Bavarijas Latviesu vestnesis, September 21, 1949

              mmm-g.
.21.
A
K katram '«'em -
K «rukuma d«i ,''sa
R L ««nesu. 'n^k.
| n ā t par 'trizei
Jechmsku a p t « «»n
Wr nacionāla
Ms an praslm
"av vis n^?, ^"81-
^arbl Tafir"l«*
uz 'atvlcSu sķ-.'^f'rs
idablskas DrS""?
vienmēr. Be.
I un, Ja nemaldos hi"
IZV sakās IH,»,
k atsevišķa mLļ?-
Hbas vai visn.. .Ji."
[veikums, bet dS* k apstākļu Mut""^
Nu varam jauta,
rdzl novadItsf""va1
» pirmā brita in«
jav seku bez ceK'
»r to maaiet pM
Nņ» sevi sa? dSS?
L'^fS»?!",' mums
ļalļ idejisku darbu
I Jauno darbu vidū
mji labi j« s
«ai prasībai, pa!
iam, pilnīgi skaidri
[prasām un vai mūsu
fs. Mums jāzina, vai
ļn svešumā darbu at-
I ļļSstoSi Ierobežot
Itstāj tajā tikai paSu
"jo — darbus un vai
IraudP ka fiāds teat-par
arvien Saurflku
^kalpotāju? Jo Jabl
nacionālā momenta
Pl uiK prasības, kns
'1 vērtību novada,
strādājam ne tikai
v6l nezināmai, ta«u
AlzejoSās aktieru
Jaunai, ne vājākai,
pertuāru agrāk Sos
[Vai to iespēsim ari
• mākslīgi saSaurlnot
rsnl, rodas radlSanas
vienaldzība un pat
iš sajūta.
le«Ina, ka tiefii 81
)ežoSanās no vienas
uzdevumu celtne-jau
labu laiku dar«
un tagad sagaidītas
IpSkl, Neaizmirsīsim,
ta luga patiesībā Ir
rbs ko pabeidz ie-fs.
Ja nu turamies
ļetodes, nelzbCgaml
[a augSanu un beigas
bar dažu latviešu va­ļu
lugu samaksājam
latvleSu teātra kul-
)riem un tulkotiem
[splrms atcerēsimies,
lūsu apsīkuSajā re-ļlski
nozīmīgus dar-rpslnāta.
Tāda Ir
i'acu — kā jau kon-ķu
ir ari atziņa, ka
dādu darbu tikpat
lajā dārzā", sveStau.
ļerātarā, redzam, ka
pārdzīvojums Ir le-cltu
spēku. Pirms-lalkā
vēl pilnīgi
SjoSa franču, angļu
j pavērusi gluži jau-lad
nesaskatīt būtu
fici neizvērtēt mūsu
ķebOtu gudri darīts,
kutu dramatiķa lat-ķsaules
uzskatam Ir
Galvenokārt tādēļ,ka
ļlnkiem pārdzīvojusi
iras pārmaiņas, alz-vlsdažādākos,
ne
kārdinājumus. Mūsu
visas ārdoSSs pār-fn.
Tas arī īsti lat-icljās
pāriet aizām
lūkšām rokām, var-apdomlbas
upuris,
ktu bijis loti pamS-ļkal
riskētajam. Un
Ikēt neesam vēlēju-
I atrodamies bozple-ļunlaiku
sabiedrisko
[neesam spōjuSI ba-ļarbu.
fet mūsu skatuvju
ilizēSanu. bet nc-
|a mOsu victA mūsu
| b ū t mazāk pārdzl-ns
pat nezinot.
Srvērtība un ar to
kļuvusi brīvības
gados devusi dar*
trās rokas". ..B^^
.Kalifiulu;, Cii^-
rāir'. minot tiKa
apsūdzība Ir tics
mērķēta. Savii
Lletlcību tiesātājs ir
..Inspektors naK
•letnu npmeklcjum
u publiku. LīdzM
arī Sartra ..Netl-karā
Idejiski P':
ķabledriskl mud
laudz ilp-īkS lalKS-Eātru
pienākums ir
I sākto dzīvinošo
līpaši kad tā --Jļ
• korrekta paHn^ "
. Latviešu trimdas
Itur dom.'^ t^'P«^^„
idināt pa^^^ŗS'
I par^'arē<? pil^ļ^f
ļu. kas mums
I vieni un p m ^ " -
vo arT tam br dini.
ļapeSdālaŗnS attic
Id^mārs Kroders
y,^^llen, 1949. g. 21. septem^ļ.
lords Vansitarts aicina
tffiCSS ^^^^^ ^"^^^ ^^^^^
2m kas apbalvoti ar po-
Slijtt nojautu, vismaz šim tau-
SST iSdas personības tikpat ne-
JSJicSamas kā labi mākslinieki
^ļjjcili zinātnieki. Kā viens no
Srtdzes bagātākiem un arī nemal-
Sdkiem domātājiem, liekas, šobrīd
bus lords Vansitarts, smalks
^JS, dzejnieks, kādreizējais Ang-
SJi ārlietu ministrijas ģenerāl-
^tfirs, kas sabijis diplomātiskā
^ četrdesmit gadus. Nesen viņš
oublicSjia g r ā m a t u T h e Com-y
^ Menace"! Sajā politisko at-jņļrm
un atziņu grāmatā, Ievēroja-
3 angļu diplomāts cenšas anali-
M jiadonālsociālistu un komunistu
ijStibu un mēģina atrast veidu, kā
i^T&rst totālās briesmas, kas
draud ©ūsu civilizācijai. Vansitarta
Ir, ka komunisti un nacio-jSlļodSlistl
gribēja un spēja atrast
|op§JUB ceļus un paņēmienus kā ie-
(ļiMōāt savus globālos plānus. Tajā
pajjā reizē viņš ar augstasiniga ana-
1^ prātu aplūko demokrātiju^un
^monisma sadarbošanos raēģināju-
0 un tās sekas.
^eklfijiba Ir viena no mūsu na-doniilfini
vājībām,* saka Vansitarts,
j^ōkodams rietumu demokrātiju
plfikfipSanās politiku iepretim
gifmllm, «Daži grib mums iestā­stīt,
ka Ir nepieklājīgi aizstāvēties
jjret laupītāju". Turpat vir^iš tur­pina
— „Mēs nokavējām veikt
daudzus labus darbus un to vietā
darlJSm daudz ļauna pēc otrā pa-laules
karā dzīvodami pārliecībā, kā
jSpatur visās konferencēs vaļējas
durvis Krievijai." Vēršoties pret to
angļu politiķu nogrupējumu, kuri
domi, ka Anglija būtu aicināta l^ūt
par tiltu starp Padomju savienību
un Savienotajām valstīm, diplomāts
ninfi pavisam ,Aiediplomātiski" —
JNfekad nerotaļājaties ar ideju, ka
Lielbritānija varētu būt „tilts" vai
līdzsvara radītājs starp Krieviju un
ASV. Starp brīvību un tiranniju
nevar būt nekāda līdzsvara. Politika
ir Iespējamā māksla, nevis neiespē­jams
un nevēlamā aizstāvēšana.
Nejlklet, ka Krievija tagad nav sa.-
gatavota karam. Jums tas nav ie-spSjanis
izdibināt un laikam arī ne­vienam"
. . .
Ja ar šādu gaišredzību Eiropas
Jautājumi būtu kārtoti Teherānā un
Jaltfi, ^ad, liekas, dzelzs aizkars šo­dien
neatrastos vis pie Elbas,, bet
gan tas sniegtos tikai līdz Somijas,
Igaunijas," Latvijas, Polijas un Ru-mSnijas
1939. gada robežām, varbūt
tas nepastāvētu nemaz vairs. Diem-
81, tas nav noticis. Lords Vansitarts
iodlen spiests atzīt, ka Ruzvelts ir
piekāpies krievu priekšā desmitkārt
vairāk, kā to savā laikā darījis
Cemberlens Minchenē, izlīgstot ar
Hitleru.
Zīmējot nākotnes perspektīvas,
angļu diplomāts atzīstas — „Eg to­reiz
domāju (ir runa par laika
sprīdi starp 1930. un 39. gadu), ka
nacionālsociālisms karos tikpat dro-
21 kā Ikrītu lec saule. Un tagad
komunisti, nesavaldīti, darīs tāpat
ar tādu pat drošību kā saule katru
valcaru noriet."
Oponējot Cerčilam, Vansitarts aiz-uzskatu,
kā katrs totalitārisms
neglābjami noved pie kara. „Tā ir
JaSapmānišanās, ja sakām, ka Sta-vēlas
tikai kara augļus, bet ne
«aru. Visi totālitāristi sistemātiski
trenējās un mācās karam." So „ri-eņbraucēja"
mentalitāti, lai brauk­tu,
ir jāmin pedāļi, šodien vēl dau-
^ negrib saprast. Vilciņš, kas zau-ue
ātrumu, neglābjami apgāžas. To­talitārām
iekārtām vajadzīgs „āt-ļ|
ums" un karš ir vienīgais līdzek­lis,
vai vismaz gatavošanās karam,
lai nātrumu" uzturētu.
Jotālitāristu mentalitātes likte-
^8, ka tie arvien pieņem — demo-
^atlja draudu priekšā piekāpsies,
^idz demokrātija to nedara, no­ts
^^sP^02dja," saka Vansitarts.
Verējot no šo atziņu viedokļa taga-
% pasaules politisko attīstību, jā-
Jt^iSt, ka demokrātijas, liekas, ne-m
vairs ilgi spējīgas «piekāpties",
^tlantijas līgums un ieroču palīdzī­bas
solījumu ir diezgan nep^rprota-
^ mājieni nākošajam agresoram.
Runājot par varbūtējiem sabiedro­ja
trešajam pasaules karam, kurš
p angļu valstsvīra domām sācies
1^.^ pirms četriem gadiem, tikai ne
^ropā, bet Dienvidāzijā un Ķīnā,
vansitarts brīdina no Vācijas, no
sakautās, bet atspirgt spējīgās Vāci-ļ?^;
»Ja no vēstures varam ko mā-
^^^es, tad būtu neprātība paļauties
^Vācijas izspēlēšanu pret Krievi-
^« Kamdēļ to nedrīkstētu darīt,
^ min trīs iemeslus.
Rrmkārt: «Tradicionālas saites
starp Krieviju un Vāciju ir tik stip-
*as. ka pat militārā sacelšanās pret
ļ^itleru, bija domāta drīzāk miera
^i^panai ar austrumiem, nevis ar
^tumu pretiniekiem." Otrkārt:
«•^"nacionālsociālisms un urrānadonā-lismsvel
arvien ir dzīvs un rēgojas
Vacija visos kaktos." Treškārt:
»Kremlis arvien mūs pārsolīs, pie-dāvājot
vācu nacionālistiem priekš­rocības,
no kādām mums jāatturas."
1 tāds. ka rietumu
demokrātijām jābūt ti<^ām pietie­kami
stiprām, lai veiktu savu pie­nākumu.
Sis pienākums ir - aiz-stavet
savu eksistenci un kulturālo
mantojumu. Eiropas tautas vairs
nedrīkst šodien, tāpat kā 1939. gadā,
raudzīties uz citu tautu apdraudēju­mu:
sak*, tas notiek pie kaimiņiem.
Kad manai mājai degs jumts, es
dzēsīšu. Vansitarts sludina jaunu
saprašanos un jaunu humanitāti un
kopēju briesmu apzināšanos.
„Mums nepieciešams politiskā ka­ra
departaments. Mums nav jātē­mē
propagandas bultas. Eiropai vai
visai pasaulei, bet tieši mūsu sirdīm.
Mūsu sirdīs jāsākas p»estīšanas re­volūcijai.
Mums jābūt skaidrībā, ka
nav iespējams izbēgt nokomūnistu
(komunaci) naidam. Komunisti ne­pazīst
pretrunas, jo viņiem nav
principu. Ideja, ka diktators ar lai­ku
varētu kļūt humānāks arvien ir
maldīga."
Sādu politisko diagnozi uzstāda
vecais piedzīvojušais diplomāts sli­majai
pasaulei. Galvenais un svarī­gākais
ir tas, vai slimnieks spēs
pats sevi pārliecināt, ka tam jātop
veselam. Viss pārējais tad tikai lai­ka
jautājums.. Ja mēs sevi uzlūko­jam
par Eiropas mantojuma sargā­tājiem,
tad arī jābūt skaidrībā, kur
meklējami draugi un kur atrodas
mūsu ienaidnieki Agrāk teica —
gaisma nāk no austrumiem, tagad
jāsaka — briesmas nāk no austru-rhiem
un tām ceļu gatavo mūsu gļē­vulība.
Patiesi dziļdomīga un gudra
grāmata. J. Jaonbērziņš.
meisims ftehais Upe
ne Vācijas
Atvadoties no sporta draugiem Vācijā
vissirsnīgākos sveicienus sūtu tIeSi mūsu
slēpotāju saimei. Rīt kāpšu kugi kas
mani aizvizinās uz Zlem^ameriku. Lai
nu kā iināktu tur iekārtoties» bet vienu
gan esmu apņēmies — labāk atteikties
no materiāliem labumiem, bet nekādā
ziņā negribu palikt bez slēpošanas. Man
kāda amerikāniete Izgādāja darba līgu­mu
par kokgriezēju. Ceru, ka atliks
laika ari slēpošanai. TleSi pēdējā laikā
amerikāņi slēpošanā Ievērojami progresē
un tas ir ziemeļnieku trenētāju nopelns.
Distanču slēpošana gan ASV nav sevišķi
populāra jo tā Ir ziemeļnieku specia­litāte.
! ,
Ari es pēc uzvaras 18 km slēpojumā
pagājušā ziemā Garmišā DP meistarsa­cīkstēs,
nodomāju garās distances at­mest,
bet tā kā augstākais kalns manā
Mūsu pazīstamais kārtslēcējs nupat sa­cīkstēs
Memlngenā sasniedzis teicamu
rezultātu 400 m skrējienā, veicot distanci
52,7. Palēnam pašreiz ir labi treniņa ap­stākli
un ari augstlēkšanā viņš sasnie­dzis
1.68 un metis disku 36,64. Memlnge­nā
pēc nometņu pārvietošanām pulcēju­sies
sportistu izlase. Sacīkstēs 9. sep­tembri
Nora Ozoliņa veica 100 ml3.5 un
60 m 8,4. E. Gangnuss 100 m l U un
200 m 25,0.
Sacīkšu tcchnlskle rezultāti: 80 m mei­tenēm:
Dzidruma 11,9, Sviestiņa 12,0;
80 m sievietēm: 1. N. Ozoliņa 11,2, 2. N.
Relnberga ll.S; lOO m meitenēm: 1.
Dzidruma 14.0, 2. Sviestiņa 14.8 sek. 100
m sievietēm: 1. N. Ozoliņa 13 5, Rein-berga
14.2. 100 m jaunatnei: 1. Stepāns
13.2. 2. Zibens 14.6. 3. Ozoliņš 15,0 sek.
200 m Gangnuss 25,0 sek. 400 m 1. Pa­lēns
52.7, 2. Gangnuss 56.2 sek. Disks
meitenēm: 1. Sviestiņa 23,57 m. Disks
sievietēm: 1, Relnberea 20.08 m. Disks
vīriešiem: 1. J. Palēns 36.64 m, 2. VI-gants
26,35 m. Lode: 1. Fricsons 10.38 m,
2. Kaspars 9,68 m. Lode meitenēm: 1.
Sviestiņa 7,48 m. 2. Upesleja 6,27 m. 3.
Kanderovska 6,20 m. Lode jaunieSlem
(7.25 kg): 1. Stepāns 9,11 m, 2. Kubuliņā
8,17 m, 3. Zibens 7,06 m.
Augstlēkšanā: 1. J. Palēns 1,68 m, 2.
Fricsons 1,49 m. Augstlēkšanā jaunie­šiem:
1. Zibens 1,43, 2. Ozoliņš 1,40. Tāl-lēkSana
jauniešiem: 1. Stepāns 5,00 m,
2. Ozoliņš 4,48 m.
PATEICĪBA
Izsakām sirsnīgu pateicību Ambergas
IRO tbc sanatorijas direktora kungam,
personālam, slimniekiem im visiem, kas
ar savu sirsnību un izpalīdzību ir at­vieglinājuši
mūsu mllās mātes Martas
Dlštēviņas ciešanas.
Tāpat sirsnīga pateicība Ambergas sa­natorijai,
liaunstclencs nom. adm>nislratoram
1. Dimanta kunjram un AugsburRaS'Haunstclcnes
nometnes latviešu komitejai par mate­riālo
palīdzību.
Piederīgie I
PATEICĪBA
Izsakām sirsnīgu pateicību prāvestam
J. ĶullISa kungam, mācītājam J. Romā­ņa
kungam, māksi. L Gleškes kungam,
skolotājai J. Saliņa kundzei, HaunStete-nes
nometnes ev. lut. draudzei, Haun-štetenes
nometnes latviešu komitejai un
tās priekšsēdim Zeltkalna kungam,
Haunštetenes nometnes YMCAs-YWCAs
nodaļai, Hochfeldas Ausekļa ģimnāzijai
un visiem pavadītājiem, kas piedalījās
mūsu mīlā tēva Eduarda BiStēviņa izva­dīšanā
uz pēdējo dusu.
Sirsnīgs paldies par dziļi izjustiem vār­diem,
skaistajiem ziediem un sniegto at­balstu.
Piederīgie
Dziļās sērās paziņojam, ka mans dārgais vīrs, mūsu
svainis un labais onkulis v
Konstantīns Skēle
dzim. 1902. g. 6. maijā Barkavas pagastā, miris traģiskā
nāvē 1949. g. 25. augustā Rolphtonā. Apbedīts 1949. g. 27.
augustā Petawawas kapos Kanādā, Ont.
Viņu mīļā piemiņā paturēs
sieva, svainis Konstantīns Krū-
Puķe novīst pusziedā, miņš ar ģimeni Kanādā un svaine
Pusē mūža gaita stājas; Anna Tērauds ar ģimeni Anglijā.
Daudz vēl darbā darāma,
Kad jau jāiet mūža mājās.
Vēl nav ciests un mīlēts gan.
Jau uz dusu zvani skan.
Mūsu mllle, neaizmirstamie vecāki aizgājuši mūžīgā mierā
Marta Bistēvliļia^ dzim. Raiidzepa
dzim. 1087. g. 10. jūlijā Ainažos, mlr. 1949. g. 20. jūlijā Ambergā;
" Eduards Kārlis Bištevifis
dzim. 1870. g. 15. septembrī Šķibes pag., miris 1949. g. 9. sept. Augsburgā.
Dziļās sērās bērni un mazbērni.
Sēru ziņa
§ g 6 septembri pēc grūtas slimības Varbergas sanatorijā aiz­vēra
acis mūžīgai dusai mūsu krietnais kopējo gaitu līdzgait­nieks,
bij. karavīrs - y
Wdiio Egons Adins
dzim 1924.24. 2. Latvijā, Jaunpils pagastā. Apbedīts 1949. g. 9. 9.
Stefānija kapsētā HelmStetē. ^^^^ ^^^^^^^ ^^^^^^^ ^^^^^
Gribēju tālajos laukos saime HelmStete.
vēl iet . . .
Satumsa nakts.
1949. g. 19. augustā traģiskā nāvē no mums šķīrās mūsu mīļais
Rūdolfs Miska
dzim. 1917. g. 26. 10., miris 1949. g. 19. 8. Apbedīts 24. laugustā
Vesthampnetas kapos.
Viņu mīlā piemiņā paturēs . . ^ a -
Tēvs. māte, sieva un melUņa Latvija,
brālēni Anglijā un Kallfornljā, māsīca
ar ģimeni Vācijā, Vestertonas sporta
kopa, Daugavas Vanagu Vestertonas
nodaja, draugi un paziņas AngUJā un
sveSumā-
Mrs. Martha M. Nolan Whitesburg, Ky.,
USA,
MEKLĒ BURTLICI
savam laikrakstam „The Mountam
F a c l ? angļu valodas pratēju Veļams
precēts pāris, var būt viens bērns. Rak-ftīt
angļu valodā uz minēto adresi uz-dodot
visas par sevi un Žlmeni.
St.. Albury. NSW., AustraUa. (342)
DONAT BEITĀN,
steidzīgi raksti māsai!
(13a) Amberg, Pond Barracks, BU 12.
(353)
LATVJU ^lEITENES!
Atsaucieties četriem latvju zēniem, šo­reiz
tiešām nopietnā precību nolūkā.
Mīlam visu, kas skaists un patīkams.
Rakstīt uz vārdiem: E. Akots (21 g.).
J. Krautmanls (26 g.). L Adamsons (26
g.) K Daugulis (29 g.). Nepieciešama
ģīmetne. Lūdzu rakstīt pa gaisa pastu.
Adr.: Dept, of. Works and Housing.
Woomera, South Australla. (354)
Statā sniedzas tikai nedaudz pāri 1000 m,
tad droši vien iznāks vēl pieUkt pie kā-jām
norvēģu distanēu slēpes. Tās kopā
ar slaloma un nobrauciena slēpēm vedu
Udz un uzskatu par savas neUelās ba­gāžas
vērUgāko dalu. Ja atradīšu pie­mērotus
apstākļus slēpošanai kādā kalnu
pilsētiņā, gribētu sazināties ari ar pārē­jiem
latviešu slēpotājiem ASV. Tādēļ
lūdzu visus mūsu ziemas sportistus un
it sevišķi slēpotājus rakstīt man uz
adresi: Reinis Upe c/o Johnson Rlver
VaUey Fann Mantua — Ohio — USA,
Portage County.
Ļoti iespējams, ka daudzi, kas Jau ta­gad
atrodas Amerikā un varbūt dzīvo
izdevīgos kalnu un slēpošanas apstākļos,
varēs man palīdzēt ar Informāciju un
ari es mēģināšu darit visu. lai Utviešu
ziemas sportistiem rastu iespēju kopēji
patrenēties un tādēļ negribu pazaudēt
kontaktu ar mūsu slēpotājlem.
Atstājot Vāciju, gribētos dot mazu bi­lanci,
varu droši sacīt, ka mūsu spor­tisti
visvairāk ir guvuši tieši slēpošanā.
Nav Iespējams saUdzinfit to dienu pirms
četriem gadiem, kad grupiņa latviešu
slēpotāju — Reimanls, SkrasliņS, Zvirbu-
Us. Liberts, Lazdiņš, Rinģls, es un Lat­vijas
meistare Kārkliņa, pirmo reizi bai­līgi
apkārt skatīdamies uzbraucām Krei-cekā.
lai pēc tam mēģinātu kaut kā
.,nokulties" lejā. Toreiz, mēs bijām
pieraduši pie Latvijas „kalniem" un ti­kās
gandriz neiespējami veikt 4-6 km
garos un stāvos nobraucienus Alpos. Kad
pirmo reizi stāvējām nobrauciena ceļa
sākumā, labi sapratām mūsu olimpisko
dalībnieku neveiksmīgo 1936. g. startu
olimpiskās spēlēs Garmišā, Toreiz mūsu
pārstāvji, kaut ari nepalika pēdējie savā
konkurencē. nobrauclenu veica apm.
15 min., turpretim uzvarētājs, slavenais
norvēģis, pasaules meistars Blrgers
Ruds to pašu 4000 m distanci nepilnās
5 min. Ari mēs 1946. g. ziemā, kad pir­mo
reizi tikāmies ar vācu instrukto­riem,
pirmos mēģinājumos bieži vien
lietojām ..centrālo brenazl" un lejā no-
< bflh v | no dzirnavām. Pēc cī­tīgiem
treniņiem un startiem dau­dzās
DP un vācu rīkotās sacīkstēs,
katru ziemu vairākus mēnešus dzīvojot
Alpos, ari latviešu trimdas slēpotāju
spējas auga. Pagājušā ziemā jau vai­rāki
no mums olimpisko nobrauclenu
veica apm. 6 min. Pirmās latviešu slē­pošanas
sacīkstēs Garmišā mūsu uzva­rētāja
laiks tai pašā ceļā bija tieši 18
min. Tas viss panākts cītīgos treniņos.
Ar lielu pateicību mūsu slēpotāji at­minās
vācu sporilstu un sporta skolotāju
draudzīgo pretimnākšanu. Mēs tiešām
Jutāmies visi kā viena sportistu saime
un vācieši nekad neliedza savus pado­mus
un palīdzību latviešiem.
Lielākā dala mūsu labāko slēpotāju Jau
izceļojuši uz Austrāliju un ASV, bet Ja
tiem. kas vēl šoziem paliks Vācijā un
droši vien pirmo sniegu sagaidīs Alpos,
radīsies izdevība piedalīties ari sacīk­stēs,
tad novēlu saviem draugiem labas
sekmes un spēku godam pastāvēt pārējo
DP tautību ziemas sportistu vidū, lai
aizstāvētu latviešu Izcīnīto pārākumu
pirmajās DP meistarsacīkstēs Garmišā.
Visu labāko nākotnē un noteikti gri­bētos
teikt — uz redzēšanos pēc gadiem
Galsiņā. lai tad tur ar sekmēm varētu
pielietot trimdā iegūtās zināšanas.
Reinis Upe,
DP meistars slēpošanā.
MohensU Kleinepa
Cbede slala slauc
govis
Pagājušā ziemā vācu dienas presē
un sporta laikrakstos un f
bieži lasījām par latviešu hoke īstu iz­cilajiem
sasniegumiem. Koņecka, Vel-des.
Bluķa un Kleinopa vārdi tika i>o.
dam minēti katrā sacensības atrcie-rējumā.
Koņeckls ar Veidi ļoprojām
vēl dzīvo Krēfeldā un nodomājusi tur
palikt uzticīgi hokejam ari vēl šo­ziem.
Klelnops ar Bluķi izceloji^^^'ļz
ASV. Bluķis nokļuvis īstos ..džung­ļos"
un centisies pēc iespējas āVraic
meklēt citu darba vietu, bet Klelnopt,
ar darbu un dzīves apstākļiem apm e-rināts.
lai gan ari vēstulē Latvijas
sporta nodaļai rezignēti raksta, na
hokeja slidas diez vai Izdošoties šo­ziem
asināt.
„Laukstrādnieka gaitās esmu Jau 2 ne­dēļas,'*
raksta V. Kleinops. „DzIves ap­stākļu
ziņā man tiešām laimējies Ma­nas
ģimenes ricībā ir 2 stāvu nj^l^^a ar
8 istabām. Viss Ir tīrs un spodrs, ue
mums I^tvljā tik labās telpās diez \Ql
dzīvoja Zemgales bajāri SalmnkKS,
kam pieder divas labi iekoptas far-mas,
dzīvo citā savrupmājā, kas salīdzi­not
ar „manēJo'* Ir kā nakts Prft dk^ui.
Esmu ticis tiešām- pie labiem cilvēkiem,
ari sarunāties Ir viegli, jo saimnieks nav
vēl aizmirsis vāciski un vispār Selt ap*
kārtnē daudzi runā vācu mēlē. Esam
atbraukuši otrā Vācijā, tikai, protams,
daudz labākā un pie raksturā citādiem
Svāblem. Kad tiekamies ar kaimiņiem,
tie tūUņ pasteidzas piebilst, ka esot cē­lušies
no Vācijas un protot ari vēl vā­ciski
runāt. •
Jāstrādā kā jau uz laukiem, no saules
līdz saulei. Bet daru to labprāt, jo
saskaņa ar saimnieku tiešām briniSķlga.
Nupat vakar pēcpusdienā ar saimnieku
vairāk kā stundu nospēlēju softbolu un
kad bijām pamattgl izlocījušies, viņš no-i
teica: ,,Vlestur. tagad pietiek sportots,
iesim atkal uz tirumu.'* Viens no ma­niem
dzelzspienākumiem ir katru rītu
slaukt, protams, ar mašīnu, govis. Rītu
būs jāceļas krietni pirms saules, jp
saimnieks mani skubināja, lai tieku ar
mājas darbiem ātri galā un tad nflku
līdz medībās. Saimnieks man sagādās
ari bisi. ,
Labās attiecības-tomēr nenozīmē, ka
darba gaitās nebūtu pamatīgi jāizloca
mugura. Ne no viena darba Selt nekau­nas
un par dolāru velns danco. Sā*»
kums būs grūts visiem, it sevlSķl tiem,
kas nav fiziskā darbā vai sporiā rOdl-
JuSles Pats par 10 stundu .,vingrošanu"
dienā neskumstu, Jo klu.sibā tomēr ceru
kādreiz atkal tikt pie hokeja. Pagaidām
gan gribu kārtīgi atkalpot par parfldīto
viesmīlību un palīdzību, kas tleSām bija
neiedomājami liela. Kad ceļa nauda būs
atpelnīta un parādi nomaksāti, varbūt
tikšu tuvāk kādai pilsētai un tad varēšu
atkal domāt par hokeju. Ieteicu tomēr
visiem atbraucējiem darba vielas tik
ātri nemainīt jo baznīcu organlzfloljaa
un arī darba devēji, kas mūs šeit aici­nājuši,
cer, ka vismaz pusgadu ari no­strādāsim.
Mans saimnieks jau pftris
reizes paņēma mani līdz uz sporta sa­cīkstēm
pilsētā, Jo vispār Selt par sporiu
interesējas visi. arī veci farmeri, vai
mūsu valodā sakot saimnicktēvi, kas
Latvijā, pipiti kūpinādami, sēdētu tikai
uz mūriSa.
Mana adrese Ir: Viesturs Klelnops,
WaDakoneta, Ohlo, R. R. Z. Box 196.
Būšu priecīgs, saņemot no draugiem un
sportistiem Vācijā un citos kontinentos
kādas ziņas.
^ Viesturs Klelnops
skolām piedāvāju
Prof. Zicāna Vieglā gaita, ābece. .
Ramaņa Tēvu valodas mācība, 2. k l .
Ramaņa Tēvu valodas mācība 6. k l.
Gaides Tēvu valodas mācība 6./7. k l.
Gaides Tēvu valoda, 1as. grām. 3.
un 7. klasei ā
Gaides Tēvu valoda, 1as. grām. 5.
kl., 248 Ipp.
Dziļlejas Poētika . . . . . i . •
Skujas Rakstniecības teorija . . .
„Lāpa" — dzejoļu izlase tautskolām
Prof. KārkUņa Latv. 11t. vēst. L.IV.ā
Prof. Kārkliņa Citt Ut vēst I-IH ā
Homēra Odiseja IX--xn . . . . .
Brēmaņa Slchere Schritte n (5. kl.)
Brēmaņa Sichere Schritte HI (6. kl.)
Brēmaņa Slchere Schritte IV (7. k i)
Zālīša Vispārigā vēsture 7. kl . .
Nagoba^a Jaunāko lalkn vēsture .
Mālkalna Ķīmija ģ., organ,, neorg.
Bumbēra Fizika — Siltums . . . .
Velsberga Fiziskā ģeograf., ģ. 1. k l.
Bokaldera Latvijas ģeografiJa,ģ.3.kl.
Svarcbacha Latiņu-latvju vārdnīca .
Gulbja Latiņu gramatika . . . » •
Trauberga Zooloģija ģimn. . • • 4
Dabas mācība 4. S. kl ā . . • . •
Dabas mācība 7. klasei (Cilvēks) .
Matemātika 5 klasei . . . . . . .
Matemātika 7. klasei (nedaudz eks.)
Kaufmaņa Matemātikas teorija . .
Johansona Algebra II . . . . . \.
Johansona Ģeometrija, ģImn. kurss
Sostes Ģeometrija II (Stereometrija)
Johansona Trigonometrija . . . .
Pieczīmju logar. tabulas . . . . .
Cīruļa Dziesmu avots, solfedžo uc.
Krelcera Dzīves mācība . . . . .
Šķērslīniju burinicus laba papīra .
Izsūtu pilnā pēcmaksā + porto.
ANDR. OZOLIŅA
apgāds an grāmatnīca.
(24b) Eutin/Holst., DP Camp.
DM
5. —
2. —
3. -
3. -
4 -
4,50
6. —
4. -
3 . -
3. -
8,—
2 . -
2. -
4. —
3.50
5. -
3. -
5. -
6. -
8.-
2.50
10.-
6.—
6.-
3. -
.5.-
3,50
4. -
8.-
6.-
6.-
3 . -
5. -
3.30
5 -
3.50
0,30
(346)
Meklēju
LTN. KONSTANTĪNU KAULU
no Annas pag. Ziņas lūdz Augusts Lā­cis.
Anglijā N. S. Stanbridge Rd., Ho-stel
Leighton-Buzzard. (350)
HALLO, TAUTIESL»
72 g. v. atraitne ar 5 g. v. meitiņu vēlas
atrast sev dzīves draugu un bērnam tēvu.
Nop. prec. nolūkā lūdz atsau'-tties kun­gus,
neizslēdzot šķirteņus un atraitņus
no 30—45 gadiem. Vēst. adresēt: (24a)
CJeesthacht/Elbe, Alte Landslr. 62, Dau-gavletel.
(352)
FIRMA ANGLIJA MEKLĒ KVA­LIFICĒTU
FORMU GATAVOTĀJU
Jābūt 5 gadu praksei. Jāprot gatavot
plakanas un apaļas ffcrmas mežģlņveidī-gu
papīru izgatavošanai, kā ari formas
rotaslietām, medaljoniem un taml. Var
pieteikties arī invalids, kam amputēta
viena kāja, bet kam citādi veselība laba.
Vēlams vieninieks, jtf nav iespējams no­vietot
ģimeni. Vecuma rpbeža 32—55 g,
MEKLĒ SPECIĀLISTUS APAVU
RŪPNIECĪBAI GRIEĶIJA
Vajadzīgi kvalificēti mašīnstrādniekl,
kā arī priekšstrādnieki, kas pārzina apa­vu
rūpniecības dažādās nozares. Varēa
izceļot kopā ar ģimenēm.
Sludinājums attiecas tikai uz britu
Joslas DP.
Interesentiem anketas Izpildīšanai pie­prasāmas
tm Izpildītās anketas piesūtā­mas
vienīgi BCP speciālistu kartotēkai,
(21a) Detmold, Wlttje-Str. 14. pievienojot
pastmarkas, atbildei.
IRO britu joslas galvenais Stfibs īpaši
aizrāda interesentiem savus lūgumus ne­sūtīt
tieši štābam un to nevajadzīgi ne­apgrūtināt.
Tas nevis paātrinās doku­mentu
tālākvlrzīšanu. bet gan liks tirm
kavēties, jo tos nosutis B C P spcclaUstu
kartotēkai vai pat noraidīs. (345)
Septembra beigās nedaudz eksem­plāros
atkal būs dabūjama
ANDREJA LEIJ^ES
Cena DM 6.—. Piesūtīšana: Vā­cijā
DM 0,50; uz ārzemēm DM 1.—
L. RUMAKA APGĀDS.
Nūrnberg 2. Valka.
(351)
LATVJU TAUTIETES,
ATSAUCIETIES!
Vientulis latvietis. 40 g. v.. ar nodroši­nātu
stāvokli, dzīvo kl a s ā frnnču ciemā,
vēlas nopietnā precību nolūkā lopnzitlea
ar tautieti, kuras sirds ir vientuļa, kas
vēlētos sev Iegūt Tslu rirnugu un kas
nekāro pēc tSlajām aizjura.s zemēm b<-'t
ar mieru klusu un laimīgu dzīvi nodibi­nāt
tepat Francijā, Neizslēdzu ntraltncs
un šķirtenes līdz 40 g. v. Rakstiet,
pieliekot foto; atblldf* gnrnntēta. Adr.:
M. Jēkabsons. chez M, Puxleux. Thlery,
par Mars-la-Tour (M. et M.), France
(355)
IRO STARPTAUTISKAIS MEKLĒ­ŠANAS
DIENESTS. AROLSENA,
MEKLĒ:
A r n o l d u A c t i ņ u , dz, 1005. g. nov.
Vestienā. Madonas apr, dziv, Vestienā,
1941. g. 14. 8, no Madona.s d e p o r t ē t s uz
K r i e v i j u ; Hariju B a u m a n 1 (Harry
Baumann) dz. 1919. g. 29. 1. HiĻ'Ji, i^ijls
Intern. nometnē Neuenpammē. pcrJ. z.
no Hamburgas; Aleksanrieru B I n d e-r
u . dz. 1921. g. 10. 11. .Sllrijciou pi.;,'., I U J -
zeknes apr.. pēd. z, no 19. divlz. I. u p ā -
ja« apk., iespējams, ka krlils krjovu
gūstā; Arturu B l r s t i ņ u , dz. 1005. g.
22, 3. Rūjienā, dziv. Lestenē, i^ēd. z. no
19'15. g. 10. 1.; Anastasiju B l r z ^ ' f j l l,
dz. 1912. vai 1913. g. Pf'zeknē, rtzlv. Uuhfi,
pēd. z. no 1944. g. Jūlija; Pēteil Rc/g-d
a n o v u . apm. 60 g. v,, dz, Krievlj/i,
dzīv, Rēzeknē, Pulkv. Kalpaka Ielā,
1941. g. 18. 6. apcietināts un drr.ortetH;
Au.«;mu C e r n o c k ) . dzim Hudzite. &/..
mS. g. r>9.; 9. Pi^^a flzlv HiK?i. pēri,
z. no Esbjorgas. nSnljā; Frici D u k u,
dz. 1910. 3. 4.. pēd. z. no Stuthofas kono.
n.; Malvīni N a u d 1 u. dz. B' i i u s u , clz.
1893. 23. 12. Krāslavā, dz. Poznr<0'i. p z.
no Erkncras ple^ Berlīnes: Alek;;ar.rJru
S 11 p r) i e k u. dzjm 1929. g.. 9. 11. mo-b
i l i z par :zp'ii!r;u V . V M I armiU'i.
AuFigā. .Sur]«:-li)ā, kritis ar/r- T i k a^u ^'U-
5tā. pēd. z, (laikam) no Francija.s.
89. (347)