Bavarijas Latviesu vestnesis, August 4, 1951

              Sestā en'' 19SI.
S^tdien, 1951. g. 4. augusti
L A T V I J A
PARTIJAS
28* NODABBIBAS
TurpinSsim klausīties Stobuiaga I kad tik lielam v ē i ' ī ā m ā r š * " ! '^'^^ ^^^^'^ 9*'^*'-
rfi,lu- ierunājis Jin'. v*ra.i. ^ veca lietai Mūsējie tad nu ari
'sti*til to• j a i S ļ u " " ^ I- ' " ' i* ««"ii^ Vienu
mz diirbu veltīti Hsji?"^'*^ wi8&i
STStJDZlNBKU UGUNSKURS
Tas bija kādā vasaras pēcpusdienā,!^* cel^ būšot dz^zīm bruģēts?
ugunsrat.ie.m. .b r.a ukšot Vai tta^irsn^īnbiah.I^ r'^''''' ^^^^^^^ romtaļeāijtāēmnii;e sm, iercmēilrāimgi
jtunēraro jūsu tēvu tēvu kikos. Pa I „Jā,dzekrpin i . » . "-7". 1"^^^ kntumus un aizsprostus, maz-
Siugsvu lejup brauca strūgas. Savā Vi#s ceļš w ^^^^ taisīt, gājām leļļiem pakulu matus un lasi-
^il dsudz tādu esmu palaidis sev ģēte. bet Š i k s f^'^^ bru-jām sīkus, raibus akmentiņus, atdrāžas
^^m. Gadu simtiem ilgi tādās ve- pa kurām b ^ ^
iekšā? Pēteris piectlte no 1I.
larlTE AVOTIŅA 1 v ^ . Isikš^n ^ ^ a k«ut kur n<i
ti nejauši bija ar plecu pieski-bērzu
dotai i^ftsims^^G^
drusciņ savidi bija gan ap dūlu.ļ slota nogissi
Tā U bailes, kā nē .: išti ļ «tinē. 1
zina. vai pirti tomēr ap pusnakU ne- ,Va* veUu7 nošņācās Pēteris
apskatās kāds spoks, vai! Un tad t ā s ļM bij^^^^ kl-.
giŗaoi. v»"» «..«..^a». lo^ios ve-1pa jtuŗanj brai^s ļokomotīvA iou\^vsirH^ n;*' ' ^'I stenderes! Kur pieduries, tormelnsijāi pietnikušies un klab^llēt^
gulēsim pir
c gatavoties
Vecāmāte atļāva spilvenus ņemt
JUV»» DUSļ
S S n u , bet k r i ^ Pajpreti runit^euzdrikstSJāmiesP^^^^^^
£ 1 , krācēm tās pārkrSva «o Ūdens S i i ^ ^ V ^ ^ ^karsēta Vecāmāte atjāva «pilvenus ņept ' ™' ^ .'
ffW)nes strūaām mūsēiā* ,m Uh. ^ ^ 1 ' - ! lokomotīves būs lidiil" tulu pee vakariflām poeimies
otu ratuj Mēs aci, un mutes ^^^^^^^^
vid'
gt^i par velna birdu. ^ ' J S ^ ' t Pfifvadāt cilvēkusļ jau tik un tā mus^b^^
aauozatrak kā^r pasta ratiem' uii'^^ ^ri. - * x A -..^r» . {«plaft mAZAs nwn>ii<»» AnirvSftt>e»«
^āui
i nepatīkot un esot bail@.
ailes! Jā, vareia un plats kS pati
a šis vārds pēkšņi etāvēja mūsii
Kā tad, bailēs! Mird»a nejauši
Ina slotas kStam^ ©av»ās lapas
lēdaņm pieplaka ij^ldal Mati
^ ^. . ^ . Jldz mēs ne pīkstēt vairs n^^^
Ar! te divi. kas savu stnigu pie- n»» a s ^ ^ puikas nepazīst! ļ ārpuses zirnekļu llkli^n apamtas lū ' — - . .
mim ^^i^P n^nis. runāja lat-viski
No viņu runas sapratu, ka tie 9*?^
MUU jaunie rati ies gluži bez ^ i^
VISI
Ko visu vfl neizgudrosi' 18*
i i f t . ~ k a 8 , pļemlrao, sitaksiJ doX
|rtu par itteoju iMmi^
TSi«c par traku
ffi»^n8tol*», k« „b«i#
E I M ' easkila kMil
doktorands bija 'jiif
V,ii»s'SlJalk4 burta
japzlBiogola ar"^
palikuši parastā strudzinjeku^^^c^ Pēteris. ,.Tadj4umunm darbs
8ipōtās vietā pie Sēlpils, bet ©tēigu- P«9«^to^g^
tālāk, lai rītā lail^us tiktu pie ^^««Skšu? atu amatu ne^mumāc>
Ķeguflia. Tagad tde iekūra, krastā i^^» negribu ari iet
eavu ttguoskuru um gatavoja vaka-ļ^"^ff^Pri«kšā locīties un rokas bu-
P<5t. i Braukāt pa tirgiem un tirgoties
,j4tf, Pēt^rr JauMkai« Ierunājis. UJ,^^
kathi apmaisīdams, ,.laakto jau % i S^','^^
vaim,nevar&m šitā kuģot. Runā; l u Jjļ*'^
^ drīz, braukšot ar ugunsratito^^ ļ^^^ ^
Tdm^^ nclz pašad^lgai. viti O^"?^^^ padoms." sacīja
^ tiem, vesela vilce ratu vedlšat vi-
S« manus un cilvēkus. Tad strū. S^^'^^S^^^
līisiekiem vairs neatlikšot darba/' ^ f ^ ^
, ,. , , i«aj^ksu var lau iepirkt labas mājas
mi gan tam nevaru tacet. ka un vēlāk izmaksāt. Krietnākie saim-laliviej
» bez zirga, varētu pa zemi nieki gan cenias savas māj^
braukt Iekur kaut paša cleailgtēva i^pirkt^bet visie^
uguni - nekustēs ne no vie- un tepat Jiaugavas iiialā varisit da-
Ijg, tikai paU sadegs. Laiva, gan iet būt dažu kbu iekoptu mlju,**^^^^^^-
' riiga, bet tad pa ūdeni, nevis pa «.^..^^ uu.^ v,^ ^
^ *^' MPatiesfi, nebūtu shktisagaidU^^^^^^
, ^ ia galu pašam U2 sava zemes stūri-
Jau ari Ipass Ģelzim hru.ia;vatbildē^^
{5ts.0Blš, no Rīgas esot jau uzs^k^ļdzīve man
vaļinikeJēkabpik nomalē."
UiSevU Zigurd* ZalsiuBi
metamies. uz chirvlm. Dzintara m
tis atplauka s^rkan^ ugunis. Mēs
imiiiiiiiiiiiuimiuHiMiiJiiimniiHmiiiiiii^
dalījām vietfs un apilvent^. .Pēteris HW Hdz izsprukto la\ļkā. Pavisam
un Dzintars uz lāvas, ņmā Mārīte lie- w vēl Lidijā slrta
lajā muldā, Mird»a uz soU^ un es pati ļ«vma» Diena yē). pai^e® Dievam,
lēzenā koka • baļļā. Sestdienās pilna ļ nebik gluii gali! Tecinot teldi-auksta
ūīdens, tā tagad, apgāzta Rasā samtrki^is
izžuvusi pavisam sau^ Izgājām v i i i d^^^^
brīdi ārā uz sliekšņa pasēdēt Gi'ss p i mal(te sāpīgi sitās gar sasprēgiju-ārā
tāds mīksts u a silts.. Un ceriņu ļii@m ceļgaliem. Bet m f e ^ j to
krūmā pie akas kSdilputns vēl man- ļ nelabā dzīti akšA, nu tik
dŗi vfterojā, kā li^iņ^da^^ dārzam cauri, tad jau bdtum
tuvumu; Atlaldāfkovārnis.^^^^^^^^a^^^
uz jumta kpr!w.pabc3ffla vienu ^^^^^ pirmie zari tntās i a ^
uz mūsu pusi, pamīņājb šurpu, tur*
pu un aizlaidās tālāk līdz akas vindai. Te
Kaut kur urinija zemes vēzi$ savu iķīrāi «eši mūsu pržsklāl Sikēsi it
vienmuļo ( k l ^ u . Lēnām saule ^ z - | i s 6 g u krellīte^^^^^^^^^^^
laidās aiz n^a. Pelēki taureņi kā ērkšķķtajos zaros tipat ki nodreblja
apmulsuši laidelējās^ ^
Mūsu galvto pāri vai līdz Jumta
malai s n i ^ ā s augstu ialilgu vai zāļu v a i g i^
gMii kupli, balH^^^]^^^^ ziedu iemi, ļ ,jCrļndsl"
<teviņu vīru ipēks un pīpe^^
ņās zvaigjaies, pilnas sīku melnu ku» Bezgala atviegloti
kKittīšu. Pa pagdiiu riedams skrai-^^«^M^ nosvīdušās pler^ ņn jutl-
Krancis, recfeēt nevarējām ^ pasargāti no visām
i^i^krūmi noUfCfjās \m^^^^
bailīgās ^<^s. Pēkšņi ellta,
mēle itri plifHdija »ūsu
. . . . . ,WBiogu". Partijai*II
|^::,W||<Jīgais recentents savu w
llļ^^^krltķu šo disertlcljujevi.
3^H>rVv|rdi6tot „SpaWa vlenklril
^psjī6:lietž»8prakslītr
ie^pa^^^^ „īstis ticības" aizs^iv}
ylkai' pūlas bez izņēmuma visin
i daitiiniektis iejūgt Staļina reilsa
^ r^4t>iViļa.at! baadSs;kr.ti0#
i}ii7jau;ilie,zinātndeki, kas nodod»^
llk&m rietumu kiiiltūras mimmi^. m ^0 ;t$m in*
ļt£,|,$is Gailei būtībā jzpauž kottt^
npi^ ^t(ia li»ubas ts ,.ne&psti!di'
ļ^lt^lir&umu" pret visam cltlm il^
' -im;-K^'kritiķis arī skaidri pl.
ka\ patiesi, gadoti^ tt, H
litMs ^ doktorands, pirak tW
_,ib<]KibāJni^. ar kādu pagStniš W
lonārtt. rakstdeku, nokļūst tllt
'un sālīt taiaīt „aplaimis" #
.us: Tā arvien .'vairāk saŗilkpjr.
dogmām atbilstošo cittautu gsŗi
iniekiu'aajiāksts, tāpat piimi Siķ
laika' krievu gara darboņu »k*
vēl'arvieh šaurāks, pwvl5Cil*
un. ierobežotāks kļūst visas
jU^tautas garīgais apvārsnis. .
Umcal9Wr J, Slevl«tM vftrdi. 5 Itētl. 9.
PiUēU frandii. la. D»rb« rīki. JZ. Ei* un tu.
13.. Diiciltfgfe. 14. Rēķinii. Saiklil. 17.
SttfirfS> 18. MtU» dieva pavadoņi. 20,
StatpUūluk* orgaisiiatija. ' 22. Vārpai ta»
$tSvd«ia. 24. Maņa 2Sv Raudāt. 28. Vienidi
nē, Jāni!" vecākais atteica. ,,Un^ tev iešu pirmos gados par vārd». 35 stfidā. 36. Netau 37.^ v^^^^ 39 ogu dārzs un;klēts Jlūris bija p r i e k - ļ ^ ^^
p i l piebikstīdanB. ..Neticu, kamēr puisim kamēr labi iedzīvosies. Lauku ^*^*****l«'^^*^^^^ šā. Kovārnis vēl arvien tupēja užļ^^'p"!*"?^^
StateaUlU; l/latvUiSu glcinotlj^^^^^
viešu putnkopībai •pecisiisis 3. Xaika ap- apklusis. Baltā, v ē l gluti bākmēnessj^ ' ^ ^ ' ^ ^ ļ prlecljās. Aiz pēdēji ogu
|}vfoi' acīm, nebūšu redzējis. Tad darbtis labi protu, un lielu algu arī
jitt ceļš iznāks dikti dārgs, un mēs nepra^šu,1iemdnē|ās Jānis,
«savām strūgām ^ varē^m mantas ;,Maii patīk: ka jū^
daudz lētāk pārvadāt." ^ ' UeitevV runāja tālāk^c
,Wbdien, ūdens airāji!" pēkšņi blav latviešiem^jāturas-pi^^^^^
abiem ierunājās kāds pienācējs, mūs paēdinās un izvilks cauri visām
Vtai'bija ģērbies diezgan glītās drē-grūlībāļn.^^^^^G^^ pirms
Mf/Nt. iBugurā bija soma^, tin somā [gadu ^ t ^ zemi ar .^^^^^
«ļlļii^a tiUja. Redzēju viņu^ jau ie* j varu un viltii atņēma, un tagad mums
priekš nākam gar pakrasiti. Viņš vē*ļ pārdod p ^ naudu atpakaļ, bet ple-
)&)»ska<tlja mami no augšas un rādīsiin. ka latvieši sī^j ari to. Tikai
«pakšas, paņēma nokrittišu šūnakmens savas zemes bū
gabaliņu kabatā Hdz un tad: s ā ķ a l n^
vSrot strūdziniekus. Ieklausījies to bērniem' labu izglītību, kas tiem dzi
vakidfis, viiņš gāja klāt. : vē derēi^^^ Tā ar laiku kļūsim paš:
' .Paldies, paldies, ceļa gSjējV' abil^^rtSir^v^
rfmēiuma Hiirnfljum^ dēliesīs. Gsr mež-1^^^*
7, Grieķu burta uruna, 8. Sakuplo. 9. Ro^L,^,,. \l . , z^"* Ui»^^
mantUk4 tāla. i i Klaiņā. 13. KraavieU. 1^ ^
laikmeti. 16. KbrallU «ala. 19. Krfija. 21. Ča- ļ 1^.1-,^„ \.AAtJ&L
tavoja» «kbrukt. 23. Brk»,|»u 24. le.U.";f ^ '^"^^^^^
vfikt ražp 26. Iesaiņo jum». 27. Tēļradis. 29. ļ Cēiāmiēs un «sgrim^ Kdām fiirts ļ j ^ i vec
atvērās pagalms «ŗ mler!^ un
_ . ar pažobelē pielietiem kap­ļiem,
iņaurlņa vidū apgāztiem apai*
dtuvju prl^āl uz sqla
ātes balsi istabā. Viu tik
un
mājās gan tie lielie (bolinie*
D2ivni«k(: 31 Zvejnieka d»rba re^uusti 33. tumsā. Ievīstījām H^rīti segē un iē* nazlstai
Ieroci». S4. Kantons Š v e i c ē . ^ ; ĶJini»^^
Ss savj Mļā savilkos čokurā.^^ S
krustvārdu mīklas Itijos fci€§i
riuguši/bet visiem ad^^^^^^ jan U|nl-
U^enUkir 1 Udo.a. 7. Alka. ,2. EkaVf ^
13. Pūri. 15 Irma 16 Krīt» 18. Inira 20. h gulēšsnu pirtL Tādi
Sili. 22. Ciska. 24. Ērmanii 25; Ota. 26. Ti ciņu. Vai di^iņ'i kā nu zifnekHs l?"*^*** ^^^^
ilitānij») 28. Stlvft 29. Eie. 32. Ark. (Ar- 0 kd netiek 1^^®^ ^P^^*^^ apSk«tOt t| tiivāk
ilUdiimeki.'atsaucās. '^K^r'iad jūs] gribu.vēl līdz tum^^
s. A . . ^ . 11 M K U Pftlft včiiiP* I «^«f. 54. Ķrasa. 55. Auiaiņi. - 7-,,.,^^ ^^o. x» . , paSi Vēl «Senāki! N u tik VlM V^^
1 Lcksite. 2. Ikri. 3. Daile. 4. sps (Soiia). ..^eiiit, vai tu nevarētu tosasodīto toverī iekšā! -Citādi jau nu gulti ne*
dcmokratische l'^rlēi des Saarlandei). 5 ļ ķipi kaut kur CitUT nolikti Tas maōl ļ NUf^iiļ" l
6. Ari. 8, U n 9. KrAkova. 10. a.m. {«n<e ļ tn^i trailCēl" ļ
merjdiemj. i i i Sfis. 14 Inci». 17 T!T» 19. Beldzol, fcad atkal t!fi im balti gu»
' ' ^ /^ ^0 es nevarēju vis. kipiaē^^^^
Au»i'!*3^'^i^ 3 7 ^ ^ ^ ^ f f aiuneņiem fielr u^ un
45. Sieti. 46 (Armlifl» Sporta Klublļ. t^tt M S ZmS, vai tas^^g
48. Spa. 49. MTS, 51. Ar | sestdieilās ār ) ^ uiimet, vai tas tiir nžiegs atnāca tik ātri!
darba (taiā gadījāti€(sr ļ Labu ceļa y^^^
«Pavasaru man tāds brīvāks laiks.*' -Paieties par^^^^v^ un stāstīju,
teica ceļinieks. „tād#l"apstaigāju mū* mvi. Wlŗnīg^^ arī jums!" novēlēja
iii dzimtenes jaukās vietas. Pa ziemuP^^^^^^^®^* ^
tad eju pats skolā un mātu arī^citusi Pasaules tālēs augsim vienoti Lai-
Fie Staburaga dzirdēju jūs te runājam, Vijai!
ta ti atnācu." Vientuļo mižskaulu v<
mm
SĒS
kits Volkastime 1»,^
m to,. cik Srkirti
n partijas biedram u vŗ- - ^
«r to,.cik iJ^^f^U
lilmērus, kur b.ie*LSfe
i nokļuvusi .'Slpras
īgsS pia «eviB,fOitaai VM^JII
^aiinā Igauņu rakstnieka Agn Kaska godalgotā romine
AIZMIRSTA PAAUDZE fragmmils
Ago Ka«k« pieder iflļioņtiaoļofolaoa
Vrael, UB viņa roa^^ ptaudie atipo-guļomasoileraelu
kaimiņu karavīra 0tUa» Iron-
Ifi un alimuguiS olfS paiaulea kaŗS, kādSļ tai
I0V8 ikvienam latviešu lajllSJara. loaān» god-algbt
» igauņu auloro aacensIbS. kur no 18 rakii-niekiem
Agu Ka«kaM pieapfleita piimS godalgo
Trlmdaa galtaa Jaunala auto?» vadl|a VSdlS. peh
Bldatole* kā lolerta ISO aieheilā, tiel kopš ne-daudi
mēnešiem iifturMZvledfllft un rakāta Jau-
Bti rboānu. Aiirairati paaudīt drliumS lijiik»
Vācljl, Uteraa apgSdS.
Sbatā, ,bet.^ s^^^^
tē. kļuvis parl^a^^^^^ ļj. nUcis. AtkaUa^^ ^
igā žagus P^v-^'^^js 5^^
?kabatasiPortfJ^
«vetā biedra kart,^'^ tc*
t* «^«SSTv^
ia pēc maiņas ,9 1^ ,5d^
tomēr novāttfi r:,.,ir
4U. Arī vi9? ^^^ŗ^ejnsn
^''volksstimmeJ«^yte^
^jē^nt^a^ n^o^r imi tt»
;8ļ^i bija pagājušiv un nežēlīgajā^^s stepju zāle
'ijito. tveides dūmaka klāja debesis, un mālainā tenie izkalta
P^saina. GruU bija iespiest tajā lāpstu, patšauteņu lizdas un
«Wlnieku bedres rokot^kad nocietinājām savas pozicijasfron.
^ ķektorā Tās bijām pārņēmuši no vāciešiem, ka« smagajos
!?t(W)bilos aizripoja uz aizmuguri. Un tomēr mums tas bija
Wa, jo stepe, kas šķita gluži bezgalīga, nedeva mums ne-;
m dabiska aizsega. Apvidus bija līdzens kā^del;.s. un.to
S^Na vienīgi alsevišķi lēzeni, ar stepju zāli kiati pakalni.
^^Ms izpletās ail mūsu pozīciju priekšā un aizsedza mus
Ndnieka skatienam.
i, .^«l gan zinājām, ka ienaidhiekamšajā frontes s ir
If} bruņotie spēki, šeit līdz šim bija ļoti kluss. To^pstipn-
% mums arī aizaājēii vācieši un ieteica ērti lekartoUea
as atpūtu un^auošanos. Viņi paši bija ta paroatigr da-tin.
bārdām apauguši, viri vairāk atgādināja bruņos
nekā āriešu rases izlases pārstāvjus,
tārtojām savus ieročus šaušanas gatavībā^ un nomaskē-
^ . .mtanku lielgabalus ar stepju zāli. Priekšplānariko|ās
!»Mp ložmetējiem, un zālē pacēlās zemas telUs nakts atpu-
^ %Mnies tiešām kā vasaras atpūtā un bijām nevērīgi ^mļ^^^
^-Pēc kāda brīža gulējām starp munīcijas kastēm kaiii^Kā
«^^fe un saule svelmaini dedzināja mūsu ķemeņus. Tada
ģībšanās noskaņa, škifel. bija pārņēmusi ari vācu vieni-bas
no mums pa labi un pa kreisi, un mieru traucēja tikai ziņ­neša
motocikli, kas dūca kā melnās vabolēs, un munīcijas
automobili aizmugurē. <
Saule bija jau dienvidū, kad notika kaut kas. neparasts.
Kaucot saus!ijā kā pelni zeme, ietriecās kāda granāta un uz*
svieda putekļu un dūmu stabu augstu gaisā, it kā ^^^m^
mampirmaidi sekoja citas, un iekaro inēs spējām pilnīgi jp*
ģērbties> sākas īstā elle. Šāviens sekoja šāvienam, un pēc
sprādzieniem novērojām, ka tie nāca no smagajiem lielgaba*
li€m/Ieņaidniekam> šķiet, bija la
Drīz drebēja gaiss no smago lidmašīnu ņiolpru rūkoņas, un
zeme viļņoja bumbu sprādzienos. Lielgabalu granātu belzieni
pārvērtās viesulugunukuŗaņebi
vienu no otra. Eksplozijas gtiisd uzsviestie putekli^^^^^b
kļuvuši tik biezi* it kā viesulis plosītos pār izkaltušo zemi.
Mālainas smiltis čirkstēja mums zobos un lipa nāsis. Lieta
kļuva nopietna, un mēs meklējām aizsegu pret svilpjošām
šķembām bedrēs un aiz «avu lielgabalu tērauda vairogiem^
Lielgabala vecakīais Jagups rūpīgi khakšķinaja fcroča aizslēgu,
jo mēs bijām mazliet neuzlicigi
piederējusi krieviem un ko mūsu priekšgājēji bija ieguvuši kā
kara laupījumu ITdz ar municiju un sākuši Uetot tā labākas
sniēdzamiļbas un caursišana* spējas dē|. Kad Jagups bija pār­liecinājies,
ka viss kārtība un, pievērsis skatienu lielajai ame-rīkāmskas
izcelšanās raunicijas kastu kaudzei ar anģlu uz­rakstiem,
viņš nometās guļus blakus lielgabalam uh lūkojās
ienaidnieka virzienā, •
Viesuluguns plosījās ap rnums ilgi, un daudzas lidrnašlņas
nometa savas bumbu krāvās, iekam iestājās ļaunumu vēstītājs
klusums. Zināļāin gluži labi, .ko tas nozīmēja, un steidzīgi ie­ņēmām
katrs savu v:etu. lai sagaidītu Ienaidnieka uzbrukumu.
Satvēru: lielgabala aizslēga rokturi. Iti-Nutim municija atrarļās
tvēriena attālumā un Hens bija gatavs to papildināt hokrā-jumieni.
Jagups nostājas aiz mums un vēroja tālskati ap­vārsni,
kas izzuda dūmakā un putekļos. '
Ienaidnieka pusē kļuva dzirdama tumšā rūkoņa, kas likās
kā brāzmaina ūdens šalkoņa. Vēl nebija nekas redzams, jo
pakalns, kas izplētās mūsu priekšā, nepieļāva tālu redzamību.
Mums bija diezgan skaidrs, kas slēpās aiz šis rūkoņas: Uzbruka
ienaidnieka tanki.
Mmūtes stiepās lēnam, un rukona kļuva skaļāka. Atskanēja
grupas komandiera strupa pavēle, un ar asu klaudzienu stobrā
ieslīdēja pirmais šāviņš. Aizvēru aitslēgu ar iemācītu kustību,
kaut gan manas rokas trīsēja un delnžļs izspiedās sviedri. Sa­jutu
atkal to satraukumu, no kā nebtjū pilnīgi atbrīvojies ne-viena
uzbrukuina sākuma.
^Uzmanību' Tanki tieši priekšā!'" atskanēja JSgupa skalā
balss,;; un ēs tulIt ievēroju, kā tērauda mUeoi rāpās pēri uz-kalnam,
līdzīgi pelēkiem kurmjiem. Vēl tie bija pSrlk tālu
apšaudīšanai, bet attālums ātri mailnājis. Pilni ģaiti tlO jo­ņoja
plašā vilnī uz mūsu pusi.
Krampjains spiediens krūtīs mani spieda fitriķ elpot, ua
mute kļuva sausa. Biju piedzīvojis daudzas cīņas, un mani
priekšā krituši cilvēki ložmetēju ugūnīS; Bijām stēvijult vīrs
pret vīru, un izšķīrēja izrādīja Izturība iin iMprāts. Bet tas,
kas tuvojās tagad, bija kas Jauns un nebijis. Jutos mazliet
nedrošs lielo tērauda mašīnu priekšā, iin viņu troksnis pārlk
neiedroŠJnāja. Labāk būtu vēlējies atrasties no tām iespējami
• tālu.-:--
Zagšus raudzījos uz tēmētāju. kas sēdēja uz sava sola un
lēnām grieza mērķekli. Droši vien, viņi turēja izvēlēto i^nri
stingri mērķekla krustā un gaidi jā tikai pavēli, lai izraisītu Iz*
nīcinātiju šāvienu. Vīrs bija pastūmis tērauda bruņu cepuri
pakausī, un pāri viņa sejai ritēja sviedriillses. Ticu, ka viņi
apzinājās savu atbildību un bija pārliecināts, ka no viņa viss
atkarīgs.
Airi un griezīgi lidoja grupas komandiera pavēles, kas no-teica
katram lielgabalam ti darbības loku. MūSu tēmētSjam
nevajadzēja mainīt virzienu, viņš bija savu upuri izvilijies
pareizi. Viņa kustībām piemita glūnoša zvēra lokanāki lē­nums,
kad tas krampjainā tvērienā grozīja mērķekli.
Līdzīgi spējam zibens spērienam ^dflrdējāgzaive,tm vira
atsevliķiem tankiem pacēlās melnas dūmu kodeļas. Trftpīt^e
milzeņi dega kā lāpas, bet vairums rūcot glz&i uz jnūsu pusi)
no viņu lielgabalu stobriem uzzibsnīja žāviēnu liesmas, un
zeme ap mums kūpēja granātu sprādzienos, tomēr mūsu rokas
strādāja veikli: Tikko skanot bija nokritusi ugiin vēl
kūpošā patronas čaula, kad Jauns šāviņi ieslīdēja itobfi un
aitstēgs aizklaudzēja ciet. Vēl iekāmIti-Nutis paspēja satvert
nākošo, sprāga jauns šāviens un aizslēgs atvērās jaimM gra­nātai.
Jau pēc dažiem šāvieniem mūsu kustības ieguva iemācītu
ritmu, un m^ strādājām viemnērlgā taktī k^ pie
automātiskas mašīnas vai slīdošas lentēs/
Mūsu pēkšņā uguns inādījās mazliet sašķobījusi uzbrucēju
vilni. Daudzi tanki apstājās sašauti vai pat apmulsuši, un mums
radās laiks meklēt jaunus upurus. Ja tnēs pirmā satraukumā
bijām šāvuši garām, tad tagad tripījām jo vairāk. Redzot kū­pošas
un degošas tērauda mašīnas; mūsu pašapziņa pieauga,
un tieši tie tsriki, kas, par spīti visanu bija izrāpoļuši cauri
mūsu priekšējām kājnieku pozičijām. kļuva mums par drošu
mērķi. Viri pie blakus liel^bala kļuva Jau gluži pārgalvīgi,
pavadot trāpi jumus ar urrā saucieniem. Strēlnieku lizdās kla­bēja
rokas ieroči un nopļāva tosi kas. glābdami diivibu, bēga
no degošām tērauda čaulām. Bija jau pilnīgi skaidrs, ka spē­jam
atsist uzbrukumu.
• (Turpinājums sekos)
«
V
/ 1
mv
mmm''
Ml'
'Vi
it " I ^ ^J^'l
mm:
i
^4 iii
%
3
5
Ir.'
0
Vil
l i
I
m 11
i I' '-^v SK
i V
•k.
P
i;:
4^?
i t
•ii
•-II
Ir
yi • •5"
P'
-i