Bavarijas Latviesu vestnesis, June 22, 1946

              1946. gf. 22. jūnijā
ASV aicina pasauli aizliegt
atombumbas
ASV proponējušas ,pasaulei;/radīt
starptautisku atomenerģijas pielieta-šanas
kontroles orgānu un apņēmu­šās
iznicināt savus atombumbu krā­jumus
un atteikties no to ražošanas,
ja izveidotu picjnērotu kontrole?; si­stēmu.
AšV liivā saprast, ka orga­nizācijā,
ko tās ieteic at<omenerģijas
IzA^eidošanai un pielietošanai miera
U3»devumiem, nedrīkst būt nekādu
veto tiesību. ASV aicināja atteik­ties
no atombumbas karā un izvei­dot
drošības programmu, kas „ne-sastāvētu
vienīgi no dievbijīgām do­mām,
bet ģan dibinātos uz piespiedu
sankcijām, t. i . , būtu internacionāls
likums ar asiem zobiem.'* Šādu
priekšlikumu Vienoto Nāciju atom­enerģijas
komisijas pirmajā sēdē Ņu­jorkā
skarbi pavēstīja Savienoto Val­stu
pārstāvis 75 g. V. financists Bern­hards
Baruchs, kam bija izcila loma
abu pasaules karu ASV uzyaru iz­cīnīšanā.
Franču delegācijas vadī­tājs
atomenerģijas komisijā ierosi­nāja,
lai zinātnieki pieteicot sļ-reiku
prejt tālākiem pētījumiem atomu no­zarē,
ja pasaules valdības nepanāktu
vienošanos atomenerģija^ kontroles
jautājumos, -r- Neraugoties uz pro­testiem,
ka atombumbu izmēģināša­nas
turpināšana došot vielu pārme­tumiem
pret^'Ameriku par tās gata­vošanos
karam, ASV senāts pieņēmis
likumu, kas atļauj armijai un flotei
pārbaudīt atombumbu Bikini līcī. —
Politiskā krize Itālijā izbeidzās tik­pat
ātri, kā tā iesākās. 10. ijūn.
augstākā tiesa paziņoja, ka 2. j\iniia
tautas nobalsošanā par republikļu no­dots
2.000.OOa balsu vairāk k^ par
monarchiju. Karalis Umberto attei­cās
atzīt nobalsošanas likumību. Ka­raļa
un de Gasperija valdības saru­nas
turpinājās 2 dienas, kamēri treš­dienas
vakarā valdība izsludināja de
Gasperiju par pagaidu valdības šefu.
Ceturtdien karalis Umberto lidmašī­nā
devas uz Portugāli, atstādam.s
rūgtos vārdos izteiktu proļdamāciju,
kuļrā joprojām protestē un piiziņo,
ka atstāj Itāliju vienīgi tādēļ, kaļ viņš
gz'ibot novērst pilsoņu ķ a ŗ u . ~ - S p ā-n
i j a s r e p u b l i k ā ņ u ministru
prezidents Zirals Ņujorkā paskaidro­jis,
ka Spānija var izvērsties par 3.
pasaules kafa cēloni, ja Vienotās
Nācijas aktīvi nenostājas pret Fran-ko
režīmu. — Ģenerālis deGolls pir­majā
svarīgā polītiskā runā kopš
viņa atkāpšanās no amata janvārī^
nopietni brīdināja franču tautu no
diktatūras briesmām un pieprasīja
jaunu satversmi ^ plašām prezidenr
ta pilnvarām un 'ļ2 palātu parlamen­tu.
Viņa runa izvērtās par uzbru­kumu
kā komunistiem, tā sociāli­stiem,
kuru izstrādātais satversmes
projekts (to noraidīja 5. maija tautas
nobalsošanā) paredzēja tikai šauras
tiesības prezidentam un vienpalātas
parlamentu. — T-i- a n č u partiju lī­deri
vienojušies jaunās satversmes
sapulces prezidenta amatu uzticēt
sociālistam VinsentamGriolam (Au-riol).
— D i e n v i d s l ā v i j a s čet-
. niķu vadonis ģen. Michailovičs mili­tārai
tiesai Belgradē paskaidrojis, ka
1944. gadā izglābis 300 — 400^ ameri­kāņu
lidotāju, kas bijuši spiesti no­laisties
Dienvidslāvijā pēc uzlidoju­miem
Ungārijai un Rumānijai. M i ­chailovičs
atkārtoti protestējis pret
to, ka viņu tiesā par sadarbību ar
nacistiem. Viņš ar ienaidnieku ne-^
kad neesot izlīdzis. — I n d i j a s vi-cekaralis
lords Vevels un i Anglijas
. Valdībās ministri paziņojuši par In­dijas
pagaidu valdības nodibināšanu
m likuši aicināt kabineiā 14 pazī­stamu
indiešu līderu, no kuriem 5 ir
, musulmaņu līgas pārstāvji, 5 ,;kon-gresa
indieši" un pa vienam kongresa
Izvēlētas kastas, sikhu, parsu un In­dijas
kristīgo pārstāvis. — ASV Kai­ras
tuvumā nodevušas Ē ģ i p t ei
Pēnas lidlauku, ko izbūvēja kara
laikā, ieguldot daudzus miljonus I do­lāru.
Amerikāņi piekrituši savas ar-nniijas
personāla atsaukšanai ^ no
Ēģiptes 6 mēnešu laikā. — Angļu
Mi 1 i t ā r ā s v a ī d ī b a s šefa viet­nieks
ģenerālleitnants Roberts'ons
Berlīnes preses pārstāvjiem paskai­drojis,
ka angļu joslā nepastāv ne­kādas
vācu karagīistekņu armijas,
un aicinājis žurnālistus apceļot angļu
Joslu, lai tie paši pārliecinātos par
šīs ziņas' pareizību. Viņš norādījis,
ka angļu ļ joslā pastāv 2 no karagil-stekņiem
organizētas grupas, — dar-
/ba ;grupa, kas veic sevišķi bīstamus
darbus, kas nav piemēroti angļu ka­ravīriem,
un mīnu meklētāju grupjļ.
Tās abas ir neapbruņotas im^ atro­das
angļu uzraudzībā. Pieminētās
grupās ietilpst 105.809 no neatbrļīvo-
'tajiem 147.672 vācu kaŗagūstekņiem.
Latviešu Vesineslg
Jānis Eudzītis
(2. turpinājums)
„Latvju Mēnešraksts" nu bija tās,
kas atmodināja paša Skalbes talantu
pēdējam darbā cēlienam,- pie tam
tas notika latviešiem tik liktenīgā lai­kā,
Droši var apgalvot: ja nebūtu
„Latviu Mēnešraksta", ja Skalbe ne­būtu
šī žurnāla atbildīgais redal<:tors,
vairāki viņa dzīves pēdējo gadu
dzejoļi paliktu neuzrakstīti. Bet
Skalbēm nekad nebija ne vismazā­kās
vēlēšanās kļūt uzbāzīgam ar sa­viem
darbiem. Tikai vienu reizi viņš
piesarka, kad kāds bija atļāvies.ne­taktisko
aizrādījumu, ka Skalbes
dzejoļi vienmēr tiekot ievietoti
„Latvju Mēnešrakstā" pirmajā lap-;
pusē. — „Jā, vai tad es neesmu to
pelnījis?'*
Bet tas ir Skalbes nopelns, ja
„Latvju Mēnešrakstā'* iespiesti vai­rāki
vēi-tīgi Aspazijas, Kārļa Krūzas
un Kārļa Strāla dzejoļi. Gluži tāpat
Skalbēm jāpateicas, ja mūsu rokās
nokļuva Augusta Brača un Roberta
Kļaustiņa stāsti. Viņš rūpējās, lai
„Latvju Mēnešrakstā" parādītos prof.
Kundziņa pamatīgais apcerējums par
latvju sētu. Arī monogrāfijas par
mūsu aktieriem, mūziķiem, rakstnie­kiem,
gleznotājiem un citiem kultū­ras
darbiniekiem, kas pamīšus tika
iespiestas Mēnešrakstā, radušās ar
Skalbes ziņu.
- Manīdams, ka darīšana ar patiesu
talantu, Skalbe darīja visu, lai pa^
šķirtu ceļu jaunajiem. Labs piemērs
šai ziņā Ilonas Leimaņos roniāns
„Vilkaču mantiniece". To iespiedām
„Latvju Mēnešraksta" pirmajā gadā,
un rakstniece deva romānu redakci­jai
pa atsevišķām nodaļām. Izlasījis
sākumu, Skalbe tūliņ teica, ka ro­māns
būšot labSj un visādi centās
atbalstīt rakstnieces intereses. Pē­dējos
gados Skalbēm nepatika Me-deņa
dzeja ne tāi:>ēc, ka viņš tajā
nesaskatītu īstu dzejnieku, bet tāpētc,
ka Medenis gandrīz katrā dzejoli ru­nā
jot par veļiem. Veļu kults un viņ­saule
viņam šķietot kaut kas baigs.
Kāpēc cilvēkus vienmēr vest pazemē,
nē, tos vajagot vienot ar dzīvi. īsti
latvieši pat dievainēs pēc veļu mie­lasta
ņemot žagarus un dzenot aiz­saules
ciemiņus ārā. Šādas Skalbes*
domas visai labi nesaskanēja ar viņa
pašā agrākiem darbiem, bet varbūt
kāda nojauta dzejniekam tiešām lika
turēties tālāk no tās robežas, kas ir
starp dzīviem un mirušiem. Tā, pie­mēram,
Skalbe pēdējos gados izvairī­jās
no iešanas uz kapiem, kad bija
miris kāds tuvs cilvēks. Pat no sava
mīļā drauga komponista Jāņa Zā-līša
viņš' atvadīj ās Doma baznīcā un
devās mājup, kad 'bēpj gājiens vir­zījās
uz kapiem. Tāpat tas bija
Aspazijas izvadīšanā.
Saprotama neuzticība Skalbēm bija
pret debitantiem—iesācējiem. Rak­sturīgi,
ka pēdējos gados mūsu dzeja
pti feminizē jās. Jaunas glītas dā­mas
un pat uļpusaudzes ar saviem
pantiem pārpliķdināja visas redakci­jas,
protams, larī mūsējo. „Nudien
nevar vairs glābties," pukojās Skal­be.
„Būtu labāk audzinājušas bēr­nus."
— Bija gadījums, kad mēs „ie-,
kritām" ar kādu rakstu par aizmirsto
Blaumaņa di^augu Skabargu. Raksts
parādījās „Latvju Mēnešrakstā" kādā
no vasaras mēnešiem, kad Skalbe
bija Saulrietos. Mēs to publicējām
visvairāk vēstuļu dēļ, ko Blaumanis
bija rakstījis šim Ērgļu kalējam. Bet
komentāros: Skabarga bija iztēlots
par nozīmīgu personību, kam bijusi
svarīga loma Blaumaņa talantu at­tīstībā.
Vīņš bijis viens no tiem, kas
Blaumanim mācījuši pareizu latviešu
valodu. Kā• zināms. Skalbe pats bija
no Blaumaņa mīļāko draugu pulciņa
un labi pārzināja sabiedrību, kurā
Blaumanis uzturējās, kad ieradās
Ērgļos. Rudenī, atgriezies Rīgā,
Skalbe par rakstu, bija sašutis. Viņš
zināja stāstīt, ka Blaumanis nekad
neesot Skabargu par pilnu ņēmis, un
pavisam aplami^ esot apgalvot, ka
Blaumanis no viņa būtu mācījies pa­reizu
latviešu valodu.
Skalbe savā domāšanā bija kon­sekvents
aistēts. Viņš, piemēram, ne­varēja
saprast, kā dzejnieki var dot
savus darbus iespiešanai mājturības
žurnālā, kur viisur rēgojas dārzeņu,
cepešu un rokdarbu zīmējumi. Aistē-tiskā
domāšana viņu pavadīja pat
līdzstrādnieku izvēlē. Piemēram, bez
sekmēm palika mans ierosinājums
aicināt ko rakstīt kādu jaunu mūzi­kas
kritiķi, jo Skalbēm nepatika viņa
vārd$. „Lai viņš saucas citādi, tad
a i c i n ā s i m — Ja iegūtajos ma­nuskriptos
bija kāds naturālistiskāks
tēlojums, Skalbe to laboja. Piemē­ram,
„Vilkaču mantiniecē" blusošā-nās
ainā Skalbes zīmulis pārvilka
svītru vairākām rindām.
,,Latvju Mēnešrakstu" visā tā pa­stāvēšanas
laikā nemitīgi apdraudēs
ja politizēšana. Okupācijasr iestādes
īsteni jau tikai tādēļ bija devušas
atļauju, cerēdamas, ka žurnāls būs
„Jaunās Eiropas" propagandas iero­cis
Latvijā. Varbūt vislielākais Skal­bes
nopelns : „Latvju Mēnešraksta"
vadīšanā ir tas, ka viņš nekādā ziņa
nebija piedaļ>ūjams dot meslus oku­pācijas
laika idejoloģijai. Kaut gan
no ģenerālkomisāriāta puses nāca. ir
draudi, ir vilinājumi. Skalbe palika
nelokāms. Viņa vēlēi?anās bija, lai
„Latvju Mēnešraksts*" būtu tautas
vienotājs un ilgu paudējs pārdzīvo­jamā
laikmetā. Daudzi atcerēsies
Skalbes dzejoli par jaunavu jūras
malā, kas sēd un gaida, kad kāds no
salas Metumiem nāks un pārvedīs
nolaupīto vainagu. Ar šo dzejoli sā­kās
„Latvju Mēnešraksta" 1. burt­nīca.
Dzejolis radīja plašas pārrunas
sabiedrībā. Ienaidnieki to iztulkoja
kā angMlās politikas demonstrāci­ju.
Tāpat domāja latviešu patrioti,
klusībā aplau^ē<;iami dzejniekam.
Grūti apgalvot, vai ar salu rietumos
Skalbe bija domājis tieši Angliju.
Vismaz, dzejoli iespiežot, mums re­dakcijā
tas nevienam nebija prātā,
un vēlāk, pretī sabiedrības valodām,
Skalbe stāstīja, ka dzejoļa sižetu viņš
ņēmis; no kādas pasakas. Ka dzejo­lis
saprotams simboliski ar Latvijas
neatkarības ideju pamatā, tas jau
skaidrs. Gatavojot žurnāla pirmo
burtnīcu, mēs teicām, ka Skalbēm
kā atbildīgajam redaktoram jāraksta
deklaratīvs ievadraksts. Bet Skalbe
teica: „Nckāda ievadraksta nevaja-ga.
Mūsu deklarācija būs šis dzejo­lis!"
Lai nu būtu kā būdams, pārru­nas*
sabiedrībā un, šķiet,, dažu pakal­pīgu
garu ziņojumi noveda Skalbi
vācu drošības policijā, kur viņš ticis^
pamatīgi pratināts, tomēr bez tālā­kām
sekām... Tai pašā „Latvju
Mēnešraksta" 1. burtnīcā bija vēl
otrs Skalbes dzejolis Laiks, kas pa­visam
nepārprotami vēstī Latvijas
nākotnes ticību:
Laika upe, varenā upe
Aiznes valstis un karaļu t r o ņ u s . ..
Bet pēc ziemas tā vasaru atved:
Pavasars māj mums ar pūpola zaru.
Pirms dzejoļa nešanfls; uz cenzūru
Skalbēm tapa vaicāts, ko teikt, jā
vācieši prašņā par šo rindu nozīmi.
Viņš piemiedza acis, pasmaidīja tā
viltīgi un teica, lai stāstot, ka šīs
rindas vēstījot par viņu uzvaru, pēc
kuras būšot nodrošināta Latvijas nā­kotne.
Jā, jā, gan jau viņi noticē­š
o t . . . Katrā ziņā Skailbe saviem
simboliem centās sameklēt nevainīgu
tulkojumu. 1943. gada novembra
burtnīcai, ko klusībā veltījām Lat­vijas
proklamēšanas 25. gadadienai.
Skalbe deva Daugavas viļņu motīva
balādi par zeltkali, kas pametis savu
darbnīcu un kļuvis zvejnieks. Viņš
nu sme] zeltu no Daugavas straumes
un reiz kals. rotas Latvijas dienai.
Tātad jaunā formā atskan|'a Skal­bes
pazīstamais motīvs:
Kaļu rotas līgavai,
Mīļai, dārgai Latvijai.
(Turpmāk beigas)
Aicinot žurnālistus apmeklēt angļu
joslu, ģen. Robertsons neattiecinaj is
šo ielūgumu uz krievu koresponden­tiem
„tāpēc, ka mums nedod līdzī­gas
iespējas viņu Joslā". Tai pašā
preses konferencē paziņots angļu
Militārās valdības nodoms pā.rņemt
visus vācu zemes īpašumus, kas lie­lāki
par 500 ha, kā pārejas nodroši­nājumu,
kamēr joslas padomdevēju
konference apsvērs, ko ar tiem darīt.
Sāda rīcība skartu apm. trešo daļu
no angļu joslā lauksaimniecībai iz­mantotās
zemes. — Krievu flotes
leitnants Nikolajs Rcdins pēc slepe­nas
apsūdzības par spiegošanu pret
ASV atkal apcietināts S i a 11 ā .
R 1 v j ē r ā policija apcietinājusi Ri-chardu
Christmani, ko meklēja kā
vienu no ievērojamākiem pagājušā
kara spiegiem, 41 g, v. vācieti ap­vaino
slepenas pretestības organizā­cijas
radīšanā, kas bijusi „legāližētā"
pat Londonā. — Prezidents T r u -
mens paziņojis, ka britu impērija
kara laikā saņēmusi pāri par 60 proc.
no visiem ASV aizd',evumu-īres sūtī­jumiem,
bet pretsūtījumos tā at­maksājusi
6.306.149.000 dol. ASV de­vušas
britu impērijai kaŗamatcriā-
1us par 30.753.304.000 dol, Krievijai
par 11.141.470.000, Francijai un tās
kolonijām par 2.377.072.000, Ķīnai
par 1.335.632.000, Holandei par
178.064.000, Beļģijai par 82.884.000,
Grieķijai par"76.838.000 un Norvēģi­jai,
par 37.708,000 doll. — A S V lauk­saimniecības
mJnistrs Ander.sons pa­skaidroja,
ka, lai glābtu bada cietē­tam,
partijas sekiretāram un 3 citiem
augstākiem šīs partijas darbiniekiem
par nelegālu došanos uz krievu oku-pāci
j as joslu, kur tie piedali juši es
'komunistu partij as sanāksmē^ Berlī­nē.
— S i ā m a s vēstniecība Londonā
izdevusi oficiālu paskaidrojumu, ka
jaunais karalis Ananda Mahidols ne-'
laimīgi nošāvis pats sevi, gribēdams
ieskatīties neizlādētas pistoles stobrā.
Siāmas nedēļas laikraksts ,,Thieng
Them" tomēr apšauba oficiālo pa­ziņojumu
un lielā virsrakstā apgalvo:
,vMēs domājam, ka mūsu karalis no­galināts
atentāt*&." — U n g ā r i j as
nacionālā banka, turpinoties inflā­cijai,
izdevusi 1.000.000.000.000 pengo
nauda.szime.^. J^>rauciens tramvajā ta­gad
Budape.štā maksā 10.000.000.000
pengo. — B o l i v i j a s valdība ap­spiedusi
7- stundas ilgur sacelšanos,
ko atbalstīja Bolīvijas gaisaspēki. —
V ā c i j a s kinoteātros pagaidām
neizrādīs CarļaCaplina burlešku par
Hitleru ,,Lielais diktators". Caplins
nevēloties, lai šo filmu rādītu tieši
vācu publikai. ~ K an ā d as kara­liskā
tiesa notiesājusi Kanādas par-
S^iiātors ieteic m
poļus ASV arM^^^
•Vašingtonā;, 1^
vienoto .Valstu senāta;; un .kongresa
referentiem iesiiiegts priekšlikums
uzņerht ASV armijā Okupācijas^^^u^
de\namiem ārzemē| tūkstošus, kara
laika SabiedrcitO:ķaŗāvīru,:v
polu..
jus pasaulē, Amerikai pa.^ai pārtikas ' Pi'iekšlikuma iesniedzējs — senāta
racionēšana tomēr nav vajadzīga. — 1 militāro lietu komisijas priekšsēdis
ASV Militārā valdība B e r l ī n ē pa-: Elberts Tomass paskaidroja presei,
ziņojusi, ka amerikāņu joslā apmē- ! ka viņš ieteicis uzņem.t tikai vien-ram
6 no katrām 10 vācu ģimenēm ; kāršus kareivjus un ne virsniekus un
šogad ir savi ģimenēs dārziņi. — M i - ierosinājis maksāt šiem ārzemnie-litārās
valdības tiesa Mincbene pie- kiem parastās amerikāņu karavīru
spriedusi 4 mēnešu cietumsodu Ba- algas, bet nepiešķirt tiem citas priekš-vārijas
kom.ūnistu partijas preziden- rocības; The Stars and Stripes
lamenta komunistu vienīgo deputātu
Fredtl Rozu par sazvērestību ar no­lūku
izdot Krievijai karalaika noslē­pumus.
— 600 franču bērnu izbrau­kāsi
uz D ā n i j u , kur tie 3 mēnešus
būs viesi dāņu ģimenēs. — D i e n -
v i d a u s t r ā l i j a s akcionāru apvie­nība
nosūtīiu.si uz Londonu dāvanu
Vinstonam Gerčilam — pasaules vie­nīgo
balto ķenguru pāri. — F r a n k -
f u r t ā pēc vairākām ugļunskaujām
apbruņotā vācu policija atkal pie-veikusi
bruņotu vāciešu bandu, kas,
pārģērbu.sics amerikāņu uniformās,
aplaupījusi vācu civīlicdzīvotājus.
Bandas vadonis kaujā ievainots. §ī
banda nozagusi 14 amerikāņu „džī-pu"
un citus automobiļus, iebrukuši
namos un laupījusi uz ielām, pie
kam bandīti uzdevušies par amerikā­ņu
virsniekiem. Bandas vadonis, kas
reiz 3au bija izglābies kādā cīņa ar
militāro policiju, atzinās, ka viņš
zvērējis neļaut sevi sagūstīt dzīvu.
— A n g 1 u jaunatnes jaunākā iz­prieca
^ r deja. kupā netrūkst arī
skūpstīšanās. Viens no dejas izgu­drotājiem,
gan paskaidrojis, ka šāds
skūpsts, pareizāk — veseli divi, do­māts
simboliski un ir nekaitīgs.
— Nirnbergas starptautiskā tribunā­la
prezidents Lorenss paziņojis tiesas
lēmumu, ka 20 nacistu kaŗanoziedz-nieku
aizstāvju runām atļauts tikai
14 dienu. Viņš piebilda, ka proku­ratūra
brīvprātīgi piedāvājusi saīsi­nāt
savu apsūdzību galavārdus uz
3 dienām. — Amerikāņu Militārā
valdība Berlīnē izdevusi rīkojumu,
ka visām personām, kas ieradušās
amerikāņu joslā pēc 1939. g. 1. sep­tembra
unļ kuru mājvieta atrodas
franču vai angļu joslā, līdz 1946. g.
1. septembrim jāatstāj amei'ikāņu
josla. B a V ā r I j as valdībai uzdots
šādām personām pēc 1. septembra
atņemt uzturēšanās atļaujas, pārti­kas
kartītcļs un citas, apliecības, Iz-
Bevins brīdicia no dalītiem
miera līguii|iiem
Londonā, 12, jūnijā. -y Londonas
laikraksti apsveic ārlietu ministra
Bevina ārpolitisko runu strādnieku
partijas gadskārtējā sanāksmē Bor-neinausā
kā vienu no lielākajām, ko
viņš vispār teicis. ,ļDaily l^ļail'*,
neapšaubāmi vēršoties pret Krievija
izsakās, ka no Bevina vārdiem sa­protams,
ka Anglija ies tik tālu, cik
vien vai'ēs, lai nāktu pretim savu
draugu likumīgām prasībām. Bet
laiki-aksts brīdina, ka ,;ir robeža,
pāri kurai valsts nev<u' iet: Tā nevar
atdot pozīcijas, kas ir vitāli svarīgas
pašas elcsistencei, vai atteikties no
principiem, kam tic un par kuriem
tā cīnījusies." ,,Daily Telegraph'* uz­sver:
„būtu patiesi fatāli saistīt ār­lietu
politiku ar politisku ideoloģiju."
Komunistiskais ,J)saly Worker'' sa­ka,
ka „Bevins ir dienai degpunktā",
bet tomēr kritizē runu, nosaukdams
to par „vāju gatavošanos" novērst
pasaules sašķelšanas ^ v i nometnēs,
Beviņs guva pārliecinošu balsu
vairākumu savai ārlietu politikai pēc
tam, kad paziņoja konferencei, ka
pretosies visiem natiģinājumiem at­likt
Eiropas miera tiguniu p^alcsti-šanu,
noraidīs tūlītēju ilOO.OOO žīdu
imigrāciju Palestīnā. un atteiksies
prasīt sankcijas jaret Frapko Spāniju,
Viņš paziņoja, ka parakstīs i separā­tus
miera līgumus ar ass vaistīm un
to līdzgaitniecēm Eiropā, ja pašreizē­jās
sarunas joprojām neradīs vieno­šanos.
Bevins izteicās, ka Parīzes
ārlietu ministru konference sparī­gākais
jautājums ir tas, vai Eiropu
sašķels austrumu un rietumu tlokos
vai nē. **Sim jautājmnam jāizšķiras
nākamā nedēļā, ja vispār gribam, lai
to atrisina", viņš dekllarpja. Uz jau­tājumu,
vai Anglija parakstītu se­parātu
miera līgumu, Bevins atbildē­ja:
„Es neziņu, kādi soļi vajadzī­gi,
lai iegūtu šos līgumus, bet es sa­ku,
ka neviena valsts nepiespiedis
mani palikt karastāvoklī uz visiem
laikiem." The Stars and Stri'pes
ņēmunti būs tikai kapā sakropļotiem,
tiem, kas precējušies ar personām,
kuru māj vieta ir amerikāņu josla, un
tādiem, kam jāatbalsta ģimenes pie­derīgie,
kas dzīvo amerikāņu joslā.
— ASV augstākā tiesji |VieņbalsTgf
nolēmusi, ka amerikāņu presei ir
tiesības kritizēt tiesas spriedumus,
kufus tā uzskata par nelikumīgiem
un nepareiziem. Laikraksts „Miami
Herald" Floridas stātā bija kritizē­jis
kādu turienes spriedumu. Tiesas
priekšsēdis par to aicinājisļ tiesā re­dakcijas
vadību un par tiesas cieņas
neievērošanu. sodījis to ar naudas
sodu. ASV augstākā tiesa tagad p i e -
ņēmusi galīgu negrczāmli lēnlumu^
kalaikrakstiem ir tiesības liesu kri­tizēt
un ka Floridas tiesnesis pār­kāpis
savas varas robeža^. Amerikā­ņu
prese un radiofons, komentējot, šo
spriedumu, aizrāda, ka taukai vien^
mēr ir jāpatur tiesības kritizēt per­sonas,
kuras tā pati ievēlējusi augsto»
amatos. Ja to aizmirsīšot, amerikā­ņiem
draud pakļaušanās tirannijai.
— ASV joslā organizētas bandas vā­ciešu
vadībā turpina laupīšanas uz­brukumus
amerikāņu armijas apgā­des
transportiem. Pastiprināta ap­sardzība
.laupītāju apkarošanai šo
bandu darbību gān ievērojami .sa­mazinājusi.
Pēdējos 2 mēnešos trans­portu
zaudējumi samazināļiišies par
75 proc. Visvairāk laupa amerikāņu
karavīru veikalu luksa priekšmetus^
otrā vietā nāk* pāriika Un apģērbi.
Bandas darbojas pa lielākai i daļai
lielpilsētu rajonos ap Ķēlniļ, Frank-furtu,
Mincheni un Nīrr^ber^u, kur
laupījums melnā tirgū dod lielāku
peļņu un vieglāk pārdodams. — Ro- 1
mas laikraksts .'Tempo" ziņo, ka
Edas CanoMusolīni vecākais dēls
15 g. V. Kabricio izdarījis pašnāvību
Šveices kollcdžā pēc tam, kad uz-:
zinājis, ka viņa tēvs nogalināts pēc
tā vectēva — Musolīni pavēles un
nav vismiris dabīgā nāvē, k'p viņam
stāstījusi māte. — Amerikāņu moto­rizētās
militārās policijas vienības
operācijās prec vācu civiliedzīvotā­jiem
Bavārijā turpmāk pavadīs vācu
policisti, kas pārvalda angļu valodu.
Vācu policistiem īpašā skolā Bam-bergā
sarīkoti angļu valodas atkārto­šanas
kursi. — Atklājot starptautiskā
karanoziedznieku tribunālā prāvas
sesiju Tokija, apsūdzētajiem uz lie­lām
kartēm • rādija viņu nodomus
impērijas iegūšanai. Agrākais Japā­nas
kara ministrs Todzo un 25 citi ar
lielu uzmanību^ sekoja prokurora
paskaidrojumiem par kartēm, kas
rāda Japānas ekspan^iiju un sabru­kumu
Mandžurijā. Ķīnā, Dienvid*
austrumāzijā un Klusā okeāna dien*
vidos. The Stars and Strlpe»