Bavarijas Latviesu vestnesis, March 11, 1950

              mmm:
marti. I
'^^ Āļ^^ ^
|ilniiiiiiiiii|ini|^
mi
dgarētep^a
pastiiffiii
ii, }au*
iiil^privāti, betf
p^lieiķirti^
l ^ t e n ^ vai
m
būtu vēlajņs
iešanai mu^'*^
l tautiņu.aw
B. tJdrI». Min'
TICU LATVIEŠU TAUTAS
Tdcsa«a$ Statā, Dentonā iau kopš
1^ gada dzivo grāmatveža Elm.
Smtliš^ii ģ i i ^ e , kurus mājkal-pot^
iem^^ pulkv. Maks-vels
un Viņa kundze. Latvijas pag.
g. 11 s0pt numurā parādījās rak-itiņiDiu^
piedāvājumi Teksasā,
kundze gada galvo­jumus
musu tautiešiem
purmskara vēsture, un zināju ari, ko
tie izcieta kara gados \^cilā. zināju,
kā viņi DP nometņu dzīvē bija pa-mm
uzticīgi saviem augstajiem
ideāliem. ^
No ISm apm. 250 vēstulēm, ko sa­ņēmu
kops pag. g. s^tembra, tagad
man paHkusi vaii» tikai m j i -
ņa. Palīdzēt šīm latviešu ģimenēm
ticu latviešu tautas krietnumam un
no raas sirds ceru, ka nākotne tiem
glabā tos panākumus un laimi, ko
sie drosmīgie cilvēki pelnījuši.**
Em. 8L
ar saviem kuģiem
jūs aizvedīsim atpalcaļ"
kad viļ^u zemes hm
NO KANBfiRAS
Imigrantu preMmnaš SidiMļat
Metbiimas un Kīnbrn-a» prMi
m
mmmmm. m
AMERIKĀŅU PULKVEŽA
. . . MAKSVELA KUNDZE
Ufņlniimil pairoelgsvelti}mnf:„Sfi-lli
litvlein tautai vliliib&kos novē-lQiimtui
tās panikumleita un laimei
Jfflsu vian drandsene^^^ P. W.
MaxweU«
kan radīja tautiešu vidū dzīvu at­saucību,
pamazām izvēršoties par
veselu, akciju. «Kopš tā laika uz
Dentonas apkaimi izceļojušas ļoti
daudzas latviešu ģimenes. Galvo-
)\imm sagādei radies īsts „uzņē-mums",
kura galv^ā vadītāja ir
pulkv. Ma^ela kundze, sekretāi's
un lietu sagatavotājs — E. Smilga,
bet viņa kundze Līvija Smilga —
jpP reprezentētāja sarīkojumos, klu-i>
os uti Kā visa šī akcija sākusies
Vļiinoritējusi, | ^ to pati Maksvela^
Vnd2»;mstar\^ "^^ ^ 7 .
^)mnxRm-ilr latvfeliem iepazi­nos
1946. g„.kad dzīvojām Vircbur-
~|ģU:^fi©^atgfle&anā8^^^^ tik-fldz
kongress pieņēma 1948. g. DP l i ­kumu,
varējām pārvest pastāvīgai
dzīvei uz Dentonu E. Smilgas ģime-til.
Vēlāk mums sāka rakstīt arī
eitaa latviešu ģimenes, lūdzot palī-
: d ^ ^ galvojumu sameklēšanā. Drīz
^ pamest visas citas
^^^^^^ veltīt brī­vo
laiku jaunajam pasākumam, ko
darīju ļoti labprāt. Jo biju jau iepa-ite^
es ar latvietēm kā ar strādīgu
Ufi^iaid&u tautu. īsā laikā apkaimi
plndcrēja ziņa, ka esmu saņēmusi
. Jdtt: daudz vēstuļu, kurās mani lūdz
* lamddēt galvotājus. Desmitiem
ļauiu.nSca skatīties šīs vēstules, ku-filhblja
fotografijasrddves aprak-i
f t i . ^ apliecības par rakstītā^^
ledzt un kvalifikāciju. Varēju vi­siem
sevišķi ieteikt latviešus kā cil-vācu
«, kuriem var uzticēties un ku-var
cienīt kā draugus. Man
Sjlaa paostāma latviešu tautas
MAZI FRAGMENTI NO LIELA
BRAUCIENA UZ AUSTRĀLIJU
11.500 to lielais tvaikonis Fairsea,
ar kuru izbraucām no Neapoles uz
Austrāliju, agrāk bija kalpojis ame­rikāņu
flotē, bet pēc tam pārbūvēts
pasažieru pārvadāšanai un tagad pie­der
Panamas kuģu sabiedrībai; tās
priekšgalā esot kāds pirmā pasaules
kara krievu emigrants. Mūs šajā
braucienā pavadīja viens no sabied­rības
akcionāriem—grāfs Seremet-jevs,
Piebalgas muižas bij. īpašnieka
dēls. Tikām ar viņu arī runājuši, un
grāfs mūs pijlecināja, ka sabiedrība
ar saviem kuģiem visus latviešus no
Austrālijas un citām tālām zemēm
reiz aizvedīšot atpakaļ mājās — brī­vā
dzimtenē..*
•
Lai saka ko grib, bet latvieši to­mēr
,^av uz mutes krituši", don^-
jot to šoreiz pavisam pozitīvā nozī­mē.
Tas pierādījās arī mūsu brau­cienā.
Pēc ekvatora šķērsošanas un
tradicionālajām kristībām uz klāja
bija sarīkota balle ar dejošanas $a-sencību,
kurā uzvarēja un pdrmo
godalgu —* pudeli vīna, ieguva ne­viens
cits kā kāds vareni lunkans
latviešu pāris. Enerģisks skolotājs
E. sastādīja kori, pats pēc atmiņas
uzrakstīja notis un, kad ieraudzījām
Austrālijas rietumu krastu, šim brī­dim
par godu katra tautības grupa
uzstājās ar savām dziesmām. Mēs
nodziedājām Put, vējiņi un Seglo,
māsiņ, kumeliņu. Un atkal visu —
arī sveštautiešu — vienprātīgs at­zinums
bija, ka arī dziedāšanā lat­viešiem
pirmā vieta. Bija tiešām no
sirds jāpriecājas par koristu uzņē­mību
un sirsnību; viņu lielākā daļa
nāca no angļu joslas.
•
Pēc izkāpšanas Sidnejas ostā ro­kas
un smagās bagāžas kontrole bi­ja
stipri pavirša, bet vienam otram
saiņos un kastēs tomēr atrada dī­vainas
mantas. Kādam kaimiņu tau­tas
vīram bija 12 fotoaparāti, kāds
cits pāri visai puspasaulei bija vedis
3 pūri sēklas kartupeļu, kāds vēl
lielāks savādnieks — gumijas koku.
Un beidzot: viena ģimene — drošs
paliek drošs — bija paņēmusi lidzi
arī krāsni!
Bonegilā, februārī. P. A.
HAP 25 pFOc. bijušo DP grib at­griezties
Eiropā, tikko ^ u zemes
būt atbrivotas no komunisma," rak­sta
The ^dney Moming H«iUd,
piebilstot, ka Udz ar to Austrālijai
rodas jauna problēma—kā atbrau­cējus
saistīt i4e šīs aemes. Rakstā
teikts, ka d i i i ^ imigranU Jūtottes
AustrāUJā k& % šķiras pilscH^. ne­mācoties
angliski un nemēj^t
iedziļināties austrāliešu paraOs, bet
tos, kuri to darot, saucot par wno-devējiem".
Laikraksts intervējis vairākus
imigrādjas darbiniekus, kas atzinu­ši,
ka viens no asimiiaanās šķērš­ļiem
esot stingrais ieceļotāju nacio­nālisms.
Kāds novērotājs izteicies:
„Bet kā gan Justos austrālieši, Ja
mūs no^tltu, piemēram, uz Spāniju,
kur iespējami ātri vajadzētu iemā-cīties
spāņu valodu un turienes pa«
ražasr
Luterāņu garīdznieks C. V. Stolcs,
pats austrālietis Jau trešajā paaudzē,
īsāka, ka viņam Sidnejā esot kon-i
takts ar visiem tur ddvojošiem imi­grantiem,
bet kad viņš nesen orga­nizējis
kopīgu nedēļas nogales no­metni
austrāliešiem un atbraucē­jiem,
nav pieteicies neviens imi­grants.
Visi šie Jautājumi rada to Jauno
problēitou austrāliešiem, par ko rak­sta
The Sydney Moming Herald.
Atbraucēju neapmierinātība vēl
arvien bieži i;epaužas s^ī par šķir­tajām
ģimenēm, kad vīrs strādā tālu
ho sievas tm bērniem. Imigrācijas
ministrs H.>Holts Melburnas laik­rakstā
The Age paskaidro, ka par
varbū^Ju ģ}meņu šķiršanu imigranti
bridināti Jau Eiropl. Ari daudzi
vecie austitUeH daiba vel ddvokļa
apstākļu l i ^ d^Jot Šķirti, kamēr
indgrantiem Hda pa­rasti
esot tikai i^rmajos mfoelos,
bet vēlāk stlK^klis iskārti^ties.
Ministrs vfl paskaidro, ka ģimenes
galvu viemsir cenšas izvietot tā,
lai sieva un. bērni nebūtu tālu no
viņa darba vietas.^
nSidbaieJā n^ad nav pārdots tik
daudz apbūves gabalu un māju, kā
pašreiz," raksta Sidnejas Truth.
Laikraksts tālāk pasaka arī iemeslus
šim kāpinājumam: n^Ju un zemes
gabalu galy«iie pircēji tr — Jaun-austrāUešL
Austrālijas valdība arvien vairāk
interesējas, lai dažldo arodbiedrību
rindās ceļš pavērtos arī bijušajiem
DP. Arodbiedrību vadītāji turpre­tim,
cik vien ien>ējams, visādi pret
to ,A:epurojas". The Canberra Times
nupat informē, ka dzebsceļni^
arodbiedrības darbinieku sUi^rākais
ierocis pret imigrantu uzņemšanu
esat ai^ildināšanās, ' ka atbraucēji
neprotot angliski. Angļu valodas
prasme — tas atkal un atkci jāuz­sver
— tiešām ļoti nozīmīga ari ik­vienā
dtt darbā. Katrs labs angļu
valodas pratējs avansējas nesalīdzi­nāmi
ātrāk par tiem, kam ar valo­du
,4et kā pa cdmiem^
• e- . ^
Sidnejas Daily Tele^rapih Sajās
dienās atkalpus lappusi veltīja veco
uh slim6 DF Jautājumam, rakstot
pisr cilvēkiem, kem nav izredžu iz-o^
t no Vācijai Pēc w^ apAatl
un datim par grūti iivlitajaaa
DP g n ^ laacraksts betfis 9i«vift-nojas
daudzu ntO daiUniskii
mim, ka vede un slimie nomettainl
aemēs, kurp Jau devuUes visvalrlk
darba spējīgo DP. AustrāUJi tādu tr
apmēram 150.000.
Ktnbērā, l^bruirL
tis
BEZ ROŽAINAM ACENĒM
KA RLAJAK DtDMU DESAS RŪPNIEKAM — VAI AKA!
PROT APIETIIS AR OAZES PAVARDU? - KAS JĀATCERAS NB-APMIERINĀTAJIEM
VĒSTULE REDAKCIJAI NO JAUNZĒLANDES
Ne atombumbu, bet
kazas kiju«
DA2AS ATZIŅAS PAR PROPA»
GANDAS DARBU KANĀDA
Daudzkārt esmu pārdomllis m
to, kā vislabāk varētu iekitmell
caurmēra kanādiešus par mūsu ttii*
tas likt^. PiemēroU pcopagaadei
izdevumi te, protams, būtu ļollaio»
derīgi, bet tiem Jābūt sastMItlem
tādā veidā, lai parutais pUsonIi tot
ari izlasītu līda galam. Kinidiitlb
bieži mU lasīt krimlnālrmiUbius. brt
negrib sevišķi daudz domll ua
zofēt Viņam vajaga IsUi «Mttio
izdevmnu ar faktu konsteHjumliļMiv
bet katri liņi arī ar UustrielJla^
lai lasot netop gaŗlaidiL OaHtoii
rakstus ^ mēdz ttkai paiķinat
un tad nosviest, gluži U «r tvtiU
izlasa sporta un humora iMaļu^ua
vart)ūt vēl apskata lotognAjas», kur
redzamu skaistu mettanes sagdi»
žam savu Uitt torti
Sejimaeii ir viegU satr«ieinL Li(
Montrelli saoeltu paniku, ntviti»
dzitu ne atombumbas, na lOku ģŗi>
nitu. Pietiktu, ja tur mtm^vmi
k a z u k i j t t . N o i i d i M a « t f ( »^
loģiskiem aptvirumiem mu»a frf
būtu Jāpieiet propii^adu dūtem.
Neder gwa stistiiana, bet >tl aodir
šāds paņēmiens: Ja satiek kmafiala*
tu, tad Jāsaka, ka Ļ e ^ U}Ī1M^
omēr esam vīlusies
VĒSTULE LATVIJAI PAR DZĪVI K A D A FRANCIJAS* L A U K S A I M ­NIECĪBAS
A P G A B A LA
Drīz būs pagājuši 2 gadi, kopš
mēs,vpāris.latviešu, iebraucām Fran­cijā
apmetāmies Obepjerā. Pre­tēji
vienai otrai informācijai par šo
zemi uft šejienes* dzīves apstākļiem,
mēs personīgi esam ļoti vīlušies.
Esmu ģimenes cilvēks, un abi ar
sievu strfid&jam lielā lauku saim-nieoibS.
Sajā provincē ikvienam
laukstrādniekam pašam jāgādā par
tttturū un citām dzīvei nepiecieša-mSitt
lietām. Saimnieks mūsu rī­cība
nodeva istabu ar gluži tukšām
sienām, vēlāk gan papildinādams
to ar krāsni un dažiem trijkāju ķeb­līšiem.
Visu pārējo ar lielām grū­tībām
cenšamies sagādāt paši.
Nepatīkamais tomēr tas, ka mūsu
tuvākajā apkārtnē strādnieki visu­mā,
noskaņoti ļoti komunistiski un
giftidīt gaida «boļševiku ienākšanu".
Jāpiezīmē gan, ka atrodas te arī cil­vēki
ar citādu noskaņojumu, kas
boļševiku gaidītājus mēdz pazobot
Kāds strādnieks, sēdēdams viesnīcā,
tiesen bija pie sevis teicis: „Staļin,
Staļin, kur gan tu kavējies?" Tagad
daudzi citi pārņēmuši šo viņa iztei­cienu
un mēdz ar to kaitināt naivo
Maskavas kalpu . . .
Nezinu, ko domājuši daži Latvijas
mdenti, rakstīdami par „zemi,
nevienu nepieviļ", un par ie­spējām
Francijā tikt pašiem pie sa­vas
farmas. Otrs tautietis, ar kuru
kopā te dzīvojam, Jau divus mēne­šus
ir bez darba. Pagaidām viņš
vēl iztiek ar nelielajiem Ietaupīju­miem,
ko bija ieguvis, strādādams
cukurfabrikā. Dzīves dārdzība
Francijā vēl arvien liela, tā kā, strā­dājot
vienkāršu darbb, nekādas
summas farmas pirkšanai vai līdzī­giem
pasākumiem iekrāt nav iespē­jams.
Obepjerā, februārī.
F. Vanags
IZSKATĀS GLU2I T Ā P A T KA
V A C U A
Latvietis F. Vanags (pa kreisi) koiA
ar savu franču darba biedru ved
kviešu vezumu uz saimni^ farmu
Obepjerā.
Esmu šodien nelaimīgs cilvēks. Ne
jau tādēļ, ka atrodos Jaunzēlandē,
bet gan nepSurtraukto vēstuļu dēļ, ko
ik d i ^ s saņemu no tautiešiem visā
pasaulē ar lūgumiem pēc ieceļoša­nas
atļaujām. Tās šobiī<} y » grūti
dabūjamas, 1^ gan pēc pēdējām zi­ņām
stāvoklis, cerams, uzlabosies.
Ir pagājuši tikai nedaudzi mēneši,
kopš es pats dzīvoju šajā viesmīlī­gajā
zemē, un neesmu vēl aizmir­sis
Vācijas DP nometņu dzīves grū­tības,
— tādēļ man jo vairāk žēl par
šīm izmisuma pilnajām vēstulēm.
Bet gribētu teikt dažus vārdus vēl
par- kaut ko citu. Ievērojams skaits
rakstītāju iedomāju Jaunzēlandi par
sapņu zemi, kur ātri var tikt pie tu­rības
ar zibenīgām, „spožām" ide­jām,
— tikai ne ar melnstrādnieka
darbu . . . Šādiem DP, kuru pra­sības
tik lielas un neapmierināmas,
būs te jāpiedzīvo vilšanās. Putāstī-šu
Icurlozu gadījumu ar kādu lietu­viešu
DP, kas Jaunzēlandē sāka ga­tavot
dūmu desas. Visi jaunzēlan­dieši,
kas bija nogaršojuši paraugus,
tās bezgalīgi slavēja, bet kad Jau­nais
Eiropas rūpnitics tās saražoja
vairumā, viņš nevarēja pārdot pat
saviem slavinātājiem. Pieklājība un
tirdznieciski darījumi Ir divas dažā­das
lietas, un sevišķi tas tā šķiet
angliski runājošās zemēs, kur ļoti
laipnam un līdzjūtīgam smaidam
seko tikpat pieklājīgs un laipns
„8orry".
Jaunzēlandieši visumā tiešām , ir
izpalīdzīgi, bet reizē arī lieli aprē­ķina
cilvēki, kam galvenais ir un
paliek nauda. Ja meklējat dzīvokli,
neviens neprasīs, kas esat, bet vie­nīgais
jautājums būs: cik Jums nau­das
bankā, vai cik pelnāt Ja stās­tīsit,
ka esat Latvijā apm^lējis vai
beidzis universitāti, tad vairums
jaunzēlandiešu jums pieklājīgi ap­jautāsies,
- vai protat apieties ar
gāzes un elektrisko pavardu. Ir Jau
taisnība, mašīnas i}n ierīces, kas
atrodamu jaunzēlandiešu virtuvēs
vai lauku saimniecībās, mūsu zemē
bija pavisam reti sastopamas, un
mūsu mājasmātes darbu nevar sa­līdzināt
ar šejienes rotaļīgo ēdienu
gatavošanu vai citiem darbiem. Es*
mu vairākkārt bijis nārstelurts par
šīs jaunās zemes modernajiem tech-niskajiem
sasniegumiem. Tās ir lie­tas,
kas mums liek daudz ko atce­rēties
un pārdomāt
Tautifši biež^ m^n lūdz sagādāt
viņiem darba līgumus, kas Jaunzē­landē
nav nemaz vajadzīgi, jo mil­zīgais
derba piedāvājumu daudzums
ļauj gandriz katrai^ ^•'"^lēties dar­bu
savā profesijā. Daudz grūtāk ir
tiem, kas iecerējuši atvērt paši sa­vus
uzņēmumus. Lai iegūtu k1i«i-tūru.
vajadzīgi daudzi gadi un pla­ša
pazīšanās. lunzsinndietis mīl
iepirkties tikai vienā zināmā vei­kalā,
un ari pat niecīgākos savas
mājas labojumus viņš liek izdarit
vienai un tai pašai remonta firmai,
kaut ari-dažrdz būtu Jāgaida vai­rākas
nedēļas. Vārdu sakot —
stingrs konservatīvisms, kura dēļ
Jauniem uzņēmumiem te grūti pa­stāvēt
Bez tam Jāievēro dārgais
darba spēks un telpas, k u prasa
lielu sākuma kis^tālu.
Ja pie mums Latvijā iznāca daži
Uz pirkstiem skaitāmi dienas laik­raksti,
tad te katrā Uelākā pUsētā
tādu ir vismaz divi. Tie ik dienu
pilni milzīgiem veikalu sludināju­miem.
Jums piedāvā visu iedomā­jamo
ar visizdevīgākajiem maksā­šanas
noteikumiem, — ņemiet, kas
jums tīk. Uzticība ir sevišķi liela,
bet pasargi Dievs, Ja kādu solījumu
nepildīsit! Tad nomaksu darīju­miem
jums beigu uz visiem lai­kiem.
Bieži, iziedams ho mājas,
jaunzēlandietis neaizslēdz durvis, un
svešini^ var mierīgi izstaigāt vis­greznākos
dzīvokļus. Protams, tu
nenozīmē, ka Jaunzēlandē nav zagļu
vai citu noziedznieku, bet to skaits
tomēr niecip.
Vislielākās griltibu iebraucējiem
sagādā drivd4u Jautājums. Tieši
pēdējā laikā vērojama tendence pa­augstināt
īres maksas. Valdība gan
normējusi īres vecajās n^Jās, bet
tiklīdz īpašnieks izdara nelielu re­montu,
mājā skaitās Jau ārpus īres
likuma, un saimnieks jaunajiem īr­niekiem
var prasīt maksu pēc sa­viem
ieskatiem. Labs dzīvoklis vie­nai
ģimenei Izmaksā apm. 35—40
proc. no ģimenes galvas ia^lnītās
algas. MēbelēU dzīvokļi vēl dār­gāki
Pirms dažām nedēļām Jaunzēlan­dē
ieradās vairāki tautieši no ASV
un Kanādu. Viņi visumā nomieri­nāja
to jauno ieceļotāju prātus, ku­riem
citas zemu Iķita esam daudz
labākas par Jaunzēlandi, un kas lo­loja
pazīstamo DP tieksmi ^ izceļot
tālāk. Veca patiesība: labi ir tikai
tur, kur mēs neesam, un nekur nav
maize bez garozas.
Tīri „dīpiska" parādība pie mums
ir ari daudzreiz nepiedienīgā kritika
un mūžīgā neapmierinātība. Neap-mlerināUJiem
vienmēr būtu jāatce­ras,
ka esam Jaunie ieceļotāji, kas
nokļuvuši šeit tikai, pateicoties sve­šu
cilvēku un tautu labvēlībai, un
nevaram prasīt lai mūsu apstākļi
jau pēc dažiem mēnešiem līdzinātos
to cilvēku dzīvei, kuri vairākos ga­du
desmitos veikuši tik smagu zemu
kolonizācijas darbu. Vēl mazāk
jaunzēlandieši vainojami, ka esam
zaudējuši savu dzimteni un kļuvuši
nevienam nevajadrigi pasaules kle­jotāji
Gaidāmo Jaunzēlandes emigrācijas
akciju Vācijā esošajiem tautiešiem
būtu tomēr ieteicams izmantot un
nebaidīties ne no kāda piedāvātā
darba. Jaunzēlandē nevienu nespiež
strādāt pāri saviem spēkiem, un ari
līguma laikā dibinātu iemulu dē]
vienmēr iespējams darbu mainīt
K r a i s t č ^ r č ā , febr. beigās.
VIsdIiBfai AiiiM
bet Staļins ir sittts.
i^Jūk, sāk domāt un top klusi. Jfft
Jūs teiksit, ka komunisms Ir
slikts, tad viņi tUiņ niks ir «priiii
argusMtiem^
Kanādietim, runājot par tamiū^
nismu. Jāmēģina pastisttt glull vtain
kārSi, ka: i) viņam komunisti i l *
ņemi māju; 2} atņems «^efur^*; '^tt
n ^ s t U iet t^ontei; 4) He f
gadiem viņi būs jau beigts, titt It
dēļ, lai pasteidzu pie laika nokir*
tot UVU „busineu". Pie penonlgii
pieredzes zinu, ka pēc šāda stisti*
Juma visi ir kļuvusi gluil Uusi*
protams, katru punktu vajadittuli»*
skatāmi papildināt ar Aaitļiem, lik«
tiem un ilustrācijām.
Zīmīga piedzīvojums mM bija «r
kādu iejienu YMCAs dari)iaiptai,
ku ļoti draudzīgi noskaņoti
latviešiem. R^ runājām p» ļ3«
nu komunistiem. Viņi domāja, ķt
ķīnieši ir daudz intelliģentiki per
krieviem, un tādēļ ĶM komūnismi
sabrukšot pats no sevis. Ari VMCA
tur pastāvot un putilvēiot Pie di*
žām dienām sutipimiu otrr^
Kad iticil H>JiutāJos psr Ķfnu, viņi
skumji noteici: Ķ l n i ^ TMCU Ir
«finiah".,.
Reiz Sitikos ir kādu ,4ibikāf Si«
biedrību*'dāmu. Tu tik tKltu JcĀSk
viņa tdca. Ja šeit ienāktu k(»nflnistL
Viņa to labprāt gribētu pleddvot
Kanādietes neietU/ ar komūnistiim
dejot un izrādītu pret tiem Iedabu
vienaldzību. Veikalos viņus ļotipi«
virši apkalpotu, un varbūt vlvlr
viņiem precu nepārdotu. Krievi par
šo ignorēšanu būtu tā iļikaunoti, k i
negribētu pie šādiem nelaipnimn cil­vēkiem
palikt un paši aizbriuktu
prom . . .
Montreālā, feb^ruāri tt 0.
ASV hiterflmi or«
ginizācija NLC p^
ņinmsi pastivtgim
dirbim Sivi Ņujor»
ku birojā litvie*
šu rediktoru AL
Liepu, nododot viņi
{Arziņi Jiuttjumus
par imigrāciju programmu rilU«
zādju.
Utvian ReUef Ņujoricā 25. 1 ri-
N i koncertii un saviesīgu vakaru,
ku pMldnāja ap 400 iejienu ttu^
tiešu. Sarīkojums deva ievērojamu
atiikumu, ko izlietos latviešu kari
invalidu ati)alstam. Koncertā i^e-dalījās
<^dziedone Helēna Via-šcka,
pianista Marina Kārkliņa, āoc
Strauss, ēelUsU Vlašdcs un bus Bo«
rīss Piekalnītis.
Jauna Latvieiu-lie-tupēšu
vienību no­dala
nodibināta Im^
donā (Kanādā). No­daļas
vadībā ieviHtl
vēsturnieks P. Drel-manis,
Fr. Statkus im
P. Genēius. (0