Bavarijas Latviesu vestnesis, October 19, 1949

              t 19.
> Andreja EX Sud«a^
dejoju ,5 Uz ^
īdas
ftarbos v6JoJ^\>fcSt
Ifik vārstu r ^ e »i
^ Jaunam m s t^
bs^KaraU Naldļ SSrgRi
ļl««u8 vai Mnstēitt»
lērflm nožēlojamo
; J Jf*»^ m iido.
•atnatas, bet starp
•^ku tsdu, kas trtm.
^kal būtu nepiede.
"ien nav raiti 1|.
I - iznākt LCK pro-usķriptā
jau sagata*
dzīves ziņa, nav
•Viņas un Skalbes
nav vtepfir pialas
^rezeritātlvas latvi^
Agijas, kfida savS
iu lirika vai Str§.
Likteņi. Vajadzē-
[jas drfimas» piemS-vajtiAŗētu
Raiņa
?1ai' jdijiaiat^
Mrļti cik zinu, ir
ll apspriežami ie­ta,
ka v6I pJdJ.
ļs tiks paveikts. W
ļgrfimatniecibu tfis
vairs nedrīkstētu
ļei, bet pakļaut
ļPlfinveidlģai cent-sasaucot
Uet-
>riek8 teikts, sai**
[9kas dabas jau-grfimatu
iegfide
lus izdevumus.
ļ grūti, bet varbūt
dptu plaši izvSr-
\r ģrfimatu dSvi-grfimatas!
DS«
gadījums, kad
[paziņļim, savi^
mfisām; saviem
liekiem vispSr
i dāvināt Pirksim
ivanu grāmatu
IJu atstājusi. -
is skaits arī tā-m
saņem gluii
m. Vai viņi vi-
Atbilde zinft-
Idnājums visl^
)inieklem klQt
andistiem savā
priekšlasījumi,
loterejas. Kaut
visam tomēr
liieli, kā to vē-
, dabas jautJ-otl
smaga ba-ļīdzi,
ja zlnfi"^»
bficiāll bagāžas
'Vispirms, «e-būtu
ticis galā
ļtfi ari dubulti
apmērus. Otr-mo
grāmatu
stamiem, kas
Vācijā. At-i
nelielu nau-ļosūtls
uzjau-lespieddarbus,
• augsts. Kat-ļvu
ērtību la-nometnē',
lai
art vienkārši
U Tās .Wsas
ļtamas lietas,
ll gadās re-
XB izceļotāju
[metni v6iS
lainu krāju-ļjumus
vai
pastfivS-lai
larlt.
1949. g. 19. oļrtobrl
valsti!
Eiropas centr
Baltijas valstu jautājums pieder
•iTpasaules politikas problēmām,
^starptautiskās konferences aiw
^ vēl mMz paiet garām pēc ie-
! X s klusudeSoi Tādēļ jo intere-inttt
iepazīties ar kādu projektu
hflrfi reliizešana atdotu ©aiiljas vaL
brivibu un patstāvību, kaut ari
& t J v l l toiji aŗ citām centrālās
valstīm.
gtfopas centrālās ūnijas plānu iz-iMftjis
P. Jordāns grānuitā „Gentral
ol Europe" (Eiropas centrālā
\ ^^^^ iadevis Ro-
M. Mekbridža apgāds Ņujor*
u p. Jordāns savā projektā paredz
/ Sirāci|as izveidošanu Eiropas cen-
HBaJi joslā no Sōmljaa līča līdz
Vlditljūrai, kurā ietilptu 11 valstis,
w atrodas starp Vāoiju un Krie«
iļļu. Autors apgalvo, ka mazo pat-ļmvfgo
valstu laikmets šķiet pagā-
((|L io lis mazās valstiņas ar savām
{ļ atšķirīgām armijām, 11 atšķīri-^
lllii aviācijas vienībām nekad ne-
^ ioĀdlt tādu pret^^stlbu, kādas
^ varas imperiālistisko centienu
it^airflanfi, kā federācija ar 113
«Uļ. ledidvotājiem.
SH l l valstis Vācijas m Krievijas
iļMjoflā — Igaunija, Latvija, I4e-tavSi
Polija, CechoslovSķlja, Ungā-lUa,
RtanSniJa, Jugoslavija, Bulgā-lija,
Albānija un Grieķija — savu
jabas bagātību un, kas sevišķi sva-tigĻ
savu dztvā spēka rezervju dēļ
veido atslēgas pozīciju un tādēļ uz-dtatāņias
par Plnno m(ķķi jebkuras
kontli^ntālās okupācijas! ietvaros.
Gluži pareizi Jordans piebilst, ka
nav nekādu pazemju, kas liecinā­ti,
ka biltu noslēdzies tādu dlHtā-tomsfirRliats,
k^s grib pārvērstBlro,
pil i^tlSlo joslu par cīņu lauku
givl pdlolumā uz pasaules vam. Sis
i^imlgaif apgabals starp Ŗaltijas
un Mrtno lūru pamazām top par
jluna kara estrādi, Tur sākuiiies dit
^ Vfdijle pasaules kari^ Ja rodas
jumi konflikta un tai izplešas pla-jMi
tiid turpat var aāktles arī tre- m
levlrflm pelnī P. Jordāna projekts
nodtbinīit Eiropā sešas reģionālas
valstu federācijas un nevis kopēju
jtotfu. Savu projektu vli;iā pamato ar
Bbopas valstu vēsturiskām tradid-jteif
valodu atšķirībām, bet galveno­kārt
šo valstu nevienlīdzīgajiem ap-n
^ ^ , jo neviena tauta labprāt ne-dmavija,
5. Latiņu ilnija, kur ieklau-r
f l u ^ ^ ^ ^ » Spānija un Portugāle,
Lielbritānijas federidja ar Fran-ciju,
Beļģiju un Holandi.
Bet notikumu norise pierīdījusi,
ka Eiropā nav pavērušās iespējas
reāli^Lēt šādu sagrup<ēšanos un ja pēc
otrā pasaules kara kāda pārgrupē­šanas
notikusi, tad tā nav veidoju­sies
reģionālā, bet ņan Ideoloģiskā
plāksnē.
Ir interesanti tuvāk pakavēUes pie
tas P. Jordana grāmatas daļas, kur
aplūkota Latvija un Igaunija (Uetu-vas
problēmas izUīrzātas kopā ar
Poliju). Autors konsitatē, ka Latvijai
un Igaunijai ir trīs iespējas; 1. pie­vienoties
Somijai Skandināvijas ūni­jas
ietvaros, 2. pievienoties Eiropas
centrālajai ūnijai, 3. pievienoties Pa­domju
savienībai. Ceturto iespēju;
turpināt neatkarīgu un izolētu eksi­stenci
P. Jordans neuzskata par ti­camu,
jo tāda tā kā tā nevarot pa­stāvēt
ilgāku laiku.
Iztirzājot pieminēiāa trīs iespējas,
grāmatas autors atzīst, ka pirmā ie­spēja
esot gan patīkamāka, bet vēl
neesot zināms, vai lādu apvienoša­nos
gribēs Skandināvijas valstis. Ap­lūkojot
otro iespēju, viņš norāda, ka
centrālā ūnija varot pastāvēt arī bez
Baltijas valstīm, bet tā noteikti ne­atstumtu
Baltijas valstis, ja tās vē­lētos
Pievienoties centrālajai ūnijai.
Par trešo iespēju P. Jordans raksta,
ka „esot pamats paņemt, ka Pa­domju
savienība nenoraidītu Igauni­jas
un Latvijas vHiēšanos tai pie­vienoties,
kā to. varbilt, darītu Skan-dināvija,*^
(To tiešām var art ticēt, jo
Padomju savienība okupējusi Balti­jas
valstis ar varu.)
Kādu iespēju izvēlētos Latvija un
Igaunija, to grlņiatasi autors nepasa­ka,
„Sls jautājuma nav politiski vai
saimnieciski sevišķi nozīmīgs, jo
abas zemes }r mazas un tām nav se­višķu
bagātību. Igaunija un Latvija
eava nelielā iedzīvotāju skaita dēj
nespēj savas tiesībsis aizsargāt ar
ieroču spēku. Bet šis problēmas no-zlnie
pieaug dažādu blakus apstākļu
dēļ. Abās zeniēs dzīvo civilizētas tau­tas,
viņu panākumi runā tām paŗ
labu un tās apliecinājušas $evi par
brīvības cienīgām/*
«Bezjūtīga vienald?;Iba pret Šīm
divi mazajām un relatīvi demokrā­tiskajām
nācijām būtu trauksmes
, I n ,A i A I simptoma nākotnes Eļropai," turpina
vŅa^'laltd pārvalda kada cita ļJ«r?.ļ jm^^a^^ sevišķi jašf vienaldzība
, ^ sf^e|toS*iTdž!;t^^^ varas ;|)tW^;^
Hmivimām vim^h
milmtt m&aia
G. VAIHOVSSIB DODAS UZ
eiU PĪS mOi hAmiSHVS&A
LatvMu vieglaUēlti Anglijā sezonu
beidza 1 oktobri Tālavas rīkotajās sa­censībās
Leitonā, kuifās risinājās ari Š.
g. meistarības izdoa 30S0 m skrējiena,
vesera zneSanā un piecdņd, jo SU dis­ciplīnas
laika un ierīču trOkuma dēl
notika meistarsadktSs LonUonA. Nestar*
tējot Pukstam, labilto resuitlltu samie-
(Ua G. iVainovskis. aizmetot veseri 43.W
m tālu, Šķiet ka Sis bija viņa pē<ISiais
starts Anglijā pirms došanās uz CIU,
^urp viņu aicina Edgars Ļaipenie^
3000 m skrējienā viegU uzvarēja H.
B^ekstlņS. pārspējot abus konkurentus
Mundeciemu un Steinbergu, kas sākuSi
skriet tikai šajā rudeni. Pārāk straujais
sākuma temps un pielijufiais ceļš nelāva
Riektiņ^m veikt distanci labāk par 10
min. Anglijas latvieāu labāko sasniegu­mu
ISOO m reāiueja V. Kornejevs, vei­cot
distanci 4:33,4 m. bet uzvaru piec­eltā
un sporta pārvaldes ce^ojoSo kaufu
izcīnīja V. Priede.
Teebiilskle reiultāUs 200 m 1. F^dme-niš
24,3 sek„ 2. ^rencltis 3S»0. 3. Priede
29,1^ ISOO m 1. Komejevs 4:33,4 min., 1
Salnajs 4:50.7, 3. Brencitls 5:05.0; 3000 m
1. Riekstiņā 10:04.0 min., s, Mundeclems
10:»,3, 8. Steinbergs 11:01,1; tāUēkfi. l .
Mackars 6.21 m, 1 Priede 5.58, 8. Miķel-sons
9.93; lodē 1. Priede U,78 m. Laudo*
belis 11.69,13. MtsHa 11,08; diskā 1. Priede
38,68 m, 2. Bergvalds 37,57, 3. Vainovskls
3S,69; veseri 1. Vainovskls 48,19 m, Nika-zis
32.77, Zaķis 27.89; āķēpā l . BaltvUks
81.38 m. Miķelsons 48.88, 8. Brendtis
48.94; plecciņā 1. Priede 8911 p. (200 m —
85.1, disks 38.89, tāUekā. 5.^, ftķēps 48.^.
1900 - 9:88,4), i . Brendtis 8820. 8. Mi­ķelsons
8311 p. A. Z*
ZEME. KUR DARBA 1
SKAISTAI
T E ^ J L E LATVIJAI NO ŅVJORKAS
Jā, Amerikā viss iespējams... Ne- | niju. Nav šaubu, ka ari balsi n\ē-
I W0b0wdu
Latviešu soļotāji, kas palikuši damte^
nā, saka nopietnu virdu soļošanas spor*
ta sasniegumos. A. Llepaskalns nupat
sasniedzis jaunu pasaules rekordu 80 km
soloSanā, veicot distanci 2:28:32,4 stun­dās.
80 km soloSanā pasfiules rekords
savā lailcā piederēja J. Daltņam. Tajās
pašās sacīkstēs krievs I. Popkovs reali­zēja
jaunu Padomju 8avlenn)as labāko
laiku 20 km soļc^anā — 1:35:06,8 st.
Prof. Dr. Dimu apmeklējumam ielū­gusi
indieSu sporta skola Abraoti.
Earlu Vaculeku. Vācijas slidsķrielaņas
meistaru 1989./41. g., kas startēja ari Ei­ropas
meistarsacīkstēs RIgā, par treneri
izraudzījusi zviedru ātrslidotāju izlase.
Profesionālu rindās pārgājis art viois
no Izdiākajiem ASV tenisistiem Franks
Pārķers. AmerikJiņu menedžers Bobljs
Rlgs grib sarikot m ASV pilsētās 6 mē­nešu
turneju, kurā piedalītos viņa 8
profesionālie ,.dūži** — Džeķs Kremers,
Panēo Oonzaless un Franks Pārķers^
Sajā turnejā Pārķers nedēļā saņemtu
500 dolāru.
lfi(|i^,^lņS ^2nIg^. pamatoti mp-^
gahro; ar!, f» k^fga»^ Eiropas
jlf liVridoSana ir pārāk grūta pasā­ktu
»». Pēc Jordana priekšlikuma jā-iffildo
lādas sešas valstu gmpast
1. Krievija, kas Jau eksistē kā fede-rtefļa
(kaut gan tikai kā šķietama
le^ācļja), 2. Eiropas centrālā
MJa, ko veidotu vienpadsmit valstu
gnīpa starp Vāciju un KrieviJ\i, 3.
Vfl^ja kā federatīva valsts, 4. Skan-lllllIļlIlllllllllllUlllllllMlllllllllllllilIBi
INCOPGRE ierosina
dibināt IRO vietā
jn^nu bēgļu aprūpes
organizāciju
SteTPtautlskās polītiiJko bēgļu
cenWlā5 komitejas (INCOPORE)
8WI, kurā LCK pārstāvēja vice-
Pri^Ssēdls V . Lambergs, izstrādāja
un pieņēma plašu iesniegumu IRO
ģenerālpadomel Zenēvā. Memoran­di
noradīts uz visām tām problē­mām
un neskaidrībām, kādas paliks
pēc IRO darbības izbeigšanas 1950.
8. l jiilijā,
OICOPŌRE, kas reprezentē l a tau­tu
DP centrālās komitejas, memo­randā
Iftdz pēc IRO likvidācijas ne­atstāt
Vācijā nevienu DP, bet izvie­tot
citās zemēs, kas panākams, ja
vaWlbas atceļ vecuma ierobežoju­mus
emigrācijas likumos; padom-dojaņas
komisiju darbā visos stri­ķus
gctdijumos uzklausīt attiecīgās
nacionālās komitejas atsauksmi un
padomu; IRO darbības unl uzdevu­mu
sekmēšanai iecelt IRO galvena­jā
mītnē Zenēvā pa vienam bēgļu
. OTganizācijasl pārstāvim izvietoS-a-lias,
aprūpes, grūti izvietojamo un
tiesiskās un politiskās 8li7.sard7.1bas
jautājumos; radīt sadarbībā ar na­cionālām
komitejām sevišķus orga-kas
pēc IRO likvidācijas kār-lQtu
vēl atlikušas problēmas; papla­šināt
bēgļu nacionālo komiteju sa­karnieku
pienākumus pie IKO joslu
galvenajām mītnēm.
Tāl^ memorandā izteikta patei­cība
Kristīgajām valstīm, kas nodi­bināja
IRO un dod līdzekļus bēgļu
aprūpei un aizsardzībai un, beidzot,
l^gts visas IRO uzturētājas valstis
apsvērt jautājumu par jaunas bēgļu
aprūpes organizācijas radīšanu, kā
.ar! sakarā ar RietumvāciJas repub­likas
nodibināšanos, panākt konven­ciju
starp IRO un jaunās valsts val­dību,
kas regulētu bēgļu tiesisko un
politisko aizsardzību Vācijā. (in)
cipa atzīšanai, kas noteic kādas tāu-tas
sadzīves tiesības."
Tādēļ autors atzīst,, ka šīm nāci­jām
pašām jālemj pjir savu likteni
tautas nobalsošanas ceļā, pie kam
ievērojami šādi noteikumi: 1. Tau­tas
nobalsošanas territorija jāpa­kļauj
kādas neitrālas varas iespai­dīgai
kontrolei jau vairākus mēne­šus
pirms nobalsošanas. Sai kontro­lei
jābūt tik stiprai, lai to respektē­tu.
2. Territorijal Jābūt pilnīgi brī­vai
no jebkādām tās varas kara­spēka
vienībām un policijas (publi­skas
vai slepenas), kas ieinteresēta
vēlēšanu iznākumā. 3. Nobalsošanai
jāhūt stingri aizklātai un vēlēšanu
iecirkņiem jāatrodas neitrālu spēku
apsardzībā. 4.' Stingri jāraugās, lai
novērstu visāda veida iebaidīšanu,
sevišķi attieksmē uz balsotāju dzī­vību
un mantu. 5. Vēlēšanās var
piedalīties tikai personas, kas dzi­mušas
ŠIS zemes territorija, ieskai­tot
ari tos, kas emigirejuši, bet vē­las
atgriezties dzimtenē. Jaunnome-tinātajiem
nav balstieslbu, 6. Presei
un propagandai jābūt starptautiski
kontrolēt£ļl, lai izvairītos no uzpirk­šanas
un korupcijas mēģinājumiem.
Balti as problēmas iztirzājuma bei­gās
P. Jordans rakstfli: „Sādi nosa­cījumi
būtu jāiedzīvina Baltijas val­stis.
Demokrātija nedrīkstētu atteik­ties
no šo principu realizēšanas, jo
tikai šādā ceļā tā var turpināt savu
ekksistencl." H. T. K.
Oktobri iRO flote
pārvedis caurmēra
pa 1000 DP dienā
Vai Kapeelefis un VBi^e»
mmi&lmm
1. oktobri RIetumvācijā izbeidzas tre­niņš
ledushokeja spēlētāju pārejai no
Vienas vienības uz o ^ , un vācu sporta
žurnālisti jau sākuāi-kalkulēt- katras
vienfbaav lu^edzee nakamā^-^aeioGm md'
^t^W^Ļ ^,.%mm prese.,s^vj|W azcal
Preussen Krefeld izredzes, atzīmējot, ka
tā sevišķu pastiprinājumu ieguvusi ar
izcilo valstsvienības spēlētāju Herbertu
Slbukatu, kas pārnācis no Nauheimas.
Nosaucot Krefeldas nākamās sezonas
ledushokeja vienības sastāvu, angļu" jos^i
1as lielākais laikraksts DIe Welt iBcllā
Vletļā min latviešus Rūdolfu Veidl, un
„latvlesu brlnumsplētāju" Ēriku Ko«.
ņecki. Dle Welt domā, ka krefeldie-
Siem Ijr lielākās izredzes nākamajā se­zonā
IzcTntt Vāclj^ nielstartltulu, kaut
gan savus spēkus pastiprinājusi ari pag.
sezonas uzvarētāja Flsenes vienība, (b)
skumstiet, ja pasaulei nepatīk jūsu
ārējais izskats, ja jūs nepieņem
darbā tāpēc, ka esat nemoderna, ne­glīta
vai par tuklu* Ņujorkā Ir kos­mētikas
skolas, kas a nedēļās, mā­coties
3 stundas dienā, jūs pārvei­dos
no pelnrušķītes par princesi, ja
vien princese pēc jūsu domām skai­stāka
par pelnrušķīti. Kāda no Ņu­jorkas
skaistumkopšanas skolām ar
pasaules slavu līdz šim pārveidojusi
jau vairāk nekā trešdaļu miljona
sieviešu par „glamour girl" tipu,
kas Amoilkā tik iecienīts. Ja Eiro*
pa ^aistuma kopšana ir katras sie­vietes
privāta lieta, tad šeit, Savior
notajās valstis, tas ir jautājumi, no
kā atkarīga katras darba sievietes
nākotne. Nenuiāsim par laukiem un
mazākām pilsētām, bet Ņujorkā
velti cerēt atrast darbu sievietei ar
nekoptu un nolaidīgu ārieni.
Nav tai^Iba, ka nevar pārveidot
to, ko daba radījusi. Skaistums taCu
nav vienīgi klasiskās līnijās. Skaista
var būt ikkatra sieviete, ja vien vi­ņa
to prot. Kosmētikas skolas tad
nu māca, kfi izcelt dabas dotās skai­stās
līnijas un maskēt neglītās. Mā­cības
sākas ar pamatīgu jūsu perso­nības
anallid. Pati skolas direktrise
jūs aplūko ar kritisku skatu no gal­vas
līdz kājām. ,JPar tuklu, pro»
tams... Svars jāsamazina par 20, 30
mārciņā vai vairāk.., Seja nemāku^
līgi kopta... Neglīts dubultzods, ne­veikla
gaita, trūkst pašapziņas.. Ne­mīlīga
balss..." Visus šos diskrētos
jautājumus mierīgi pārrunā ar di*
rektrisl personīgi. Viņa red?j ne ti­kai,
k a Jūs izskatāties pašlaik, bet
ar! kāda Jūs varētu izskatīties, Viņa
nosprauž progranunu, kas un kā
Jādara Jums, tieši jums personīgi, lai
pārveidotos.
Skolnieku skaits klasē aprobežots
līdz 20 personām, lai labāk varētu
iztirzāt ikkuras individuālās problē­mas.
Pirms iestāšanās ārsts pārbau­di^
Jūsu veselību, un ārsta uzraudzī­bā
izstrādā ar! diētas un vingroSa*-
nas programmu, kas atbilst tieši Jū­su
vajadzībām. Iestājoties skQlā vn
ari to beidzot, Jūs nofotografē, lai
parādītu lielo starpību un 6 nedēļu
laikā notikušo pārveidību.
Skolas princips ir veselība un
skaistums. Jūs svef katru dienu un
mēri katru nedēļu. Jums māca, kā
skaisti strādāt, kā strādāt, lai ne*
j nogurtu, kā5'*seloti*-ķā telķ *
' mest, Sēdēt, -^āt^, rt61iWe^." Māc»
' ari dejot. 'Sporta zālēs Jums Jāno­darbojas
ar vingrošanu. Bez šaubām,
lielu vērību velti tieši sejas un ķer­meņa
kosmētikai. Tāpat svarīgi ir
ari atrast matu sakārtojumu, kas
būtu Jums visvairāk piemērots. Se­višķus
skaistuma kopšanas paņēmie­nus
Ueto, kamēr Jūs šūpojaties spe­ciālās
šūpolēs, vienādā ritmā ar
sirds pukstiem. Skolā māca ari, kā
un ko ēst, lai saglabātu slaido II-ģina
pārveidot, ja la ir ncmUiga un
skarba. Jums liek ierunāt skaņu
platē, pēc tam notiek rūpīgas balss
studijas. Bez tam skolā māca ģērb­šanās
„mākslu".
Sieviete, kas iestājusies ."^kolā ne­glīta
un nemoderna, pēc 6 led'Sļām
to atstāj pārveidota „lidz nepazīša­nai".
Tā amerikāņu „business |irl"
la^ž sev ceļu uz labāku karjeru.
M, V.
„Pltern, nU paspēlliimles mam»
ma un papur*
.,Nē, m&miņa iaēu ie|ea, mlf
nedrlkatftro ķUdogcsŗ
Daži praktiski padomi
sievietēm
Lai pēo sīpolu, loku vāl ķiploku tīrī­šanas
atbrīvotos no nepaUkamās sma­kas,
rokas pamatīgi jānoberž ar rupju
sāU un pēc tam jānoskalo remdeni
Odenl. Vēl iedarbīgāks ir sālmi«k»
ūdens. Pēc Uvju tirifianas ieteicams
rokas nomazgāt ūdeni, kam piejaukta
karote ūdeņra&a pārskābes.
Pārāk sausai sejas ādai der uztriept
olu, kas saputota ar nedauds ellas. Utv
su atstāj uz sejas 4S minūtes, tad no­mazgā
seju karstā un pēc tam auksti
ūdenļ. 80 metodi «de r lad tad atkārtol.
aasvfduāu un noguruSu sejas tdu var
atsvaidUnāt )otl labi, uzkiljot uz ie­priekš
rūpīgi noUritās sejas svaigi ne-vārftā
pienā samērcētu drānu, psturol
laiciņu un tad nomazgāt seju auksti
Odenl. Sejas ādas otsvaidzināSanal ari
noder svaigs lietus Ūdens, ķo viegli 1^
masē Idā un ļauj tam ie2ūt Augfu lai*
ki loU labus panākumus dod sejas no»
ziefianGi ar izspiesto augļu sulu vai visas
sejas noklāftana ar plānām aug]u Iķēll-tēm.
Ieteicamākie ir citroni, orantaa,
tāpat svaigi gurķi un burkāni, bet no»
der ari c i t i augļi un saknes,
Jā, plemērfuņi dodoU^ tiesībās, gvib»^
lepoties ar seVlSkl stingru un maigu
jas^du, saputojiet olas baltumu"^ w
drusku citrona sulas MO Putas u^kļljlel
leprlekfi notlritajal sejai un kaklam.
Kamēr fil sejas maska Iedarbojas, UZlie*
ciet uz alzvērūem acu plakstiņiem va^
tes vlāķus, kas samērcēti stipri ^Iļtā ku«
melWu tējā; pēc kompreses atdziSanas
to atkrtojlet kādas 10 minūtes Ilgt. Pa
to laiku jutlsat. ka jOsu f»ejas un kaklu
āda sāk kņudēt un viegli sastleptlef,
Tad putas ar aukstu Odenl jānomazgi,
Ada bOs k l u v j B l Rtinf?ra un maiga, aoia
spodras un svaigas, fio paņēmienu gan
nedrikst lietot lalež^k nekft augstākais
reizi nedēlā ^
MOsu mīļais £ku pārvaldes darbinieks
Augusts Miliņs
dzlm lOR g. n. sept.. traģiskā nāvē iķlrās no mums 1949: g.
11, oktobri. Apbedīts 1049. g. 13. okt. vircburgas Mocarta kapos.
Viņu mīlā piemiņā paturēs
Es sapni par dzimteni
pagalvi Ukāu. INrcburgas Centrālās nometnes
administrfietja,
Mūsa mīļotais virs un tēvs
AriursSils
dzim. 1089, g. 26. jūnijā, miris pēc 5 mēn. ilgas grūtas slimības
Minchenē S. g, 8. oktobri. Apbedīts S, g. l l . oktobri Minchenē,
Dziļās sērās
fileva Mineheni, dēls pelbacbā, meitas
Polijā tm Amerikā
Mi
Pēc grOtfim cleSanim Liekas slimnīcā 1949. g. 98. sep. mlria
mOsu trimdas pelu līdzgaitnieks
Pēteris Breikss
diim. 187?. g, 18, apr. Vecpiebalgā. Apbedīts Ubekas Forwerka
kapos 1949. g. 4, oktobri.
viņu mlļS piemiņā paturēs
Ķnes latvieSa saime.
PATEICĪBA
IRO flote oktobrī caiurmērā katru
dienu pārvedīs 1000 DP uz jaunām
dzīves vietām, ziņo IRO Zenēvas
štāba informācijas biļetens. Sāja
mēnesī paredzēti pavisam 28 kuģu
braucieni ar caurmērā drusku vai­rāk
par 1000 bēgļiem katrā brau­cienā.
Uz ASV oktobrī doides 14 kuģi,
kas spēj paņemt līdz 16.263 DP, 13
dosies ceļā no Bremerhavenas, bet
viens no Neapoles, kas vedīs uz ASV
pirmos DP izceļotājus no Itālijas.
Uz Austrāliju oktobrī no Itālijas
dosies 9 kuģi ar 258 piiisaitieriem. Uz
Kanādu divi kuģi no Vācijas ar ko­pā
2035 pasažieriem, b€t uz Dienvid­amerikas
zemēm 3 IRO kuģi. Viens
no tiem vedīs 169 bēgļus no Sama-
.ras un Filipīnu salām Tālajos aust­rumos.
Izsaku vissirsnīgāko pateicību par pa­rādīto
lldzjOtlbu un atbalstu mana mīļā
vira
MATĪSA ĶERIS.KAIlXONA
nāves gadījumā IBO Area t. centrālās
noUktavas 8upply Offlcer A. Wle8man'a
kungam un darba biedriem, kā ari pā­rējiem
pavadītājiem. (427)
Dziļi apbēdinātā sie^a
Iznākusi E. Tomasa
EIROPAS
ĢEOGRĀFIJA,
Ulustrēta DM 4.50
Dziļlejas Poētika . » . DM 8.—
Gaides un Endzlņa
Tēvu valodas miciiba DM S.—
Maza^ katķisms . . . DM I.--*
B. ĶīPLOSiS,
(2la) Augustdorf b. Detmold.
A. SēIgemnieka apgādā,
(84^ GeesUiacht/Elbe, Lettenlager
tikko iznācis
SIENAS KALENDĀRS
1950. gadam
divkrāsainā iespiedumā uz krita papīra
ar dzimtenes skatu lUustrficlJām. Maksā
DM l.~. Pasūtinot pēcmaksā līdz 59
eks., aprēk. proc. rabatu, bet virs
89 eks. 25 proc. rabats.
Krājumā skolām
labas kvalitātes uzdevuma on Šķērs­līniju
burtnīcas (423)
tAVlSKAS BALSS ILGOJAS
DVĒSELEI
Mīļās latvietes, sve$5s Austrālijas
malā gaidām Iatvic5u mellenes kopīgai
drīvei un ģimenes laimei. Rakstiet ar
foto. Atbilde katrai slr<Js — vienai.
Ačuks, n g. V., Pl^ks, 29 g. V. un Rl-čuks,
29 g. V. UUiana, c'o S. A, R.
Railways, Binnum, S. A. Australla.
(431)
PABALSTIET INVALIDUS
UN BĀREŅUS.
pasOtinot frāmatas
DAUGAVAS VANAGU
GRĀMATNĪCA,
U l m Borike-Kaierne <l4a).
Pieprasiet Jauno katalogu.
(417)
Latvteiu mākslas propagan
dēSanal mekičju
O. B r a n t a grāmatu
Ot. SIs av. kant. ar Nr. 439,
(439)
IRO STARPTAUTISKAIS MEKLĒ-
SAdJAS DIENESTS, AROLSENA,
MEKLĒ:
Leo E d e l m a n l , dzim. im. g, Daii-gavpllf,
dziv Liepāja. pCd. z, ik\. ģ.;
Rachill E d e 1 m^a n 1, dzim. 1U31. g. Lat*
Vijā. dziv. LicpājA, pēd. z. 1941. g.; Kārli'
E r m a n i , Uz. 11^25. g. 39. 8. Talsu apr.,
1944. g. augustā deportC'ts uz Vāciju, bi­jis
Dachavā, ped. z. no Hcrsbrukas;
Aleksandru F e i d h U nu, dz. 1938. g.
28. 8. Rīga, 1944. g. 23. 4. deportC'tB ne­zināmā
virziena; Reinholdu G a i l ī t i,
dz. 1921. g. Valmieras apr.. dzīv. Val­mierā
deportfets uz Vāciju; Voldemāru
G r l n v a l d u . dz. 1924, u. 1 9 . Latvijā,
d z i v . Latvijā blJiH ho.spiiāll Veldenā pl6
Vērtas czeia, IIHD. v .'«Prill evakuēta no­zināmā
vjr7iona; Valfririu G r o 11 r? u,
dz. Rīga, dziv. Mo?.a parr.a, Pavu Icia iO,
ped, z. no Onezcncs; L i d i j u G u a e v u,
apm. 34 g. v.. d/Jv. Rij/a. pL-d. z. no
Veinbolas, Drezdcnen apr ; Irmu Ķ c r 1,
dz. 1922. Ķ. f5. 11 r.ifpājā, no K.Sdns sle-vi*!
ftu Bllmnica» Ktni>/<(i)«r;;a evaku6ta
uz Greifsvaldl Pomcrdnij.i, in.6. L. 19i8.
20. 4.; Frini K i v l l u vai Hoklvllu
vai Klvell, dz. Mepājli. .dziv. LIepAja,
pedz. 1940. g. (433)
93
LatvieSu jūcnUks CUvalds EgUtls
mokle Bi^vu VKKO.NfKL' FGF.lTr, fizlm.
Dunski (pēri. adrcrc JVi.l. v.. pava-snri
— nī','d. M'f!t.i<:k'i 1-5) un
māsu MAUrrr B O D J . d/irn FgIftI (pēd.
7in, adrese 19*3. yr;fiarō — Hrrlin. Gan-r!
yRtr. 9), Ludz rakMU 2.U. Osvalds Eg-litis.
M S ,.Mr-rf r'ior". Arnr-rlcan Ovcr-sc'is
Ch- r r t e r i n ^ <"^rp. P/j Broad fttr.,
Ncw Yo.-k 4, N . Y . , U S A . (432)
i
'i
• i i
i, i
i
i
«
l
*
4tr;
i • i '
r'
• *•