Bavarijas Latviesu vestnesis, March 2, 1946

              LATVI A N N EW
Redakcija-Editoriai Office: Hotel (Sonvikt. Dillingen/Dooau. Bayeni (13b) Iznāk divi reizes, nedētā — Published twice a week.
m
Nr. 17 (19) Authorized by MiHtary Governineni and UN RRA
Pieminiet
Kalpakiešu dienai
Varoņu atceres diena bez karogiem,
fanfarām un marSiem, skan tikai tau-tas
traģikas ērģeļu balss. Atmina par ļ Vašingtonā, 20. febr. (UP). - Ār-trivibas
iekafotājiem, kuru izcīnīto lietu ministrija pārbauda ziņojumus
valsti mēs atkal pazaudējām, kaut par to, ka armija pavēlējusi izdzīt
trīsreiz bija ellē nokāpts, prasot to pro-nacistus ~ Baltijas valstu pilso-
Atpakal Atzīšanas dienai tam liktenī- nus no pārvietoto personu nometnēm
. ģajam^ nolēmumam, ka paaudze pēc amerikāņu joslā Vācijā.
^ paaudzes gājusi cauri kaujām, vien Ministrijas interesi izraisa, tas fakts,
' mēr no jauna tauta, bijusi briesmās, ka Savienotās Valstis nekad nav at-
Kalpakiesu gars cel' kājās satrauktu zinušas triju Baltijas republiku - Igau-
^ laužu pulku, un droši, ka tie latviešu nijas, Latvijas un Lietuvas paklauša-zēni,
kas patlaban 'kaut; kur Vācijā, nu Krievijai (Rusina's acquiisition) un
^Zviedrijā, Austrijā, Dānijā vai pa- aizvien vēl uztur ar tām diplomāti»-
domju Latvijā aug sveSu tautu vidū, kās attiecības.
-tāpat kā viiiu.tSvi un vectēvi kļūs Si iemesla dēl pro-nacistu simpati-dzimtenes
karavīri, ja tas būs vajā- zetājusi baltu vidū nevar aizsūtīt at-
; ^Igs. ŠI paaudžu cīnu nepārtrauk- pakal uz mājām piespiedu kārtā. Via-tlbas
izjūta liek ciešanu spītēs vērties lielākais, ko var izdarīt, ir feas, ka no-pretim
ironiskajam liktenim, kas šķirojami tie,- kas cīnījušies nacistu
vēstī: lai dzīvo latvietis, tas slavenais labā vai brīvprātīgi pieteikušies strā-tēvzemes
karotājs,, kas nokafojies bez dāt viņiem, kā kafagūstekAl
«avas zemes. Cīmjušies prtt Krieviju
Dzīvības un nāves pieminēšanas n . i * i . i .i . . ,
<iiena. Ja vari vēl dzīvot, brīnies par I ^''^^^ '^^^^ ^^'^"^ ^^^'^^ ministrija
to un piemini, ko esi atstājis aiz se­vis,
meklēdams brīvu rītdienu Pagā­jušie
gadu desmiti, gadi un mēneši ir
Dillingenfi, sestdien, 1 ^ g. 2. martā
V 44
I.
norādīja armijM, ka Baitijiw^^^^
pilsoni nav pārvietojami uz krievu
ieņemtām territorijāfia, i^iliomot tos
vieni vienlg7br¥u kapi, k^" dus kri-1 gadījumus, kad vīni pastāv uz savu
tuSie. ViAu sievas un mātes atminās h^^^""^" pavalstniecību. Ministrija
aijā to augumus. LieU ir tā saime. T^f^ ^l^^^ ^^^^^^ P"**^^'
tufu Latvijas brīvltbas cīnītāji devuši ļ^^^^^ Vācijā ievēro
kā nodevu vienīgajam valdniekam,
kufu vīri nenievā, — Nāvei. Pieminiet
irinus.
Kalpaka dienu mūsu atmiijiā saucot,
pieminiet tos, kas krita pie Airītēm,
Slokas, Ziemsvētku kaujās un Nāves
salā. Pie Cēsīm un Latgales robežas.
Tūkstoši lietuviešu, igaui^u un lat­viešu,;
kas atrodas pārvietoto personu
nometnēs amerikāņu joslā, ir cīnīju­šies
pret Krieviju kā brīvprātīgo pret-bolševiku
leģionu locekli pē.c tam,
kad Krievija pārvarēja (overran) Bal­tijas
republikas.
Pašreiz visus šos baltus, ieskaitot
pro-nacistu karavīrus, tāpat kā neiein­teresētos
civilistus, paēdina kā nnei-trālos
pilsoAus" no ASV armijas Mi­litārās
valdības pārtikas krājumiem.
The Stars J»nd St rfpes, February
21. 1946
e ziņu par to, ASV
Izraida lialtii»
Fronkfurtā, 23. febr. (UP) - Gen.
Diosefa T, Maknarnijs (McNarney)
vakar kategoriski noliedza to, ka
ASV militirgs iestādes butu nodo-mfijuiasdiiii
baltus no ASV joslas
atpakat uz viAu mijām.
^ Bfdttt piespiedu deportācija uz
valstīm, no kttfim vUii nākuši, nekad
nav bijusi paredzēta, sacīja Maknar­nijs,
piemetinot, ka nav arī ne ma-
ZUKI nolūka to derU, izņemot gadī­jumus,
kas sttietas ūz kafa noziedz­niekiem
un tām personin!!, kas
ASV armijas apripes laika notiesā­tas
par krimināliem nodarijutiiiem.
„Ja uo kad jebkttfS atsevišķais balts
vai jebkurš Vienoto Nāciju pilsonis
pierādīti izrādīsies par nacistu koila-^
borfiioru, tam liegs Vienoto Nāciju
pārvietotām personiin paredzSto ap­rūpi
un to nekavējoties no tās iz­slēgs,"
deklarēja Maknarnijs.
Vienoto Nāciju pārvietoto personu
centros amerikāiiu joslā atrodas ap
75.000 baltu, kufu lielākā dala ir Vā-oijas
deportēta piespiedu darbam, lai
gan daži ieradušies p^ pašu gribas
vai ari ir vāeu izcelšanās, sacīja
Maknarnijs.
The Stars and Strip^, FebrTiary
24, 1W6
Aizturēts Alfrēds
Bērziņš
Amerikāņu iestāžu pārstāvji 18.
februāri Hanavā, Lielhesenā, Liitviešu
Centrālās padomes sanāksmes kikā
aizturēja Latvijas bijušo ministru A l ­frēdu
Bērziņu. Aizturēšanas iemesU
nav zināmi. T.
Terrors varas darbi Palestmā un Ēģipte
22. februāris Bombejā, Indijā, kā
zino „AP", izvērtās par terroīra dienu.
Pieminiet mi 1os, kas pultka LeiiV P^^^^'^^^^'P'^''^»^ apmētāja alcmcniem
gradas dubļos. Tos, kas gul Vblchovā sadūra, nažieni. Pūlis niknumā
tās trijās kapsētās zem nolīdzinātām dedzināja smagās automašīnas un pri-kapu
kopām. Tos, kam ir mīnām iž- automobiļus. Veikalus un ban-spridzināja
kapa vietu atceļā no Vol- ļ^a« izlaupīja. Bombejā vien 3() cilvēku
chovas. Tos, kas pie Ostrovas gulēja P^S^lināti un 500 ievainoti, pāri par
blakus dzīvajiem granātu uzraktajos ^^^^ nopietni. Ostā Karaliskās
grāvjos. Tos, kas palika Opočkas P^^^J*» ^*^^^"Ži s*id^
Tudzu laukos un birzis, i Tos, kas pie N"^^» komandu pilnīgā varā vērsās
Lubāna gulēja starp kritušo ienaid- P^®* Karaliskās kafaflotes spēku avan-nieku
rindām. Tos, kas pie Cesvaines l^^^^u, kam pavēlēto iznīcināt dumpi-mira
prettanku lielgabalu zalvēs. Tos, P^®^" pretestību. Bombejas pilsētā
kas palika izdegušu māju pelnos cauri Anglijar smagajās mašīnās un bruAo-
Vidzemes vidienei lldz Kurzemei. automobiļos iepludināja simtiem
; Pieminiet tos, kas katrā Kurzemes tommiju, kam bija dota neierobežota
taujā izdzisa niknumā par savu Zenii. ^ ^ " i ^ ^^^t P^c vajadzības. Lidlauki
Pieminiet Kēnigsbergu, Dancīgu, Ki- UP P^^^^tu pildījās smago bumbvežu
strīnu, Pomerāniju., Tie bija latvieši, «Pēkiem.
kas tur mira. ļ Angļu armija pieprasīja beznotei-
Ar to vēl nav gana brīvības asins- ^^^^ padošanos. Policijai un kafa-liecinieku
pulkam. Pieminiet sievu, tīriem pielietojot ložmetējus, gājēji
Vufu nomocīja krievs, pieminiet mei- iekļuva dzīvības briesmās. Automobiļus
teni. kufu piesmēja vācietis. Bērnu, ^P^^^idināja un sadauzīja. Braucēji
kufu pati māte raka bēgļu zemē. Pie- dažreiz izglābās bez piekaušanas, ja
miniet sirmgalvjus, kas palika zem I ^i^^ P^^^"^ P^^ P*^^^* ^^^^dināja „Jai
krusta ceļmalā, bēgļu ratiem aizbrau-jcot
tālē. Pieminiet btālua, kufus Lie­pājā
un Kurzemes iekšienē nobeidza
aešu vācu stobru zalve pie koka vai
•cietuma sētās. Tos pieminiet, kurus
apšāva izpletņu lēcēju bandas, kurus ļ Latviešu Centrālās padomes jaunais
•dzīvus sadedzināja līdz ar to mājām, ļ priekšsēdis senators Stērste nesen ap-fcifiem
bija jānogrimst jufā, kufusļ meklējis Šveici un Ženevā ticies ar
apsedz Vācijas pilsētu drupas. Latvijas sūtni Feldmani. Šveicē dzīvo-
Pieminiet tos, kas" Ziemelkrievijas jošie latvieši nodibinājuši latviešu
un Sibīrijas kolchozos un raktuvēs vēl [ pašpalīdzības organizāciju un sākuši
mēģina dzīvot, pieminiet tos, kurus vākt ziedojumus Vācijā esošo tau-jauna
izdzen np Latvijas uz to tiešu atbalstam. Ziedojumus šim no-pašu
pusii lūkam vāc arī Šveices sabiedriskās or-
Pieminiet Latvijas sagrautās, izlau- ganizācijas. Savu atbalstu latviešiem
pītās un piemēslotās mājas, pieminiet solījusi Šveices valdība. Pašreiz no-
Tāciešu nocirstās gatves ( un' ābeļu
•dārzus, pusnodedzinātās pilsētas, kur
vairs nerunā latvisku mēli. Pieminiet
•aētas, kufu takas aizaugušas, atmatai-nos
Latvijas laukus. Pieminiet šo
zemi, kas reiz bija mūsu ar tās gad­simtu
karotāju kauliem, rūpīgiem
JJaimniekiem, čaklām sievām un brie­dīgām
vasarām. Mūsi^ valsti ar tīrajām
pilsētām, latvisko gar|i un seju.
Un tomēr mēs dzīvojam, gatavi Š^i
>Cl6ai par -valsti dot jaunus upurus.
Eiropas chaosā latviešu bēgļu tauta
Cīnās par savu eksistenci un tiesību
atdabūšanu. Gīnās dažādiefm līdzek-iiem,—
Lāčplēsim un Kalpakam daž-
-kārt arī jānosarkst i
V Dvēseles stiprumam ir bijis jārodas
i l n l nāves ceļā. Tādam, kāds izgruzd
Jpie savas mājas drupām vai mirušo
fidā» Agrāk mēs Kalpaka dienā to
(Beigas 1 lappusē)
hind" (Uzvaru Indijai). Streikojošie
šofefi okupēja autobusus, izlika in­diešu
ue msisiilmaiin karoģuĀ^ uu ar
lielu ātrumu drāzās pa ielāmi Mili­tārās
smagās automašīnas smagi ap­mētāja
akmeņiem, bet dažas aiz­dedzināja.
Policija vairākkārt atklāja
uguni, kad pūlis uzbruka smagām
automašīnām un aizdedzināja pasta
namu. Kalku tā tramvaju un autobusu
satiksmi pārtrauca demonstrācijas.
Mahatmas Gandija spēcīgai Indijas
kongresa partijai iejaucoties Karalis­kās
Indijas kafaf lotes matrožu dump­ja
lietā, Gandija pārstāvis aicināja
indiešu matrožus padoties angļu iestā­dēm.
Ka fakugis „Hindustan'' Karači-jas
ostā ar 300 sadumpojušamies
matroilUem padevās pēc tam, kad to
apšaudīja 25 minūtes no vietas.
Anglijas ministru prezidents Etlijs
apakšnamā Londonā paziņoja, ka In­dijā
„jā)atjauno kārtība" un „ka Bom-bejā
un Karačijā šim nolūkam ir pie­tiekami
spēki." Viftš deklarēja, ka
„,Karaliricā8 flotes kafaķuģi^ ieskaitot
kreiseri, devušies uz notikumu vie­tām."
Jaunu pēckaf*^ ;;ttiec?bu' Jgļ^oidošanu-starp
Angliju un E 5 i p t i , miglu in­terešu
aizsardzības tradicionālo bazi
Vidējos austrumos, neizmērojami
komplicējusi ēģiptiešu asins izliešana
21.. febr. ārpus angļu armijas Kaar-
El-Nīlas kazarmām Kairā. Sadursmēs
23 nogalināti un 21 ievainots. Postī­šana
un laupīšana nodarījusi 10.000
mārcidu steriihu zaudējuinu. Šie no­tikumi
pielikuši sērkocifiu ilgi krātam
pretangīiskajam un pretārzemnieku
noskaņojumam, kas studentu un zi­nāmā
mērā ari Ēģiptes pilsētu strād­nieku
vidu pieaudzis kopš kafa bei­gām.
Visā P a 1 e s t ī n a s piekrastes jos­lā
naktī uz 22. febr. žīdi vienlaicīgi
uzbrukuši daudziem angļu policijas
iecirkņiem. No Haifas līdz Tel-Avi-vai
uzbrucēji pielietojuši rokas gra­nātas,
dinamītu un bumbas. Vairāki
terroristi — žīdi nogalināti, bet atse­višķi
angļu policijas virsnieki viegli
ievainoti. The Stars <ind Stripes
Obligāta nodeva no
visiem par labu LCK
Daudzi tautieši vēl līdz šim nav no­devuši
Latviešu Ge^itrālās komitejas
rīcībā no Latvijas līdzpaņemto sabi^
drisko mantu un naudu. LCP savā
sanāksmē Hanavā tādēļ nolēma vēl­reiz
uzaicināt visus valsts, pašvaldību
un sabiedrisko iestāžu bijušos darbi­niekus
un arī privātas personas, kufu
rīcībā būtu Latvijas sabiedriskā man­ta
vai nauda, nekavējoties to nodot
LCK. Aizbildināšanās, ka sabiedrisko
mantu tās glabātāji nodos kādreia
vēlāk, nav attaisnojama. Centrālā ko­miteja
pēc š! atkārtotā aicinājuma
neievērošanas nepaklausīgos nodos
augstākai sabiedriskai tiesai.
LCK pirmajā sanāksmē nolemtais
15 proc. maksājums par labu LCK un
LCP no apgabalu Lktviešu komiteju
bruto ieņēmumiem nav devis panā­kumus.
Lai LCP nepaliktu bez lidzek-liem
un lai emigrācijā esošo Latvijas
pilsoņu interešu pārstāvēšanai un
materiālās un garīgās aprūpes sekmē^
šanai butu vajadzīgā nauda, tagad no­lemts
no visiem iekasēt pašpalīdzības
nodevu — 3 markas \ par gada ce­turksni.
Tā jāmaksā; kā jau ziAojām,
katram Latvijas pilsonim, kas līdz
1946. g. 1. janvārim sasniedzis 18 g.
vecumu. Nodevu iekasē tā komiteja,
kufā pilsonis reģistrēts, un līdz node­vas
perioda pirmāž mēneša beigām
iemaksā apgabala komitejai. Maztu­rīgos
no nodevas maksāšanas var at­brīvot
komiteja, kufā pilsonis reģi­strēts,
bet komitejai nodeva par tiem
jāmaksā no pašas līdzekļiem. 70 oroo.
no iekasētās nodevas summas apga­bala
komitejas līdz nodevas perioda
otra mēneša 15. datumam iemaksā
LCK, bet atlikušos 30 proc. izlieto sa­vām
un novadu un nometņu komiteju
vajadzībām. Ar lēmumu par jauno
nodevu atcelti līdzšinējie noteikumi
par 15 proc. maksājumiem no komi­teju
bruto leAēmuiļfiiem. ^
LCK rīcībā, kā mūs informē, pārgā­juši
likvidējušās Latvijas nacionālāa
komitejas Lībekā līdzekli, apmēram
80.000 marku. H. M
skaidro iespējas Vācijā eiošo latviešu
emigrantu — spējīgāko studentu iz­glītības
turpināšanai Šveices augst­skolās.
Tautieši Šveicē apņēmušies iz­gādāt
ari ārstēšanās iespējas Šveices
slimnīcās un sanatorijās tiem latvie­šiem
trimdā^ kaa slimo ar tuberkulozi
akūtā veidā.
Starptautiskais Sarkanais krusts
Šveicē savēmis lielāku summu no Lat-cijas
sūtņa Vašingtonā Dr. A. Bīl-dolāru
latviešu aprūpei
1400 latviešu mušu Hamburgas
universitāte
Baltijas tautu universitātē Ham-burgā,
kā informē tās prezidents
prof. Dr. Fr. Gulbis, pieteikušici» 1400
latviešu studentu. Universitātei va­jadzībām
piešķirts Hamburgas vēstu­riskais
muzejs, kurā izremontētas 28
lielas un mazas klausītavas. UNRRA
iekārtošanai atvēlējusi 125.000 marku.
25. februārī darbu sāka filoloģijas un
filozofijas, tiesību zinātņu un taut­saimniecības,
lauksaimniecības, mate­mātikas
un dabas zinātņu fakultāte.
Tuvākā nākotnē dairbu sāks vēl 4 fa­kultātes.
Kārtotas iespējas latviešu
studentu izglītības turpināžanai arī
vācu un i vērsi tātēs. D i em ž ēi paši s tu-denti
nav parādījuši vajadzīgo pienā­kuma
apzinu. Hamburgas vācu unir
versitātē latviešiem ar grūtībām „iz-kafotas"
33 vietas, sastādīts uzņemto
studentu saraksts, studentiem savlai­cīgi
paziņots, bet uz mācību sākumu
Hamburgā ieradās tikai 7 latvieši!
Labas sekmes latviešu tautas augst­skolām,
kas noorganizētas jau 5 lie­lākās
latviešu nometnēs — Eslingenā,
Viircburgā. Hanavā, Husumā un Blom-bergā.
Dienvidvācijā īatviešu studen­tiem
labas iespējas turpināt un pa­pildināt
izglītību Minchenē, kur nu­pat
durvis atvemsi UNRRA' s univer­sitāte.
H.
maAa un tuvākā laikā šos Latvijas
valstij piederošos un tagad atbrīvotos
līdzekļus nodos latviešu aprūpei Vā­cijā,
Austrijā, Dānijā un Zviedrijā.
AS Valstīs no Latvijas valstij pie­derošām,
bet aizturētām summām,
kā mūs informē, atbrīvoti 100.000 do­lāru.
Tie jau nonākuši Šveicē. Latr
viešu Centrālā padome nolēma lūgt
Latvijas Sarkanā krusta vadību rūpē­ties
saziņā ar LCK, lai šos līdzekļus
taisnīgi sadalītu latviešu vajadzībām
visās okupācijas joslās Vācijā un
Austrijā. Pēc zinām no Šveices.
85.000 dolāru paredzēti mūsu tautie­šiem
Vācijā un Austrijā, 10.000 do­lāru
latviešiem Zviedrijā un 5.000 do­lāru
latviešiem Dānijā. Starptautiskā
Sarkanā krustā Šveicē deponēto sum­mu
izlietos pēc iespējas mantu un
materiālu iepirkšanai, jo palīdzības
darbam Vācijā drēbes, veļa, apavi un
izejmateriāli dažādu priek.šmetu ga­tavošanai
ir vērtīgāki par naudu. Tā
kā darbaspēks Šveicē ir loti dārgs,
iepirktos izejmateriālus domāts atgā­dāt
Vācijā, kur mūsu tautieši tos va­rēs
pārstrādāt pašL Tā mums būs
jauna iespēja darbam, ļ kas savukārt
saistīsies ar arodnieciskās izglītības
papildināžanui Pašu pagatavotās man­tas
pie tam izlietos mūs^i visu aprūpei
ua apgādei. H. M.
118 latviešu skolu
Vācija
Lielāku vērību arodnieciskiii izglītībai
Latviešu Centrālās komitejas priekš­sēdis
prof. K. Kundzinš zino, ka
daudzas nometnes, ari pēc vairākkār­tējiem
atgādinājumiem, nav piesūti*
jušas ziAas par skolām, skolēnu un
skolotāju skaitu un par darba iekār­tojumu;
Pēc LCK līdz šinī savemtām
ziņām. Vācijā pašreiz darbojas 89 lat­viešu
tautskolas ar 6194 skolēniem un
843 skolotājiem un 29 latviešu ģimnā­zijas
ar 1957 skolēniem un 510 skolo­tājiem.
LCP sanāksmes dalībnieki
Hanavā atzinuši, ka nometnēs lielāka
vērība jāveltī praktiskām iietām.
Bieži vien jau noorganizētiem prak­tiskiem
kursiem atsaucība tomēr
maza. Prof. Fr. Gulbii norādījis, ka
arodskolu noorganizēšanā daudz grū­tību,
jo mācību iekārtojums saistāms
ar praktiskām nodarbībām, kas savu­kārt
prasa darbnīcas un darba rīkus.
Tomēr vienmēr jāatceras! ka aroda
prašana turpmāk bū^ izšķīrējs faktors
eksistences nodrošināšanā. Nepareizi
rīkojas nometņu vadītāji, kas arodnie­ciskās
izglītības izkārtošanu gaida no
LCK. Tā neatteiks palīdzēt unļ koor­dinēt,
bet darbs, jāveic nometiiu va­dībai
pašai, jo arodskolu un kursu
sekmlf^s atrisinājums atkarīgs no vie^
tējiem apstākļiem un iespējamībām.
i ' ļ HLM.