1951-08-04-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
\ t?no... L A T V I J A punkts, la;:,,'^*'"'»'»^ I'^^^ja ligas k v8i,! §^ ripina'«kal S*'^ 5 ^ . . . . Jl«lī|i dziesmu' «i tastnauMtlliii i,vi*u8 fapiMUaju*M.viJ J. ,Owhņu mm mm ir ; pelnītu «tzlnlb«. p«,>4ļg, .em jbija pavisam l i i u AafitrnmeifODai tatitS{ttn.A. n » « , « J "P" izpMtijas. Varbut at bet tade nebai honebrn^s VaU ļ^iflf. W|. A8V IrlKsto eilBlsmjas pados- f . 7® ^l^^^* citādi. Jo bija ^^to^ WiflB Afiaiff 8. g. apri]a bortBicā.M^^ daži krietni im progresīvi doma^ fiim flpc0r8|o®i 8«tttf« «kar Ml Bū-tt josu rūpmeku piemēri Bet nav i5. STpaf i«Plwl«J«aa w t i tatoni lepailsii. K^^^^*^' si apstākļu uzlabdianās % Ļl iesāka pims 33 gadiem, pa kum lai. ^. f^ ^«^'^^«^Ktm^aj Ta note^tlba, ar kSdu dausdzi ame-««**^^«ft®ipav^m jauna paaudze ^ n o r A k l a Kremļa valdnieku t>a. ^ļr^^^ 0^ uaskatu un metode, ©kaidrij^f^ vakte, atceri^ dz^ ifds uzs&«ti«m mi Sle jatmi© Ja isetod&n tffl vHēkao© tos r©d2ēt ek- »l>J^fft. ne lēdomit^, ka var bttt ksi Bet vai nvutes vlspēr IrF^^^^ ftridra tajlga par to, k|/Sls ļaunais j^^"*® ^ ^ ^ ^ a i s yalšts^^^^%^ ulBsiiKS^a^ m itmh metodei Tas no^m^ Ikaittas, tm ķS mēs a^^^^^ aritu sikmēt atllstibu Š5<i5.vir7:ienai mas radtiarial, kam bdtu^^^k^ m\ i^ffadēja MkĶ kad abu sis* Itdziba ar prtvSto taņēm^ «pastāvēšana blakus radījusi tž- to saprotam/ Protams; si^ n ^ tt^irdStu sasfpnējumu un nedro-kldreiz Var rasties. Bet itnekad tur ilIm'Visa pasaulē, ka nav pat cerību lieradlsitsmusu iekārtai lidjig^^^ tādēļ nebOl nav nopelamas. Vai dibas formas pa laikam tiek izkaltas praktiskās ugunis, bet tās nerodas teorijas gaisa tukšajā telpā; Tās atbilst tautas raksturam un nacionālām dotībām. Jā nu pleņak padomju veldlbj^ gals vai ari, ja Pad. savienības ter* ievielas cits gars un valda citi ar Mm varbūtībām munk$ jārēķinās, --.mēs nedrifcstam nepa-cītīgi uziļf^kties Siem jaunās valdK bafi vītiem tm Icatru dienu pārbaudīt viņu pārliecību un gara ©tāvokUppO^ lot:es konstatēt, vai v i ņ i ' ir krietni demokrāti m ū s u fepratnē. Dosim ta* iu viņiem laiku, ļaimim, lai ^ v as dzīves problēmas viņi izSķir pēe sava prāta; Tie ceļi; pa'kādiem ejot kāda tauta sasnledt pacietības « nobriedumu un cieņu valsts dztvēi labu atrisinājumu. Tas daucteua ļnieclības un nevienam^ ber ir »acionālia dzīves sijēptākie un in- * ~ " ' ' tlmfiki^ ceļi; Sveiam tos saprasL laikam ir visgrūtāk, un nekas nevar nodarīt vairāk |a\ma nekā itjaukk* nēsSajIs slābajās norisēs. ta<Ju Ir l i e tM attledbl u« nSkoSo KHevljas ipaletl, kas dtaš ta^taa t!e* āēm v(^ interesēt Bet valdībās forma ut to neattiecas, izņemot, protams, noteiktunū. ka totdlltirismam jānovelk tintoas robežas. Htt mm, vdeif ;fcM 'dži^ēļa hHad {^i^Hfdl'eņ. V^piora «uti i l ^ dziiesmu koncerts. Mo*, liikķSu milzikas ^mm vakarā Kingsveja atiii vir: '^vifiķu, interesi! to oilvSktt; S;^^evērsušies šīsdienas nilM ;is^išķl šis koncerts V4r in«; ^"^a® :gritoētu pētit, kij l^sr. kiviešu naciosi* īpaitību} visas četras siļft Uļļl^v^ii^dļļļt pirpieil ~ ^5 no daibifim biļa ļe* l|lti^: kais .o&urausta\ļtri$);im: ffcŗM€tam tā gluži franclīka; ;|ļ&ii^ a.pveltīta smeldzoh »e«^ iJ>ia!Sļ šķi^t, tipiska: tai bal* ' , . k o mes J)«zWa»l«i [ttlikiSlu pirtt&vBja MB* :v«dl(Jflin8 reilju u» MvS lugā CeMflra. Dauj»-! ļgu Mrim tkm nn ^ kžSs.savledza Hbiko, ļ»l fetm io javmSko Zivett» !«*; otra» puses. * *• " -5 dtoas pitaigl W M | , vakarā, kur? nt*« J egšajias akts. Pai uavaiēt&Jlem Jaa m Tālivaldim ĶeBUiM» w ,:Š8 veselas trīs rei!», * „iu tiesību vaiam v l ^ 'P", bzlesffitt dienu r; ē & prof. y . TOM n o lļ ima M. Bērziņa no l ^ J : w toīpeaas b a t o i ^| fflSja lakstoiek»! ,rts eav«kSrt nāca lugai Rōda.Mt'J. ar dzejām. .J«^«JS y e k s 0. Ro»f^, i gars tautas deju^^^r^ (yvfd pie Jautātumiat mvaira vai s a 4 m i š ķ i nevienam sveēam nekad ne- IvenIkoSajS karā, kas, savijtkāTt; izdosies ļā<lašattt8tlbas'^^t^^ virza nākošo jautājumu — kSdai tad ttrlnāt. Nu Jau jadiem i M ir runāts j^i!Aat«s nākošai Krievijai. . par ,^ociāHsmu^ pie^^^^^^ am^riklņi, domijpt, par tespfi- «r var<Ju;^,pad^^ jļiittokaru, taisa atfcal veco klGthi, «-iespējams, k»azhtāmānotWkia^l^^^^ , ka militārais atrisinājums vafarT Krievija. tHOTiram^ galīgi m skaidri izšķirt £o Jau* cTba un amatniecība pāriet privātās i ^ j i ^ Nav sm/agakas mal^Jilanās; rokās. Un lauksaimnieclbā^^^^^d^ Mkaa nerotājot par asinīm un upu- tiks atgriešana* pie privātā īpašuma V ko prasa katrs karš. Mililāri un pi^.^ļVii^-^i^tosi^s pHsl apf ifitiri sekmīga kara norise .pievirzls raeft;; t ^ t t ' l ^ p i j am ainatnl^u i ō s tuvāk mClsai mērķim tikai niect- ražoSa'nas 'kooperatīvu, krievu tradl-m m5rā, vai ari herrfaz. Labākā ga- cijās stipri sakņotu ..artelu'^atjauno^^ iijuffiil Jftu pastāvošā problēmia busšana, kas var radīt svarigaauņ iz- ' d MMU kluiyU)Sl: redžu bagātas pārmaiņas darba de-lADlT TĀDU KRIEVIJU, AR Taču dautos saimniecības nozares, U»PS VAMTO LABĀK SADZl-kiu^u atrašanās prlvātās^^^ro^ ^P^* ; mums ir pašsaprotama Mt^, Krievijā ^sviilii, kas gribētu sekmēt stabili- dr<^i P*Kk$ vēl ilgi vailsts u^ņ^^ ļmvl^ attieksmēs, Krieviju, k^s n^tkirtgi n<> tii kW m varātu būt reāls mērķis un mūs vijā bus vara. amudinltu to sasniegt? 2era/es^ apsaitņniekošana, lauksaim- JautSjmtts par citādas iekārtas Krie- niecība ir padomju sistēmas Achllla viltt fet^nlbā nav jautājums par karu papedis, vie^ vieta, mieru. Karš vien tādu Krieviju H^^^P atdod privātisrokā^ Pavisam otrādi, — loti ie- atdot cilvēkiein brīvību un privitam spSjaiM pretējs virziens, ja blakus mi-N^^^^^^ Htirajai rīcībai neiet gudra un mērķ- tto bojševikam ir visliela^^ fietlga rīcība d,tāa nozarēs. TurklātP^a. Ja to/patur spaidu koļle^^^ Uavnemaas neiespējams, ka jauna Mia^#voklI, nepiecleš^ aVija var rasties ari J a ilgāku lai- pHcēis uzraudzībai aparāts, kas tem^^ h kaiš nemaz neizceltos. Jo šajā nieku noturētu pie^^^^^z^^^^^ dzītu Kati svarīgi Ir ari citi apstākli, pie viņu darbā. Spaidu koll^tlvizāci}^^^^^^ im veidošanas daudziem vajadzētu domāja^ras, ļr galvenais cilvēku ne-ļ^ dlkt savu roku, neatkarīgi no tā, apmierinātības iemesls t ā g^ iScles karš, vai ari turpinās vljSr nerunājot par nedzirdēs aieU Ne visu varam izdarīt mēs, <^Ua«"Var8nācIbām, kam atkal tom ^rikāņi, vien, kaut mēs ievērojammr sakars ar to Sj^llam irianjāt labvēlīga rezuUāta sa- vteāciju. j t f b m Jtoiipeja^ U svari ^^ve- ^j^^ŗgj^^^ j ^ ^ ^ jasta vienu vai otru pusi. Ja gn-kift panākt skaidrību, tad' izšķirīgi Pavisam droši Var paredzēt,, ka ik-mrigas ir divas, lietas: pirmkārti katras progresīvas Kŗie atop ir Jāzina, ko mēs gribam, un; valdības visplnnai Otikfirt, • - k ā mums jāizturas, lai ne- ienīstās vergu MstēmasatceU fipgrtltinātu, bet gan atvieglotu mdsulauksaimni«:Ibl,atiaimojot zemes iDgrļļa sasniegšanu. Ar nolūku es privāto īpašumu tin tiesību brīvi rl-laku atvieglotu, jo mums ir d^rīša-koties ar tavas zemes^^^^^^r^^^^^ aa «IT svešu zemi, un labākā gadlju- Iespējams, ka ari t^^^^ Ja2 mes varam būt tikai statisti, at-ļektivaa saimniecības, tikai ne kē tos, kam Jāuizņemas galvenās spaidu sistēma, bet kā brīvprātīgi kooperatīvi uzņēmtiffli, ko nevada ar pistolēs stobru pie deniņiem. KADAļ aJIISKAIAS KRIEVIJAI, KO poiītiskās iekārtas ziņā mēs nekādā Mis VĒtETOS PAR SAVU TPART- gadījumā nevaram sagaidu, ka Krie- NERI TAUTU SAIME? vijā izveidosdes liberfildempkraliska VarljUt Vispirms' janoskaitlro. ko vatet^ pēc Amerikas parauga, Jaeu tt^sno jaunās Krievij-as nevaram g a i - t a t J i e n o z I m ē ,M Krievi «t? •To viegli atbildēt. Protams, te «^^i^iNraia valsts, jp Krievija tenita kapitālistiska un liberāl- li^^fi^as tri«iidjar fcaokraUska Krievija, kuras instltū- ^otmē. un vēr tim vajadzētu sUpri līdzināties mū- va4a šis labās^^ra^i^^^ «SJte& ^ nmlrfkstajn pārāk daudz sagaidīt pā ^Vispirms. atUedbā uz s^nm^ci^^A^^^^ ttktou tūdaļ redzēsim, ka Krievijā v ¥ Krievijā veidos iea^ades^p^ Ptlvltas uzņēmība», kā mis to eapro- rikāņu p^^^^^ to. gandrīz nemaz nav bijis, jo ari M š nebūs viegls, jo sava zsmē vi- Ptnni t^olūcljai sataieciba vienmēr M^i^^n^^^^i^f^^^^^^ ar jaunu paau-m valdibls s t l n ^ kontrolēta, dzi, ka. pazīst satiksmes noz^ē un b r u ņ o š a - U ^ ' " ^ f f 1^ rūpniecībā, kas pie mums nor- J^^teiememj^l^v^^^^^^ m atiodas privātās rokās. Gan bi- ^^^^^^^^ ^. f « a t i ^ « i am art nebija tas j p i s k t krieviskas n^^^^^^ KMSd ap" "ga"^Ji'm' tu maiņu VKrie^vijSu ^i būtu v^Iduajl KrievijS. li^S steigā sak^ industrializēt, «uva Mums. amerikāņ^. P^l^^^ļ: ka jaunaji^ k^U^^^^ vajaga ^ ^ ^ ^ ^ triUcst i i t ^^ s p ē i u , ^ d a i var ras-l lūko mums nt«h(^infium Musu at ' Nikoiāji .rakstīt io VA4AM PRASU UN SAGAIDĪT NO JAUNAS KRIEVIJAS? iļBi8,AKiaiattŅu tmim siAvi utvnffiii HC^OTAJU Vairāk nekā 3 milj, tirāžā iznāko-šais amerikāņu nedēļas iurnils ČoU lier's, kas nesen publicēja savu Eiro* pai korespondentu plašu rakstu par boļševiku terroruBalHjas valstis, ganilrlz četras Ipp. veltīja 0P ieceļotājiem. Bagātīgi Ilustrētajā rakstā Viskonsina sveic ceļinieki^ Collier's korespondents Rodiers Baterfllds sniedz Šķērsgriezumu par bij. DP dzl^ vi, darba veik«tti un atUecIbim ar vietētiem Viskonsinās štata lōazpllsl. tiņā Riponā. kur mājvietu pēdējos divi gados atraduši 68 lecetotfiji, ar pāris lzņēmumiem>isi latvieši} rakstā tādēļ ari runāts tikai par mūsu tautiešiem/::;:;-' Pirmā mudinātajā uzņemt Riponfi PP Ieceļotājus bijusi vietēja skolotāja Etela Braiena, kas pratusi vietējā sabiedribā >adlt interesi šim pasāku-mam, atradini atsaucīgus palīgus, un rezultātā „šinī pilsēta tagad i r iņiere* saniāka dzīvošana; kopš šeit Ieradušies DP," žurnālistam teicis viens no Riponas ievērojamākiem pilsoņiem. Pirmie ieradušies mScItājS Ed. Lam-berts (kas vēlāk visa štatē kļuvis ļpa^ zlstains pretkomiinlsms runatljs dažādās sanāksmēs, bet pirms neilga laika pārcēlies uz Kaliforniju par patstāvīgu draudzes mācltājul, kātb pulk- Ywlis un skolotājs, bet vēlāk radies tik daudz galvotāju, ka iauiio Iemītnieku skaits Riponā sasniedzis gandrīz sep- Uņus desmitus; Braienai g^n nScles uzklausīt ari Jlvaināa vSlēšanāsi tā, piemēram, ka^farmers, kas atnācis kopā ar savu tēvu, pieprasījis vieni-nleci, kas spēj dūšīgi strādāt un ne-būtu vi&ai neitskatiga. ,?Maksāt mēs ds un LĪDZSTRĀDNIEKA SARUNA AR PASAULES BAZNĪCU PADOMĒS DELEGĀTU EMIGRĀCIJAS LlET^iS Mūsu Parhes līdzstrādniekam bija izdevība dabūt interviju ar Mr. J. M. Gadras (25, rue Blanche, Paris 9-e), kas palīdz kārtot emigrācijas lietas tiem bēgļiem, kas dažādu iemeslu dēļ nav varējuši iekārtoties Francijā un Beļģijā. Jāpiezīmē, ķa Gsdrass ļoti labi pazīst bēgļu dzīvi, Jo kopš 1945. g. maija līdz l ā 5 ( ^ . vasarai strādāja UNRRAs, vēlāk IRO darbā, pēdējā laikā kapieldSupervisor's Nelingeijā; Viņš pazīst arī daudzus latviešu dairbiniekus. Gadrassa kundze ir latviete. — Uz kādām konfesijām attiecas jūsu organizācija palīdzība, Mr. Gadras? — Uz protestantiem un pareizticīgajiem, pie kam protestantos ietilpst ari luterāņi. — Kā<laš pašia/ik labākās i^pējas tālākai emigrācijai no Francijas un Beļģijas? >r- Pēc maniem ieskatiem tādas ir uz ASV un Kanādu. — Kāclā veidā izpaužas organizād-jas sniegtā palidziba bēgļiem-emig-ranliem?'-' ''C^:'' — Pēc tam. Itad esmu lūdzējus intervējis, ^ u viņiem padomu, atkarībā no lūdiēja individuāliem apstākļiem. Zināmos gadījumos izpildu ari atliecigās veidlapas Iranču, angļu rēsp. vācu valoda. Mūsu organizācijai ir iespēja izgādāt ari ts. ga-rahtijae rakstus —- ..assurances;*. Luterāņiem Francijā tomēr šai jautājumā ieteicams griezties pie Gomiiē Luthe^ rien d'Aide aux Emigrants el aux Rē-fuģiēs, 13, rue dePoissy; Paris 5-e: St organizācija ir Luterāņu pasaules apvienības pāistāve Francijā. Ja bēglis vēlas saņemt garantijas rak «tu, vispirms viņa lūgumu nosūta uz mūsu: Minchenes centrāli, kas sakopo visus lūgumus un pi^p tam tos nosūta uz ŅujorkUr no kurienei attiecīgo garantijas rakstu pi^ūta kon suiatam;-•;. ::..' — Nupat Latvian Relief prezidents H. Uelnors norfidIJa, ka vītas līdz gadā beigām izsniegšot tikai tiem DP. kuru lietas ieceļošanas procesā Vašingianā būs iesniegtais: līdz 31. jūlijam; Vai šis termiņš attiecas ^ri uz emigrantiem Francijā un Beļģijā? —- Pēc pastāvošiem nosacījumiem ASV konsulāti Francijā un Betijā caurskatls ari tos lūgumus, ko saņems pēc; sī termiņa, -^ValDP. kas Udz IRO darbības beigām 1951. g. 31. decemi)rī nebūs — Kādas ir emigrācijas iespējas UZ Kanādu?.:;; •;:;; • Kanādas konsulāts labprāt pieņem ne tikai Irančusi bet ar! citu tautību emigrantu lūgumus. Frančiem tomēr priekšroka. VUi^nm^^^^^^^ salasāmi jāizpilda attiecīga Jautājumu veidlapa^ Vecuma robeia ir 45 gadi, bet ja strādā kādu no plepŗesIHem amatiem vai darbiem, var būt ari ve cāks; Vajadzība garantijā, ka emig rants nebūs par nastu valstij. Azifitus principā nepieņem. Transportu IRO maksa tikai kam ir IRO man dāts. Aizdevumu ceļa izdevtmu sa maksai iespējams no Kanāda valdi bas saņemt tikai tad, Ja emigrants pats spēj ceļa naudu samaksāt, ja ve cāks par 18 gadiem un ja strādā k8du no Kanādas pleprasitiim darbiem. To mēr ari aizdevuma gadījumā pašam emigrantam jāiemaksā 3ŪdoL Bez tam jāparaksta llgimis, ka ieceļotājs pa liks izraudzītajā darba viatē, It imēr būs atmaksājis paradu* A r i tiem, kam nav IROnHtndāU.i^pējams saņemt pazemināta tarifa braukšanas biļeti. Pēdējā gadījuma Jābrauc! ar IRO kuģi uri IRO birojā Pamē (30. Istabā] jā iesniedz attiecīga Kanādas konsulāta izdots raksts. Kas zīmējas tiz galvo jumU sagādi, tad Pasaules baznīcu ap vienība var tādus sagādēt apm, 3 mēnešu laikā. —- Kā ir ar Austrāliju, delegāta pallgua un J J kagitoeki. kas tomēr «KH. «avamlir svangSkki jebkad atiit, ka njci- Ir to. par ko tie m m fou. kas c i l a ^ f" tiskopašap^iP^ ^^^^ •^avokllmkrieduši. Nek ^ i j a apstākļus attīstītajās rietumu ļ dzīves apstākļos, ne vienme. mū^u prasa ts^„Landlng pcrmit". kas jāizdod galvotājam Austrālijā. Nedau<b DP caur mūsu organizāciju v^ratu šādm galvojumus saņemt. Tl kā ceļŠ uz Austrāliju ļr dārgs (120.000 Ir.), tad ieteicams par šo zemi interesēties tikai tiem, kam ir IRO mandāu,— Jaunzēlande pie prasa dažādu profesiju darbihifliifs Izceļotājiem nav vajadzīgs „Laiidlņg permit", nedz cita veida galvojuro Lūgumi jāiesniedz thlef of fimploy ment Office, VVeilingion, New.2ia land, (No Vācijas t^ Jaunzēlandi it ceļošana pagaldēm pārtraukta. R e i Vel ir iespējas emigrēt iiz Bolīviju k&s neprasa gaivojurna. Lūgumi Jā adresē konsulātam' Parīzē. Av^ KJe b(ir 27 bis. pie kam atbilde ģai pēc 45 dienām. Argentīna emigrān tus pašiaik neuzņenu Uz Angliju va izbraukt tikai tad, j a tuvinieki va paziņas izsauc. Vēlētos vērst Itteļo tāju uzmanību ut Franču Maroku Domājams, tuvākā nākotnē uz Šo zemi būs iespējams izceļot kvalificf saņēmuši vizu uz ASV, zaudēs liesi- tiem strādniekiem, galvenokārt bdv bas ui brīvu ceļu. ko ttm IRO jau ļ niecība. Jāzina nedaudz franču va-iepriekš piešķīrusi? ļiodā. Priekšroku dos vienmleklem, — Pēc manām domām. nē. Izbei- jo paredzam*^ grūtības slrādniēku ī dzot «avu darbība IRO. jādomā, no-; navietosand.Nlūsu organizācija j iu itoSc K ^ - -1 • - s t.ni. iekārta bus tā pareizākā, un ka !r sa-;dc« savus līdzekļus kādvn: c u , orga- strādā pie izvietošanas plāna. 4ģli''^r^^^^^ ';;aUalSd;;s\as ie^^L un vaidibas f o r . , „ . . c , . , U tas . . u no; c . H . , . , d . , P U ;aa,a Erve viņai visai daudz gan nevarētu^ bet a viss būs labi. es. būltiar mieru viņu apprecēt."* Preciniekam, diemiēl, nav laimējies, jo ..DP nenāk uz ASV. k i apprecētos, bet lai strādātu.gņdigu darbu un kļūtu respektējami amerikāņi.^ v . ; ; ., Kaut ari daudzi ieceļotāji ir sf au^tekolas izglītību un piedzlvoiuši veikalnieki vai to^nieki. viņi labprāt\ i k jaunās dzīves no paša p^ata. rma Rāceni, intiliļfenta Jauna dāma, kas spēlē Bachu un lasa angliski To-m^ u Hardlju, tagad šuj no buru au-dekla laikrakstu Bomasi Velta LaUo* ne. kas Latvijā blju^ tumēl^e Ri-ponas kolledias studenti^ ik dienas cepj pastētes, un pēdējie slavē vlņ^ cepumus par gar&igakajlem, ko savā mūžā ēduiit ViMta L8ce, stradadema taiu pazlstan^ja Riponas edltavē, kās apgroza gadā » mtlļ.dol., kļuvusi pat p^r keda darba ^acionālizēšanas paņēmiena Izgndirotaju un tagad ir visveiksmīgākā strādniecē savā nodaļā ar prāvu Izpeļņu. , Darba devēju vislabākās aUduks-mes un cieņu ieguvuši ari citi latvla- II. kaš strādā gan par au^omechani-ķiem, gal(biekiemi laukstracfoieklem. cimdu edUāiiem vai viesu apkalpotajām. Isi un skaidri to pateicis automobiļu aģentūraa īpašnieks ;van ' 'ātrs, kas ir ari viens no j^lsētas sabiedrības pllārlw un savē auto darbnīcā nodarbina 3 agrākos OPi to vidū Kārli Rāceni un J W Grtmds- )erguj ,,Tas no fl^as pims nav ne-cāds altruisais, jo mun^ vienmēr va. jaģļa auto mechaniķu; Sie viri Ir krietni. Uz viņiem es varu pa|auti(^," Un pieaugušo lal^Jai slavai k«unu nedara ari trīs kolledias Mudentl, viens vidu^plas pēdējas klas^ audzēknis un pamatskolniekl, kam vislma ir eicamas aUIines, bet^^ i ^ sekmju liņa izvirzījušies savii klašu priekšgala. Jauna gleznotāja 11^ Reke, kas beigusi architektōrat skolu Vacljā, māca zīmēšanu Rlponai Vldi^skolās un ar savu patīkamo personību kļuvusi iemīļota savu skolnieku vidū, Jau ieminētais auto (Irmas īpašnieks van leirs pirms četriem gadiem izsaucis Die aevis latviešu bērenl Reinhardu Betu, kas pelnījis naudu koUedfal, strādādams isava labvēļa garāžā vasara un vakaros, un tagad taisās kol-ledžu beigt Auu> būšanas viņā pazīst līdz pēdējam slktanam. un van Metrs tagad grib pulsi sūtīt už speciaitj milzīgā General Motor utņtoiuma skolu Detrolta, taču vispinm Be^am jaktau. sa Iesaukšanas pavēlei. „Ja viņš sities uz annfiju,"telcii tirgotājs, ,,tas būs tāpat, kā kad aizietu mūsu psiu dēls^ Rlponai^lvotajl sajūsmināti ari par latviešu tautlskc^te pialām, un tadēt IT ^Kla Jāņi daudslem amerikāņiem kļuvuši par Ieviroja'mu dienu, bet Helās aditavas prezidents pēc kādām viesībām; ktir viņa mēja MJusI pilna ar latvieiiem.teiclit„Noli vakara, kad latvieH dejoja un dzl^aja savas tautas dziēsmM, n i ^ blj^^ daudz vairāk pH^a, n^a kad uzvalka fraku ^ cietu apkakU, lai lehi us militāro balli Rlf^nas lielāko sat^ied-risko saTikoJumu. Šie ļaudis Ir īsta 8 t k i a ^ , im brīnos, ka viņi pēc visa iNiudēta var rast dzivē tlķ daudz Srieka. Es domāju; kē viņi k atraduli aut ko tādu, ko daudzi no mums nespētu— ka elpot brīvības g ^ tr svarīgākais pasaulē." Zumālists no savas puses piebilst, ka ieceļotāju Interese par iportii, humora dzlrk^ un reH^lska pārliecība ļāvusi viņiem li» mantot pilsētai sirsnīgu cieņu, tāpst kā viņu dsiņa pēc šiteratūras^ un mdkalaš. Nal^dzlgākaja DP maja esot ptatikts ar grāmatām utr tur atrodamas dzejas, lugas un romāni valrakēs valodai. Pa visu laiku pilsēta B ^ n l t l r k si pēris gadījumi, kad vietējie izriklljull naidīgu nostāju pret bij. DP, bet sabiedrības virums lādu nostāju noso- .dijis: •^:^:-.V .••••';:•:•• • Tikai viena gadi jumā spor^rs Ri-ponā nav bljll afsnierinats ar Izsaukto DP. Sl Ukata gadījusies pilsētas aizņemtākajam friziera dānim Hol-lerupam, kas pats Ukal 1940. g. ieceļojis ASV. Tādēļ srl vtrs jutis mor^. lisku pienākinnu palīdzēt kādam c'- tam nokļūt laja semi/TI ka taisni šajā laika viņam bijis vajadzīgs fri- «lerii, viņi i w n e i i kedu polu DP, kura papīri liecinājuši par krietnu ama^ prasmi. Diemiēl, sblem temperamentīgiem v l r i ^ nav saskanējis, it Ipall domstarpībai radušās profes!o. nāibs jautājumos. Jaunais frizieris apgaJvoļis, ka viņa bārdas nsži ir asāki nekā dsrba devēja u^^^^^^^ ar tiem varot skūt klientus bez sejas ie^ ziepēlanasr DP nmnetņ^ virs b8rdas krēmu nekad neesot lietojis. Tā nu palīgt Ripon^ pilsoņus skuvis pēc eavia ttētodei, un neievērojis srl vi. ņu vēlmes, piemēram, pieprasītas ma; tu apgrietanas vietā, nošķērljls ma-ttis ;,uz n u i r - .Jas bija bēdīgākais piedzIvojunH manā mOžā"; teic^ meistars, kad polu frizjeris ar sievu bei-^ dtot aizbraukuši uz Cikagu «H)I-mm i Jŗ p-,k 1'* > fll V Mi m MJ-K
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 4, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-08-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510804 |
Description
Title | 1951-08-04-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
\
t?no... L A T V I J A
punkts, la;:,,'^*'"'»'»^
I'^^^ja ligas k v8i,!
§^ ripina'«kal S*'^ 5
^ . . . . Jl«lī|i
dziesmu' «i tastnauMtlliii
i,vi*u8 fapiMUaju*M.viJ
J. ,Owhņu mm mm ir
; pelnītu «tzlnlb«. p«,>4ļg,
.em jbija pavisam
l i i u AafitrnmeifODai tatitS{ttn.A. n » « , « J "P" izpMtijas. Varbut at bet tade nebai honebrn^s VaU
ļ^iflf. W|. A8V IrlKsto eilBlsmjas pados- f . 7® ^l^^^* citādi. Jo bija
^^to^ WiflB Afiaiff 8. g. apri]a bortBicā.M^^ daži krietni im progresīvi doma^ fiim flpc0r8|o®i 8«tttf« «kar Ml Bū-tt josu rūpmeku piemēri Bet nav i5.
STpaf i«Plwl«J«aa w t i tatoni lepailsii. K^^^^*^' si apstākļu uzlabdianās
% Ļl iesāka pims 33 gadiem, pa kum lai.
^. f^ ^«^'^^«^Ktm^aj
Ta note^tlba, ar kSdu dausdzi ame-««**^^«ft®ipav^m jauna paaudze
^ n o r A k l a Kremļa valdnieku t>a. ^ļr^^^
0^ uaskatu un metode, ©kaidrij^f^ vakte, atceri^ dz^
ifds uzs&«ti«m mi Sle jatmi© Ja
isetod&n tffl vHēkao© tos r©d2ēt ek- »l>J^fft. ne lēdomit^, ka var bttt ksi
Bet vai nvutes vlspēr IrF^^^^
ftridra tajlga par to, k|/Sls ļaunais j^^"*® ^ ^ ^ ^ a i s yalšts^^^^%^
ulBsiiKS^a^ m itmh metodei Tas no^m^
Ikaittas, tm ķS mēs a^^^^^
aritu sikmēt atllstibu Š5 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-08-04-03