Bavarijas Latviesu vestnesis, September 21, 1949

              8 LATVIJA
Gercils prasa
sasaukt apakšnama
ārkārtēju gešijui
L o M o n a (D). — Mārciņas de­valvācija
radUusi Lielbritānijā ār-kirtlgu
saviļņojumu. Arī citliārt no-ivērtie
un vēsie briti likās pilnīgi
Mudējuii galvas. Veikalos, fabrikās,
valsts iestādēs ierēdņi bija grūti
pledabfijanii pie darba. Lielākos vai
niaasikos pulciņos sastājušies, viņi
ddvji debatēja par savas mārciņas
Umo kursu un sprieda kā varēs ie-klrtoiies.
Konservatīvo vadonis
Vinstons Cerčils ar ipašu rakstu
Udza ministru prezidentu Etliju
sasaukt Jaunnedēļ apakšnama ār-fclrt^
a sesiju. Viņam pievienojās
ād liberālu pārstāvis Dēviss. Etlija
atbilde pagaidām nav vēl zināma.
Iespējams, ka premjers bus tomēr
spiesti paklausīt abu politiķu lūgu­mam,
sevišķi tāpēc, lai nomierinātu
britu tautas prātus.
Pirmdienas vakarā īpašā preses
konferencē par mārciņas devalvāci-
J» vēlreiz runāja arī finanču mi­nistrs
sērs Stefords Kripss. „Vašing-t(
tofi mēs konstatējām," teica Kripss,
JkA vienīgi dolāra un mārciņas
kursa* Izlīdzināšana var radīt pa­saules
saimniecībā stabiUtāti." Kon-
Ierences turpinājumā fin^ču mi­nistrs
brīdināja savus klausītājus,
Isķ mārciņas devalvācija varētu ra-dļt
acumirklīgus panākumus. Tos
varēs sasniegt, vienīgi kāpinot pro­dukciju
un pazeminot ražošanas iz­devumus.
/Londonas prese Jau pirmdienas rī­tā
visu savu uzmanību veltīja vie­nīgi
mārciņas kursa pazemināšanai,
m ē j i e pasaules notikumi bija pa­likuši
vai nu otrā vietā vai attēloti
nedaudzās rindās. Strādnieku par­tijas
oficiozs Daily Herald konstatē,
ka mārciņu vajadzēja pazemināt,
lai sasniegtu līdzsvaru. Valdībai
bļja ari cita Izeja — kāpināt eks­portu,
pazemināt algas un atlaist
darbiniekus, bet tā atmesta, jo tad
Ētllja kabinets vairs nebūtu strād­nieku
valdība. M&nchester Guardian
domā, ka mārciņas devalvācija bija
pareiza rīcība.
. • Konservatīvo Daily Telegraph
turpretim runā daudz asaku valodu.
,^a mārciņai nebija uzticības, tad
i$$ nozīmē, ka nepareiza ir arī visa
Strādnieku valdības saimnieciskā
politika." Daily Express apgalvo, ka
Jau pirms diviem gadiem tas esot
Ierosinājis mainīt Kripsa politiku,
Ja toreiz tas būtu noticis, tad m§r-dņa
šodien nemaksātu tikai 2 do-
IftKl^^ea centu.
l^al pesimistiski izskanēja arī
politiskā redaktorā Lindiija
Pŗēzera pirmdienas vakara komen­tārs.
„Mārčiņas devalvācija nozī-niē,
ka mums p?iŗ &m.erikāņu pre­cēm
būs Jāmaksā gandrīz divreiz
vairāk, tas nozīmē, ka kvieci kļūs
dārgāki un mums būs vairāk Jāiz­dod
par maizi. .Tas nozīmē »rī to,
ka par autom» bill, kas aiaks.lja lOOD
dpiaru, ^hgad mēs saņemsim tikci'
700 dolāru." Komentāra beigās
Frēzers tomēr izteica cerību, ka
mārciņas kursa pazemināšana var-btit
beigu beigās dos arī kādus pa­nākumus,
lai gan britu tautai vēl
vairāk vajadzēs ierobežoties m cie­šāk
savilkt Jostu.
Mārciņas devalvācija Parīzē radī­ja
l$tu paniku. Pirmajā brīdī likās,
kā satraukums ir daudz lielāks ne-k9
bija tad, kad sākās otrs pasau­les
kaps. Lai nodrošinātos pret vi­sādiem
pārsteigumiem, daudzas ban­kas
slēdza savas durvis. īslaicīgi
d^rbu pārtrauca arī birža. Kā Lon­donā,
tā Parīzē informētas politis­kās
aprindas izsakās, ka mārciņas
devalvācija nozīmē „kapa zvanus"
tagadējai britu strādnieku valdībai.
Katrā ziņā. konservatīvie to izman­tos,
lai gūtu uzvaru nākamajās vē­lēšanās.
Toroīito osta sadeg
tūristu tvaikonis
•Toronto (I). — Toronto ostā sest­dienas
rītā pilnīgi izdega kanādiešu
tūristu tvaikonis Noronic. Pēc līdz­šinējām
ziņām liesmās galu dabūju­šas
250 personas, bet 190 ar sma­giem
ievainojumiem ievietoti pilsē­tas
slimnīcās, kas pārpildītas.
Katastrofas iemesli vēl nav pilnīgi
noskaidroti, bet domā, ka uguns iz­cēlusies
no tvaikoņa bārā nevērīgi
nomestas degošas cigaretes.
SPSNIJA SADARBOSIES AŖ
TRANSJORDANIJU
Madrlde (F). — Svētdien Madridē
publicēts paskaidrojums, ka Spāni­ja
politiski un saimnieciski cieši sa­darbosies
ar Transjordānilu. Sai pa­skaidrojumā
bez tam vēl teikts, ka
karalis Abdulla apspriedies ar ģen.
Franko par komunistu draudiem
tuvajos austrumos. Abi valstsvīri
konstatēluši, ka komunisti Tuvajos
un Vidēios austrumos paliek aizvien
rosīŗrāki. Ofiriālo paskaidrojumu pa­rakstījis
Spānijas ārlietu m'nistrs
un Transjordānijas vēstnieks Madri­dē.
Pad Vidusjūra bus arī padomju flote
Savā naidā pret Jugoslaviju un
Tito Maskavas politbirojs vairs ne­žēlo
arī citus savus kādreiz tuvākos
draugmis. Tā Pravdas svētdienas nu­murā,
kā to ziņo BBC, asi uzbrukts
Anglijas apakšnama loceklim CilUa-kusam
tikai par to, ka tas atļāvies
labvēli^ atsaukties par kārtību Ju-goslavlijā,
kur ,viņš pirms kāda lai­ka
viesojies un saticies arī ar mar­šalu
Tito. Cilliakuss pie tam nesen
izslēgts no angļu strādnieku partijas
taisni par to, ka viņš politiskajā
darbībā parasti nostājies kā Pa­domju
savienības interešu aizstāvis
im regulāri pārmetis Etlija valdībai,
ka tā pret Maskavu Izturas pārāk
naidīgi. Sis angļu strādnieku parti­jas
kreisā novirziena loceklis ir pēc
tautīl)as soms. Agrā jaunībā nonā­cis
Anglijā, vii;iš drīz vien iekļuva
arodbiedrību kreisākajās aprindās
un rdz pašam p<§dējam laikam, lī­dzīgi
Kenterberijas dekānam Džon-sonam,
bijis viens no dedzīgākajiem
komilnisma aizstāvētājiem angļu
presē un likumdošanas iestādēs.
Ka Cilliakuss slavējis Tito, tādēļ
nav nekāds pārsteigums, jo Tito ga­lu
galā arvien vēl ir simtprocentīgs
komiijīists. Tieši pēdējā laikā viņž
vairākkārt uzsvēris, ka turpinās Ju«
goslavijas pārveidošanu Marksa un
Ļeņina garā, nepadodoties vienīgi
Maskavas ceņi:rāles rīkojumiem. To
nedeiļļas laikrakstā Leader Magazine
(10. d,) vēlreiz apstiprina angļu pub-
SpaidīļSļi apstākļi
Albāniļā
Tirāna (I). — Atēnu valdības at­saukšanās
uz Apvienoto nāciju sta­tūta
51. pantu ar piedraudējumu va­jadzības
gadījumā turpināt nemier­nieku
vajāšanu Albānijas territorijā
sacēlusi Tirānas komunistu aprin­dās
lielu satraukumu. Pat Enver-
Hodžas tuvākā apkārtnē dzirdamas
runas, ka albāņu ekstrēmisti laikam
stipril kļūdījušies, nenovērtējot savu
pozīciju pietiekami reāli. Pēc tam,
kad starp Albāniju un Padomju sa­vienību
tagad nostājusies kominfor-mam
naidīga Jugoslavija, albānieši
palikuši domīgi, vai grieķu nemier­nieku
tālāka atbalstīšana viņiem ne­draud
ar nepatīkamiem sarežģīju­miem.
Ja grieķu nacionālā armija,
vajājot nemierniekus tiešām iebruk-tu
Albānijā, tad apdraudēts arī pa­šas
Albānijas režīms.
Cijc pārliecināti komunisti arī ne­sēdētu
Tirānas centrālkomitejā, tie
liekas sapratuši, ka Padomju sa­vienība
viņu dēļ trešo pasaules ka­ru
nesāks. Ka Maskavai Albānijas
intereses nebūt nestāv pirmā vietā,
par to viņi pārliecinājās, kad pēc
neapdomātās jugoslavu lietpratēju
izraidīšanas Albāniju pavisam ne­gaidot
atstājuši arī padomju „&p<i-ciālisti",
kuriem pēkšņi bija jāat­griežas
mājās, Kādu laiku dažos
Albānijas garnizonos bija arī pa­domju
instruktori, bet arī tie tagad
atsaukti
Bažām par grieķu vai jugoslavu
eventuālu iebrukumu pievienojās
satraukums par iespējamiem nemie­riem
iekšzemē. Kā visur citur, tā
arī Albānijā zemnieki nekad nav
bijuši komunistu draugi. Sasteigliā
lauksaimniecības koilektivizācija
dezorganizējusi pārtikas sadali un ir
apgabali, kuros jau valda bads. & i -
rūgtinātie kalnieši organizē bandas,
kas uzbrūk valdības pārstāvjiem uii
izlaupa pārtikas noliktavas.
Šādos apstākļos nav jābrīnās,- ka
Tirānā jau sāk runāt par to, ka lai­kus
būtu jāmēģina saprasties kaut
ar Jugoslaviju. Jau esot itin kā ie­vadītas
oficiālas sarunas ar Tito un
arī ar Itālijas jauno sūtni, kas ne­sen
ieradās Tirānā.
Arī albāņu komunistu vidū ir
ļaudis, kas nesimpatizē padomju
imperiālismam un labprāt gribētu
rīkoties patstāvīgāld, Tito ciņa par
Jugoslavijas neatkarību viņiem ir
saprotamāka,' nekā kominforma de­krētu
prasības. Saimnieciskā ziņā
albāņi justos vislabāk, ja viņiem
būtu palikusi muitas ūnija ar Jugo­slaviju,
kas pēc Maskavas rīkojuma
bija jāatsauc.
Notikumiem un noskaņojumam
Albānijā uzmanīgi seko arī Tito.
Grieķijas iesoļošana Albānijā vi­ņam
šķiet līdzsvara jaukšana Bal-kānos.
Lai to aizkavētu, Tito Grie­ķijas
agresijas gadījumā ieteic at­jaunot
pirmajos labās sadraudzības
gados noslēgto Jugoslavijas un A l ­bānijas
savstari^ējās palīdzības pak­tu.
Pastiprinoties albāņu saspīlēju­mam
ar Grieķiju, albāņu autono-mistu
nozīme droši vien pieaugs un
nebūt nav izslēgts, ka tie atrod ce­ļus,
k^ saprasties ar Tito, kas, kā
redzams, arī pats meklē sev sabied­rotos.
Bet matemātikas skolotājs lon
ģenerahissima Enver-Hodžas poli­tiskā
loma Balkānos tādā gadījumā
, būtu izspēlēta galīgi.
licists Toms Pokoks, kas, līdzīgi Cil-liakusam,
nupat atgriezies n@ Bal-kāniem.
Sis žurnālists pie tam nāk
ar ļoti nopietniem apgalvojumiem:
„Padomju savienībai vai rietumval­stīm
jāuzvar izšķīrējā kaujā par
Jugoslaviju jau pirms oktobra bei­gām,
pielietojot šajā cīņā mazāk mi­litārus,
bet gan vairāk saimnieciskus
ieročus. Ja kominformam neizdotos
Jugoslavija izraisīt iekšēju revolū­ciju,
vai citādā ceļā atbrīvoties no
Tito, tad Jugoslaviju glābt vairs
varēs tikai viņas kalni un Tito pie­kritēju
fanātiskā ticība savam va­donim."
V Ar aukstu prātu rēķinot, Tito iz­redzes
bruņota^konflikta gadījumā,
pretēji parastajām uzskatam, angļu
novērotājam nerādās sevišķi spožas.
Viņš atzīst, ka pirmo reiz Jugošla-vijas
vēsturē Tito gan pratis apvie­not
ap savu personu serbus, kroatus,
melnkalniešus, slovēņus un citas sī­kākas
tautas tagad federālās valsts
robežās. Bet viņa 30 divīziju 250.000
vīri nav sevišķi nozīmīgs spēks pla­ša
vēriena operācijām tā vienkāršā
iemesla dēļ, ka tie samērā slikti
apbruņoti. Viss smagais apbruņo­jums,
armiju reorgaiiizējot, pirmajos
pēckara gados saņemts no Padomju
savienības.
Sagaidot padomju uzbrukumu,
Tito jau laikus sācis nostiprināt no
partizānu cīņu laikiem pazīstamās
Bosnijas, Hercejgovinas un Melnkal-nes
kalnāju grēdas un pārejas. Pa-,
gājušās vasaras laikā tur izveidota
vesela sērija fortu un pagaidu no­cietinājumu.
Uz šiem kalnājiem jau
pārceļ arī ieroču fabrikas im re­montdarbnīcas.
Ja padomju sarka­najai
armijai izdotos ieņemt Bel-gradi
un okupēt Jugoslavijas auglī­gās
ielejas, kritiskā stāvoklī nonāk­tu
ne tikai Tito, bet arī vairākas
rietumvalstis. Notiktu vismazākais
3 lietas. Vispirms, ja Padomju sa­vienības
rīcilbā nonāktu Dalmācijas.
piekrastte, dažu mēnešu Laikā V i ­dusjūrā
būtu arī padomju flote. Otr­kārt
— ja sarkanā armija pienāktu
Morgāna līnijai pie Triestas, šīs
brīvpilsētas pašreiz apklusušās prob­lēmas
paceltos no jauna. Treš­kārt
— ja uz Dienvidaustrijas un
Ziemeļitalijas robežām stāvēs pa­domju
karaspēks, tad tas vien jau
ir iemesls jauniem sarežģījumiem.
Maskava nupat skaļi paziņoja sa­vā
presē iin raidītājos, ka Jugosla­vija
jau sākusies gandrīz vai visas
tautas sacelšanās pret Tito. No Bel-grades
šai informācijai vienīgi lie­tišķi
piebilda,. ka galvaspilsētā gan
izmētātas. ārzemēs iespiestas prokla­mācijas,
bet ka atradēji par tām tū­liņ
ziņojuši iestādēm. Tito nacio­nālie
komunisti pārliecināti, ka no
iekšienes viņus neviens nevar gāzt.
Uz Budapeštas piāvas atklājumiem
viņi solās īstā laikā atbildēt ar sa­viem
atklājumiem par Padomju sa­vienības
machinācijām Balkānos.
Tito nemaz vair.«; nevairās satik­ties
un sadarboties ar rietumvalstu
pārstāvjiem, kaut gan Maskava to
viņam piedēvē par lielu grēku.
Viņš visu vasaru nodzīvoja kādā
Adrijas salā Polas tuvumā, kā stā­sta,
lai netraucētāki varētu sastap­ties
ar saviem ārzemju viesiem.
Svētdien Zagrebā atklāja starptau­tisku
preču izstādi, kurā blakus Ju­goslavijas
karogiem plīvo arī 12 ār­valstu
karogi, to starpā angļu un
amerikāņu. Pēc .jau atvēlētā ASV
valdības aizdevuma raktuvju iekār­tām
Jugoslavija! radušās cerības sa­ņemt
lielāku aizdevumu arī no ame­rikāņu
privātbankām.
Sagadījies, ka lielajā konfliktā
starp austrumiem un rietumiem ko­munistam
Tito ipiekritusi izcila lo­ma,
bet vai ar naudas aizdevumiem
un mašīnām rietumvalstīm izdosies
pataisīt Tito arī par savu atklāto
sabiedroto joprojām ir liels jautā­jums.
Balkānu politika pazīstama
ar evolūcijas trūkumu, to raksturo
negaidītas frontu maiņas un nece­rēti
izlēcieni.' ļPateicibas pienā­kums
ari nekad vēl nav noteicis kā­da
diktatora rīcību.
9> Rajka procesam sekos vel daudzi citi;^
doma BBC
Iesoļoja^
lai ,,aizstāvētu^S ..
Ņujorka (E). — 18. septembrī pa­gāja
10 gadu. kopš sarkanarmija ie­soļoja
Polijā. Tajā pašā dienā Ber­līnē
un Maskavā'vienlaicīgi publi­cēja
oficiālu paskaidrojumu par abu
lielvalstu uzdevumiem .Eiropā. Sis
komunikē bija^ ietverts visai mīk­lainos
vārdos. īsto nozīmi izdevās
atšifrēt vienīgi tadļ, kad Nirnbergas
prāvā Ribentrops sāka stāstīt par
draudzības un neuzbrukšanas līgu­ma
slepenajām klauzulām. Sarkan­armija
Savu rīcību pirms 10 gadiem
mēģināja noslēpt ^iz fražainiem
saukļiem. ..Padomiu savienība iz­šķīrās
iesoļot Polijā tāpēc, lai aiz­sargātu
ukraiņus un baltkrievus,"
rakstīja Pnvda im Izvesti ja.
B u d a p e š t a (D). — Pag. piekt­dienā
Budapeštā sākās prāva pret
agrāko Ugārijas ārlietu ministru
Lašlo Rajku un 1 ciliem prominen­tiem
komunistiem. So tiesas procesu
vada tas pats prokurors, kas uztu­rēja
apsīidzību pret kardināli Mind-centiju.
Jau pirmajā dienā visi vai­nīgie
atzinās un viens par otru vai­rāk
centās sevi nomelnot un diskri­minēt.
Ungārijas valdība prāvā at­ļāva
piedalīties arī 60 ārzemju žur­nālistiem.
Vislielāko interesi šim
«skatu procesam" izrādījusi Padom­ju
savienība. Preses tribīnēs redza­mi
30 padomju laikrakstu pārstāvji
un 5 oficiālās ziņu aģentūras TASS
locekļi*
Rajks im pārējie 7 prominentie
komunisti apsūdzēti par spiegošanu,,
nodevību un sazvērestību pret paš­reizējo
Ungārijas režīmu. Apsūdzī­bas
rakstā teikts, ka Lašlo Rajks
jau kopš 1931. g. nodarbojas ar spie­gošanu,
sniedzot informāciju torei­zējai
Ungārijas politiskajai policijai,
Gestapo un kādai rietumu lielvalstij.
„Rajk ,vai jūs atzīstaties?" jautāja
prokurors. „Jā, es atzīstos," vārgā
balsī atbildēja agrākais Ungārijas
ārlietu ministrs. Vislielāko pārstei­gumu
ārzemju preses ļaudis tomēr
piedzīvoja sestdien. Bij. aizsardzī­bas
ministrs ģenerālleitnants Palfijs
un Jugoslavijas sūtniecības padom­nieks
Brankovs viens par otru vairāk
centās sevi nomelnot, „atzistoties"
pat tādos noziegumos, kas nebija
minēti apsūdzības rakstā. „Mēs bi­jām
fašistu suņi," patētiski teica
Brankoss. „Mēs gribējām gāzt Un­gārijas
valdību, lai izpatiktu Tito."
BBC pārstāvis, kas ari saņēmis at­ļauju
noklausīties Rajka procesu, zi­ņo,
ka tās gandrīz burtiski līdzinās
kardināla Mindcentija prāvai. Ja
agrākajam ārlietu ministram Raj-kam
būtu likuši ietērpties garīdznie­ka
drēbēs, viņu varētu uzskatīt par
notiesāto kardināli. Starpība būtu
vienīgi tā, ka kardinālis Mindcentijs
drosmīgi aizstāvēja savu pārliecību
līdz procesa dienai, kamēr Rajks,
kas tikai pirms pusgada piederēja
komunistu augstākajām aprindām,
jau pirmajā dienā nožēlojami atzi­nās.
Pēc^^klasiska^^
parauga
Stokholma (T. T.). — Pieci jauni
poļi, kas Dancigā bija iekāpuši sa­tiksmes
lidmašīnā, kuŗai^ bija jālido
un Katovicu, ceļā piespieda pilotu
mainīt kursu un nolaisties Zviedri­jā.
Viens no viņiem apdraudēja ar
pistoli lidmašīnas vadītāju, bet otrs
tāpat ar ieroci rokā terrorizēja pā­rējos
septiņus līdzbraucējus un di­vus
komandas locekļus. Poļu lid­mašīna
nolaidās Ničepingas militā­rajā
lidlaukā. Bēgļi paskaidroja, ka
viņus draudējusi apcietināt poļu
slepenpolicija un lūdza patvērumu.
Viņi nodomājuši vēlāk izceļot uz
ASV. Pārējie pasažieri un lidmašī­nas
komanda izteicās, ka viņi Zvied­rijā
ieradušies pret savu gribu.
Lai gan prāvā nav neviena Jugn,
slavijas žurnālista, Belgrade pr^e.
sam velti lielu uzmanību, Si uzma-nība
ir saprotama, jo viens no sva*
rīgākajiem apsūdzības punktiem
skan: „Cetrus mēnešus pirms kom­informa
deklarācijas pubUcēšanas
Budapeštā notika slepena apspriede,
kuļ'ā piedalījās maršals Tito, Jug^
slavijas iekšlietu ministrs Ranko-vičs,
toreizējais Ungārijas ārlietu
ministrs Rajks un aizsardzības mi«
nistrs Palfijs. Sie četri nodevēji no­lēma
gāzt Ungārijas valdību. Jau
toreiz tika izstrādāti plāni, pēc ku­riem
vajadzēja nonāvēt ungāru kol
mūnistu partijas centrālās komite­jas
ģenerālsekretāru Rakoši un citua
vadītājus sabiedriskus darbiniekus
un valdības locekļus." Komentējot
prāvas pirmās divi dienas, jugoslavu
komunistu partijas centrālais orgāns
Borba ievietoja ārējās tirdzniecības
ministra Popoviča runu, ko viņš tei-ca
Zagrebā, atklājot starptautisku
tirdzniecības im rūpniecības mest
«Apsūdzība pret Rajku ir smieklī­ga,"
teica Popovičs. „To sagatavoja
Padomju savienības un Ungārijas
iekšlietu ministrija. Ja Staļins do­mā
ar šo prāvu vājināt Jugoslavijas
saimniecisko stāVokli, tad viņš pie-vilsies
tāpat kā pēc kominforma
deklarācijas pņblicēšanas. Jugosla­vija
ar lielieml panākumiem, un ne­apturami
iet piretī sociālismam Ne
politbirojam, ne Staļinam neizdosies
mūs no šī ceļa ļnovirzīt." Interesanti
atzīmēt, ka šajā mesē nav pārstar-vēta
ne Padomju savienība, ne pārē­jās
Austrumeiropas satelītvalstis.
Ārzemju preses pārstāvji, bet se­višķi
BBC, pārliecināti, ka process
pret Rajku insdīnēts tāpat, kā savS
laikā inscenēja apsūdzības Padom­ju
savienībā. Informētas aprindas
izsakās, ka Rajku un 7 pārējos pro­minentos
komunistus nosēdināja uz
apsūdzības sola vienīgi tāpēc, ka
šie cilvēki Ungārijā kļuva pārāk po­pulāri.
Jau kopš pāris gadiem Rajks
aizvien noteiktāk sāka aizēnot otru
imgāru komunistu — partijas ģene­rālsekretāru
Rakoši. Šāds stāvokUs
bija nepatīkams kā Budapeštai, itfi
Maskavai. Politbirojs ar prāvu bez
tam mēģina kaut mazliet saglābt
savu prestižu, kas'stipri iedragāts
kopš tiem laikiem, kad no kominfor­ma
padzina maršalu Tito. BBC do­mā,
ka pēc Rajka procesa sekos vel
daudzi citi, jo ungāru komunisti pēc
Maskavas rīkojuma tādā kārtā va­rēs
ērti atbrīvoties no tādiem bied­riem,
kam vairs nevar uzticēties.
Beidzot savu komentāru, BBC pie­bilst,
ka Rajku jau tuvākajā nākotnē
notiesās. Rietumi tomēr šauboties,
vai ar šo prāvu Maskavai izdosies
vājināt maršala Tito stāvokli.
Prāvas trešajā dienā ,,atzinās" ari
četri pēdējie apsūdzētie. Pavisam
īpatnēju kommentāru prāvai veltījis
Maskavas radio. 'Garā izklāstā, kur
no vienas vieta."? skanēja tādi vārdi
kā „fašistu suņi", „valsts nodevēji",
„diversanti" — spīkers beidzot pazi­ņoja,
ka Rajks nav nekāds ungārs,
bet gan „vācietis". Jau studiju lai­kos
viņš esot ^pārmainījis" savu
vācisko vārdu Kraichs^ un kļuvis par
Rajku.
ietumvācijas komunistu vadonis
Frankfurte (D). — Jau iepriekšējā
Latvijai numurā ziņojām, ka 12.
septembrī no padomju joslas uz Rie-tumvāciju
atmucis komunistu va­doņa
Makša Reimaņa dēls Jozefs.
Viņa izrīcība sagādājusi lielas ne­patikšanas
tēvam. Lai glābtu savu
reputāciju, Reimans sestdien publi­cēja
oficiālu paskaidrojumu, ka v i ­ņam
ar savu dēlu nav nekā kopīga.
„Jau tad, kad Jozefs bija tikai 3 ga­dus
vecs, mēs izšķīrāmies. Viņš ie­stājās
Hitlera jaunatnē un kļuva
par dedzīgu nacionālsociālistu. Ja
kādas aprindas no šīs bēgšanas mē­ģina
izsist sev kapitālu, tad tās rī­kojas
nepareizi," paskaidrojuma
bbigās saka Reimans. Pats Jozefs
turpretim runā gluži citādu valodu.
Britu okupācijas iestādēm viņš esot
paskaidrojis, ka Austrumvācijas po­licija
iestājies, paklausot sava tēva
rīkojumam. Padomju licencētā vācu
prese Jozefa Reimana bēgšanu uz
Pvietumvāciju līdz šim cenšas noklu­sēt,
īsa informācija par to parādī­jusies
vienīgi Tāglīche Rundschau.
Divi dienas vēlāk, kad Reimans ar
lidmašīnu jau bija pārvests no Ber­līnes
uz britu joslu, Rietumvāciju
saviļņoja kāds cits notikums. Ber-
Imes amerikāņu sektorā negaidot
ieradās kāds ASV karavīrs Sinke-vičs
(Sinkiewicz) ar 3 britu karavī­riem.
Jau kopš pag. gada 5. no­vembra
Sinkevičs bija pazudis.
Amerikāņu okupācijas iestādes vē­lāk
atklāja,-ka viņu apcietinājuši
krievi. Ģenerāļa Haulija protesti
izrādījās nesekmīgi Padomju ie­stādes
atkārtoti apgalvoja, ka tās
nekā nezina par Sinkeviču. Savai
priekšniecībai amerikāņu karavīrs
paskaidroja:
„Laimīga gadījuma dēļ man izde­vās
cietumā iegūt nazi. Kopā ar sa­viem
britu kollēgām es izurbu sienā
caurumu. Izbāžot roku, mums iz­devās
no ārpuses attaisīt kameras
durvis. Kad cietumā kādu nakti
viss palika klusu, mēs izlavījamies
ārā un, pārlēcot augsto žogu, noslē­pāmies
kādas sabumbotas mājas pa­grabā.
Otrā dienā, kad atkal iesti-jās
nakts, mēs visi četri pārlavijā-mies
uz amerikāņu sektoru."
AP pārstāvis, kam bijusi izdevība
runāt ar Sinkeviču, stāsta, ka_ap^
cietināto MVD virsnieki pratinājuli
bez pārtraukuma 16 dienas un nak­tis.
Krievi bijuši pārliecināti, ka
Sinkevičs ir polis, par ko liecina
viņa uzvārds. Kad apcietinātais to
kategoriski noliedza, pratinātāji vi­ņu
piekāva. Veselu diennakti_Sinke-vičam
vajadzēja pavadīt kādā telpa,
stāvot līdz ceļiem aukstā ūdeni. Kad
ari tad viņš neatzinās, krievi_ viņu
ieslodzījuši kādā skapim līclz'Sa
būrī. Tur Sinkevičs nostāvējis i
diennaktis. Tādas pašas eksekūcijas
pārcietuši arī britu karavīri, kas ta­gad
ievietoti kādā armijas slimnīca.
Viņi paskaidrojuši, ka Pankovera.
cietumā Berlīnes padomju sektor
atrodas vēl viens anglis.
Ungārij
r*L oreade»*".r Vindās Ir visai <1
S Dokārt(^*"f J_ valdīja dol
ffld^ «r.? r nadomju bloks ieguvi
0^ ^ . Tnf^i
I - j^KatPC! otrā diena le- k^g'SS ministrs Ke-ieteikumus
un nor-
Kasattieksmes ar gne-ržunājot
par cilvēka tiesību
^- i^m oar miera līguma
K t ^ i j I Ņ n g ā r i i ā u n B u .
EKesons pateica, ka šo jaula- ŗSsies atrisināt.jarpuuus-
S tiesai Hāgā. ..Kada valstu
Elpiekopj tādu politiku kas
ftošību un bailes Uela pa-
U daļa," sacīja Ečesons. ,,Lai
Ses novērstu, ASV, Kanāda un
Uneiropas valstis parakstīja At-is£
paktu.'' Runājot par atom-
Uias kontroli, ASV ārlietu mi-norādīja,
ka tā, nebūs iespe-
Utikiļgi, kamēr Padomju savie-Ļ
atsacīsies ieiet starptautiskajā
ļSijā. Runas beigās Ečesons ie­gāja,
lai Korejā arī uz priekšu
ļ^jas UN komisija, kuras uzde-ietilpst
apvienot abas valsis
\ Ceturtdien apsprieda pilnsapulces
pa kartību. Višinskis mēģināja
Mt, lai no tās svītro Grieķijas
aSu, Korejas problēmu un ap-l^
«-k,. . . . i Rumāniju, Ungāriju
Viņa priekšlikumu pā­lie
delegāti ar lielu balsu vairāku-
13noraidīja. Šai sesijā, nāksies i*^-
fit ari 3 Drošības Dadomes Inrp
Snģ\
amc
ŗi
nas
triāji
dra^
mūi
Tsi(
pakļ
sar(
Šu
šar
pas
rai
13noraidīja. Sai sesija, nāksies le^
i t ari 3 Drošības padomes locek-ļķ
Šoreiz no padomes izstājas
tetina, Kanāda un Ukraina. Sa-
'ka ievēlēs Ekvadoru un In-k
UN aprindās izsakās, ka Pa-i
Nu savienība Ukrainas vietā vē-
\m uiN aprindas i'a-
Nu savienība Ukrainas vietā vē-
^redzēt Baltkrieviju vai čecho-
Bet pēdējā brīdī preten-pa
uz Drošības padomes locekli
fPffiākajiem 2 gadiem izteikusi arī
*viia. UN aprindās šo gadī-uzskata
par visai pikantu, io
jjfigailorganātādā gadij^^^^^ p i r -
ji;eizi atrastos zeme, kas ir aiz
l £ f f\b<^t izstājusie^s no pa-
•^]^ bloka. Dzirdamas;valodas, ka
Paredzama jaunu
kardinālu iecelšana
£ t f f f ^^^^^^^^^^^
^.SS'^f^' ļaunus k a r -
'ētikai 55 T ^ ' ^ ^ ^ ' ^ ' ' ^ ' ^ '^
mi
roļ
dzi
no
Ai
ci;
VI
SI
ai
V(
d(
Rajk f>ieļ)ras"
T r e š d i e n 75 ini-
'-'•i , ^ ' ' l i savu '
sodu!'
jauna
n
s
11
(i
u
Cļ
iļ
I
' ^ne'ui jau