Bavarijas Latviesu vestnesis, October 19, 1949

              Btdlen, 1949.
8. 15.
s drožiba
uls
8
V "zbruceja
rsanai ^
vietā tikai Pēc Barāu»
^paklausot Aiv^^"»*^
, ^ Sl8 augstākai?Jtāb^ %•
ašingtonS un pakļaut. n» veidotajai'alSUl^»-
. Aizsardzības Badnm ^
sevišķi tāe p o u f c m
vadās f paKafii^ a padomes norSrti, ^*l«»tt
ajā komisijā tikW^,"^«n^
de un L u k s e S g a i ' ' ^ ' ^
ētas. Sl organlzā^?». T "«i»
visai kompSSrbJ» «2«|na.
t. ka Atlantika PSS
-»'8. kam pasaulerSu/i;
p a tas bus praktisiri L ^
tuvāldem uzdevumiem Eir,^
«ffdzības organizēšanā
Mbnde spriež: •..MimārsfS
stratēģiskās, trljotai
S d ^ l aplCkoJaS X
•aiībā ar ASV kongresi
likumu par Eiropas LZ'
veicināšanu. No atvēlēts SS'
.ietot tikai 100 mili nsrai
1 ^nepieciešama "^^^^^^^^
a IpaSa atļauja, kuru piej!
ni un aprēķini,
oties ar to, ka eventuālajam
kam mazākais tuvākajos Z
fls neapstrīdams pārākuma
pakta mill.
tpratēji vispirms nodomSM
par IpaSu vienību dibinS^a-
«eka pirmo uzbrukumu ai^
1;, Šādas triecienu vienibag
yi9ās pakta valstīs saskani
paredzētajiem speciāliem
em, saskaņā ar tās ģeogra-āvokll
un pašreizējo apbru-
^ Tā, piemēram, Francijai
afl deviņas motorizēta^ divi*
vietošanai Ziemelafrlkfi un
franču joslā. Angļiem būs
vīzijas, trīs Vācijā, bet dl-bpitānijā.
Pēdējām jābūt t§.
rības stāvoklī, ka kuru katru
p dbties uz kontinentu, Ari
ļtieļģl un holandieši kopā uz- I dlvftijas. kopā ar amerl-ļAtlantika
pakta valstīm RIe.
šādā kārtā jau tuvfikfi
8 22 kustīgas un labi apbru-
[vīzijas.
( triecienvienību dibināša-
I vistuvākā nākotriē projek-ļcltl'
aizsardzības darbi, Pa-
^ frontes aizmugurē izbūves
,ro6u tīklu un zenītartilerijas
Paredzēta arī īpašu alzsar-
|0u dibināšana, kupi dallb-pmācīs
cīņai ar pretinieka
pantiem un satiksmes sabo-
Franču raksta autors uz-dsos
Šinīs plānos tomēr ne-
I minēta atombumba, kaut
tSs pielietošanu karā Eiro­pas
aprindās daudz disku-
[pēdējās nedēļās. Bet neesot
noslēpums, ka amerikāņi
.Jējuši tiesību pacelt šo jau-ķrīdf
kad apstākļi ledomS-p
to prasītu.
ļrSals Montgomerijs, Bene-
[alstu aizsardzības štāba
•cs sakarā ar šīm aktuāla-imām
par Eiropas militāro
lirl atradis par vajadzīgu
ļt, ka vairāki svarīgi kope-Īdzības
priekšdarbi Jau sek-bigti.
Standartizēti dažādu
k un saskaņoti militāras
reglamenti. «Mes tomēr
. vienmēr raudzīties tikai
antijas okeānam." teica
iMums jārīkojas vispirms
[d mums palīdzes arī mūsu
fciropas aizsardzības visva-ļt
nozīmējami vislabākie
ļ atbrīvojot viņus no yi-bnālām
saistībām, lai viņi
tētu koncentrēties Eiropas
is uzdevumam.
plakātu Ober-
•auas ciešanu
spēlēm
is dienās no Frankfurtes
fnes uz visām pasau^«
ttīs 32.000 Oberamergauas
[ēļu plakātus. Jau tagM
nentos loti dzīva interese
Snu, kas pēc 1^ g'-dj
fa sāksies ĪSS"' ^ - J r -
aizjūras vien Oberam ^
smes birojāikmeneaie;
ķrā 60a vietu un paJ""^_
fjumi. Itāda ital'eJu-;»^^'^
i satiksmes sabiedu ?
spēļu laikā iekārtot'P^
Ļ dienestu^starp B J
lergauu, tā dodot le P^^
' aizbraukt, nosk^,
is uzvedumu un atgri*»
LAT?IA
l^lvlao New8paper
flHhilrfied an<3'» BUCOM CivU
%Lw^otvtelOD Authortsatlon
0NDP 1^8. Publisher
^ gditon Valdemārs Lam-
BOlingeii/N,, Brelte Str.
ļ?* Vtiniet: tmgeheuer &
tla Ludwlf8burg, Kdmer-
PubUfihcd twlce weekly.
^ ' Circulatlon l im JJmOAN KEW5PAPE8:
Nr. 101 (325)
Trešd^ 1949. g. 19. oktobri.
IsoAk treSdl&i&a un sestmenāa.
Izdevtls: UtvleSu Centrālā Ko^
mtteja. Galvenais redakton: V
Lambergs; galvena redaktora
vietnieks: M. CuUtls. Redak­tori:
A. BoUtelns, Fr. Igals.
J. Jēkabsona. B. ĶlaeUa. a
Mindenberga. £. Raisters. L.
Svarcs. Redakcijas adrese:
EssUngen/N., Brelte Str. 6 —ō,
telefons 17SSS.
pavērs mums ce u uz
AMERIKĀŅU JOSLA
SVEIC SOTNI_K. ZARIŅU
IRO direktors ^sarunā ar sūtni ieteic
latviešiem izŠķitties par emigrāciju
Braticlena turpliiājaroā amerikāņu Joslā, sūtnis E . Zariņš ar kundzi,
ļjnP, LCP im L C K pārstāvja pavadībā apmeklēja darba rotas Hanavā,
jitittelfis Vircburgā» Karlsriiē un EsUngenā un laitviešu vienīgo darba
foltt Cufenhaiizenā pie Stutgartes. Oficiāla vizitē siiinis K. Zariņš ieradās
^amerikāņu augstā komisāra l^'rankfurtē Meklcija un IRO galvenajā
M t i Bad Kisingenā. Ziedu klēpjiem un dziesmām sagaidīts un aizva-apsveikumos
un runās cildināts, Latvijas valsts augstākais repre-sļotants
visur varēja Just to uzticību un palāvlbvi, ar kādu trimdinieku
tflme Vādjā stāv aiz sūtņa. Noskaņu, kādā aizritēja pirmās apmeklē-jdD^
dienas, vislabāk raksturo ilggadīgā Latvlias preses biedrības
IfldAiieka J . Druvas Vircburgā teiktie vārdi: JTlis mums atvedāt L a t -
Jfisu ierašanās stiprinās trimdinieku paguruliās sirdis.'*
Mūsu valsts pirmais pilsonis ne nņrkll nav šaubījies, ka reiz pie-stks
brīvības un atgriešanās diena. So nesalaužamo ticību gaišākai nā­kotnei
pauda visas sūtņa K. Zariņa runas. Vairāliikārt sūtnis tautiešiem
'apliecināja, ka Jau pavasarī pēc viesošanās angļu joslā viņš London? at- Sezies jauna cīņas spara iedvesmots. Un arī t^agad amerikāņu joslā
ctals brauciens, tikšanās ar seno dienu līdzgaitniekiem, draugiem un
tftttleSiem, dos viņam spēku un izturību palikt brīvības cīnītāju plr-jnajSs
rindās. Sūtnis nemitīgi aicināja trimdinieku salmi vienotībā un
sīksta latviešu izturībā pārvarēt grūtības, saglabāt nacionālo kultūru,
V^lCļdu un latviskos tikumus, jo tikai tad mēs kā tauta nepazudlslm.
Otrā apmeklējuma dienā sūtnis
t JJariņS ar L C K priekšsēdi H.
SUi^u un vlcepriekSsēdi V. L a m -
ieradās oficiālā vizītē ameri-
Hnfa IBO galvenajā štābā
M^1[Q8ii^&. VairiU^ nqkā divi
!|t#dal fliūSti p i r s t i v j i sarunā ar
;iR0 direktoru Ralenu un aprūpes
d l ^ Vadītāju Braudiju ' apsprieda
JautājumuSf kas saistās ar
«Blgd^Ju, palikSanu Vācijā, gādību.
1^tliinajiem, darba neSpējīgieni un
'Wijlem audim. Sūtnis IRO direk-ktm
nodeva visu latviešu bēgļu
liatiicibu par to palīdzības darbu, ko
visus šos gadus IRO veikusi latvle-b
tobfi. Direktors Ralens izteica
j^ri^u, ka sūtnis tagad varēs ap­auklēt
latviešu nometnes un pats
topfdties ar Jatvlešu dzīvi Vācijā
•ttt nodomiem tālākās nākotnes v e l -
•dohnā. IRO direktors lūdza sūtni
iļpnļieklējumos nometnēs vēlreiz at-fffidināt
tautiešiem, k a IRO palīdzība
tttvbjas beigām, un ja arī izveido-
Siei kāda organizācija, kas turpinās
rOpēties par bēgļiem, tad tomēr jau
'tōg»d ir galīgi izlemts, ka no­menu
nebūs. Tādēļ katram DP ir
llbiķiŗas, jo IRO nav organizncija
ilgstošai aprūpei, bet j?an DP izvie-toS^
ai, kādēļ tagad arī notiek ro-aigļ
skubināšana izceļot.
No Bad Klslngenas sūtnis Za-fiņļf
devās atpakaļ uz Hanavu, lai
ar! otro vakaru amerikāņu joslā pa­vadītu
darba vīru saimē. Uzrunā
•rtthis K. Zariņš uzsvēra, ka valdl-i
M8 mainās un režīmi sabrūk, bet
tautas nepazūd, ja tikai tās nezaudē
tevu nacionālo pašapziņu. „No jūsu
i«Jim un brašajiem stāviem dveš
W8cs un Izturība," teica sūtnis, „un
t$s ir īpašības, kas mums visvairāk
vajadzīgas."
Sarīkojuma zālē bija arī daudzi
Igauņu darba viri, un tos sūtnis uz­runāja
igauņu valodā, beigās uzsau­cot
mūsu kaimiņtautai Elagu Ee?ti!
Ar sevišķu gandarījumu sūtnis K.
Zariņš dzirdēja novietojuma ameri­kāņu
komandanta Itn. P. H. Nolana
uzslavu, „Es Jūs apsveicu kā ameri­kāņu
armijau pārstāvis," teica P. H .
Nolans, „un varu, ekselence, aplie­cināt,
ka Jusu vīri sevi pierādījuši
par cieņlgiecirv^itļ^t ksatru uzdevumu
un nest atbildību katrā gadījumā.
Ar savu darbu un stāju latviešu
darba vīri :lr darījuši godu visai
jūsu tautai."
Rotas komandieris ķapt. K . Biete,
pateicoties sūtnim pai apmeklēju-m\
i, teica: „Slrdls mums visiem ir
tīras, un tās karsti pukst dzimtenei."
Pie darba viru bagātīgi klātajiem
azaidu galdiem sūtnis pārrunās ar
amerikāņu virsniekiem un rotas lat­viešu
vadītājiem pavadīja vairākas
stundas un tad devās atpakaļ uz
Frankfurti, kur pārnakšņoja rmeri-kāņu
militārfis valdības viesnīcā.
Ciemos pie tautiešiem Virc-burgā,
Karlsrūē un latviešu
sardžu vīriem
Trešajā apmeklējuma dienā kā
pirmajā latviešu nometnē amerikāņu
joslā sūtnis K. Zariņš ar ktmdzi un
pavadoņiem ieradās Vircburgā. Virc-burgas
nometnes tapšana un izvei­došana
vislabāk raksturo latviešu
rosmi, uzņēmību un centību trimdā.
Jauno DP likumu
šogad neapspriedis
Vašingtona (BBC). - ASV
senāts sestdien ar 36 pret 30
balsīm nolēma tautas pār­stāvju
nama jau pieņemtu l i ­kumprojektu
par Amerikā
ielaižamo DP skaita paaugsti­nāšanu
nodot jaunai pārbau­dei
īpašā komisijā. Tas no­zīmē,
ka likumprojekta ap­spriešana
šogad vairs neno­tiks.
Ja komisija likumpro­jekta
tālāko apspriešanu at­radīs
par vēlamu, to uzņems
janvāra sesijas darba kār­tībā.
K. Zariņš ar kundzi Vircburgas nomietne» apciemojama laikā
mazo apsvddja vida
Sūtņa Zariņa kundze noliek ziedus
uz mirušo tautiešu piemiņas plāk­snes
Eslingeiias kapsētā, kur svēt­dien,
piedaloties sūtnim ar kundzi,
arclīibīskaps prof. Dr. T. Grinbergs
iesvētīja min:išo latviešu urna kap-
No 3500 latviešiem, kas pirms 4 ga­diem
sāka Iekārtoties Vircburg^s
drupās, tagad ir palikusi vairs ne­pilna
puse. Nometnes laukumā zem
plīvojoša Latvijas karoga sūtni uz­runāja
nomietnes komitejas priekš­sēdis
J . Bormanis, īsos vārdos rak­sturojot
mūsu tieksmi arī trimdā ro­sināt
gara dzīvi, kas pierādījies
dziesmās, teātru uzvedumos, gleznu
skatēs, skolās utt. Pirmos sūtnis K.
Zariņš apsveica Lavijas nākošos cē­lājus
— Vtrcburgas vismazākos ie­mītniekus.
Pēc īsas uzrunas sasvei­cinājies
ar vairākiem jaunības dienu
draugiem un pirmo brīvības cīņu
līdzgaitniekiem J . Goldmani, L. A l -
beringu, J. Zankēviču un citiem,
sūtnis devās uz sarīkojumu zāli.
Ceļā viņš vēl uzkavējās p i^ kara i n -
vi^fida ?aļi;^a/^kas jau vairākus
gaflus pavadījis amiiutēto i^a^t^s^'
bet tomēr nav dzīves sparā un ticībā
Latvijai salauzts.
Svinīgo žHaņāksmi atklāja nonjet-nes
koniaiidants H . Klarķš, uzrunā
uzsverot, ka visus šos gadus latvieši
uz s^tni K. Zariņu raudzījušies kā
uz niūsu valsts un brīvSs nākotnes
simbolu. Sārtas rozes sūtņa kun­dzei
un sūtnim, ilgstoši aplausi, ap­sveikumi,
un tad tautieši Vircburgā
dzird sūtņa spara un ticības ap­dvestos
vārdus. Raksturojis starp­tautisko
stāvokli, mūsu izredzes, īsu­mā
pateicis savus uzskatus par
emigrāciju, sūtnis K . Zariņš piemin,
ka dažkārt viņš Londonā saņemot
pesimistiskas vēstules, kufās tautieši
rakstot, ka nav vērts dzīvot. „Nē, ir
vērts, mums i r izredzes uz patstāvī­bu
un brīvibu," šīm pagurušajām
sirdīm atbild sūtnis K. Zariņš. Jz
agrāk mūsu vājā balss skanēja vien­tuli,
tad tagad pēc taisnības jau
brēc pus pasaules. Jūs, protams,
man tūlīt prasīsit, kad pienāks brī­vības
stunda. Es varu vienīgi atbil­dēt,
kā kādreiz dziesminieks kādā
dzejā — jel nevaicā, bet tici."
Par atmiņu no apmeklējuma Vtrc­burgas
tautieši K. Zariņam pasnie­dza
nometnes iemītnieka Stepana
Ķērca asējurnu Latvju ozols.
Stundas rit ātri, tautieši citās no­metnēs
gaida, un l a i cik labprāt sūt­nis
vēl ilgāk pakavētos viesmīlīgo
vircburģiešu saimē, jādodas atkal
ceļā. No Mosbachas līdz Heideiber-gai
un tad tālāk līdz Karlsrūei va­karkrēslā
automašīnām lācTnās ar
īstu Londonas miglu, un Karisrūē
mazie sagaidītāji goda sardzē jau ir
krietni nosaluši, kad beidzot ierodas
ilgi gaidītais! viesis. Pie nometnes
vārtiem sūtni apsveic L C K pjrstavis
Virtembergajj-Bādenes apgabalā V.
Skaistlauks un nometnes komitejas
priekšnieks Līdums. Svinīgo sanko-jumu
karlrūieši ievada, lod^iedot
Dievs Kungs ir mūsu 4ipra pils.
Seko apsveikumi, sūtņa runa un .svi­nīgā
akta nobeigumā atskan Dievs,
svētī Latviju. Grozinvakarā .«ū*nis
gū^t ieskatu Karlsrūes nometnes
mākslas dzivē, noklausoties kora
dziesmas un solo priekšnesumus.
Atkal apsveikumi. Metropolīta A u ­gustīna
vārdā sūtni sirsnīgi sveic
Eareizticigo baznīcas administrators
. . Ladinskis, Nemanot atkal pie­nākusi
pusnakts stunda un sūt­nis,
kaut ari labprāt vēl pakavētos
pārrunās, spiests tomēr doties pie
miera, jo otrā dienā ceļš ''ed •alāk
pie sardžu vīriem Cufenhauzenā im
tautiešiem mūsu lielākajā nometnē
Esiingenā, kur plašā programma aiz­ņem
sūtnim katru stundu. No nta,
kaut pavadoņu mudināts, sūtnis no
Karlsrūes tomēr nevar aizbraukt,
neiegriezies nometnes skolā, kur ma­zie
zēni un meitenes viņu saņem ar
skanīgām tautasdziesmām, ziediem
un solījuniu augt lieliem Latvijai.
Sardžu viri Cufenhauzenā sūtni K.
Zariņu sagddīja ar militāru godu.
Kad pie rotas novietnes pieripo sūt­ņa
nmšina, atskan fanfaras. Dežūr-vlrsnieks
Itn. E. Elferts^ nodod ziņo­jumu,
un tad rotas komandieris
kapt. J. Llelkājls iepazīstina sūtni un
viņa kundzi ar amerikāņu armijas
pārstāvjiem plkv. Reiersonu un Itn.
A. Nolanu. Novietnes pagalmā sar­džu
vīri nostājušies parādes ierindā.
Atkal skan fanfaras, sveicienam lie­cas
karogs, un sūtnis ar amerikāņu
virsniekiem uti pavadoņiem apstaigā
ierindo: Ūz sūtņa apsveikumu tē-raudain!
Mdīttid: ,ļJdat sveiksi" un
tikpat stiegri, spara un enerģijas pie-
(Turpin. 3. Ipp.)
Amerikāf]iu
augstais komisārs
ielūdz sūtni Kārli
Zarliju otrreizējam
apmeklējumam
.Sūtni K. Zariņu LGKpriekš­sēža
H. Klarka un vicepriekS-sēža
V. Lamberga pavadībā
17. oktobri Frankfurtē pieņē­ma
amerikāņu augstais komi­sārs
Vācijā Džons Meklojs,
uzklausot sūtņa un LCK
priekšsēža H. Klarka ziņoju­mus
par visiem mūsu trim­das
dīves svarīgākajiem jau­tājumiem.
Augstais komisārs
izrādīja lielu interiesi un mū­su
viedokļa izpratni. Pēc pla­šāka
lietu iztirzājuma aug­stais
komisārs lūdza sūtni K.
Zariņu un L C K priekšsēdi H.
Klarku, apmeklējot nometnes,
jo sīki iepazīties ar visām
problēmām un* atpakaļceļā uz
Londonu vēlreiz viņu apmek­lēt.
Starplaikā augstais komi­sārs
Meklojs par speciāliem
mūsu pārstāvju Ierosinātajiem
, jautājumiem būs apspriedies
ar saviem padomdevējiem.
Pēc tam latviešu pārstāvji
apmeklēja augstā komisāra
ārlietu un DP nodaļu, kur vēl
sīkāk apst)rieda mūs interesē­jošos
jautājumus.
Pirmdien sūtnis K. Zariņš
Frankfurtē apmeklēja ari
Amerikas savienoto valstu DP
komisijas koordinatora A.
Skvadrilli štābu, kur pārrunā­ja
latviešu emigrāciju uz A S V
un ar to saistītās problēmas.
R U N A PAR L A T V I JU
Ņujorka (D). — Apvienoto nāciju
juridiskajā komisijā sestdien deba­tēja
par cilvēka tiesībām aiz dzelzs
aizkara. Darba kārtībā bija jautā­jums
par Ungārijas, Rumānijas im
Bulgārijas nodošanu starptautiskajai
tiesai Hāgā. Pirms lēmuma pieņem­šanas
pie vārda pieteicās Polijas de­legāts.
Tautas demokrātiju parastajā
stilā viņš cilvēku verdzināšanā un
strādnieku izsūkšanā apvainoja rie­tumus
un nmas beigās ierosināja šo
jautājumu noņemt no darba kārtī­bas.
Tad cēlās Anglijas delegāte
Barbara Kāstie un ļoti asā ru­nā
apvainoja Padomju savienī­bu
un satelītus cilvēku tiesību
pārkāpšanā. „Mēs esam saņēmuši
ziņas," teica delegāte, „ka NKVD
uzsākusi masu deportācijas Kaukā­zā.
Krievi spaidu kārtā uz Sibīriju
izsūta grieķus, armēņus, arābus un
žīdus. NKVD metodes pasauli vairs
nepārsteidz. Tad, kad 1940. gadā
Padomju savienība anektēja 3 ma­zās
valstis — Latviju, Lietuvu vn
Igauniju — uz Sibīriju izsūtīja sim­tus
tūkstošus cilvēku." Runas turpi­nājumā
delegāte ar faktiem pierādī­ja,
ka Padomju savienība iznīcinā­jusi
Baltijas valstu intelliģenci \m
zemniekus Viņa krievu rīcību Bal­tijas
valstīs nosauca par organizētu
tautu slepkavību.
Latviešu lasītāju ši ziņa nevar
pārsteigt, jo mēs zinām, ka deportfir
cijas no Baltijas valstīm turpinās
arī tagad. Mūs var iepriecināt v)e-nīgi
tas apstāklis, ka arī pasaules
forumā — Apvienotajās lāctjās t a ­gad
cilvēkiem i r drosme saukt lietas
viņu īstos vārdos. Vēl pirms 3 ga­diem
tikai retais uzdrošinājās pie­minēt
Baltijas valstu traģisko stā­vokli.
J a tagad par notikumiem Lat­vijā,
Lietuvā un Igaunijā lielvalstu
delegāti runā pasaules tautu forumā,
tad 1as nozīmē, ka mēs arvien vēl
varam cerēt uz taisnības uzvaru.
IRO vēla 8 turpināt
darbi bu
Zenēva (NZ:. — IRO ģenerāldirek­tors
Donalds Kingslejs iestājies par
IRO darbības turpināšanu pēc 1950.
gada 30. jūnija sešu vai deviņu mē­nešu
laikā. Apvienotajām nācijām
iesniegts papildbudžets 55 miljonu
dolāru apmērā. IRO darbības tur­pināšana
atkarīga no tā, vai A p ­vienoto
nāciju vairākums šos izde­vumus
akceptēs.
Attēlā no kreisās Luterāņu pasaules federācijas pārstāvis W. H. Laza-fcths,
kas Latvijas ārkārtējam pilnvarotajam pasniedza LVVF atzinības
nozīmi, archibiskaps T. Grinbergs, sūtnis K. gariņš un Esilegenas ko­lonijas
padoma priekšsēdis K. Kalniņš.
\W
1
U