Bavarijas Latviesu vestnesis, August 24, 1946

              LATVIAN N E W S B U L L E T IN
^\ flllT^ri^J r^^^^ r "^''"^ ^^^^ ^ ^ ^ l ^ ^ n ^ d importa..^ concenii.it iHe worid's happenings. of poHUcal eeonomle. cnibra, o.
Z l TlT. IT K ? T . T T «^^^ acMeveinenls of Iho peat Demoeracies ^ Ihe Uni^ States Tt A^lea Z r^tt^
E«pi«.. «te. we lmow. w m help nialntain the spW^^
Mevējg im galvenais redaktorsPublisher and Editor-in-Chid^
Redakciļa-Editorial Office: Hotel Convikt, DU^^^ Iznāk divi reizes nedēlā • tHiblished twice a week
Aņthorized by Mllltary Government and UNRRA DiUingenā, sestdien, 194$. g. 21 augusti
ļnž: Alberts Upmalis
Darbs
II»
Mēs Vācijā esam svešinieki, I kam
vienā paša gadsimta ceturksni Vā-djas
izraisītais karš divi reizes lau-pģis
visu. Vāciešu kaŗS mūs ir
atsviedisi šurp un viņu režīms bija
tas, kas izsūca mūsu saimniecību un
darbināja mūs savā labā dažādos
tfidos darbos, kas tiem pašiemļ bija
par grūtuv Pēdējā Lauenbīirgas ap-fiņķa
sanāksmē nolemts lūgt angļu
BJilitāro valdību apriņķī ncimetinā-
: tos 3000 poļus un latvi^ešus tūliņ aiz­vest
atpakaļ uz viņu dzimteni, lai tā
: atbrīvotu telpas vācu iedzīvotājiem.
^Vēntorfas pašvaldībā sociālderiiokra-t
i i : frakcija pieprasījusi attiecīgām
Iestādēm atcelt 16 namu rekvizīciju,
• kuļrus šobri^ apdzīvo DP. Domāju,
ka tie nav vienīgie gadījumi,-kur vā­cieši
ār protestiem grib aizbaidīt
pašu izsauktos garus. Tātad tagadē-
Jle apstākļi un mūsu nesenā pagātne
nav tāda, ^ s radītu nepie^ciešamos
psīcholoģiskos pamatus palīdzēt vācu
-tautai. Bet ja mēs kalpojam vācu
saimniecībai kā algots darba spēks
vai kā patstāvīgi uzņēmēji, taii to­mēr,
mēs palīdzam vācu tautai, jo
,par savām pūlēm nevienā gadījumā
- neisaņemiam savas darbības pilrib ek»
' viv^lentUi'
Kopš kara sākuma Vācijā ievests
tfi sauktais algu paaugstināšanas aiz-liegumi?;
Kopš tā paša laika pastāv
• arī cenu paaugstināšanas aizliegums
'Kamēr algas praktiski palikušas už
vietas, tikmēr preču cenas tomēr kā­pušas,
„Hamburger Volkszeitung" ar
dokumentiem pierāda, ka, piemēram,
darba uzyalku cena pieaugusi par 74
proc. Koka tupeles tagad maksā dār­gāk
par labām ādas kurpēm kara
Sākumā. Sviesta cena gan paļlikusi
negrozīta, bet ūdens ^ saturs sviestā
palielināts līdz techniski iespējamai
robežai. Markas vērtība arī Vācij as
Iekšējā tirgū ir neapšaubāmi gājusi
atpakaļ, un darba algas reālā i vēr­tība
kļuvusi ļoti maza. No tās pašas
niecīgās algas nodokļos (arī pensi­jām,
kuras nekad nesaņemsim) at-ikaita
aptuveni trešo daļu un strād­niekam
paliek tik daudz, cik nepie­ciešams,
lai nopirktu pārtikās kartī­tē
paredzētos produktus, samaksātu
dzīvokli un citus sīkus izdevumus.
Būtu maldīgi iedomāties, ka no dar­ba
algu nodokļiem ieņemtās summas
izlietotu reparāciju maksā juriiiem.
Steinburgas apriņķa (Holšteinā) paš­valdības
budžets 1946. g. paredzējis
209.361.126 markas kārtējos . un
6.046.000 marku ārkārtējos ienāku­mos.
Apriņķī ir tikai 75.000 pastāvī­gu
iedzīvotāju un tikpat daudz sveši­nieku
no citiem Vācijas apvidiem,
kopā 150.000. Te redzams, kā rodas
milzīgās summas pabalstu n^aksāju-miem
vācu bēgļiem, evakuētiem u. c.
Vācijas naudas sistēmas līdzšinē­jās
bāzes — darba '—rezultāta vairs
nav. Palikušas tikai naudaszīmes kā
maksāt nespējīgas valsts parāds. Vai
Vācijas markai vēl ir kāda starp­tautiska
vērtība, to nezinām. Jādomā
gan, ka nē, jo tas būtu pretrunā ar
saprātu. Mūsu izceļotājiem uz Ame­riku
vācu markas arī neapmainīja
ārzemes valūtā. Tāpēc jādomā, ka
vācu markas apmaiņu kādā ārzemes
valūtā atsevišķas valstis varbūt at^
ļautu ierobežotos daudzumos, lai sa­vus
pilsoņus pasargātu no zaudēju-
'miem, bet nevis tāpēc, ka markai ār­pus
Vācijas būtu kāda vērtība.' Darbs
-Vācijā mums tātad nevar nodrošināt
līdzekļus, kas būs vajadzīgi, no še­jienes
izceļojot. Par savu darba lalgu
mēs nekā nevaram arī nopirkt' un
tāpēc trūkst tā saimnieciskā pamata,
kas ir absolūti nepieciešams, i lai
<iarbs paliktu arī turpmāk par cil­vēku
tikumu. , .
Par spīti visam tam mēs tpmēr
jcibam strādāt un Izmantojam katru
(Beigas 3. lappusē)
IJNRRA's šefs saskata Jauna fašism briejimas
Zenevā, 16. augustā (AP). — Ģene­rāldirektors
Lagvardija, uzrunādams
UNRRA's politikas komisiju, vakar
vakarā pieprasīja pārvieloto personu
alprūpes turpināšanu uz internacio­nālas
bazea.
Lagvardija vērsās pret klauzulu kā­dā
rezolūcijā, kas sankcionētu nacio­nālo
(atsevišķu valstu) rīcību. Viņš
sauca: „Vai jūs gribat pamest tūk­stošus
šo ļaužu savam liktenim? Vai
šī ir starptautiska problēma vai nē?
Kas ir tā nacionālā organizācija, ku­ras
žēlastībaj jūs gatavojaties atdot
šos cilvēkus?. Vai jūs domājat, ka
amerikāņu tauta grib atdot šos cil­vēkus
kaut kādas nacionālas orga­nizācijas
žēlastībai? Kas tā ir par
nacionālo organizāciju? Vai tā ir ar­mija?"
Lagvardija teica, ka, ja jautājumu
neizkārtos uz starptautiskiem pama*^
tiem, var izveidoties „kodols jaunai
fašistu organizācijai Vācijā."
Ang|u priekšlikums
Angļu pārstāvis sērs Džordžs Ren-dels
izteicās, ka Anglija vaz*ētu iz­šķirties
par DP jautājumu kārto­šanu
,,ar civilās valdības starpniecī­bu
angļu joslā Vācijā."
Lagvardija atbildēja, ka sēra
Džordža piezīmes „nav īstā vietā",
un ka viņš vēlas, lai no reziolūcijas
svītro jebkādas nestarptautiskas dar­bības
pieminējumu.
Ar 21 pret 1 balsi komisija Lag-vardijas
ierosinājumu pieņēma. Pret
to balsoja Dienvidafrika.
The Stars and Sliiipes
Trumens atbalstīs likumu, lai atļautu bēgļiem ieceļot ASV
Vašingtonā, 17. augustā (AP). —
Prezidents Trumens šodien aizrādī­ja,
ka viņš apsver iespēju lūgt kon­gresam
pieņemt likumu, kas atļautu
bēgļiem ieceļot ASV.
Proponēto likumu kongress tomēr
nevarētu apspriest agrāk kā nākošā
sesijā 1947. gada 20. janvārī. Citādli
būtu jāsasauc ārkārtēja sesija
priekšlikuma apspriešanai.
Trumens izteicās, ka ASV nav ie­sniegusi
no savas puses nekādus plā­nus
Palestīnas problēmas atrisinā­šanai,
lai gan viņš pārrunājis šo jau-tājumu^
ar Anglijas premjeru Etliju.
Komentējot Trumena priekšliku­mu,
žīdu pārstāvniecības izpildkomi­tejas
priekšsēdis Dāvids Ben-Gu-rions
Parīzē paskaidrojis, ka šāds l i ­kums
negroza Palestīnas jautājumu,
Viņš izteicies: „Ja Amerika ielaidīs
dažus Eiropas bēgļus, tas būs jauki.
Bet Eiropā ir 500.000 žīdu, kam jātiek
projāņi, un viņu vairākums vēlas do­ties
uz Palestīnu." Bez tam viņš no­rādīja,
ka, ja kongress šādu likumu
pieņemtu, „tas tomēr būtu tikai nā­košajā
janvārī."
The Stars and Stripes
Bēgļu plānu sauc par
nepietiekamu
Vašingtonā, 18. augustā. — Daži
kongresa pārstāvji šodien^ komentē­dami
prezidenta Trumena plānu dot
patvērumu ierobežotam skaitam pār­vietoto
eiropiešu, to starpā arī žī­diem,
norādīja, ka plāns ir tikai „aiz^
bāžņa" palīdzība. N^audzie Vašing­tonā
palikušie likumdevēji pareģoja,
ka kongress palielinās ASV imigrā-cijas
kvotes, lai, varbūt, atļautu
ceļot 50.000 bez mājas palikušiem
cilvēkiem gadā. Bet viņi uzsvēra, ka
jebkurš reāls atrisinājums Eiropcis
1.000.000 DP problēmai atkarīgs no
internacionālas sadarbības, kas ap­tvertu
arī strīdīgo Palestīnas Jautll-jumu.
Senators Tomass, kurš piedalījies
imigrācijas kvosil sistēmas izstrādā­šanā,
pareģoja, ka kongress varētu
Darbaspēka reģistrācijai
pakļauti ar! DP
Darbaspēka izvietošanas nozares
pārstāvis Džons (Jones) paskaidiro^.
ka pašreizējai darbaspēka reģistrā­cijai
pakļauti ari visi DP, atskaitot
tos, kas dzīvo DP mītnēs, kuras tieSl
pakļautas okupācijas spēku kontro­lei,
vai strādā okupācijas spēku uz­devumā.
Sis Ir pirmais gadījums,
kad ārpus šim mītnēm dzīvojošie DP
uzaicināti reģistrēties. Reģistrācijas
kartes jāuzrāda katrai personai, kas
septembrī pieprasīs pārtikas ķartī-r
tes. „Tlie Bavarian", August 16
piekrist Ierobežota DP skaita ieceļo­šanai,
varbūt ar noteikumiem, ka tie
novirzāmi uz samērā mazāk attīstī­tajiem
rietumu Stātiem. Viņš iztei­cās,
ka kongresa politiku varētu no­teikt'
valsts un vispārējais saimnie­ciskais
stāvoklis nākošajā gadā. i
Senators Endrjūss (Andrew3)/ kaš
ir imigrācijas komisijas loceklis, tei­ca:
„Pēc manām domām imigrācijas
komisija neatbalstīs kvošu palielinā­šanu.
Ja mēs turpinātu ielaist šos
cilvēkus pieaugošā skaitā, mēs even­tuāli
varētu nonākt tādās pašās grū­tībās
kā citas valstis." Endrjūss no­rādīja,
ka prezidenta priekšlikumu
varētu apsvērt pēc novembra vēlēša­nām,
ja valsts saimnieciskās problē­mas
prasītu ārkārtējas koni;,<^sa se­sijas
sasaukšanu.
Kongresa imigrācijas komisijas lo­ceklis
Masons izteicās līdzīgā garfi,
bet piebilda, ka prezidents Trumens
nesasauks ārkārtēju sesiju, „zlnā-dams,
ka kārtis ir pret viņu." Viņil
deklarēja, ka komisijas viedoklis ir
neļaut Savienotām Valstīm pārkāpt
1925. gadā noteikto kvotl — Ik ga­dus
Ielaist ap I50.0(M) visāda veida
imigrantu, to starpā ari žīdus. Viņš
bija pārliecināts, ka ne kongress, ne
komisija nepiekritīs likumam, lai pa-vērtu
durvis plašāk.
Tlie Stars and Stripes
Pirmās rakstnieku dienas trimdā
Rakstnieku dienas, kas bija iecie­nītas
Laļtvijā, pēc 6 gadu starplaika
tagad atkal atjaunotas trimdas ap­stākļos.
Tās notika svešā zemē 17.
un 18. augustā Eslingenā, Vlrtem-bergā.
Eslingenas latviešu kolonijas
rakstnieku un žurnālistu kopa bija
krietni pūlējusies, lai noorganizētu
rakstnieku sapulcināšanu un rakst­nieku
dienu labu norisi. Jānožēlo
tikai, ka gaidītie ciemiņi no angļu
okupācijas joslas — K. Dziļleja, J.
Rudzitis un Ē. Raisters nebija varē­juši
ierasties un tā nedzirdējām dažu
cerētu referātu. Toties kuplais ap­meklētāju
pulks, kas bija redzams
Eslingenas draudzes namā abi die­nās,
vislabāk liecināja par tautiešu
interesi literatūras un mākslas jau­tājumos.
Vēlēšanās dzirdēt rakst­nieku
dzīvo vārdu bija vērojama kā
jaunatnē, kas allaž bijusi atsaucīga
šādiem sarīkojumiem, tā arī vecāku
gadagājumu ļaudīs, kas rakstnieku
darbos gaida stiprinājumu nākotnes
ticībai un gaitām.
Ar prieku dzirdējām, ka Eslinge­nas
latviešu kolonijas rakstnieki,
žurnālisti, teātra darbinieki, mūziķi
un gleznotāji apvienojušies savā ko­pā,
lai darbotos roku rokā. Rakst­nieku
dienu gadījumā notika pirmais
šīs kopas tuvināšanās vakars, kurā
kopas vadītājs prof. A. Annuss no-i:
ādīja uzdevumu: darbu veikt ar Il­gošanos,
ar tādu ilgošanos, kas kal­potu
tautai un tēvzemei
Gik maza un tomēr arī vēl d k
kupla ir mūsu vārda mākslinieku
saime! — gribējās teikt 17. augustā,
rakstnieku dienu atklāšanas brīdī,
kad plašajā telpā varēja skatīt tik
daudz pazīstamu seju. Zaļu lauiru
greznojumā Latvijas karogu ietver­tais
valsts ģerbonis virs skatuves \m
koris tautas tērpos. Svinīga un cil­dena
noskaņa. Atklāšanas vārdus
saka šejienes rakstnieku un žurnā­listu
kopas priekšsēdis J.Porietis.
Ar piecelšanos godina mums zudušos
rakstniekus un vārda māksliniekus.
Archibīskaps prof. Dr. theol. T.
Grī n b er g s sirsnīgos vārdos aicina
stiprināt tautas ticību taisnības uz­varai.
Rakstnieku dienām veltītus
vārdus saka ari ĻCK vadītājs ame­rikāņu
joslā A. K a c ē n s un Eslin­genas
latviešu kolonijas vecākais K.
E l a l n i ņ š , paziņodams arī koloni­jas
vadības lēmumu par pastāstu sa­censību.
Sacensībai domātie darbi
iesūtāmi kolonijas izglītības un kul­tūras
daļai līdz 1. novembrim. Go­dalgas
1000, 600 un 400 marku. Pa-stāstus
tulkos citās valodās un ^pie­sūtīs
ārzemju laikrakstiem. Rakstiski
lielo sarīkojumu sveicinājis bīskaps
J. R a n c ā n s . Atklāšanas akta iz­skaņā
dziedāja Eslingenas latviešu
kolonijas jaukts koris diriģenta H.
L i n d e m a ņ a vadībā.
Par tematu latviešu daiļproza un
drāma likteņa krustceļos referēja J.
K a d i l i s un koncentrētā priekšne­sumā
sniedza zīmīgu ainu p i i r mūsu
literatūras un likteņa parallēlēm, at­zīstot,
ka iekšējā vienība ir daiļdar­ba
pamats. Pirmajā dienā savus
darbus lasīja I l o n a L e i m a n e un
J. M i e s n i e k s , bet J. J a u n ļ s u -
d r a b i ņ a , l. L i e p s a l a s un
Anš 1 a V a E g l ī S a tēlojumus no­lasīja
J. Lejiņš, R. Birzgalis un K.
Veics. Otrā dienā ievadījumā bija
V. B a l t i ņ a s - B ē r z i ņ a s referāts
par latviešu liriku un P. E r m a ņa
„Ieskats pasaules jaunākā literatū­rā".
Sekoja autoru priekšnesumi —
dzejas un tēlojumi. Dzirdējām P.
E r m a n i , I. G r e b z d i , L L e i ­m
a ņ i , L L i e p s a l u , Aldu
N i e d r u , Ģ. Salno, R ū t u Sku-j
i ņ u , E. S k u j e n i e k u , V. T o ­mu
unK. Z ā l i . Zentas L i e p as
dzejoļus un T. Z e 11 i ņ a balādi no­lasīja
K. Veics un A. Neimanis.
Rakstnieku dienu izskaņas koncertā
piedalījās M. Gauše, A; Zīverts un
A. Priednieks.
Atceroties rakstnieku dienās dzir­dētos
darbus, gribētos lielākas
paškritikas darbu izvēlē, lielāku
degsmi, spožāku liesmu! Tā nu iz­nāca,
ka šīs pirmās rakstnieku die­nas
trimdā bija gan'labi domātas un
iecerētas, bet īsti ļ neizplauka, īpaši
sniegumu ziņā. Tomēr tas lai nebūtu
ne pārmetums, ne šķērslis, bet drīzāk
mudinājums — pie darba tagad un
turpmāki Zigurds Bārda
Palīdzēsim!
Latvieša bij. karavīri ir tā mūsu
tautas daļa, kas Sinl iKaŗft visvairāk
cietusi Lielākā viņu da}iļi gan atbri-vota
no gilsta^ taču viņu dalve i r ' ne^
saUdzināmi grdtākā par pār^o tau-tieSu
dzivi trimdā. Visvairāk viņiem
trūkst drēbid im apava. Ar tautieša
siedojumiem un UNRE^Ii's gādibo
apm. Vt bij* kaŗaviru iii^ sagādātas
privātas drebēs^ taču apinu V t H b e ) -
ģiešu** vēl staigā noplīsušās kara
drānās un bes apavienu Drēbes va**
Jadzigas ari da|ai amerikāņu Joalā
no gūsta atbrīvotiem bij. kara-*
vīriem. i
Tautieši! Ziedojiet an vāciet no­metnēs
drēbes an apāvusi mūsu b i j .
karavīra vajadzībām! 1!a6 ir mūsa
svēts pienālnmis.
Lai noliārtota saziedoto manta
transporta un izdalISaiļo» lūdzam
tūlīt pēc savākšanas paai^^ot par sa­vākto
mantu daudzuma pēc šādām
adresēm: amerikāņa Jositā— LKPP
priekšsēdim J. G o 1 d m a n i m, Cen­tral
DP Camp, Wūrzbar|ŗ, Bay. (ISa),
ang|a Joslā — LKPP prh^kšsēža viet­niekam
V. Janumam» Latvian
Camp, „Frische QueUe"r Hiddesen b.
Deimold» Lippe ( Z I B ) . |
Latvieša bU. karavīru palīdzi*
bas pārvalde
Anglija uzņems nedaudzus
kva^cētus DP
liOnSonā, 18. augustā, -p „Sunday
Observer" ziņo, ka vienu dalu no
373.000 DP, kas dziv(^ angļu joslā
Vācijā, varētu uzņemt Anglijā. 1
Laikraksts izsakās, ka kāda dele­gācija
Hamburgā apspriež plānu at­ļaut
ieceļot nelielam skaitam DP ar
speciālām kvalifikācijāmi Sie DP
dotos uz Angliju pēc tam, kad tiem
liktu izšķirties starp pakļau^anUpb-ligātam
darbam Vācijā vai at­griešanos
viņu pašu zemēs.
Norādīts, ka ieceļošanas iespēju
pavērSana nebūtu vienpusīgs akts,
jo ir Jau ziņots, ka 300 bēgļu pēdējo
3 mēnešu laikā izbraulJcuši no Ang­lijas
\\xz Vāciju.
Tlie Stars and Stripes
Ziņo, ka ģenerāliis Moi^gans
atkāpies no UŅRRA's
vadības;
Frankfurtā. 18. auguiitā, — Šodien
nebija iespējas telefoniski sazināties
ar UNRRA's ģenerāldirektoru Vācij āļ
ģenerālleitnantu sēru Frederiku
Morganu, lai dabūtu psiskaidrojumiis
par ziņām, ka viņš atteicies no dar^
boSanās UNRRA. i
Kāds informācijas nodaļas pārstā­vis
UNRRAs galvenā štāba I Arold-senā
paskaidroja, ka tur nav saņem­ti
komentāri Londonas laikrastu zi­ņai,
kas apgalvo, ka Morgans attei­cies.
The Stars and Stripes
Abonentu un sludinātāju
ievērībai '
ASV bruņoto spēku virspavēl­niecībā
15. augustā norādīts, ka
„Laivieša Vēstnesis'* varļ turpināt
iznākšanu ari pēc 31. augusta.
No 1. sept^bŗa „Latvle5u
Vēstnesi" var abonēit uz 1 vai Z
mēnešiem. Pēc 7. septembra laik­rakstu
turpinās piesūtīt tikai
tiem kollektīviem vai, individuā­liem
abonentiem, kai» iJ'ar abone­mentu
Jau samaksājuši tieši man
vai ^Latviešu Vēstneša" pārstāv­jiem,
bet pārējiem abonentiem —
pēc to malisājumu saņemšanas.
Tuvāki norādījumi un sludinā­jumu
Jaunais tarifa atMami šī
numura sludinājumu daļas bei­gās.
Izdevējs