1949-09-21-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
mmm-g. .21. A K katram '«'em - K «rukuma d«i ,''sa R L ««nesu. 'n^k. | n ā t par 'trizei Jechmsku a p t « «»n Wr nacionāla Ms an praslm "av vis n^?, ^"81- ^arbl Tafir"l«* uz 'atvlcSu sķ-.'^f'rs idablskas DrS""? vienmēr. Be. I un, Ja nemaldos hi" IZV sakās IH,», k atsevišķa mLļ?- Hbas vai visn.. .Ji." [veikums, bet dS* k apstākļu Mut""^ Nu varam jauta, rdzl novadItsf""va1 » pirmā brita in« jav seku bez ceK' »r to maaiet pM Nņ» sevi sa? dSS? L'^fS»?!",' mums ļalļ idejisku darbu I Jauno darbu vidū mji labi j« s «ai prasībai, pa! iam, pilnīgi skaidri [prasām un vai mūsu fs. Mums jāzina, vai ļn svešumā darbu at- I ļļSstoSi Ierobežot Itstāj tajā tikai paSu "jo — darbus un vai IraudP ka fiāds teat-par arvien Saurflku ^kalpotāju? Jo Jabl nacionālā momenta Pl uiK prasības, kns '1 vērtību novada, strādājam ne tikai v6l nezināmai, ta«u AlzejoSās aktieru Jaunai, ne vājākai, pertuāru agrāk Sos [Vai to iespēsim ari • mākslīgi saSaurlnot rsnl, rodas radlSanas vienaldzība un pat iš sajūta. le«Ina, ka tiefii 81 )ežoSanās no vienas uzdevumu celtne-jau labu laiku dar« un tagad sagaidītas IpSkl, Neaizmirsīsim, ta luga patiesībā Ir rbs ko pabeidz ie-fs. Ja nu turamies ļetodes, nelzbCgaml [a augSanu un beigas bar dažu latviešu vaļu lugu samaksājam latvleSu teātra kul- )riem un tulkotiem [splrms atcerēsimies, lūsu apsīkuSajā re-ļlski nozīmīgus dar-rpslnāta. Tāda Ir i'acu — kā jau kon-ķu ir ari atziņa, ka dādu darbu tikpat lajā dārzā", sveStau. ļerātarā, redzam, ka pārdzīvojums Ir le-cltu spēku. Pirms-lalkā vēl pilnīgi SjoSa franču, angļu j pavērusi gluži jau-lad nesaskatīt būtu fici neizvērtēt mūsu ķebOtu gudri darīts, kutu dramatiķa lat-ķsaules uzskatam Ir Galvenokārt tādēļ,ka ļlnkiem pārdzīvojusi iras pārmaiņas, alz-vlsdažādākos, ne kārdinājumus. Mūsu visas ārdoSSs pār-fn. Tas arī īsti lat-icljās pāriet aizām lūkšām rokām, var-apdomlbas upuris, ktu bijis loti pamS-ļkal riskētajam. Un Ikēt neesam vēlēju- I atrodamies bozple-ļunlaiku sabiedrisko [neesam spōjuSI ba-ļarbu. fet mūsu skatuvju ilizēSanu. bet nc- |a mOsu victA mūsu | b ū t mazāk pārdzl-ns pat nezinot. Srvērtība un ar to kļuvusi brīvības gados devusi dar* trās rokas". ..B^^ .Kalifiulu;, Cii^- rāir'. minot tiKa apsūdzība Ir tics mērķēta. Savii Lletlcību tiesātājs ir ..Inspektors naK •letnu npmeklcjum u publiku. LīdzM arī Sartra ..Netl-karā Idejiski P': ķabledriskl mud laudz ilp-īkS lalKS-Eātru pienākums ir I sākto dzīvinošo līpaši kad tā --Jļ • korrekta paHn^ " . Latviešu trimdas Itur dom.'^ t^'P«^^„ idināt pa^^^ŗS' I par^'arē<? pil^ļ^f ļu. kas mums I vieni un p m ^ " - vo arT tam br dini. ļapeSdālaŗnS attic Id^mārs Kroders y,^^llen, 1949. g. 21. septem^ļ. lords Vansitarts aicina tffiCSS ^^^^^ ^"^^^ ^^^^^ 2m kas apbalvoti ar po- Slijtt nojautu, vismaz šim tau- SST iSdas personības tikpat ne- JSJicSamas kā labi mākslinieki ^ļjjcili zinātnieki. Kā viens no Srtdzes bagātākiem un arī nemal- Sdkiem domātājiem, liekas, šobrīd bus lords Vansitarts, smalks ^JS, dzejnieks, kādreizējais Ang- SJi ārlietu ministrijas ģenerāl- ^tfirs, kas sabijis diplomātiskā ^ četrdesmit gadus. Nesen viņš oublicSjia g r ā m a t u T h e Com-y ^ Menace"! Sajā politisko at-jņļrm un atziņu grāmatā, Ievēroja- 3 angļu diplomāts cenšas anali- M jiadonālsociālistu un komunistu ijStibu un mēģina atrast veidu, kā i^T&rst totālās briesmas, kas draud ©ūsu civilizācijai. Vansitarta Ir, ka komunisti un nacio-jSlļodSlistl gribēja un spēja atrast |op§JUB ceļus un paņēmienus kā ie- (ļiMōāt savus globālos plānus. Tajā pajjā reizē viņš ar augstasiniga ana- 1^ prātu aplūko demokrātiju^un ^monisma sadarbošanos raēģināju- 0 un tās sekas. ^eklfijiba Ir viena no mūsu na-doniilfini vājībām,* saka Vansitarts, j^ōkodams rietumu demokrātiju plfikfipSanās politiku iepretim gifmllm, «Daži grib mums iestāstīt, ka Ir nepieklājīgi aizstāvēties jjret laupītāju". Turpat vir^iš turpina — „Mēs nokavējām veikt daudzus labus darbus un to vietā darlJSm daudz ļauna pēc otrā pa-laules karā dzīvodami pārliecībā, kā jSpatur visās konferencēs vaļējas durvis Krievijai." Vēršoties pret to angļu politiķu nogrupējumu, kuri domi, ka Anglija būtu aicināta l^ūt par tiltu starp Padomju savienību un Savienotajām valstīm, diplomāts ninfi pavisam ,Aiediplomātiski" — JNfekad nerotaļājaties ar ideju, ka Lielbritānija varētu būt „tilts" vai līdzsvara radītājs starp Krieviju un ASV. Starp brīvību un tiranniju nevar būt nekāda līdzsvara. Politika ir Iespējamā māksla, nevis neiespējams un nevēlamā aizstāvēšana. Nejlklet, ka Krievija tagad nav sa.- gatavota karam. Jums tas nav ie-spSjanis izdibināt un laikam arī nevienam" . . . Ja ar šādu gaišredzību Eiropas Jautājumi būtu kārtoti Teherānā un Jaltfi, ^ad, liekas, dzelzs aizkars šodien neatrastos vis pie Elbas,, bet gan tas sniegtos tikai līdz Somijas, Igaunijas," Latvijas, Polijas un Ru-mSnijas 1939. gada robežām, varbūt tas nepastāvētu nemaz vairs. Diem- 81, tas nav noticis. Lords Vansitarts iodlen spiests atzīt, ka Ruzvelts ir piekāpies krievu priekšā desmitkārt vairāk, kā to savā laikā darījis Cemberlens Minchenē, izlīgstot ar Hitleru. Zīmējot nākotnes perspektīvas, angļu diplomāts atzīstas — „Eg toreiz domāju (ir runa par laika sprīdi starp 1930. un 39. gadu), ka nacionālsociālisms karos tikpat dro- 21 kā Ikrītu lec saule. Un tagad komunisti, nesavaldīti, darīs tāpat ar tādu pat drošību kā saule katru valcaru noriet." Oponējot Cerčilam, Vansitarts aiz-uzskatu, kā katrs totalitārisms neglābjami noved pie kara. „Tā ir JaSapmānišanās, ja sakām, ka Sta-vēlas tikai kara augļus, bet ne «aru. Visi totālitāristi sistemātiski trenējās un mācās karam." So „ri-eņbraucēja" mentalitāti, lai brauktu, ir jāmin pedāļi, šodien vēl dau- ^ negrib saprast. Vilciņš, kas zau-ue ātrumu, neglābjami apgāžas. Totalitārām iekārtām vajadzīgs „āt-ļ| ums" un karš ir vienīgais līdzeklis, vai vismaz gatavošanās karam, lai nātrumu" uzturētu. Jotālitāristu mentalitātes likte- ^8, ka tie arvien pieņem — demo- ^atlja draudu priekšā piekāpsies, ^idz demokrātija to nedara, nots ^^sP^02dja," saka Vansitarts. Verējot no šo atziņu viedokļa taga- % pasaules politisko attīstību, jā- Jt^iSt, ka demokrātijas, liekas, ne-m vairs ilgi spējīgas «piekāpties", ^tlantijas līgums un ieroču palīdzības solījumu ir diezgan nep^rprota- ^ mājieni nākošajam agresoram. Runājot par varbūtējiem sabiedroja trešajam pasaules karam, kurš p angļu valstsvīra domām sācies 1^.^ pirms četriem gadiem, tikai ne ^ropā, bet Dienvidāzijā un Ķīnā, vansitarts brīdina no Vācijas, no sakautās, bet atspirgt spējīgās Vāci-ļ?^; »Ja no vēstures varam ko mā- ^^^es, tad būtu neprātība paļauties ^Vācijas izspēlēšanu pret Krievi- ^« Kamdēļ to nedrīkstētu darīt, ^ min trīs iemeslus. Rrmkārt: «Tradicionālas saites starp Krieviju un Vāciju ir tik stip- *as. ka pat militārā sacelšanās pret ļ^itleru, bija domāta drīzāk miera ^i^panai ar austrumiem, nevis ar ^tumu pretiniekiem." Otrkārt: «•^"nacionālsociālisms un urrānadonā-lismsvel arvien ir dzīvs un rēgojas Vacija visos kaktos." Treškārt: »Kremlis arvien mūs pārsolīs, pie-dāvājot vācu nacionālistiem priekšrocības, no kādām mums jāatturas." 1 tāds. ka rietumu demokrātijām jābūt ti<^ām pietiekami stiprām, lai veiktu savu pienākumu. Sis pienākums ir - aiz-stavet savu eksistenci un kulturālo mantojumu. Eiropas tautas vairs nedrīkst šodien, tāpat kā 1939. gadā, raudzīties uz citu tautu apdraudējumu: sak*, tas notiek pie kaimiņiem. Kad manai mājai degs jumts, es dzēsīšu. Vansitarts sludina jaunu saprašanos un jaunu humanitāti un kopēju briesmu apzināšanos. „Mums nepieciešams politiskā kara departaments. Mums nav jātēmē propagandas bultas. Eiropai vai visai pasaulei, bet tieši mūsu sirdīm. Mūsu sirdīs jāsākas p»estīšanas revolūcijai. Mums jābūt skaidrībā, ka nav iespējams izbēgt nokomūnistu (komunaci) naidam. Komunisti nepazīst pretrunas, jo viņiem nav principu. Ideja, ka diktators ar laiku varētu kļūt humānāks arvien ir maldīga." Sādu politisko diagnozi uzstāda vecais piedzīvojušais diplomāts slimajai pasaulei. Galvenais un svarīgākais ir tas, vai slimnieks spēs pats sevi pārliecināt, ka tam jātop veselam. Viss pārējais tad tikai laika jautājums.. Ja mēs sevi uzlūkojam par Eiropas mantojuma sargātājiem, tad arī jābūt skaidrībā, kur meklējami draugi un kur atrodas mūsu ienaidnieki Agrāk teica — gaisma nāk no austrumiem, tagad jāsaka — briesmas nāk no austru-rhiem un tām ceļu gatavo mūsu gļēvulība. Patiesi dziļdomīga un gudra grāmata. J. Jaonbērziņš. meisims ftehais Upe ne Vācijas Atvadoties no sporta draugiem Vācijā vissirsnīgākos sveicienus sūtu tIeSi mūsu slēpotāju saimei. Rīt kāpšu kugi kas mani aizvizinās uz Zlem^ameriku. Lai nu kā iināktu tur iekārtoties» bet vienu gan esmu apņēmies — labāk atteikties no materiāliem labumiem, bet nekādā ziņā negribu palikt bez slēpošanas. Man kāda amerikāniete Izgādāja darba līgumu par kokgriezēju. Ceru, ka atliks laika ari slēpošanai. TleSi pēdējā laikā amerikāņi slēpošanā Ievērojami progresē un tas ir ziemeļnieku trenētāju nopelns. Distanču slēpošana gan ASV nav sevišķi populāra jo tā Ir ziemeļnieku specialitāte. ! , Ari es pēc uzvaras 18 km slēpojumā pagājušā ziemā Garmišā DP meistarsacīkstēs, nodomāju garās distances atmest, bet tā kā augstākais kalns manā Mūsu pazīstamais kārtslēcējs nupat sacīkstēs Memlngenā sasniedzis teicamu rezultātu 400 m skrējienā, veicot distanci 52,7. Palēnam pašreiz ir labi treniņa apstākli un ari augstlēkšanā viņš sasniedzis 1.68 un metis disku 36,64. Memlngenā pēc nometņu pārvietošanām pulcējusies sportistu izlase. Sacīkstēs 9. septembri Nora Ozoliņa veica 100 ml3.5 un 60 m 8,4. E. Gangnuss 100 m l U un 200 m 25,0. Sacīkšu tcchnlskle rezultāti: 80 m meitenēm: Dzidruma 11,9, Sviestiņa 12,0; 80 m sievietēm: 1. N. Ozoliņa 11,2, 2. N. Relnberga ll.S; lOO m meitenēm: 1. Dzidruma 14.0, 2. Sviestiņa 14.8 sek. 100 m sievietēm: 1. N. Ozoliņa 13 5, Rein-berga 14.2. 100 m jaunatnei: 1. Stepāns 13.2. 2. Zibens 14.6. 3. Ozoliņš 15,0 sek. 200 m Gangnuss 25,0 sek. 400 m 1. Palēns 52.7, 2. Gangnuss 56.2 sek. Disks meitenēm: 1. Sviestiņa 23,57 m. Disks sievietēm: 1, Relnberea 20.08 m. Disks vīriešiem: 1. J. Palēns 36.64 m, 2. VI-gants 26,35 m. Lode: 1. Fricsons 10.38 m, 2. Kaspars 9,68 m. Lode meitenēm: 1. Sviestiņa 7,48 m. 2. Upesleja 6,27 m. 3. Kanderovska 6,20 m. Lode jaunieSlem (7.25 kg): 1. Stepāns 9,11 m, 2. Kubuliņā 8,17 m, 3. Zibens 7,06 m. Augstlēkšanā: 1. J. Palēns 1,68 m, 2. Fricsons 1,49 m. Augstlēkšanā jauniešiem: 1. Zibens 1,43, 2. Ozoliņš 1,40. Tāl-lēkSana jauniešiem: 1. Stepāns 5,00 m, 2. Ozoliņš 4,48 m. PATEICĪBA Izsakām sirsnīgu pateicību Ambergas IRO tbc sanatorijas direktora kungam, personālam, slimniekiem im visiem, kas ar savu sirsnību un izpalīdzību ir atvieglinājuši mūsu mllās mātes Martas Dlštēviņas ciešanas. Tāpat sirsnīga pateicība Ambergas sanatorijai, liaunstclencs nom. adm>nislratoram 1. Dimanta kunjram un AugsburRaS'Haunstclcnes nometnes latviešu komitejai par materiālo palīdzību. Piederīgie I PATEICĪBA Izsakām sirsnīgu pateicību prāvestam J. ĶullISa kungam, mācītājam J. Romāņa kungam, māksi. L Gleškes kungam, skolotājai J. Saliņa kundzei, HaunStete-nes nometnes ev. lut. draudzei, Haun-štetenes nometnes latviešu komitejai un tās priekšsēdim Zeltkalna kungam, Haunštetenes nometnes YMCAs-YWCAs nodaļai, Hochfeldas Ausekļa ģimnāzijai un visiem pavadītājiem, kas piedalījās mūsu mīlā tēva Eduarda BiStēviņa izvadīšanā uz pēdējo dusu. Sirsnīgs paldies par dziļi izjustiem vārdiem, skaistajiem ziediem un sniegto atbalstu. Piederīgie Dziļās sērās paziņojam, ka mans dārgais vīrs, mūsu svainis un labais onkulis v Konstantīns Skēle dzim. 1902. g. 6. maijā Barkavas pagastā, miris traģiskā nāvē 1949. g. 25. augustā Rolphtonā. Apbedīts 1949. g. 27. augustā Petawawas kapos Kanādā, Ont. Viņu mīļā piemiņā paturēs sieva, svainis Konstantīns Krū- Puķe novīst pusziedā, miņš ar ģimeni Kanādā un svaine Pusē mūža gaita stājas; Anna Tērauds ar ģimeni Anglijā. Daudz vēl darbā darāma, Kad jau jāiet mūža mājās. Vēl nav ciests un mīlēts gan. Jau uz dusu zvani skan. Mūsu mllle, neaizmirstamie vecāki aizgājuši mūžīgā mierā Marta Bistēvliļia^ dzim. Raiidzepa dzim. 1087. g. 10. jūlijā Ainažos, mlr. 1949. g. 20. jūlijā Ambergā; " Eduards Kārlis Bištevifis dzim. 1870. g. 15. septembrī Šķibes pag., miris 1949. g. 9. sept. Augsburgā. Dziļās sērās bērni un mazbērni. Sēru ziņa § g 6 septembri pēc grūtas slimības Varbergas sanatorijā aizvēra acis mūžīgai dusai mūsu krietnais kopējo gaitu līdzgaitnieks, bij. karavīrs - y Wdiio Egons Adins dzim 1924.24. 2. Latvijā, Jaunpils pagastā. Apbedīts 1949. g. 9. 9. Stefānija kapsētā HelmStetē. ^^^^ ^^^^^^^ ^^^^^^^ ^^^^^ Gribēju tālajos laukos saime HelmStete. vēl iet . . . Satumsa nakts. 1949. g. 19. augustā traģiskā nāvē no mums šķīrās mūsu mīļais Rūdolfs Miska dzim. 1917. g. 26. 10., miris 1949. g. 19. 8. Apbedīts 24. laugustā Vesthampnetas kapos. Viņu mīlā piemiņā paturēs . . ^ a - Tēvs. māte, sieva un melUņa Latvija, brālēni Anglijā un Kallfornljā, māsīca ar ģimeni Vācijā, Vestertonas sporta kopa, Daugavas Vanagu Vestertonas nodaja, draugi un paziņas AngUJā un sveSumā- Mrs. Martha M. Nolan Whitesburg, Ky., USA, MEKLĒ BURTLICI savam laikrakstam „The Mountam F a c l ? angļu valodas pratēju Veļams precēts pāris, var būt viens bērns. Rak-ftīt angļu valodā uz minēto adresi uz-dodot visas par sevi un Žlmeni. St.. Albury. NSW., AustraUa. (342) DONAT BEITĀN, steidzīgi raksti māsai! (13a) Amberg, Pond Barracks, BU 12. (353) LATVJU ^lEITENES! Atsaucieties četriem latvju zēniem, šoreiz tiešām nopietnā precību nolūkā. Mīlam visu, kas skaists un patīkams. Rakstīt uz vārdiem: E. Akots (21 g.). J. Krautmanls (26 g.). L Adamsons (26 g.) K Daugulis (29 g.). Nepieciešama ģīmetne. Lūdzu rakstīt pa gaisa pastu. Adr.: Dept, of. Works and Housing. Woomera, South Australla. (354) Statā sniedzas tikai nedaudz pāri 1000 m, tad droši vien iznāks vēl pieUkt pie kā-jām norvēģu distanēu slēpes. Tās kopā ar slaloma un nobrauciena slēpēm vedu Udz un uzskatu par savas neUelās bagāžas vērUgāko dalu. Ja atradīšu piemērotus apstākļus slēpošanai kādā kalnu pilsētiņā, gribētu sazināties ari ar pārējiem latviešu slēpotājiem ASV. Tādēļ lūdzu visus mūsu ziemas sportistus un it sevišķi slēpotājus rakstīt man uz adresi: Reinis Upe c/o Johnson Rlver VaUey Fann Mantua — Ohio — USA, Portage County. Ļoti iespējams, ka daudzi, kas Jau tagad atrodas Amerikā un varbūt dzīvo izdevīgos kalnu un slēpošanas apstākļos, varēs man palīdzēt ar Informāciju un ari es mēģināšu darit visu. lai Utviešu ziemas sportistiem rastu iespēju kopēji patrenēties un tādēļ negribu pazaudēt kontaktu ar mūsu slēpotājlem. Atstājot Vāciju, gribētos dot mazu bilanci, varu droši sacīt, ka mūsu sportisti visvairāk ir guvuši tieši slēpošanā. Nav Iespējams saUdzinfit to dienu pirms četriem gadiem, kad grupiņa latviešu slēpotāju — Reimanls, SkrasliņS, Zvirbu- Us. Liberts, Lazdiņš, Rinģls, es un Latvijas meistare Kārkliņa, pirmo reizi bailīgi apkārt skatīdamies uzbraucām Krei-cekā. lai pēc tam mēģinātu kaut kā .,nokulties" lejā. Toreiz, mēs bijām pieraduši pie Latvijas „kalniem" un tikās gandriz neiespējami veikt 4-6 km garos un stāvos nobraucienus Alpos. Kad pirmo reizi stāvējām nobrauciena ceļa sākumā, labi sapratām mūsu olimpisko dalībnieku neveiksmīgo 1936. g. startu olimpiskās spēlēs Garmišā, Toreiz mūsu pārstāvji, kaut ari nepalika pēdējie savā konkurencē. nobrauclenu veica apm. 15 min., turpretim uzvarētājs, slavenais norvēģis, pasaules meistars Blrgers Ruds to pašu 4000 m distanci nepilnās 5 min. Ari mēs 1946. g. ziemā, kad pirmo reizi tikāmies ar vācu instruktoriem, pirmos mēģinājumos bieži vien lietojām ..centrālo brenazl" un lejā no- < bflh v | no dzirnavām. Pēc cītīgiem treniņiem un startiem daudzās DP un vācu rīkotās sacīkstēs, katru ziemu vairākus mēnešus dzīvojot Alpos, ari latviešu trimdas slēpotāju spējas auga. Pagājušā ziemā jau vairāki no mums olimpisko nobrauclenu veica apm. 6 min. Pirmās latviešu slēpošanas sacīkstēs Garmišā mūsu uzvarētāja laiks tai pašā ceļā bija tieši 18 min. Tas viss panākts cītīgos treniņos. Ar lielu pateicību mūsu slēpotāji atminās vācu sporilstu un sporta skolotāju draudzīgo pretimnākšanu. Mēs tiešām Jutāmies visi kā viena sportistu saime un vācieši nekad neliedza savus padomus un palīdzību latviešiem. Lielākā dala mūsu labāko slēpotāju Jau izceļojuši uz Austrāliju un ASV, bet Ja tiem. kas vēl šoziem paliks Vācijā un droši vien pirmo sniegu sagaidīs Alpos, radīsies izdevība piedalīties ari sacīkstēs, tad novēlu saviem draugiem labas sekmes un spēku godam pastāvēt pārējo DP tautību ziemas sportistu vidū, lai aizstāvētu latviešu Izcīnīto pārākumu pirmajās DP meistarsacīkstēs Garmišā. Visu labāko nākotnē un noteikti gribētos teikt — uz redzēšanos pēc gadiem Galsiņā. lai tad tur ar sekmēm varētu pielietot trimdā iegūtās zināšanas. Reinis Upe, DP meistars slēpošanā. MohensU Kleinepa Cbede slala slauc govis Pagājušā ziemā vācu dienas presē un sporta laikrakstos un f bieži lasījām par latviešu hoke īstu izcilajiem sasniegumiem. Koņecka, Vel-des. Bluķa un Kleinopa vārdi tika i>o. dam minēti katrā sacensības atrcie-rējumā. Koņeckls ar Veidi ļoprojām vēl dzīvo Krēfeldā un nodomājusi tur palikt uzticīgi hokejam ari vēl šoziem. Klelnops ar Bluķi izceloji^^^'ļz ASV. Bluķis nokļuvis īstos ..džungļos" un centisies pēc iespējas āVraic meklēt citu darba vietu, bet Klelnopt, ar darbu un dzīves apstākļiem apm e-rināts. lai gan ari vēstulē Latvijas sporta nodaļai rezignēti raksta, na hokeja slidas diez vai Izdošoties šoziem asināt. „Laukstrādnieka gaitās esmu Jau 2 nedēļas,'* raksta V. Kleinops. „DzIves apstākļu ziņā man tiešām laimējies Manas ģimenes ricībā ir 2 stāvu nj^l^^a ar 8 istabām. Viss Ir tīrs un spodrs, ue mums I^tvljā tik labās telpās diez \Ql dzīvoja Zemgales bajāri SalmnkKS, kam pieder divas labi iekoptas far-mas, dzīvo citā savrupmājā, kas salīdzinot ar „manēJo'* Ir kā nakts Prft dk^ui. Esmu ticis tiešām- pie labiem cilvēkiem, ari sarunāties Ir viegli, jo saimnieks nav vēl aizmirsis vāciski un vispār Selt ap* kārtnē daudzi runā vācu mēlē. Esam atbraukuši otrā Vācijā, tikai, protams, daudz labākā un pie raksturā citādiem Svāblem. Kad tiekamies ar kaimiņiem, tie tūUņ pasteidzas piebilst, ka esot cēlušies no Vācijas un protot ari vēl vāciski runāt. • Jāstrādā kā jau uz laukiem, no saules līdz saulei. Bet daru to labprāt, jo saskaņa ar saimnieku tiešām briniSķlga. Nupat vakar pēcpusdienā ar saimnieku vairāk kā stundu nospēlēju softbolu un kad bijām pamattgl izlocījušies, viņš no-i teica: ,,Vlestur. tagad pietiek sportots, iesim atkal uz tirumu.'* Viens no maniem dzelzspienākumiem ir katru rītu slaukt, protams, ar mašīnu, govis. Rītu būs jāceļas krietni pirms saules, jp saimnieks mani skubināja, lai tieku ar mājas darbiem ātri galā un tad nflku līdz medībās. Saimnieks man sagādās ari bisi. , Labās attiecības-tomēr nenozīmē, ka darba gaitās nebūtu pamatīgi jāizloca mugura. Ne no viena darba Selt nekaunas un par dolāru velns danco. Sā*» kums būs grūts visiem, it sevlSķl tiem, kas nav fiziskā darbā vai sporiā rOdl- JuSles Pats par 10 stundu .,vingrošanu" dienā neskumstu, Jo klu.sibā tomēr ceru kādreiz atkal tikt pie hokeja. Pagaidām gan gribu kārtīgi atkalpot par parfldīto viesmīlību un palīdzību, kas tleSām bija neiedomājami liela. Kad ceļa nauda būs atpelnīta un parādi nomaksāti, varbūt tikšu tuvāk kādai pilsētai un tad varēšu atkal domāt par hokeju. Ieteicu tomēr visiem atbraucējiem darba vielas tik ātri nemainīt jo baznīcu organlzfloljaa un arī darba devēji, kas mūs šeit aicinājuši, cer, ka vismaz pusgadu ari nostrādāsim. Mans saimnieks jau pftris reizes paņēma mani līdz uz sporta sacīkstēm pilsētā, Jo vispār Selt par sporiu interesējas visi. arī veci farmeri, vai mūsu valodā sakot saimnicktēvi, kas Latvijā, pipiti kūpinādami, sēdētu tikai uz mūriSa. Mana adrese Ir: Viesturs Klelnops, WaDakoneta, Ohlo, R. R. Z. Box 196. Būšu priecīgs, saņemot no draugiem un sportistiem Vācijā un citos kontinentos kādas ziņas. ^ Viesturs Klelnops skolām piedāvāju Prof. Zicāna Vieglā gaita, ābece. . Ramaņa Tēvu valodas mācība, 2. k l . Ramaņa Tēvu valodas mācība 6. k l. Gaides Tēvu valodas mācība 6./7. k l. Gaides Tēvu valoda, 1as. grām. 3. un 7. klasei ā Gaides Tēvu valoda, 1as. grām. 5. kl., 248 Ipp. Dziļlejas Poētika . . . . . i . • Skujas Rakstniecības teorija . . . „Lāpa" — dzejoļu izlase tautskolām Prof. KārkUņa Latv. 11t. vēst. L.IV.ā Prof. Kārkliņa Citt Ut vēst I-IH ā Homēra Odiseja IX--xn . . . . . Brēmaņa Slchere Schritte n (5. kl.) Brēmaņa Sichere Schritte HI (6. kl.) Brēmaņa Slchere Schritte IV (7. k i) Zālīša Vispārigā vēsture 7. kl . . Nagoba^a Jaunāko lalkn vēsture . Mālkalna Ķīmija ģ., organ,, neorg. Bumbēra Fizika — Siltums . . . . Velsberga Fiziskā ģeograf., ģ. 1. k l. Bokaldera Latvijas ģeografiJa,ģ.3.kl. Svarcbacha Latiņu-latvju vārdnīca . Gulbja Latiņu gramatika . . . » • Trauberga Zooloģija ģimn. . • • 4 Dabas mācība 4. S. kl ā . . • . • Dabas mācība 7. klasei (Cilvēks) . Matemātika 5 klasei . . . . . . . Matemātika 7. klasei (nedaudz eks.) Kaufmaņa Matemātikas teorija . . Johansona Algebra II . . . . . \. Johansona Ģeometrija, ģImn. kurss Sostes Ģeometrija II (Stereometrija) Johansona Trigonometrija . . . . Pieczīmju logar. tabulas . . . . . Cīruļa Dziesmu avots, solfedžo uc. Krelcera Dzīves mācība . . . . . Šķērslīniju burinicus laba papīra . Izsūtu pilnā pēcmaksā + porto. ANDR. OZOLIŅA apgāds an grāmatnīca. (24b) Eutin/Holst., DP Camp. DM 5. — 2. — 3. - 3. - 4 - 4,50 6. — 4. - 3 . - 3. - 8,— 2 . - 2. - 4. — 3.50 5. - 3. - 5. - 6. - 8.- 2.50 10.- 6.— 6.- 3. - .5.- 3,50 4. - 8.- 6.- 6.- 3 . - 5. - 3.30 5 - 3.50 0,30 (346) Meklēju LTN. KONSTANTĪNU KAULU no Annas pag. Ziņas lūdz Augusts Lācis. Anglijā N. S. Stanbridge Rd., Ho-stel Leighton-Buzzard. (350) HALLO, TAUTIESL» 72 g. v. atraitne ar 5 g. v. meitiņu vēlas atrast sev dzīves draugu un bērnam tēvu. Nop. prec. nolūkā lūdz atsau'-tties kungus, neizslēdzot šķirteņus un atraitņus no 30—45 gadiem. Vēst. adresēt: (24a) CJeesthacht/Elbe, Alte Landslr. 62, Dau-gavletel. (352) FIRMA ANGLIJA MEKLĒ KVALIFICĒTU FORMU GATAVOTĀJU Jābūt 5 gadu praksei. Jāprot gatavot plakanas un apaļas ffcrmas mežģlņveidī-gu papīru izgatavošanai, kā ari formas rotaslietām, medaljoniem un taml. Var pieteikties arī invalids, kam amputēta viena kāja, bet kam citādi veselība laba. Vēlams vieninieks, jtf nav iespējams novietot ģimeni. Vecuma rpbeža 32—55 g, MEKLĒ SPECIĀLISTUS APAVU RŪPNIECĪBAI GRIEĶIJA Vajadzīgi kvalificēti mašīnstrādniekl, kā arī priekšstrādnieki, kas pārzina apavu rūpniecības dažādās nozares. Varēa izceļot kopā ar ģimenēm. Sludinājums attiecas tikai uz britu Joslas DP. Interesentiem anketas Izpildīšanai pieprasāmas tm Izpildītās anketas piesūtāmas vienīgi BCP speciālistu kartotēkai, (21a) Detmold, Wlttje-Str. 14. pievienojot pastmarkas, atbildei. IRO britu joslas galvenais Stfibs īpaši aizrāda interesentiem savus lūgumus nesūtīt tieši štābam un to nevajadzīgi neapgrūtināt. Tas nevis paātrinās dokumentu tālākvlrzīšanu. bet gan liks tirm kavēties, jo tos nosutis B C P spcclaUstu kartotēkai vai pat noraidīs. (345) Septembra beigās nedaudz eksemplāros atkal būs dabūjama ANDREJA LEIJ^ES Cena DM 6.—. Piesūtīšana: Vācijā DM 0,50; uz ārzemēm DM 1.— L. RUMAKA APGĀDS. Nūrnberg 2. Valka. (351) LATVJU TAUTIETES, ATSAUCIETIES! Vientulis latvietis. 40 g. v.. ar nodrošinātu stāvokli, dzīvo kl a s ā frnnču ciemā, vēlas nopietnā precību nolūkā lopnzitlea ar tautieti, kuras sirds ir vientuļa, kas vēlētos sev Iegūt Tslu rirnugu un kas nekāro pēc tSlajām aizjura.s zemēm b<-'t ar mieru klusu un laimīgu dzīvi nodibināt tepat Francijā, Neizslēdzu ntraltncs un šķirtenes līdz 40 g. v. Rakstiet, pieliekot foto; atblldf* gnrnntēta. Adr.: M. Jēkabsons. chez M, Puxleux. Thlery, par Mars-la-Tour (M. et M.), France (355) IRO STARPTAUTISKAIS MEKLĒŠANAS DIENESTS. AROLSENA, MEKLĒ: A r n o l d u A c t i ņ u , dz, 1005. g. nov. Vestienā. Madonas apr, dziv, Vestienā, 1941. g. 14. 8, no Madona.s d e p o r t ē t s uz K r i e v i j u ; Hariju B a u m a n 1 (Harry Baumann) dz. 1919. g. 29. 1. HiĻ'Ji, i^ijls Intern. nometnē Neuenpammē. pcrJ. z. no Hamburgas; Aleksanrieru B I n d e-r u . dz. 1921. g. 10. 11. .Sllrijciou pi.;,'., I U J - zeknes apr.. pēd. z, no 19. divlz. I. u p ā - ja« apk., iespējams, ka krlils krjovu gūstā; Arturu B l r s t i ņ u , dz. 1005. g. 22, 3. Rūjienā, dziv. Lestenē, i^ēd. z. no 19'15. g. 10. 1.; Anastasiju B l r z ^ ' f j l l, dz. 1912. vai 1913. g. Pf'zeknē, rtzlv. Uuhfi, pēd. z. no 1944. g. Jūlija; Pēteil Rc/g-d a n o v u . apm. 60 g. v,, dz, Krievlj/i, dzīv, Rēzeknē, Pulkv. Kalpaka Ielā, 1941. g. 18. 6. apcietināts un drr.ortetH; Au.«;mu C e r n o c k ) . dzim Hudzite. &/.. mS. g. r>9.; 9. Pi^^a flzlv HiK?i. pēri, z. no Esbjorgas. nSnljā; Frici D u k u, dz. 1910. 3. 4.. pēd. z. no Stuthofas kono. n.; Malvīni N a u d 1 u. dz. B' i i u s u , clz. 1893. 23. 12. Krāslavā, dz. Poznr<0'i. p z. no Erkncras ple^ Berlīnes: Alek;;ar.rJru S 11 p r) i e k u. dzjm 1929. g.. 9. 11. mo-b i l i z par :zp'ii!r;u V . V M I armiU'i. AuFigā. .Sur]«:-li)ā, kritis ar/r- T i k a^u ^'U- 5tā. pēd. z, (laikam) no Francija.s. 89. (347)
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 21, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-09-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490921 |
Description
Title | 1949-09-21-07 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | mmm-g. .21. A K katram '«'em - K «rukuma d«i ,''sa R L ««nesu. 'n^k. | n ā t par 'trizei Jechmsku a p t « «»n Wr nacionāla Ms an praslm "av vis n^?, ^"81- ^arbl Tafir"l«* uz 'atvlcSu sķ-.'^f'rs idablskas DrS""? vienmēr. Be. I un, Ja nemaldos hi" IZV sakās IH,», k atsevišķa mLļ?- Hbas vai visn.. .Ji." [veikums, bet dS* k apstākļu Mut""^ Nu varam jauta, rdzl novadItsf""va1 » pirmā brita in« jav seku bez ceK' »r to maaiet pM Nņ» sevi sa? dSS? L'^fS»?!",' mums ļalļ idejisku darbu I Jauno darbu vidū mji labi j« s «ai prasībai, pa! iam, pilnīgi skaidri [prasām un vai mūsu fs. Mums jāzina, vai ļn svešumā darbu at- I ļļSstoSi Ierobežot Itstāj tajā tikai paSu "jo — darbus un vai IraudP ka fiāds teat-par arvien Saurflku ^kalpotāju? Jo Jabl nacionālā momenta Pl uiK prasības, kns '1 vērtību novada, strādājam ne tikai v6l nezināmai, ta«u AlzejoSās aktieru Jaunai, ne vājākai, pertuāru agrāk Sos [Vai to iespēsim ari • mākslīgi saSaurlnot rsnl, rodas radlSanas vienaldzība un pat iš sajūta. le«Ina, ka tiefii 81 )ežoSanās no vienas uzdevumu celtne-jau labu laiku dar« un tagad sagaidītas IpSkl, Neaizmirsīsim, ta luga patiesībā Ir rbs ko pabeidz ie-fs. Ja nu turamies ļetodes, nelzbCgaml [a augSanu un beigas bar dažu latviešu vaļu lugu samaksājam latvleSu teātra kul- )riem un tulkotiem [splrms atcerēsimies, lūsu apsīkuSajā re-ļlski nozīmīgus dar-rpslnāta. Tāda Ir i'acu — kā jau kon-ķu ir ari atziņa, ka dādu darbu tikpat lajā dārzā", sveStau. ļerātarā, redzam, ka pārdzīvojums Ir le-cltu spēku. Pirms-lalkā vēl pilnīgi SjoSa franču, angļu j pavērusi gluži jau-lad nesaskatīt būtu fici neizvērtēt mūsu ķebOtu gudri darīts, kutu dramatiķa lat-ķsaules uzskatam Ir Galvenokārt tādēļ,ka ļlnkiem pārdzīvojusi iras pārmaiņas, alz-vlsdažādākos, ne kārdinājumus. Mūsu visas ārdoSSs pār-fn. Tas arī īsti lat-icljās pāriet aizām lūkšām rokām, var-apdomlbas upuris, ktu bijis loti pamS-ļkal riskētajam. Un Ikēt neesam vēlēju- I atrodamies bozple-ļunlaiku sabiedrisko [neesam spōjuSI ba-ļarbu. fet mūsu skatuvju ilizēSanu. bet nc- |a mOsu victA mūsu | b ū t mazāk pārdzl-ns pat nezinot. Srvērtība un ar to kļuvusi brīvības gados devusi dar* trās rokas". ..B^^ .Kalifiulu;, Cii^- rāir'. minot tiKa apsūdzība Ir tics mērķēta. Savii Lletlcību tiesātājs ir ..Inspektors naK •letnu npmeklcjum u publiku. LīdzM arī Sartra ..Netl-karā Idejiski P': ķabledriskl mud laudz ilp-īkS lalKS-Eātru pienākums ir I sākto dzīvinošo līpaši kad tā --Jļ • korrekta paHn^ " . Latviešu trimdas Itur dom.'^ t^'P«^^„ idināt pa^^^ŗS' I par^'arē pil^ļ^f ļu. kas mums I vieni un p m ^ " - vo arT tam br dini. ļapeSdālaŗnS attic Id^mārs Kroders y,^^llen, 1949. g. 21. septem^ļ. lords Vansitarts aicina tffiCSS ^^^^^ ^"^^^ ^^^^^ 2m kas apbalvoti ar po- Slijtt nojautu, vismaz šim tau- SST iSdas personības tikpat ne- JSJicSamas kā labi mākslinieki ^ļjjcili zinātnieki. Kā viens no Srtdzes bagātākiem un arī nemal- Sdkiem domātājiem, liekas, šobrīd bus lords Vansitarts, smalks ^JS, dzejnieks, kādreizējais Ang- SJi ārlietu ministrijas ģenerāl- ^tfirs, kas sabijis diplomātiskā ^ četrdesmit gadus. Nesen viņš oublicSjia g r ā m a t u T h e Com-y ^ Menace"! Sajā politisko at-jņļrm un atziņu grāmatā, Ievēroja- 3 angļu diplomāts cenšas anali- M jiadonālsociālistu un komunistu ijStibu un mēģina atrast veidu, kā i^T&rst totālās briesmas, kas draud ©ūsu civilizācijai. Vansitarta Ir, ka komunisti un nacio-jSlļodSlistl gribēja un spēja atrast |op§JUB ceļus un paņēmienus kā ie- (ļiMōāt savus globālos plānus. Tajā pajjā reizē viņš ar augstasiniga ana- 1^ prātu aplūko demokrātiju^un ^monisma sadarbošanos raēģināju- 0 un tās sekas. ^eklfijiba Ir viena no mūsu na-doniilfini vājībām,* saka Vansitarts, j^ōkodams rietumu demokrātiju plfikfipSanās politiku iepretim gifmllm, «Daži grib mums iestāstīt, ka Ir nepieklājīgi aizstāvēties jjret laupītāju". Turpat vir^iš turpina — „Mēs nokavējām veikt daudzus labus darbus un to vietā darlJSm daudz ļauna pēc otrā pa-laules karā dzīvodami pārliecībā, kā jSpatur visās konferencēs vaļējas durvis Krievijai." Vēršoties pret to angļu politiķu nogrupējumu, kuri domi, ka Anglija būtu aicināta l^ūt par tiltu starp Padomju savienību un Savienotajām valstīm, diplomāts ninfi pavisam ,Aiediplomātiski" — JNfekad nerotaļājaties ar ideju, ka Lielbritānija varētu būt „tilts" vai līdzsvara radītājs starp Krieviju un ASV. Starp brīvību un tiranniju nevar būt nekāda līdzsvara. Politika ir Iespējamā māksla, nevis neiespējams un nevēlamā aizstāvēšana. Nejlklet, ka Krievija tagad nav sa.- gatavota karam. Jums tas nav ie-spSjanis izdibināt un laikam arī nevienam" . . . Ja ar šādu gaišredzību Eiropas Jautājumi būtu kārtoti Teherānā un Jaltfi, ^ad, liekas, dzelzs aizkars šodien neatrastos vis pie Elbas,, bet gan tas sniegtos tikai līdz Somijas, Igaunijas," Latvijas, Polijas un Ru-mSnijas 1939. gada robežām, varbūt tas nepastāvētu nemaz vairs. Diem- 81, tas nav noticis. Lords Vansitarts iodlen spiests atzīt, ka Ruzvelts ir piekāpies krievu priekšā desmitkārt vairāk, kā to savā laikā darījis Cemberlens Minchenē, izlīgstot ar Hitleru. Zīmējot nākotnes perspektīvas, angļu diplomāts atzīstas — „Eg toreiz domāju (ir runa par laika sprīdi starp 1930. un 39. gadu), ka nacionālsociālisms karos tikpat dro- 21 kā Ikrītu lec saule. Un tagad komunisti, nesavaldīti, darīs tāpat ar tādu pat drošību kā saule katru valcaru noriet." Oponējot Cerčilam, Vansitarts aiz-uzskatu, kā katrs totalitārisms neglābjami noved pie kara. „Tā ir JaSapmānišanās, ja sakām, ka Sta-vēlas tikai kara augļus, bet ne «aru. Visi totālitāristi sistemātiski trenējās un mācās karam." So „ri-eņbraucēja" mentalitāti, lai brauktu, ir jāmin pedāļi, šodien vēl dau- ^ negrib saprast. Vilciņš, kas zau-ue ātrumu, neglābjami apgāžas. Totalitārām iekārtām vajadzīgs „āt-ļ| ums" un karš ir vienīgais līdzeklis, vai vismaz gatavošanās karam, lai nātrumu" uzturētu. Jotālitāristu mentalitātes likte- ^8, ka tie arvien pieņem — demo- ^atlja draudu priekšā piekāpsies, ^idz demokrātija to nedara, nots ^^sP^02dja," saka Vansitarts. Verējot no šo atziņu viedokļa taga- % pasaules politisko attīstību, jā- Jt^iSt, ka demokrātijas, liekas, ne-m vairs ilgi spējīgas «piekāpties", ^tlantijas līgums un ieroču palīdzības solījumu ir diezgan nep^rprota- ^ mājieni nākošajam agresoram. Runājot par varbūtējiem sabiedroja trešajam pasaules karam, kurš p angļu valstsvīra domām sācies 1^.^ pirms četriem gadiem, tikai ne ^ropā, bet Dienvidāzijā un Ķīnā, vansitarts brīdina no Vācijas, no sakautās, bet atspirgt spējīgās Vāci-ļ?^; »Ja no vēstures varam ko mā- ^^^es, tad būtu neprātība paļauties ^Vācijas izspēlēšanu pret Krievi- ^« Kamdēļ to nedrīkstētu darīt, ^ min trīs iemeslus. Rrmkārt: «Tradicionālas saites starp Krieviju un Vāciju ir tik stip- *as. ka pat militārā sacelšanās pret ļ^itleru, bija domāta drīzāk miera ^i^panai ar austrumiem, nevis ar ^tumu pretiniekiem." Otrkārt: «•^"nacionālsociālisms un urrānadonā-lismsvel arvien ir dzīvs un rēgojas Vacija visos kaktos." Treškārt: »Kremlis arvien mūs pārsolīs, pie-dāvājot vācu nacionālistiem priekšrocības, no kādām mums jāatturas." 1 tāds. ka rietumu demokrātijām jābūt ti<^ām pietiekami stiprām, lai veiktu savu pienākumu. Sis pienākums ir - aiz-stavet savu eksistenci un kulturālo mantojumu. Eiropas tautas vairs nedrīkst šodien, tāpat kā 1939. gadā, raudzīties uz citu tautu apdraudējumu: sak*, tas notiek pie kaimiņiem. Kad manai mājai degs jumts, es dzēsīšu. Vansitarts sludina jaunu saprašanos un jaunu humanitāti un kopēju briesmu apzināšanos. „Mums nepieciešams politiskā kara departaments. Mums nav jātēmē propagandas bultas. Eiropai vai visai pasaulei, bet tieši mūsu sirdīm. Mūsu sirdīs jāsākas p»estīšanas revolūcijai. Mums jābūt skaidrībā, ka nav iespējams izbēgt nokomūnistu (komunaci) naidam. Komunisti nepazīst pretrunas, jo viņiem nav principu. Ideja, ka diktators ar laiku varētu kļūt humānāks arvien ir maldīga." Sādu politisko diagnozi uzstāda vecais piedzīvojušais diplomāts slimajai pasaulei. Galvenais un svarīgākais ir tas, vai slimnieks spēs pats sevi pārliecināt, ka tam jātop veselam. Viss pārējais tad tikai laika jautājums.. Ja mēs sevi uzlūkojam par Eiropas mantojuma sargātājiem, tad arī jābūt skaidrībā, kur meklējami draugi un kur atrodas mūsu ienaidnieki Agrāk teica — gaisma nāk no austrumiem, tagad jāsaka — briesmas nāk no austru-rhiem un tām ceļu gatavo mūsu gļēvulība. Patiesi dziļdomīga un gudra grāmata. J. Jaonbērziņš. meisims ftehais Upe ne Vācijas Atvadoties no sporta draugiem Vācijā vissirsnīgākos sveicienus sūtu tIeSi mūsu slēpotāju saimei. Rīt kāpšu kugi kas mani aizvizinās uz Zlem^ameriku. Lai nu kā iināktu tur iekārtoties» bet vienu gan esmu apņēmies — labāk atteikties no materiāliem labumiem, bet nekādā ziņā negribu palikt bez slēpošanas. Man kāda amerikāniete Izgādāja darba līgumu par kokgriezēju. Ceru, ka atliks laika ari slēpošanai. TleSi pēdējā laikā amerikāņi slēpošanā Ievērojami progresē un tas ir ziemeļnieku trenētāju nopelns. Distanču slēpošana gan ASV nav sevišķi populāra jo tā Ir ziemeļnieku specialitāte. ! , Ari es pēc uzvaras 18 km slēpojumā pagājušā ziemā Garmišā DP meistarsacīkstēs, nodomāju garās distances atmest, bet tā kā augstākais kalns manā Mūsu pazīstamais kārtslēcējs nupat sacīkstēs Memlngenā sasniedzis teicamu rezultātu 400 m skrējienā, veicot distanci 52,7. Palēnam pašreiz ir labi treniņa apstākli un ari augstlēkšanā viņš sasniedzis 1.68 un metis disku 36,64. Memlngenā pēc nometņu pārvietošanām pulcējusies sportistu izlase. Sacīkstēs 9. septembri Nora Ozoliņa veica 100 ml3.5 un 60 m 8,4. E. Gangnuss 100 m l U un 200 m 25,0. Sacīkšu tcchnlskle rezultāti: 80 m meitenēm: Dzidruma 11,9, Sviestiņa 12,0; 80 m sievietēm: 1. N. Ozoliņa 11,2, 2. N. Relnberga ll.S; lOO m meitenēm: 1. Dzidruma 14.0, 2. Sviestiņa 14.8 sek. 100 m sievietēm: 1. N. Ozoliņa 13 5, Rein-berga 14.2. 100 m jaunatnei: 1. Stepāns 13.2. 2. Zibens 14.6. 3. Ozoliņš 15,0 sek. 200 m Gangnuss 25,0 sek. 400 m 1. Palēns 52.7, 2. Gangnuss 56.2 sek. Disks meitenēm: 1. Sviestiņa 23,57 m. Disks sievietēm: 1, Relnberea 20.08 m. Disks vīriešiem: 1. J. Palēns 36.64 m, 2. VI-gants 26,35 m. Lode: 1. Fricsons 10.38 m, 2. Kaspars 9,68 m. Lode meitenēm: 1. Sviestiņa 7,48 m. 2. Upesleja 6,27 m. 3. Kanderovska 6,20 m. Lode jaunieSlem (7.25 kg): 1. Stepāns 9,11 m, 2. Kubuliņā 8,17 m, 3. Zibens 7,06 m. Augstlēkšanā: 1. J. Palēns 1,68 m, 2. Fricsons 1,49 m. Augstlēkšanā jauniešiem: 1. Zibens 1,43, 2. Ozoliņš 1,40. Tāl-lēkSana jauniešiem: 1. Stepāns 5,00 m, 2. Ozoliņš 4,48 m. PATEICĪBA Izsakām sirsnīgu pateicību Ambergas IRO tbc sanatorijas direktora kungam, personālam, slimniekiem im visiem, kas ar savu sirsnību un izpalīdzību ir atvieglinājuši mūsu mllās mātes Martas Dlštēviņas ciešanas. Tāpat sirsnīga pateicība Ambergas sanatorijai, liaunstclencs nom. adm>nislratoram 1. Dimanta kunjram un AugsburRaS'Haunstclcnes nometnes latviešu komitejai par materiālo palīdzību. Piederīgie I PATEICĪBA Izsakām sirsnīgu pateicību prāvestam J. ĶullISa kungam, mācītājam J. Romāņa kungam, māksi. L Gleškes kungam, skolotājai J. Saliņa kundzei, HaunStete-nes nometnes ev. lut. draudzei, Haun-štetenes nometnes latviešu komitejai un tās priekšsēdim Zeltkalna kungam, Haunštetenes nometnes YMCAs-YWCAs nodaļai, Hochfeldas Ausekļa ģimnāzijai un visiem pavadītājiem, kas piedalījās mūsu mīlā tēva Eduarda BiStēviņa izvadīšanā uz pēdējo dusu. Sirsnīgs paldies par dziļi izjustiem vārdiem, skaistajiem ziediem un sniegto atbalstu. Piederīgie Dziļās sērās paziņojam, ka mans dārgais vīrs, mūsu svainis un labais onkulis v Konstantīns Skēle dzim. 1902. g. 6. maijā Barkavas pagastā, miris traģiskā nāvē 1949. g. 25. augustā Rolphtonā. Apbedīts 1949. g. 27. augustā Petawawas kapos Kanādā, Ont. Viņu mīļā piemiņā paturēs sieva, svainis Konstantīns Krū- Puķe novīst pusziedā, miņš ar ģimeni Kanādā un svaine Pusē mūža gaita stājas; Anna Tērauds ar ģimeni Anglijā. Daudz vēl darbā darāma, Kad jau jāiet mūža mājās. Vēl nav ciests un mīlēts gan. Jau uz dusu zvani skan. Mūsu mllle, neaizmirstamie vecāki aizgājuši mūžīgā mierā Marta Bistēvliļia^ dzim. Raiidzepa dzim. 1087. g. 10. jūlijā Ainažos, mlr. 1949. g. 20. jūlijā Ambergā; " Eduards Kārlis Bištevifis dzim. 1870. g. 15. septembrī Šķibes pag., miris 1949. g. 9. sept. Augsburgā. Dziļās sērās bērni un mazbērni. Sēru ziņa § g 6 septembri pēc grūtas slimības Varbergas sanatorijā aizvēra acis mūžīgai dusai mūsu krietnais kopējo gaitu līdzgaitnieks, bij. karavīrs - y Wdiio Egons Adins dzim 1924.24. 2. Latvijā, Jaunpils pagastā. Apbedīts 1949. g. 9. 9. Stefānija kapsētā HelmStetē. ^^^^ ^^^^^^^ ^^^^^^^ ^^^^^ Gribēju tālajos laukos saime HelmStete. vēl iet . . . Satumsa nakts. 1949. g. 19. augustā traģiskā nāvē no mums šķīrās mūsu mīļais Rūdolfs Miska dzim. 1917. g. 26. 10., miris 1949. g. 19. 8. Apbedīts 24. laugustā Vesthampnetas kapos. Viņu mīlā piemiņā paturēs . . ^ a - Tēvs. māte, sieva un melUņa Latvija, brālēni Anglijā un Kallfornljā, māsīca ar ģimeni Vācijā, Vestertonas sporta kopa, Daugavas Vanagu Vestertonas nodaja, draugi un paziņas AngUJā un sveSumā- Mrs. Martha M. Nolan Whitesburg, Ky., USA, MEKLĒ BURTLICI savam laikrakstam „The Mountam F a c l ? angļu valodas pratēju Veļams precēts pāris, var būt viens bērns. Rak-ftīt angļu valodā uz minēto adresi uz-dodot visas par sevi un Žlmeni. St.. Albury. NSW., AustraUa. (342) DONAT BEITĀN, steidzīgi raksti māsai! (13a) Amberg, Pond Barracks, BU 12. (353) LATVJU ^lEITENES! Atsaucieties četriem latvju zēniem, šoreiz tiešām nopietnā precību nolūkā. Mīlam visu, kas skaists un patīkams. Rakstīt uz vārdiem: E. Akots (21 g.). J. Krautmanls (26 g.). L Adamsons (26 g.) K Daugulis (29 g.). Nepieciešama ģīmetne. Lūdzu rakstīt pa gaisa pastu. Adr.: Dept, of. Works and Housing. Woomera, South Australla. (354) Statā sniedzas tikai nedaudz pāri 1000 m, tad droši vien iznāks vēl pieUkt pie kā-jām norvēģu distanēu slēpes. Tās kopā ar slaloma un nobrauciena slēpēm vedu Udz un uzskatu par savas neUelās bagāžas vērUgāko dalu. Ja atradīšu piemērotus apstākļus slēpošanai kādā kalnu pilsētiņā, gribētu sazināties ari ar pārējiem latviešu slēpotājiem ASV. Tādēļ lūdzu visus mūsu ziemas sportistus un it sevišķi slēpotājus rakstīt man uz adresi: Reinis Upe c/o Johnson Rlver VaUey Fann Mantua — Ohio — USA, Portage County. Ļoti iespējams, ka daudzi, kas Jau tagad atrodas Amerikā un varbūt dzīvo izdevīgos kalnu un slēpošanas apstākļos, varēs man palīdzēt ar Informāciju un ari es mēģināšu darit visu. lai Utviešu ziemas sportistiem rastu iespēju kopēji patrenēties un tādēļ negribu pazaudēt kontaktu ar mūsu slēpotājlem. Atstājot Vāciju, gribētos dot mazu bilanci, varu droši sacīt, ka mūsu sportisti visvairāk ir guvuši tieši slēpošanā. Nav Iespējams saUdzinfit to dienu pirms četriem gadiem, kad grupiņa latviešu slēpotāju — Reimanls, SkrasliņS, Zvirbu- Us. Liberts, Lazdiņš, Rinģls, es un Latvijas meistare Kārkliņa, pirmo reizi bailīgi apkārt skatīdamies uzbraucām Krei-cekā. lai pēc tam mēģinātu kaut kā .,nokulties" lejā. Toreiz, mēs bijām pieraduši pie Latvijas „kalniem" un tikās gandriz neiespējami veikt 4-6 km garos un stāvos nobraucienus Alpos. Kad pirmo reizi stāvējām nobrauciena ceļa sākumā, labi sapratām mūsu olimpisko dalībnieku neveiksmīgo 1936. g. startu olimpiskās spēlēs Garmišā, Toreiz mūsu pārstāvji, kaut ari nepalika pēdējie savā konkurencē. nobrauclenu veica apm. 15 min., turpretim uzvarētājs, slavenais norvēģis, pasaules meistars Blrgers Ruds to pašu 4000 m distanci nepilnās 5 min. Ari mēs 1946. g. ziemā, kad pirmo reizi tikāmies ar vācu instruktoriem, pirmos mēģinājumos bieži vien lietojām ..centrālo brenazl" un lejā no- < bflh v | no dzirnavām. Pēc cītīgiem treniņiem un startiem daudzās DP un vācu rīkotās sacīkstēs, katru ziemu vairākus mēnešus dzīvojot Alpos, ari latviešu trimdas slēpotāju spējas auga. Pagājušā ziemā jau vairāki no mums olimpisko nobrauclenu veica apm. 6 min. Pirmās latviešu slēpošanas sacīkstēs Garmišā mūsu uzvarētāja laiks tai pašā ceļā bija tieši 18 min. Tas viss panākts cītīgos treniņos. Ar lielu pateicību mūsu slēpotāji atminās vācu sporilstu un sporta skolotāju draudzīgo pretimnākšanu. Mēs tiešām Jutāmies visi kā viena sportistu saime un vācieši nekad neliedza savus padomus un palīdzību latviešiem. Lielākā dala mūsu labāko slēpotāju Jau izceļojuši uz Austrāliju un ASV, bet Ja tiem. kas vēl šoziem paliks Vācijā un droši vien pirmo sniegu sagaidīs Alpos, radīsies izdevība piedalīties ari sacīkstēs, tad novēlu saviem draugiem labas sekmes un spēku godam pastāvēt pārējo DP tautību ziemas sportistu vidū, lai aizstāvētu latviešu Izcīnīto pārākumu pirmajās DP meistarsacīkstēs Garmišā. Visu labāko nākotnē un noteikti gribētos teikt — uz redzēšanos pēc gadiem Galsiņā. lai tad tur ar sekmēm varētu pielietot trimdā iegūtās zināšanas. Reinis Upe, DP meistars slēpošanā. MohensU Kleinepa Cbede slala slauc govis Pagājušā ziemā vācu dienas presē un sporta laikrakstos un f bieži lasījām par latviešu hoke īstu izcilajiem sasniegumiem. Koņecka, Vel-des. Bluķa un Kleinopa vārdi tika i>o. dam minēti katrā sacensības atrcie-rējumā. Koņeckls ar Veidi ļoprojām vēl dzīvo Krēfeldā un nodomājusi tur palikt uzticīgi hokejam ari vēl šoziem. Klelnops ar Bluķi izceloji^^^'ļz ASV. Bluķis nokļuvis īstos ..džungļos" un centisies pēc iespējas āVraic meklēt citu darba vietu, bet Klelnopt, ar darbu un dzīves apstākļiem apm e-rināts. lai gan ari vēstulē Latvijas sporta nodaļai rezignēti raksta, na hokeja slidas diez vai Izdošoties šoziem asināt. „Laukstrādnieka gaitās esmu Jau 2 nedēļas,'* raksta V. Kleinops. „DzIves apstākļu ziņā man tiešām laimējies Manas ģimenes ricībā ir 2 stāvu nj^l^^a ar 8 istabām. Viss Ir tīrs un spodrs, ue mums I^tvljā tik labās telpās diez \Ql dzīvoja Zemgales bajāri SalmnkKS, kam pieder divas labi iekoptas far-mas, dzīvo citā savrupmājā, kas salīdzinot ar „manēJo'* Ir kā nakts Prft dk^ui. Esmu ticis tiešām- pie labiem cilvēkiem, ari sarunāties Ir viegli, jo saimnieks nav vēl aizmirsis vāciski un vispār Selt ap* kārtnē daudzi runā vācu mēlē. Esam atbraukuši otrā Vācijā, tikai, protams, daudz labākā un pie raksturā citādiem Svāblem. Kad tiekamies ar kaimiņiem, tie tūUņ pasteidzas piebilst, ka esot cēlušies no Vācijas un protot ari vēl vāciski runāt. • Jāstrādā kā jau uz laukiem, no saules līdz saulei. Bet daru to labprāt, jo saskaņa ar saimnieku tiešām briniSķlga. Nupat vakar pēcpusdienā ar saimnieku vairāk kā stundu nospēlēju softbolu un kad bijām pamattgl izlocījušies, viņš no-i teica: ,,Vlestur. tagad pietiek sportots, iesim atkal uz tirumu.'* Viens no maniem dzelzspienākumiem ir katru rītu slaukt, protams, ar mašīnu, govis. Rītu būs jāceļas krietni pirms saules, jp saimnieks mani skubināja, lai tieku ar mājas darbiem ātri galā un tad nflku līdz medībās. Saimnieks man sagādās ari bisi. , Labās attiecības-tomēr nenozīmē, ka darba gaitās nebūtu pamatīgi jāizloca mugura. Ne no viena darba Selt nekaunas un par dolāru velns danco. Sā*» kums būs grūts visiem, it sevlSķl tiem, kas nav fiziskā darbā vai sporiā rOdl- JuSles Pats par 10 stundu .,vingrošanu" dienā neskumstu, Jo klu.sibā tomēr ceru kādreiz atkal tikt pie hokeja. Pagaidām gan gribu kārtīgi atkalpot par parfldīto viesmīlību un palīdzību, kas tleSām bija neiedomājami liela. Kad ceļa nauda būs atpelnīta un parādi nomaksāti, varbūt tikšu tuvāk kādai pilsētai un tad varēšu atkal domāt par hokeju. Ieteicu tomēr visiem atbraucējiem darba vielas tik ātri nemainīt jo baznīcu organlzfloljaa un arī darba devēji, kas mūs šeit aicinājuši, cer, ka vismaz pusgadu ari nostrādāsim. Mans saimnieks jau pftris reizes paņēma mani līdz uz sporta sacīkstēm pilsētā, Jo vispār Selt par sporiu interesējas visi. arī veci farmeri, vai mūsu valodā sakot saimnicktēvi, kas Latvijā, pipiti kūpinādami, sēdētu tikai uz mūriSa. Mana adrese Ir: Viesturs Klelnops, WaDakoneta, Ohlo, R. R. Z. Box 196. Būšu priecīgs, saņemot no draugiem un sportistiem Vācijā un citos kontinentos kādas ziņas. ^ Viesturs Klelnops skolām piedāvāju Prof. Zicāna Vieglā gaita, ābece. . Ramaņa Tēvu valodas mācība, 2. k l . Ramaņa Tēvu valodas mācība 6. k l. Gaides Tēvu valodas mācība 6./7. k l. Gaides Tēvu valoda, 1as. grām. 3. un 7. klasei ā Gaides Tēvu valoda, 1as. grām. 5. kl., 248 Ipp. Dziļlejas Poētika . . . . . i . • Skujas Rakstniecības teorija . . . „Lāpa" — dzejoļu izlase tautskolām Prof. KārkUņa Latv. 11t. vēst. L.IV.ā Prof. Kārkliņa Citt Ut vēst I-IH ā Homēra Odiseja IX--xn . . . . . Brēmaņa Slchere Schritte n (5. kl.) Brēmaņa Sichere Schritte HI (6. kl.) Brēmaņa Slchere Schritte IV (7. k i) Zālīša Vispārigā vēsture 7. kl . . Nagoba^a Jaunāko lalkn vēsture . Mālkalna Ķīmija ģ., organ,, neorg. Bumbēra Fizika — Siltums . . . . Velsberga Fiziskā ģeograf., ģ. 1. k l. Bokaldera Latvijas ģeografiJa,ģ.3.kl. Svarcbacha Latiņu-latvju vārdnīca . Gulbja Latiņu gramatika . . . » • Trauberga Zooloģija ģimn. . • • 4 Dabas mācība 4. S. kl ā . . • . • Dabas mācība 7. klasei (Cilvēks) . Matemātika 5 klasei . . . . . . . Matemātika 7. klasei (nedaudz eks.) Kaufmaņa Matemātikas teorija . . Johansona Algebra II . . . . . \. Johansona Ģeometrija, ģImn. kurss Sostes Ģeometrija II (Stereometrija) Johansona Trigonometrija . . . . Pieczīmju logar. tabulas . . . . . Cīruļa Dziesmu avots, solfedžo uc. Krelcera Dzīves mācība . . . . . Šķērslīniju burinicus laba papīra . Izsūtu pilnā pēcmaksā + porto. ANDR. OZOLIŅA apgāds an grāmatnīca. (24b) Eutin/Holst., DP Camp. DM 5. — 2. — 3. - 3. - 4 - 4,50 6. — 4. - 3 . - 3. - 8,— 2 . - 2. - 4. — 3.50 5. - 3. - 5. - 6. - 8.- 2.50 10.- 6.— 6.- 3. - .5.- 3,50 4. - 8.- 6.- 6.- 3 . - 5. - 3.30 5 - 3.50 0,30 (346) Meklēju LTN. KONSTANTĪNU KAULU no Annas pag. Ziņas lūdz Augusts Lācis. Anglijā N. S. Stanbridge Rd., Ho-stel Leighton-Buzzard. (350) HALLO, TAUTIESL» 72 g. v. atraitne ar 5 g. v. meitiņu vēlas atrast sev dzīves draugu un bērnam tēvu. Nop. prec. nolūkā lūdz atsau'-tties kungus, neizslēdzot šķirteņus un atraitņus no 30—45 gadiem. Vēst. adresēt: (24a) CJeesthacht/Elbe, Alte Landslr. 62, Dau-gavletel. (352) FIRMA ANGLIJA MEKLĒ KVALIFICĒTU FORMU GATAVOTĀJU Jābūt 5 gadu praksei. Jāprot gatavot plakanas un apaļas ffcrmas mežģlņveidī-gu papīru izgatavošanai, kā ari formas rotaslietām, medaljoniem un taml. Var pieteikties arī invalids, kam amputēta viena kāja, bet kam citādi veselība laba. Vēlams vieninieks, jtf nav iespējams novietot ģimeni. Vecuma rpbeža 32—55 g, MEKLĒ SPECIĀLISTUS APAVU RŪPNIECĪBAI GRIEĶIJA Vajadzīgi kvalificēti mašīnstrādniekl, kā arī priekšstrādnieki, kas pārzina apavu rūpniecības dažādās nozares. Varēa izceļot kopā ar ģimenēm. Sludinājums attiecas tikai uz britu Joslas DP. Interesentiem anketas Izpildīšanai pieprasāmas tm Izpildītās anketas piesūtāmas vienīgi BCP speciālistu kartotēkai, (21a) Detmold, Wlttje-Str. 14. pievienojot pastmarkas, atbildei. IRO britu joslas galvenais Stfibs īpaši aizrāda interesentiem savus lūgumus nesūtīt tieši štābam un to nevajadzīgi neapgrūtināt. Tas nevis paātrinās dokumentu tālākvlrzīšanu. bet gan liks tirm kavēties, jo tos nosutis B C P spcclaUstu kartotēkai vai pat noraidīs. (345) Septembra beigās nedaudz eksemplāros atkal būs dabūjama ANDREJA LEIJ^ES Cena DM 6.—. Piesūtīšana: Vācijā DM 0,50; uz ārzemēm DM 1.— L. RUMAKA APGĀDS. Nūrnberg 2. Valka. (351) LATVJU TAUTIETES, ATSAUCIETIES! Vientulis latvietis. 40 g. v.. ar nodrošinātu stāvokli, dzīvo kl a s ā frnnču ciemā, vēlas nopietnā precību nolūkā lopnzitlea ar tautieti, kuras sirds ir vientuļa, kas vēlētos sev Iegūt Tslu rirnugu un kas nekāro pēc tSlajām aizjura.s zemēm b<-'t ar mieru klusu un laimīgu dzīvi nodibināt tepat Francijā, Neizslēdzu ntraltncs un šķirtenes līdz 40 g. v. Rakstiet, pieliekot foto; atblldf* gnrnntēta. Adr.: M. Jēkabsons. chez M, Puxleux. Thlery, par Mars-la-Tour (M. et M.), France (355) IRO STARPTAUTISKAIS MEKLĒŠANAS DIENESTS. AROLSENA, MEKLĒ: A r n o l d u A c t i ņ u , dz, 1005. g. nov. Vestienā. Madonas apr, dziv, Vestienā, 1941. g. 14. 8, no Madona.s d e p o r t ē t s uz K r i e v i j u ; Hariju B a u m a n 1 (Harry Baumann) dz. 1919. g. 29. 1. HiĻ'Ji, i^ijls Intern. nometnē Neuenpammē. pcrJ. z. no Hamburgas; Aleksanrieru B I n d e-r u . dz. 1921. g. 10. 11. .Sllrijciou pi.;,'., I U J - zeknes apr.. pēd. z, no 19. divlz. I. u p ā - ja« apk., iespējams, ka krlils krjovu gūstā; Arturu B l r s t i ņ u , dz. 1005. g. 22, 3. Rūjienā, dziv. Lestenē, i^ēd. z. no 19'15. g. 10. 1.; Anastasiju B l r z ^ ' f j l l, dz. 1912. vai 1913. g. Pf'zeknē, rtzlv. Uuhfi, pēd. z. no 1944. g. Jūlija; Pēteil Rc/g-d a n o v u . apm. 60 g. v,, dz, Krievlj/i, dzīv, Rēzeknē, Pulkv. Kalpaka Ielā, 1941. g. 18. 6. apcietināts un drr.ortetH; Au.«;mu C e r n o c k ) . dzim Hudzite. &/.. mS. g. r>9.; 9. Pi^^a flzlv HiK?i. pēri, z. no Esbjorgas. nSnljā; Frici D u k u, dz. 1910. 3. 4.. pēd. z. no Stuthofas kono. n.; Malvīni N a u d 1 u. dz. B' i i u s u , clz. 1893. 23. 12. Krāslavā, dz. Poznr<0'i. p z. no Erkncras ple^ Berlīnes: Alek;;ar.rJru S 11 p r) i e k u. dzjm 1929. g.. 9. 11. mo-b i l i z par :zp'ii!r;u V . V M I armiU'i. AuFigā. .Sur]«:-li)ā, kritis ar/r- T i k a^u ^'U- 5tā. pēd. z, (laikam) no Francija.s. 89. (347) |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-09-21-07