias varēs arī repatriēt. A S V joslā aizvien vēl nodarbina 244 polu vienības, kurās kopā ietilpst 34.144 p o l i Viiiu lielākā dala apsargā vāciešus — kafagūsteknus, bet citi nodarbināti vispārējos darbos un remonta darbnīcās. A r i Šīs vienības izformēs, kad pēc tām izbeigsies vajadzība. To locekļus sūtīs atpak^ug DP pulcināšanas centriem repatriaf cijai. The Stars asd Stripes
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 2, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-03-02 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460302 |
Description
Title | 1946-03-02-11 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
neuzņems lece
Amerikfi6 l e ^ o m un citzemju kafu ļ d& Anglijai un Padomju Savienībai
veterānu pārstāvji pieprasijuSi kon- batu jākaro/'Apakšnama locekļu^ ^^^^š^^^
gresamVaŠingtonfi uz 16 gadiem p i l - miMtsr v^^
nlgi aizliegt vai vismaz radikāli sa- mieru upurēt britia impēriju tin ķa
Saurināt ieceļošanu A S Valstis. Pilnīgi Josifu Staļinu vi^is ludzisi niegiiiāt
jāaizliedz visu komunistu un ar! naci- ieziest diplomātijas mašīnu tā^ l a i t|^^^
stu ieceļošana. To prasot akūtā ritētu gludi un ļaisavlalcigl^^^^l^^^
dzīvokļu krize un A S V y apdraudošā iespējams atrisināt visas grtitibaš. Be-bezdarba
problēmas. — A S V vēst- vins piekrita tam, k a Ŗūrjii jāpaliek
nieks Krievijā |en. V . Smiss ameri- starpltautiskā kontrolē. — Piai 17. febr.
kānu — padomju draudzības pado- mirušā grieķu ortodoksālās baznīGas
mes banketā Ņujorkā sapija, k a PSRS patriarcha Benjamiņa pēcteci Istaņ-un
A S V nevēloties neko citu, kā t i - bulā ievēlēts 51 g . v Clbalcedonaš
kai mieru un drošību. Ja to nacionā- Maksims, kas vienmēr aizstāvējis i e lās
intereses saduras, ab^m nācijām ligisko konfesiju ciešāku vienis
jāmēģina tās izlīdzināt Vienotām Nā- Vifia jurisdikcijai pakļautas pareiztl-cijām
nosprausto principu ietvaros. — cigo baznīcas Grieķijā, Bulgārija, P a -
Anglijas ārlietu ministrs Ernests Be- domju Saviembā, Rumānijā un Ser^
vins apakšnamā Londonā ļ)azinoja, ka bijā. 365. patriarcha ievēlēšana iezīmē
3 lielvalstu ārlietu -ministru konferen- 70 gadu šizmas'izbeigšanos starp grie-cē
Maskavā pag. decembri.viņš teicis 1 k u ortodoksālo un bulgāru baznīcu
Molotovam:,,Mvms i r draļudzibasll- Bulgārijas ārlietu ministrs Stainovs
gurns, un es pastāvu par (draudzību, paziņoja, ka, bulgāriem s^^^
Ja jūs vēlaties to m^inh no 20 uz 50 mirušā patriarcha, visas baznīcas bija
gadiem, es ieteikšu savai valdībai to atvērtas un skolas slēgtas. Līdzjūtibu
darīt.'* Apakšnamā Bevins tagad izteica ari PSRS. — „Tikai Baznīca
deklarēja, ka viņš nezinājis labāka var vest cilvēku atpakaļ pie gaismās
ce^a krievu aizdomu mazināšanai, ļ un gādāt par viiia drošību ņākotn^^
„Runā, ka mēs virzāmies ūz karu pret ļ 32 jauno kardinālu iecelšanas ceremo-
Krieviju," viAš turpināja, „bet es ne- niju. gaitā visai pasaulei radiorunā no
varu saskatīt nevienu apstākli, kufa Vatikāna teica pāvests Pijis 12. „Di |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-02-11