Bavarijas Latviesu vestnesis, August 4, 1951

              \
t?no... L A T V I J A
punkts, la;:,,'^*'"'»'»^
I'^^^ja ligas k v8i,!
§^ ripina'«kal S*'^ 5
^ . . . . Jl«lī|i
dziesmu' «i tastnauMtlliii
i,vi*u8 fapiMUaju*M.viJ
J. ,Owhņu mm mm ir
; pelnītu «tzlnlb«. p«,>4ļg,
.em jbija pavisam
l i i u AafitrnmeifODai tatitS{ttn.A. n » « , « J "P" izpMtijas. Varbut at bet tade nebai honebrn^s VaU
ļ^iflf. W|. A8V IrlKsto eilBlsmjas pados- f . 7® ^l^^^* citādi. Jo bija
^^to^ WiflB Afiaiff 8. g. apri]a bortBicā.M^^ daži krietni im progresīvi doma^ fiim flpc0r8|o®i 8«tttf« «kar Ml Bū-tt josu rūpmeku piemēri Bet nav i5.
STpaf i«Plwl«J«aa w t i tatoni lepailsii. K^^^^*^' si apstākļu uzlabdianās
% Ļl iesāka pims 33 gadiem, pa kum lai.
^. f^ ^«^'^^«^Ktm^aj
Ta note^tlba, ar kSdu dausdzi ame-««**^^«ft®ipav^m jauna paaudze
^ n o r A k l a Kremļa valdnieku t>a. ^ļr^^^
0^ uaskatu un metode, ©kaidrij^f^ vakte, atceri^ dz^
ifds uzs&«ti«m mi Sle jatmi© Ja
isetod&n tffl vHēkao© tos r©d2ēt ek- »l>J^fft. ne lēdomit^, ka var bttt ksi
Bet vai nvutes vlspēr IrF^^^^
ftridra tajlga par to, k|/Sls ļaunais j^^"*® ^ ^ ^ ^ a i s yalšts^^^^%^
ulBsiiKS^a^ m itmh metodei Tas no^m^
Ikaittas, tm ķS mēs a^^^^^
aritu sikmēt atllstibu Š5<i5.vir7:ienai mas radtiarial, kam bdtu^^^k^
m\ i^ffadēja MkĶ kad abu sis* Itdziba ar prtvSto taņēm^
«pastāvēšana blakus radījusi tž- to saprotam/ Protams; si^ n ^
tt^irdStu sasfpnējumu un nedro-kldreiz Var rasties. Bet itnekad tur
ilIm'Visa pasaulē, ka nav pat cerību lieradlsitsmusu iekārtai lidjig^^^
tādēļ nebOl nav nopelamas. Vai
dibas formas pa laikam tiek izkaltas
praktiskās ugunis, bet tās nerodas
teorijas gaisa tukšajā telpā; Tās at­bilst
tautas raksturam un nacionālām
dotībām.
Jā nu pleņak padomju veldlbj^
gals vai ari, ja Pad. savienības ter*
ievielas cits gars un valda citi
ar Mm varbūtībām munk$
jārēķinās, --.mēs nedrifcstam nepa-cītīgi
uziļf^kties Siem jaunās valdK
bafi vītiem tm Icatru dienu pārbaudīt
viņu pārliecību un gara ©tāvokUppO^
lot:es konstatēt, vai v i ņ i ' ir krietni
demokrāti m ū s u fepratnē. Dosim ta*
iu viņiem laiku, ļaimim, lai ^ v as
dzīves problēmas viņi izSķir
pēe sava prāta; Tie ceļi; pa'kādiem
ejot kāda tauta sasnledt pacietības
« nobriedumu un cieņu valsts dztvēi
labu atrisinājumu. Tas daucteua ļnieclības un nevienam^ ber ir »acionālia dzīves sijēptākie un in-
* ~ " ' ' tlmfiki^ ceļi; Sveiam tos saprasL
laikam ir visgrūtāk, un nekas nevar
nodarīt vairāk |a\ma nekā itjaukk*
nēsSajIs slābajās norisēs.
ta<Ju Ir l i e tM attledbl u« nSkoSo
KHevljas ipaletl, kas dtaš ta^taa t!e*
āēm v(^ interesēt Bet valdībās
forma ut to neattiecas, izņemot, pro­tams,
noteiktunū. ka totdlltirismam
jānovelk tintoas robežas.
Htt
mm,
vdeif ;fcM 'dži^ēļa hHad
{^i^Hfdl'eņ. V^piora «uti
i l ^ dziiesmu koncerts. Mo*,
liikķSu milzikas ^mm
vakarā Kingsveja atiii vir:
'^vifiķu, interesi! to oilvSktt;
S;^^evērsušies šīsdienas nilM
;is^išķl šis koncerts V4r in«;
^"^a® :gritoētu pētit, kij
l^sr. kiviešu naciosi*
īpaitību} visas četras siļft
Uļļl^v^ii^dļļļt pirpieil
~ ^5 no daibifim biļa ļe*
l|lti^: kais .o&urausta\ļtri$);im:
ffcŗM€tam tā gluži franclīka;
;|ļ&ii^ a.pveltīta smeldzoh »e«^
iJ>ia!Sļ šķi^t, tipiska: tai bal*
' , . k o mes J)«zWa»l«i
[ttlikiSlu pirtt&vBja MB*
:v«dl(Jflin8 reilju u»
MvS lugā CeMflra. Dauj»-!
ļgu Mrim tkm nn ^
kžSs.savledza Hbiko, ļ»l
fetm io javmSko Zivett» !«*;
otra» puses.
* *• " -5
dtoas pitaigl W M |
, vakarā, kur? nt*« J
egšajias akts. Pai
uavaiēt&Jlem Jaa m
Tālivaldim ĶeBUiM» w
,:Š8 veselas trīs rei!», *
„iu tiesību vaiam v l ^ 'P",
bzlesffitt dienu r;
ē & prof. y . TOM n o lļ
ima M. Bērziņa no l ^ J :
w toīpeaas b a t o i ^|
fflSja lakstoiek»!
,rts eav«kSrt nāca
lugai Rōda.Mt'J.
ar dzejām. .J«^«JS
y e k s 0. Ro»f^, i
gars
tautas deju^^^r^
(yvfd pie Jautātumiat mvaira vai s a 4 m i š ķ i nevienam sveēam nekad ne-
IvenIkoSajS karā, kas, savijtkāTt; izdosies ļā<lašattt8tlbas'^^t^^
virza nākošo jautājumu — kSdai tad ttrlnāt. Nu Jau jadiem i M ir runāts
j^i!Aat«s nākošai Krievijai. . par ,^ociāHsmu^ pie^^^^^^
am^riklņi, domijpt, par tespfi- «r var<Ju;^,pad^^
jļiittokaru, taisa atfcal veco klGthi, «-iespējams, k»azhtāmānotWkia^l^^^^
, ka militārais atrisinājums vafarT Krievija. tHOTiram^
galīgi m skaidri izšķirt £o Jau* cTba un amatniecība pāriet privātās
i ^ j i ^ Nav sm/agakas mal^Jilanās; rokās. Un lauksaimnieclbā^^^^^d^
Mkaa nerotājot par asinīm un upu- tiks atgriešana* pie privātā īpašuma
V ko prasa katrs karš. Mililāri un pi^.^ļVii^-^i^tosi^s pHsl apf
ifitiri sekmīga kara norise .pievirzls raeft;; t ^ t t ' l ^ p i j am ainatnl^u
i ō s tuvāk mClsai mērķim tikai niect- ražoSa'nas 'kooperatīvu, krievu tradl-m
m5rā, vai ari herrfaz. Labākā ga- cijās stipri sakņotu ..artelu'^atjauno^^
iijuffiil Jftu pastāvošā problēmia busšana, kas var radīt svarigaauņ iz-
' d MMU kluiyU)Sl: redžu bagātas pārmaiņas darba de-lADlT
TĀDU KRIEVIJU, AR Taču dautos saimniecības nozares,
U»PS VAMTO LABĀK SADZl-kiu^u atrašanās prlvātās^^^ro^
^P^* ; mums ir pašsaprotama Mt^, Krievijā
^sviilii, kas gribētu sekmēt stabili- dr<^i P*Kk$ vēl ilgi vailsts u^ņ^^
ļmvl^ attieksmēs, Krieviju, k^s n^tkirtgi n<> tii kW
m varātu būt reāls mērķis un mūs vijā bus vara.
amudinltu to sasniegt? 2era/es^ apsaitņniekošana, lauksaim-
JautSjmtts par citādas iekārtas Krie- niecība ir padomju sistēmas Achllla
viltt fet^nlbā nav jautājums par karu papedis, vie^ vieta,
mieru. Karš vien tādu Krieviju H^^^P atdod privātisrokā^
Pavisam otrādi, — loti ie- atdot cilvēkiein brīvību un privitam
spSjaiM pretējs virziens, ja blakus mi-N^^^^^^
Htirajai rīcībai neiet gudra un mērķ- tto bojševikam ir visliela^^
fietlga rīcība d,tāa nozarēs. TurklātP^a. Ja to/patur spaidu koļle^^^
Uavnemaas neiespējams, ka jauna Mia^#voklI, nepiecleš^
aVija var rasties ari J a ilgāku lai- pHcēis uzraudzībai aparāts, kas tem^^
h kaiš nemaz neizceltos. Jo šajā nieku noturētu pie^^^^^z^^^^^ dzītu
Kati svarīgi Ir ari citi apstākli, pie viņu darbā. Spaidu koll^tlvizāci}^^^^^^
im veidošanas daudziem vajadzētu domāja^ras, ļr galvenais cilvēku ne-ļ^
dlkt savu roku, neatkarīgi no tā, apmierinātības iemesls t ā g^
iScles karš, vai ari turpinās vljSr nerunājot par nedzirdēs
aieU Ne visu varam izdarīt mēs, <^Ua«"Var8nācIbām, kam atkal tom
^rikāņi, vien, kaut mēs ievērojammr sakars ar to
Sj^llam irianjāt labvēlīga rezuUāta sa- vteāciju.
j t f b m Jtoiipeja^ U svari ^^ve- ^j^^ŗgj^^^ j ^ ^ ^
jasta vienu vai otru pusi. Ja gn-kift
panākt skaidrību, tad' izšķirīgi Pavisam droši Var paredzēt,, ka ik-mrigas
ir divas, lietas: pirmkārti katras progresīvas Kŗie
atop ir Jāzina, ko mēs gribam, un; valdības visplnnai
Otikfirt, • - k ā mums jāizturas, lai ne- ienīstās vergu MstēmasatceU
fipgrtltinātu, bet gan atvieglotu mdsulauksaimni«:Ibl,atiaimojot zemes
iDgrļļa sasniegšanu. Ar nolūku es privāto īpašumu tin tiesību brīvi rl-laku
atvieglotu, jo mums ir d^rīša-koties ar tavas zemes^^^^^^r^^^^^
aa «IT svešu zemi, un labākā gadlju- Iespējams, ka ari t^^^^
Ja2 mes varam būt tikai statisti, at-ļektivaa saimniecības, tikai ne kē
tos, kam Jāuizņemas galvenās spaidu sistēma, bet kā brīvprātīgi
kooperatīvi uzņēmtiffli, ko nevada ar
pistolēs stobru pie deniņiem.
KADAļ aJIISKAIAS KRIEVIJAI, KO poiītiskās iekārtas ziņā mēs nekādā
Mis VĒtETOS PAR SAVU TPART- gadījumā nevaram sagaidu, ka Krie-
NERI TAUTU SAIME? vijā izveidosdes liberfildempkraliska
VarljUt Vispirms' janoskaitlro. ko vatet^ pēc Amerikas parauga, Jaeu
tt^sno jaunās Krievij-as nevaram g a i - t a t J i e n o z I m ē ,M Krievi
«t? •To viegli atbildēt. Protams, te «^^i^iNraia valsts, jp Krievija
tenita kapitālistiska un liberāl- li^^fi^as tri«iidjar
fcaokraUska Krievija, kuras instltū- ^otmē. un vēr
tim vajadzētu sUpri līdzināties mū- va4a šis labās^^ra^i^^^
«SJte& ^ nmlrfkstajn pārāk daudz sagaidīt pā
^Vispirms. atUedbā uz s^nm^ci^^A^^^^
ttktou tūdaļ redzēsim, ka Krievijā v ¥ Krievijā veidos iea^ades^p^
Ptlvltas uzņēmība», kā mis to eapro- rikāņu p^^^^^
to. gandrīz nemaz nav bijis, jo ari M š nebūs viegls, jo sava zsmē vi-
Ptnni t^olūcljai sataieciba vienmēr M^i^^n^^^^i^f^^^^^^ ar jaunu paau-m
valdibls s t l n ^ kontrolēta, dzi, ka. pazīst
satiksmes noz^ē un b r u ņ o š a - U ^ ' " ^ f f 1^
rūpniecībā, kas pie mums nor- J^^teiememj^l^v^^^^^^
m atiodas privātās rokās. Gan bi- ^^^^^^^^ ^.
f « a t i ^ « i am art nebija tas
j p i s k t krieviskas n^^^^^^
KMSd ap" "ga"^Ji'm' tu maiņu VKrie^vijSu ^i būtu v^Iduajl KrievijS.
li^S steigā sak^ industrializēt, «uva Mums. amerikāņ^. P^l^^^ļ:
ka jaunaji^ k^U^^^^ vajaga ^ ^ ^ ^
^ triUcst i i t ^^
s p ē i u , ^ d a i var ras-l lūko mums nt«h(^infium Musu at
' Nikoiāji .rakstīt io VA4AM
PRASU UN SAGAIDĪT NO JAUNAS
KRIEVIJAS?
iļBi8,AKiaiattŅu tmim siAvi utvnffiii HC^OTAJU
Vairāk nekā 3 milj, tirāžā iznāko-šais
amerikāņu nedēļas iurnils ČoU
lier's, kas nesen publicēja savu Eiro*
pai korespondentu plašu rakstu par
boļševiku terroruBalHjas valstis,
ganilrlz četras Ipp. veltīja 0P iece­ļotājiem.
Bagātīgi Ilustrētajā rakstā
Viskonsina sveic ceļinieki^ Collier's
korespondents Rodiers Baterfllds
sniedz Šķērsgriezumu par bij. DP dzl^
vi, darba veik«tti un atUecIbim ar
vietētiem Viskonsinās štata lōazpllsl.
tiņā Riponā. kur mājvietu pēdējos
divi gados atraduši 68 lecetotfiji, ar
pāris lzņēmumiem>isi latvieši} rakstā
tādēļ ari runāts tikai par mūsu tau­tiešiem/::;:;-'
Pirmā mudinātajā uzņemt Riponfi
PP Ieceļotājus bijusi vietēja skolo­tāja
Etela Braiena, kas pratusi vietējā
sabiedribā >adlt interesi šim pasāku-mam,
atradini atsaucīgus palīgus, un
rezultātā „šinī pilsēta tagad i r iņiere*
saniāka dzīvošana; kopš šeit Ieradu­šies
DP," žurnālistam teicis viens no
Riponas ievērojamākiem pilsoņiem.
Pirmie ieradušies mScItājS Ed. Lam-berts
(kas vēlāk visa štatē kļuvis ļpa^
zlstains pretkomiinlsms runatljs da­žādās
sanāksmēs, bet pirms neilga lai­ka
pārcēlies uz Kaliforniju par patstā­vīgu
draudzes mācltājul, kātb pulk-
Ywlis un skolotājs, bet vēlāk radies tik
daudz galvotāju, ka iauiio Iemītnieku
skaits Riponā sasniedzis gandrīz sep-
Uņus desmitus; Braienai g^n nScles
uzklausīt ari Jlvaināa vSlēšanāsi tā,
piemēram, ka^farmers, kas atnācis
kopā ar savu tēvu, pieprasījis vieni-nleci,
kas spēj dūšīgi strādāt un ne-būtu
vi&ai neitskatiga. ,?Maksāt mēs
ds un
LĪDZSTRĀDNIEKA SARUNA AR PASAULES BAZNĪCU PADOMĒS
DELEGĀTU EMIGRĀCIJAS LlET^iS
Mūsu Parhes līdzstrādniekam bija
izdevība dabūt interviju ar Mr. J. M.
Gadras (25, rue Blanche, Paris 9-e),
kas palīdz kārtot emigrācijas lietas
tiem bēgļiem, kas dažādu iemeslu dēļ
nav varējuši iekārtoties Francijā un
Beļģijā. Jāpiezīmē, ķa Gsdrass
ļoti labi pazīst bēgļu dzīvi, Jo kopš
1945. g. maija līdz l ā 5 ( ^ . vasarai
strādāja UNRRAs, vēlāk IRO darbā,
pēdējā laikā kapieldSupervisor's
Nelingeijā; Viņš pazīst arī daudzus
latviešu dairbiniekus. Gadrassa kun­dze
ir latviete.
— Uz kādām konfesijām attiecas
jūsu organizācija palīdzība, Mr.
Gadras?
— Uz protestantiem un pareizticī­gajiem,
pie kam protestantos ietilpst
ari luterāņi.
— Kā<laš pašia/ik labākās i^pējas
tālākai emigrācijai no Francijas un
Beļģijas?
>r- Pēc maniem ieskatiem tādas ir
uz ASV un Kanādu.
— Kāclā veidā izpaužas organizād-jas
sniegtā palidziba bēgļiem-emig-ranliem?'-'
''C^:''
— Pēc tam. Itad esmu lūdzējus
intervējis, ^ u viņiem padomu, at­karībā
no lūdiēja individuāliem ap­stākļiem.
Zināmos gadījumos izpildu
ari atliecigās veidlapas Iranču, an­gļu
rēsp. vācu valoda. Mūsu orga­nizācijai
ir iespēja izgādāt ari ts. ga-rahtijae
rakstus —- ..assurances;*. Lute­rāņiem
Francijā tomēr šai jautājumā
ieteicams griezties pie Gomiiē Luthe^
rien d'Aide aux Emigrants el aux Rē-fuģiēs,
13, rue dePoissy; Paris 5-e:
St organizācija ir Luterāņu pasau­les
apvienības pāistāve Francijā. Ja
bēglis vēlas saņemt garantijas rak
«tu, vispirms viņa lūgumu nosūta uz
mūsu: Minchenes centrāli, kas sako­po
visus lūgumus un pi^p tam tos no­sūta
uz ŅujorkUr no kurienei attie­cīgo
garantijas rakstu pi^ūta kon
suiatam;-•;. ::..'
— Nupat Latvian Relief prezidents
H. Uelnors norfidIJa, ka vītas līdz
gadā beigām izsniegšot tikai tiem
DP. kuru lietas ieceļošanas procesā
Vašingianā būs iesniegtais: līdz 31. jū­lijam;
Vai šis termiņš attiecas ^ri
uz emigrantiem Francijā un Beļģijā?
—- Pēc pastāvošiem nosacījumiem
ASV konsulāti Francijā un Betijā
caurskatls ari tos lūgumus, ko saņems
pēc; sī termiņa,
-^ValDP. kas Udz IRO darbības
beigām 1951. g. 31. decemi)rī nebūs
— Kādas ir emigrācijas iespējas UZ
Kanādu?.:;; •;:;; •
Kanādas konsulāts labprāt pie­ņem
ne tikai Irančusi bet ar! citu
tautību emigrantu lūgumus. Frančiem
tomēr priekšroka. VUi^nm^^^^^^^
salasāmi jāizpilda attiecīga Jautājumu
veidlapa^ Vecuma robeia ir 45 gadi,
bet ja strādā kādu no plepŗesIHem
amatiem vai darbiem, var būt ari ve
cāks; Vajadzība garantijā, ka emig
rants nebūs par nastu valstij. Azifitus
principā nepieņem. Transportu IRO
maksa tikai kam ir IRO man
dāts. Aizdevumu ceļa izdevtmu sa
maksai iespējams no Kanāda valdi
bas saņemt tikai tad, Ja emigrants
pats spēj ceļa naudu samaksāt, ja ve
cāks par 18 gadiem un ja strādā k8du
no Kanādas pleprasitiim darbiem. To
mēr ari aizdevuma gadījumā pašam
emigrantam jāiemaksā 3ŪdoL Bez tam
jāparaksta llgimis, ka ieceļotājs pa
liks izraudzītajā darba viatē, It imēr
būs atmaksājis paradu* A r i tiem, kam
nav IROnHtndāU.i^pējams saņemt
pazemināta tarifa braukšanas biļeti.
Pēdējā gadījuma Jābrauc! ar IRO kuģi
uri IRO birojā Pamē (30. Istabā] jā
iesniedz attiecīga Kanādas konsulāta
izdots raksts. Kas zīmējas tiz galvo
jumU sagādi, tad Pasaules baznīcu
ap vienība var tādus sagādēt apm, 3
mēnešu laikā.
—- Kā ir ar Austrāliju, delegāta
pallgua un J J kagitoeki. kas tomēr «KH. «avamlir svangSkki jebkad atiit, ka njci-
Ir to. par ko tie m m fou. kas c i l a ^ f"
tiskopašap^iP^ ^^^^
•^avokllmkrieduši. Nek
^ i j a apstākļus attīstītajās rietumu ļ dzīves apstākļos, ne vienme. mū^u
prasa ts^„Landlng
pcrmit". kas jāizdod galvotājam
Austrālijā. Nedau<b DP caur mūsu
organizāciju v^ratu šādm galvojumus
saņemt. Tl kā ceļŠ uz Austrāliju ļr
dārgs (120.000 Ir.), tad ieteicams par
šo zemi interesēties tikai tiem, kam
ir IRO mandāu,— Jaunzēlande pie
prasa dažādu profesiju darbihifliifs
Izceļotājiem nav vajadzīgs „Laiidlņg
permit", nedz cita veida galvojuro
Lūgumi jāiesniedz thlef of fimploy
ment Office, VVeilingion, New.2ia
land, (No Vācijas t^ Jaunzēlandi it
ceļošana pagaldēm pārtraukta. R e i
Vel ir iespējas emigrēt iiz Bolīviju
k&s neprasa gaivojurna. Lūgumi Jā
adresē konsulātam' Parīzē. Av^ KJe
b(ir 27 bis. pie kam atbilde ģai
pēc 45 dienām. Argentīna emigrān
tus pašiaik neuzņenu Uz Angliju va
izbraukt tikai tad, j a tuvinieki va
paziņas izsauc. Vēlētos vērst Itteļo
tāju uzmanību ut Franču Maroku
Domājams, tuvākā nākotnē uz Šo ze­mi
būs iespējams izceļot kvalificf
saņēmuši vizu uz ASV, zaudēs liesi- tiem strādniekiem, galvenokārt bdv
bas ui brīvu ceļu. ko ttm IRO jau ļ niecība. Jāzina nedaudz franču va-iepriekš
piešķīrusi? ļiodā. Priekšroku dos vienmleklem,
— Pēc manām domām. nē. Izbei- jo paredzam*^ grūtības slrādniēku
ī dzot «avu darbība IRO. jādomā, no-; navietosand.Nlūsu organizācija j iu
itoSc K ^ - -1 • - s t.ni. iekārta bus tā pareizākā, un ka !r sa-;dc« savus līdzekļus kādvn: c u , orga- strādā pie izvietošanas plāna. 4ģli''^r^^^^^ ';;aUalSd;;s\as ie^^L un vaidibas f o r . , „ . . c , . , U tas . . u no; c . H . , . , d . , P U ;aa,a Erve
viņai visai daudz gan nevarētu^ bet
a viss būs labi. es. būltiar mieru vi­ņu
apprecēt."* Preciniekam, diemiēl,
nav laimējies, jo ..DP nenāk uz ASV.
k i apprecētos, bet lai strādātu.gņdigu
darbu un kļūtu respektējami ameri­kāņi.^
v . ; ; .,
Kaut ari daudzi ieceļotāji ir sf
au^tekolas izglītību un piedzlvoiuši
veikalnieki vai to^nieki. viņi labprāt\
i k jaunās dzīves no paša p^ata.
rma Rāceni, intiliļfenta Jauna dāma,
kas spēlē Bachu un lasa angliski To-m^
u Hardlju, tagad šuj no buru au-dekla
laikrakstu Bomasi Velta LaUo*
ne. kas Latvijā blju^ tumēl^e Ri-ponas
kolledias studenti^ ik dienas
cepj pastētes, un pēdējie slavē vlņ^
cepumus par gar&igakajlem, ko savā
mūžā ēduiit ViMta L8ce, stradadema
taiu pazlstan^ja Riponas edltavē, kās
apgroza gadā » mtlļ.dol., kļuvusi pat
p^r keda darba ^acionālizēšanas pa­ņēmiena
Izgndirotaju un tagad ir vis­veiksmīgākā
strādniecē savā nodaļā
ar prāvu Izpeļņu. ,
Darba devēju vislabākās aUduks-mes
un cieņu ieguvuši ari citi latvla-
II. kaš strādā gan par au^omechani-ķiem,
gal(biekiemi laukstracfoieklem.
cimdu edUāiiem vai viesu apkalpo­tajām.
Isi un skaidri to pateicis auto­mobiļu
aģentūraa īpašnieks ;van
' 'ātrs, kas ir ari viens no j^lsētas
sabiedrības pllārlw un savē auto
darbnīcā nodarbina 3 agrākos OPi to
vidū Kārli Rāceni un J W Grtmds-
)erguj ,,Tas no fl^as pims nav ne-cāds
altruisais, jo mun^ vienmēr va.
jaģļa auto mechaniķu; Sie viri Ir kriet­ni.
Uz viņiem es varu pa|auti(^," Un
pieaugušo lal^Jai slavai k«unu ne­dara
ari trīs kolledias Mudentl, viens
vidu^plas pēdējas klas^ audzēknis
un pamatskolniekl, kam vislma ir
eicamas aUIines, bet^^ i ^
sekmju liņa izvirzījušies savii klašu
priekšgala.
Jauna gleznotāja 11^ Reke, kas
beigusi architektōrat skolu Vacljā,
māca zīmēšanu Rlponai Vldi^skolās
un ar savu patīkamo personību kļuvu­si
iemīļota savu skolnieku vidū, Jau
ieminētais auto (Irmas īpašnieks van
leirs pirms četriem gadiem izsaucis
Die aevis latviešu bērenl Reinhardu
Betu, kas pelnījis naudu koUedfal,
strādādams isava labvēļa garāžā va­sara
un vakaros, un tagad taisās kol-ledžu
beigt Auu> būšanas viņā pazīst
līdz pēdējam slktanam. un van Metrs
tagad grib pulsi sūtīt už speciaitj mil­zīgā
General Motor utņtoiuma skolu
Detrolta, taču vispinm Be^am jaktau.
sa Iesaukšanas pavēlei. „Ja viņš sit­ies
uz annfiju,"telcii tirgotājs, ,,tas
būs tāpat, kā kad aizietu mūsu psiu
dēls^
Rlponai^lvotajl sajūsmināti ari
par latviešu tautlskc^te pialām, un
tadēt IT ^Kla Jāņi daudslem amerikā­ņiem
kļuvuši par Ieviroja'mu dienu,
bet Helās aditavas prezidents pēc kā­dām
viesībām; ktir viņa mēja MJusI
pilna ar latvieiiem.teiclit„Noli va­kara,
kad latvieH dejoja un dzl^aja
savas tautas dziēsmM, n i ^ blj^^ daudz
vairāk pH^a, n^a kad uzvalka fra­ku
^ cietu apkakU, lai lehi us mili­tāro
balli Rlf^nas lielāko sat^ied-risko
saTikoJumu. Šie ļaudis Ir
īsta 8 t k i a ^ , im brīnos, ka viņi pēc
visa iNiudēta var rast dzivē tlķ daudz
Srieka. Es domāju; kē viņi k atraduli
aut ko tādu, ko daudzi no mums
nespētu— ka elpot brīvības g ^ tr
svarīgākais pasaulē." Zumālists no
savas puses piebilst, ka ieceļotāju In­terese
par iportii, humora dzlrk^ un
reH^lska pārliecība ļāvusi viņiem li»
mantot pilsētai sirsnīgu cieņu, tāpst
kā viņu dsiņa pēc šiteratūras^ un
mdkalaš. Nal^dzlgākaja DP maja esot
ptatikts ar grāmatām utr tur atroda­mas
dzejas, lugas un romāni valrakēs
valodai.
Pa visu laiku pilsēta B ^ n l t l r k si
pēris gadījumi, kad vietējie izriklljull
naidīgu nostāju pret bij. DP, bet sa­biedrības
virums lādu nostāju noso-
.dijis: •^:^:-.V .••••';:•:•• •
Tikai viena gadi jumā spor^rs Ri-ponā
nav bljll afsnierinats ar Izsauk­to
DP. Sl Ukata gadījusies pilsētas
aizņemtākajam friziera dānim Hol-lerupam,
kas pats Ukal 1940. g. iece­ļojis
ASV. Tādēļ srl vtrs jutis mor^.
lisku pienākinnu palīdzēt kādam c'-
tam nokļūt laja semi/TI ka taisni
šajā laika viņam bijis vajadzīgs fri-
«lerii, viņi i w n e i i kedu polu DP,
kura papīri liecinājuši par krietnu
ama^ prasmi. Diemiēl, sblem tempe­ramentīgiem
v l r i ^ nav saskanējis, it
Ipall domstarpībai radušās profes!o.
nāibs jautājumos. Jaunais frizieris
apgaJvoļis, ka viņa bārdas nsži ir
asāki nekā dsrba devēja u^^^^^^^ ar
tiem varot skūt klientus bez sejas ie^
ziepēlanasr DP nmnetņ^ virs b8rdas
krēmu nekad neesot lietojis. Tā nu
palīgt Ripon^ pilsoņus skuvis pēc
eavia ttētodei, un neievērojis srl vi.
ņu vēlmes, piemēram, pieprasītas ma;
tu apgrietanas vietā, nošķērljls ma-ttis
;,uz n u i r - .Jas bija bēdīgākais
piedzIvojunH manā mOžā"; teic^ mei­stars,
kad polu frizjeris ar sievu bei-^
dtot aizbraukuši uz Cikagu
«H)I-mm
i Jŗ p-,k
1'* > fll
V
Mi
m
MJ-K