Bavarijas Latviesu vestnesis, March 11, 1950

              B
Lai
Plaudis
viedokli
tikās ji
ptClibt
mSr
pielaiiUi
ritem.
liatu
tad
tittK.
Man
Bekai
vabu.
iimUt
litm
laukt
Kai
imaat
JuinB
Pitlji
matdtt<
iUttut
CMI
niv
«r lail
ņim li
kuļu I
to Mdi
aumfi
•nsļu
t&9 tu
iiair #
labf
dilenf
Pt
ki
U
muii»
ka
tēi*
teu(
vil
l!
It
r.v
ii -"v-
L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 11. martā.
Darliecinata; •.
e|8 cer lidz gada beigām izvietot visus
emigrācijai derīgos DP
" (Turpliiājum» no 1 ipp.j.
kad tas liti butu gaidāms, un tāpat
nav iespējams pateikt ko tuvāku par
Hkuma galigo redakciju.
IRO ievadījusi svarīgu pārkārto­jumu
savu transitnometņu darbā,
kas sevišķi interesēs uz Austrāliju
braucošos DP. Pakāpeniski uzsākts
likvidēt līdzšinējās transitnometnes
ItaUja^ un jali no 1. aprīļa visi Aus-triHjaš
transporti aties no Brēmer-
UD ap^pie^to
aizstāvis...
. (Turpinājums no L Ipp.).
Seit B^Mkta XV uzdevumā jau­nais^
nuņcijs E. PačeDi darīja visu
iespe|amo, lat rastu mieru un sa­prašanos
starp karotājām liel-
J^fitfm. Miera sarunu priekšlikumi
Vācijas ķeizaram Vilhelmam II bija
labi domāti un ievadīti, bet, to ne­sekmībā
vainojami tumšie spēki,
kas ietekmēja.apvienotās lielvalstis
tai naidīgi noskaņoja pret Svēto
BMslu.
* Vatikāns ir uzticīgs savam aicina-
Jtlman^ tas vienmēr nes mieru un
i^alānSs labas gribas cil-ifSi^
mL Ko sākta gala to darīja arī
WJa XIIf 1939. g. viņS sauca valsts-
Vlhjf ui apdoma un domstarpību
adkfirtoSanu miera ceļā, ar to gri-
Wda«Mi novērsi draudošā kara bries­mas
visai civīllzētai pasaulei. „Miers
vfegll i w ižjt*t, bet grfitt to — at-gtft'Vtdsā
pasaulē skanēja Pāvesta
balsij m valstsvīri tai neklausīja.
TS :^iepild!Jās Plja XII paredzētais
ĶSŗa posts un bezizejas stāvoklis,
hāfenas. Emigrantiem uz šo kcmti-nentu
ierikos vairākas speciālas pul­cēšanās
nometnes Brēmenes tuvumā.
Jautāts par sagaidāmām emigrāci­jas
iespējām uz Jaunzēlandi, publis­kās
informācijas nozares vadītājs
apstiprināja zināmo faktu par 1000
DP uzņemšanu Jaunzēlandē šajā
gadā, kā arī par jau emigrējuiSo DP
iegūto tiesību izsaukt no Vācijas sa­vus
piederīgos Vēl tomēr nav pU-nīgi^
noskaidrots, kādas ieceļotāju
kategorijas Jaunzēlande vēlēsies uz­ņemt.
Mr. Reiners pastāstīja arī tiivāk
par neredzīgo DP un viņu piederīgo
izvietošanas norisi uz Norvēģiju. Pēc
pirmās grupas transporta, par ko
presē jau ziņots, nākošā neredzīgo
DP grupa (26 personas) izlidos no
Minchenes uz Norvēģiju 13. martā,
pēc kam 10 dienu laikā sekos jauns
transports. Zviedrijas komisija tbc
slimo DP izvēlei Vācijā vēl pagai­dām
nav ieradusies. Par tās ieraša­nos
būs iepriekšējs paziņojums
presē.
Dzīvas pārrunas preses konferencē
radīja sāpīgais un vēl arvien pilnīgi
neatrisinātais jautājums par Vācijā
paliekošo DP tiesisko stāvokli un
darba sagādes izredzēm. Sarunās,
kas šai jautājumā jau k<^ ilgāka
laika notiek starp IRO, okupācijas
varas pārstāvjiem un vācu iestādēm,
no IRO puses konsekventi uzsvērta
prasība, ka minētā DP kategorija
pilnīgi pielīdzināma vācu iedzīvotā­jiem
attiecībā uz darlfu, pārtiku,
dzīvokļiem, sožiālieni pabalstiem un
ārstniecisko palīdzību. Augsto ko­misāru
viedoklis šais jautājumos ir
sim^roccntigi analc^sks IRO uz­skatiem.
Sagaidāms, ka Vācijā pa­licēju
stāvokBs galīgā veidā būs fik­sēts
nākošo 6 nedēļu laikā.
Vairāki žuniālisti norādīja, ka mi­nētās
DP g n ^ stāvokli ar vispā-nga
veida deklarācijām v i ^ nodro­šināt
nebūs iespējams. Jau tagad
pieredze rāda, ka vācu iestādes un
uanēmumi, pieņemot jaunus darbi­niekus,
DP gandrīz pilnīgi ignorē.
„Vai problēmu nevarētu atrisināt
tādā veidā, ka IRO izĶiiegtu aizde­vumus
zināmām DP grupām pat­stāvīgu
uzņēmumu tizsākšanai, pie­mēram,
tautiskās mātalas un daiļ-amataiecības
pridcšmetu ražošanai,
^iestuvju ierīkošanai un tn^Ji?" So
ierosinājumu IRO preses š^s no­vērtēja
ļoti sk^tiski, norādot, ka DP
dibinātajiem uzņēmumiem būtu ļoti
grūti un pat neiespējami iztmrēt kcm-kurences
dņu ar vāciešiem. Nebūtu
ail ieteicams ar ameril^ņu kapitālu
dibināt jaunus uzņēmumus speciāli
DP nodarbināšanai, jo sabiedroto po­litika
Vācijā dabīgi cenšas vispirms
nostiprināt pašu vācu saimniedbu.
Turpretim varētu gan būt runa par
intensīvāku DP iesaistīšanu to jau
tagad pastāvošo uzņēmumu darbā,
kiqi daļēji darbojas ar ārzemju ka-?»
pitālu..
Preses konferences nobeigumā pa-sdņoja,
ka tagad iekārtoti regulāri
IRO radio raidījumi par aktuāliem
DP dzīves jautājumiem. Minchenes
raidītājs IRO informāciju turpmāk
sniegs katru trešdienu pL 19,40,
Stutgartes — katru piektdienu pl.
14,30 un Frankfurtes — katru sest­dienu
pl. 10,15.
Mūsu organizāciju jautājums
vārdos nav iespējams novēr­tēt
Pāvesta Pijā Xn darbības no-alffclHVtenpadsmit
gadu gājumā, To-
«ifr viena lieta ir skaidra, ka vēstu-
I* viņ^^ pie gaišākiem un
Helākiēm gariem divdesmitā gadu
dmtā; jo visi rfedz im atzīst, ka
SVētiis Tēvs ar visu sirdi kalpo
Dievam un cilvēku sabiedrībai tais­nība
», patiesības un mīlestības garā.
VF^S pēc iespējas dod atbalstu vi­esiem
un aizstāv mazo tau­tu
llesfbas uz brīvu un neatkarīgu
d|īyi. Mazo tautu balss dzirdama
visS* pasaulē no Vatikāna radio zi­ņojumiem,
un neaizriilrstaml paliks
Plja Xn vārdi; kuros izteiktas ma-aK>
tautu tiesības Ziemsvētku vēstī­jumā
1989. gada 24. decembrī.
^ Kā pats Pljs XII skatās uz sa­viem
uzdevumiem, tas zīmīgi iz­teikts
viņa runā 1949, gada 20 feb-
' i ^ r l : ^,Pat savā cilvēcīgā vājumā
Pāvests riav uzvarams. Viņš ir ne­lokāms
patiesības un taisnības aiz­stāvis,
baznīcas yienības pamatii-klimu
sludinātājs, viņa balss nosoda
bezdievības maldus, māņticību un
netaiaailbu, un ia^lata žēlsirdības
darbus un tikumus.*'
•Tanī pašā laikā vēl stiprākus vār­dus;
mēs dzirdam Pāvesta Rja Xn
uzrunā 7000 stt^dehtu pulkam Romā:
„Pat ja Roma tiktu ienaidnieku
ieņemta un Sv. Pētera baziliku sa-grātitu
līdz pamatiem, pāvestība
stāvēs līdz pasaules beigām! Kris­tīgās
Romas varenība ir daudzkārt
lielāka par Romas ķei7aru valsts
slavu: ta^ād baznīcā apvienota 400
milj. cilvēku saime kā pfrmalos
klistietības mūžos, jo Pēteris dzīvo
sivos pēcniekos — Pāvestos, kam ir
miteklis tur, kur Pēteris darbojās
uh kur atrodas viņa kaosf*
' Sie skaidrie vārdi gaiši rāda pā-vcstības
milzīgo nozīmi pasaules
tautu dzīvē un pasvītro Svētā Tēva
pārdabisko varu, kas balstās uz ne­maldīgiem
Kristus vārdiem (Mat.
16, 17—19). Tāpēc latviešu katoļi
12. marta ir vienoti lūgšanās par
s a ^ visaugstāko virsganu, un lat­vieti
tauta ar atzinību atzīmē So
goda dienu un ar dziļu pateicību
vēro Plja X n nelokāmo stālu, kas
bezbailīgos vārdos nosoda bezdievīgo
k6muni<!mu im notelVti aizstāv ao-spiesto
mnzo tautu t'psibas un arī
Latvijas tiĢ<!\bas uz brīvu un neat­karību
dzīvi!
Ausfrālvas h^zn^as
vac ziedojumus
B.r7»^'cu starptautiskā palīdzības
komiteja, kuras nodaļas darbojas ari
lielākalās Austrālijas pilsētās, nesen
publicējusi aicinājumu atcerēties
otra pasaules kara upurus — DP Vā­cijas
nometnēs.
Uzsaukumā, kas izdalīts visās
Austrālijas baznīcās, starp citu
teikts: «Eiropā šodien mājo daudz
ļmižu, kas izraidīti no savas dzim­tenes
un šķirti no ģimenēm. Par
Vidiem rūpējas vienīgi IRO. Siem
ļatfdim nolēmusi palīdzēt arī Vispa­saules
baznīcu apvienība, paUdzī-bardarbam
izpaužoties DP materiā­la^
aprūpē un izceļošanas lietu k ^
tošanā." — Daudzās Austrālijas
baznīcas jau uzsākta ziedojumu vāk­šana.
Vini labprāt vēlētos strādāt
Intervijas ar grūti izvleto;amiem
Lai uzzinātu, kādu nākotni sev ļ
saskata tie tautieši, kam slimības,
vecuma vai nepiemērotas profesijas
dēļ parastajās emigrācijas akcijās
nav izredžu izceļot, Latvijas līdz­strādnieks
intervēja vairākus latvie­šu^
Spākenbergas III nometnē. Viņi
pastāstija:
Gleznotāja Olga B a l g a i ve-
K u n c i te: Veselības stāvoklis man
neatļauj strādāt fizisku darbu, tāpēc
uz izvietošanas akcijām nav ko ce­rēt
Arī ar manu īsto darbu pašreiz
nav iespējams gandrīz nekā nopel­nīt.
Gleznošana jau vlemnēr bijusi
viena no dārgākajām mākslas no-dM'bēm.
Sagatavot un sarīkot iz­stādi,
pārdot kādu gleznu tā ta­gad
ir vesela problēma. Labprāt vē­lētos
tikt uz Franciju, ja vien būtu
kāds, kas palīdzētu turp nokļūt, jo
noteikti ceru tur atrast piemērotu
darbu. Otrā vieta, kur arī saskatu
kaut kādas izredzes, būtu ASV, bet
arī tur man nav ne radu, ne paziņu,
kas uzņemtos garantijas. Tomēr
ceru, ka mani šeit neatstās, bet at­radīsies
kāds labs cilvēks, kas «pa­raus
gaisā". Ja nu tiešām būs jāpa­liek
Vācijā, tad nāksies ķerties pie
Anša Bērziņa receptes: jārauga tikt
pie pudeļu etiķešu, konfekšu papīri­ņu,
cigarešu kārbiņu, preču zīm,*u
uc. zīmēšanas. Man ir zināšanas arī
keramikā, un tās ceru vajadzības ga­dījumā
likt lietā.
Veco ļaužu ciema iemītnieks Teo­dors
P u r i š ķ i s : Patiesībā nebūtu
daudz ko galvu lauzīt, jo jādomā, ka
ar mums, veco ļaužu māju iemītnie­kiem,
mūsu apgādniekiem padomā
kaut kas noteikts Vai nu citādi mēs
būtu novietoti savrup un vienkopus?
Tomēr nekā skaidra par savu tālāko
likteni vēl nezinām. Runā gan, ka
mūs visus pārcelšot uz Sveici vai
Portugāli, bet cik šīm runām pama­ta
— nav zināms. Dažiem gan vēl
izredzes^ ka viņus izsauks pie sevis
agrāk izceļojušie bērni vat citi tu­vinieki.
Ir starp mums arī dažs
labs, kas, par spīti gadu nastai, vēl
ir vesels un darba spēlīgs un labprāt
zibētu strādāt. Tomēr vairums ir
slimīgu un nevarīgu, un tie lielāko
tiesu domā par pārcelšanos uz Spā-kenbergu
IV-(tā šeit sauc baltiešu
kapsētu). Nekā laba neparedzam
tad. 1a mūs savā ziņā pārņems vā­cieši,
bet ar savu šīsdienas stāvokli
varam būt apmierināti. Materiālā
aprūpe pietiekama, un arī garīgā
ziņā tiklab nometnes mācītāji, kā
arī kulturālās organizācijas un p^-
rēiie tautieši mūs nav aizmirsuši.
Mums ir savs pārstāvis nometnes
padomē, kas mums liek apzināties
oar pilntiesīgiem trimdas saimes
locekļiem. Tāpat esam saņēmuši
Tautas kopības kartites. un nodevas
kartoiam katrs pēc savām iesiDēiām.
Invalids Viktors ZaimiņS- Kaut
man amputēta kāja, tomēr visi pā-rēMe
kauli veseli, un arī j?adu nav
Pārak daudz. Visiem spēkiem esmu
centies pielāgoties jaunajiem dzīves
apstākļiem, Alt-Erfrādes lauksaim­niecības
skolā pabeidzu kažokzvēru
audzināšanas kursu, iemācījos arī fo­tografēt.
Patiaban saņemu invalida
pensiju, ar kuru ģimenes uzturēša­nai
tomēr nepietiek. Kādam manam
kara biedram, kas bija līdzīgā stā­voklī,
laimējās: viņu tieši no Alt-
Erfrādes izsauca uz Kanādu kāds
kažokzvēru audzētājs. Vēl ceru, ka
arī manas zināšanas un spēki kaut
kur noderēs. Vācu saimniecībā
iesaistīties nāksies grūti, bet ja lieta
tiktāl nonāktu, tad būs jāsāk domāt
par iespējām kaut kā iekārtoties.
Ļoti grūti nāktos iztikt bez tautiešu
sabiedrības. Tālākajā emigrācijā
starp Izkaisītajiem tomēr pastāvēs
zināmas saites. Vai tādas būs iespē­jam
uzturēt Vācijā — to nav viegli
pasacīt.
Baltijas . universitātes mācības
spēks, vēsturnieks Vilis B i ļ ķ i n s:
Pinebergas dienas sdcaitītas, un par
sava darba turpināšanu Vācijā ne­var
būt nekādu ilūziju. ĻoU niecī­gam
baltiešu zinātnieku skaitam iz­devies
iesaisUties Vācijas universi­tātēs.
Tas pata sakāms arī par aiz­jūras
zemēm, lai gan baltiešiem ir
daudz ievērojamu un spējīgu zināt­nieku.
Sevišķi vājas izredzes ir hu­manitārajām
nozarēm. Nav i^pē-jams
publicēt arī zinātniskos darbus.
Daļai kollēgu, sevišķi lietuviešiem, ir
izredzes izceļot uz ASV pie tuvinie­kiem,
jaunākajiem būs iespējams,
vismaz pagaidām, iesaistities citos
darbos. Mums, vecākajiem, kam
aizjurā tuvinieku nav, ^tiiek vienīgi
veco ļaužu mītne un tās iemītnieku
liktenis, kas arī vēl nav skaidrs.
Eni« Sk«
Aicinājums izce|otā!iem
LArviETl! Uzsākot tilākfis emlgrfl-ciiaa
gaitas, oeoozQdi jauoaJĀ dzīves
vietā gvešof (aadis bet sniedz tiņatu
latvieSo kartotēlcfiiB pftr sevi ao sa­viem
plederiflem, art tiem, icai
Iebrauc vēlāk (vārds, azvirds, dzim­šanas
viela UD laiks, ondarbo&anās
tagad un Latvijā. Latvijas on taga­dējā
adrese, kad un no kurienes resp.
no kādas nometnes Ieceļojis):
ZiNOUaA " Latvian Legatlon, 87,
Eaton Plaoe, London i«
Engiand:
FRANCIJA - E. Vlgrtbs. Comffē
d* Entralde Lettoo en France. 66
rue Chachat, Paris IX-e. France:
SAV. VALSTIS - Utvian Legation,
1346, Connecticut Wai*
hington i. n. C, VSAt Latvian
Relief. Inc. sz. Liberty Str.. Stvi
York 6, N. V. USA;
EANADA - T. Briits, Conservatory
of Muslc HaUfax NS, Canadi;
AUSTRĀLIJA - AustffāUaii Latviis
Welfare 8oclety O. P. O. Boa
3471, Sidne>, N. 8. W. Australla;
ARGENTĪNA - Asociacion Letona eo
Argentina. Boedo 737 Buenos Ai­rēs,
Argentīna:
BRAZĪLIJA - Brazīlijas latvieio pa
Udzibas komiteja - 8nb-Comlte
de Soeorros as VItimas da Guerra
na Letonia, Rut Boa Vista 127-4I
S'4QI. S. Pauto. Bras
riLS ~ latvju apvienība Cilē, c/o B
Laipenieks, Correo 25, Los Leones
Chlle;
NORVĒĢIJA - Latv tenerālkonsnls
A. VāBAgs, Fr. Nanstns Plasi i n.
Oslo, Norway,
Latviešu Centrālā Komiteja
Latviešu kultūras centrs un na­cionālā
organizācija Vācijā stāv lik-tem"
ga jautājuma priekšā: kā izvei­dot
mūsu kopības darbu un organi­zāciju
jaunajos apstākļos. Organi­zācijai
bijusi izcila nozīme visos lai­kos,
kad tautai grūti briži. To pie­rādījušas
mūsu pirmās lauksaimnie­cības
biedrības un to enerģiskie dar­binieki
pag. gadsimta vidū, to pie-rādījušas
arī ārzemju latvieša bied­rības,
kad latvieši bija jāpulcina ko­pējam
idejiskam darbam.
Tagad, kad visos pasaules kcmtt-nentos
izklīst mazā latviešu bēgļu
saime, pie organizāciju jautājuma
atkal jāapstājas un jāapsv^, ko un
kā darīt Vācijā izveidota latviešu
dzīves organizācija ar LCP un LCK
bija laba, tā mums deva daudz pie­redzes,
kā jāstirādā un kā jācīnās
svešos apstākļos, svešā zemē, tūk­stošiem
kilometru tālu no savas
tautas pamatbazes. Š| organizēša­nās
pat nosprauda zināmas pamat­līnijas
turpmākam darbam. Bet viss
padarītais var sabrukt, ja tūliņ ne-ķersimies
pie padarītā nostabilizē­šanas,
piemērojoties mūsu milzīga­jai
IzkMedei.
Jāpanāk latviešu apvienošanās' v i ­sas
pasaules apmērā. Apvienc^anai
jānotiek drīzi un totāli, darba deg­punktā
stādot mūsu tautas dzīvības
un kultūras intereses un cīņu par
savas valsts atgūšanu. Jaunajos
apstākļos mūsu organizācijas nosau­kums
būtu jāmaina, un tas varētu
būt *- Vispasaules Latviešu Apvie­nība
resp. Vispasaules latviešu iiar-laments.
AtsevišJjiās zemēs būtu
Latviešu nacionālās komitejas, piem.
ASV, Kanādā, Austirālijā, Anglijā,
Zviedrijā, Vācijā uU. Pati mazākā
latviešu organ^dja būtu vietējās
latviešu biedrības, piem., Londonā,
Ņujorkā u& kur dzīvo kaut vai 15
latviešu. Sī organizēšanās tātad ir
trīspakāpeniska, un tai būtu jāap­tver
itin visi latvieši, sākot ar 18
gadu vecumu, tāpat kā valsts ap­tvēra
I ' aavus pilsoņus. Jaunatnei
būtu dta organizācija.
Vispasaules latviešu apvienības
galvoiie uzdevumi būtu:
1) visā pasaulē izklīdināto latvie­šu
apzināšana tm apvienošana uz
tautas kopības im pilsoniskiem prin­cipiem;
2) visā pasaulē esošo latviešu na­cionālā
aizsardzība un saglabāšana
latvietībai;
3) visā pasaulē esošo latviešu ide­jiskā,
morālā tm fiziskā iesaistīšanās
cīņā par savas tautas un valsts brī­vību.
Organizācijai būtii Idejiski, naci­onāli
un politiski mērķi. Vispasau­les
latviešu apvienības centrālā pa­dome
ar padomes prezidentu priekš­galā
būtu mūsu augstākā pārstāvī­ba.
Padomes locekļus un prezid«i-tu
vēlētu caur nacionālām komite­jām
uz 3 gadiem, un tie būtu atbil­dīgi
mūsu valsts augstākam pilnva-
^ru nesējam Londonā, kam'būtu tie-
'sības iejaukties ar izšķīrēju vārdu.
Pie Vispasaules latviešu apvienības
centrālās padomes kā izpildorgāns
pastāvētu latviešu centrālā komi­teja
(LCK).
Atsevišķo zemju l a t v i s nacionā­lās
komitejas sastādītu vietējos par­lamentus
vietējo jautājumu izlem­šanai.
Visā šai organizēšanās jau­tājumā
stingri ievērojams demokrā­tijas
princips. Vēlēšanu jautājumu
lielās izkliedes dēļ vietām varētu
nokārtot rakstveidā, kā tas līdz šim
noticis dažās vietās. Tā kā 1950.
g. rudenī beidzas LCP locekļu piln­varas,
tad jau laikus Jāķeras pie
darba.
Jaunatnes organizēšanās izveido­jama
uz Siem pašiem pamatiem: 1)
vispasaules latviešu jaunatnes ap­vienība,
2) kontinenta vai atsevišķu
zemju jaunatnes nacionālās komite­jas,
3) vietējās latviešu jaunatnes
organizācijas. Jaunatnes organizā­cijas
uzdevumi būtu apvienot visu
jaunatni, sākot jau ar bērnu dienām,
proti no 8--18 gadiem, uz latviešu
tautas un Latvijas valsts mīlestības
pamatiem. Tajā varētu ietilpināt
arī latviešu skautu, gaidu un maz­pulku
organizācijas, neskarot to au­dzināšanas
metodes.
Kad līgumu laiks būs izbeiddes,
salasies nākošā organizēšanās fāze:
pulcēties zināmos centros, dibināt
mazas kolonijas, radīt slāvus uzņē­mumus
utt Sl pulcēšanās vieta jau
iepriekš labi jāapsver, lai nevaja­dzētu
ciest nevsijaddgus zaudēju­mus.
Vispasaules apvienībai uzde­vumi
būtu ar! pētit apstākļus lat­viešu
koloniju dlbinSlanai; tad at­kal
pavērtos ceļi uz savu nacionālu
^kolu, varbūt pat nackmālu univer-
<;itāti. Pavērtoi aUul ceļi latviešu
nākslai. t^trlm, Uterfitūrai. latviešu
iziesmai un īstai rūpībai par sava
«kaitliski stipruma saglabāšanu un
9similācijas briesmu novēršanu. Sis
ceļš mums ejams, jo tikai mēs va­ram
saglabāt savu tautu trimdā.
Mums jārēķinās ar ilgstošu trimdti,
kaut gan mē« visi gaidām notiku­mus
Perējam ar vēja spārniem.
Organizāciia mums ir vajadzīga un
vienprātība arī. Mūsu iļaaudze ir
nostādīta savas ftittas satfabfitiijdfl
bmā. Tautas darbinieku mums ir
pietiekami, tādēļ arī darba panāka­miem
jābūt labākiem, mčrķtiedgi-.
k im nekā tais laikos, kad mūsu
tautas druvā strādina tikai nedaudzi
izglītoti latvieši. Arī toreiz grūtiibas
pārvarēja, un bei|$s tapa neaticarigā
Latvija,
Sis laiks prasa ātru un vienprātī­gu
rīcību c&^ par savas tautas de­vības
pasargāšanu, nacionāliem Ide­āliem
un brīvo, neatkarīgo Latvijai
val$ti!
Agr. j. min
UMOa nackmSlii padoiM IM-biitiniji
rldbai kmnitejt iHaijrK»
cinfii tauiieiui pie viliiaiitt anfeīi
lai ifidfi eeļi radītu itolMbiaĻ te
varētu nmfit vlia AngUJia MiMi
vārdfi. LNFL id^ai ir didUOilb-stāvjl,
bet Ir ari ncittedritti
skaits vi^alddgo, un ir llļtMlsi
viņu vidū jautājumu iidMIigh
spējami plaši. Pati mrigikite, l i
tas palīdz nošķirt lOmnMii no i d -
venā*
Kas tad nu ir galvenaiiT ila )Mi
tautietis noteikti jautātu, ko tid Mi
LNPL doi mūmi trimdai koplbil in
atievii^ trimdini^nint tad
dēsim paviiam vaļsirdīgi — nM no»
zinām. Bet atcerēsimies, ka IMPL
nav mē]^, bet gan laikam un ap«
stākļiem plemērotfikali lUMdii
mērķa sasniegšanai,* ir iamil
cīņai par Lat^u un dņal par afliu
stāvokli, un Jo iii ierocU būi UMk
kaldināts, jo vairākas rokai lo to»
rēs, jo lielākas izredzes mums vi­siem
kopā un katram atsevišķi.
Vai mēs uzvarēsim? Kl to M
zina. No cīņas mēs n^ad nmam
vairījušies, bet neveiksmju rnomi
arvien bijis daudz vftirāk mici
veiksn^ju. Varbūt mūsu pQ}u,dBiņa
un materiālo upuru a u ^ mņmM
mūsu bērni, bet mēs nediikitam ap-mierināties
vienīgi ar inI|o ddMRl
dziedāšanu. Mēs nedrīkstam ititit
nevienu iespēju neizmantotu, tmiš*
nu ceļu neietii, nevienu c^u sednl*
tu, jo tas būtu noziegums ki pn(t
mums pašiem, tā ari pret nākotni
Lai s&umi nekad neaijspUvuro
skatu uz galveno. Vienīgi makii-mālā
piepOle var dot makttmilui
rezultātus. Līdz ar Ifikii radlUes
jaunas prasībai un Jauni ŗimākmL
Bet ja patiaban imuni JfiiīBVil im
cīņas vadība, tad tai Jādara ar vii-
Uelāko atbildībai un pienākuma « -
jūtu un Jādara visiem. Jo dti e^
mums nemaz nav.
Zviedrijā tikko iznftkūH Litvja
encikl<^jas pirmā grāmata. Tai
ir milzu darbs, ko tur ufl^laial
prof. A. Svābe ar laviom lUMrād*
niekiem, latviešu dnitniddem, gara,
saimniedbas un sabiedrībai darbi*
ni^em ^ trijoi gaitoi 90 griaitU
vārdos un attēloi flkiit vifo, ktf tt*
tiecas uz Latviju, latvieiu tautu, til
vēsturi, gara dzīvi, Mdmniedbu, i i -
gadējo trimdu uti Un mUm dilte
tas ir ne vien pēc saviem apmiriani
bet jo īpaši pēc tās nozlnm, kidi
šim darbam ir kā latviskās dvēselei
aizsargāšanas ierocim. Latvju en­ciklopēdijā
fiksētoi faktos koncen­trētā
veidā U2 laiku laikiem dzivoi
mūsu tauta, mūsu valiti, lai to ap­ziņā,
kas viņai tuvosies, uzburtu
priekšstatu par mumi mQo zemi pia'
Baltijas jūras.
ASV Udz šim pēc DP ieceļošanai
likuma ieradušies jau pāri par 12.000
latviešu. Agrāk iurpu pitinriiukuioi
latvieiui nemās naakaitot, Jauno"
vien tā tad ir Jau vismaz 3000 ģlma-nes.
Gribētoi domāt, un aplie­cinājumi
vārdoi tam ir neapstrīdami
pamati — ka vismaz šie 12.000 lavu
mūžu vēlai nod^vot kā latvieši pat
tad, Ja tai viss būtu jāpavada ive-šumā,
un ka latvisko ceļu viņi vē­las
rādīt ari saviem bērniem. Jfa
tas tā nav, tad veltīgi runāt par
cīņu, par trimdas jēgu, tad uzvilktie
karo^ nav nekai vairāk kft paiap-mānīšanās.
Un jāpieņem ari, ka,
izšķīrušies par latvisko, ikviens gri*
bam to kopt, veicināt un largāt
Un tomēr Latvju endklopēdijUi
šī spēcīgā latviskā ce|a aizsarpl^*'
nas ieroča iznākšana, rāda art ki
dtu. Ja pēc līdz šim dzirdētiem
vārdiem varētu spriest, ka enciklo­pēdiju
kā gara bruņojumu vēlēsit
sev iegūt ikviens latvietii, ikviena
ģimenes vienība ivešumā, tad pa­tiesībā
tas tomēr ir citādi. īstenība
tūkstošu vietā rāda skopus simtus.
Tā tad, par dk varam priecātin
par Latvju enciklopēdijas iznākša­nu,
par tik pat vietā ir arī pārdo­mas
par mūsu tautiskās cīņas dek­laratīvo
un patieso gribu Bez šau­bām
lielajai starpībai, kas tā­dā
salīdzinājumā aticlājas, ir atiro-dami
iemesli, tādus varēs sameklēt
pat daudz, bet šis apstāklis starpību
pašu t o n ^ nemazina.
\1
ardg
nieki
JflUjs
Par m Sl
oktobri
vietS
nieku
priekš:
brauk
teriRa.
«ekmigi
dieŗu v.
. NodļHi:
<iom^,
par šis
Tur vi
^ ilgo
^ valod
nalas
tU8.
Siman&
pensi
JOl
Kaļ pļ(
P,»» Prielt
kur
"'Ha uz
Ari
% Sl